EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02007R1234-20121003
Council Regulation (EC) No 1234/2007 of 22 October 2007 establishing a common organisation of agricultural markets and on specific provisions for certain agricultural products (Single CMO Regulation)
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 ( 2007. gada 22. oktobris ), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ( Vienotā TKO regula )
Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 ( 2007. gada 22. oktobris ), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ( Vienotā TKO regula )
2007R1234 — LV — 03.10.2012 — 011.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), (OV L 299, 16.11.2007, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 76 |
1 |
19.3.2008 |
||
|
L 76 |
6 |
19.3.2008 |
||
|
L 121 |
1 |
7.5.2008 |
||
|
L 140 |
1 |
30.5.2008 |
||
|
L 149 |
61 |
7.6.2008 |
||
|
L 5 |
1 |
9.1.2009 |
||
|
L 30 |
1 |
31.1.2009 |
||
|
L 63 |
9 |
7.3.2009 |
||
|
L 128 |
12 |
27.5.2009 |
||
|
L 154 |
1 |
17.6.2009 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1047/2009 (2009. gada 19. oktobris), |
L 290 |
1 |
6.11.2009 |
|
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1140/2009 (2009. gada 20. novembris), |
L 312 |
4 |
27.11.2009 |
|
|
L 150 |
40 |
16.6.2010 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1234/2010 (2010. gada 15. decembris), |
L 346 |
11 |
30.12.2010 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 121/2012 (2012. gada 15. februāris), |
L 44 |
1 |
16.2.2012 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 261/2012 (2012. gada 14. marts), |
L 94 |
38 |
30.3.2012 |
|
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1234/2007
(2007. gada 22. oktobris),
ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
tā kā:|
(1) |
Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai būtu jānotiek līdztekus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – “KLP”) izstrādei, un tai jo īpaši būtu jāietver lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija turpmāk – “TKO”), kas saskaņā ar Līguma 34. pantu atkarībā no produkta var izpausties dažādi. |
|
(2) |
Kopš KLP ieviešanas Padome ir pieņēmusi 21 TKO katram produktam vai produktu grupai, un katru no šīm TKO reglamentē atsevišķa Padomes pamatregula: — Padomes Regula (EEK) Nr. 234/68 (1968. gada 27. februāris) par veģetējošu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgi, grieztu ziedu un dekoratīvo zaļumu tirgus kopīgās organizācijas izveidi ( 2 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 827/68 (1968. gada 28. jūnijs) par tirgus kopējo organizāciju dažiem produktiem, kas uzskaitīti Līguma II pielikumā ( 3 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2759/75 (1975. gada 29. oktobris) par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju ( 4 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2771/75 (1975. gada 29. oktobris) par olu tirgus kopīgo organizāciju ( 5 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2777/75 (1975. gada 29. oktobris) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju ( 6 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju ( 7 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 404/93 (1993. gada 13. februāris) par banānu tirgus kopīgo organizāciju ( 8 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju ( 9 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju ( 10 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju ( 11 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju ( 12 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 13 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1673/2000 (2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju ( 14 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 2529/2001 (2001. gada 19. decembris) par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju ( 15 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju ( 16 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1785/2003 (2003. gada 29. septembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju ( 17 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1786/2003 (2003. gada 29. septembris) par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju ( 18 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 865/2004 (2004. gada 29. aprīlis), kas attiecas uz olīveļļas un galda olīvu tirgus kopīgo organizāciju ( 19 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1947/2005 (2005. gada 23. novembris) par sēklu tirgus kopīgo organizāciju ( 20 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1952/2005 (2005. gada 23. novembris) par apiņu tirgu kopīgo organizāciju ( 21 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju ( 22 ). |
|
(3) |
Turklāt Padome ir pieņēmusi trīs regulas ar īpašiem noteikumiem konkrētiem produktiem, tomēr neizveidojot šiem produktiem TKO: — Padomes Regula (EK) Nr. 670/2003 (2003. gada 8. aprīlis), ar ko nosaka īpašus pasākumus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgu ( 23 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 797/2004 (2004. gada 26. aprīlis) par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus ( 24 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1544/2006 (2006. gada 5. oktobris), kas nosaka īpašus pasākumus, lai veicinātu zīdtārpiņu audzēšanu ( 25 ). |
|
(4) |
Iepriekšminētajām regulām (turpmāk – “pamatregulas”) bieži pievieno sekundāru Padomes regulu kopumu. Vairākumam pamatregulu ir vienāda struktūra un daudzi kopīgi noteikumi. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecības noteikumiem ar trešām valstīm un vispārīgiem noteikumiem, bet daļēji arī uz iekšējā tirgus noteikumiem. Pamatregulās bieži ir dažādi risinājumi identiskām vai līdzīgām problēmām. |
|
(5) |
Kopiena jau kādu laiku strādā pie KLP normatīvās vides vienkāršošanas. Pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem ( 26 ), attiecīgi ir izveidota horizontāla normatīva sistēma visiem tiešajiem maksājumiem, kura atbalsta sistēmu virkni apvieno vienotā maksājumu shēmā. Šāda pieeja būtu jāpiemēro arī pamatregulām. Šajā sakarā regulu noteikumi būtu jāapvieno vienotā normatīvā sistēmā, un nozaru pieeja būtu jāaizstāj ar horizontālu pieeju, kur tas ir iespējams. |
|
(6) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pamatregulas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar vienu vienotu regulu. |
|
(7) |
Vienkāršošanai nevajadzētu likt apšaubīt politikas lēmumus, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šīs regulas izveidei pārsvarā vajadzētu būt tehniskas vienkāršošanas darbam. Tādējādi tai nevajadzētu ne atcelt, ne grozīt spēkā esošos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai pēc būtības nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, tāpat kā tai nevajadzētu paredzēt jaunus instrumentus vai pasākumus. |
|
(8) |
Attiecīgi šai regulai nevajadzētu ietvert tās TKO daļas, uz kurām attiecas politikas reformas. Tas attiecas uz gandrīz visām daļām augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozarēs. Tādēļ attiecīgo Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999 noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā vienīgi tiktāl, ciktāl uz pašiem šiem noteikumiem neattiecas politikas pārskatīšana. Tomēr šo TKO pamatnoteikumi būtu jāiekļauj, tiklīdz ir veiktas attiecīgās reformas. |
|
(9) |
Ar labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu TKO ir paredzēti tirdzniecības gadi, kas galvenokārt pielāgoti šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem. Minētajās nozarēs noteiktie tirdzniecības gadi tādēļ būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(10) |
Lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, paralēli tiešā atbalsta shēmu ieviešanai ir izveidota diferencēta cenu atbalsta sistēma dažādām nozarēm, ņemot vērā, no vienas puses, dažādas vajadzības katrā nozarē un, no otras puses, dažādu nozaru savstarpējo atkarību. Šo pasākumu veids ir valsts intervence vai atbalsta maksājumi labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru produktu uzglabāšanai privātās noliktavās. Tādēļ, ņemot vērā šīs regulas mērķus, jāsaglabā cenu atbalsta pasākumi, ja tādi ir paredzēti instrumentos, kā tie izveidoti agrāk, neveicot būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo stāvokli. |
|
(11) |
Skaidrības un pārredzamības labad šo pasākumu noteikumiem būtu jāatbilst kopējai struktūrai, līdztekus saglabājot katras nozares politiku. Šādā nolūkā ir lietderīgi nošķirt salīdzināmās cenas un intervences cenas. |
|
(12) |
Labības, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu TKO bija paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt cenu līmeņus. Ņemot vērā cenu sistēmu jutīgumu, būtu skaidri jānosaka, ka iespēja saskaņā ar 37. panta 2. punktu mainīt cenu līmeņus pastāv attiecībā uz visām nozarēm, uz ko attiecas šī regula. |
|
(13) |
Turklāt cukura TKO paredzēja iespēju pārskatīt cukura standarta kvalitāti, kā tā turpmāk definēta Regulā (EK) Nr. 318/2006, lai jo īpaši ņemtu vērā tirdzniecības prasības un tehniskās analīzes attīstību. Tādēļ minētajā regulā bija paredzētas Komisijas tiesības grozīt attiecīgo pielikumu. Jo īpaši vajadzētu saglabāt šo iespēju, lai Komisija vajadzības gadījumā varētu ātri rīkoties. |
|
(14) |
Lai nodrošinātu uzticamu informāciju par Kopienas tirgus cenām cukuram, šajā regulā būtu jāiekļauj cukura TKO paredzētā cenu paziņošanas sistēma, pamatojoties uz kuru būtu jānosaka baltā cukura tirgus cenas līmenis. |
|
(15) |
Lai izvairītos no labības, rīsu, sviesta un sausā vājpiena intervences sistēmas izveidošanās par noietu, būtu jāsaglabā iespēja sākt valsts intervenci tikai dažos gada laikposmos. Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas produktiem, cūkgaļu un sviestu valsts intervences sākumam un beigām vajadzētu būt atkarīgām no tirgus cenu līmeņiem attiecīgajā laikposmā. Attiecībā uz kukurūzu, rīsiem un cukuru būtu jāsaglabā iepirkuma daudzumu ierobežojumi attiecībā uz iepirkšanu valsts intervencē. Attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu ir jāsaglabā Komisijas pilnvaras pārtraukt parasto iepirkšanu, ja ir sasniegts konkrēts daudzums, vai to aizstāt ar iepirkšanu konkursa kārtībā. |
|
(16) |
Iepirkšanas cena valsts intervencē labības, rīsu un liellopu un teļa gaļas TKO agrāk bija pazemināta un noteikta līdz ar tiešā atbalsta shēmu ieviešanu šajās nozarēs. Tādējādi atbalsts saskaņā ar šīm shēmām, no vienas puses, un intervences cenas, no otras puses, ir tieši saistīti. Piena un piena produktu nozares produktiem minētais cenas līmenis bija noteikts, lai veicinātu attiecīgo produktu patēriņu un uzlabotu to konkurētspēju. Rīsu un cukura nozarē cenas bija noteiktas, lai veicinātu tirgus stabilitāti gadījumos, ja tirgus cena konkrētā tirdzniecības gadā nokrīt zem noteiktās salīdzināmās cenas nākamajm tirdzniecības gadam. Šie Padomes politikas lēmumi joprojām ir spēkā. |
|
(17) |
Tāpat kā ar iepriekšējām TKO ar šo regulu būtu jānodrošina iespēja laist apgrozībā produktus, kas iepirkti valsts intervencē. Veicot šos pasākumus, būtu jāizvairās no tirgus traucējumiem un jānodrošina vienāda pieeja precēm un vienādi noteikumi pircējiem. |
|
(18) |
Dažādu lauksaimniecības produktu intervences krājumu dēļ Kopienai ir pieejami līdzekļi, lai sniegtu ievērojamu palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem Kopienā. Kopienas interesēs ir ilgstoši izmantot šo iespēju, kamēr, veicot attiecīgus pasākumus, šīs rezerves ir samazinātas līdz parastam līmenim. Ņemot vērā šos apsvērumus, līdz šim Padomes Regulā (EEK) Nr. 3730/87 (1987. gada 10. decembris), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām ( 27 ), ir paredzēts, ka labdarības organizācijas izdala pārtiku. Šis svarīgais sociālais pasākums, kas var ļoti palīdzēt visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajām personām, būtu jāsaglabā un jāiekļauj šajā regulā. |
|
(19) |
Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt tirgus cenas, piena un piena produktu TKO ir paredzēts atbalsts par krējuma, dažu sviesta produktu un dažu siera produktu uzglabāšanu privātās noliktavās. Turklāt Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu citu konkrētu siera produktu, kā arī baltā cukura, dažu olīveļļas veidu un dažu liellopu un teļa gaļas produktu, sausā vājpiena, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas uzglabāšanai privātās noliktavās. Ņemot vērā šīs regulas mērķi, šie pasākumi būtu jāsaglabā. |
|
(20) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2006 (2006. gada 24. jūlijs) par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai ( 28 ), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1186/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai ( 29 ), Padomes Regulā (EEK) Nr. 3220/84 (1984. gada 13. novembris), ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai ( 30 ), un Padomes Regulā (EK) Nr. 2137/92 (1992. gada 23. jūlijs), ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem ( 31 ), ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozarē. Šīs shēmas ir būtiskas cenu reģistrēšanā un intervences pasākumu piemērošanā šajās nozarēs. Turklāt to mērķis ir uzlabot tirgus pārskatāmību. Šādas liemeņu klasifikācijas shēmas būtu jāsaglabā. Tādēļ ir lietderīgi to būtiskos elementus iekļaut šajā regulā, vienlaikus piešķirot Komisija pilnvaras ar īstenošanas noteikumiem reglamentēt dažus tehniska rakstura jautājumus. |
|
(21) |
Brīvās aprites ierobežojumi, ko rada tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir novērst dzīvnieku slimību izplatīšanos, var izraisīt sarežģījumus dažu produktu tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pieredze rāda, ka nopietnus tirgus traucējumus, piemēram, ievērojamu patēriņa vai cenu samazināšanos, var izraisīt patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības draudu dēļ. |
|
(22) |
Tie ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi, lai izvairītos no šādām situācijām, kas ir paredzēti liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas attiecīgajās TKO, tādējādi būtu jāiekļauj šajā regulā ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie līdz šim piemēroti. Šādi ārkārtas atbalsta pasākumi būtu jāveic Komisijai, un tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar veselības un veterināriem pasākumiem, kas pieņemti, lai apkarotu slimības izplatīšanos, vai jāizriet no šādiem pasākumiem. Tie būtu jāveic pēc dalībvalstu pieprasījuma, lai izvairītos no ievērojamiem traucējumiem attiecīgajos tirgos. |
|
(23) |
Šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja Komisijai pieņemt īpašus intervences pasākumus, ja tas ir nepieciešams, lai efektīvi un lietišķi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem labības nozarē un lai izvairītos no liela mēroga valsts intervences piemērošanas rīsu nozarē dažos Kopienas reģionos, vai lai kompensētu nelobīto rīsu iztrūkumu pēc dabas katastrofām, kā tas ir attiecīgi paredzēts labības un rīsu TKO. |
|
(24) |
Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Kopienas cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, būtu jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas vēl būtu jādefinē. |
|
(25) |
Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvaru, ir vajadzīgi īpaši instrumenti. Tādēļ būtu jāsaglabā standarta noteikumi, ar ko reglamentē starpnozaru nolīgumus un kas līdz šim bija iekļauti cukura TKO. |
|
(26) |
Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar vispārīgajiem noteikumiem būtu jānosaka vienīgi minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem. Sīkāk izstrādāti noteikumi iepriekš bija paredzēti cukura TKO Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikumā. Ņemot vērā minēto noteikumu ļoti tehnisko raksturu, ir lietderīgāk šos jautājumus risināt Komisijas līmenī. |
|
(27) |
Saskaņā ar cukura TKO paredzētā ražošanas nodeva, lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar minēto TKO, būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(28) |
Lai saglabātu cukura tirgu strukturālo līdzsvaru cenu līmenī, kas maz atšķiras no salīdzināmās cenas, būtu jāsaglabā iespēja Komisijai pieņemt lēmumu par cukura izņemšanu no tirgus uz tik ilgu laiku, kamēr tirgus atkal ir līdzsvarā. |
|
(29) |
Dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas TKO bija paredzēta iespēja pieņemt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām. Šie pasākumi var palīdzēt stabilizēt tirgus un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni attiecīgajā nozarē nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem. Ņemot vērā šīs regulas mērķus, šāda iespēja būtu jāsaglabā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Padome var pieņemt vispārīgus noteikumus par šādiem pasākumiem atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai procedūrai. Šādu pasākumu mērķi ir skaidri ierobežoti un ierobežo to pasākumu būtību, ko var pieņemt. Tādēļ Padomei šajās nozarēs nav jāpieņem papildu vispārīgi noteikumi, un šāda iespēja vairs nebūtu jāparedz. |
|
(30) |
Cukura un piena un piena produktu nozarē kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 318/2006 un Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē ( 32 ), daudzus gadus ir bijuši būtiski tirgus politikas instrumenti. Joprojām pastāv iemesli, kas reiz Kopienai lika pieņemt ražošanas kvotu sistēmu abās šajās nozarēs. |
|
(31) |
Kaut arī cukura kvotu sistēma bija paredzēta cukura TKO, atbilstīgā sistēma piena nozarē līdz šim ir reglamentēta ar tiesību aktu, kas nav daļa no piena un piena produktu TKO, proti, Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Ņemot vērā šo shēmu būtisko nozīmi un šīs regulas mērķus, ir lietderīgi šajā regulā iekļaut attiecīgos noteikumus abām nozarēm, neizdarot būtiskas izmaiņas shēmās un to darbības veidā salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo stāvokli. |
|
(32) |
Cukura kvotu shēmai saskaņā ar šo regulu tādējādi būtu jāatbilst Regulas (EK) Nr. 318/2006 izklāstītajai kārtībai, un jo īpaši būtu jāsaglabā kvotu normatīvais statuss, ciktāl saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru kvotu sistēma veido cukura tirgus regulēšanas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu. |
|
(33) |
Tādēļ šai regulai būtu arī jānodrošina, lai Komisija būtu tiesīga koriģēt kvotas līdz ilgtspējīgam līmenim pēc tam, kad 2010. gadā beigsies restrukturizācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā ( 33 ). |
|
(34) |
Ņemot vērā vajadzību pēc zināma elastīguma valsts līmenī attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem pārstrādes rūpniecībā un cukurbiešu un cukurniedru audzēšanā laikposmā, kurā tiks piemērotas kvotas, būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm noteiktās robežās mainīt uzņēmumiem piešķirtās kvotas, tomēr neierobežojot restrukturizācijas fonda kā instrumenta darbību. |
|
(35) |
Cukura TKO paredzēja, ka, lai izvairītos no tā, ka cukura pārpalikums izkropļo cukura tirgu, Komisijai vajadzētu būt iespējai saskaņā ar konkrētiem kritērijiem paredzēt cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa pārpalikumu pārnešanu uz nākamo tirdzniecības gadu, tos uzskatot par nākamā tirdzniecības gada kvotas ražošanu. Turklāt, ja attiecībā uz noteiktiem daudzumiem netiek izpildīti spēkā esošie nosacījumi, minētā TKO paredzēja arī pārpalikuma nodevu, lai novērstu šādu daudzumu uzkrāšanos, kas varētu apdraudēt tirgus situāciju. Minētie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(36) |
Joprojām ir spēkā piena kvotu sistēmas galvenais mērķis, proti, samazināt piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību attiecīgā tirgū un šā iemesla dēļ radušos struktūrpārpalikumus, tādējādi panākot lielāku tirgus līdzsvaru. Tādēļ būtu jāturpina piemērot nodevu piena daudzumam, kas savākts vai pārdots tiešajam patēriņam un pārsniedz noteiktu garantijas robežlielumu. Saskaņā ar šīs regulas mērķi zināmā mērā ir vajadzība jo īpaši saskaņot terminoloģiju cukura shēmā un piena kvotu shēmā, vienlaikus pilnībā saglabājot to normatīvo statusu. Tādēļ šķiet lietderīgi saskaņot terminoloģiju piena nozarē ar terminoloģiju cukura nozarē. Tādēļ termini “valsts references daudzums” un “individuālais references daudzums” Regulā (EK) Nr. 1788/2003 būtu jāaizstāj ar terminiem “valsts kvota” un “individuālā kvota”, saglabājot tiesisko jēdzienu, ko tie definē. |
|
(37) |
Pēc būtības piena kvotu shēma šajā regulā būtu jāveido saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Jo īpaši būtu jāsaglabā nošķīrums starp piegādi un tiešo tirdzniecību, un shēma būtu jāpiemēro, pamatojoties uz individuālo reprezentatīvu tauku saturu un attiecīgās valsts salīdzināmo tauku saturu. Lauksaimniekiem konkrētos apstākļos vajadzētu būt tiesīgiem uz laiku nodot savu individuālo kvotu. Turklāt būtu jāsaglabā princips, ka, pārdodot, iznomājot vai nododot mantojumā zemnieku saimniecību, attiecīgā kvota tiek nodota pircējam, nomniekam vai mantiniekam kopā ar attiecīgo zemi, vienlaikus saglabājot izņēmumus no principa, ka kvotas ir piesaistītas saimniecībām, lai turpinātu piena ražošanas pārstrukturēšanu un uzlabotu vidi. Saskaņā ar kvotu nodošanas dažādajiem veidiem un izmantojot objektīvus kritērijus, būtu jāsaglabā arī noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm daļu nodotā daudzuma ieskaitīt valsts rezervē. |
|
(38) |
Papildu nodeva būtu jānosaka preventīvā līmenī, un dalībvalstīm tā būtu jāmaksā, tiklīdz tiek pārsniegta valsts kvota. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu jāsadala maksājums starp ražotājiem, kas saistīti ar robežlieluma pārsniegšanu. Minētajiem ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem dalībvalstij par savas iemaksas veikšanu aprēķinātajai papildu nodevai sakarā ar to, ka viņi pārsnieguši savu pieejamo kvotu. Dalībvalstīm būtu jāmaksā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) nodeva atbilstīgi attiecīgas valsts kvotas pārsniegumam, kas samazināts par 1 % pēc vienotas likmes, lai ņemtu vērā bankrota gadījumus vai dažu ražotāju pilnīgu nespēju veikt savu iemaksu attiecīgās nodevas maksājumā. |
|
(39) |
Padomes Regulā Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 34 ) ieņēmumi no papildu nodevām piena nozarē ir noteikti par “piešķirtiem ieņēmumiem”, kas jāpārskaita Kopienas budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā jāizmanto vienīgi ELGF vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu finansēšanai. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 1788/2003 22. pants, saskaņā ar ko nodevu ieņēmumus uzskata par intervenci lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai un piemēro piena nozarē radušos izdevumu finansēšanai, ir novecojis un nebūtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(40) |
Dažādās TKO ir paredzētas atšķirīgas atbalsta shēmas. |
|
(41) |
Žāvētās rupjās lopbarības un šķiedras linu un kaņepju TKO paredzēja atbalstu pārstrādei šajās nozarēs, lai pārvaldītu iekšējo tirgu šajās nozarēs. Šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(42) |
Ņemot vērā labības un kartupeļu cietes tirgus īpašo situāciju, labības TKO ir ietverti noteikumi, kas paredzēja piešķirt ražošanas kompensāciju, ja ir pierādīta tās nepieciešamība. Ražošanas kompensācijai pēc būtības vajadzētu būt tādai, lai attiecīgajā ražošanas nozarē izmantotos pamatproduktus varētu tai darīt pieejamus par cenām, kas ir zemākas par cenu, kura izriet no parasto cenu piemērošanas. Ar cukura TKO izveidoja iespēju piešķirt ražošanas kompensāciju, ja dažu rūpniecisku, ķīmisku vai farmaceitisku produktu ražošanā rodas vajadzība ieviest pasākumus, lai darītu pieejamus dažus cukura produktus. Šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(43) |
Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt piena un piena produktu tirgus cenas, ir vajadzīgi pasākumi piena produktu realizācijas iespējas palielināšanai. Tādēļ piena un piena produktu TKO bija paredzēts piešķirt atbalstu dažu piena produktu tirdzniecībai, lai veicinātu īpašu lietošanu un galamērķus. Turklāt minētajā TKO bija paredzēts, ka Kopienai būtu daļēji jāsedz izdevumi piena piegādei skolēniem skolās, lai rosinātu jaunatni dzert pienu. Šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(44) |
Kopienas līdzekļi – proti, tiešā atbalsta procentuālā daļa, ko dalībvalstis var ieturēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 4. punktu – ir vajadzīgi, lai mudinātu apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas izveidot darba programmas olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošanai. Šajā sakarā olīveļļas un galda olīvu KTO bija paredzēts piešķirt Kopienas atbalstu atbilstīgi attiecīgās darba programmas darbību prioritātēm. Šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(45) |
Ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92 ir izveidots Kopienas Tabakas fonds, kuru finansē ar dažiem atskaitījumiem no atbalsta shēmām šajā nozarē, lai minētajā nozarē veiktu dažādus pasākumus. 2007. gads ir pēdējais gads, kad Kopienas Tabakas fondam tiks darīti pieejami Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā paredzētie atbalsta shēmas atskaitījumi. Lai gan fonda finansēšana beigsies pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tomēr Regulas (EEK) Nr. 2075/92 13. pants būtu jāsaglabā kā Kopienas Tabakas fonda finansēto daudzgadīgo programmu juridiskais pamats. |
|
(46) |
Biškopību kā lauksaimniecības nozari raksturo ražošanas apstākļu un ražu dažādība, kā arī uzņēmēju izkliedētība un dažādība gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā. Turklāt, ņemot vērā varroatozes izplatīšanos vairākās dalībvalstīs pēdējos gados un problēmas, ko šī slimība rada medus ražošanā, joprojām vajadzīga Kopienas rīcība, jo varroatozi nevar pilnībā apkarot un tā jāārstē ar apstiprinātiem produktiem. Ņemot vērā šos apstākļus un lai uzlabotu biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību Kopienā, reizi trīs gados būtu jāizstrādā valstu programmas, kas ietver tehnisko palīdzību, varroatozes kontroli, ceļojošās dravniecības racionalizāciju, stropos esošā bišu skaita atjaunināšanas pārvaldību Kopienā un sadarbību pētniecības programmās par biškopību un biškopības produktiem, lai uzlabotu vispārējos biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības apstākļus. Šīs valstu programmas daļēji būtu jāfinansē Kopienai. |
|
(47) |
Regula (EK) Nr. 1544/2006 aizstāja visas valstu palīdzības ar Kopienas atbalsta shēmu zīdtārpiņu audzēšanai noteiktas summas veidā par izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti. |
|
(48) |
Tā kā joprojām pastāv politikas apsvērumi, kuru dēļ tika ieviestas iepriekšminētās atbalsta shēmas attiecībā uz biškopību un zīdtārpiņu audzēšanu, minētās atbalsta shēmas būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(49) |
Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var palīdzēt uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī produktu kvalitāti. Tādējādi šo standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs. Attiecīgi banānu, olīveļļas un galda olīvu, dzīvu augu, olu un mājputnu gaļas TKO tika izveidoti tirdzniecības standarti, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, izcelsmi un marķējumu. Ir lietderīgi šo pieeju saglabāt šajā regulā. |
|
(50) |
Saskaņā ar olīveļļas un galda olīvu un banānu TKO līdz šim Komisijai ir uzticētas pilnvaras pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus. Ņemot vērā noteikumu tehnisko raksturu un nepieciešamību pastāvīgi uzlabot to efektivitāti un to pielāgot tirdzniecības prakses attīstībai, ir lietderīgi šo pieeju attiecināt arī uz dzīvu augu nozarēm, precizējot kritērijus, kas Komisijai jāņem vērā attiecīgo noteikumu izveidē. Turklāt iespējams, ka būs jāpieņem īpaši pasākumi, jo īpaši jaunākās analīzes metodes un citi pasākumi attiecīgo standartu īpašību noteikšanai, lai izvairītos no nelikumībām attiecībā uz pircējiem piedāvāto produktu kvalitāti un autentiskumu un no nopietniem tirgus traucējumiem, ko šādas nelikumības var izraisīt. |
|
(51) |
Ir izveidoti vairāki juridiski instrumenti piena un piena produktu un tauku produktu tirdzniecības un nosaukumu reglamentēšanai. To mērķis ir, no vienas puses, uzlabot piena un piena produktu pozīciju tirgū un, no otras puses, nodrošināt godīgu konkurenci starp piena izcelsmes un citas izcelsmes ziežamajiem taukiem, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ražotāji, gan patērētāji. To noteikumu mērķis, kuri ietverti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1898/87 (1987. gada 2. jūlijs) par to nosaukumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā ( 35 ), ir aizsargāt patērētāju un izveidot konkurences apstākļus starp piena produktiem un konkurējošiem produktiem, lai izvairītos no izkropļojumiem produktu nosaukumu, marķējuma un reklāmas jomā. Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu ( 36 ), ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt augstu kvalitāti dzeramajam pienam un produktiem, kas atbilst patērētāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi stabilizējot attiecīgo tirgu un nodrošinot patērētājam augstas kvalitātes dzeramo pienu. Padomes Regulā (EK) Nr. 2991/94 (1994. gada 5. decembris), ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem ( 37 ), ir paredzēti tirdzniecības standarti attiecīgajiem piena produktiem un produktiem, kuri nav piena produkti, un skaidra klasifikācija kopā ar noteikumiem par nosaukumiem. Atbilstīgi šīs regulas mērķiem šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(52) |
Attiecībā uz olu un mājputnu gaļas nozari ir spēkā noteikumi saistībā ar tirdzniecības standartiem un – dažos gadījumos – ar ražošanu. Šie noteikumi ir iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1028/2006 (2006. gada 19. jūnijs) par olu tirdzniecības standartiem ( 38 ), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1906/90 (1990. gada 26. jūnijs) par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu ( 39 ) un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2782/75 (1975. gada 29. oktobris) par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību ( 40 ). Minēto regulu būtiskie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(53) |
Regulā (EK) Nr. 1028/2006 paredzēts, ka olu tirdzniecības standarti principā būtu jāpiemēro visām Kopienas tirgū laistajām Gallus gallus sugas vistu olām un parasti arī tām olām, ko paredz eksportēt uz trešām valstīm. Tāpat tajā nošķir olas, kas ir derīgas tiešam patēriņam pārtikā, no olām, kuras nav derīgas tiešam patēriņam pārtikā, izveidojot divas olu šķiras un paredzot noteikumu, lai nodrošinātu patērētājam attiecīgu informāciju attiecībā uz kvalitātes un svara kategorijām un izmantotā turēšanas veida noteikšanu. Visbeidzot regulā paredzēti īpaši tādi noteikumi par olām, kas importētas no trešām valstīm, saskaņā ar kuriem dažās trešās valstīs spēkā esoši īpaši noteikumi var attaisnot atkāpes no tirdzniecības standartiem, ja ir garantēta to līdzvērtība Kopienas tiesību aktiem. |
|
(54) |
Attiecībā uz mājputnu gaļu Regulā (EEK) Nr. 1906/90 paredzēts, ka tirdzniecības standartiem principā jāattiecas uz dažiem pārtikā lietojamas mājputnu gaļas veidiem, ko pārdod Kopienā, bet mājputnu gaļai, kas paredzēta eksportam uz trešām valstīm, nevajadzētu piemērot tirdzniecības standartus. Minētajā regulā paredzēts mājputnu gaļu šķirot divās kategorijās atkarībā no uzbūves un izskata, un apstākļiem, kādos gaļa piedāvājama pārdošanai. |
|
(55) |
Saskaņā ar minētajām regulām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savus tirdzniecības standartus nepiemērot attiecīgi olām un mājputnu gaļai, ko pārdod, izmantojot dažus tiešās pārdošanas veidus, no ražotāja tieši galapatērētājam. |
|
(56) |
Regulā (EK) Nr. 2782/75 paredzēti īpaši noteikumi par inkubējamo olu un mājputnu cāļu tirdzniecību un transportu, kā arī par inkubējamo olu ievietošanu inkubatorā. Minētajā regulā jo īpaši paredzēta to inkubējamo olu individuāla marķēšana, kuras izmanto cāļu ražošanai, iepakošanas veids un iepakojuma materiālu veidi transportēšanai. Tomēr minētajā regulā paredzēto standartu obligātā piemērošana neattiecas uz mazām tīršķirnes vaislas putnu un citām vaislas putnu audzētavām. |
|
(57) |
Atbilstīgi šīs regulas mērķiem minētie noteikumi būtu jāsaglabā, nemainot to būtību. Tomēr citi minēto regulu noteikumi, kam ir tehnisks raksturs, būtu jārisina īstenošanas noteikumos, ko pieņem Komisija. |
|
(58) |
Kā līdz šim novērots apiņu TKO, Kopienas līmenī būtu jāturpina īstenot kvalitātes politiku, piemērojot sertificēšanas noteikumus kopā ar noteikumiem, kas principā aizliedz tirgot produktus, par kuriem nav izsniegts atbilstības sertifikāts vai, attiecībā uz importētiem produktiem, kuri neatbilst līdzvērtīgām kvalitātes īpašībām. |
|
(59) |
Olīveļļas apraksts, definīcija un nosaukums ir svarīgs tirgus kārtības elements, lai noteiktu kvalitātes standartus un sniegtu patērētājiem atbilstīgu informāciju par produktu, un tas būtu jāsaglabā šajā regulā. |
|
(60) |
Viena no iepriekšminētajām atbalsta shēmām, kas veic piena un piena produktu tirgus līdzsvarošanu un tirgus cenu stabilizēšanu šajā nozarē, ir Regulā (EK) Nr. 1255/1999 paredzētā atbalsta shēma vājpiena pārstrādei kazeīnā un kazeinātos. Padomes Regula (EEK) Nr. 2204/90 (1990. gada 24. jūlijs), ar ko paredz papildu vispārīgos noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz sieru ( 41 ), paredzēja noteikumus par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera rūpniecībā, lai izvairītos no negatīvās ietekmes, kuru var radīt atbalsta shēma, ņemot vērā siera neaizsargātību pret apmaiņas darbībām ar kazeīnu un kazeinātiem, tādējādi paredzot stabilizēt tirgu. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(61) |
Dažu lauksaimniecības izejvielu pārstrāde etilspirtā ir cieši saistīta ar šo izejvielu ekonomiku. Tas var būtiski paaugstināt minēto izejvielu vērtību, būt īpaši ekonomiski un sociāli nozīmīgi dažu Kopienas reģionu ekonomikā, vai arī tas var būt nozīmīgs ienākumu avots attiecīgo izejvielu ražotājiem. Tā arī ļauj realizēt neapmierinošas kvalitātes produktus un īslaicīgus pārpalikumus, kas var izraisīt īslaicīgas problēmas dažās nozarēs. |
|
(62) |
Apiņu, olīveļļas un galda olīvu, tabakas un zīdtārpiņu nozarē tiesību akti koncentrējas uz dažādiem organizāciju veidiem, lai sasniegtu politikas mērķus, jo īpaši nolūkā ar kopīgu rīcību stabilizēt attiecīgo produktu tirgus un uzlabot un garantēt to kvalitāti. Noteikumi, kas līdz šim reglamentēja šo organizāciju sistēmu, ir balstīti uz organizācijām, ko dalībvalstis vai – noteiktos apstākļos – Komisija atzinusi saskaņā ar Komisijas pieņemtiem noteikumiem. Šī sistēma būtu jāsaglabā, un līdz šim spēkā esošie noteikumi būtu jāsaskaņo. |
|
(63) |
Lai atbalstītu dažas starpnozaru organizāciju darbības, kas ir īpaši svarīgas, ņemot vērā pašreizējos tabakas TKO noteikumus, būtu jāparedz, ka starpnozaru organizācijas noteikumus tās biedriem, ievērojot dažus nosacījumus, attiecina arī uz visiem ražotājiem un grupām, kas nav tās biedri, vienā vai vairākos reģionos. Tam pašam būtu jāattiecas uz citām starpnozaru organizāciju darbībām, kurām ir vispārēja ekonomiska vai tehniska nozīme tabakas nozarē, tādējādi nodrošinot ieguvumus visām attiecīgajās nozarēs nodarbinātajām personām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas. Komisijai vajadzētu būt pastāvīgas uzraudzības pilnvarām, jo īpaši attiecībā uz šo organizāciju izmantotiem nolīgumiem un saskaņoto praksi. |
|
(64) |
Dažās nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām spēkā esošajos noteikumos paredzēta ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšana, dalībvalstis varētu vēlēties atzīt šādu veidu organizācijas, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem, ciktāl tas atbilst Kopienas tiesību aktiem. Tādēļ šī iespēja būtu jāprecizē. Turklāt būtu jāpieņem noteikumi, kuros paredzēts, ka saskaņā ar spēkā esošajām regulām noteiktā ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšana paliek spēkā arī pēc šīs regulas pieņemšanas. |
|
(65) |
Vienots Kopienas tirgus ietver tirdzniecības sistēmu pie Kopienas ārējām robežām. Šai tirdzniecības sistēmai būtu jāietver ievedmuita un eksporta kompensācijas un principā jāstabilizē Kopienas tirgus. Tirdzniecības sistēmai būtu jābalstās uz saistībām, kas pieņemtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās Urugvajas kārtā. |
|
(66) |
Labības, rīsu, cukura, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, šķiedras linu un kaņepju, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu gaļas un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas, dzīvu augu un lauksaimniecības etilspirta nozares TKO lauksaimniecības produktu apjoma uzraudzība tirdzniecībā ar trešām valstīm līdz šim gan importam, gan eksportam ir noteikta ar obligātu atļauju sistēmām vai ar Komisijas pilnvarām noteikt atļauju prasības. |
|
(67) |
Tirdzniecības plūsmas uzraudzībā galvenā ir vadība, kurai vajadzētu būt elastīgai. Ņemot to vērā un pēc to TKO gūtās pieredzes, saskaņā ar ko Komisijai jau uzticēta atļauju pārvaldība, šķiet, ka šī pieeja būtu jāievieš visās nozarēs, kurās izmanto importa un eksporta atļaujas. Komisijai būtu jāpieņem atļauju prasību ieviešanas lēmums, ņemot vērā importa atļauju nepieciešamību attiecīgo tirgu pārvaldībai un īpaši attiecīgo produktu importa uzraudzībai. |
|
(68) |
Muitas nodokļi, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, lielākoties ir noteikti Kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem produktiem labības un rīsu nozarē papildu mehānismu ieviešana rada vajadzību nodrošināt iespēju pieņemt atkāpes. |
|
(69) |
Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, šādu produktu importam būtu jāuzliek papildu ievedmuita, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi. |
|
(70) |
Noteiktos apstākļos ir lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras atvērt un pārvaldīt importa tarifu kvotas, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem Padomes aktiem. |
|
(71) |
Padomes Regula (EEK) Nr. 2729/75 (1975. gada 29. oktobris) par ievedmuitas nodokli labības maisījumiem, rīsiem un šķeltajiem rīsiem ( 42 ) tiecas nodrošināt nodokļu sistēmas pienācīgu darbību labības maisījumu, rīsu un šķelto rīsu importam. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(72) |
Kopiena ir noslēgusi vairākus preferenču nolīgumus ar trešām valstīm par piekļuvi tirgum, kas ļauj šīm valstīm ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Kopienu eksportēt cukurniedru cukuru. Cukura TKO paredzēja, ka tiek izvērtēta rafinēšanas uzņēmumu vajadzība pēc cukura rafinēšanai, un – ar konkrētiem nosacījumiem – importa atļauju piešķiršanu vienīgi specializētiem uzņēmumiem, kuri izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri uzskatāmi par pilnas slodzes Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem. Šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(73) |
Lai novērstu nelikumīgu kultūru radītos traucējumus šķiedras kaņepju TKO, attiecīgajā regulā bija paredzētas kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudes, kas šo produktu sakarā nodrošinātu konkrētas garantijas attiecībā uz tetrahidrokanabinola saturu. Turklāt tādu kaņepju sēklu importam, kuras nav paredzētas sēšanai, piemēroja kontroles režīmu, kas paredz atļauju piešķiršanas sistēmu attiecīgajiem importētājiem. Šie noteikumi būtu jāsaglabā. |
|
(74) |
Kopienā ir vienota kvalitātes politika apiņu nozares produktiem. Attiecībā uz importētiem produktiem šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, lai nodrošinātu vienīgi tādu produktu importu, kuri atbilst līdzvērtīgām minimālajām kvalitātes īpašībām. |
|
(75) |
Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējais tirgus un muitas nodokļi var izrādīties neatbilstīgi. Šādos gadījumos, lai Kopienas tirgu neatstātu neaizsargātu pret iespējamiem traucējumiem, Kopienai būtu jāspēj bez kavēšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām. |
|
(76) |
Lai nodrošinātu pareizu TKO darbību un jo īpaši lai izvairītos no tirgus traucējumiem, vairāku produktu TKO parasti paredzēja iespēju aizliegt izmantot ievešanas un izvešanas pārstrādei procedūras. Šī iespēja būtu jāsaglabā. Turklāt pieredze rāda, ka – ja, izmantojot šīs procedūras, tirgi ir traucēti vai var būt traucēti – jārīkojas bez lielas kavēšanas. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi Komisijai piešķirt pilnvaras šādos apstākļos pārtraukt ievešanas un izvešanas pārstrādei procedūru izmantošanu. |
|
(77) |
Noteikumiem kompensāciju piešķiršanai par eksportu uz trešām valstīm, kuri pamatoti uz cenu starpību Kopienas un pasaules tirgū un atbilst PTO Kopienas saistībās paredzētajiem robežlielumiem, būtu jāsekmē Kopienas dalība dažu šajā regulā minēto produktu starptautiskajā tirdzniecībā. Subsidētam eksportam būtu jāievēro vērtības un daudzuma robežlielumi. |
|
(78) |
Nosakot eksporta kompensācijas, būtu jānodrošina atbilstība minētajiem vērtības robežlielumiem, pārraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ELGF. Pārraudzību var atvieglot, obligātā kārtā iepriekš nosakot eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt precizēto galamērķi vienā ģeogrāfiskajā apgabalā, kam piemēro vienotu eksporta kompensācijas likmi. Par galamērķa maiņu būtu jāmaksā eksporta kompensācija, ko piemēro faktiskajam galamērķim, nepārsniedzot attiecīgajam galamērķim iepriekš noteikto summu. |
|
(79) |
Lai nodrošinātu daudzuma robežlielumu ievērošanu, būtu jāievieš uzticama un efektīva pārraudzības sistēma. Šajā nolūkā eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta atļauja. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir līdz pieejamajam robežlielumam atkarībā no katra attiecīgā produkta konkrētās situācijas. Izņēmumi būtu pieļaujami vienīgi pārstrādes produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un uz ko neattiecas daudzuma robežlielumi. Būtu jāparedz atkāpe no pārvaldes noteikumu stingras ievērošanas, ja preču eksports, par kuru pienākas kompensācija, visticamāk, nepārsniegs noteiktos kvantitatīvos robežlielumus. |
|
(80) |
Dzīvu liellopu eksporta gadījumā būtu jāparedz, ka kompensāciju piešķir un izmaksā vienīgi tad, ja ir ievēroti noteikumi, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un jo īpaši par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā. |
|
(81) |
Dažos gadījumos, ja lauksaimniecības produkti atbilst konkrētai specifikācijai un/vai cenas noteikumiem, tie var iegūt īpašu importa statusu trešās valstīs. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu piemērošanu, vajadzīga administratīva sadarbība starp importētājas trešās valsts iestādēm un Kopienu. Šim nolūkam produktiem būtu jāpievieno Kopienas izsniegts sertifikāts. |
|
(82) |
Puķu sīpolu eksports uz trešām valstīm Kopienai ekonomiski ir ļoti svarīgs. Šāda eksporta turpināšanu un attīstību var nodrošināt cenu stabilizēšana šajā tirdzniecības nozarē. Tādēļ minētajiem produktiem būtu jāparedz vismazākās eksporta cenas. |
|
(83) |
Saskaņā ar Līguma 36. pantu Līguma konkurences noteikumu nodaļa attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību vienīgi tādā apjomā, ko Padome noteikusi atbilstīgi 37. panta 2. un 3. punktam un saskaņā ar tajos noteikto procedūru. Dažādās TKO ir lielākoties noteikta atbilstība valsts atbalstam. Turklāt Līguma noteikumu piemērošana uzņēmumos tika noteikta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai ( 43 ). Saskaņā ar mērķi izveidot vienu vispārīgu tirgus politikas noteikumu kopumu ir lietderīgi minētos noteikumus iekļaut šajā regulā. |
|
(84) |
Konkurences noteikumi, kas attiecas uz Līguma 81. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi un uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāattiecina uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tiktāl, ciktāl to piemērošana nekavē valstu lauksaimniecības tirgu organizāciju darbību vai neapdraud kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu. |
|
(85) |
Īpaša pieeja ir vajadzīga lauksaimnieku organizācijām, kuru īpašs mērķis ir kopīga lauksaimniecības produktu ražošana vai tirdzniecība vai kopīga iekārtu izmantošana, ja vien šāda kopīga darbība neizslēdz konkurenci vai neapdraud Līguma 33. panta mērķu sasniegšanu. |
|
(86) |
Lai izvairītos no kaitējuma kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai, nodrošinātu juridisko noteiktību un nediskriminētu attiecīgos uzņēmumus, Komisijai vajadzētu būt ekskluzīvām pilnvarām, ko pārbauda Tiesa, izlemt, vai Līguma 81. pantā minētie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem. |
|
(87) |
Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu tā vienotā tirgus pareizu darbību, kura pamatā ir kopējas cenas. Tādēļ Līguma noteikumi par valsts atbalstu parasti būtu jāpiemēro šajā regulā minētajiem produktiem. Dažos gadījumos būtu jāpieļauj izņēmumi. Ja tiek piemēroti izņēmumi, Komisijai tomēr būtu jāpārzina esošie, jaunie un ierosinātie valsts atbalsti, lai dotu attiecīgus norādījumus dalībvalstīm un ieteiktu tām attiecīgus pasākumus. |
|
(88) |
Somija un Zviedrija kopš to pievienošanās var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu gaļas un ziemeļbriežu gaļas produktu ražošanai un tirdzniecībai sakarā ar minēto valstu īpašo ekonomisko situāciju. Turklāt Somija ar Komisijas atļauju īpašo klimatisko apstākļu dēļ var piešķirt valsts atbalstu par noteiktu daudzumu sēklu un labības sēklu, kas audzētas vienīgi šajā dalībvalstī. Šie izņēmumi jāsaglabā. |
|
(89) |
Dalībvalstīs, kurās gaidāms būtisks cukura kvotu samazinājums, cukurbiešu ražotāji saskarsies ar īpaši grūtām pielāgošanās problēmām. Šādos gadījumos Kopienas pārejas posma atbalsts cukurbiešu audzētājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā, nebūs pietiekams, lai pilnībā risinātu cukurbiešu audzētāju grūtības. Tādēļ dalībvalstīm, kuras kvotu samazinājušas par vairāk nekā 50 % no cukura kvotas, kas 2006. gada 20. februārī noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, būtu jāatļauj cukurbiešu ražotājiem sniegt valsts atbalstu, kamēr piemēro Kopienas pārejas posma atbalstu. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis nepiešķir valsts atbalstu apjomā, kas pārsniedz cukurbiešu audzētāju vajadzības, attiecīgā valsts atbalsta noteikšana joprojām būtu jāapstiprina Komisijai, izņemot attiecībā uz Itāliju, kur maksimālā vajadzība, lai visproduktīvākie cukurbiešu audzētāji pielāgotos tirgus apstākļiem pēc reformas, ir novērtēta EUR 11 apjomā par katru saražoto cukurbiešu tonnu. Turklāt, ņemot vērā īpašās Itālijā gaidāmās problēmas, būtu jāsaglabā kārtība, kā cukurbiešu audzētāji var tieši vai netieši gūt labumu no piešķirtā valsts atbalsta. |
|
(90) |
Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas papildus cukura nozares reformas vispārējai ietekmei negatīvi ietekmēs nozari. Tādēļ būtu jāsaglabā cukura TKO paredzētais noteikums, ar ko šai dalībvalstij pastāvīgi atļauts cukurbiešu audzētājiem piešķirt atbilstīgu valsts atbalsta summu. |
|
(91) |
Ņemot vērā konkrēto situāciju Vācijā, kur pašreiz saskaņā ar Vācijas alkohola monopola īpašajiem nosacījumiem tiek piešķirts valsts atbalsts lielam skaitam spirta mazo ražotāju, uz ierobežotu laiku ir jāļauj turpināt šāda atbalsta piešķiršanu. Ir arī jāparedz, ka katra laikposma beigās par šā izņēmuma darbību Komisijai iesniedz ziņojumu, kam pievienoti attiecīgi priekšlikumi. |
|
(92) |
Ja dalībvalsts savā teritorijā vēlas atbalstīt pasākumus piena un piena produktu patēriņa veicināšanai, būtu jāparedz iespēja finansēt šādus pasākumus, uzliekot piena ražotājiem veicināšanas nodokli valsts līmenī. |
|
(93) |
Lai ņemtu vērā iespējamo attīstību žāvētās rupjās lopbarības ražošanā, Komisijai līdz 2008. gada 30. septembrim būtu jāiesniedz Padomei ziņojums par šo nozari, kura pamatā būtu žāvētās rupjās lopbarības TKO vērtējums. Vajadzības gadījumā ziņojums būtu jāpapildina ar attiecīgiem priekšlikumiem. Turklāt Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par biškopības nozarē piemēroto atbalsta shēmu. |
|
(94) |
Ir vajadzīga pietiekama informācija par pašreizējo apiņu tirgus stāvokli un tā attīstības perspektīvām Kopienā. Tādēļ būtu jāparedz noteikums, kas prasa reģistrēt visus piegādes līgumus attiecībā uz Kopienā saražotajiem apiņiem. |
|
(95) |
Noteiktiem produktiem konkrētos apstākļos ir lietderīgi nodrošināt pasākumus, kas veicami traucējumu gadījumos, kā arī tad, ja šādi traucējumi ir paredzami ievērojamu cenu izmaiņu dēļ iekšējā tirgū vai kursu un cenu izmaiņu dēļ pasaules tirgū. |
|
(96) |
Ir jāizveido īpaši pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu, lai tirgus pārraudzības nolūkā varētu savākt ekonomikas datus un analizēt statistikas informāciju. Tiktāl, ciktāl lauksaimniecības izcelsmes etilspirta tirgus ir saistīts ar etilspirta tirgu vispār, jāpadara pieejama arī informācija par tā etilspirta tirgu, kas nav lauksaimniecības izcelsmes etilspirts. |
|
(97) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 Kopiena sedz izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, pildot saistības, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas. |
|
(98) |
Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ieviest vajadzīgos pasākumus, lai neparedzētos gadījumos atrisinātu īpašas praktiskas problēmas. |
|
(99) |
Tā kā lauksaimniecības produktu kopīgie tirgi turpina attīstīties, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt savstarpēji informētām par attiecīgajiem jaunumiem attīstībā. |
|
(100) |
Lai izvairītos no šajā regulā paredzēto priekšrocību ļaunprātīgas izmantošanas, šīs priekšrocības nevajadzētu piešķirt vai, attiecīgā gadījumā, vajadzētu atņemt, ja ir konstatēts, ka apstākļi šo priekšrocību iegūšanai ir radīti mākslīgi – pretēji šīs regulas mērķiem. |
|
(101) |
Lai garantētu atbilstību šajā regulā noteiktajām saistībām, ir jāveic kontrole un pārkāpumu gadījumos jāpiemēro administratīvi pasākumi un administratīvas sankcijas. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt atbilstīgus noteikumus, tostarp par nepareizi veiktu maksājumu atgūšanu un dalībvalstu ziņošanas saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas. |
|
(102) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi parasti būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 44 ). Tomēr attiecībā uz dažiem šajā regulā noteiktiem pasākumiem, kas attiecas uz Komisijas pilnvarām, kam ir vajadzīga tūlītēja rīcība vai kas ir vienīgi administratīvi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai rīkoties pēc savas iniciatīvas. |
|
(103) |
Sakarā ar to, ka šajā regulā iekļauti daži elementi no augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna TKO, minētajās TKO būtu jāizdara daži grozījumi. |
|
(104) |
Šajā regulā ir ietverti noteikumi par konkurences noteikumu piemērošanu saskaņā ar Līgumu. Līdz šim šādi noteikumi bija ietverti Regulā (EK) Nr. 1184/2006. Minētās regulas darbības joma būtu jāgroza, lai tās noteikumi attiektos vienīgi uz tiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, uz kuriem neattiecas šī regula. |
|
(105) |
Šajā regulā ir iekļauti 2. un 3. apsvērumā uzskaitīto pamatregulu noteikumi, izņemot aspektus, kas iekļauti Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999. Turklāt šajā regulā iekļauti šādu regulu noteikumi: — Padomes Regula (EEK) Nr. 2729/75 (1975. gada 29. oktobris) par ievedmuitas nodokli labības maisījumiem, rīsiem un šķeltajiem rīsiem, — Padomes Regula (EEK) Nr. 2763/75 (1975. gada 29. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par atbalsta piešķiršanu cūkgaļas privātai uzglabāšanai ( 45 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2782/75 (1975. gada 29. oktobris) par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību, — Padomes Regula (EEK) Nr. 707/76 (1976. gada 25. marts) par zīdtārpiņu audzēšanas ražotāju grupu atzīšanu ( 46 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 1055/77 (1977. gada 17. maijs) par intervences aģentūras iepirkto produktu uzglabāšanu un pārvietošanu ( 47 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2931/79 (1979. gada 20. decembris) par palīdzības piešķiršanu to lauksaimniecības produktu eksportam, uz kuriem trešā valstī var attiecināt īpašu importa režīmu ( 48 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 3220/84 (1984. gada 13. novembris), ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai, — Padomes Regula (EEK) Nr. 1898/87 (1987. gada 2. jūlijs) par piena un piena produktu tirdzniecībā izmantoto apzīmējumu aizsardzību, — Padomes Regula (EEK) 3730/87 (1987. gada 10. decembris), ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, — Padomes Regula (EEK) Nr. 386/90 (1990. gada 12. februāris) par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kuri saņem kompensācijas vai citas summas ( 49 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 1186/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, — Padomes Regula (EEK) Nr. 1906/90 (1990. gada 26. jūnijs) par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu, — Padomes Regula (EK) Nr. 2204/90 (1990. gada 24. jūlijs), ar ko paredz papildu vispārējus noteikumus piena un piena produktu tirgus kopējai organizācijai attiecībā uz sieru, — Padomes Regula (EEK) Nr. 2077/92 (1992. gada 30. jūnijs) par starpnozaru organizācijām un līgumiem tabakas nozarē ( 50 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/92 (1992. gada 23. jūlijs), ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem, — Padomes Regula (EEK) Nr. 2991/94 (1994. gada 5. decembris), ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem, — Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopējai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu, — Padomes Regula (EK) Nr. 2250/1999 (1999. gada 22. oktobris) par tarifu kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande ( 51 ), — Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē, — Padomes Regula (EK) Nr. 1028/2006 (2006. gada 19. jūnijs) par olu tirdzniecības standartiem, — Padomes Regula (EK) Nr. 1183/2006 (2006. gada 24. jūlijs) par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai. |
|
(106) |
Minētās regulas tādējādi būtu jāatceļ. Juridiskās noteiktības labad un ņemot vērā to tiesību aktu skaitu, kurus atceļ ar šo regulu, un to tiesību aktu skaitu, kuri pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem vai kurus tie groza, ir lietderīgi precizēt, ka atcelšana neskar to tiesību aktu juridisko spēku, kuri pieņemti, pamatojoties uz atceltu tiesību aktu, vai to grozījumu juridisko spēku, kuri tādējādi veikti citos tiesību aktos. |
|
(107) |
Parasti šo regulu būtu jāsāk piemērot no 2008. gada 1. janvāra. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka jaunie šīs regulas noteikumi neiespaido 2007./2008. tirdzniecības gadu, būtu jāparedz vēlāka piemērošanas diena attiecībā uz nozarēm, kurās tirdzniecības gadi ir noteikti. Tādēļ attiecībā uz šādām nozarēm šī regula būtu jāpiemēro vienīgi no 2008./2009. tirdzniecības gada sākuma. Tādējādi attiecīgās regulas, kas reglamentē šīs nozares, būtu jāturpina piemērot attiecīgi līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām. |
|
(108) |
Turklāt attiecībā uz dažām citām nozarēm, kurām tirdzniecības gadi nav noteikti, tāpat būtu jāparedz vēlāka piemērošanas diena, lai nodrošinātu, sekmīgu pāreju no pastāvošajām TKO uz šo regulu. Tādējādi regulas, kas reglamentē pastāvošās TKO šajās nozarēs, būtu jāturpina piemērot līdz vēlākai piemērošanas dienai, kas noteikta šajā regulā. |
|
(109) |
Ciktāl tas attiecas uz Regulu (EK) Nr. 386/90, kompetenci pieņemt lēmumus par būtiskajiem jautājumiem, uz ko attiecas minētā regula, ar šo regulu nodod Komisijai. Turklāt ar šo regulu atceļ Regulas (EEK) Nr. 3220/84, (EEK) Nr. 1186/90, (EEK) Nr. 2137/92 un (EK) Nr. 1183/2006, tikai dažus minēto regulu noteikumus iekļaujot šajā regulā. Sīkāk izstrādāti noteikumi, kas iekļauti minētajās regulās, tādējādi būs jārisina īstenošanas noteikumos, ko pieņems Komisija. Komisijai būtu jāatvēl vairāk laika attiecīgo noteikumu paredzēšanai. Tādējādi minētās regulas būtu jāturpina piemērot līdz 2008. gada 31. decembrim. |
|
(110) |
Turpmāk norādītie Padomes akti ir kļuvuši lieki un būtu jāatceļ: — Padomes Regula (EEK) Nr. 315/68 (1968. gada 12. marts), ar kuru nosaka kvalitātes standartus puku sīpoliem, sakneņiem un gumiem ( 52 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 316/68 (1968. gada 12. marts), ar ko nosaka kvalitātes standartus svaigi, grieztiem ziediem un svaigiem dekoratīviem zaļumiem ( 53 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2517/69 (1969. gada 9. decembris), ar ko nosaka konkrētus pasākumus Kopienas augļu tirgus reorganizācijai ( 54 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 2728/75 (1975. gada 29. oktobris) par atbalstu, ko piešķir par kartupeļu cietes un cietes ražošanai paredzētu kartupeļu ražošanu un tirdzniecību ( 55 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 1358/80 (1980. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka pieaugušu liellopu orientējošo cenu un intervences cenu 1980./1981. tirdzniecības gadam un ievieš Kopienas šķirošanas skalu pieaugušu liellopu liemeņiem ( 56 ), — Padomes Regula (EEK) Nr. 4088/87 (1987. gada 21. decembris), ar ko nosaka nosacījumus atvieglotu muitas nodokļu piemērošanai atsevišķu ziedu importam, kuru izcelsmes valsts ir Kipra, Izraēla un Jordāna ( 57 ), — Padomes Lēmums Nr. 74/583/EEK (1974. gada 20. novembris) par cukura aprites pārraudzību ( 58 ). |
|
(111) |
Pāreja no režīma, kas paredzēts noteikumos un regulās, kuras atceļ ar šo regulu, varētu radīt grūtības, kas nav paredzētas šajā regulā. Lai novērstu šādas grūtības, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
|
SATURS |
|
|
I DAĻA |
IEVADA NOTEIKUMI |
|
II DAĻA |
IEKŠĒJAIS TIRGUS |
|
I SADAĻA |
TIRGUS INTERVENCE |
|
I NODAĻA |
Valsts intervence un uzglabāšana privātās noliktavās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
II NODAĻA |
Īpaši intervences pasākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
III NODAĻA |
Ražošanas ierobežošanas sistēmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IV NODAĻA |
Atbalsta shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ražotāju grupas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
II SADAĻA |
TIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOTEIKUMI |
|
I NODAĻA |
Tirdzniecības un ražošanas noteikumii |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I apakšiedaļa |
|
|
II apakšiedaļa |
|
|
|
|
|
II NODAĻA |
Ražotāju organizācijas, starpnozaru organizācijas, uzņēmēju organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
III DAĻA |
TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM |
|
I NODAĻA |
Vispārīgi noteikumi |
|
II NODAĻA |
Imports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
III NODAĻA |
Eksports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IV DAĻA |
KONKURENCES NOTEIKUMI |
|
I NODAĻA |
Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem |
|
II NODAĻA |
Noteikumi par valsts atbalstu |
|
V DAĻA |
ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS |
|
VI DAĻA |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
|
VII DAĻA |
ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
|
I NODAĻA |
Īstenošanas noteikumi |
|
II NODAĻA |
Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi |
|
I PIELIKUMS |
1. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS |
|
I daļa. |
Labība |
|
II daļa. |
Rīsi |
|
III daļa. |
Cukurs |
|
IV daļa. |
Žāvēta rupjā lopbarība |
|
V daļa. |
Sēklas |
|
VI daļa. |
Apiņi |
|
VII daļa. |
Olīveļļa un galda olīvas |
|
VIII daļa. |
Šķiedras lini un kaņepes |
|
IX daļa. |
Augļi un dārzeņi |
|
X daļa. |
Augļu un dārzeņu pārstrādes produkti |
|
XI daļa. |
Banāni |
|
XII daļa. |
Vīni |
|
XIII daļa. |
Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi |
|
XIV daļa. |
Jēltabaka |
|
XV daļa. |
Liellopu un teļa gaļa |
|
XVI daļa. |
Piens un piena produkti |
|
XVII daļa. |
Cūkgaļa |
|
XVIII daļa. |
Aitas gaļa un kazu gaļa |
|
XIX daļa. |
Olas |
|
XX daļa. |
Mājputnu gaļa |
|
XXI daļa. |
Citi produkti |
|
II PIELIKUMS |
1. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS |
|
I daļa. |
Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts |
|
II daļa. |
Biškopības produkti |
|
III daļa. |
Zīdtārpiņi |
|
III PIELIKUMS |
2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS |
|
I daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari |
|
II daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari |
|
III daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari |
|
IIIa daļa. |
Definīcijas attiecībā uz vīna nozari |
|
IV daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un jaunlopu gaļas nozari |
|
V daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz piena un piena produktu nozari |
|
VI daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari |
|
VII daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu gaļas nozari |
|
VIII daļa. |
Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari |
|
IV PIELIKUMS |
STANDARTA KVALITĀTES RĪSI UN CUKURS |
|
A. |
Standarta kvalitātes nelobīti rīsi |
|
B. |
Standarta kvalitātes cukurs |
|
V PIELIKUMS |
42. PANTĀ MINĒTĀS KOPIENAS TABULAS LIEMEŅU KLASIFIKĀCIJAI |
|
A. |
Kopienas tabula pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai |
|
B. |
Kopienas tabula cūku liemeņu klasifikācijai |
|
C. |
Kopienas tabula aitu liemeņu klasifikācijai |
|
VI PIELIKUMS |
VALSTU UN REĢIONU KVOTAS no 2010./2011. tirdzniecības gada |
|
VII PIELIKUMS |
58. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS IZOGLIKOZES PAPILDU KVOTAS |
|
VIIa PIELIKUMS |
PROCENTUĀLĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA, KAS NOSAKĀMA SASKAŅĀ AR 59. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU |
|
VIIb PIELIKUMS |
UZŅĒMUMIEM PIEMĒROJAMĀ PROCENTUĀLĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA SASKAŅĀ AR 59. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU |
|
VIIc PIELIKUMS |
SASKAŅĀ AR 52.A PANTA 1. PUNKTU NOSAKĀMĀ KOEFICIENTA APRĒĶINĀŠANA |
|
VIII PIELIKUMS |
SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR CUKURA VAI IZOGLIKOZES KVOTU NODOŠANU SASKAŅĀ AR 60. PANTU |
|
IX PIELIKUMS |
VALSTU KVOTAS UN PĀRSTRUKTURĒŠANAS REZERVES DAUDZUMI, KĀ MINĒTS 66. PANTĀ |
|
X PIELIKUMS |
REFERENCES TAUKU SATURS, KĀ MINĒTS 70. PANTĀ |
|
Xa PIELIKUMS |
84.a PANTĀ MINĒTĀS KARTUPEĻU CIETES KVOTAS TIRDZNIECĪBAS GADĀ |
|
Xb PIELIKUMS |
BUDŽETS ATBALSTA PROGRAMMĀM (ATBILSTĪGI 103.N PANTA 1. PUNKTAM) |
|
Xc PIELIKUMS |
BUDŽETA PIEŠĶĪRUMS LAUKU ATTĪSTĪBAI (MINĒTS 190.A PANTA 3. PUNKTĀ) |
|
Xd PIELIKUMS |
IZARŠANAS SHĒMAS BUDŽETS |
|
Xe PIELIKUMS |
PLATĪBAS, KURAS DALĪBVALSTIS VAR DEKLARĒT KĀ NEATBILSTĪGAS IEKĻAUŠANAI IZARŠANAS SHĒMĀ (KĀ MINĒTS 85.U PANTA 1., 2. UN 5. PUNKTĀ) |
|
XI PIELIKUMS |
|
|
A.I |
Garajai linšķiedrai paredzētā maksimālā garantētā daudzuma sadale dalībvalstīm atbilstīgi 94. panta 1. punktam |
|
A.II |
Īsajai linšķiedrai un kaņepju šķiedrai 2008./2009. tirdzniecības gadā paredzētā maksimālā garantētā daudzuma sadale dalībvalstīm atbilstīgi 94. panta 1.a punktam |
|
A.III |
Zonas, par kurām ir tiesības saņemt 94.a pantā minēto atbalstu |
|
B. |
Maksimālā garantētā daudzuma sadalījums starp 89. pantā minētajām dalībvalstīm |
|
XIa PIELIKUMS |
TĀDAS GAĻAS TIRDZNIECĪBA, KAS IEGŪTA NO LIELLOPIEM, KURU VECUMS NEPĀRSNIEDZ 12 MĒNEŠUS, ATBILSTĪGI 113.B PANTAM |
|
I. |
Definīcija |
|
II. |
Tādu liellopu klasificēšana kautuvē, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus |
|
III. |
Tirdzniecības nosaukumi |
|
IV. |
Obligāta etiķetē norādāma informācija |
|
V. |
Neobligāta etiķetē norādāma informācija |
|
VI. |
Reģistrēšana |
|
VII. |
Oficiālas pārbaudes |
|
VIII. |
No trešām valstīm importēta gaļa |
|
IX. |
Sankcijas |
|
XIb PIELIKUMS |
VĪNKOPĪBAS PRODUKTU KATEGORIJAS |
|
1. |
Vīns |
|
2. |
Rūgstošs jaunvīns |
|
3. |
Desertvīns |
|
4. |
Dzirkstošais vīns |
|
5. |
Kvalitatīvais dzirkstošais vīns |
|
6. |
Kvalitatīvais aromātiskais dzirkstošais vīns |
|
7. |
Gāzēts dzirkstošais vīns |
|
8. |
Pusdzirkstošais vīns |
|
9. |
Gāzēts pusdzirkstošais vīns |
|
10. |
Vīnogu misa |
|
11. |
Daļēji norūgusi vīnogu misa |
|
12. |
Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām |
|
13. |
Koncentrēta vīnogu misa |
|
14. |
Rektificēta koncentrēta vīnogu misa |
|
15. |
Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām |
|
16. |
Pārgatavinātu vīnogu vīns |
|
17. |
Vīna etiķis |
|
XIb pielikuma papildinājums |
Vīnogu audzēšanas zonas |
|
XII PIELIKUMS |
DEFINĪCIJAS UN APZĪMĒJUMI SAISTĪBĀ AR PIENU UN PIENA PRODUKTIEM, KĀ MINĒTS 114. PANTA 1. PUNKTĀ |
|
XIII PIELIKUMS |
CILVĒKU PATĒRIŅAM PAREDZĒTĀ PIENA TIRDZNIECĪBA, KĀ MINĒTS 114. PANTA 2. PUNKTĀ |
|
XIV PIELIKUMS |
TIRDZNIECĪBAS STANDARTI OLU UN MĀJPUTNU GAĻAS NOZARES PRODUKTIEM, KĀ MINĒTS 116. PUNKTĀ |
|
A. |
Tirdzniecības standarti Gallus gallus sugu vistu olām |
|
B. |
Tirdzniecības standarti mājputnu gaļai |
|
C. |
Inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standarti |
|
XV PIELIKUMS |
TIRDZNIECĪBAS STANDARTI, KAS PIEMĒROJAMI ZIEŽAMAJIEM TAUKIEM, KĀ MINĒTS 115. PANTĀ |
|
XV pielikuma papildinājums |
|
|
XVa PIELIKUMS |
STIPRINĀŠANA, PASKĀBINĀŠANA UN ATSKĀBINĀŠANA DAŽĀS VĪNOGU AUDZĒŠANAS ZONĀS |
|
A. |
Stiprināšanas ierobežojumi |
|
B. |
Stiprināšanas procesi |
|
C. |
Paskābināšana un atskābināšana |
|
D. |
Procesi |
|
XVb PIELIKUMS |
IEROBEŽOJUMI |
|
A. |
Vispārīgi jautājumi |
|
B. |
Svaigas vīnogas, vīnogu misa un vīnogu sula |
|
C. |
Vīnu sajaukšana |
|
D. |
Blakusprodukti |
|
XVI PIELIKUMS |
OLĪVEĻĻAS UN OLĪVU IZSPAIDU EĻĻU APZĪMĒJUMI UN DEFINĪCIJAS, KĀ MINĒTS 118. PANTĀ |
|
XVIa PIELIKUMS |
PILNĪGS TO NOTEIKUMU SARAKSTS, KURUS SASKAŅĀ AR 125.F UN 125.L PANTU VAR ATTIECINĀT UZ RAŽOTĀJIEM, KAS NAV ORGANIZĀCIJU BIEDRI |
|
XVII PIELIKUMS |
RĪSU IEVEDMUITA, KĀ MINĒTS 137. UN 139. PANTĀ |
|
XVIII PIELIKUMS |
BASMATI RĪSU ŠĶIRNES, KĀ MINĒTS 138. PANTĀ |
|
XIX PIELIKUMS |
153. PANTA 3. PUNKTĀ, 154. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ UN III PIELIKUMA II DAĻAS 12. PUNKTĀ MINĒTĀS VALSTIS |
|
XX PIELIKUMS |
LABĪBAS, RĪSU, CUKURU, PIENA UN OLU NOZARES PREČU SARAKSTS SAISTĪBĀ AR 26. PANTA a) PUNKTA ii) APAKŠPUNKTA PIEMĒROŠANU UN III DAĻAS III NODAĻAS II IEDAĻĀ PAREDZĒTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PIEŠĶIRŠANU |
|
I daļa. |
Labība |
|
II daļa. |
Rīsi |
|
III daļa. |
Cukurs |
|
IV daļa. |
Piens |
|
V daļa. |
Olas |
|
XXI PIELIKUMS |
DAŽU TO PRODUKTU SARAKSTS, KAS SATUR CUKURU, SAISTĪBĀ AR III DAĻAS III NODAĻAS II IEDAĻĀ PAREDZĒTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PIEŠĶIRŠANU |
|
XXII PIELIKUMS |
ATBILSTĪBAS TABULAS, KĀ MINĒTS 202. PANTĀ |
I
DAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
1. Ar šo regulu izveido tirgus kopīgo organizāciju šādu nozaru produktiem, kā turpmāk noteikts I pielikumā:
a) labība, I pielikuma I daļa;
b) rīsi, I pielikuma II daļa;
c) cukurs, I pielikuma III daļa;
d) žāvēta rupjā lopbarība, I pielikuma IV daļa;
e) sēklas, I pielikuma V daļa;
f) apiņi, I pielikuma VI daļa;
g) olīveļļa un galda olīvas, I pielikuma VII daļa;
h) šķiedras lini un kaņepes, I pielikuma VIII daļa;
i) augļi un dārzeņi, I pielikuma IX daļa;
j) augļu un dārzeņu pārstrādes produkti, I pielikuma X daļa;
k) banāni, I pielikuma XI daļa;
l) vīns, I pielikuma XII daļa;
m) dzīvi augi un ziedkopības produkti, I pielikuma XIII daļa (turpmāk – “dzīvu augu nozare”);
n) jēltabaka, I pielikuma XIV daļa;
o) liellopu un teļa gaļa, I pielikuma XV daļa;
p) piens un piena produkti, I pielikuma XVI daļa;
q) cūkgaļa, I pielikuma XVII daļa;
r) aitu un kazu gaļa, I pielikuma XVIII daļa;
s) olas, I pielikuma XIX daļa;
t) mājputnu gaļa, I pielikuma XX daļa;
u) citi produkti, I pielikuma XXI daļa.
▼M10 —————
3. Šajā regulā nosaka īpašus pasākumus nozarēm, kas uzskaitītas un dažos gadījumos sīkāk definētas II pielikumā:
a) lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam, II pielikuma I daļa (turpmāk – “lauksaimniecības etilspirta nozare”);
b) biškopības produktiem, II pielikuma II daļa (turpmāk – “biškopības nozare”);
c) zīdtārpiņiem, II pielikuma III daļa.
4. Attiecībā uz svaigiem vai atdzesētiem kartupeļiem ar KN kodu 0701 piemēro IV daļas II nodaļu.
2. pants
Definīcijas
1. Šīs regulas piemērošanas nolūkā izmanto III pielikumā izklāstītās definīcijas attiecībā uz dažām nozarēm.
2. Šajā regulā:
a) “lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1782/2003;
b) “maksātājs” ir struktūra vai struktūras, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005;
c) “intervences cena” ir cena, par ko produktus iepērk valsts intervencē.
3. pants
Tirdzniecības gadi
Nosaka šādus tirdzniecības gadus:
a) no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – banānu nozarei;
b) no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam:
i) žāvētās rupjās lopbarības nozarei,
ii) zīdtārpiņu nozarei;
c) no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:
i) labības nozarei,
ii) sēklu nozarei,
iii) olīveļļas un galda olīvu nozarei,
iv) šķiedras linu un kaņepju nozarei,
v) piena un piena produktu nozarei;
ca) no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam vīna nozarei;
d) no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei;
e) no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei.
Augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozares produktiem tirdzniecības gadus vajadzības gadījumā nosaka Komisija.
4. pants
Komisijas pilnvaras
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, tad gadījumos, kad Komisijai ir piešķirtas pilnvaras, tā pieņem lēmumus saskaņā ar 195. panta 2. punktā minēto procedūru.
5. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 2. panta piemērošanai.
Komisija var grozīt III pielikuma I daļā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz rīsiem, un III pielikuma II daļas 12. punktā izklāstīto “ĀKK/Indijas cukura” definīciju.
Tāpat Komisija var noteikt konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību.
II
DAĻA
IEKŠĒJAIS TIRGUS
I
SADAĻA
TIRGUS INTERVENCE
I
NODAĻA
Valsts intervence un uzglabāšana privātās noliktavās
6. pants
Darbības joma
1. Šajā nodaļā ir paredzēti noteikumi par – attiecīgā gadījumā – iepirkšanu valsts intervencē un atbalsta sniegšanu uzglabāšanai privātās noliktavās attiecībā uz šādām nozarēm:
a) labības nozare;
b) rīsu nozare;
c) cukura nozare;
d) olīveļļas un galda olīvu nozare;
e) liellopu un teļa gaļas nozare;
f) piena un piena produktu nozare;
g) cūkgaļas nozare;
h) aitu un kazu gaļas nozare.
2. Šajā nodaļā:
a) “labība” ir labība, kas novākta Kopienā;
b) “piens” ir govs piens, kas ražots Kopienā;
▼M3 —————
d) “krējums” ir krējums, kas iegūts tieši un vienīgi no piena.
7. pants
Kopienas izcelsme
Neskarot 6. panta 2. punktu, vienīgi Kopienas izcelsmes produktus var iepirkt valsts intervencē un vienīgi tiem var piešķirt atbalstu par to uzglabāšanu privātās noliktavās.
8. pants
Salīdzināmās cenas
1. Produktiem, uz kuriem attiecas 6. panta 1. punktā minētie intervences pasākumi, nosaka šādas salīdzināmās cenas:
a) attiecībā uz labības nozari — EUR 101,31 par tonnu;
b) attiecībā uz nelobītiem rīsiem – EUR 150 par tonnu standarta kvalitātes produktu, kā definēts IV pielikuma A punktā;
c) attiecībā uz cukuru:
i) baltajam cukuram:
— EUR 541,5 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,
— EUR 404,4 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu;
ii) jēlcukuram:
— EUR 448,8 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,
— EUR 335,2 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.
Šā apakšpunkta i) un ii) punktā noteiktās salīdzināmās cenas piemēro neiepakotam standarta kvalitātes cukuram, kā noteikts IV pielikuma B punktā, kas ir izvests no rūpnīcas;
d) attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozari – EUR 2 224 par tonnu R3 kategorijas vīriešu dzimuma liellopu liemeņu, kā noteikts Kopienas skalā pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai, kas paredzēta 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
e) attiecībā uz piena un piena produktu nozari:
i) EUR 246,39 par 100 kg sviesta;
ii) EUR 169,80 par 100 kg sausā vājpiena;
f) attiecībā uz cūkgaļas nozari – EUR 1 509,39 par tonnu tās standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas definēta pēc svara un muskuļaudu satura saskaņā ar Kopienas skalu cūku liemeņu klasifikācijai, kura paredzēta 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā šādi:
i) liemeņi, kas sver no 60 līdz mazāk nekā 120 kg – E kategorija, kā noteikts V pielikuma B punkta II daļā;
ii) liemeņi, kas sver no 120 līdz 180 kg – R kategorija, kā noteikts V pielikuma B punkta II daļā.
2. Salīdzināmās cenas labībai un rīsiem, kas noteiktas attiecīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā, attiecas uz noliktavā piegādāto preču vairumtirdzniecības posmu pirms to izkraušanas. Minētās salīdzināmās cenas ir spēkā visos Kopienas intervences centros, kas norīkoti saskaņā ar 41. pantu.
3. Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt šā panta 1. punktā noteiktās salīdzināmās cenas, ņemot vērā ražošanas un tirgus attīstību.
9. pants
Cenu paziņošana cukura tirgū
Komisija izveido informācijas sistēmu par cenām cukura tirgū, tostarp sistēmu cukura tirgus cenu līmeņa publicēšanai.
Minētās sistēmas pamatā ir informācija, ko sniedz baltā cukura ražošanas uzņēmumi vai citi tirgus dalībnieki, kuri darbojas cukura tirdzniecībā. Šī informācija ir konfidenciāla.
Komisija nodrošina, ka publicētā informācija neļauj identificēt atsevišķu uzņēmumu vai tirgus dalībnieku cenas.
10. pants
Valsts intervencei atbilstīgi produkti
1. Ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus un turpmākās prasības un nosacījumus, ko nosaka Komisija saskaņā ar 43. pantu, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:
a) kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo;
b) nelobītiem rīsiem;
c) baltam cukuram vai jēlcukuram, kas ir ražots saskaņā ar kvotām un izgatavots no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kuras ievāktas Kopienas teritorijā;
d) svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi 0201 20 20 līdz 0201 20 50;
e) sviestam, kurš ir ražots tieši un vienīgi no pasterizēta krējuma apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais mitruma saturs ir 16 % no svara;
f) visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kas ir ražots no piena ar izsmidzināšanas metodi un iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā, ar minimālo olbaltumvielu saturu 34,0 % no svara beztauku sausnā.
II
apakšiedaļa
Iepirkšanas sākšana
11. pants
Valsts intervences periodi
Valsts intervence ir pieejama:
a) graudaugiem no 1. novembra līdz 31. maijam;
b) nelobītiem rīsiem no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam;
c) cukuram visu 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadu;
d) liellopu un teļa gaļai jebkurā tirdzniecības gadā visu gadu;
e) sviestam un sausajam vājpienam no 1. marta līdz 31. augustam.
12. pants
Valsts intervences sākšana
1. Laikposmos, kas minēti 11. pantā:
a) valsts intervenci uzsāk kviešiem;
b) cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, sorgo, nelobītiem rīsiem, cukuram, sviestam un sausajam vājpienam, nepārsniedzot 13. panta 1. punktā norādītos intervences ierobežojumus;
c) Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības sāk intervenci liellopu un teļa gaļai, ja atsauces laikposmā liellopu un teļa gaļas vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz 42. panta 1. punktā paredzēto Kopienas skalu liemeņu klasificēšanai, kādā dalībvalstī vai kādas dalībvalsts reģionā ir zemāka nekā EUR 1 560 par tonnu.
2. Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības pārtrauc šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto valsts intervenci liellopu un teļa gaļai, ja minētajā apakšpunktā paredzētie nosacījumi atsauces laikposmā vairs nav spēkā.
13. pants
Intervences ierobežojumi
1. Iepirkumus valsts intervencei veic, nepārsniedzot šādus ierobežojumus:
a) cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, sorgo un nelobītajiem rīsiem — 0 tonnas par attiecīgajiem 11. panta a) un b) punktā minētajiem laikposmiem;
b) cukuram — 600 000 tonnas, izteiktas baltā cukura tonnās, par katru tirdzniecības gadu;
c) sviestam — 30 000 tonnas par katru 11. panta e) punktā minēto laikposmu;
d) sausajam vājpienam — 109 000 tonnas par katru 11. panta e) punktā minēto laikposmu.
2. Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepiemēro nevienu no uzglabāšanas pasākumiem, kas paredzēti 32., 52. un 63. pantā.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz minētā punkta a), c) un d) apakšpunktā minētajiem produktiem Komisija var nolemt turpināt valsts intervenci, pārsniedzot minētajā punktā norādītos apjomus, ja tas vajadzīgs, ņemot vērā tirgus situāciju un jo īpaši tirgus cenu attīstību.
III
apakšiedaļa
Intervences cenas
18. pants
Intervences cenas
1. Intervences cena:
a) kviešiem ir vienāda ar salīdzināmo cenu maksimālajam piedāvātajam daudzumam 3 miljoniem tonnu katrā intervences periodā, kā noteikts 11. panta a) punktā;
b) sviestam ir vienāda ar 90 % no salīdzināmās cenas daudzumiem, kas nepārsniedz 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto ierobežojumu;
c) sausajam vājpienam ir vienāda ar salīdzināmo cenu daudzumiem, kas nepārsniedz 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto ierobežojumu.
2. Intervences cenas un intervences daudzumus šādiem produktiem nosaka Komisija konkursa kārtībā:
a) kviešiem par daudzumiem, kas pārsniedz maksimālo piedāvāto daudzumu 3 miljoniem tonnu katrā intervences periodā, kā noteikts 11. panta a) punktā;
b) cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, sorgo un nelobītiem rīsiem, piemērojot 13. panta 3. punktu;
c) liellopu un teļa gaļai;
d) sviestam par daudzumiem, kas piedāvāti, pārsniedzot 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto ierobežojumu, piemērojot 13. panta 3. punktu; un
e) sausajam vājpienam par daudzumiem, kas piedāvāti, pārsniedzot 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto ierobežojumu, piemērojot 13. panta 3. punktu.
Īpašos apstākļos konkursa procedūras var attiecināt vai intervences cenas un intervences daudzumus var noteikt attiecībā tikai uz atsevišķu dalībvalsti vai kādas dalībvalsts atsevišķu reģionu, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām.
3. Saskaņā ar 2. punktā minētajām konkursa procedūrām noteiktā maksimālā iepirkšanas cena nedrīkst pārsniegt:
a) labībai un nelobītiem rīsiem — attiecīgās salīdzināmās cenas;
b) liellopu un teļa gaļai — vidējo tirgus cenu, kas reģistrēta kādā dalībvalstī vai kādas dalībvalsts reģionā un palielināta par summu, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem;
c) sviestam — 90 % no salīdzināmās cenas;
d) sausajam vājpienam — salīdzināmo cenu.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās intervences cenas:
a) labībai neskar cenas pieaugumu vai samazinājumu kvalitātes apsvērumu dēļ; un
b) nelobītiem rīsiem paaugstina vai samazina, atkarībā no tā, vai maksātājam piedāvāto produktu kvalitāte atšķiras no IV pielikuma A punktā noteiktās standarta kvalitātes. Turklāt intervences cenas paaugstināšanu un pazemināšanu var noteikt Komisija, lai nodrošinātu to, ka ražošana ir orientēta uz kādām noteiktām šķirnēm.
5. Cukura intervences cena ir 80 % no salīdzināmās cenas, kas noteikta nākamajam tirdzniecības gadam pēc tirdzniecības gada, kurā izvirzīts piedāvājums. Tomēr, ja maksājumu aģentūrai piedāvātā cukura kvalitāte atšķiras no IV pielikuma B punktā noteiktās standarta kvalitātes, kurai piemēro salīdzināmo cenu, intervences cenu attiecīgi paaugstina vai pazemina.
25. pants
Vispārēji principi
Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic, neradot traucējumus tirgū, nodrošinot vienādu piekļuvi precēm un vienādus noteikumus pircējiem un ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.
26. pants
Cukura realizācija
Valsts intervencē iepirkto cukuru maksātāji var pārdot vienīgi par cenu, kas ir augstāka par noteikto salīdzināmo cenu tirdzniecības gadam, kurā notiek pārdošana.
Tomēr Komisija var pieņemt lēmumu, ka maksātāji:
a) var pārdot cukuru par cenu, kas ir vienāda ar pirmajā daļā minēto salīdzināmo cenu vai zemāka par to, ja cukuru paredzēts:
i) izmantot dzīvnieku barībai; vai
ii) izmantot eksportam vai nu bez papildu pārstrādes, vai pastrādājot to produktos, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, vai precēs, kuras uzskaitītas šīs regulas XX pielikuma III daļā; vai;
iii) rūpnieciskām vajadzībām, kā norādīts 62. pantā;
b) dara to pārvaldībā esošo nepārstrādāto pārtikā lietojamo cukuru pieejamu Kopienas iekšējā tirgū tām labdarības organizācijām, ko atzīst attiecīgās dalībvalstis vai Komisija, ja dalībvalsts nav atzinusi nevienu šādu organizāciju, par cenu, kas ir zemāka par esošo salīdzināmo cenu, vai par brīvu, lai to izdalītu ārkārtas situāciju individuālās palīdzības operācijās.
27. pants
Pārtikas izdalīšanas shēma vistrūcīgākajām personām Savienībā
1. 2012. un 2013. gadam tiek izveidota shēma pārtikas produktu izdalīšanai vistrūcīgākajām personām Savienībā ar dalībvalstu izraudzīto iestāžu, kas nav komercuzņēmumi, starpniecību. Šīs pārtikas izdalīšanas shēmas nolūkam dara pieejamus intervences uzkrājumos esošos produktus vai, ja nav pārtikas izdalīšanas shēmai piemērotu intervences uzkrājumu, pārtikas produktus iepērk tirgū.
Pirmajā daļā minētās pārtikas izdalīšanas shēmas nolūkā “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas, tostarp ģimenes vai šādu personu grupas, kuras ir reģistrētas vai atzītas par sociāli un finansiāli atkarīgām, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes, vai kuras tiek uzskatītas par tādām, pamatojoties uz izraudzīto iestāžu izmantotajiem kritērijiem, ko ir apstiprinājušas minētās valsts kompetentās iestādes.
2. Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 1. punktā paredzētajā pārtikas izdalīšanas shēmā, iesniedz Komisijai pārtikas izdalīšanas programmas, kurās ir ietvertas:
a) šādu programmu galvenās iezīmes un mērķi;
b) izraudzītās iestādes;
c) pieprasītie pārtikas produktu daudzumi, kas jāizdala katru gadu, un cita būtiska informācija.
Dalībvalstis izvēlas pārtikas produktus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp uzturvērtību un piemērotību izdalīšanai. Šim nolūkam dalībvalstis var piešķirt priekšrocību pārtikas produktiem, kuru izcelsme ir Savienībā.
3. Komisija pieņem gada plānus, pamatojoties uz 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem pieprasījumiem un citu būtisku informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas savu pārtikas izdalīšanas programmu ietvaros.
Katrā gada plānā nosaka Savienības ikgadējos finanšu piešķīrumus katrai dalībvalstij.
Ja gada plānā iekļautie pārtikas produkti nav pieejami intervences uzkrājumos dalībvalstī, kurā šādi produkti ir vajadzīgi, Komisija gada plānā paredz šādu produktu pārvešanu uz minēto dalībvalsti no dalībvalstīm, kuru intervences uzkrājumos tie ir pieejami.
Komisija gada plānu var pārskatīt, ņemot vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas ietekmē tā izpildi.
4. Pārtikas produktus izraudzītajām iestādēm izsniedz bez maksas.
Pārtikas produktu izdalīšana vistrūcīgākajām personām ir:
a) bezmaksas; vai
b) par cenu, kas nekādā gadījumā nav lielāka par izmaksām, kas to izdalīšanai radušās izraudzītajām iestādēm un kas nav attiecināmās izmaksas saskaņā ar 7. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktu.
5. Dalībvalstis, kas piedalās 1. punktā paredzētajā pārtikas izdalīšanas shēmā:
a) iesniedz Komisijai gada pārskatu par pārtikas izdalīšanas programmu īstenošanu;
b) laikus informē Komisiju par notikumiem, kas ietekmē pārtikas izdalīšanas programmu īstenošanu.
6. Savienība finansē attiecināmās izmaksas saskaņā ar shēmu. Šis finansējums nepārsniedz EUR 500 miljonus katrā budžeta gadā.
7. Attiecināmās izmaksas saskaņā ar shēmu ir:
a) no intervences uzkrājumiem izņemto pārtikas produktu izmaksas;
b) to pārtikas produktu izmaksas, kas iepirkti tirgū; un
c) no intervences uzkrājumiem izņemto pārtikas produktu transportēšanas izmaksas no vienas dalībvalsts uz otru.
Gada plānu īstenošanai katrā dalībvalstī pieejamo finanšu resursu robežās, valsts kompetentās iestādes var uzskatīt par attiecināmām šādas izmaksas:
a) izmaksas, kuras radušās, transportējot pārtikas produktus uz izraudzīto iestāžu noliktavām;
b) šādas izraudzītajām iestādēm radušās izmaksas, ciktāl tās ir tieši saistītas ar gada plānu īstenošanu:
i) administratīvās izmaksas;
ii) transportēšanas izmaksas no izraudzīto iestāžu noliktavām uz pēdējo izdalīšanas punktu; un
iii) glabāšanas izmaksas.
8. Dalībvalstis veic administratīvās un fiziskās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka gada plāni tiek īstenoti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, un nosaka sankcijas, kas piemērojamas pārkāpumu gadījumos.
9. Uz pārtikas, kuru paredzēts izdalīt saskaņā ar gada plāniem, iepakojuma, kā arī izdalīšanas punktos skaidri norāda formulējumu “Eiropas Savienības atbalsts”, kas papildināts ar Eiropas Savienības emblēmu.
10. Šā panta 1. punktā paredzētā pārtikas izdalīšanas shēma neskar valstu shēmas, ar kurām tiek izdalīti produkti vistrūcīgākajām personām, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
28. pants
Atbilstīgi produkti
Atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās piešķir par turpmāk norādītajiem produktiem, kuri atbilst šajā iedaļā minētajiem nosacījumiem un turpmākām prasībām un nosacījumiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar 43. pantu:
a) attiecībā uz:
i) nesālītu sviestu, kas ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku saturs ir vismaz 82 %, beztauku sausnas saturs nepārsniedz 2 % un maksimālais mitruma saturs nepārsniedz 16 %;
ii) sālītu sviestu, kurš ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kura piena tauku saturs ir vismaz 80 %, beztauku sausnas saturs nepārsniedz 2 %, mitruma saturs nepārsniedz 16 % un maksimālais sāls saturs nepārsniedz 2 %;
▼M7 —————
29. pants
Nosacījumi un atbalsta apjoms par sviestu
Atbalsta apjomu par sviestu nosaka Komisija, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaigā sviesta un rezervju sviesta iespējamās cenu tendences.
Ja, izvedot sviestu no noliktavas, tirgū notikušas negatīvas izmaiņas, kas nebija paredzamas uzglabāšanas sākumā, atbalstu var palielināt.
▼M7 —————
31. pants
Atbilstīgi produkti
1. Atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās var piešķirt par turpmāk norādītajiem produktiem, kas atbilst šajā iedaļā minētajiem nosacījumiem un turpmākām prasībām un nosacījumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar 43. pantu:
a) par balto cukuru;
b) par olīveļļu;
c) par svaigu vai atdzesētu pieaugušu liellopu gaļu, kas ir to liemeņu, liemeņu pušu, kompensēto liemeņa ceturtdaļu, priekšējo liemeņa ceturtdaļu vai pakaļējo liemeņa ceturtdaļu formā, kas klasificēti saskaņā ar Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, kura paredzēta 42. panta 1. punktā;
▼M3 —————
▼M7 —————
f) par cūkgaļu;
g) par aitu un kazu gaļu.
Komisija var grozīt šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto produktu sarakstu, ja to prasa tirgus situācija.
2. Atbalstu par 1. punktā paredzēto uzglabāšanu privātās noliktavās Komisija nosaka iepriekš vai konkursa kārtībā.
▼M7 —————
32. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi baltajam cukuram
1. Ja vidējā Kopienā reģistrētā cena baltajam cukuram reprezentatīvā laikposmā ir un, visticamāk, saglabāsies mazāka par salīdzināmo cenu, tad, ņemot vērā situāciju tirgū, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu baltā cukura uzglabāšanai privātās noliktavās uzņēmumiem, kuriem ir piešķirta cukura kvota.
2. Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst piemērot nekādus citus uzglabāšanas pasākumus, kas paredzēti 13., 52. vai 63. pantā.
33. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi olīveļļai
Komisija var izlemt pilnvarot dalībvalstu apstiprinātas iestādes, kas nodrošina pietiekamas garantijas, slēgt līgumus par pārdodamās olīveļļas uzglabāšanu nopietnu tirgus traucējumu gadījumā atsevišķos Kopienas reģionos, tostarp, ja vidējā reģistrētā tirgus cena reprezentatīvā laikposmā ir zemāka nekā:
a) EUR 1 779 par tonnu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas;
b) EUR 1 710 par tonnu neapstrādātas olīveļļas;
c) EUR 1 524 par tonnu spīdīgās olīveļļas, kurā brīvo skābju daudzums ir divi grādi, par katru papildu skābuma grādu samazinot minēto summu par EUR 36,70 tonnā.
34. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi liellopu un teļa gaļas nozares produktiem
Ja vidējā tirgus cena Kopienā, kas reģistrēta, pamatojoties uz Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, kura paredzēta 42. panta 1. punktā, ir un, visticamāk, saglabāsies zemāka nekā 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.
▼M3 —————
▼M7 —————
37. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi cūkgaļai
Ja cūku liemeņu vidējā cena Kopienas tirgū, kas noteikta, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī Kopienai raksturīgos tirgos, un novērtēta ar koeficientu, kas parāda katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu, ir un, domājams, paliks vismaz 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.
38. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi aitu un kazu gaļai
Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās, ja vienā vai vairākās turpmāk norādītajās kotācijas zonās attiecībā uz aitu un kazu gaļu ir īpaši sarežģīta tirgus situācija:
a) Lielbritānijā;
b) Ziemeļīrijā;
c) atsevišķi ņemtā jebkurā dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste.
39. pants
Uzglabāšanas noteikumi
1. Maksātāji nevar uzglabāt iepirktos produktus ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tie atrodas, ja vien tie nav iepriekš saņēmuši Komisijas atļauju.
Šajā pantā Beļģijas un Luksemburgas teritorijas tiek uzskatītas par vienu dalībvalsti.
2. Atļauju piešķir, ja uzglabāšana ir nepieciešama un ņemot vērā šādus faktorus:
a) uzglabāšanas iespējas un prasības dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas maksātājs, un citās dalībvalstīs;
b) jebkuras papildu izmaksas, ko rada uzglabāšana dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgais maksātājs, un transportēšana.
3. Atļauju uzglabāšanai trešā valstī piešķir vienīgi tad, ja, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, uzglabāšana citā dalībvalstī radītu ievērojamas grūtības.
4. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iegūst, konsultējoties ar visām dalībvalstīm.
5. Jebkādi muitas nodokļi un citas piešķiramās vai maksājamās summas saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku neattiecas uz produktiem:
a) kas ir transportēti pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu;
b) pārvesti no viena maksātāja pie otra.
6. Jebkurš maksātājs saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu ir atbildīgs arī par produktiem, kas ir uzglabāti ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tas atrodas.
7. Ja produkti, ko maksātājs glabā ārpus dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tā atrodas, netiek atgriezti dalībvalstī, tos realizē par cenām un pēc noteikumiem, ko nosaka vai kas jānosaka glabāšanas vietā.
40. pants
Konkursa kārtības noteikumi
Konkursa kārtība nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi visām ieinteresētajām personām.
Piedāvājumu atlasē priekšroku dod konkursantiem, kas ir vislabvēlīgākie Kopienai. Jebkurā gadījumā līguma piešķiršana obligāti neseko.
41. pants
Intervences centri
1. Komisija norīko intervences centrus labības un rīsu nozarē un paredz nosacījumus, kas uz tiem attiecas.
Labības nozares produktiem Komisija var norīkot intervences centrus katram labības veidam.
2. Izveidojot intervences centru sarakstu, Komisija īpaši ņem vērā šādus faktorus:
a) telpu atbilstību konkrētajiem produktiem;
b) pietiekamu platību un tehnisko aprīkojumu;
c) ērti piebraucamu vietu.
42. pants
Liemeņu klasifikācija
1. Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem piemēro šādās nozarēs:
a) liellopu un teļa gaļas nozarē – attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņiem;
b) cūkgaļas nozarē – attiecībā uz to cūku liemeņiem, kas nav vaislas cūkas.
Aitu un kazu gaļas nozarē dalībvalstis var piemērot Kopienas skalu liemeņu klasificēšanai attiecībā uz aitu liemeņiem saskaņā ar V pielikumā C punktā paredzētajiem noteikumiem.
2. Pārbaudes uz vietas attiecībā uz pieaugušu liellopu un aitu liemeņiem Kopienas vārdā veic Kopienas pārbaudes komiteja, kurā ir Komisijas eksperti un dalībvalstu norīkoti eksperti. Komiteja ziņo Komisijai un dalībvalstīm par veiktām pārbaudēm.
Kopiena sedz veiktās inspekcijās radušās izmaksas.
43. pants
Īstenošanas noteikumi
Neskarot nekādas šajā nodaļā Komisijai piešķirtās īpašās pilnvaras, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus tās īstenošanai, kas var īpaši attiekties uz:
a) prasībām un noteikumiem attiecībā uz produktiem, ko iepērk valsts intervencē atbilstoši 10. pantam vai kam piešķir valsts atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās atbilstoši 28. un 31. pantam, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, kvalitātes grupām, kvalitātes šķirām, produktu kategorijām, daudzumu, iepakojumu, tostarp marķējumu, maksimālo produkta vecumu, saglabāšanu, produkta stadiju, uz kuru attiecas intervences cena un uzglabāšanas ilgumu privātā noliktavā;
aa) 13. panta 1. punktā un 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto maksimālo daudzumu un kvantitatīvo ierobežojumu ievērošanu; šajā sakarā ar īstenošanas noteikumiem var pilnvarot Komisiju pārtraukt iepirkšanu par fiksētu cenu, pieņemt piešķiršanas koeficientus un, attiecībā uz kviešiem, pāriet uz konkursa procedūru, kā minēts 18. panta 2. punktā, bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības;
b) grozījumiem IV pielikuma B daļā;
c) vajadzības gadījumā piemērojamu cenu paaugstinājumu un pazeminājumu skalu;
d) procedūrām un noteikumiem, ko ievēro maksātājs, pārņemot produktus valsts intervencē un piešķirot palīdzību uzglabāšanai privātās noliktavās, īpaši attiecībā uz:
i) līgumu noslēgšanu un līgumu saturu;
ii) uzglabāšanas ilgumu privātās noliktavās un nosacījumiem, saskaņā ar ko šo līgumā noteikto laiku var saīsināt vai pagarināt;
iii) nosacījumiem, saskaņā ar ko var nolemt produktus, kuri atrodas uzglabāšanā privātās noliktavās, pārdot vai realizēt;
iv) dalībvalsti, kurā var iesniegt pieprasījumu uzglabāšanai privātās noliktavās;
e) 17. un 37. pantā minēto reprezentatīvo tirgu saraksta pieņemšanu;
f) realizācijas noteikumiem produktiem, kas iepirkti valsts intervencē, īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izlaišanai no noliktavas un, ja nepieciešams, šo produktu tālāku izmantošanu un galamērķi, veicamajām pārbaudēm un iespējamo drošības sistēmas piemērošanu;
g) 27. panta 1. punktā minētā gada plāna izveidošanu;
h) 27. panta 2. punktā minētās Kopienas tirgus mobilizācijas nosacījumiem;
i) noteikumiem 39. pantā minētajām atļaujām, tostarp īpašas nepieciešamības gadījumā – atkāpēm no tirdzniecības noteikumiem;
j) noteikumiem kārtībai, ja tiek izmantots konkurss;
k) 41. pantā minēto intervences centru norīkošanas noteikumiem;
l) nosacījumiem, kas jāievēro glabātavām, kurās var uzglabāt produktus;
m) Kopienas skalām liemeņu klasifikācijai, kas paredzētas 42. panta 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz:
i) definīcijām;
ii) liemeņa noformējumu cenu paziņošanas mērķiem attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņu klasifikāciju;
iii) attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic kautuvēm, kā paredzēts V pielikuma A punkta III punktā:
— jebkuru Direktīvas 88/409/EEK 5. punktā minēto atkāpi kautuvēm, kas vēlas savu produkciju paredzēt vienīgi vietējam tirgum,
— jebkuru atkāpi, ko piešķir dalībvalstīm pēc pieprasījuma kautuvēm, kurās nokauj nelielu skaitu liellopu;
iv) atļaujas piešķiršanu dalībvalstīm nepiemērot skalu cūku liemeņu klasifikācijai, bet izmantot izvērtēšanas kritērijus līdz ar svaru un aprēķinātu liesas gaļas saturu;
v) noteikumiem par dažu produktu cenu paziņošanu, ko veic dalībvalstis.
II
NODAĻA
Īpaši intervences pasākumi
44. pants
Dzīvnieku slimības
1. Komisija var veikt ārkārtas atbalsta pasākumus slimību skartajā tirgū, lai ņemtu vērā tirdzniecības aizliegumus Kopienā un ar trešām valstīm, kas izveidoti, īstenojot dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumus.
Šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus piemēro šādās nozarēs:
a) liellopu un teļa gaļa;
b) piens un piena produkti;
c) cūkgaļa;
d) aitu un kazu gaļa;
e) olas;
f) mājputnu gaļa.
2. Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.
Tos var veikt vienīgi tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir veikušas veselības un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību, un vienīgi tādā apjomā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, lai atbalstītu attiecīgo tirgu.
45. pants
Patērētāju uzticības zaudēšana
Attiecībā uz mājputnu gaļu un olu nozari Komisija var pieņemt ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus, ko tieši izraisījusi patērētāju uzticības zaudēšana saistībā ar sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības risku.
Šos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.
46. pants
Finansēšana
1. Šīs regulas 44. un 45. pantā minētajiem ārkārtas pasākumiem Kopiena piešķir līdzfinansējumu 50 % apjomā no dalībvalstu izdevumiem.
Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu un aitu un kazu gaļas nozarēs Kopiena piešķir līdzfinansējumu 60 % apjomā no minētajiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāju ieguldījumi dalībvalstu izdevumos neradītu izmaiņas konkurencē starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.
▼M7 —————
47. pants
Īpaši tirgus pasākumi labības nozarē
1. Komisija var veikt īpašus intervences pasākumus labības nozarē, ja tas nepieciešams atbilstoši tirgus situācijai. Šādus intervences pasākumus jo īpaši var veikt tad, ja vienā vai vairākos Kopienas reģionos ir novērots vai draud tirgus cenu kritums attiecībā uz intervences cenu.
2. Komisija nosaka īpašo intervences pasākumu veidu un piemērošanu, kā arī pārdošanas nosacījumus un procedūras vai jebkurus citus to produktu realizācijas veidus, uz kuriem attiecas šādi pasākumi.
48. pants
Īpaši tirgus pasākumi rīsu nozarē
1. Komisija var veikt īpašus pasākumus, lai:
a) novērstu valsts intervences visaptverošu piemērošanu, kā paredzēts šīs daļas I nodaļas II iedaļā, rīsu nozarē konkrētos Kopienas reģionos;
b) kompensētu nelobītu rīsu trūkumu pēc dabas katastrofām.
2. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.
49. pants
Minimālā cukurbiešu cena
1. Minimālā kvotas cukurbiešu cena ir šāda:
a) EUR 27,83 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;
b) EUR 26,29 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.
2. Minimālo cenu, kas minēta 1. punktā, piemēro cukurbietēm, kuru standarta kvalitāte atbilst IV pielikuma B daļā definētajai kvalitātei.
3. Cukura ražošanas uzņēmumi, kuri iepērk kvotas cukurbietes, kas ir piemērotas pārstrādei cukurā un paredzētas pārstrādei kvotas cukurā, maksā vismaz minimālo cenu, ko koriģē, šo cenu paaugstinot vai pazeminot, lai ņemtu vērā atkāpes no standarta kvalitātes.
Šā punkta pirmajā daļā minētos cenu paaugstinājumus un pazeminājumus piemēro saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kas jāparedz Komisijai.
4. Attiecībā uz cukurbiešu daudzumiem, kas atbilst rūpnieciskā cukura vai pārpalikuma cukura daudzumiem, kam piemēro 64. pantā paredzēto papildu nodevu, attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums koriģē pirkuma cenu tā, lai šī cena būtu vismaz vienāda ar kvotas cukurbiešu minimālo cenu.
50. pants
Starpnozaru nolīgumi
1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst šā panta 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, ko izveido Komisija, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.
2. Cukurbiešu un cukurniedru iepirkšanas noteikumus reglamentē ar nozares nolīgumiem, kas noslēgti starp šo izejvielu audzētājiem Kopienā un cukura ražošanas uzņēmumiem Kopienā.
3. Piegādes līgumos ir jānošķir, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir:
a) kvotas cukurs; vai
b) ārpuskvotas cukurs.
4. Ikviens cukura ražošanas uzņēmums dalībvalstij, kurā tas ražo cukuru, iesniedz šādu informāciju:
a) 3. punkta a) apakšpunktā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;
b) atbilstīgā prognozētā raža.
Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.
5. Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssējas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas savukārt atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, kurš attiecīgi pielāgots 52. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktajam preventīvas izņemšanas koeficientam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, pieprasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.
6. Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares līgumos var pieļaut atkāpes no 3., 4. un 5. punkta.
7. Ja nozares nolīgumu nav, attiecīgā dalībvalsts veic ar šo regulu saderīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu attiecīgo pušu intereses.
51. pants
Ražošanas nodeva
1. Izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem uzliek ražošanas nodevu par tiem piešķirto cukura kvotu, izoglikozes kvotu vai inulīna sīrupa kvotu, kā minēts 56. panta 2. punktā.
2. Ražošanas nodeva ir EUR 12,00 par tonnu kvotas cukura un tonnu kvotas inulīna sīrupa. Ražošanas nodeva izoglikozei ir 50 % no cukuram piemērojamās nodevas.
3. Ražošanas nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, kopumā dalībvalsts piemēro uzņēmumiem, kuri atrodas tās teritorijā, atbilstīgi konkrētā tirdzniecības gada kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam.
Uzņēmumi veic maksājumus vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada februāra beigām.
4. Kopienas cukura un inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumi var pieprasīt, lai cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji vai cigoriņu piegādātāji sedz līdz 50 % no attiecīgās ražošanas nodevas.
52. pants
Cukura izņemšana no tirgus
1. Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas pienākumus, kuri izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, Komisija var izlemt attiecīgajā tirdzniecības gadā no tirgus izņemt tādu kvotas cukura vai kvotas izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz atbilstīgi šā panta 2. punktam aprēķināto robežlielumu.
2. Šā panta 1. punktā minēto izņemšanas robežlielumu aprēķina katram uzņēmumam, kam ir kvota, reizinot šo kvotu ar koeficientu, ko līdz iepriekšējā tirdzniecības gada 16. martam nosaka Komisija, pamatojoties uz prognozētajām tirgus attīstības tendencēm. Šo 2008./2009. tirdzniecības gada koeficientu kvotai piemēro pēc tam, kad vēlākais 2008. gada 15. martā ir iesniegta atteikšanās no kvotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 320/2006.
Pamatojoties uz jaunāko informāciju par tirgus tendencēm, Komisija var līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim izlemt vai nu pielāgot koeficentu, vai arī, ja šāds lēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nav pieņemts, noteikt koeficientu.
3. Katrs uzņēmums, kuram ir piešķirta kvota, uz sava rēķina to uzglabā līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam saskaņā ar kvotu saražoto cukura daudzumu, kas pārsniedz atbilstīgi 2. punktam aprēķināto robežlielumu. Tirdzniecības gadā no tirgus izņemtos cukura vai izoglikozes daudzumus uzskata par pirmajiem saskaņā ar kvotu saražotajiem daudzumiem nākamajā tirdzniecības gadā.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, Komisija var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru un izoglikozi vai daļu no tā uzskata par:
a) pārpalikuma cukuru vai pārpalikuma izoglikozi, ko var pārvērst rūpnieciskajā cukurā vai rūpnieciskajā izoglikozē; vai
b) pagaidu kvotu saražotu produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot Kopienas saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.
4. Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, Komisija var pieņemt lēmumu, ka konkrētu daudzumu izņemtā cukura drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.
5. Ja izņemto cukuru uzskata par pirmo nākamajā tirdzniecības gadā saražoto cukura daudzumu, cukurbiešu audzētājiem maksā minētā tirdzniecības gada minimālo cenu.
Ja izņemtais cukurs kļūst par rūpniecisko cukuru vai to eksportē saskaņā ar šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, 49. panta prasības attiecībā uz minimālo cenu nepiemēro.
Ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām atbilstīgi 4. punktam, cukurbiešu audzētājiem maksā kārtējā tirdzniecības gada minimālo cenu.
52.a pants
Cukura izņemšana no tirgus 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā
1. Atkāpjoties no šīs regulas 52. panta 2. punkta, dalībvalstīm, kurām valsts cukura kvota ir samazināta, jo kvotas tika atsauktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, Komisija nosaka koeficientu 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadam, piemērojot šīs regulas VIIc pielikumu.
2. Uzņēmumam, kurš atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam no nākamā tirdzniecības gada atsakās no visas tam piešķirtās kvotas, pēc tā pieprasījuma nepiemēro šīs regulas 52. panta 2. punktā minētos koeficientus. Šāds pieprasījums ir jāiesniedz līdz tā tirdzniecības gada beigām, uz kuru attiecas izņemšana.
53. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši:
a) kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirmssēšanas piegādes līgumus, kā minēts 50. panta 4. punktā;
b) izņemtā kvotas cukura procentuālo daļu, kas minēta 52. panta 1. punktā;
c) nosacījumus par minimālās cenas maksāšanu tad, ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū saskaņā ar 52. panta 4. punktu.
54. pants
Pasākumi, kas atvieglo piegādes pielāgošanu tirgus prasībām
Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību, atvieglojot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbības, kas saistītas ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:
a) pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti;
b) pasākumus, lai uzlabotu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizāciju;
c) pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu tendenču reģistrēšanu;
d) pasākumus, kas, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus, ļauj veikt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes.
III
NODAĻA
Ražošanas ierobežošanas sistēmas
55. pants
Kvotu sistēma un ražošanas potenciāls
1. Kvotu sistēmu piemēro šādiem produktiem:
a) pienam un citiem piena produktiem 65. panta a) un b) punkta nozīmē;
b) cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam;
c) kartupeļu cietei, par kuru var saņemt Kopienas atbalstu.
2. Attiecībā uz šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām kvotu sistēmām, ja ražotājs pārsniedz attiecīgo kvotu un, attiecībā uz cukuru, neizmanto papildu daudzumus, kā paredzēts 61. pantā, par šo daudzumu maksā papildu nodevu, ievērojot II un III iedaļā paredzētos nosacījumus.
2.a Attiecībā uz vīna nozari noteikumus par ražošanas potenciālu attiecībā uz nelikumīgiem stādījumiem, pārejas posma stādīšanas tiesībām, kā arī izaršanas shēmu piemēro saskaņā ar IVa iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.
56. pants
Kvotu piešķiršana
1. Cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas valsts vai reģiona līmenī ir noteiktas VI pielikumā.
2. Dalībvalstis piešķir kvotas katram cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumam, kas ir reģistrēts tās teritorijā un atzīts saskaņā ar 57. pantu.
Katram uzņēmumam piešķirtā kvota ir vienāda ar Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteikto kvotu, ko uzņēmumam piešķīra 2007./2008. tirdzniecības gadam.
3. Ja kvotu piešķir cukura ražošanas uzņēmumam, kuram ir vairākas ražotnes, dalībvalstis paredz pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pienācīgi aizsargātu cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.
57. pants
Apstiprināti uzņēmumi
1. Pēc pieprasījuma dalībvalstis oficiāli atzīst cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu, kas ražo cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai kas šos produktus pārstrādā tādos, kuri minēti 62. panta 2. punktā, ja konkrētais uzņēmums:
a) pierāda savu profesionālās ražošanas spēju;
b) piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā regulā paredzētajām pārbaudēm;
c) nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.
2. Atzītie uzņēmumi sniedz dalībvalstij, kuras teritorijā notiek cukurbiešu vai cukurniedru novākšana vai arī rafinēšana, šādu informāciju:
a) cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstīgā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums no hektāra;
b) dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura rezervēm;
c) pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.
58. pants
Izoglikozes papildu kvota un papildkvota
1. Iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu 2008./2009. tirdzniecības gadā papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā. Šis palielinājums neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju.
Iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu 2008./2009. tirdzniecības gadā papildina ar izoglikozes kvotu 11 045 tonnu apjomā Bulgārijai un 1 966 tonnu apjomā Rumānijai.
Dalībvalstis piešķir papildu kvotas uzņēmumiem proporcionāli izoglikozes kvotai, kas piešķirta saskaņā ar 56. panta 2. punktu.
2. Itālija, Lietuva un Zviedrija pēc jebkura šo valstu attiecīgajā teritorijā reģistrēta uzņēmuma lūguma 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā var piešķirt izoglikozes papildkvotu. Maksimālās katrai dalībvalsti pieejamās papildkvotas ir noteiktas VII pielikumā.
3. Par papildkvotām, kas uzņēmumam piešķirtas saskaņā ar 2. punktu, uzliek vienreizēju nodevu EUR 730 apjomā. To iekasē par katru piešķirtās papildkvotas tonnu.
59. pants
Kvotu pārvaldība
1. Komisija koriģē kvotas, kas noteiktas VI pielikumā, līdz 2008. gada 30. aprīlim attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un, attiecīgi, līdz 2009. un 2010. gada 28. februārim attiecībā uz 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šā panta 2. punktu un šīs regulas 58. pantu, un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu un 4.a panta 4. punktu.
2. Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija līdz 2010. gada 28. februārim nolemj, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura un izoglikozes kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības, sākot no 2010./2011. tirdzniecības gada. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katra uzņēmuma kvotu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīm, kurām valsts kvota ir samazināta, jo kvotas tika atsauktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, Komisija nosaka procentuālo apjomu, piemērojot šīs regulas VIIa pielikumu. Šīs dalībvalstis savā teritorijā samazina procentuālo apjomu katram uzņēmumam, kam piešķirta kvota, saskaņā ar šīs regulas VIIb pielikumu.
Šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā.
60. pants
Valsts kvotu pārdale un kvotu samazinājums
1. Dalībvalsts var samazināt cukura vai izoglikozes kvotu, kas piešķirta uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, par summu līdz 10 % attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un turpmākajiem tirdzniecības gadiem, vienlaikus ievērojot uzņēmuma tiesības piedalīties mehānismos, kas izveidoti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006. Šajās darbībās dalībvalstis piemēro objektīvus un nediskriminējošus kritērijus.
2. Dalībvalstis var pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem un atbilstīgi visu iesaistīto pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju, interesēm.
3. Daudzumus, kas samazināti saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts piešķir vienam vai vairākiem tās teritorijā esošiem uzņēmumiem, kuriem kvota jau ir vai vēl nav piešķirta.
4. Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, gadījumos, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantu, dalībvalstis koriģē attiecīgajam uzņēmumam piešķirto kvotu, piemērojot samazinājumu, kas noteikts saskaņā ar minētā panta 4. punktu, ievērojot procentuālo ierobežojumu, kas noteikts šā panta 1. punktā.
61. pants
Darbības joma
Tirdzniecības gadā saražoto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumu, kas pārsniedz 56. pantā minēto kvotu, var:
a) izlietot konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 62. pantā;
b) pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 63. pantu;
c) izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 ( 59 ) II sadaļu; vai
d) eksportēt atbilstoši daudzumam, ko nosaka Komisija, ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.
Pārējiem daudzumiem piemēro 64. pantā minēto papildu nodevu.
62. pants
Rūpnieciskais cukurs
1. Rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu rezervē kāda 2. punktā minēta produktu veida raošanai, ja:
a) uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kuri abi ir atzīti saskaņā ar 57. pantu; un
b) tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.
2. Komisija izveido to produktu sarakstu, kuru ražošanā izmanto rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu.
Šajā sarakstā jo īpaši ietver:
a) bioetanolu, spirtu, rumu, dzīvo raugu un sīrupu daudzumus, kas paredzēti ziedēm, un tos, ko pārstrādās produktā ar nosaukumu “Rinse appelstroop”;
b) dažus rūpnieciskos produktus, kuri nesatur cukuru, bet kuru apstrādē izmanto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu;
c) dažus ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības produktus, kuru sastāvā ir cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups.
63. pants
Pārpalikuma cukura pārnešana
1. Uzņēmums var nolemt pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu visu produkciju vai daļu produkcijas, kas saražota, pārsniedzot šim uzņēmumam piešķirto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa kvotu, un uzskatīt to par daļu no nākamajā tirdzniecības gadā saražotās produkcijas. Neskarot 3. punktu, minētais lēmums ir neatsaucams.
2. Uzņēmumi, kas pieņem 1. punktā minēto lēmumu:
a) informē attiecīgo dalībvalsti pirms dienas, ko minētā dalībvalsts nosaka:
— no 1. februāra līdz 30. jūnijam kārtējā tirdzniecības gadā par pārnestajiem cukurniedru cukura daudzumiem,
— no 1. februāra līdz 15. aprīlim kārtējā tirdzniecības gadā par pārnestajiem citiem cukura vai inulīna sīrupa daudzumiem;
b) apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.
3. Ja attiecīgajā tirdzniecības gadā uzņēmuma galīgā produkcija bijusi mazāka, nekā aptuveni novērtēts laikā, kad pieņēma lēmumu saskaņā ar 1. punktu, tad pārnesto daudzumu var koriģēt ar atpakaļejošu spēku vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 31. oktobrim.
4. Pārnestos daudzumus uzskata par pirmajiem kvotas daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā.
5. Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar šo pantu, nedrīkst piemērot nekādus citus uzglabāšanas pasākumus, kas paredzēti 13., 32. vai 52. pantā.
64. pants
Papildu nodeva
1. Papildu nodevu piemēro daudzumiem, kas atbilst:
a) konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un uzglabāti saskaņā ar 63. pantu, vai 61. panta c) un d) punktā minētos daudzumus;
b) rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 62. panta 2. punktā minētajos produktos;
c) cukuram un izoglikozei, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 52. un 52.a pantu un attiecībā uz ko nav izpildīti 52. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.
2. Papildu nodevu nosaka Komisija pietiekami augstā līmenī, lai novērstu 1. punktā minēto daudzumu uzkrāšanos.
3. Papildu nodevu, kas minēta 1. punktā, dalībvalsts tās teritorijā esošiem uzņēmumiem uzliek atbilstīgi 1. punktā minēto produktu daudzumiem, kas attiecīgajā tirdzniecības gadā konstatēti attiecīgajiem uzņēmumiem.
III
65. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā:
a) “piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;
b) “cits piena produkts” ir jebkurš piena produkts, kas nav piens, jo īpaši vājpiens, krējums, sviests, jogurts un siers; vajadzības gadījumā tos var izteikt “piena ekvivalentos”, piemērojot Komisijas noteiktus koeficientus;
c) “ražotājs” ir lauksaimnieks, kam pieder lauku saimniecība dalībvalsts ģeogrāfiskajā teritorijā un kas ražo un pārdod pienu vai gatavojas to darīt tuvākajā nākotnē;
d) “saimniecība” ir saimniecība, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. pantā;
e) “pircējs” ir uzņēmumi vai grupas, kas iepērk pienu no ražotājiem:
— lai to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp uz līguma pamata,
— lai to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.
Tomēr jebkuru pircēju grupu vienā ģeogrāfiskā apgabalā, kas veic administratīvas un uzskaites darbības papildu nodevas maksājumu veikšanai savu biedru vārdā, uzskata par pircēju. Šā punkta pirmā teikuma nozīmē Grieķija ir vienots ģeogrāfisks apgabals, un to var uzskatīt par pircēju grupu oficiālu iestādi;
f) “piegāde” ir ražotāja veikta piena piegāde pircējam, neiekļaujot citus piena produktus, neatkarīgi no tā, vai transportēšanu veic ražotājs, pircējs, minēto produktu pārstrādes vai apstrādes uzņēmums vai trešā persona;
g) “tiešā tirdzniecība” ir piena pārdošana vai nodošana tieši patērētājam, kā arī citu piena produktu pārdošana vai nodošana, ja to veic ražotājs. Komisija, ievērojot “piegādes” definīciju f) punktā, var grozīt definīciju “tiešā tirdzniecība”, jo īpaši lai nodrošinātu, ka uz visu tirgoto pienu vai citiem piena produktiem attiecas kvotu pasākumi;
h) “realizācija” ir piena piegāde vai piena vai citu piena produktu tiešā tirdzniecība;
i) “individuālā kvota” ir ražotāja kvota jebkura divpadsmit mēnešu perioda 1. aprīlī;
j) “valsts kvota” ir 66. pantā minētā kvota, kas ir noteikta katrai dalībvalstij;
k) “pieejamā kvota” ir kvota, kas pieejama ražotājiem divpadsmit mēnešu perioda 31. martā, ņemot vērā periodu, par kuru aprēķināta pārpalikuma nodeva, un visu attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā veikto nodošanu, pārdošanu, pārveidošanu un pagaidu pārdali, kā noteikts šajā regulā.
66. pants
Valsts kvotas
1. Piena un citu piena produktu, ko tirgo septiņus secīgus mēnešus divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2008. gada 1. aprīlī (turpmāk – “divpadsmit mēnešu periods”), ražošanai paredzētās valsts kvotas ir noteiktas IX pielikuma 1. punktā.
2. Šā panta 1. punktā minētās kvotas sadala starp ražotājiem saskaņā ar 67. pantu, nošķirot piegādes un tiešo tirdzniecību. Jebkuru valsts kvotas pārsniegšanu nosaka katra dalībvalsts saskaņā ar šo iedaļu un nošķirot piegādes un tiešo tirdzniecību.
3. IX pielikuma 1. punktā minētās valsts kvotas nosaka, neskarot iespējamu pārskatīšanu, ņemot vērā vispārējo tirgus situāciju un īpašus apstākļus konkrētās dalībvalstīs.
4. Bulgārijai un Rumānijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts IX pielikuma 2. punktā. Šo rezervi izmanto no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par kādu laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm.
Lēmumu par rezerves izmantošanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija, pamatojoties uz ziņojumu, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz Komisijai līdz 2008. gada 31. decembrim. Ziņojumā precizē faktiskā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences katras valsts piena nozarē, un jo īpaši pāreju no ražošanas saimniecību vajadzībām uz ražošanu tirgum.
5. Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju un Ungāriju valsts kvotas ietver visu pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.
67. pants
Individuālās kvotas
1. Ražotāju individuālās kvotas 2008. gada 1. aprīlī ir vienādas ar individuālo salīdzināmo daudzumu vai daudzumiem 2008. gada 31. martā, neskarot kvotu nodošanu, pārdošanu un pārveidošanu, kas stājas spēkā 2008. gada 1. aprīlī.
2. Ražotājiem var būt viena vai divas individuālas kvotas: viena – piegādei, bet otra – tiešajai tirdzniecībai. Tikai dalībvalsts kompetentā iestāde var pārvietot ražotāja daudzumus no vienas kvotas uz otru pēc pamatota ražotāja pieprasījuma.
3. Ja ražotājam ir divas kvotas, viņa ieguldījumu katrā papildu nodevā aprēķina katrai kvotai atsevišķi.
4. Daļu no Somijas valsts kvotas, kas piešķirta 66. pantā minētajai piegādei, Komisija var paaugstināt līdz 200 000 tonnu, lai kompensētu Somijas SLOM ražotājus. Šī rezerve jāpiešķir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jāizmanto vienīgi ražotājiem, kuru tiesības atsākt ražošanu ir ietekmējusi pievienošanās.
5. Individuālās kvotas maina, ja tas ir nepieciešams, katram attiecīgajam divpadsmit mēnešu periodam, lai katras dalībvalsts individuālo kvotu summa piegādei un tiešajai tirdzniecībai nepārsniegtu atbilstošo valsts kvotas daļu, kas pieņemta saskaņā ar 69. pantu, ņemot vērā jebkādus pazeminājumus valsts rezervju piešķiršanai, kā paredzēts 71. pantā.
68. pants
Kvotu piešķiršana no valsts rezervēm
Dalībvalstis pieņem noteikumus, kas ļauj piešķirt ražotājiem visu kvotu vai tās daļu no 71. pantā minētajām valsts rezervēm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ko iesniedz Komisijai.
69. pants
Kvotu pārvaldība
1. Komisija katrai dalībvalstij un katram periodam pirms tā beigām pielāgo sadalījumu starp valsts kvotu “piegādēm” un “tiešajai tirdzniecībai”, ņemot vērā ražotāju pieprasīto pārvietošanu starp individuālajām kvotām piegādei un tiešajai tirdzniecībai.
2. Dalībvalstis katru gadu Komisijas noteiktā laikā un pēc tās noteikumiem saskaņā ar 192. panta 2. punktu sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju, lai:
a) veiktu šā panta 1. punktā minēto pielāgošanu;
b) aprēķinātu papildu nodevu, kas viņiem jāmaksā.
70. pants
Tauku saturs
1. Katram ražotājam piešķir salīdzināmo tauku saturu, kas jāpiemēro ražotājam piešķirtajai individuālajai kvotai piegādēm.
2. Kvotām, kas piešķirtas ražotājiem 2008. gada 31. martā saskaņā ar 67. panta 1. punktu, 1. punktā minētais salīdzināmais tauku saturs ir vienāds ar tajā dienā attiecīgajai kvotai piemērojamo salīdzināmo tauku saturu.
3. Salīdzināmo tauku saturu maina 67. panta 2. punktā minētās pārejas laikā un kad kvotas tiek saņemtas vai nodotas vai uz laiku nodotas saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādā Komisija.
4. Jaunajiem ražotājiem tauku saturu individuālajai piegādes kvotai, kas pilnībā piešķirta no valsts rezervēm, nosaka saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādā Komisija.
5. Šā panta 1. punktā minēto individuālo salīdzināmo tauku saturu vajadzības gadījumā koriģē, šai regulai stājoties spēkā, un pēc tam katra divpadsmit mēnešu perioda sākumā, lai katrai dalībvalstij vidējais svērtais individuālais raksturīgais tauku saturs nepārsniegtu par 0,1 gramu uz kilogramu X pielikumā noteiktā salīdzināmo tauku satura.
Attiecībā uz Rumāniju X pielikumā noteikto salīdzināmo tauku saturu pārskata, pamatojoties uz visa 2004. gada datiem, un vajadzības gadījumā Komisija to koriģē.
71. pants
Valsts rezerve
1. Katra dalībvalsts nosaka valsts rezervi kā daļu no IX pielikumā noteiktajām valsts kvotām, jo īpaši 68. pantā minētā īpašā atbalsta piešķiršanai. Valsts rezervi papildina, pēc vajadzības izņemot noteiktus daudzumus atbilstoši 72. pantam, ieturot daļu pārskaitījumu atbilstoši 76. pantam vai veicot vispārēju individuālo kvotu samazinājumu. Minētajām kvotām saglabājas to sākotnējais mērķis, t. i., piegādei vai tiešajai tirdzniecībai.
2. Jebkādu dalībvalstij piešķirtu papildu kvotu automātiski aizstāj ar valsts rezervi un sadala piegādei un tiešajai tirdzniecībai saskaņā ar paredzamām vajadzībām.
3. Valsts rezervei paredzētajām kvotām nav references tauku satura.
72. pants
Neaktivitātes gadījumi
1. Ja fiziska vai juridiska persona, kurai piešķirtas individuālās kvotas, divpadsmit mēnešu periodā vairs neatbilst 65. panta c) punktā minētajiem nosacījumiem, atbilstošie daudzumi pāriet valsts rezervē ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 1. aprīlī, izņemot gadījumu, kad šī persona pirms minētās dienas atkal kļūst par ražotāju 65. panta c) punkta nozīmē.
Ja attiecīgā persona atkal kļūst par ražotāju ne vēlāk kā otrā divpadsmit mēnešu perioda beigās pēc darbības izbeigšanas, visu individuālo kvotu vai daļu no individuālās kvotas, kas pārgāja no minētās fiziskās vai juridiskās personas valsts rezervē, atdod atpakaļ šai personai ne vēlāk kā 1. aprīlī pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas.
2. Ja ražotāji vismaz viena divpadsmit mēnešu perioda laikā nerealizē daudzumu, kas līdzvērtīgs vismaz ►M7 85 % ◄ no viņu individuālās kvotas, dalībvalstis var lemt par to, vai visa neizmantotā kvota vai daļa no tās pāriet atpakaļ valsts rezervē un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas notiek.
Dalībvalstis var noteikt, saskaņā ar kādiem nosacījumiem kvotu nodod atpakaļ attiecīgajam ražotājam, ja viņš atsāk realizāciju.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro force majeure gadījumos un attiecīgi pamatotos gadījumos, kuri uz laiku ietekmē attiecīgo ražotāju ražošanas jaudu un kurus par tādiem atzīst kompetentā iestāde.
73. pants
Pagaidu nodošana
1. Līdz katra divpadsmit mēnešu perioda beigām dalībvalstis par attiecīgo periodu atļauj to individuālo kvotu daļas pagaidu nodošanu, kuras ražotāji, kam uz kvotām ir tiesības, nav paredzējuši izmantot.
Dalībvalstis var reglamentēt nodošanu atbilstīgi attiecīgajām ražotāju kategorijām vai piena ražošanas struktūrām, var tās ierobežot līdz pircēja līmenim vai konkrētam reģionam, atļaut pilnīgu nodošanu 72. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos un noteikt, kādā apjomā var atkārtot nodošanu.
2. Dalībvalsts var nolemt neīstenot 1. punktu, pamatojoties vismaz uz vienu no šādiem kritērijiem:
a) vajadzība veicināt strukturālas izmaiņas un pielāgojumus;
b) globālas administratīvās vajadzības.
74. pants
Kvotu nodošana kopā ar zemi
1. Individuālās kvotas kopā ar saimniecību nodod ražotājiem, kas to pārņem gadījumā, ja saimniecību pārdod, iznomā, nodod faktiska vai paredzama mantojuma gadījumā vai ar jebkuriem citiem līdzekļiem, kuri rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas ražotājiem, saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka dalībvalstij, ņemot vērā piena produktu ražošanai izmantotos apgabalus vai citus objektīvus kritērijus un, attiecīgā gadījumā, pušu vienošanos. Kvotas daļu, kura attiecīgā gadījumā netiek nodota kopā ar saimniecību, pievieno valsts rezervei.
2. Ja kvotas ir nodotas vai ja tās nodod saskaņā ar 1. punktu, izmantojot lauku nomu vai citus līdzekļus, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un lai nodrošinātu, ka kvotas attiecina vienīgi uz ražotājiem, var lemt par to, ka kvota netiek nodota kopā ar saimniecību.
3. Ja zemi nodod valsts iestādēm un/vai izmantošanai sabiedrības interesēs vai ja nodošana notiek nelauksaimnieciskos nolūkos, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu pušu likumīgās intereses un jo īpaši lai ražotāji, atsakoties no minētās zemes, varētu turpināt piena ražošanu, ja viņi to vēlas.
4. Ja pušu starpā nepastāv vienošanās, tad gadījumā, kad beidzas lauku nomas termiņš un nav iespējams turpināt nomu saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem, vai gadījumos, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, attiecīgās individuālās kvotas saskaņā ar noteikumiem, kurus pieņēmušas vai pieņems dalībvalstis, ņemot vērā pušu likumīgās intereses, pilnībā vai daļēji nodod tiem ražotājiem, kas kvotas pārņem.
75. pants
Īpaši nodošanas pasākumi
1. Sekmīgas piena ražošanas pārstrukturēšanas vai vides uzlabošanas nolūkā dalībvalstis saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus tās paredz, ņemot vērā attiecīgo pušu likumīgās intereses, var:
a) vienā vai vairākos gada maksājumos piešķirt kompensāciju ražotājiem, kuri apņemas pilnībā vai daļēji pastāvīgi atteikties no savas piena ražošanas, un tādā veidā atbrīvotās individuālās kvotas ieskaitīt valsts rezervē;
b) pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem ražotāji, veicot maksājumu, divpadsmit mēnešu perioda sākumā var panākt to, ka kompetentā iestāde vai struktūra, kuru izraudzījusies minētā iestāde, pārdala individuālās kvotas, ko pilnībā atdevuši citi ražotāji iepriekšējā divpadsmit mēnešu perioda beigās, saņemot kompensāciju vienā vai vairākos gada maksājumos, kas līdzvērtīgi iepriekšminētajam maksājumam;
c) centralizēt un pārraudzīt kvotu nodošanu bez zemes;
d) gadījumā, kad zeme nodota, lai uzlabotu vidi, nodrošināt attiecīgās individuālās kvotas piešķiršanu ražotājam, kas atsakās no zemes, bet vēlas turpināt piena ražošanu;
e) pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, noteikt reģionus vai savākšanas apgabalus, kur atļauta pastāvīga kvotu nodošana bez atbilstošās zemes nodošanas, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru;
f) pēc ražotāja pieprasījuma kompetentai iestādei vai struktūrai, ko izraudzījusies minētā iestāde, atļaut kvotu galīgo nodošanu bez atbilstošās zemes nodošanas vai pretēji, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru saimniecības līmenī vai lai būtu iespējama ražošanas ekstensifikācija.
2. Šā panta 1. punktu var īstenot valsts līmenī, atbilstošā teritoriālā līmenī vai noteiktos savākšanas apgabalos.
76. pants
Kvotu saglabāšana
1. Šīs regulas 74. un 75. pantā minētās nodošanas gadījumā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var saglabāt individuālās kvotas daļu attiecīgās valsts rezervei.
2. Ja kvotas ir nodotas vai ja tās nodod saskaņā ar 74. un 75. pantu kopā ar attiecīgo zemi vai bez tās, izmantojot lauku nomu vai citus līdzekļus, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un lai nodrošinātu kvotu attiecināšanu vienīgi uz ražotājiem, var lemt par to, vai nodotā kvota vai daļa no tās pāriet atpakaļ valsts rezervē un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas notiek.
77. pants
Atbalsts kvotu iegūšanai
Neviena valsts iestāde nevar piešķirt finansiālu palīdzību, kas tieši saistīta ar kvotu iegūšanu, kvotu pārdošanai, nodošanai vai piešķiršanai saskaņā ar šo iedaļu.
78. pants
Papildu nodeva
1. Papildu nodevu uzliek pienam un citiem piena produktiem, kas pārdoti, pārsniedzot saskaņā ar II apakšiedaļu noteikto valsts kvotu.
Papildu nodeva ir EUR 27,83 par 100 kilogramiem piena.
Tomēr divpadsmit mēnešu laikposmiem, kas sākas 2009. gada 1. aprīlī un 2010. gada 1. aprīlī, papildu nodevu piena daudzumiem, kas pārsniedz 106 % no valsts piegādes kvotas, kuru piemēro divpadsmit mēnešu laikposmam, kas sākas 2008. gada 1. aprīlī, nosaka 150 % apjomā no šā punkta otrajā daļā minētās nodevas.
1.a Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, divos divpadsmit mēnešu laikposmos, sākot no 2009. gada 1. aprīļa un 2010. gada 1. aprīļa, attiecībā uz piegādēm papildu nodevu maksā par pienu, kas pārdots, pārsniedzot valsts kvotu, kā noteikts II apakšiedaļā, un kura samazināta par individuālajām kvotām, kas ieskaitītas valsts rezervē saskaņā ar 75. panta 1. punkta a) apakšpunktu laikposmā no 2009. gada 30. novembra un atrodas valsts rezervē līdz 31. martam attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā.
2. Dalībvalstis ir atbildīgas Kopienai par valsts kvotas pārsniegšanas rezultātā radušos papildu nodevu, kas valsts līmenī noteikta atsevišķi piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, un laikposmā no 16. oktobra līdz 30. novembrim pēc attiecīgā divpadsmit mēnešu perioda beigām 99 % no maksājamās summas iemaksā ELGF.
2.a Lai finansētu pārstrukturizēšanas pasākumus piena nozarē, dalībvalstis izmanto starpību starp papildu nodevas summu, kas iegūta, piemērojot 1.a punktu, un nodevu, kas iegūta, piemērojot 1. punkta pirmo daļu.
3. Ja 1. punktā paredzētā papildu nodeva nav samaksāta noteiktajā termiņā, pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija no mēneša maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1290/2005 14. panta un 15. panta 2. punkta nozīmē atskaita nesamaksātajai papildu nodevai līdzvērtīgu summu. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija brīdina attiecīgo dalībvalsti, kura savu nostāju dara zināmu vienas nedēļas laikā. Regulas (EK) Nr. 2040/2000 ( 60 ) 14. pantu nepiemēro.
4. Komisija nosaka šā panta īstenošanas kārtību.
79. pants
Ražotāju maksātās papildu nodevas
Saskaņā ar 80. un 83. pantu papildu nodevu pilnībā sadala starp ražotājiem, kas bijuši saistīti ar katru no 66. panta 2. punktā minētās valsts kvotas pārsniegšanas gadījumiem.
Neskarot 80. panta 3. punktu un 83. panta 1. punktu, ražotāji ir atbildīgi dalībvalstij par savas saskaņā ar 69., 70. un 80. pantu aprēķinātās iemaksas veikšanu aprēķinātai papildu nodevai vien tā fakta dēļ, ka viņi pārsnieguši savu pieejamo kvotu.
Divos divpadsmit mēnešu laikposmos, sākot no 2009. gada 1. aprīļa un 2010. gada 1. aprīļa, attiecībā uz piegādēm papildu nodevu saskaņā ar 80. un 83. pantu pilnībā sadala starp ražotājiem, kuri ir veicinājuši valsts kvotas pārsniegšanu, kā noteikts 78. panta 1.a punktā.
80. pants
Papildu nodeva par piegādi
1. Lai sagatavotu galīgo pārskatu par papildu nodevu, katra ražotāja piegādātos daudzumus palielina vai samazina, izmantojot koeficientus un ievērojot Komisijas paredzētos noteikumus, lai atspoguļotu jebkuras atšķirības starp faktisko tauku saturu un salīdzināmo tauku saturu.
Valsts mērogā papildu nodevu aprēķina, pamatojoties uz to piegāžu summu, kas pielāgotas saskaņā ar pirmo daļu.
▼M7 —————
3. Katra ražotāja iemaksu papildu nodevas samaksai nosaka ar dalībvalsts lēmumu pēc tam, kad piegādēm piešķirtās valsts kvotas neizmantotā daļa ir pārdalīta vai nav pārdalīta proporcionāli katra ražotāja individuālajām kvotām vai saskaņā ar dalībvalstu noteiktiem objektīviem kritērijiem:
a) vai nu valsts līmenī, pamatojoties uz daudzumu, par kādu pārsniegta katra ražotāja kvota;
b) vai vispirms pircēja līmenī un pēc tam attiecīgā gadījumā valsts līmenī.
Ja piemēro 78. panta 1. punkta trešo daļu, dalībvalstis, nosakot katra ražotāja ieguldījumu nodevā, kas jāmaksā par augstākas likmes piemērošanu, kura paredzēta minētajā daļā, nodrošina, ka šo summu proporcionāli sedz atbildīgie ražotāji saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko nosaka dalībvalsts.
81. pants
Pircēju nozīme
1. Pircēji ir atbildīgi par attiecīgo iemaksu iekasēšanu no ražotājiem atbilstīgi papildu nodevām, un tie pirms Komisijas noteiktā datuma un ievērojot Komisijas noteikto kārtību samaksā dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecīgo iemaksu summu, kas atskaitīta no piena cenas, kura samaksāta par robežlieluma pārsniegšanu atbildīgajiem ražotājiem vai, ja tas nav iespējams, savākta ar jebkuriem citiem atbilstošiem līdzekļiem.
2. Ja pircējs pilnībā vai daļēji aizstāj vienu vai vairākus citus pircējus, ražotājiem pieejamo individuālo kvotu ņem vērā esošā divpadsmit mēnešu perioda atlikušajā daļā pēc jau piegādāto daudzumu atskaitīšanas un ņemot vērā tauku saturu. Šo punktu piemēro arī tad, ja ražotājs pāriet no viena pircēja pie cita.
3. Ja atsauces periodā ražotāja piegādātie daudzumi pārsniedz minētā ražotāja pieejamo kvotu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējs kā attiecīgā ražotāja iemaksas avansu atbilstīgi maksājumam ietur daļu no tā piena cenas, ko ražotājs piegādājis, pārsniedzot kvotu, saskaņā ar dalībvalsts paredzētiem sīki izstrādātiem noteikumiem. Dalībvalsts var veikt īpašus pasākumus, lai dotu iespēju pircējiem ieturēt minēto avansu, ja ražotāji piegādā pienu vairākiem pircējiem.
82. pants
Apstiprinājums
Pircēja statusu iepriekš apstiprina dalībvalsts saskaņā ar Komisijas paredzētajiem kritērijiem.
Nosacījumi, kas jāizpilda ražotājiem, un informācija, kas tiem jāsniedz tiešās tirdzniecības gadījumos, noteikta saskaņā ar Komisijas paredzēto kārtību.
83. pants
Papildu nodeva par tiešo tirdzniecību
1. Tiešās tirdzniecības gadījumā katra ražotāja iemaksu papildu nodevas samaksai nosaka ar dalībvalsts lēmumu atbilstošā teritoriālā vai valsts līmenī pēc tam, kad tiešajai tirdzniecībai atvēlētās valsts kvotas neizmantotā daļa ir pārdalīta vai nav pārdalīta.
2. Dalībvalstis nosaka to, kā aprēķināt ražotāja iemaksas daļu attiecīgajā papildu nodevā, kas jāmaksā par tā piena kopējo daudzumu, kurš pārdots, nodots vai izmantots pārdoto vai nodoto piena produktu ražošanai, piemērojot kritērijus, ko noteikusi Komisija.
3. Lai sagatavotu galīgo pārskatu par papildu nodevu, netiek ņemti vērā ar tauku saturu saistītie labojumi.
4. Komisija nosaka kārtību, kādā papildu nodeva jāmaksā dalībvalsts kompetentai iestādei, kā arī tās iemaksas datumu.
84. pants
Pārmaksātās vai nesamaksātās summas
1. Ja piegādes vai tiešās tirdzniecības gadījumā izrādās, ka ir jāmaksā papildu nodeva un ka no ražotājiem iekasētā iemaksa ir lielāka nekā veicamais maksājums, dalībvalsts var:
a) daļēji vai pilnībā izmantot pārmaksāto summu, lai finansētu 75. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos pasākumus; un/vai
b) daļēji vai pilnībā to atkārtoti sadalīt:
— ražotājiem, kas pieder pie prioritārām kategorijām, kuras noteikusi dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un Komisijas noteiktā termiņā,
— ražotājiem, kurus ietekmējuši ārkārtas apstākļi, kas radušies, piemērojot valsts noteikumus, kuri nav saistīti ar šajā nodaļā noteikto kvotu sistēmu pienam un piena produktiem.
2. Ja noteikts, ka papildu nodeva nav jāmaksā, pircēju vai dalībvalsts iekasētais avanss jāatmaksā ne vēlāk kā līdz nākamā divpadsmit mēnešu perioda beigām.
3. Ja pircējs nepilda pienākumu un neiekasē ražotāju iemaksu papildu nodevas maksāšanai saskaņā ar 81. pantu, dalībvalsts var iekasēt nesamaksāto summu tieši no ražotāja, neskarot sankcijas, ko tā var piemērot pircējam, kurš nav pildījis savas saistības.
4. Ja ražotājs vai pircējs neievēro maksājuma termiņu, dalībvalstij par nokavēto maksājumu tiek maksāti procenti, kas jānosaka Komisijai.
IIIa
iedaļa
Kartupeļu cietes kvotas
84.a pants
Kartupeļu cietes kvotas
1. Dalībvalstīm, kuras ražo kartupeļu cieti, piešķir kvotas tirdzniecības gadam, kurā piemēro kvotu shēmu saskaņā ar 204. panta 5. punktu un X.a pielikumu.
2. Katra X.a pielikumā minētā ražotāja dalībvalsts sadala savu kvotu kartupeļu cietes ražotājiem izmantošanai attiecīgajos tirdzniecības gados, pamatojoties uz katram ražotājam 2007./2008. gadā piešķirtajām apakškvotām.
3. Uzņēmums, kas ražo kartupeļu cieti, neslēdz audzēšanas līgumus ar kartupeļu audzētājiem par tādu kartupeļu daudzumu, no kura varētu saražot cietes daudzumu, kas pārsniedz 2. punktā minēto kvotu.
4. Jebkuru saražoto kartupeļu cietes daudzumu, kurš pārsniedz 2. punktā minēto kvotu, kā tādu eksportē no Kopienas pirms 1. janvāra, kas seko attiecīgajam tirdzniecības gadam. Par to nepienākas eksporta kompensācija.
5. Neskarot 4. punktu, kartupeļu cieti ražojošie uzņēmumi var jebkurā tirdzniecības gadā papildus attiecīgā gada kvotai izmantot ne vairāk kā 5 % no nākamā tirdzniecības gada kvotas. Šādā gadījumā kvotu nākamajam tirdzniecības gadam attiecīgi samazina.
6. Šīs iedaļas noteikumus nepiemēro kartupeļu cietes ražošanai, ko veic uzņēmumi, uz kuriem neattiecas šā panta 2. punkts un kuri pērk kartupeļus, par kuriem audzētāji nesaņem maksājumu, kas paredzēts 77. pantā Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem ( 61 ).
85. pants
Īstenošanas noteikumi
►M10 Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus I līdz IIIa iedaļas īstenošanai, kas var īpaši attiekties uz: ◄
a) papildu informāciju, ko iesniedz 57. pantā minētie apstiprinātie uzņēmumi, kā arī kritērijus administratīvām sankcijām pret uzņēmējiem, to atzīšanas apturēšanai vai atsaukšanai;
b) 58. pantā minēto apjomu un 64. pantā minētās papildu nodevas noteikšanu un paziņošanu;
c) atbrīvojumus no 63. pantā noteiktajiem datumiem;
d) saistībā ar III.a iedaļu — kartupeļu cietes ražotāju uzņēmumu apvienošanās, īpašumtiesību pārejas un pārdošanas uzsākšanas vai pārtraukšanas gadījumiem.
I
85.a pants
Nelikumīgi stādījumi, kuri izveidoti pēc 1998. gada 31. augusta
1. Platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem pēc 1998. gada 31. augusta bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām, attiecīgā gadījumā ražotāji izar, izmaksas sedzot paši.
2. Pēc izaršanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, vīnogas un produktus, kas saražoti no vīnogām, kuras audzētas 1. punktā minētajās platībās, drīkst laist apritē tikai destilēšanai tikai uz ražotāja rēķina. Destilēšanas produktus nedrīkst izmantot, lai gatavotu alkoholu, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 80 % vai mazāka.
3. Neskarot dalībvalsts iepriekš noteiktās sankcijas, dalībvalstis atbilstīgā gadījumā ražotājiem, kuri nepilda šo prasību veikt izaršanu, piemēro sankcijas, kuras iedala pēc pārkāpuma smaguma, apjoma un ilguma.
4. Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kura termiņš beidzas 2015. gada 31. decembrī, kā paredzēts 85.g panta 1. punktā, neskar šajā pantā paredzētos pienākumus.
85.b pants
Līdz 1998. gada 1. septembrim radītu nelikumīgu stādījumu obligātā legalizācija
1. Ražotāji, veicot attiecīgu maksājumu un ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī, atbilstīgā gadījumā legalizē platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem līdz 1998. gada 1. septembrim bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām.
Neskarot procedūras, kas saistītas ar grāmatojumu noskaidrošanu, pirmo daļu nepiemēro platībām, kuras ir legalizētas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punktu.
2. Šā panta 1. punktā minētā maksājuma summu nosaka dalībvalstis. Tā ir vismaz divas reizes lielāka nekā atbilstīgu stādīšanas tiesību vidējā vērtība attiecīgajā reģionā.
3. Līdz šā panta 1. punktā prasītajai legalizēšanai vīnogas vai produktus, kuri ražoti no vīnogām, kas audzētas 1. punktā minētajās platībās, drīkst laist apritē destilēšanai tikai uz ražotāja rēķina. Šādus produktus nedrīkst izmantot, lai ražotu alkoholu, kura faktiskā spirta koncentrācija ir 80 % vai mazāka.
4. Šā panta 1. punktā minētās platības, kuras apstādītas nelikumīgi un kuras saskaņā ar šo punktu līdz 2009. gada 31. decembrim nav legalizētas, attiecīgie ražotāji izar un izdevumus sedz paši.
Dalībvalstis nosaka sankcijas, kuras iedala pēc pārkāpuma smaguma, apjoma un ilguma, un piemēro tiem ražotājiem, kuri nepilda prasību veikt izaršanu.
Gaidot pirmajā daļā minēto izaršanu, 3. punktu piemēro mutatis mutandis.
5. Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kurš beidzas 2015. gada 31. decembrī, kā noteikts 85.g panta 1. punktā, neskar šā panta 3. un 4. punktā paredzētos pienākumus.
85.c pants
Nelaišanas apritē vai destilācijas pārbaude
1. Saistībā ar 85.a panta 2. punktu un 85.b panta 3. un 4. punktu dalībvalstis pieprasa pierādījumu par to, ka attiecīgie produkti nav laisti apritē, vai, ja attiecīgie produkti ir destilēti, pieprasa iesniegt līgumus par destilāciju.
2. Dalībvalstis pārbauda, vai saskaņā ar šā panta 1. punktu produkti nav apritē vai ir destilēti. Ja konstatē neatbilstības, piemēro sankcijas.
3. Dalībvalstis informē Komisiju par platībām, uz kurām attiecina prasību par destilāciju, un par attiecīgajiem alkohola daudzumiem.
85.d pants
Papildu pasākumi
Attiecībā uz šīs regulas 85.b panta 1. punkta pirmajā daļā minētajām platībām līdz brīdim, kad tās tiek legalizētas, un attiecībā uz 85.a panta 1. punktā minētajām platībām nevar izmantot valsts vai Kopienas atbalsta pasākumu priekšrocības.
85.e pants
Īstenošanas pasākumi
Sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai pieņem Komisija.
Šajos noteikumos var iekļaut:
a) sīkāku informāciju par ziņām, kuras dalībvalstis sniedz paziņojumā, tostarp informāciju par iespējamu budžeta piešķīruma samazinājumu, kā minēts Xb pielikumā, ja tiek konstatētas neatbilstības;
b) sīkāku informāciju par sankcijām, ko dalībvalstis piemēro, ja tiek konstatēts, ka šīs regulas 85.a, 85.b un 85.c pantā noteiktie pienākumi nav izpildīti.
85.f pants
Darbības ilgums
Šo apakšiedaļu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.
85.g pants
Pārejas aizliegums stādīt vīnogulājus
1. Neskarot 120.a panta 1. līdz 6. punktu un jo īpaši tā 4. punktu, ir aizliegts stādīt vīna vīnogu šķirnes vīnogulājus, kas klasificējami saskaņā ar 120.a panta 2. punktu.
2. Ir aizliegts arī uzpotēt vīna vīnogulāju šķirnes, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu, to vīna vīnogulāju šķirnēm, kuras nav minētas attiecīgajā pantā.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts veikt stādījumus un potēšanu, kā minēts attiecīgajos punktos, ja uz šīm darbībām attiecas:
a) jaunās stādīšanas tiesības, kā paredzēts 85.h pantā;
b) atkārtotās stādīšanas tiesības, kā paredzēts 85.i pantā;
c) stādīšanas tiesības, kuras piešķir no rezervēm, kā paredzēts 85.j un 85.k pantā.
4. Šā panta 3. punktā minētās stādīšanas tiesības piešķir, mērot attiecīgo daudzumu hektāros.
5. Dalībvalstis var nolemt saglabāt savā teritorijā vai tās daļās 1. punktā minēto aizliegumu vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim. Tādā gadījumā attiecīgajā dalībvalstī tam atbilstīgi piemēro noteikumus, kas reglamentē stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kā noteikts šajā apakšiedaļā, tostarp šajā pantā.
85.h pants
Jaunās stādīšanas tiesības
1. Dalībvalstis drīkst piešķirt jaunās stādīšanas tiesības ražotājiem attiecībā uz platībām, kuras:
a) ir paredzētas jauniem stādījumiem, ko veic, ievērojot zemes apvienošanas pasākumus vai pasākumus, kuri attiecas uz obligātajiem pirkumiem sabiedrības interesēs un kas paredzēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
b) ir paredzētas eksperimentāliem mērķiem;
c) ir paredzētas potzaru audzētavām; vai
d) no kurām vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā.
2. Jaunās stādīšanas tiesības drīkst izmantot:
a) tikai ražotājs, kuram tās piešķirtas;
b) līdz otrā vīna gada beigām pēc tā gada, kurā tiesības piešķirtas;
c) tikai tiem mērķiem, kuriem tās piešķirtas.
85.i pants
Atkārtotas stādīšanas tiesības
1. Dalībvalstis piešķir atkārtotās stādīšanas tiesības tiem ražotājiem, kuri izaruši ar vīnogulājiem apstādītas platības.
Tomēr attiecībā uz platībām, par kurām saskaņā ar III apakšiedaļu ir piešķirta piemaksa par izaršanu, nevar piešķirt atkārtotās stādīšanas tiesības.
2. Dalībvalstis var piešķirt atkārtotās stādīšanas tiesības ražotājiem, kuri apņemas izart platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem. Tādā gadījumā attiecīgās platības izaršanu veic vēlākais trešā gada beigās, pēc tam, kad ir iestādīti jaunie vīnogulāji, kuru stādīšanai tika piešķirtas atkārtotās stādīšanas tiesības.
3. Piešķirtās atkārtotās stādīšanas tiesības atbilst izartās platības ekvivalentam tīrās ražas izteiksmē.
4. Atkārtotās stādīšanas tiesības izmanto saimniecībā, kurai tās piešķirtas. Dalībvalstis vēlāk var noteikt, ka šādas atkārtotās stādīšanas tiesības drīkst izmantot tikai tajās platībās, kur vīnogulāji iepriekš ir izarti.
5. Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka atkārtotās stādīšanas tiesības pilnībā vai daļēji var nodot citai saimniecībai tajā pašā dalībvalstī šādos gadījumos:
a) daļa saimniecības tiek nodota attiecīgajai citai saimniecībai;
b) platības minētajā citā saimniecībā ir paredzētas, lai:
i) ražotu vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; vai
ii) kultivētu potzaru audzētavas.
Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā paredzēto atkāpju izmantošana nerada vispārēju ražošanas potenciāla pieaugumu to teritorijā, jo īpaši, ja tiesības nodod no neapūdeņotām platībām uz apūdeņotām platībām.
6. Šā panta 1. līdz 5. punktu mutatis mutandis piemēro tādām tiesībām, kas ir līdzvērtīgas atkārtotās stādīšanas tiesībām, kuras piešķirtas saskaņā ar iepriekšējiem Kopienas vai valstu tiesību aktiem.
7. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 4. panta 5. punktā minētās atkārtotās stādīšanas tiesības var izmantot minētajā regulā paredzētā termiņā.
85.j pants
Stādīšanas tiesību valsts un reģionālā rezerve
1. Lai uzlabotu ražošanas potenciāla pārvaldību, dalībvalstis izveido stādīšanas tiesību valsts vai reģionālo rezervi.
2. Dalībvalstis, kuras ir izveidojušas stādīšanas tiesību valsts vai reģionālo rezervi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, šīs rezerves var saglabāt tik ilgi, kamēr tās saskaņā ar šo apakšiedaļu piemēro stādīšanas tiesību pārejas režīmu.
3. Valstu vai reģionālajā stādīšanas tiesību rezervē var iekļaut šādas tiesības, ja vien tās nav jau izmantotas paredzētajā laikposmā:
a) jaunās stādīšanas tiesības;
b) atkārtotās stādīšanas tiesības;
c) stādīšanas tiesības, kuras piešķir no rezerves.
4. Ražotāji atkārtotās stādīšanas tiesības var nodot valsts vai reģionālajā rezervē. Šādas tiesību nodošanas nosacījumus, vajadzības gadījumā paredzot samaksu no valsts līdzekļiem, nosaka dalībvalstis, ņemot vērā pušu likumīgās intereses.
5. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu neizveidot rezervju sistēmu, ja vien tās var pierādīt, ka visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā pastāv efektīva alternatīva sistēma stādīšanas tiesību pārvaldībai. Šādā alternatīvā sistēmā vajadzības gadījumā var atkāpties no attiecīgajiem šīs apakšiedaļas noteikumiem.
Pirmo daļu attiecina arī uz tām dalībvalstīm, kuras izbeidz valsts vai reģionālās rezerves sistēmas darbību atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1493/1999.
85.k pants
Stādīšanas tiesības, kuras piešķir no rezervēm
1. Dalībvalstis var piešķirt tiesības no rezervēm:
a) bez maksas ražotājiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, kuriem piemīt atbilstīgā profesionālā prasme un kompetence, kuri pirmo reizi veido uzņēmumu un kuri ir šīs saimniecības vadītāji;
b) par samaksu valsts un – attiecīgā gadījumā – reģionālajos fondos tiem ražotājiem, kuri paredz izmantot vīnogulāju stādīšanas tiesības un kuru saražotajai produkcijai ir nodrošināts noieta tirgus.
Dalībvalstis paredz kritērijus, lai noteiktu pirmās daļas b) apakšpunktā minēto summu, kura var mainīties atkarībā no plānotā galaprodukta attiecīgajā vīna dārzā, kā arī no atlikušā pārejas laika termiņa, kurā tiek piemērots 85.g panta 1. un 2. punktā noteiktais aizliegums veikt jaunus stādījumus.
2. Ja tiek izmantotas stādīšanas tiesības, ko piešķir no rezervēm, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) vieta, izmantotās šķirnes un kultivēšanas metodes garantē produkcijas pielāgošanu tirgus pieprasījumam;
b) attiecīgās ražas ir tipiskas vidējās ražas reģionā, jo īpaši, ja stādīšanas tiesības neapūdeņotās platībās tiek nodotas izmantošanai apūdeņotās platībās.
3. Ja stādīšanas tiesības, kas piešķirtas no rezerves, netiek izmantotas līdz otrā vīna gada beigām pēc gada, kad tās piešķirtas, tās tiek zaudētas, un šādas tiesības atkārtoti iedala rezervē.
4. Stādīšanas tiesības, kuras iekļautas rezervē un kuras netiek piešķirtas līdz piektā vīna gada beigām pēc gada, kad tās piešķirtas, likvidē.
5. Ja dalībvalstī ir izveidota reģionālā rezerve, tad attiecīgā dalībvalsts drīkst izstrādāt noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības starp reģionālajām rezervēm. Ja dalībvalstī ir izveidotas gan valsts, gan reģionālās rezerves, dalībvalsts var arī atļaut nodot stādīšanas tiesības no vienas rezerves otrā.
Tiesību nodošanai var piemērot samazinājuma koeficientu.
85.l pants
De minimis
Šo apakšiedaļu nepiemēro dalībvalstīs, kur Kopienas stādīšanas tiesību režīmu nepiemēroja līdz 2007. gada 31. decembrim.
85.m pants
Stingrāki valstu noteikumi
Dalībvalstis var pieņemt stingrākus valsts noteikumus par jaunu stādīšanas tiesību vai atkārtotās stādīšanas tiesību piešķiršanu. Tās var prasīt, lai attiecīgajiem iesniegumiem un informācijai būtu pievienota papildu informācija, kas vajadzīga, lai uzraudzītu ražošanas potenciāla attīstību.
85.n pants
Īstenošanas pasākumi
Sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai pieņem Komisija.
Šajos pasākumos var jo īpaši iekļaut:
a) noteikumus, lai novērstu pārmērīgas administratīvās izmaksas, piemērojot šajā apakšiedaļā paredzētos noteikumus;
b) vīnogulāju līdzāspastāvēšanu saskaņā ar 85.i panta 2. punktu;
c) šīs regulas 85.k panta 5. punktā minētā samazinājuma koeficienta piemērošanu.
85.o pants
Darbības ilgums
Šīs apakšiedaļas noteikumus piemēro līdz 2010./2011. vīna gada beigām.
85.p pants
Darbības joma un definīcija
Šajā apakšiedaļā izklāstīti nosacījumi, kurus izpildot vīnogulāju audzētāji saņem piemaksu par vīnogulāju izaršanu (turpmāk – “izaršanas piemaksa”).
85.q pants
Atbilstības nosacījumi
Izaršanas piemaksu var piešķirt tikai gadījumā, ja attiecīgā platība atbilst šādiem nosacījumiem:
a) par to nav saņemts Kopienas vai valsts atbalsts pārstrukturēšanai un konversijas veida pasākumiem pēdējo desmit vīna gadu laikā pirms izaršanas pieprasījuma;
b) par to nav saņemts Kopienas atbalsts saskaņā ar kādu citu tirgus kopējo organizāciju pēdējo piecu vīna gadu laikā pirms izaršanas pieprasījuma;
c) tā ir apstrādāta;
d) tā nav mazāka par 0,1 hektāru. Tomēr minimālā platība var būt 0,3 hektāri, ja attiecībā uz dažiem tās administratīvajiem reģioniem tā ir nolēmusi dalībvalsts, kuras teritorijā vidēji ar vīnogulājiem apstāda vīna ražošanas saimniecības platības, kas ir lielākas par vienu hektāru;
e) tā nav apstādīta, pārkāpjot kādu no piemērojamiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem; un
f) tā ir apstādīta ar kādu no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu.
Neatkarīgi no pirmās daļas e) apakšpunkta par platībām, kuras legalizētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punktu un šīs regulas 85.b panta 1. punktu, var saņemt izaršanas piemaksu.
85.r pants
Izaršanas piemaksas summa
1. Piešķiramo izaršanas piemaksas apmēru nosaka Komisija.
2. Konkrēto izaršanas piemaksas summu nosaka dalībvalsts 1. punktā minētajā apmērā, pamatojoties uz ražām, kādas vēsturiski fiksētas attiecīgajā saimniecībā.
85.s pants
Procedūra un budžets
1. Lai saņemtu izaršanas piemaksu, ieinteresētie ražotāji iesniedz pieteikumu attiecīgajā dalībvalsts iestādē ne vēlāk kā katra gada 15. septembrī. Dalībvalstis var noteikt termiņu pirms 15. septembra, ja šis termiņš ir vēlāk par 30. jūniju un ja dalībvalstis vajadzības gadījumā pienācīgi ņem vērā savu 85.u pantā noteikto atbrīvojumu piemērošanu.
2. Dalībvalstis veic saņemto pieteikumu administratīvas kontroles, apstrādā derīgos pieteikumus un ik gadu līdz 15. oktobrim paziņo Komisijai platības kopējo lielumu un summas atbilstīgi pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām.
3. Šīs regulas Xd pielikumā ir noteikts izaršanas shēmas maksimālais gada budžets.
4. Katru gadu līdz 15. novembrim Komisija nosaka vienotu daļu procentos, ko var piešķirt attiecībā uz paziņotajām summām, ja kopējais budžets, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai, pārsniedz pieejamos budžeta līdzekļus, ja attiecīgos gadījumos ir ņemta vērā 85.u panta 2. un 3. punkta piemērošana.
5. Katru gadu līdz 1. februārim dalībvalstis pieņem šādus pieteikumus:
a) ja Komisija nav noteikusi 4. punktā minēto procentuālo apjomu, – par platībām, par kurām kā par veselumu iesniegts atbilstīgs pieteikums; vai
b) ja 4. punktā minētais procentuālais apjoms tiek piemērots, – par platības daļu, kuru aprēķina, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un saskaņā ar šādām prioritātēm:
i) dalībvalstis prioritāti piešķir tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikums izaršanas piemaksas saņemšanai attiecas uz visu vīna dārzu;
ii) dalībvalstis otro prioritāti piešķir pieteikumu iesniedzējiem, kas ir vismaz 55 gadus veci vai vecāki, ja tā paredzēts dalībvalstīs.
85.t pants
Savstarpējā atbilstība
Lauksaimniekiem, kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā trīs gadu laikā, kopš veikts izaršanas piemaksas maksājums, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3. līdz 7. pantā, maksājuma apmēru, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējama lauksaimniekam, daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt atlīdzināt saskaņā ar šajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.
85.u pants
Izņēmumi
1. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu noraidīt visus turpmākos pieteikumus, kas minēti 85.s panta 1. punktā, ja kopējā izartā platība tās teritorijā sasniedz 8 % no platības, kura apstādīta ar vīnogulājiem, atbilstīgi šīs regulas Xe pielikumā minētajam.
Dalībvalsts var pieņemt lēmumu noraidīt visus turpmākos pieteikumus, kas minēti 85.s panta 1. punktā, attiecībā uz reģionu, kur kopējā izartā platība sasniedz 10 % no reģiona platības, kura apstādīta ar vīnogulājiem.
2. Komisija var pieņemt lēmumu dalībvalstī pārtraukt piemērot izaršanas shēmu, ja, ņemot vērā neizskatītos pieteikumus, izaršanas turpinājums radītu kopējo izarto platību, kas pārsniedz 15 % no dalībvalsts kopējās platības, kura apstādīta ar vīnogulājiem saskaņā ar Xe pielikumu.
3. Komisija var pieņemt lēmumu dalībvalstī pārtraukt piemērot attiecīgajam gadam paredzēto izaršanas shēmu, ja, ņemot vērā neizskatītos pieteikumus, izaršanas turpinājums radītu izarto platību, kas pārsniedz 6 % no kopējās platības, kura dalībvalstī apstādīta ar vīnogulājiem saskaņā ar Xe pielikumu konkrētajā gadā, kad īsteno shēmu.
4. Dalībvalstis var noteikt, ka izaršanas shēmu neattiecina uz vīnogulāju platībām kalnos un stāvās nogāzēs atbilstīgi nosacījumiem, kurus paredz Komisija.
5. Dalībvalstis var noteikt platības, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ja shēmas piemērošana nebūtu savietojama ar vides aizsardzības apsvērumiem. Ja šādu apsvērumu dēļ uz noteiktām platībām izaršanas shēmu neattiecina, to platība nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējās platības, kura ir apstādīta ar vīnogulājiem, atbilstīgi šīs regulas Xe pielikumā minētajam.
6. Grieķija var deklarēt platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem Egejas salās un Grieķijas Jonijas salās, izņemot Krētu un Eiboju, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu.
7. Šajā nodaļā izklāstīto izaršanas shēmu nepiemēro attiecībā uz Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām.
8. Dalībvalstis ražotājiem platībās, kas saskaņā ar 4. līdz 7. punktu ir neatbilstīgas vai kuras noteiktas par neatbilstīgām, piešķir priekšroku attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu izmantošanu, kuri paredzēti ar šo regulu attiecībā uz vīna nozari, jo īpaši attiecīgā gadījumā uz pārstrukturēšanas un konversijas pasākumiem saskaņā ar atbalsta programmām un lauku attīstības pasākumiem.
85.v pants
De minimis
Šo apakšiedaļu nepiemēro tajās dalībvalstīs, kur vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitru vīna gadā. Produkcijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas daudzumu iepriekšējos piecos vīna gados.
85.w pants
Papildu valsts atbalsts
Dalībvalstis līdztekus jau piešķirtajām izaršanas piemaksām var piešķirt papildu valsts atbalstu, ja tas nepārsniedz 75 % no piemērojamās izaršanas piemaksas.
85.x pants
Īstenošanas pasākumi
Šīs apakšiedaļas īstenošanai vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus pieņem Komisija.
Šajos noteikumos var jo īpaši iekļaut:
a) sīkāku informāciju par 85.q pantā minētajiem atbilstības nosacījumiem, jo īpaši par pierādījumu, ka platības ir atbilstīgi koptas 2006. un 2007. gadā;
b) nosacījumus par piemaksas apmēriem un summām atbilstīgi 85.r pantā minētajam;
c) izņēmumu kritērijus atbilstīgi 85.u pantā minētajam;
d) dalībvalstu prasības par ziņošanu attiecībā uz izaršanas shēmas īstenošanu, tostarp informāciju par sankciju piemērošanu gadījumā, ja ziņojumu iesniegšana kavējas, un informāciju, kuru dalībvalstis sniedz ražotājiem par shēmas pieejamību;
e) prasības par ziņojumu sniegšanu attiecībā uz papildu valsts atbalstu;
f) maksājumu termiņus.
IV
NODAĻA
Atbalsta shēmas
II
apakšiedaļa
Šķiedras lini un kaņepes
91. pants
Atbilstība
1. ►M7 Atbalstu garās linšķiedras stiebru apstrādei un šķiedrai audzēto īso linšķiedras un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem 2009./2010. līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, par kuriem ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums. ◄
Tomēr gadījumos, kad lauksaimnieki saglabā īpašumtiesības uz stiebriem, kurus saskaņā ar līgumu ir apstrādājis pilnvarots pirmapstrādes veicējs, un pierāda, ka viņi iegūto šķiedru laiduši tirgū, atbalstu piešķir lauksaimniekiem.
Gadījumos, kad pilnvarotais pirmapstrādes veicējs un lauksaimnieks nav viena un tā pati persona, pirkuma līgumu aizvieto ar attiecīgās puses saistībām veikt apstrādi pašai.
2. Šajā apakšiedaļā “pilnvarots pirmapstrādes veicējs” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no juridiskā statusa, ko šādai grupai vai tās biedriem piešķir attiecīgās valsts tiesības, un kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināta teritorijā, kurā atrodas šīs personas vai grupas linu vai kaņepju šķiedras ražotnes.
92. pants
Atbalsta apjoms
1. Regulas 91. pantā paredzēto atbalstu pārstrādei nosaka šādā apjomā:
a) par garo linšķiedru:
— 2008./2009. tirdzniecības gadā – EUR 160 par tonnu,
— EUR 200 par tonnu par 2009./2010. tirdzniecības gadu; un
— EUR 160 par tonnu 2010./2011. un 2011./2012. tirdzniecības gadu.
b) 2009./2010., 2010./2011. un 2011./2012. tirdzniecības gadā par īso linšķiedru un kaņepju šķiedru, kas satur ne vairāk kā 7,5 % piemaisījumu un spaļu — EUR 90 par tonnu.
Tomēr dalībvalstis, ņemot vērā tradicionālos noieta tirgus, var pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu:
a) par īso linšķiedru, kurā piemaisījumu un spaļu procentuālais saturs ir no 7,5 % līdz 15 %;
b) par kaņepju šķiedru, kurā piemaisījumu un spaļu procentuālais saturs ir no 7,5 % līdz 25 %.
Otrajā daļā paredzētajos gadījumos dalībvalsts piešķir atbalstu par daudzumu, kas nepārsniedz saražoto daudzumu, pamatojoties uz 7,5 % piemaisījumu un spaļu.
2. Šķiedras, kam ir tiesības uz atbalstu, daudzumus ierobežo, pamatojoties uz tām jomām, kas bijušas 91. pantā minēto līgumu vai saistību priekšmets.
Pirmajā daļā norādītos ierobežojumus nosaka dalībvalstis tā, lai ievērotu 94. pantā norādītos valstij garantētos daudzumus.
93. pants
Avansa maksājums
Pēc pilnvarotā pirmapstrādes veicēja lūguma izmaksā 91. pantā minētā atbalsta avansu, pamatojoties uz iegūtās šķiedras daudzumu.
94. pants
Garantētais daudzums
1. Attiecībā uz garo linšķiedru, par kuru var piešķirt atbalstu, nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80 878 tonnas par katru tirdzniecības gadu laikposmā no 2009./2010. līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam. Šo daudzumu sadala noteiktām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar XI pielikuma A.I punktu.
1.a Attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru, par kuru var piešķirt atbalstu, nosaka maksimālo garantēto daudzumu 147 265 tonnas par katru tirdzniecības gadu no 2009./2010. līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam. Šo daudzumu sadala noteiktām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar XI pielikuma A.II punktu.
2. Gadījumos, kad vienā dalībvalstī iegūst šķiedru no citā dalībvalstī ievāktiem stiebriem, attiecīgās šķiedras daudzumu kompensē no valstij garantētā daudzuma tajā dalībvalstī, kurā stiebri ievākti. Atbalstu izmaksā dalībvalsts, kurai kompensē valstij garantēto daudzumu.
3. Katra dalībvalsts var pārcelt savu 1. punktā minēto valstij garantēto daudzumu uz 1.a punktā minēto valstij garantēto daudzumu, un otrādi.
Pirmajā daļā minētos pārcēlumus veic, pamatojoties uz vienas tonnas garās linšķiedras līdzvērtību 2,2 tonnām īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras.
Atbalstu apstrādei piešķir tikai attiecībā uz 1. un 1.a punktā attiecīgi norādītajiem daudzumiem, kas koriģēti saskaņā ar šā punkta pirmajām divām daļām.
94.a pants
Papildu atbalsts
2008./2009. tirdzniecības gadā pilnvarotajam pirmapstrādes veicējam piešķir papildu atbalstu par platībām, kas apsētas ar liniem I un II zonā, kā aprakstīts XI pielikuma A.III punktā, un stiebriem, kuru izstrāde ir:
a) pirkšanas/pārdošanas līguma vai 91. panta 1. punktā minēto saistību priekšmets un
b) atbalsta pārstrādei garajā šķiedrā priekšmets.
Papildu atbalsta apmērs ir EUR 120 par vienu hektāru I zonā un EUR 50 par vienu hektāru II zonā.
95. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai, īpaši šādus noteikumus:
a) nosacījumus 91. pantā minēto pirmapstrādes veicēju pilnvarošanai;
b) nosacījumus, kas jāpilda apstiprinātiem pirmapstrādes veicējiem attiecībā uz pirkuma līgumiem un 91. panta 1. punktā minētajām saistībām;
c) prasības, kas jāpilda lauksaimniekiem 91. panta 1. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā;
d) garās linšķiedras kritērijus;
e) nosacījumus atbalsta un avansa maksājuma piešķiršanai un jo īpaši pierādījumus par stiebru apstrādi;
f) nosacījumus, kas jāievēro, lai noteiktu 92. panta 2. punktā norādītos ierobežojumus.
III
apakšiedaļa
Kartupeļu ciete
95.a pants
Piemaksa par kartupeļu cieti
1. Piemaksu EUR 22,25 apjomā par saražotās kartupeļu cietes tonnu ražotājuzņēmumiem par 2009./2010, 2010./2011. un 2011./2012. tirdzniecības gadu izmaksā atbilstoši kartupeļu cietes daudzumam, kas nepārsniedz 84.a panta 2. punktā minēto kvotas limitu, ja tie kartupeļu audzētājiem ir samaksājuši minimālo cenu par visiem kartupeļiem, kuri vajadzīgi, lai saražotu cieti līdz kvotas limitam.
2. Attiecīgajiem tirdzniecības gadiem minimālā cena par kartupeļiem, kas paredzēti kartupeļu cietes ražošanai, ir noteikta EUR 178,31 par tonnu.
Šo cenu piemēro tam kartupeļu daudzumam, ko piegādā rūpnīcai un kas vajadzīgs, lai iegūtu vienu tonnu cietes.
Minimālo cenu koriģē atbilstīgi cietes saturam kartupeļos.
3. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai.
▼M7 —————
97. pants
Ražošanas kompensācija cukura nozarē
1. Ražošanas kompensāciju par produktiem cukura nozarē, kas minēti I pielikuma III daļas b) līdz e) punktā, var piešķirt tad, ja pārpalikuma cukurs vai importētais cukurs, pārpalikuma izoglikoze vai pārpalikuma inulīna sīrups nav pieejami par cenu, kas atbilst 62. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās produkcijas ražošanas cenai pasaules tirgū.
2. Panta 1. punktā minēto ražošanas kompensācijas apjomu nosaka, jo īpaši ņemot vērā ar importētā cukura izmantošanu saistītās izmaksas, kas nozarei būtu jāsedz, veicot piegādes pasaules tirgū, un Kopienas tirgū pieejamā pārpalikuma cukura cenu vai salīdzināmo cenu, ja pārpalikuma cukura nav.
98. pants
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi
Komisija pieņem nosacījumus, ar kādiem piešķir šajā iedaļā minēto ražošanas kompensāciju, kā arī šādu kompensāciju apjomu un – attiecībā uz 97. pantā paredzēto ražošanas kompensāciju par produktiem cukura nozarē – atbilstīgos daudzumus.
99. pants
Atbalsts lopbarībā izmantojamajam vājpienam un sausajam vājpienam
1. Ja rodas vai varētu rasties piena produktu pārpalikumi, kas rada vai varētu radīt nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, Komisija var nolemt, ka atbalstu piešķir par Kopienā ražotu vājpienu un vājpiena pulveri, ko paredzēts izmantot lopbarībā, ja šie produkti atbilst Komisijas noteiktiem nosacījumiem un standartiem. Atbalstu var noteikt iepriekš vai konkursa kārtībā.
Piemērojot šo pantu, paniņas un sausās paniņas uzskata par vājpienu un sauso vājpienu.
2. Atbalsta summas nosaka Komisija, ņemot vērā 8. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā noteikto salīdzināmo cenu sausajām paniņām un tirgus situācijas attīstību attiecībā uz paniņām un sausajām paniņām.
100. pants
Atbalsts par vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā un kazeinātos
1. Ja rodas vai varētu rasties piena produktu pārpalikumi, kas rada vai varētu radīt nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, Komisija var nolemt, ka atbalstu piešķir par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā un kazeinātos, ja šis produkts atbilst Komisijas noteiktiem nosacījumiem un standartiem attiecībā uz šādu pienu un no tā ražotu kazeīnu vai kazeinātiem. Atbalstu var noteikt iepriekš vai konkursa kārtībā.
2. Atbalsta summas nosaka Komisija, ņemot vērā tirgus situācijas attīstību attiecībā uz sauso vājpienu un 8. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā noteikto salīdzināmo cenu sausajam vājpienam.
Atbalsts var mainīties atkarībā no tā, vai vājpiens ir pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, un atbilstīgi šo produktu kvalitātei.
▼M7 —————
102. pants
Atbalsts piena produktu piegādei skolēniem
1. Kopienas atbalstu piešķir, lai piegādātu skolēniem mācību iestādēs konkrētus pārstrādātus piena produktus, ko nosaka Komisija un kas atbilst KN kodiem 0401, 0403, 0404 90 un 0406 vai KN kodam 2202 90.
2. Dalībvalstis papildus Kopienas atbalstam var piešķirt valsts atbalstu par 1. punktā minēto produktu piegādi skolēniem mācību iestādēs. Dalībvalstis var finansēt savu valsts atbalstu, nosakot nodevu piensaimniecības nozarei, vai ar jebkuru citu ieguldījumu no piensaimniecības nozares puses.
3. Attiecībā uz visu veidu pienu Kopienas atbalsts ir EUR 18,15 par 100 kg.
Atbalsta summu citiem piena produktiem, par kuriem pienākas atbalsts, nosaka, ņemot vērā attiecīgā produkta piena sastāvdaļas.
4. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir par maksimālo daudzumu – 0,25 litri piena ekvivalenta uz skolēnu dienā.
102.a pants
Atbalsts ražotāju organizācijām
1. Kopiena finansē maksājumu tām ražotāju organizācijām apiņu nozarē, kas atzītas saskaņā ar 122. pantu, lai finansētu minētajā pantā paredzētos mērķus.
2. Kopienas gada finansējums maksājumam ražotāju organizācijām ir EUR 2 277 000 Vācijai.
3. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai.
103. pants
Atbalsts tirgus dalībnieku organizācijām
1. Kopiena finansē trīs gadu darba programmas, ko izveido 125. pantā minētās tirgus dalībnieku organizācijas vienā vai vairākās no šādām jomām.
1.a Kopienas gada finansējums darba programmām ir šāds:
a) EUR 11 098 000 Grieķijai;
b) EUR 576 000 Francijai; un
c) EUR 35 991 000 Itālijai.
2. Maksimālais Kopienas 1. punktā minēto darba programmu finansējums ir vienāds ar dalībvalstu ieturētajām summām. Maksimāli piešķiramā finansējuma summa ir:
a) 100 % 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām;
b) 100 % ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un 75 % citām darbībām 1. punkta c) apakšpunktā minētajā jomā;
c) 75 % darba programmām, ko atzītas uzņēmumu organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trijās trešajās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citām darbībām šajās jomās.
Dalībvalsts nodrošina papildu finansējumu līdz 50 % no izmaksām, ko nesedz Kopienas finansējums.
Komisija paredz dalībvalstu darba programmu apstiprināšanas procedūras un darbības, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šīm programmām.
3. Neskarot nekādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, dalībvalstis pārbauda, vai ir ievēroti Kopienas finansējuma piešķiršanas nosacījumi. Tālab tās īsteno darba programmu revīziju un kontroles plānu, kurā, pamatojoties uz riska analīzi, paredz kontrolēt atlasītu ražotāju organizāciju grupu, ko veido vismaz 30 % gadā no ražotāju organizācijām un visām pārējām tirgus dalībnieku organizācijām, kuras saņem Kopienas finansējumu saskaņā ar šo pantu.
IVa
iedaļa
Atbalsts augļu un dārzeņu nozarei
I
apakšiedaļa
Ražotāju grupas
103.a pants
Atbalsts ražotāju grupām
1. Saskaņā ar 125.e pantu atļautā pārejas perioda laikā tām ražotāju grupām augļu un dārzeņu nozarē, kuras izveidotas, lai tiktu atzītas par ražotāju organizācijām, dalībvalstis var piešķirt:
a) atbalstu to veidošanas veicināšanai un to administratīvajam darbam;
b) tiešu vai ar kredīta iestāžu starpniecību sniegtu atbalstu, lai segtu daļu no ieguldījumiem, kas vajadzīgi atzīšanas iegūšanai un kas noteikti 125.e panta 1. punkta trešajā daļā minētajā atzīšanas plānā.
2. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu Kopiena atlīdzina saskaņā ar noteikumiem, kas Komisijai jāpieņem par šādu pasākumu finansēšanu, tostarp minimālos un maksimālos apmērus un Kopienas finansējuma pakāpi.
3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu katrai ražotāju grupai nosaka, pamatojoties uz pārdotās produkcijas daudzumu, un pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā tā apjoms ir:
a) attiecīgi 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no pārdotās produkcijas vērtības dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas; un
b) attiecīgi 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 2 % no pārdotās produkcijas vērtības Kopienas tālākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai Egejas jūras nelielajās salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1405/2006 (2006. gada 18. septembris), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām ( 62 ).
Minētās procentuālās likmes var samazināt saistībā ar pārdotās produkcijas vērtību, kas pārsniedz robežlielumu. Atbalstam, ko ražotāju grupai izmaksā jebkurā gadā, var piemērot maksimālo pieļaujamo daudzumu.
II
apakšiedaļa
Darbības fondi un darbības programmas
103.b pants
Darbības fondi
1. Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:
a) biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem;
b) Kopienas finansiālu atbalstu, ko var piešķirt ražotāju organizācijām.
2. Darbības fondus izmanto vienīgi tādu darbības programmu finansēšanai, ko dalībvalstis apstiprina saskaņā ar 103.g pantu.
103.c pants
Darbības programmas
1. Darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē ir divi vai vairāk no 122. panta c) punktā minētajiem mērķiem vai šādiem mērķiem:
a) ražošanas plānošana;
b) produkcijas kvalitātes uzlabošana;
c) produktu komercvērtības paaugstināšana;
d) svaigu vai pārstrādātu produktu patēriņa veicināšana;
e) vides aizsardzības pasākumi un videi labvēlīgas ražošanas metodes, tostarp bioloģiskā lauksaimniecība;
f) krīžu novēršana un pārvarēšana.
2. Krīžu novēršana un pārvarēšana ir saistīta ar izvairīšanos no augļu un dārzeņu tirgus krīzēm un rīcību šādas krīzes situācijās, un pie tās šajā sakarā pieder:
a) izņemšana no tirgus;
b) nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana vai ražas nenovākšana;
c) veicināšana un komunikācija;
d) apmācību pasākumi;
e) ražas apdrošināšana;
f) atbalsts administratīvo izmaksu segšanai, veidojot kopfondu.
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi, tostarp visas pamatsummas vai procentu atmaksa, kas minētā šā punkta trešajā daļā, neaptver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem.
Ražotāju organizācijas var ņemt komerciālus aizdevumus, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Šajos gadījumos šāda aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksa var būt darbības programmas daļa un tādējādi dot tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību saskaņā ar 103.d pantu. Jebkuru konkrētu krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansē vai nu ar šādiem aizdevumiem, vai tieši, taču neizmantojot abus šos finansējuma veidus vienlaikus.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) darbības programmās iekļauj divus vai vairāk ar vidi saistītus pasākumus; vai
b) vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar vidi.
Ar vidi saistītās darbības atbilst tām agrovides maksājumu prasībām, kas izklāstītas 39. panta 3. punkta pirmajā daļā Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ( 63 ).
Ja atbilstīgi minētajam noteikumam vismaz uz 80 % no ražotāju organizācijas biedriem ražotājiem attiecas viena vai vairākas vienādas agrovides saistības, tad ikvienu no šīm saistībām uzskata par ar vidi saistītu darbību, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā.
Šā punkta pirmajā daļā minētais vides darbību atbalsts sedz ar šo darbību saistītās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.
4. Bulgārijā un Rumānijā 3. punktu piemēro vienīgi no 2011. gada 1. janvāra.
5. Finanšu ieguldījumus, kas palielina vides noslogojumu, ir atļauts veikt vienīgi tad, kad ir veikti iedarbīgi aizsargpasākumi vides aizsardzībai pret tai šādi radušos noslogojumu.
103.d pants
Kopienas finansiālā palīdzība
1. Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50 % no faktiskajām izmaksām.
2. Kopienas finansiālās palīdzības maksimālais apjoms nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.
Tomēr šo procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja daļu, kura pārsniedz 4,1 % no pārdotās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.
3. Pēc ražotāju organizācijas lūguma 1. punktā noteiktās palīdzības apjoms, kas paredzēts darbības programmai vai darbības programmas daļai, sasniedz 60 % gadījumos, kad programma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs atbilstīgi starptautiskām programmām;
b) to iesniegusi viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iesaistījušās starpnozaru programmās;
c) tā attiecas vienīgi uz īpašu bioloģisko produktu ražošanas atbalstu, kas līdz 2008. gada 31. decembrim paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ( 64 ) un no 2009. gada 1. janvāra paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu ( 65 );
d) to attiecībā uz pasākumiem, kas veicami ne ilgāk kā līdz 2013. gada beigām, iesniegusi ražotāju organizācija kādā no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas;
e) tā ir pirmā darbības programma, ko iesniegusi atzīta ražotāju organizācija, kas apvienojusies ar citu atzītu ražotāju organizāciju;
f) tā ir pirmā darbības programma, ko iesniegusi atzīta ražotāju organizāciju apvienība;
g) to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20 % augļu un dārzeņu produkcijas;
h) to iesniegusi kāda Kopienas attālākā reģiona ražotāju organizācija;
i) tā attiecas vienīgi uz konkrētu atbalstu darbībām, ar ko veicina augļu un dārzeņu patēriņu bērnu vidū, kas atrodas izglītības iestādēs.
4. Šā panta 1. punktā noteiktās palīdzības apjoms ir 100 % gadījumos, kad tiek izņemti no tirgus augļi un dārzeņi daudzumā, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas apjoma, un no tiem atbrīvojas šādi:
a) tos bez maksas nodod labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas palīdzības sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;
b) tos bez maksas nodod soda izciešanas iestādēm, skolām, valsts izglītības iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visu vajadzīgo, lai nodrošinātu, ka šādi iedalītais produktu daudzums ir papildinājums tam daudzumam, kuru šīs iestādes parasti iepērk.
103.e pants
Valstu finansiālā palīdzība
1. Tajos dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir īpaši zema, Komisija, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu lūgumu, dalībvalstīm atļauj sniegt ražotāju organizācijām finansiālu palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām. Šī palīdzība ir papildus operatīvajam fondam. Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pārdod mazāk par 15 % no augļu un dārzeņu produkcijas vērtības un kuros augļu un dārzeņu ražošana ir vismaz 15 % no to lauksaimniecības produkcijas kopējā apjoma, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma pirmajā daļā minēto atbalstu var segt Kopiena.
▼M7 —————
103.f pants
Darbības programmu valsts sistēma un valsts stratēģija
1. Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izstrādāšanai attiecībā uz 103.c panta 3. punktā minētajiem pasākumiem. Ar šo sistēmu jo īpaši nodrošina, ka šādas darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 prasībām, tostarp minētās regulas 5. pantā izklāstītajām prasībām par papildināmību, saskaņotību un atbilstību.
Dalībvalstis iesniedz savas sistēmas projektu Komisijai, kura trīs mēnešos var pieprasīt to pārveidot, ja tā uzskata, ka tādējādi netiek veicināta to mērķu sasniegšana, kas noteikti Līguma 174. pantā un Sestajā Kopienas vides rīcības programmā ( 66 ). Šie mērķi jāievēro arī attiecībā uz ieguldījumiem atsevišķās saimniecībās, ko atbalsta darbības programmas.
2. Dalībvalstis augļu un dārzeņu tirgum izstrādā ilgtspējīgu darbības programmu valsts stratēģiju. Minētajā stratēģijā paredz šādus elementus:
a) situācijas analīzi – stiprās un vājās puses, kā arī attīstības potenciālu;
b) izvēlēto prioritāšu pamatojumu;
c) darbības programmu mērķus un instrumentus, efektivitātes rādītājus;
d) darbības programmu novērtējumu;
e) ražotāju organizāciju pienākumu sniegt savas darbības pārskatu.
Valsts stratēģijā iekļauj arī 1. punktā minēto valsts sistēmu.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kurās nav atzītu ražotāju organizāciju.
103.g pants
Darbības programmu apstiprināšana
1. Darbības programmu projektus iesniedz kompetentajām valsts iestādēm, kas tās apstiprina vai noraida, vai pieprasa pārstrādāt saskaņā ar šīs apakšiedaļas noteikumiem.
2. Ražotāju organizācijas ziņo dalībvalstij par paredzamo darbības fonda apjomu katram gadam un ziņojumā min tam atbilstīgus iemeslus, pamatojoties uz darbības programmas aprēķiniem, izdevumiem kārtējā gadā un, ja iespējams, izdevumiem iepriekšējos gados, kā arī, vajadzības gadījumā, paredzamo produkcijas apjomu nākamajā gadā.
3. Dalībvalsts ziņo ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai par paredzamo Kopienas finansiālās palīdzības apjomu atbilstīgi 103.d pantā noteiktajiem ierobežojumiem.
4. Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus veic, pamatojoties uz izdevumiem, kas paredzēti darbības programmā iekļautajām sistēmām. Var veikt avansa maksājumus attiecībā uz tām pašām sistēmām, uz kurām attiecas noteikumi par garantiju vai nodrošinājumu.
5. Ražotāju organizācija ziņo dalībvalstij par iepriekšējā gada izdevumu galīgo apjomu, iesniedzot vajadzīgos apliecinošos dokumentus, lai tā varētu saņemt Kopienas finansiālās palīdzības atlikumu.
6. Darbības programmām un to finansēšanai, ko īsteno ražotāji un ražotāju organizācijas, no vienas puses, un Kopienas fondi, no otras puses, minimālais ilgums ir trīs gadi un maksimālais ilgums – pieci gadi.
IIa
apakšiedaļa
Programma skolu apgādei ar augļiem
103.ga pants
Atbalsts bērnu apgādei ar augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktiem
1. Saskaņā ar Komisijas paredzētiem nosacījumiem no 2009./2010. mācību gada piešķir Kopienas atbalstu, lai:
a) ar augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktiem apgādātu bērnus mācību iestādēs, tostarp bērnudārzos, citās pirmsskolas iestādēs, pamatskolās un vidusskolās; un
b) segtu dažas saistītas loģistikas un sadales, iekārtu, saziņas, pārraudzības un izvērtēšanas izmaksas.
2. Dalībvalstis, kas valsts vai reģionu līmenī vēlas piedalīties programmā, vispirms izstrādā programmas īstenošanas stratēģiju, kurā jo īpaši ir iekļauta informācija par attiecīgās programmas budžetu, tostarp Kopienas un dalībvalsts ieguldījumiem, kā arī termiņu, mērķauditoriju, atbilstīgajiem produktiem un attiecīgo ieinteresēto personu iesaisti. Tās paredz arī vajadzīgos papildu pasākumus, lai programma būtu vēl iedarbīgāka.
3. Nosakot stratēģiju, dalībvalstis izstrādā to augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu sarakstu, kuri būs atbilstīgi saskaņā ar attiecīgajām programmām. Šajā sarakstā tomēr neiekļauj produktus, kas ir izslēgti no programmas ar kādu pasākumu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi 103.h panta f) punktam. Produktu izvēli dalībvalstis veic, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas var ietvert ražas sezonas, produktu pieejamību vai vides aizsardzības apsvērumus. Šādā sakarā dalībvalstis var dot priekšroku Kopienas izcelsmes produktiem.
4. Šā panta 1. punktā minētais Kopienas atbalsts nedz:
a) pārsniedz EUR 90 miljonus vienā mācību gadā; nedz
b) pārsniedz 50 % no 1. punktā minētajām apgādes un saistītajām izmaksām vai 75 % no šādām izmaksām reģionos, kuri ir atbilstīgi konverģences mērķim saskaņā ar 5. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu ( 67 ), un Līguma 299. panta 2. punktā minētajos tālākajos reģionos; nedz arī
c) sedz izmaksas, kuras nav 1. punktā minētās apgādes un saistītās izmaksas.
5. Šā panta 1. punktā minēto Kopienas atbalstu sniedz, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas izstrādāti, vadoties no bērnu īpatsvara vecuma grupā no sešiem līdz desmit gadiem. Tomēr shēmā iesaistītās dalībvalstis katra saņem Kopienas atbalstu vismaz EUR 175 000 apjomā. Dalībvalstis, kas piedalās programmā, ik gadu piesakās uz Kopienas atbalstu, pamatojoties uz izstrādāto stratēģiju. Pēc dalībvalstu lūguma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par galīgajiem piešķīrumiem, nepārsniedzot budžetā pieejamās apropriācijas.
6. Šā panta 1. punktā minēto Kopienas atbalstu neizmanto, lai aizstātu finansējumu, kas piešķirts dalībvalstīs spēkā esošām un uz skolām vērstām augļu patēriņa veicināšanas programmām vai citām skolu apgādes programmām, kas paredz apgādi ar augļiem. Tomēr, ja dalībvalstī jau ir spēkā programma, kas saskaņā ar šo pantu būtu tiesīga saņemt Kopienas atbalstu, un ja dalībvalsts ir iecerējusi to paplašināt vai padarīt efektīvāku attiecībā uz programmas mērķauditoriju, termiņu vai attiecīgiem produktiem, Kopienas atbalstu var sniegt tad, ja ir ievēroti 4. punkta b) apakšpunktā minētie ierobežojumi par Kopienas palīdzības īpatsvaru kopējā valsts ieguldījumā. Tādā gadījumā dalībvalsts stratēģijā norāda, kā tā ir iecerējusi paplašināt programmu vai padarīt to efektīvāku.
7. Dalībvalstis var papildus Kopienas atbalstam piešķirt valsts atbalstu par 1. punktā minēto apgādi ar produktiem un par saistītajām izmaksām. Šīs izmaksas var segt arī no privātā sektora ieguldījumiem. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu arī par 2. punktā minētajiem papildu pasākumiem.
8. Kopienas programma skolu apgādei ar augļiem neskar nekādas atsevišķas valstu programmas skolu apgādei ar augļiem, kas ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem.
9. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 5. pantu Kopiena var finansēt arī informācijas, pārraudzības un izvērtēšanas pasākumus saistībā ar Programmu skolu apgādei ar augļiem, tostarp sabiedrības informētības palielināšanas pasākumus un saistītos sadarbības izvēršanas pasākumus.
III
apakšiedaļa
Procedūru noteikumi
103.h pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši:
a) noteikumus par 103.a pantā minēto pasākumu finansēšanu, tostarp atbalsta minimālos un maksimālos robežlielumus un atbalsta daļu, ko līdzfinansē Kopiena;
b) 103.e panta 1. punktā minēto pasākumu kompensācijas daļu un noteikumus;
c) noteikumus par ieguldījumiem atsevišķās saimniecībās;
d) šīs regulas 103.g pantā minēto paziņojumu un informācijas sniegšanas termiņus;
e) iespēju veikt daļējus Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus, kas minēti 103.g pantā;
f) noteikumus par 103.ga pantā minēto Programmu skolu apgādei ar augļiem, tostarp to produktu vai sastāvdaļu sarakstu, kuri būtu jāizslēdz no Programmas skolu apgādei ar augļiem, galīgo atbalsta sadalījumu starp dalībvalstīm, finanšu un budžeta pārvaldību, saistītās izmaksas, dalībvalstu stratēģijas, papildu pasākumus un informācijas, pārraudzības, izvērtēšanas un sadarbības izvēršanas pasākumus.
I
103.i pants
Darbības joma
Šajā iedaļā izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Kopienas līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis ar valsts atbalsta programmu (turpmāk – “atbalsta programmas”) starpniecību šos līdzekļus izmanto, lai finansētu īpašus vīna nozares atbalsta pasākumus.
103.j pants
Saderība un saskaņotība
1. Atbalsta programmas ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem un ir saskaņotas ar Kopienas darbībām, politikas jomām un prioritātēm.
2. Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmām un nodrošina, ka tās ir iekšēji saskaņotas un ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem.
Dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka nosaka un izpilda vajadzīgās pārbaudes un sankcijas gadījumos, kad neievēro atbalsta programmas.
3. Atbalstu nepiešķir:
a) pētniecības projektiem un pasākumiem, kas paredzēti pētniecības projektu atbalstam;
b) pasākumiem, kuri ir ietverti dalībvalsts lauku attīstības programmās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005.
103.k pants
Atbalsta programmu iesniegšana
1. Visas Xb pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai piecu gadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo iedaļu.
Atbalsta programmas, kuras sāka piemērot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 1. punkta pirmo daļu, turpina piemērot saskaņā ar šo regulu.
Atbalsta programmas pasākumus izstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentajām iestādēm un organizācijām attiecīgajā teritoriālajā līmenī.
Katra dalībvalsts iesniedz vienu atbalsta programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības.
2. Trīs mēnešus pēc iesniegšanas Komisijai atbalsta programmas var sākt piemērot.
Tomēr, ja iesniegtā atbalsta programma neatbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu atbalsta programmu. Pārskatīto atbalsta programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tam, kad par to ir paziņots, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība, un tādā gadījumā piemēro šo daļu.
3. Dalībvalstu iesniegto atbalsta programmu grozījumiem mutatis mutandis piemēro 2. punktu.
4. Regulas 103.l pantu nepiemēro gadījumos, kad dalībvalsts vienīgais pasākums ir 103.o pantā minētās vienotā maksājuma shēmas pārņemšana. Šādā gadījumā 188.a panta 5. punktu piemēro tikai saistībā ar gadu, kurā notiek shēmas pārņemšana, un 188.a panta 6. punktu nepiemēro.
103.l pants
Atbalsta programmu saturs
Atbalsta programmās ir šādi elementi:
a) sīks ierosināto pasākumu apraksts, kā arī skaitļos izteikti to mērķi;
b) notikušo apspriešanos rezultāti;
c) paredzamais tehniskās, ekonomiskās, ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes novērtējums;
d) īstenojamo pasākumu grafiks;
e) vispārēja finanšu tabula, kurā redzami izvietojamie resursi un paredzamais indikatīvais resursu sadalījums pasākumiem saskaņā ar Xb pielikumā minēto maksimālo apjomu;
f) kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas jāizmanto uzraudzībai un novērtējumam, kā arī pasākumi, kas veikti, lai atbalsta programmas īstenotu pienācīgi un efektīvi; un
g) kompetentās iestādes un organizācijas, kas izraudzītas atbalsta programmas īstenošanai.
103.m pants
Atbilstīgi pasākumi
1. Atbalsta programmās ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:
a) vienotā maksājuma shēmas atbalsts saskaņā ar 103.o pantu;
b) noieta veicināšana saskaņā ar 103.p pantu;
c) vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar 103.q pantu;
d) priekšlaicīga ražas novākšana saskaņā ar 103.r pantu;
e) kopējie fondi saskaņā ar 103.s pantu;
f) ražas apdrošināšana saskaņā ar 103.t pantu;
g) ieguldījumi saskaņā ar 103.u pantu;
h) blakusproduktu destilācija saskaņā ar 103.v pantu;
i) dzeramā alkohola destilācija saskaņā ar 103.w pantu;
j) destilācija krīzes situācijā saskaņā ar 103.x pantu;
k) koncentrētas vīnogu misas lietošana saskaņā ar 103.y pantu.
2. Atbalsta programmās ietverti tikai tie pasākumi, kas uzskaitīti 103.o līdz 103.y pantā.
103.n pants
Vispārīgi noteikumi attiecībā uz atbalsta programmām
1. Pieejamo Kopienas līdzekļu, kā arī budžeta maksimālais apmērs paredzēts Xb pielikumā.
2. Kopienas atbalsts attiecas tikai uz attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies pēc attiecīgās 103.k panta 1. punktā minētās atbalsta programmas iesniegšanas.
3. Dalībvalstis nepiedalās to pasākumu izmaksās, ko saskaņā ar atbalsta programmām finansējusi Kopiena.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu 103.p, 103.t un 103.u pantā minētajiem pasākumiem.
Maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta attiecīgajos Kopienas noteikumos par valsts atbalstu, piemēro vispārējam publiskam finansējumam, tostarp gan Kopienas, gan dalībvalsts līdzekļiem.
103.o pants
Vienotā maksājuma shēma un atbalsts vīnogulāju audzētājiem
1. Dalībvalstis var sniegt atbalstu vīnogulāju audzētājiem, piešķirot tiem tiesības uz maksājumu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 3. nodaļas nozīmē saskaņā ar minētās regulas VII pielikuma O punktu.
2. Dalībvalstis, kuras gatavojas izmantot 1. punktā minēto iespēju, paredz šādu atbalstu arī savās atbalsta programmās, tostarp ietverot attiecīgus līdzekļu pārvedumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, ieviešot izmaiņas minētajās programmās saskaņā ar 103.k panta 3. punktu.
3. Īstenojot 1. punktā minēto atbalstu:
a) ietver vienotā maksājuma shēmā, un tas vairs nav pieejams vai to nevar darīt pieejamu saskaņā ar 103.k panta 3. punktu par pasākumiem, kuri uzskaitīti 103.p līdz 103.y pantā, īstenojot atbalsta programmas turpmākajos gados;
b) attiecīgi samazina līdzekļus, kas pieejami par tiem pasākumiem atbalsta programmās, kuri uzskaitīti 103.p līdz 103.y pantā.
103.p pants
Noieta veicināšana trešo valstu tirgos
1. Atbalsts saskaņā ar šo pantu attiecas uz Kopienas vīnu informācijas vai noieta veicināšanas pasākumiem trešās valstīs, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju minētajās valstīs.
2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai vīniem ar vīnogu šķirnes norādi.
3. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, var būt tikai:
a) sabiedrisko attiecību, veicināšanas vai reklāmas pasākumi, konkrēti – uzsverot Kopienas produktu priekšrocības, īpaši attiecībā uz kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu vai nekaitīgumu videi;
b) dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;
c) informatīvi pasākumi, jo īpaši par Kopienas sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;
d) jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;
e) pētījumi, lai novērtētu pasākumu rezultātus.
4. Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem.
103.q pants
Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana
1. Vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu mērķis ir palielināt vīna ražotāju konkurētspēju.
2. Saskaņā ar šo pantu vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai atbalstu piešķir tikai tad, ja dalībvalsts iesniedz ražošanas potenciāla inventarizāciju saskaņā ar 185.a panta 3. punktu.
3. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas atbalstā drīkst ietvert tikai vienu vai vairākus šādus pasākumus:
a) šķirņu konversiju, tostarp izmantojot uzpotēšanu;
b) vīna dārzu vietas maiņu;
c) vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu.
Atbalstu nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.
4. Atbalstu par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu var piešķirt tikai turpmāk minētajos veidos:
a) kompensācija ražotājiem par ienākumu zaudējumu pasākuma ieviešanas dēļ;
b) ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās.
5. Ar kompensāciju ražotājiem par ienākumu zaudējumu, kas minēta 4. punkta a) apakšpunktā, var segt līdz 100 % no attiecīgā zaudējuma, un to var īstenot vienā no turpmāk minētajiem veidiem:
a) neatkarīgi no II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļas, kur izklāstīts stādīšanas tiesību pārejas režīms, atļauta gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšana noteiktu laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, līdz beidzas pārejas režīms attiecībā uz stādīšanas tiesībām;
b) finansiāla kompensācija.
6. Kopienas ieguldījums faktiskajās vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās nepārsniedz 50 %. Reģionos, kas klasificēti kā konverģences reģioni saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu ( 68 ), Kopienas ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās nepārsniedz 75 %.
103.r pants
Priekšlaicīga ražas novākšana
1. Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē to, ka pilnībā iznīcina vai nolasa nenogatavojušos vīnogu ķekarus, tādējādi samazinot attiecīgās platības ražu līdz nullei.
2. Atbalsts par ražas priekšlaicīgu novākšanu veicina piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošanu Kopienas vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes.
3. Atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu var piešķirt kā kompensāciju, veicot vienotas likmes maksājumu par hektāru, kura apjoms jānosaka attiecīgajai dalībvalstij.
Maksājums nedrīkst pārsniegt 50 % no summas, ko veido tiešās izmaksas par vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu un zaudējumi, kas saistīti ar šādu iznīcināšanu vai nolasīšanu.
4. Attiecīgās dalībvalstis nosaka sistēmu, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, lai nodrošinātu, ka ražas priekšlaicīga novākšana nerada tādas kompensācijas atsevišķiem vīna ražotājiem, kas pārsniedz 3. punkta otrajā daļā minēto maksimālo apjomu.
103.s pants
Kopējie fondi
1. Atbalsts kopējo fondu izveidošanai sniedz palīdzību ražotājiem, kuri grib apdrošināties pret tirgus svārstībām.
2. Atbalstu kopējo fondu izveidošanai var piešķirt kā pagaidu degresīvu atbalstu, lai segtu fondu administratīvās izmaksas.
103.t pants
Ražas apdrošināšana
1. Atbalsts par ražas apdrošināšanu veicinās ražotāju ienākumu saglabāšanu, ja tos ietekmējušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības vai kaitēkļu invāzijas.
2. Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt Kopienas finansējumā veidā, kas nedrīkst pārsniegt:
a) 80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ko var pielīdzināt dabas katastrofām;
b) 50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret:
i) šā punkta a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un citiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;
ii) zaudējumiem, ko izraisījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitēkļu invāzija.
3. Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt tikai tad, ja attiecīgie apdrošinātāju maksājumi nekompensē ražotājiem vairāk par 100 % no zaudētajiem ienākumiem, ņemot vērā jebkuru kompensāciju, ko ražotāji varētu būt saņēmuši no citām ar apdrošināto risku saistītajām atbalsta shēmām.
4. Atbalsts par ražas apdrošināšanu nerada konkurences traucējumus apdrošināšanas tirgū.
103.u pants
Ieguldījumi
1. Atbalstu var piešķirt par tādiem materiāliem vai nemateriāliem ieguldījumiem ražošanas iekārtās, vīna darītavas infrastruktūrā un vīna tirdzniecībā, kuri uzlabo uzņēmumu darbību kopumā un attiecas uz kādu no turpmāk minētajiem gadījumiem:
a) XIb pielikumā minēto produktu ražošana vai tirdzniecība;
b) jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju attīstīšana, kas saistīti ar produktiem, kuri minēti XIb pielikumā.
2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu pēc maksimālās likmes Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju ( 69 ) nozīmē sniedz tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Attiecībā uz Azoru salām, Madeiru, Kanāriju salām un Egejas jūras nelielajām salām Regulas (EK) Nr. 1405/2006 nozīmē un Francijas aizjūras departamentiem maksimālajai likmei nepiemēro uzņēmumu lieluma ierobežojumu. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem euro, maksimālā atbalsta intensitāti samazina uz pusi.
Atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.
3. No attaisnotajiem izdevumiem izslēdz elementus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
4. Kompensējamām ieguldījumu izmaksām piemēro šādas maksimālās atbalsta likmes:
a) 50 % reģionos, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006 klasificē kā konverģences reģionus;
b) 40 % reģionos, kuri nav konverģences reģioni;
c) 75 % attālākajos reģionos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006;
d) 65 % Egejas jūras nelielajās salās Regulas (EK) Nr. 1405/2006 nozīmē.
5. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 72. pantu mutatis mutandis piemēro šā panta 1. punktā minētajam atbalstam.
103.v pants
Blakusproduktu destilācija
1. Atbalstu var piešķirt par brīvprātīgu vai obligātu vīndarības blakusproduktu destilāciju, ko veic saskaņā ar XVb pielikuma D punkta noteikumiem.
Atbalsta apjomu nosaka tilpumkoncentrācijas % un uz hektolitru saražotā spirta. Atbalstu nemaksā par tādu spirta tilpumkoncentrāciju destilējamos blakusproduktos, kas pārsniedz 10 % no spirta tilpumkoncentrācijas izgatavotajā vīnā.
2. Maksimālos piemērojamos atbalsta līmeņus, pamatojoties uz ražas novākšanas un ražošanas izmaksām, nosaka Komisija.
3. Spirtu, ko iegūst no destilācijas, kas veikta ar 1. punktā minēto atbalstu, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām, lai neradītu konkurences traucējumus.
103.w pants
Dzeramā alkohola destilācija
1. Atbalstu ražotājiem par vīnu, kas destilēts dzeramajā alkoholā, var piešķirt līdz 2012. gada 31. jūlijam kā atbalstu par hektāru.
2. Attiecīgos līgumus par vīna destilāciju, kā arī attiecīgos pierādījumus par piegādi destilēšanai iesniedz pirms atbalsta piešķiršanas.
103.x pants
Krīzes destilācija
1. Atbalstu var piešķirt līdz 2012. gada 31. jūlijam par brīvprātīgu vai obligātu vīna pārpalikumu destilāciju, par ko lemj dalībvalstis pamatotos krīzes gadījumos, lai samazinātu vai likvidētu pārpalikumu un vienlaikus nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību no vienas ražas līdz otrai.
2. Maksimālos piemērojamos atbalsta līmeņus nosaka Komisija.
3. Alkohols, ko iegūst no destilācijas, par kuru piešķirts 1. punktā minētais atbalsts, izmanto tikai un vienīgi rūpniecības un enerģētikas vajadzībām, lai neradītu konkurences traucējumus.
4. Krīzes destilācijas pasākumiem izmantojamā pieejamā budžeta daļa nepārsniedz turpmāk minētās procentuālās daļas, kā aprēķināts, ņemot vērā vispārējos pieejamos naudas līdzekļus, kas Xb pielikumā noteikti katrai dalībvalstij attiecīgajā budžeta gadā:
— 20 % 2009. gadā,
— 15 % 2010. gadā,
— 10 % 2011. gadā,
— 5 % 2012. gadā.
5. Dalībvalstis var palielināt krīzes destilācijas pasākumam paredzētos pieejamos naudas līdzekļus, pārsniedzot 4. punktā minētās gada robežas, nodrošinot finansējumu no valsts līdzekļiem atbilstīgi turpmāk minētajām robežām (izteiktas procentos no 4. punktā norādītā attiecīgā ikgadējā maksimālā apjoma):
— 5 % 2010. vīna gadā,
— 10 % 2011. vīna gadā,
— 15 % 2012. vīna gadā.
Dalībvalstis atbilstīgā gadījumā informē Komisiju par papildinājumu no valsts līdzekļiem, kā minēts pirmajā daļā, un Komisija apstiprina darījumu, pirms šādi līdzekļi ir darīti pieejami.
103.y pants
Koncentrētas vīnogu misas izmantošana
1. Atbalstu vīna ražotājiem, kuri izmanto koncentrētu vīnogu misu, tostarp rektificētu koncentrētu vīnogu misu, lai palielinātu produktu dabiskā spirta satura tilpumu, var sniegt līdz 2012. gada 31. jūlijam saskaņā ar XVa pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Atbalsta apjomu nosaka par potenciālā spirta satura tilpumprocentu un par hektolitru misas, kuru izmanto bagātināšanai.
3. Maksimālo pieļaujamo atbalsta līmeni par šo pasākumu dažādos vīnogulāju audzēšanas reģionos nosaka Komisija.
103.z pants
Savstarpēja atbilstība
Lauksaimniekiem, par kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā trīs gadu laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par pārstrukturēšanu un pārveidošanu, vai gada laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par ražas priekšlaicīgu novākšanu, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un noteikumus par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3. līdz 7. pantā, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējama lauksaimniekam, maksājuma apjomu daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt to atlīdzināt saskaņā ar šajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.
103.za pants
Īstenošanas pasākumi
Komisija pieņem vajadzīgos pasākumus šīs iedaļas piemērošanai.
Šajos noteikumos var jo īpaši paredzēt:
a) atbalsta programmu noformēšanas paraugu;
b) noteikumus par izmaiņām atbalsta programmās pēc to stāšanās spēkā;
c) sīki izstrādātus 103.p līdz 103.y pantā paredzēto pasākumu īstenošanas noteikumus;
d) nosacījumus, ar kādiem jāpaziņo un jāpublisko no Kopienas fondiem saņemtais atbalsts.
104. pants
Tabakas fonds
1. Kopienas Tabakas fondu (turpmāk – “Fonds”) izveido, lai finansētu pasākumus šādās jomās:
a) sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz visu veidu tabakas patēriņa kaitīgajām sekām, jo īpaši informējot un izglītojot; atbalsts datu vākšanai, lai noteiktu tabakas patēriņa modeļus un veiktu epidemioloģiskus pētījumus par nikotīnismu Kopienā;
b) īpaši pasākumi, lai palīdzētu tabakas audzētājiem pārorientēties uz citiem kultūraugiem vai citām saimnieciskām darbībām, kas veicina nodarbinātību, kā arī pētījumi par tabakas audzētāju iespējām tā rīkoties.
2. Fondu finansē:
a) 2 % no piemaksas attiecībā uz 2002. gada ražu un 3 % no piemaksas attiecībā uz 2003., 2004. un 2005. gada ražu, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2075/92 I sadaļā, kuru piemēro līdz 2005. gada ražai, tostarp jebkādu 1. punktā paredzēto pasākumu finansēšanai;
b) 2006. līdz 2009. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110m pantu.
3. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.
105. pants
Darbības joma
1. Lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un realizācijas vispārējos nosacījumus, dalībvalstis var izstrādāt trīs gadu valsts programmu (turpmāk – “biškopības programma”).
2. Dalībvalstis var izmaksāt īpašu valsts atbalstu to biškopības uzņēmumu aizsardzībai, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot atbalstu, ko piešķir ražošanai vai tirdzniecībai. Šo atbalstu dalībvalstis paziņo Komisijai vienlaikus ar 109. pantā paredzēto paziņojumu par biškopības programmu.
106. pants
Atbilstīgi pasākumi
Biškopības programmā var ietvert šādus pasākumus:
a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju grupām;
b) varroatozes apkarošana;
c) ceļojošās dravniecības racionalizācija;
d) pasākumi to laboratoriju atbalstam, kurās veic medus fizikāli ķīmisko īpašību analīzi;
e) pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos Kopienā;
f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu lietišķās pētījumu programmas biškopības un biškopības produktu jomā.
Biškopības programmā neietver pasākumus, ko finansē ELFLA saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ( 70 ).
107. pants
Ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēte biškopības nozarē
Lai iegūtu tiesības uz daļēju finansējumu, kas paredzēts 108. panta 1. punktā, dalībvalstis veic biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēti savā teritorijā.
108. pants
Finansēšana
1. Kopiena biškopības programmām sniedz daļēju finansējumu, kas vienāds ar 50 % no dalībvalstu izdevumiem.
2. Izdevumus saistībā ar pasākumiem biškopības programmās dalībvalstis veic līdz katra gada 15. oktobrim.
109. pants
Konsultācijas
Biškopības programmu izstrādā ciešā sadarbībā ar pārstāvju organizācijām un biškopības kooperatīviem. To iesniedz Komisijai apstiprināšanai.
110. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija izstrādā īstenošanas noteikumus šīs iedaļas īstenošanai.
111. pants
Atbalsts zīdtārpiņu audzētājiem
1. Atbalstu piešķir attiecībā uz Kopienā audzētiem zīdtārpiņiem, kas atbilst KN kodam ex010690 00, un zīdtārpiņu oliņām, kas atbilst KN kodam ex051199 85.
2. Atbalstu piešķir zīdtārpiņu audzētājiem par katru izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti ar nosacījumu, ka kastītēs ir obligātais oliņu daudzums, kas jānosaka, un ka zīdtārpiņi ir sekmīgi izaudzēti.
3. Atbalsts par izmantotu zīdtārpiņu oliņu kastīti ir EUR 133,26.
112. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija izstrādā sīkus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, kas jo īpaši attiecas uz 111. panta 2. punktā minēto oliņu obligāto daudzumu.
II
SADAĻA
TIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Tirdzniecības un ražošanas noteikumi
113. pants
Tirdzniecības standarti
1. Komisija var pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus vienam vai vairākiem produktiem šādās nozarēs:
a) olīveļļas un galda olīvu nozarē – attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minētajiem produktiem;
b) augļu un dārzeņu nozarē;
c) augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē;
d) banānu nozarē;
e) dzīvu augu nozarē.
2. Standarti, kas minēti 1. punktā:
a) tiek izveidoti, īpaši ņemot vērā:
i) attiecīgo produktu specifiku;
ii) nepieciešamību nodrošināt apstākļus nevainojamai šo produktu realizācijai tirgū;
iii) patērētāju intereses saņemt atbilstošu un pārskatāmu informāciju, tostarp jo īpaši attiecībā uz produktiem augļu un dārzeņu, kā arī pārstrādātu augļu un dārzeņu nozarē, kā arī attiecībā uz produkta izcelsmes valsti, šķiru un, attiecīgā gadījumā, produkta šķirni (vai tirdzniecības tipu);
iv) attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minētajām olīveļļām izmaiņas metodēs, ko izmanto, lai noteiktu šo produktu fiziskās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības;
v) attiecībā uz augļu un dārzeņu, kā arī uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm – standarta ieteikumus, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UN/ECE);
b) jo īpaši var attiekties uz kvalitāti, klasifikāciju, masu, izmēriem, iepakojumu, iesaiņojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, tirdzniecību, izcelsmi un marķējumu.
3. Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem Komisija neparedz citādi, produktus, kuriem noteikti tirdzniecības standarti, var realizēt Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šiem standartiem.
Neskarot citus Komisijas īpašus noteikumos, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, dalībvalstis pārbauda, vai šie produkti atbilst šiem standartiem, un attiecīgi piemēro sankcijas.
113.a pants
Papildu prasības augļu un dārzeņu nozares produktu tirdzniecībai
1. Augļu un dārzeņu nozares produktus, kurus paredzēts pārdot patērētājiem svaigus, drīkst tirgot vienīgi tad, ja tiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte un ja ir norādīta izcelsmes valsts.
2. Tirdzniecības standartus, kas minēti šā panta 1. punktā un 113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, un ja Komisija nav noteikusi citādi, piemēro visiem tirdzniecības posmiem, tostarp importam un eksportam.
3. Augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, īpašnieks drīkst šos produktus demonstrēt vai piedāvāt pārdošanai, vai piegādāt, vai tirgot tos Kopienā vienīgi atbilstīgi šiem standartiem un ir atbildīgs par to ievērošanu.
4. Papildus 113. panta 3. punkta otrajai daļai un neskarot īpašos noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, īpaši attiecībā uz atbilstības pārbaužu konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, – dalībvalstis attiecībā uz augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm, balstoties uz riska analīzi, izlases veidā pārbauda, vai attiecīgie produkti atbilst atbilstīgajiem tirdzniecības standartiem. Minētās pārbaudes veic pirms produktu nosūtīšanas no ražošanas zonas, kad tos iesaiņo vai iekrauj. Trešo valstu produktus pārbauda pirms to laišanas brīvā apgrozībā.
113.b pants
Tādas gaļas tirdzniecība, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus
1. Neskarot 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā un V pielikuma A punktā paredzētos noteikumus, XIa pielikumā paredzētos nosacījumus, jo īpaši tā III punktā noteiktos izmantojamos tirdzniecības nosaukumus, piemēro Kopienā ražotai vai no trešām valstīm importētai tādu liellopu gaļai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pēc 2008. gada 1. jūlija.
Tomēr gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pirms 2008. gada 1. jūlija, var turpināt tirgot, neievērojot XIa pielikumā paredzētos nosacījumus.
2. Šā panta 1. punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru līdz 2007. gada 29. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību ( 71 ) reģistrēta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums.
113.c pants
Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
1. Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, tostarp vīnogām, vīnogu misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši īstenojot lēmumus, ko pieņēmušas 123. panta 3. punktā un 125.o pantā minētās starpnozaru organizācijas.
Šie noteikumi ir proporcionāli sasniedzamajam mērķim, un tie:
a) neattiecas uz darījumiem pēc attiecīgo produktu pirmās laišanas apgrozībā tirgū;
b) neatļauj cenu noteikšanu, tostarp orientējošu vai ieteicamu cenu noteikšanu;
c) neizraisa to, ka procentuāli pārāk liela ražas daļa no parasti pieejamās gada ražas tiek aizturēta;
d) nedod iemeslu atteikumam izsniegt valsts un Kopienas sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apritei un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība ir saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, jādara zināmi uzņēmējiem, publicējot pilnu to tekstu attiecīgās dalībvalsts oficiālā izdevumā.
3. Ziņošanas pienākums, kas minēts 125.o panta 3. punktā, attiecas arī uz dalībvalstu lēmumiem vai rīcību saskaņā ar šo pantu.
113.d pants
Īpaši vīna tirdzniecības noteikumi
1. Vīnkopības produktu kategorijas, kas paredzētas XIb pielikumā, var izmantot Kopienā tikai tam, lai laistu tirgū produktu, kas atbilst pielikumā noteiktajiem nosacījumiem.
Tomēr, neskarot 118.y panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis var atļaut lietot jēdzienu “vīns”, ja:
a) tam salikta nosaukuma veidā pievienots augļa nosaukums, lai tirgotu produktus, kas fermentācijas procesā iegūti no citiem augļiem, nevis vīnogām; vai
b) tas ir salikta nosaukuma daļa.
Tiek novērsta jebkāda sajaukšanas iespējamība attiecībā uz produktiem, kas atbilst XIb pielikumā uzskaitītajām vīna kategorijām.
2. Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas XIb pielikumā, Komisija var mainīt saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.
3. Izņemot pudelēs iepildītu vīnu, par kuru ir pierādījumi, ka iepildīšana pudelēs notikusi pirms 1971. gada 1. septembra, vīnu, kas ražots no to šķirņu vīna vīnogām, kuras uzskaitītas klasifikācijā, kas izstrādāta saskaņā ar 120.a panta 2. punktu, bet neatbilst kādai XIb pielikumā minētajai kategorijai, drīkst izmantot tikai vīna ražotāju mājsaimniecības patēriņam, vīna etiķa ražošanai vai destilācijai.
114. pants
Tirdzniecības standarti pienam un piena produktiem
1. Pārtikas produktus var pārdot kā pienu un piena produktus tikai tad, ja tie atbilst XII pielikumā noteiktajām definīcijām un nosaukumiem.
2. Neskarot Kopienas tiesību aktos paredzētos izņēmumus un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, Kopiena var realizēt tikai pienu, kas atbilst KN kodam 0401 un kas ir paredzēts lietošanai pārtikā saskaņā ar XIII pielikumu un jo īpaši ar tā I punktā paredzētajām definīcijām.
115. pants
Tirdzniecības standarti taukiem
Neskarot 114. panta 1. punktu vai jebkurus citus noteikumus, kas pieņemti veterinārijas un pārtikas produktu nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku un cilvēku veselību, XV pielikumā noteiktos standartus piemēro šādiem produktiem ar minimālo tauku saturu 10 %, bet maksimālo – 90 % no masas, kuri paredzēti lietošanai pārtikā:
a) piena taukiem, kas atbilst KN kodiem 0405 un ex21 06;
b) taukiem, kas atbilst KN kodam ex15 17;
c) taukiem, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem, kas atbilst KN kodiem ex15 17 un ex21 06.
Vismaz divām trešdaļām sausnas, izņemot sāli, jābūt taukiem.
Tomēr šos standartus piemēro tikai attiecībā uz produktiem, kas 20 oC temperatūrā ir cietā stāvoklī un kas ir piemēroti ziešanai.
116. pants
Tirdzniecības standarti olu un mājputnu gaļas nozares produktiem
Olu un mājputnu gaļas nozares produktiem tirgo saskaņā ar XIV pielikumā iekļautajiem noteikumiem.
117. pants
Apiņu sertifikācija
1. Uz apiņu nozares produktiem, kas ievākti vai sagatavoti Kopienā, attiecas sertifikācijas procedūra.
2. Sertifikātus var izsniegt tikai attiecībā uz produktiem, kuriem ir obligātās kvalitātes raksturlielumi, kas atbilst attiecīgajam tirdzniecības posmam. Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem sertifikātu var izsniegt vienīgi tad, ja alfa skābes saturs šajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kā šie produkti iegūti.
3. Sertifikātos jānorāda vismaz:
a) apiņu ražošanas vieta vai vietas;
b) ražas novākšanas gads vai gadi;
c) šķirne vai šķirnes.
4. Apiņu nozares produktus var tirgot un eksportēt vienīgi tad, ja ir izsniegts 1., 2. un 3. punktā minētais sertifikāts.
Attiecībā uz importētiem produktiem apiņu nozarē 158. panta 2. punktā paredzēto apliecību uzskata par līdzvērtīgu sertifikātam.
5. Komisija var pieņemt pasākumus, atkāpjoties no 4. punkta:
a) lai nodrošinātu atbilstību dažu trešo valstu tirdzniecības prasībām; vai
b) tos veic attiecībā uz produktiem, ko paredzēts lietot īpašiem mērķiem.
Pirmajā daļā minētie pasākumi:
a) neskar tādu produktu parastu realizāciju, attiecībā uz kuriem izsniegts sertifikāts;
b) ir jāveic, garantējot, ka tiek novērsti jebkādi pārpratumi attiecībā uz minētajiem produktiem.
118. pants
Tirdzniecības standarti olīveļļai un olīvu izspaidu eļļai
1. XVI pielikumā izklāstīto olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas aprakstu un definīciju izmantošana ir obligāta saistībā ar attiecīgo produktu tirdzniecību Kopienā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, ciktāl tie ir saderīgi ar obligātajiem starptautiskajiem noteikumiem.
2. Mazumtirdzniecības posmā var tirgot vienīgi eļļas, kas minētas XVI pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. un 6. punktā.
118.a pants
Darbības joma
1. Noteikumus, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem, kas izklāstīti šajā iedaļā, piemēro produktiem, kuri minēti XIb pielikuma 1., 3. līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.
2. Šā panta 1. punktā minēto noteikumu pamatā ir:
a) likumīgo interešu aizsardzība:
i) patērētājiem un
ii) ražotājiem;
b) attiecīgo produktu kopējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšana; un
c) kvalitatīvu produktu ražošanas sekmēšana, pieļaujot valstu kvalitātes politikas pasākumus.
I
118.b pants
Definīcijas
1. Šajā apakšiedaļā izmanto šādas definīcijas:
a) “cilmes vietas nosaukums” nozīmē reģiona, īpašas vietas vai – izņēmuma gadījumos – valsts nosaukumu, ko izmanto, lai aprakstītu produktu, kas minēts 118.a panta 1. punktā un kas atbilst šādām prasībām:
i) tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru;
ii) vīnogas, no kurām tas ir ražots, ir augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
iii) vīns ir ražots šajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un
iv) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm;
b) “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” nozīmē norādi uz reģionu, īpašu vietu vai – izņēmuma gadījumos – valsti, ko izmanto, lai aprakstītu produktu, kas minēts 118.a panta 1. punktā un kas atbilst šādām prasībām:
i) tam piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
ii) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
iii) vīns ir ražots šajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un
iv) tas iegūts no Vitis vinifera šķirnes vīnogulājiem vai Vitis vinifera krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.
2. Daži tradicionāli lietotie apzīmējumi var būt cilmes vietas nosaukumi, ja tie:
a) apzīmē vīnu;
b) norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu;
c) atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punktā minētajām prasībām; un
d) tiem piemēro procedūru, ar kuru piešķir šajā apakšiedaļā minēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
3. Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Kopienā saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajiem noteikumiem.
118.c pants
Aizsardzības pieteikumu saturs
1. Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver tehnisko dokumentāciju, kurā norāda:
a) aizsargājamo nosaukumu;
b) pieteikuma iesniedzēja uzvārdu/nosaukumu un adresi;
c) produkta specifikāciju saskaņā ar 2. punktu; un
d) vienotu dokumentu, kurā apkopota 2. punktā minētā produkta specifikācija.
2. Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt attiecīgos nosacījumus produkcijai ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Tajā ir vismaz šāda informācija:
a) aizsargājamais nosaukums;
b) vīna(-u) apraksts:
i) vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts;
ii) vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;
c) vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna(-u) ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi vīna(-u) ražošanā;
d) attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona robežu noteikšana;
e) maksimālā ražība no hektāra;
f) norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns;
g) sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina 118.b panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā 118.b panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto saistību;
h) piemērojamās prasības, kas paredzētas Kopienas vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargātie cilmes vietas nosaukumi un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīs prasības ir objektīvas, nediskriminējošas un saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem;
i) to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, un to īpašie uzdevumi.
118.d pants
Aizsardzības pieteikums attiecībā uz ģeogrāfisko reģionu trešā valstī
1. Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko reģionu trešā valstī, tajā papildus 118.c pantā paredzētajiem elementiem ir pierādījums, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts izcelsmes valstī.
2. Pieteikumu Komisijai nosūta vai nu pieteikuma iesniedzējs pats, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
3. Aizsardzības pieteikumu iesniedz vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai arī tam pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.
118.e pants
Pieteikuma iesniedzēji
1. Ieinteresēto ražotāju grupas vai – izņēmuma gadījumā – individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Citas ieinteresētās personas var piedalīties pieteikumā.
2. Ražotāji var iesniegt pieteikumu tikai to vīnu aizsardzībai, ko tie ražo.
3. Ja nosaukums apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko reģionu vai tradicionālu nosaukumu, kas saistīts ar pārrobežu ģeogrāfisko reģionu, var iesniegt kopīgu pieteikumu.
118.f pants
Iepriekšēja procedūra dalībvalstī
1. Uz pieteikumiem Kopienas izcelsmes vīnu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai saskaņā ar 118.b pantu attiecina iepriekšēju dalībvalsts procedūru saskaņā ar šo pantu.
2. Pieteikumu aizsardzībai iesniedz tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.
3. Dalībvalsts pārbauda, vai aizsardzības pieteikums atbilst šajā apakšiedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
Dalībvalsts veic procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredzot vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura dzīvo vai veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu.
4. Ja dalībvalsts uzskata, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst attiecīgajām prasībām, tostarp pastāvot iespējamībai, ka tā nav saderīga ar Kopienas tiesību aktiem vispār, tā pieteikumu noraida.
5. Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgās prasības ir izpildītas, tā:
a) publicē vismaz internetā vienoto dokumentu un produkta specifikāciju; un
b) nosūta Komisijai pieteikumu aizsardzībai, kurā norāda šādu informāciju:
i) pieteikuma iesniedzēja uzvārdu/nosaukumu un adresi;
ii) vienoto dokumentu, kas minēts 118.c panta 1. punkta d) apakšpunktā;
iii) dalībvalsts deklarāciju par to, ka tā uzskata, ka pretendenta iesniegtais pieteikums atbilst prasītajiem nosacījumiem; un
iv) atsauci uz a) apakšpunktā minēto publikāciju.
Šo informāciju sniedz vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai arī tai pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.
6. Dalībvalstīs līdz 2009. gada 1. augustam stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā panta prasības.
7. Ja dalībvalstī nav valsts tiesību aktu par cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tā var piešķirt nosaukuma aizsardzību saskaņā ar šīs apakšiedaļas noteikumiem valsts līmenī tikai uz laiku un no dienas, kad pieteikums ir iesniegts Komisijai. Šāda valsts nodrošināta pagaidu aizsardzība zaudēs spēku dienā, kad saskaņā ar šo apakšiedaļu tiks pieņemts lēmums par reģistrāciju vai lēmums par reģistrācijas atteikumu.
118.g pants
Komisijas veiktā pārbaude
1. Komisija dara zināmu atklātībai dienu, kad jāiesniedz pieteikums cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.
2. Komisija pārbauda, vai 118.f panta 5. punktā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā apakšiedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
3. Ja Komisija uzskata, ka šajā apakšiedaļā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu, kas minēts 118.c panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauci uz produkta specifikāciju, kas minēta 118.f panta 5. punktā.
Pretējā gadījumā Komisija pieņem lēmumu pieteikumu noraidīt saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.
118.h pants
Iebildumu procedūra
Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 118.g panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu par atbilstības noteikumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.
Fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā daļā minētajā divu mēnešu laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
118.i pants
Lēmums par aizsardzību
Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, vai piešķirt aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas atbilst šajā apakšiedaļā noteiktajiem nosacījumiem vai kopumā ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, vai noraidīt pieteikumu, ja minētie nosacījumi nav ievēroti.
118.j pants
Homonīmi
1. Nosaukumu, par ko ir iesniegts pieteikums un kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš reģistrēts saskaņā ar šo regulu attiecībā uz vīna nozari, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.
Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu pašreizējo teritoriju, reģionu vai izcelsmes vietu.
Reģistrētā homonīma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk reģistrēto homonīmu no nosaukuma, kas jau ir reģistrā, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un nedrīkst maldināt pircēju.
2. Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis, ja nosaukums, par ko ir iesniegts pieteikums, ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kura ar dalībvalstu tiesību aktiem ir aizsargāta.
Dalībvalstis nereģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas nav identiskas, lai tās aizsargātu saskaņā ar to tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ja cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargā Kopiena ar tās tiesību aktiem, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
3. Ja vien Komisijas īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, ja vīna vīnogu šķirnes nosaukums satur aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tas sastāv no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, šo nosaukumu neizmanto to produktu marķēšanai, uz kuriem attiecas šī regula.
4. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 118.b pantā minētajiem produktiem īsteno, neskarot jau aizsargātās ģeogrāfiskās norādes, ko piemēro alkoholiskajiem dzērieniem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ( 72 ) nozīmē un otrādi.
118.k pants
Aizsardzības atteikuma pamatojums
1. Nosaukumi, kas kļuvuši par sugasvārdiem, netiek aizsargāti kā cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Šajā apakšiedaļā “ånosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu” nozīmē vīna nosaukumu, kas, lai arī attiecas uz vietu vai reģionu, kur sākotnēji ražoja vai tirgoja šo produktu, ir kļuvis par Kopienā vispārpieņemtu nosaukumu.
Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:
a) pašreizējo stāvokli Kopienā, īpaši patēriņa jomā;
b) attiecīgos Kopienas vai valsts tiesību aktus.
2. Nosaukums netiek aizsargāts kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība var maldināt patērētāju par vīna patieso identitāti.
118.l pants
Saistība ar preču zīmēm
1. Ja cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienai no 118.m panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no XIb pielikumā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.
Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot šā punkta pirmo daļu, dzēš.
2. Neskarot 118.k panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana atbilst kādai no 118.m panta 2. punktā minētajām situācijām, par kuru ir iesniegts pieteikums un kura ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai, kā precizēts Padomes Pirmajā direktīvā 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm ( 73 ), vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi ( 74 ).
Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi.
118.m pants
Aizsardzība
1. Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgu produkta specifikāciju.
2. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un vīni, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:
a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:
i) attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai
ii) ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;
b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgiem vārdiem;
c) jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem vai tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;
d) jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
3. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Kopienā kļūt par sugasvārdiem 118.k panta 1. punkta nozīmē.
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.
118.n pants
Reģistrs
Komisija izveido un uztur aizsargāto cilmes vietu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisku un publiski pieejamu vīnu reģistru.
118.o pants
Kompetentu kontroles iestāžu izraudzīšana
1. Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 75 ), 4. pantā izklāstītajiem kritērijiem.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem uzņēmējiem, kas atbilst šīs apakšiedaļas prasībām, ir tiesības uz kontroles sistēmu.
3. Dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā minēto(-ajām) kompetento(-ajām) iestādi(-ēm). Komisija dara zināmus atklātībai to nosaukumus un adreses un regulāri tos atjauno.
118.p pants
Specifikācijas atbilstības pārbaude
1. Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Kopienā, ik gadus pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:
a) 118.o panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes; vai
b) viena vai vairākas kontroles iestādes Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta 2.daļas 5. punkta nozīmē, kas darbojas kā produktu sertifikācijas iestāde saskaņā ar kritērijiem, kuri izklāstīti minētās regulas 5. pantā.
Šādas pārbaudes izdevumus sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas šī kontrole.
2. Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu trešā valstī, ik gadus pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:
a) viena vai vairākas valsts iestādes, ko izraudzījusies trešā valsts;
b) viena vai vairākas sertifikācijas iestādes.
3. Sertifikācijas iestādes, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, atbilst un no 2010. gada 1. maija ir akreditētas saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC Rokasgrāmatu 65 (“Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām”).
4. Ja 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētā iestāde vai iestādes pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, tām dod pietiekamas objektivitātes un neitralitātes garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.
118.q pants
Produkta specifikācijas grozījumi
1. Pretendents, kas atbilst 118.e panta nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai, jo īpaši – lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai pārskatītu ģeogrāfiskā apgabala robežu, kas minēta 118.c panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.
2. Ja ierosinātais grozījums saistīts ar vienu vai vairākiem grozījumiem vienotajā dokumentā, kas minēts 118.c panta 1. punkta d) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro 118.f līdz 118.i pantu grozījuma pieteikumam. Tomēr, ja ierosinātais grozījums ir maznozīmīgs, Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktu pieņem lēmumu, vai apstiprināt pieteikumu, neveicot 118.g panta 2. punktā un 118.h pantā izklāstīto procedūru, un vai apstiprināšanas gadījumā Komisijai jāuzsāk 118.g panta 3. punktā minēto elementu publiskošana.
3. Ja ierosinātajā grozījumā nav paredzētas vienotā dokumenta izmaiņas, piemēro šādus noteikumus:
a) ja ģeogrāfiskais apgabals atrodas noteiktā dalībvalstī, šī dalībvalsts izsaka savu viedokli par grozījumu un, ja viedoklis ir pozitīvs, publicē grozīto produkta specifikāciju un informē Komisiju par apstiprinātajiem grozījumiem un to pamatojumu;
b) ja ģeogrāfiskais reģions atrodas trešā valstī, Komisija nosaka, vai apstiprināt ierosināto grozījumu.
118.r pants
Anulēšana
Saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir likumīgās intereses, pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai.
Regulas 118.f līdz 118.i pantu piemēro mutatis mutandis.
118.s pants
Pašreizējie aizsargātie vīnu nosaukumi
1. Vīnu nosaukumi, kas ir aizsargāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 51. un 54. pantu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību ( 76 ), 28. pantu, automātiski tiek aizsargāti saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tos reģistrā, kas paredzēts šīs regulas 118.n pantā.
2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pašreizējiem aizsargātajiem vīnu nosaukumiem dalībvalstis nosūta Komisijai:
a) tehniskos dokumentus, kas paredzēti 118.c panta 1. punktā;
b) valsts apstiprinājumu lēmumus.
3. Vīnu nosaukumi, kuri minēti 1. punktā un par kuriem 2. punktā minētā informācija nebūs iesniegta līdz 2011. gada 31. decembrim, zaudēs aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Komisija veic attiecīgo formālo pasākumu un svītro šos nosaukumus no 118.n pantā paredzētā reģistra.
4. Regulas 118.r pantu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajiem pašreizējiem aizsargātajiem vīnu nosaukumiem.
Saskaņā ar 195. panta 4. punktā izklāstīto procedūru Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu anulēt aizsardzību 1. punktā minētajiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tie neatbilst 118.b pantā noteiktajām prasībām.
118.t pants
Maksas
Dalībvalstis var pieprasīt segt to izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izskatot aizsardzības pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumus un anulēšanas pieprasījumus saskaņā ar šo apakšiedaļu.
118.u pants
Definīcijas
1. “Tradicionāls apzīmējums” nozīmē 118.a panta 1. punktā minēto produktu dalībvalstīs tradicionāli lietotu apzīmējumu, kas norāda:
a) ka produktam saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde; vai
b) uz produkta ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai īpašu ar vēsturi saistītu notikumu, kas attiecas uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
2. Tradicionālu apzīmējumu atzīst, definē un aizsargā Komisija.
118.v pants
Aizsardzība
1. Aizsargātu tradicionālu apzīmējumu var lietot tikai attiecībā uz ražojumu, kas ražots saskaņā ar definīciju, kura minēta 118.u panta 1. punktā.
Tradicionālus apzīmējumus aizsargā pret nelikumīgu lietošanu.
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu tradicionālu apzīmējumu nelikumīgu lietošanu.
2. Tradicionāli apzīmējumi Kopienā nekļūst par sugasvārdiem.
118.w pants
Definīcija
Šajā iedaļā:
a) “marķēšana” nozīmē vārdus, datus, preču zīmes, zīmola nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas izvietots uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienota attiecīgajam produktam vai norāda uz to;
b) “noformēšana” ir jebkāda informācija, ko sniedz patērētājiem ar attiecīgā produkta iepakojumu, tostarp ar pudeļu formu un veidu.
118.x pants
Horizontālo noteikumu piemērojamība
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Direktīvu 89/104/EEK, Padomes Direktīvu 89/396/EEK (1989. gada 14. jūnijs) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju ( 77 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu ( 78 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EC (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem ( 79 ), piemēro to produktu marķēšanai un noformēšanai, uz kuriem attiecas šo direktīvu darbības joma.
118.y pants
Obligātie dati
1. To XIb pielikuma 1. līdz 11. punktā, 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko laiž tirgū Kopienā vai eksportē, obligāti iekļaujami šādi dati:
a) vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar XIb pielikumu;
b) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
i) termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”;
ii) aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
c) faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;
d) norāde uz izcelsmi;
e) norāde uz pudeļu pildītāju vai dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;
f) norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; un
g) dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:
a) ja uz etiķetes ir minēts tradicionāls apzīmējums, kas minēts 118.u panta 1. punkta a) apakšpunktā;
b) ja ārkārtas apstākļos, kas jānosaka Komisijai, uz etiķetes ir minēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
118.z pants
Fakultatīvi dati
1. Regulas 118.y panta 1. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā var jo īpaši iekļaut šādus fakultatīvus datus:
a) vīnogu novākšanas gadu;
b) vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus;
c) to vīnu gadījumā, kuri nav minēti 118.y panta 1. punkta g) apakšpunktā, – apzīmējumus, kas norāda cukura saturu;
d) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – tradicionālu apzīmējumu, kas minēts 118.u panta 1. punkta b) apakšpunktā;
e) Kopienas simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
f) apzīmējumus, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem;
g) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – citas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir mazāka vai lielāka par to, kura apzīmēta ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
2. Neskarot 118.j panta 3. punktu, saistībā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto datu izmantojumu vīniem, kuriem nav aizsargātas cilmes vietas vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:
a) dalībvalstis ievieš normatīvus un administratīvus aktus, lai nodrošinātu sertificēšanu, apstiprināšanas un kontroles procedūras, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas patiesumu;
b) dalībvalstis var, pamatojoties uz nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem un pienācīgi ņemot vērā godīgu konkurētspēju tiem vīniem, kurus ražo no vīna vīnogu šķirnēm, ko audzē to teritorijā, sastādīt sarakstus ar tām vīna vīnogu šķirnēm, kuru audzēšana jāizslēdz, jo īpaši tad, ja:
i) pastāv patērētāju maldināšanas risks attiecībā uz vīna patieso izcelsmi, ņemot vērā to, ka attiecīgās vīna vīnogu šķirnes ir jau esošas aizsargātas cilmes vietas vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļa;
ii) attiecīgās kontroles nebūtu efektīvas izmaksu ziņā, jo attiecīgā vīna vīnogu šķirne veido dalībvalsts ļoti nelielu vīna dārza daļu;
c) vīnu maisījumu no dažādām dalībvalstīm nevar izmantot vīna vīnogu šķirnes vai šķirņu nosaukumu marķēšanai, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi un nenodrošina attiecīgās sertificēšanas iespējamību, apstiprinājumu un kontroles procedūras.
118.za pants
Valodas
1. Ja 118.y un 118.z pantā minētie obligātie un fakultatīvie dati izteikti vārdos, tos norāda vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.
2. Neskarot 1. punktu, aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai tradicionālo apzīmējumu, kas minēts 118.u panta 1. punkta a) apakšpunktā, uz etiķetes norāda valodā vai valodās, kurās piemēro aizsardzību.
Gadījumā, ja aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai valsts īpašais apzīmējums nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem, nosaukumu var norādīt arī vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.
118.zb pants
Izpilde
Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka 118.y panta 1. punktā minēto produktu, kas nav marķēts atbilstīgi šai iedaļai, nelaiž apgrozībā tirgū vai izņem no apgrozības tirgū.
II
119. pants
Kazeīna un kazeinātu izmantošana siera ražošanā
Ja tiek piešķirts atbalsts saskaņā ar 100. pantu, Komisija var noteikt, ka kazeīna un kazeinātu izmantošanai siera ražošanā vajadzīgas iepriekšējas atļaujas, ko piešķir vienīgi tad, ja to izmantošana ir obligāts nosacījums šo produktu ražošanā.
120. pants
Lauksaimniecības etilspirta ražošanas metode
Ražošanas metodi un īpašības lauksaimniecības etilspirtam, kas iegūts no Līguma I pielikumā minēta konkrēta lauksaimniecības produkta, var noteikt Komisija.
I
120.a pants
Vīna vīnogu šķirņu klasifikācija
1. Produkti, kas uzskaitīti XIb pielikumā un ražoti Kopienā, ir gatavoti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas atbilstīgi 2. punktam.
2. Saskaņā ar 3. punktu dalībvalstis klasificē to vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt dalībvalstu teritorijās.
Dalībvalstis var klasificēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai arī iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;
b) attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.
Ja vīna vīnogu šķirne saskaņā ar pirmo daļu ir svītrota no klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.
3. Dalībvalstis, kuru vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitru vīna gadā, aprēķinot pēc vidējā ražošanas daudzuma pēdējos piecos vīna gados, ir atbrīvotas no šā panta 2. punktā minētā klasificēšanas pienākuma.
Tomēr arī dalībvalstīs, uz kurām attiecas šā punkta pirmā daļa, vīna ražošanai var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt tikai tās vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktam.
4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta pirmās un otrās daļas un 3. punkta otrās daļas, tikai zinātniskai pētniecībai un izmēģinājumiem atļauta ir šādu vīna vīnogu šķirņu stādīšana, pārstādīšana un uzpotēšana:
a) neklasificētas vīna vīnogu šķirnes, ja uz dalībvalstīm attiecas šā panta 2. punkts;
b) vīna vīnogu šķirnes, kas nav 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās, ja uz dalībvalstīm attiecas 3. punkts.
5. Platības, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirnēm vīna ražošanai, pārkāpjot šā panta 2., 3. un 4. punktu, izar.
Tomēr nav pienākuma izart šādas platības, ja attiecīgā produkcija ir paredzēta vienīgi vīna ražotāja mājsaimniecības patēriņam.
6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, kā ražotāji ievēro atbilstību 2. līdz 5. punktā minētajām prasībām.
120.b pants
Darbības joma
Šī apakšiedaļa attiecas uz atļautām vīndarības metodēm un attiecīgiem ierobežojumiem, ko piemēro vīna nozares produktu ražošanai un tirdzniecībai, kā arī uz procedūru, ar ko var pieņemt lēmumu par šīm metodēm un ierobežojumiem.
120.c pants
Vīndarības metodes un ierobežojumi
1. Tikai tādas vīndarības metodes, kuras atļautas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kā izklāstīts XVa pielikumā, vai par kurām nolemts saskaņā ar 120.d un 120.e pantu, izmanto vīna nozares produktu ražošanai un saglabāšanai Kopienā.
Pirmo daļu nepiemēro:
a) vīnogu sulai un koncentrētai vīnogu sulai;
b) vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai, kas paredzēta vīnogu sulas gatavošanai.
2. Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu, saglabāšanu un attīrīšanu.
3. Vīna nozares produkti ir ražoti Kopienā saskaņā ar attiecīgajiem ierobežojumiem, kas noteikti XVb pielikumā.
4. Produktus, uz kuriem attiecas šī regula un kuru ražošanā izmantotas Kopienā neatļautas vīndarības metodes vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstī neatļautas vīndarības metodes vai attiecībā uz kuriem ir pārkāpti XVb pielikumā noteiktie ierobežojumi, nedrīkst laist apgrozībā Kopienā.
120.d pants
Stingrāki vīndarības noteikumi, par kuriem nolēmušas dalībvalstis
Dalībvalstis var savā teritorijā ierobežot vai neatļaut dažas vīndarības metodes un noteikt stingrākus ierobežojumus, nekā atļauts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nostiprinātu būtisku īpašību saglabāšanu vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī dzirkstošajiem un deserta vīniem.
Dalībvalstis paziņo par šiem limitējumiem, aizliegumiem un ierobežojumiem Komisijai, kas tos dara zināmus pārējām dalībvalstīm.
120.e pants
Vīndarības metožu un ierobežojumu atļaušana
1. Izņemot vīndarības metodes attiecībā uz bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu, kas minētas XVa pielikumā un kas attiecas uz īpašiem tajā iekļautiem produktiem, kā arī XVb pielikumā minētajiem ierobežojumiem, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem vīna nozares produktu ražošanai un saglabāšanai, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 195. panta 4. punktā izklāstīto procedūru.
2. Dalībvalstis var atļaut eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka Komisijai atbilstīgi 195. panta 4. punktā minētajai procedūrai.
120.f pants
Atļaujas piešķiršanas kritēriji
Atļaujot vīndarības metodes saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, Komisija:
a) pamatojas uz Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas ieteiktām un publicētām vīndarības metodēm, kā arī uz rezultātiem, kas gūti no pagaidām neatļautu vīndarības metožu eksperimentālas izmantošanas;
b) ņem vērā cilvēku veselības aizsardzību;
c) ņem vērā iespējamos draudus patērētājiem, kas, ņemot vērā viņu cerības un uztveri, var tikt maldināti, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi un vai tie spēj novērst šādus draudus;
d) ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā;
e) nodrošina obligāto vides aizsardzības prasību ievērošanu;
f) ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas attiecīgi noteikti XVa un XVb pielikumā.
120.g pants
Analīzes metodes
Analīzes metodes, lai noteiktu vīna nozares produktu sastāvu, un noteikumi, pēc kuriem var noteikt, vai šie produkti ir apstrādāti, neievērojot atļautās vīndarības metodes, ir metodes un noteikumi, ko ieteikusi un publicējusi Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija.
Ja nav Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas ieteiktu un publicētu metožu un noteikumu, atbilstīgas metodes un noteikumus pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.
Gaidot šādu noteikumu pieņemšanu, lietošanas metodes un noteikumi būs tādi, kādus nosaka attiecīgā dalībvalsts.
121. pants
Standartu, īstenošanas noteikumu un atkāpju pieņemšana
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, kas jo īpaši var attiekties uz:
a) 113. un 113.a pantā minētajiem tirdzniecības standartiem, tostarp noteikumiem par:
i) atkāpēm un atbrīvojumiem no standartu piemērošanas;
ii) standartos prasītās informācijas norādīšanu, kā arī tirdzniecību un marķējumu;
iii) standartu piemērošanu attiecībā uz produktiem, kurus importē Kopienā vai eksportē no tās;
iv) to, kādi produkti uzskatāmi par produktiem ar labu, tirdzniecībai atbilstīgu kvalitāti atbilstīgi 113.a panta 1. punktam;
b) definīcijas un nosaukumus, ko var izmantot piena un piena produktu tirdzniecībā saskaņā ar 114. panta 1. punktu:
i) sastāda un vajadzības gadījumā papildina XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minēto produktu sarakstu, pamatojoties uz sarakstiem, ko tai iesūtījušas dalībvalstis,
ii) ja nepieciešams, papildina XII pielikuma II punkta 2. apakšpunkta otrās daļas a) punktā minēto nosaukumu sarakstu;
c) attiecībā uz 115. pantā minētajiem ziežamo tauku standartiem:
i) XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) punktā minēto produktu sarakstu, pamatojoties uz sarakstiem, kurus dalībvalstis iesniedz Komisijai,
ii) 115. pantā minēto produktu sastāva un ražošanas procesa parametru pārbaudei nepieciešamās analīzes metodes,
iii) detalizētus paraugu ņemšanas noteikumus,
iv) detalizētus 115. pantā minēto produktu tirdzniecības statistiskās informācijas iegūšanas noteikumus;
d) attiecībā uz XIV pielikumā A daļā izklāstītajiem noteikumiem par olu tirdzniecību:
i) definīcijām;
ii) olu savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežums;
iii) kvalitātes kritēriji, jo īpaši čaumalas izskats, baltuma un dzeltenuma konsistence un gaisa telpas augstums; šķirošana pēc svara, tostarp izņēmumi;
iv) šķirošanu pēc svara, tostarp par izņēmumiem;
v) olu marķēšanu un atzīmēm uz iepakojumiem, tostarp par izņēmumiem un arī noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz iepakošanas centriem;
vi) tirdzniecība ar trešām valstīm;
vii) turēšanas veidi;
e) attiecībā uz XIV pielikumā B daļā izklāstītajiem noteikumiem par mājputnu gaļas tirdzniecību:
i) definīcijām;
ii) to mājputnu liemeņu, tādu liemeņu daļu un subproduktu, tostarp foie gras, sarakstu, uz ko attiecas XIV pielikuma B daļa;
iii) klasifikācijas kritērijus XIV pielikuma B daļas III punkta 1. apakšpunkta izpratnē;
iv) noteikumus par sīkāku informāciju, ko norāda pievienotajos tirdzniecības dokumentos, galapatērētājam paredzētās mājputnu gaļas marķējumu, noformējumu un reklāmu, un produkta komercnosaukums Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē;
v) fakultatīva informācija par izmantoto atdzesēšanas metodi un turēšanas veidu;
vi) atkāpes, ko var piemērot, veicot piegādes izciršanas vai apstrādes uzņēmumiem;
vii) noteikumi, ko piemēro attiecībā uz ūdens absorbcijas procentiem, sagatavojot svaigus, saldētus un ātri saldētus liemeņus un to gabalus, kā ari norādes, kas jāveic šajā sakarā;
f) attiecībā uz noteikumiem par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standartiem, kas izklāstīti XIV pielikuma C daļā:
i) definīcijām;
ii) inkubējamo olu vai mājputnu cāļu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu reģistrāciju;
iii) norādes uz inkubējamām olām, tostarp tās, ko importē no trešām valstīm vai eksportē uz trešām valstīm, un uz iepakojumu, kā arī noteikumus, ko piemēro attiecībā uz trešās valsts izcelsmes cāļiem;
iv) reģistrus, ko glabā inkubatori;
v) no inkubatora izņemto inkubēto olu izmantojums, kas nav izmantošana pārtikā;
vi) inkubatoru un citu uzņēmumu paziņojumi dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
vii) pievienotie dokumenti;
g) obligātās kvalitātes prasības 117. pantā minētajiem apiņu nozares produktiem;
h) izmantojamās analīzes metodes, kur nepieciešams;
i) attiecībā uz 119. pantā minēto kazeīna un kazeinātu lietošanu:
i) nosacījumus, pēc kuriem dalībvalstis piešķir atļaujas un iekļaujamos maksimumus procentos, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā tehniskās vajadzības,
ii) saistības, kas jāievēro uzņēmumiem, kuriem izsniegtas atļaujas saskaņā ar i) punktu;
j) attiecībā uz tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, atbilstīgi 113.b pantam:
i) praktiskas metodes XIa pielikuma II punktā noteiktā kategorijas identifikācijas burta norādīšanai – attiecībā uz izmantoto burtu novietojumu un lielumu;
ii) gaļas importu no trešām valstīm, kā minēts XIa pielikuma VIII punktā, – attiecībā uz metodēm, lai pārliecinātos par atbilstību šai regulai;
k) noteikumiem attiecībā uz Ia iedaļas I apakšiedaļā minēto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, jo īpaši atkāpēm no minētajā apakšiedaļā paredzēto noteikumu un prasību piemērojamības:
i) ja tas attiecas uz neizskatītajiem pieteikumiem par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;
ii) ja tas saistīts ar konkrētu vīnu, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražošanu ģeogrāfiskā apgabalā, kas atrodas vīnogu izcelsmes attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala tuvumā;
iii) ja tas saistīts ar tradicionālu ražošanas praksi konkrētiem vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem;
l) noteikumiem attiecībā uz Ia iedaļas II apakšiedaļā minētajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, jo īpaši attiecībā uz:
i) procedūru, ar ko piešķir aizsardzību;
ii) īpašu aizsardzības pakāpi;
m) noteikumiem attiecībā uz Ib iedaļā minēto marķēšanu un noformēšanu, jo īpaši:
i) sīkāku informāciju par attiecīgā produkta izcelsmes norādi;
ii) nosacījumus par 118.z pantā minēto fakultatīvo datu izmantošanu;
iii) īpašas prasības attiecībā uz vīnogu novākšanas gadu un vīna vīnogu šķirnēm, kas norādītas uz etiķetes, kā minēts 118.z panta 2. punktā;
iv) citas atkāpes papildus tām, kas minētas 118.y panta 2. punktā, ar ko paredz, ka var neminēt vīnkopības produkta kategoriju;
v) aizsardzības noteikumus, kas piešķirami saistībā ar attiecīgā produkta noformējumu.
Komisija var grozīt XIa pielikuma III punkta 2. apakšpunktā norādītās tabulas B daļu.
Ja vien minētajos pielikumos nav noteikts citādi, vajadzīgos pasākumus IIa iedaļas II apakšiedaļā un XVa un XVb pielikumā attiecībā uz vīndarības metodēm un ierobežojumiem noteikto noteikumu piemērošanai pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.
Trešajā daļā minētajos pasākumos var jo īpaši iekļaut:
a) noteikumus, ar ko nosaka, ka par atļautām vīndarības metodēm ir uzskatāmas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikumā uzskaitītās vīndarības metodes;
b) atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus, tostarp bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīviem aromātiskiem dzirkstošajiem vīniem;
c) atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus attiecībā uz desertvīniem;
d) ņemot vērā XVb pielikuma C punktu, noteikumus, kas regulē vīnogu misas un vīnu jaukšanu un kupāžu;
e) ja šai sakarā nav Kopienas noteikumu, vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikāciju;
f) administratīvos noteikumus, lai izmantotu atļautās vīndarības metodes;
g) nosacījumus attiecībā uz to produktu uzglabāšanu, apriti un izmantošanu, kas neatbilst 120.c panta prasībām, un iespējamiem izņēmumiem no minētā panta prasībām, kā arī kritēriju noteikšanu, lai atsevišķos gadījumos novērstu pārlieku stingrību;
h) nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atļaut to produktu uzglabāšanu, apriti un izmantošanu, kas neatbilst IIa iedaļas II apakšiedaļas prasībām, izņemot 120.c panta prasības, vai minētās apakšiedaļas piemērošanas noteikumiem.
II
NODAĻA
Ražotāju organizācijas, starpnozaru organizācijas, uzņēmēju organizācijas
122. pants
Ražotāju organizācijas
Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas, kas:
a) sastāv no ražotājiem vienā no šādām nozarēm:
i) apiņu nozarē;
ii) olīveļļas un galda olīvu nozarē;
iii) augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz lauksaimniekiem, kas audzē vienu vai vairākus šīs nozares produktus un/vai produktus, kas paredzēti vienīgi pārstrādei;
iiia) piens un piena produkti;
iv) zīdtārpiņu nozarē;
b) ir izveidotas pēc pašu ražotāju iniciatīvas;
c) ►C5 nolūkam, kas jo īpaši var aptvert vai – attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari – aptver vismaz vienu no šādiem mērķiem: ◄
i) nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā;
ii) koncentrēt piedāvājumu un organizācijas biedru saražoto produktu laišanu tirgū;
iii) optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;
Ar nosacījumiem, kas paredzēti šā panta pirmās daļas b) un c) punktā, dalībvalstis var arī atzīt ražotāju organizācijas, kuru dalībnieki ir jebkuras 1. pantā minētās nozares ražotāji, kas nav kāda no šā panta pirmās daļas a) punktā minētajām nozarēm.
Dalībvalstis attiecībā uz vīna nozari var atzīt ražotāju organizācijas saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā noteikts pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, un kuras piemēro statūtus, saskaņā ar kuriem to organizācijas biedru pienākums ir:
a) ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
b) sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas vajadzībām, jo īpaši par jomām, kur ir vērojama izaugsme, un par tirgus attīstību;
c) maksāt sodanaudu par statūtos noteikto pienākumu pārkāpumiem.
Vīna nozarē jo īpaši jātiecas sasniegt šādus specifiskus mērķus pirmās daļas c) apakšpunkta nozīmē:
a) veicināt un sniegt tehnisko palīdzību videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu un ražošanas metožu izmantošanai;
b) veicināt vīndarības blakusproduktu un atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvas, jo īpaši ūdens kvalitātes, augsnes un ainavas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai stimulēšanai;
c) veikt pētniecību par ilgtspējīgas ražošanas metodēm un tirgus norisēm;
d) sniegt ieguldījumu II daļas I sadaļas IV nodaļas IVb iedaļā minēto atbalsta programmu īstenošanā.
123. pants
Starpnozaru organizācijas
►M3 1. ◄ Dalībvalstis atzīst starpnozaru organizācijas, kas:
a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību un/vai pārstrādi šādās nozarēs:
i) olīveļļas un galda olīvu nozarē,
ii) tabakas nozarē;
b) ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas ir to dalībnieki;
c) tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var atteikties uz:
i) piegādes apvienošanu un koordināciju un dalībnieku produktu tirgošanu,
ii) lai piemērotu ražošanu vienlaikus tirgus prasībām un produkta uzlabošanai,
iii) lai atbalstītu ražošanas un pārstrādes racionalizāciju un uzlabošanu,
iv) ilgtspējīgas ražošanas metožu un tirgus attīstības pētniecību.
▼M3 —————
2. Ja 1. punktā minētās starpnozaru organizācijas veic darbību vairāku dalībvalstu teritorijās, Komisija tās atzīst bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības.
3. ►M10 Papildus 1. punkta noteikumiem dalībvalstis attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari atzīst un attiecībā uz vīna nozari var arī atzīt starpnozaru organizācijas:
a) kurās ir pārstāvji, kas veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību un/vai pārstrādi ievada teikumā norādītajās nozarēs;
b) kuras ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas ir minētas a) apakšpunktā; ◄
c) ►M10 veic vienu, augļu vai dārzeņu nozarē – divas vai vairāk no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Kopienas reģionos, ņemot vērā patērētāju intereses un, neskarot citas nozares, vīna nozarē ņemot vērā sabiedrības veselības aizsardzību un patērētāju intereses: ◄
i) uzlabo zināšanas, kā arī ražošanas un tirgus pārskatāmību;
ii) palīdz labāk koordinēt, kā augļu un dārzeņu un vīna nozares produkti tiek laisti tirgū, īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti;
iii) izstrādā standarta līgumu formas atbilstīgi Kopienas noteikumiem;
iv) pilnīgāk izmanto saražoto augļu un dārzeņu potenciālu un ar vīna nozares produktiem saistīto potenciālu;
v) sniedz informāciju un veic vajadzīgo izpēti, lai ražošanu tuvinātu produktiem, kas vairāk atbilst tirgus prasībām, patērētāju gaumei un vēlmēm, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un vides aizsardzību;
vi) meklē veidus, kā ierobežot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens saglabāšanu;
vii) izstrādā metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un tirdzniecības un – attiecībā uz vīna nozari – arī vīndarības posmos;
viii) izmanto bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu un aizsargā un veicina šādu lauksaimniecību, kā arī cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes marķējumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
ix) veicina integrētu ražošanu vai citas videi nekaitīgas ražošanas metodes;
x) attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari izstrādā XVIa pielikuma 2. un 3. punktā minētos ražošanas un tirdzniecības noteikumus, kas ir stingrāki par Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem;
xi) attiecībā uz vīna nozari:
— sniedz informāciju par noteiktām īpašībām, kas piemīt vīnam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
— veicina mērenu un atbildīgu vīna patēriņu un informē par kaitējumu, ko var nodarīt bīstami patēriņa ieradumi;
— īsteno vīna noieta veicināšanas pasākumus, jo īpaši trešās valstīs.
4. Dalībvalstis var atzīt arī starpnozaru organizācijas, kas:
a) ir oficiāli pieprasījušas atzīšanu un sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar svaigpiena ražošanu, un ir saistītas vismaz ar vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: piena un piena produktu nozares produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu;
b) ir izveidotas pēc visu vai dažu a) punktā minēto pārstāvju iniciatīvas;
c) veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Savienības reģionos, ņemot vērā minēto starpnozaru organizāciju dalībnieku un patērētāju intereses:
i) uzlabo ražošanas un tirgus zināšanas un pārredzamību, tostarp publicējot statistikas datus par cenu, apjomiem un darbības ilgumu līgumiem, kuri noslēgti par svaigpiena piegādi, un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī;
ii) palīdz labāk koordinēt, kā piena un piena nozares produkti tiek laisti tirgū, īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti;
iii) veicina pienu un piena produktu patēriņu un sniedz informāciju par tiem gan iekšējos, gan ārējos tirgos;
iv) pēta iespējamos eksporta tirgus;
v) izstrādā standartlīgumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par svaigpiena pārdošanu pircējiem un/vai par pārstrādātā piena produktu piegādi izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību panākt taisnīgus konkurences nosacījumus un nepieļaut tirgus kropļojumus;
vi) sniedz informāciju un veic izpēti, kas vajadzīga, lai ražošanu pielāgotu par labu produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un cerībām, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un vides aizsardzību;
vii) saglabā un attīsta piena nozares ražošanas potenciālu, tostarp veicinot jauninājumus un atbalstot programmas lietišķajai pētniecībai un izstrādei, lai pilnībā izmantotu piena un piena produktu potenciālu, jo īpaši, lai radītu produktus ar pievienoto vērtību, kas patērētājam ir pievilcīgāki;
viii) meklē paņēmienus veterināro produktu izmantošanas ierobežošanai, sekmējot citu vielu izmantošanu un uzlabojot piena ražošanas higiēnu un dzīvnieku veselību;
ix) izstrādā metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un tirdzniecības posmos;
x) izmanto bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu un aizsargā un veicina šādu lauksaimniecību, kā arī produktu ar cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanu; un
xi) veicina integrētu ražošanu vai citas videi nekaitīgas ražošanas metodes.
124. pants
Kopīgi noteikumi par ražotāju un starpnozaru organizācijām
1. Šīs regulas 122. pantu un 123. panta 1. punktu piemēro, neskarot attiecīgi ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu, par ko dalībvalsts pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienas tiesību aktus, visās 1. pantā minētajās nozarēs, kas nav 122. panta pirmās daļas a) punktā un 123. panta 1. punktā minētās nozares.
2. Ražotāju organizācijas, kas ir atzītas vai apstiprinātas saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 865/2004, (EK) Nr. 1952/2005 un (EK) Nr. 1544/2006, uzskata par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar šīs regulas 122. pantu.
Nozaru organizācijas, kas ir atzītas vai apstiprinātas saskaņā ar Regulām (EEK) 2077/92 un (EK) Nr. 865/2004, uzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar šīs regulas 123. pantu.
125. pants
Tirgus dalībnieku organizācijas
Šajā regulā “tirgus dalībnieku organizācijas” ir atzītas ražotāju organizācijas, atzītas starpnozaru organizācijas vai atzītas to citu tirgus dalībnieku organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē vai to asociācijas.
Ia
iedaļa
Noteikumi attiecībā uz ražotāju un starpnozaru organizācijām un ražotāju grupām augļu un dārzeņu nozarē
I
apakšiedaļa
Ražotāju organizāciju statūti un atzīšana
125.a pants
Ražotāju organizāciju statūti
1. Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem jo īpaši nosaka šādas prasības:
a) ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
b) attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem, kas minēti 122. panta a) punkta iii) apakšpunktā, būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram;
c) visu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību;
d) sniegt ražotāju organizācijai informāciju, ko tā pieprasījusi statistikas vajadzībām, īpaši par audzēšanas platībām, novāktās ražas daudzumu, ražību un tiešo pārdošanu;
e) veikt statūtos paredzētās iemaksas, lai izveidotu un papildinātu 103.b pantā paredzēto darbības fondu.
2. Ja ražotāju organizācija to atļauj un ja tas atbilst ražotāju organizācijas pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem, neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta biedri ražotāji drīkst:
a) pārdot ne vairāk kā noteiktu daļu savas produkcijas un/vai produktus tieši saimniecībās un/vai ārpus tām patērētājiem personīgām vajadzībām; šo daļu nosaka dalībvalstis ne mazāk kā 10 % apjomā;
b) paši vai ar kādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies pašu organizācija, pārdot produkcijas daudzumu, kas ir maznozīmīgs, salīdzinot ar viņu organizāciju pārdodamās produkcijas apjomiem;
c) paši vai ar citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.
3. Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:
a) noteikšanas, pieņemšanas un grozīšanas kārtību attiecībā uz 1. punktā minētajiem noteikumiem;
b) finanšu ieguldījumu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;
c) noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus;
d) sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, īpaši par iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas noteikumu neievērošanu;
e) noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku;
f) grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.
4. Uzskatāms, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā.
125.b pants
Atzīšana
1. Dalībvalstis augļu un dārzeņu nozarē par ražotāju organizācijām atzīst visas juridiskas personas vai precīzi definētas juridiskas personas daļas, kas pieprasa šādu atzīšanu, ja:
a) to mērķis ir izmantot videi labvēlīgas audzēšanas metodes, ražošanas tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošanas metodes, īpaši – lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu, kā arī lai saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību, un tās atbilst 122. un 125.a pantā noteiktajām prasībām un iesniedz par to attiecīgus pierādījumus;
b) tām ir obligātais minimālais biedru skaits un to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms vai vērtība, kas jānosaka dalībvalstīm, un tās iesniedz par to attiecīgus pierādījumus;
c) ir pietiekami pierādījumi tam, ka tās pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti un piedāvājuma koncentrāciju, tādējādi dalībvalstis šim nolūkam var nolemt, uz kuriem 122. panta a) punkta iii) apakšpunktā minētajiem produktiem vai produktu grupām būtu jāattiecina ražotāju organizācijas darbība;
d) tās saviem biedriem efektīvi nodrošina tehnisku palīdzību, lai izmantotu videi labvēlīgas audzēšanas metodes;
e) tās vajadzības gadījumā efektīvi apgādā savas organizācijas biedrus ar tehniskiem līdzekļiem to produkcijas vākšanai, glabāšanai, pakošanai un tirdzniecībai;
f) nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un grāmatvedības vadību; un
g) attiecīgajā tirgū tām nav dominējoša stāvokļa, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 33. pantā noteiktos mērķus.
2. Dalībvalstis:
a) trīs mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo pierādījumu iesniegšanas pieņem lēmumu, vai atzīt ražotāju organizāciju;
b) ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ražotāju organizācijas ievēro šo nodaļu, bet šīs regulas noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumos nosaka sankcijas, ko piemēro šādām organizācijām, un vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par atzīšanas atsaukšanu;
c) reizi gadā ziņo Komisijai par visiem lēmumiem, ar ko atzīšanu piešķir, atsaka vai atsauc.
II
apakšiedaļa
Ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas
125.c pants
Ražotāju organizāciju apvienības augļu un dārzeņu nozarē
Ražotāju organizāciju apvienību augļu un dārzeņu nozarē veido pēc atzītu ražotāju organizāciju ierosmes, un tā var veikt šajā regulā norādītās ražotāju organizācijas funkcijas. Šajā sakarā dalībvalstis pēc lūguma var atzīt ražotāju organizāciju apvienību, ja:
a) dalībvalsts uzskata, ka apvienība spēj efektīvi veikt šīs darbības; un
b) attiecīgajā tirgū apvienībai nav dominējoša stāvokļa, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 33. pantā noteiktos mērķus.
Šīs regulas 125.a panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.
125.d pants
Ārpakalpojumu izmantošana
Dalībvalsts var atļaut atzītai ražotāju organizācijai augļu un dārzeņu nozarē vai atzītai ražotāju organizāciju apvienībai šajā nozarē izmantot ārpakalpojumus jebkurām savām darbībām, tostarp izmantot savas filiāles, ar nosacījumu, ja tās dalībvalstīm sniedz pietiekamus pierādījumus, ka šādu pakalpojumu izmantošana ir piemērots veids, kā sasniegt attiecīgās ražotāju organizācijas vai attiecīgās ražotāju organizāciju apvienības mērķus.
125.e pants
Ražotāju grupas augļu un dārzeņu nozarē
1. Dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, vai Kopienas tālākajos reģionos, kā tas minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai Egejas jūras nelielajās salās, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 1405/2006 1. panta 2. punktā, ražotāju grupas var veidot kā juridisku vienību vai skaidri noteiktu juridiskas vienības daļu pēc tādu lauksaimnieku ierosmes, kuri audzē vienu vai vairākus augļu un dārzeņu nozares produktus un/vai produktus, kas paredzēti vienīgi pārstrādei, lai tiktu atzītas par ražotāju organizāciju.
Šādām ražotāju grupām var piešķirt pārejas periodu, kura laikā jāsasniedz atbilstība nosacījumiem par ražotāju organizācijas atzīšanu saskaņā ar 122. pantu.
Lai pieteiktos, minētās ražotāju grupas iesniedz attiecīgajai dalībvalstij pakāpeniskas atzīšanas plānu, ar kura pieņemšanu sākas otrajā daļā minētais pārejas periods un kurš nozīmē sākotnēju atzīšanu. Pārejas periods nav ilgāks par pieciem gadiem.
2. Pirms atzīšanas plāna pieņemšanas dalībvalstis informē Komisiju par saviem nolūkiem un ar tiem saistītajām finanšu sekām.
III
apakšiedaļa
Noteikumu attiecināšana uz ekonomiskās zonas ražotājiem
125.f pants
Noteikumu piemērošanas paplašināšana
1. Gadījumos, kad ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā ekonomiskajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:
a) 125.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos noteikumus;
b) 103.c panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgos noteikumus.
Šā punkta pirmo daļu piemēro, ja minētie noteikumi:
a) ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;
b) ir iekļauti pilnīgajā sarakstā XVIa pielikumā;
c) ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.
Tomēr šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto nosacījumu nepiemēro tad, ja attiecīgie noteikumi ir tie, kas uzskaitīti XVIa pielikuma 1., 3. un 5. punktā. Šajā gadījumā noteikumus piemēro paplašināti ne ilgāk par vienu tirdzniecības gadu.
2. Šajā apakšiedaļā “ekonomiskā zona” nozīmē ģeogrāfisku zonu, kuru veido blakusesošie vai tuvējie ražošanas apgabali, kuros ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir vienādi.
Dalībvalstis paziņo Komisijai ekonomisko zonu sarakstu.
Viena mēneša laikā pēc paziņošanas Komisija vai nu apstiprina sarakstu, vai pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti pieņem lēmumu par grozījumiem, kas dalībvalstij jāveic. Komisija apstiprināto sarakstu publisko ar metodēm, kuras tā atzīst par piemērotām.
3. Ražotāju organizāciju uzskata par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50 % tās ekonomiskās zonas ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60 % šīs zonas produkcijas kopējā apjoma. Neskarot 5. punktu, aprēķinot šos procentus, neņem vērā bioloģisko produktu ražotājus vai bioloģisko produktu ražošanu, uz ko līdz 2008. gada 31. decembrim attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91 un no 2009. gada 1. janvāra – Regula (EK) Nr. 834/2007.
4. Noteikumi, kas ir padarīti saistoši visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā:
a) nerada kaitējumu citiem ražotājiem attiecīgajā dalībvalstī vai Kopienā;
b) netiek piemēroti tādiem produktiem, ja vien šie noteikumi īpaši neattiecas uz tiem, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar līgumu, kas parakstīts pirms tirdzniecības gada sākuma, izņemot noteikumus par produkcijas pārskatu, kas minēti 125.a panta 1. punkta a) apakšpunktā;
c) nav pretrunā ar spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem.
5. Noteikumus nevar padarīt saistošus bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz kuriem līdz 2008. gada 31. decembrim attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91 un no 2009. gada 1. janvāra – Regula (EK) Nr. 834/2007, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50 % šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija, un tā aptver vismaz 60 % no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.
125.g pants
Paziņošana
Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās padarījušas saistošus visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā saskaņā ar 125.f panta 1. punktu. Komisija šos noteikumus publisko veidā, ko tā atzīst par piemērotu.
125.h pants
Noteikumu piemērošanas paplašināšanas atcelšana
Komisija nolemj, ka dalībvalstij jāatceļ tās pieņemtais lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu saskaņā ar 125.f panta 1. punktu:
a) ja tā uzskata, ka to attiecināšana uz pārējiem ražotājiem nepieļauj konkurenci nozīmīgā iekšējā tirgus daļā vai apdraud brīvo tirdzniecību vai ka ir apdraudēti Līguma 33. panta mērķi;
b) ja tā konstatē, ka Līguma 81. panta 1. punkts attiecas uz noteikumiem, ko attiecina uz pārējiem ražotājiem; Komisijas lēmumu attiecībā uz minētajiem noteikumiem piemēro vienīgi no šāda atzinuma dienas;
c) ja pārbaudē konstatē, ka nav ievēroti šīs apakšiedaļas noteikumi.
125.i pants
To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav apvienības biedri
Piemērojot 125.f panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts, izpētot iesniegtos pierādījumus, var pieņemt lēmumu, ka ražotājiem, kas nav biedri, ir pienākums maksāt ražotāju organizācijai par to daļu no biedru ražotāju finansiālajām iemaksām, kas tiek izmantotas, lai segtu:
a) administratīvās izmaksas, kas saistītas ar 125.f panta 1. punkta noteikumu piemērošanu;
b) organizācijas vai apvienības veikto pētījumu, tirgus izpētes un tirdzniecības reklāmas izmaksas, kas ir visu šīs zonas ražotāju interesēs.
125.j pants
Ražotāju organizāciju apvienību noteikumu piemērošanas paplašināšana
Šajā apakšiedaļā jebkuru atsauci uz ražotāju organizācijām uzskata arī par atsauci uz atzītām ražotāju organizāciju apvienībām.
IV
apakšiedaļa
Starpnozaru organizācijas augļu un dārzeņu nozarē
125.k pants
Atzīšana un atzīšanas atsaukšana
1. Ja to pamato attiecīgās dalībvalsts struktūras, dalībvalstis par starpnozaru organizācijām augļu un dārzeņu nozarē var atzīt visas organizācijas, kas izveidotas to teritorijā un kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu, ar nosacījumu, ka:
a) tās darbojas vienā vai vairākos attiecīgās dalībvalsts teritorijas reģionos;
b) tās pārstāv ievērojamu daļu no augļu un dārzeņu ražošanas, tirdzniecības un/vai pārstrādes un no augļiem un dārzeņiem pārstrādāto produktu daļu attiecīgajā reģionā vai apgabalos un, ja iesaistīts vairāk nekā viens apgabals, tās var uzrādīt minimālo pārstāvniecības līmeni katrā apgabalā katrai nozarei, ko tās apvieno;
c) tās veic divas vai vairāk no 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām;
d) tās nenodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu, pārstrādi vai tirdzniecību vai augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirdzniecību;
e) tās neiesaistās nekādos 176.a panta 4. punktā minētajos nolīgumos, lēmumos un saskaņotās darbībās.
2. Pirms piešķir atzīšanu, dalībvalstis Komisijai dara zināmas starpnozaru organizācijas, kas ir iesniegušas pieteikumus atzīšanas saņemšanai, sniedzot visu būtisko informāciju par to pārstāvību un darbības veidiem, kā arī visu citu novērtēšanai vajadzīgo informāciju.
Komisija var iebilst pret atzīšanu divos mēnešos pēc paziņošanas.
3. Dalībvalstis:
a) trīs mēnešos pēc pieteikuma un visu apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par atzīšanu;
b) ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas ievēro atzīšanas noteikumus un nosacījumus, bet šīs regulas noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumos nosaka sankcijas, ko piemēro šādām organizācijām, un vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par atzīšanas atsaukšanu;
c) atsauc atzīšanu, ja:
i) vairs netiek ievērotas šajā apakšiedaļā paredzētās prasības un nosacījumi;
ii) starpnozaru organizācija iesaistās kādā no 176.a panta 4. punktā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, neskarot citas sankcijas, kas tai piemērotas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;
iii) starpnozaru organizācija neievēro 176.a panta 2. punktā minētās paziņošanas saistības;
d) divos mēnešos paziņo Komisijai par visiem lēmumiem, ar ko atzīšanu piešķir, atsaka vai atsauc.
4. Noteikumus un nosacījumus, kā dalībvalstīm ziņot Komisijai par starpnozaru organizāciju darbību, kā arī šo ziņojumu sniegšanas periodiskumu nosaka Komisija.
Komisija pēc pārbaužu rezultātiem var dalībvalstij lūgt atzīšanu atsaukt.
5. Atzīšana nozīmē atļauju veikt 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā uzskaitītās darbības, ievērojot citus šīs regulas noteikumus.
6. Komisija veidā, ko tā uzskata par piemērotu, publisko atzīto starpnozaru organizāciju sarakstu, norādot ekonomisko sfēru vai to darbības jomu un pasākumus, ko tās veic 125.l panta nozīmē. Publisko arī atzīšanas atsaukšanu.
125.l pants
Noteikumu piemērošanas paplašināšana
1. Gadījumos, kad uzskata, ka starpnozaru organizācija, kas darbojas dalībvalsts konkrētā reģionā vai reģionos, pārstāv attiecīgā produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs starpnozaru organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko šajā organizācijā ir vienojušies, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem šai organizācijai nepiederošiem uzņēmumiem, personām vai grupām, kas darbojas attiecīgajā reģionā vai reģionos.
2. Starpnozaru organizāciju uzskata par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja attiecīgās dalībvalsts reģionā vai reģionos tā ietver vismaz divu trešdaļu attiecīgā produkta vai produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi. Ja pieteikums par noteikumu attiecināšanu uz citiem uzņēmumiem attiecas uz vairākiem reģioniem, starpnozaru organizācijai jāparāda minimālais pārstāvības līmenis katrai nozarei, ko tā sagrupē katrā no attiecīgajiem reģioniem.
3. Noteikumiem, kuriem var pieprasīt subjektu loka paplašināšanu, tos attiecinot uz citiem uzņēmējiem:
a) ir kāds no šādiem mērķiem:
i) ražošanas un tirgus atskaites;
ii) stingrāki ražošanas noteikumi par Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem;
iii) Kopienas noteikumiem atbilstīgu standarta līgumu sagatavošana;
iv) tirdzniecības noteikumi;
v) vides aizsardzības noteikumi;
vi) pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;
vii) bioloģiskās lauksaimniecības, izcelsmes norāžu, kvalitātes marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;
b) tie ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;
c) tos var padarīt saistošus ne ilgāk kā uz trim tirdzniecības gadiem;
d) tie nerada kaitējumu citiem uzņēmumiem attiecīgajā dalībvalstī vai Kopienā.
Tomēr pirmās daļas b) apakšpunktā minēto nosacījumu nepiemēro tad, ja attiecīgie noteikumi ir tie, kas uzskaitīti XVIa pielikuma 1., 3. un 5. punktā. Šajā gadījumā noteikumu paplašināta attiecināšana nenotiek ilgāk par vienu tirdzniecības gadu.
4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii), iv) un v) punktā minētie noteikumi nav atšķirīgi no XVIa pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Noteikumi, kas minēti 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, nav piemērojami produktiem, kuri ražoti ārpus konkrētā reģiona vai reģioniem, kas minēti 1. punktā.
125.m pants
Noteikumu piemērošanas paplašināšanas paziņošana un atcelšana
1. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās saskaņā ar 125.l panta 1. punktu padarījušas saistošus visiem viena vai vairāku reģionu uzņēmumiem. Komisija šos noteikumus publisko ar metodēm, kuras tā atzīst par piemērotām.
2. Pirms noteikumu publiskošanas Komisija par starpnozaru nolīgumu piemērošanas paplašināšanas paziņojumiem informē Komiteju, kas izveidota saskaņā ar 195. pantu.
3. Komisija pieņem lēmumu par to, ka 125.h pantā minētajos gadījumos dalībvalstij jāatceļ lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu.
125.n pants
To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav organizācijas biedri
Tādos gadījumos, kad noteikumus vienam vai vairākiem produktiem piemēro paplašināti un kad vienu vai vairākas 125.l panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās darbības veic atzīta starpnozaru organizācija, un kad kopumā minētās darbības ir to cilvēku saimnieciskajās interesēs, kuru darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, var pieņemt lēmumu, ka personas vai grupas, kas nav starpnozaru organizācijas biedri, bet kuri gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visu vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ar noteikumu, ka šādas iemaksas ir paredzētas izmaksu segšanai, kas radušās tieši no attiecīgajām darbībām.
125.o pants
Atzīšana
1. Dalībvalstis var atzīt ražotāju un starpnozaru organizācijas, kuras ir iesniegušas pieteikumu atzīšanai attiecīgajā dalībvalstī, ja pieteikumā ir pierādījumi, ka pieteikuma iesniedzējs:
a) attiecībā uz ražotāju organizācijām:
i) atbilst 122. pantā noteiktajām prasībām;
ii) tam ir minimālais biedru skaits, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij;
iii) organizācijas darbības apgabalā ir realizējamās produkcijas minimums, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij;
iv) var pienācīgi veikt savu darbību gan laika ziņā, gan efektivitātes un piedāvājumu koncentrācijas ziņā;
v) efektīvi dod saviem biedriem iespēju saņemt tehnisko palīdzību, izmantojot videi nekaitīgas audzēšanas metodes;
b) attiecībā uz starpnozaru organizācijām:
i) atbilst 123. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;
ii) darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
iii) pārstāv ievērojamu to produktu ražošanas apjoma un tirdzniecības daļu, uz kuriem attiecas šī regula;
iv) neražo, nepārstrādā vai nepārdod vīna nozares produktus.
2. Ražotāju organizācijas, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, ir uzskatāmas par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar šo pantu.
Organizācijas, kuras atbilst 123. panta 3. punktā un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem un kuras dalībvalstis ir atzinušas, ir uzskatāmas par atzītām nozaru organizācijām saskaņā ar šiem noteikumiem.
3. Regulas 125.b panta 2. punktu un 125.k panta 3. punktu attiecīgi ražotāju un starpnozaru organizācijām vīna nozarē piemēro mutatis mutandis. Tomēr:
a) laikposmi, kas attiecīgi minēti 125.b panta 2. punkta a) apakšpunktā un 125.k panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir četri mēneši;
b) pieteikumus atzīšanai, kas minēti 125.b panta 2. punkta a) apakšpunktā un125.k panta 3. punkta c) apakšpunktā, iesniedz dalībvalstī, kur atrodas organizācijas mītne;
c) ikgadējos paziņojumus, kas attiecīgi minēti 125.b panta 2. punkta c) apakšpunktā un 125.k panta 3. punkta d) apakšpunktā, veic līdz katra gada 1. martam.
126. pants
Dalības maksa personām vai grupām, kas nav organizācijas biedri
1. Ja vienu vai vairākas 2. punktā minētās darbības veic tabakas nozarē atzīta starpnozaru organizācija un tās ir to uzņēmēju vispārējo saimniecisko interešu lokā, kuru darbības attiecas uz vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas to atzinusi, vai Komisija, ja tā to atzinusi, bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības var nolemt, ka individuāli uzņēmēji vai uzņēmēju grupas, kas nav organizācijas biedri, bet kas gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai tādu finansiālo iemaksu kā tās biedri, visu vai tās daļas ekvivalentu, lai šādas iemaksas segtu izmaksas, kas tieši radušās attiecīgo darbību rezultātā.
2. Šā panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar kādu no šiem mērķiem:
a) pētījumiem, lai palielinātu produkcijas vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;
b) pētījumiem, lai uzlabotu kvalitāti lapu tabakai vai tabakai ķīpās;
c) pētījumiem par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un garantē augsnes un vides aizsardzību.
3. Attiecīgās dalībvalstis dara Komisijai zināmus lēmumus, ko tās gatavojas pieņemt saskaņā ar 1. punktu. Šie lēmumi nestājas spēkā, pirms nav pagājis trīs mēnešu termiņš no dienas, kad tie darīti zināmi Komisijai. Minētajā trīs mēnešu termiņā Komisija var prasīt visa lēmuma projekta vai tā daļas noraidīšanu, ja izvirzītās vispārīgās ekonomiskās intereses nav labi pamatotas.
4. Ja darbības, ko veic starpnozaru organizācija, kuru Komisija atzinusi saskaņā ar šo nodaļu, ir vispārējās ekonomiskās interesēs, Komisija dara zināmu sava lēmuma projektu attiecīgajām dalībvalstīm, kas divos mēnešos var sniegt komentārus.
126.a pants
Piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju un to asociāciju atzīšana
1. Dalībvalstis piena un piena produktu nozarē par ražotāju organizācijām atzīst visas juridiskas vienības vai skaidri definētas juridisku vienību daļas, kas piesakās uz šādu atzīšanu, ar noteikumu, ka:
a) tās atbilst 122. panta pirmās daļas b) un c) punktā noteiktajām prasībām;
b) tajās ir minimālais dalībnieku skaits un/vai tās aptver to darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts;
c) ir pietiekamas liecības par to, ka tās var veikt savu darbību pienācīgi gan laika, gan efektivitātes un piedāvājuma koncentrācijas ziņā;
d) tām ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.
2. Atbildot uz pieteikumu, dalībvalstis var atzīt atzītu piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju asociāciju, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šī asociācija ir spējīga efektīvi veikt visas darbības, kas jāveic atzītai ražotāju organizācijai, un atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
3. Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir jāuzskata par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar 122. panta pirmās daļas a) punkta iiia) apakšpunktu.
Ražotāju organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var turpināt savu darbību atbilstīgi valsts tiesību aktiem līdz 2012. gada 3. oktobrim.
4. Dalībvalstis:
a) četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu ražotāju organizācijai; minētais pieteikums iesniedzams dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
b) ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas ražotāju organizācijas un asociācijas ievēro šīs nodaļas noteikumus;
c) gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un asociācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
d) vienreiz gadā un ne vēlāk par 31. martu informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
126.b pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana piena un piena produktu nozarē
1. Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē ar noteikumu, ka šādas organizācijas:
a) atbilst 123. panta 4. punktā noteiktajām prasībām;
b) darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
c) atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 123. panta 4. punkta a) apakšpunktā;
d) pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.
2. Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 123. panta 4. punktu.
3. Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. un/vai 2. punktu, tās:
a) četros mēnešos pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu starpnozaru organizācijai; minētais pieteikums iesniedzams dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
b) ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
c) gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
d) atsauc atzīšanu, ja:
i) vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā;
ii) starpnozaru organizācija iesaistās kādā no nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas minēti 177.a panta 4. punktā, neskarot citas sankcijas, kas jānosaka, ievērojot valsts tiesību aktus;
iii) starpnozaru organizācija neievēro 177.a panta 2. punktā minēto paziņošanas pienākumu;
e) vienreiz gadā un ne vēlāk par 31. martu informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
126.c pants
Sarunas par līgumu slēgšanu piena un piena produktu nozarē
1. Saskaņā ar 122. pantu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija ražotāju vārdā, kas ir tās dalībnieki, attiecībā uz visu vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma var risināt sarunas par līgumiem par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 185.f panta 1. punkta otrās daļas nozīmē.
2. Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:
a) neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;
b) neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu;
c) ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai:
i) svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 3,5 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma; un
ii) svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma; un
iii) svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;
d) ar noteikumu, ka attiecīgie lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma;
e) ar noteikumu, ka uz svaigpienu neattiecas pienākums piegādāt, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības kooperatīvā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem; un
f) ja ražotāju organizācija informē tās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas, par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas šādas sarunas.
3. Neatkarīgi no 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem ražotāju organizācija var risināt sarunas, ievērojot 1. punktu, ar noteikumu, ka minētajai ražotāju organizācijai svaigpiena apjoms, par ko tiek risinātas minētās sarunas un kas tiek saražots vai piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, kuras piena ražošanas kopējais apjoms gadā ir mazāks par 500 000 tonnu, nepārsniedz 45 % no šīs dalībvalsts kopējā ražošanas apjoma.
4. Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī šādu ražotāju organizāciju asociācijas.
5. Lai piemērotu 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, Komisija ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem, publisko svaigpiena ražošanas apjomus Savienībā un dalībvalstīs, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju.
6. Atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, pat ja nav pārsniegtas tajos noteiktās robežvērtības, šā punkta otrajā daļā minētā konkurences iestāde var atsevišķā gadījumā nolemt, ka konkrētai ražotāju organizācijai sarunas vai nu būtu jāatsāk, vai tām vispār nebūtu jānotiek, ja konkurences iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu vai izvairītos nopietni kaitēt svaigpiena pārstrādes MVU, kas darbojas tās teritorijā.
Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 195. panta 2. punktā vai 196.b panta 2. punktā minēto procedūru. Citos gadījumos minēto lēmumu pieņem tās dalībvalsts valsts konkurences iestāde, uz kuru sarunas attiecas.
Šajā daļā minētos lēmumus nepiemēro pirms datuma, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
7. Šajā pantā:
a) “valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 101. un 102. pantā ( 80 );
b) “MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju ( 81 ) nozīmē.
8. Dalībvalstis, kurās notiek sarunas saskaņā ar šo pantu, paziņo Komisijai par 2. punkta f) apakšpunkta un 6. punkta piemērošanu.
126.d pants
Siera šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādes regulēšana
1. Pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 122. panta pirmās daļas a) punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 123. panta 4. punktu, vai uzņēmumu grupas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 1. punktā, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu siera šķirņu piegādes regulēšanu, kurām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi atbilst 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, turklāt ievērojot to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos noslēdz starp vismaz divām trešdaļām piena ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no 1. punktā minētā siera šķirnes ražošanai nepieciešamā svaigpiena, un vajadzības gadījumā vismaz divām trešdaļām šīs siera šķirnes ražotāju, kas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, saražo vismaz divas trešdaļas minētās siera šķirnes.
3. Piemērojot šā panta 1. punktu, izpildei attiecībā uz siera šķirnēm, kurām ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde svaigpienam, kā tas noteikts šīs siera šķirnes produkta specifikācijā, saistībā ar šo siera šķirni ir tāda pati kā ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
4. Noteikumi, kas minēti 1. punktā:
a) attiecas tikai uz attiecīgo produktu piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot šīs siera šķirnes piedāvājumu ar pieprasījumu;
b) ietekmē tikai attiecīgo produktu;
c) var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, un šā laikposma beigās tos atjauno, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;
d) nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas 1. punktā minētie noteikumi;
e) tie neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgās siera šķirnes pirmā tirdzniecības posma;
f) nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;
g) nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;
h) nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;
i) palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti un/vai pilnveidot attiecīgo produktu;
j) neskar 126.c pantu.
5. Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, izmantojot attiecīgās dalībvalsts oficiālu publikāciju.
6. Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, un gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes ir atklājušas, ka šie nosacījumi nav ievēroti, atceļ 1. punktā minētos noteikumus.
7. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē dalībvalstis par jebkuriem paziņojumiem par šādu noteikumu pieņemšanu.
8. Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ tās noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai Līguma 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 195. panta 2. punktā vai 196.b panta 2. punktā minēto procedūru.
126.e pants
Komisijas pilnvaras attiecībā uz piena un piena produktu nozares ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām
1. Lai nodrošinātu, ka skaidri tiek definēti piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju un to asociāciju mērķi un pienākumi, tādējādi sekmējot šādu organizāciju darbības efektivitāti, neuzliekot liekus apgrūtinājumus, Komisijai saskaņā ar 196.a pantu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz:
a) nosacījumiem starptautisku ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju starptautisku asociāciju atzīšanai;
b) noteikumiem par to, kā un ar kādiem nosacījumiem attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir jāsniedz administratīva palīdzība, ja notiek starptautiska sadarbība;
c) papildu noteikumiem par to, kā aprēķināt svaigpiena apjomu, par kuru notiek sarunas, kas minētas 126.c panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. punktā.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas ir nepieciešami, lai:
a) īstenotu ar ražotāju organizāciju, to asociāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu saistītos nosacījumus, kas minēti 126.a pantā un 126.b pantā;
b) sniegtu paziņojumus, kā minēts 126.c panta 2. punkta f) apakšpunktā;
c) dalībvalstis sniegtu paziņojumus Komisijai, kā tas paredzēts 126.a panta 4. punkta d) apakšpunktā, 126.b panta 3. punkta e) apakšpunktā, 126.c panta 8. punktā un 126.d panta 7. punktā;
d) īstenotu procedūras saistībā ar administratīvo palīdzību, ja notiek starptautiska sadarbība.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 196.b panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
127. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, jo īpaši nosacījumus un procedūras ražotāju, starpnozaru un tirgus dalībnieku organizāciju atzīšanai atsevišķās nozarēs, tostarp:
a) šādu organizāciju īpašos mērķus;
b) šādu organizāciju statūtus;
c) šādu organizāciju darbības;
d) atkāpes no 122., 123. un 125. pantā noteiktajām prasībām;
da) attiecīgā gadījumā – noteikumus par starptautiskām ražotāju organizācijām un starptautiskām ražotāju organizāciju apvienībām, tostarp par atbalstu, kas attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz starptautiskas sadarbības gadījumā;
e) vajadzības gadījumā sekas atzīšanai par starpnozaru organizāciju.
III
DAĻA
TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM
I
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
128. pants
Vispārēji principi
Ja vien šajā regulā vai noteikumos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, nav paredzēts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts:
a) iekasēt jebkādas nodevas, kuru ietekme ir līdzvērtīga muitas nodokļa ietekmei;
b) piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi.
129. pants
Kombinētā nomenklatūra
Vispārīgie noteikumi, lai interpretētu Kombinēto nomenklatūru, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ( 82 ) (turpmāk – “Kombinētā nomenklatūra”), un īpašie noteikumi tās piemērošanai attiecas uz to produktu tarifu klasifikāciju, uz kuriem attiecas šī regula. ►M10 Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot III un Xib pielikumā minētās definīcijas, iekļauj kopējā muitas tarifā. ◄
II
NODAĻA
Imports
130. pants
Importa atļaujas
1. Neskarot gadījumus, kad importa atļaujas ir pieprasītas saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka jāuzrāda importa atļauja, lai Kopienā importētu vienu vai vairākus šādu nozaru produktus:
a) labība;
b) rīsi;
c) cukurs;
d) sēklas;
e) olīveļļa un galda olīvas – attiecībā uz produktiem ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 90 39, 0711 20 90, 2306 90 19, 1522 00 31 un 1522 00 39;
f) lini un kaņepes – attiecībā uz kaņepēm;
fa) augļi un dārzeņi;
fb) augļu un dārzeņu pārstrādes produkti;
g) banāni;
ga) vīns;
h) dzīvi augi;
i) liellopu un teļa gaļa;
j) piens un piena produkti;
k) cūkgaļa;
l) aitu un kazu gaļa;
m) olas;
n) mājputnu gaļa;
o) lauksaimniecības etilspirts.
2. Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc importa atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu importa uzraudzībai.
131. pants
Atļauju izsniegšana
Dalībvalstis izsniedz importa atļaujas jebkuram pretendentam neatkarīgi no tā, kurā vietā Kopienā šis pretendents veic uzņēmējdarbību, ja vien Padomes regulā vai citā Padomes tiesību aktā nav paredzēts citādi, kā arī neskarot pasākumus, ko veic, lai piemērotu šo nodaļu.
132. pants
Derīgums
Ievešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienas teritorijā.
133. pants
Drošība
1. Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, šādu atļauju izsniegšana ir atkarīga no nodrošinājuma iemaksas, kas garantē produktu importu, kamēr nav beidzies atļaujas derīguma termiņš.
2. Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja importa atļaujas derīguma termiņā importu neveic vai veic tikai daļēji.
133.a pants
Īpašs nodrošinājums vīna nozarē
1. Sulai un vīnogu misai, uz ko attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204 30 un kam kopējā muitas tarifa piemērošana ir atkarīga no produkta importa cenas, faktisko šīs cenas lielumu pārbauda, vai nu pārbaudot katru sūtījumu, vai izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķinājusi Komisija, pamatojoties uz kotētajām cenām tiem pašiem produktiem to izcelsmes valstīs.
Ja sūtījuma deklarētā importa cena ir augstāka nekā vienotās likmes importa vērtība (ja tādu piemēro), ko palielina par starpību, kuru pieņem Komisija un kura nedrīkst pārsniegt vienotās likmes vērtību vairāk kā par 10 %, tad iesniedz nodrošinājumu, kas ir vienāds ar ievedmuitu, kura noteikta, pamatojoties uz vienotās likmes importa vērtību.
Ja sūtījuma importa cena nav deklarēta, kopējā muitas tarifa piemērošana ir atkarīga no vienotās likmes importa vērtības vai no muitas tiesību aktu attiecīgo noteikumu piemērošanas, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai.
2. Ja importētajiem produktiem piemēro Padomes noteiktās atkāpes, kas minētas XVb pielikuma B punkta 5. apakšpunktā vai C punktā, importētāji laikā, kad šādus produktus laiž brīvā apritē, par tiem iesniedz nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atmaksā pēc tam, kad importētājs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produktus laidīs brīvā apgrozībā, iesniedzis pierādījumu, ka vīnogu misa ir pārstrādāta vīnogu sulā, izmantota citos produktos ārpus vīna nozares vai, ja tā vinificēta, tad ir attiecīgi marķēta.
134. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, tostarp atļauju derīguma termiņus un drošības naudas likmi.
135. pants
Ievedmuita
Ja vien saskaņā ar šo regulu nav paredzēts citādi, uz 1. pantā minētajiem produktiem attiecina kopējā muitas tarifa ievedmuitas likmes.
136. pants
Ievedmuitas aprēķināšana labībai
1. Neskarot 135. pantu, ievedmuita produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 1001 10 00, 1001 90 91, ex100190 99 (augstākā labuma parastie kvieši), 1002 00 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90, kas nav hibrīdu sēklas, kas paredzētas sēšanai, ir vienāda ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt parasto nodokļa likmi, kā noteikts, pamatojoties uz Kombinēto nomenklatūru.
2. Lai aprēķinātu 1. punktā minēto ievedmuitu, regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas minētajā punktā norādītajiem produktiem.
137. pants
Ievedmuitas aprēķināšana lobītiem rīsiem
1. Neskarot 135. pantu, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības desmit dienās pēc attiecīgā pārskata perioda beigām saskaņā ar XVII pielikuma 1. punktu nosaka ievedmuitu daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 20.
Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības nosaka jaunu piemērojamo ievedmuitu, ja atbilstīgi šim pielikumam veiktie aprēķini liecina, ka ievedmuita ir jāmaina. Līdz jaunas ievedmuitas noteikšanai piemēro iepriekš noteikto ievedmuitu.
2. Aprēķinot XVII pielikuma 1. punktā minētos importa apjomus, ņem vērā daudzumus, par kuriem attiecīgajā atsauces periodā izsniegtas importa atļaujas attiecībā uz lobītiem rīsiem, uz kuriem attiecas KN kods 1006 20, izņemot 138. pantā paredzētās basmati rīsu importa atļaujas.
3. References daudzums ir 449 678 tonnas gadā. Katram tirdzniecības gadam references daudzuma daļa atbilst pusei no gada references daudzuma.
138. pants
Ievedmuitas aprēķināšana lobītiem basmati rīsiem
Neskarot 135. pantu, XVIII pielikumā minētajiem lobītajiem basmati rīsiem ar KN kodu 1006 20 17 un 1006 20 98 atbilstīgi Komisijas paredzētiem nosacījumiem piemēro ievedmuitas nulles likmi.
139. pants
Ievedmuitas aprēķināšana slīpētiem rīsiem
1. Neskarot 135. pantu, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības desmit dienās pēc attiecīgā pārskata perioda beigām saskaņā ar XVII pielikuma 2. punktu nosaka ievedmuitu daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.
Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības nosaka jaunu piemērojamo ievedmuitu, ja atbilstīgi šim pielikumam veiktie aprēķini liecina, ka ievedmuita ir jāmaina. Līdz jaunas ievedmuitas noteikšanai piemēro iepriekš noteikto ievedmuitu.
2. Lai aprēķinātu XVII pielikuma 2. punktā minēto importu, ņem vērā daudzumus, par kuriem attiecīgajā pārskata periodā izsniegtas importa atļaujas attiecībā uz daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.
140. pants
Ievedmuitas aprēķināšana šķeltajiem rīsiem
Neskarot 135. pantu, šķeltajiem rīsiem ar KN kodu 1006 40 00 piemērojamā ievedmuita ir EUR 65 par tonnu.
140.a pants
Ievešanas cenu sistēma augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs
1. Ja kopējo muitas tarifu nodokļu likmes piemērošana atkarīga no importēto preču ievešanas cenas, šīs cenas ticamību pārbauda, izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķina Komisija pēc produkta un pēc izcelsmes, pamatojoties uz produkta vidējo svērto cenu dalībvalstu reprezentatīvajos importa tirgos vai, ja nepieciešams, citos tirgos.
Tomēr Komisija var pieņemt īpašus noteikumus par ievešanas cenu pārbaudi produktiem, ko importē galvenokārt pārstrādei.
2. Ja konkrētā sūtījuma deklarētā ievešanas cena ir augstāka par vienotās likmes importa vērtību, kas Komisijas noteiktajā kārtībā palielināta līdz noteiktai robežai, kura nedrīkst pārsniegt vienotas likmes vērtību vairāk par 10 %, ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa ir vienāda ar ievedmuitu, kas noteikta, pamatojoties uz vienotas likmes importa vērtību.
3. Ja konkrētā sūtījuma ievešanas cena nav deklarēta muitošanas laikā, piemērojamā kopējā muitas tarifa likme ir atkarīga no vienotas likmes importa vērtības vai tā nosakāma saskaņā ar attiecīgajiem muitas likumu noteikumiem, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai.
141. pants
Papildu ievedmuita
1. ►M10 Papildu ievedmuitu uzliek viena vai vairāku tādu produktu importam, kam piemēro 135. līdz 140.a pantā noteiktās ievedmuitas likmes, labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, kā arī vīnogu sulas un vīnogu misas nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu imports, ja: ◄
a) importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Kopiena paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai (“sprūda cena”); vai
b) importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda apjoms”).
Sprūda apjoma noteikšanas pamatā ir tirgus piekļuves iespējas, kuras attiecīgā gadījumā noteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.
2. Papildu ievedmuitu neuzliek, ja attiecīgais imports nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.
3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos importa cenas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.
CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar konkrētā produkta reprezentatīvām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Kopienas importa tirgū.
142. pants
Ievedmuitas apturēšana cukura nozarē
Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas uzlikšanu konkrētiem turpmāk minēto produktu daudzumiem, lai nodrošinātu piegādi, kas vajadzīga 62. panta 2. punktā minēto produktu ražošanai:
a) cukurs, kas atbilst KN kodam 1701;
b) izoglikoze, kas atbilst KN kodam 1702 30 10, 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30.
143. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši paredzot:
a) attiecībā uz 136. pantu:
i) obligātās prasības attiecībā uz augstākā labuma mīkstajiem kviešiem,
ii) vērā ņemamo cenu noteikšanu,
iii) ja īpašos gadījumos vajadzīgs – iespēju tirgus dalībniekiem uzzināt piemērojamo ievedmuitu pirms attiecīgo sūtījumu pienākšanas;
b) attiecībā uz 141. pantu – produktus, kuriem uzliek papildu ievedmuitu, un citus vajadzīgos kritērijus, lai nodrošinātu minētā panta 1. punkta piemērošanu.
144. pants
Tarifu kvotas
1. Komisija saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem atver un pārvalda tarifu kvotas 1. pantā minēto produktu importam, ko veic saskaņā ar nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, vai citu Padomes aktu.
2. Tarifu kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:
a) metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);
b) metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);
c) metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (“metode tradicionāls/jaunpienācējs”).
3. Ar pieņemto pārvaldības metodi attiecīgā gadījumā pienācīgi ievēro prasības attiecībā uz piegādēm Kopienas tirgū un vajadzību saglabāt šā tirgus līdzsvaru.
145. pants
Tarifu kvotu atvēršana
Komisija paredz ikgadējās tarifu kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un nosaka izmantojamo pārvaldības metodi.
146. pants
Īpaši noteikumi
1. Attiecībā uz importa kvotu 54 703 tonnām saldētas liellopu un teļa gaļas, uz ko attiecas KN kods 0202 20 30, 0202 30 un 0206 29 91 un kas ir paredzēta pārstrādei, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var nolemt, ka visa kvota vai tās daļa attiecas uz līdzvērtīgiem daudzumiem kvalitatīvas gaļas, piemērojot konversijas likmi 4,375.
2. Attiecībā uz tarifu kvotu 2 000 000 tonnu kukurūzas un 300 000 tonnu sorgo importam Spānijā, kā arī uz tarifu kvotu 500 000 tonnu kukurūzas importam Portugālē 148. pantā minētie sīki izstrādātie noteikumi ietver arī prasības preču importam, ko veic saskaņā ar tarifu kvotām, un vajadzības gadījumā attiecīgo dalībvalstu maksājumu aģentūru importēto preču daudzumu uzglabāšanu valsts noliktavās, kā arī to laišanu šo dalībvalstu tirgos.
147. pants
Tarifu likmes banāniem
Šo nodaļu piemēro, neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 ( 83 ).
148. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši par:
a) garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi;
b) tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto a) punktā minēto garantiju pārbaudīšanai;
c) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izsniedz importa atļaujas, un to derīguma termiņu.
149. pants
Dažādu labības graudu maisījumu imports
Ievedmuitu, kas piemērojama maisījumiem, kuros ir I pielikuma I daļas a) un b) punktā minēto labību graudi, aprēķina šādi:
a) maisījumiem, kuros ir divu labību graudi, piemēro to ievedmuitu, ko uzliek:
i) labībai, kuras graudi maisījumā ir pārsvarā pēc masas, ja tie ir vismaz 90 % no maisījuma svara,
ii) labībai, kam piemēro augstāko ievedmuitu, ja nevienas maisījuma sastāvā esošās labības graudi nav vismaz 90 % no maisījuma svara;
b) ja maisījuma sastāvā ir vairāk nekā divu labību graudi un ja vairāku labību graudi ir vairāk nekā 10 % no maisījuma svara, šim maisījumam piemēro ievedmuitu, kura ir augstākā no ievedmuitām, ko uzliek attiecīgajai labībai, pat ja ievedmuitas likme divām vai vairāk attiecīgajām labībām ir vienāda.
Ja tikai vienas labības graudi ir vairāk nekā 10 % no maisījuma svara, piemēro ievedmuitu, ko uzliek šai labībai;
c) visos gadījumos, uz kuriem neattiecas a) un b) punkts, piemēro ievedmuitu, kura ir augstākā ievedmuitām, ko uzliek labībai, kuras graudi ir minētajā maisījumā, pat ja ievedmuitas likme divām vai vairāk labībām ir vienāda.
150. pants
Labības graudu un rīsu maisījumu imports
Maisījumiem, kuru sastāvā ir vienas vai vairāku labību graudi, uz ko attiecas I pielikuma I daļas a) un b) punkts, un viens vai vairāki produkti, uz ko attiecas I pielikuma II daļas a) un b) punkts, piemēro ievedmuitu, kas ir maisījuma sastāvā esošo labību graudiem vai produktam piemērojamā augstākā ievedmuita.
151. pants
Rīsu maisījumu imports
Maisījumiem, kuru sastāvā ir vai nu rīsi, kas klasificējami saskaņā ar dažādām apstrādes grupām vai pakāpēm, vai rīsi, kas klasificējami saskaņā ar vienu vai vairākām dažādām apstrādes grupām vai pakāpēm, un šķeltie rīsi, piemēro ievedmuitu, ko uzliek:
a) sastāvdaļai, kura maisījumā ir pārsvarā pēc masas, ja šī sastāvdaļa ir vismaz 90 % no maisījuma svara;
b) sastāvdaļai, kurai uzliek augstāko ievedmuitu, ja neviena no sastāvdaļām nav vismaz 90 % no maisījuma svara.
152. pants
Tarifu klasifikācijas piemērojamība
Ja 149. līdz 151. pantā paredzēto ievedmuitas noteikšanas metodi nevar piemērot, minētajos pantos minētajiem maisījumiem piemērojamo ievedmuitu nosaka saskaņā ar maisījumu tarifu klasifikāciju.
153. pants
Ierastās patēriņa vajadzības rafinēšanai
1. Ierastās vajadzīgās cukura piegādes rafinēšanai, izsakot ar balto cukuru, vienam tirdzniecības gadam Kopienā ir 2 424 735 tonnas.
2008./2009. tirdzniecības gadam ierastās patēriņa vajadzības sadala šādi:
a) 198 748 tonnas Bulgārijai;
b) 296 627 tonnas Francijai;
c) 100 000 tonnu Itālijai;
d) 291 633 tonnas Portugālei;
e) 329 636 tonnas Rumānijai;
f) 19 585 tonnas Slovēnijai;
g) 59 925 tonnas Somijai;
h) 1 128 581 tonna Apvienotajai Karalistei.
2. Ierastās patēriņa vajadzības, kas minētas 1. punkta pirmajā daļā, palielina par 65 000 tonnu. Šis daudzums attiecas uz niedru jēlcukuru, un 2008./2009. tirdzniecības gadā tas ir rezervēts vienīgajai cukurbiešu pārstrādes rūpnīcai, kas darbojās Portugālē 2005. gadā. Minēto pārstrādes rūpnīcu uzskata par pilnas slodzes rafinētāju.
3. Rafinēšanai paredzēta cukura importa atļaujas izsniedz vienīgi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz daudzumus, ko var importēt atbilstīgi 1. punktā minētajām ierastajām patēriņa vajadzībām. Šīs atļaujas var nodot vienīgi citiem pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, un šo atļauju derīguma termiņš beidzas tā tirdzniecības gada beigās, kuram tās ir izsniegtas.
Šo punktu piemēro attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un attiecībā uz turpmāko tirdzniecības gadu pirmajiem trim mēnešiem.
4. Ievedmuitas piemērošanu rafinēšanai paredzētam niedru cukuram ar KN kodu 1701 11 10 un ar izcelsmi XIX pielikumā minētajās valstīs, aptur attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem.
Papildu daudzumu nosaka Komisija, pamatojoties uz attiecību starp 1. punktā minētajām ierastajām patēriņa vajadzībām un prognozētajām rafinējamā cukura piegādēm attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šo attiecību Komisija var pārskatīt tirdzniecības gada gaitā, un to var pamatot ar kādreizējo vienotas likmes summu novērtējumu attiecībā uz patēriņam paredzēto jēlcukuru.
154. pants
Garantētā cena
1. ĀKK/Indijas cukuram noteikto garantēto cenu piemēro standarta kvalitātes jēlcukura un baltā cukura importam no:
a) vismazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar režīmu, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 980/2005 ( 84 ) 12. un 13. pantā;
b) valstīm, kas uzskaitītas XIX pielikumā, par 153. panta 4. punktā minētajiem papildu daudzumiem.
2. Kopā ar importa atļauju pieteikumiem par cukuru, kam piemēro garantēto cenu, iesniedz eksportētājvalsts iestāžu izdotu eksporta atļauju, ar ko apliecina konkrētā cukura atbilstību attiecīgajos nolīgumos paredzētajiem noteikumiem.
155. pants
Cukura protokolā paredzētās saistības
Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ĀKK/Indijas cukuru Kopienā importē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolā un Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumā par cukurniedru cukuru. Ar minētajiem pasākumiem vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpi no šīs regulas 153. panta.
156. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas piemērošanai un jo īpaši starptautisko saistību izpildei. Tie var ietvert grozījumus XIX pielikumā.
157. pants
Kaņepju imports
1. Turpmāk norādītos produktus var importēt Kopienā vienīgi tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
a) neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302 10 00 un kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantā noteiktajām prasībām;
b) dažādu šķirņu kaņepju sēklas, uz kurām attiecas KN kods ex120799 15, kuras paredzētas sēšanai un kurām ir pievienots apliecinājums, ka tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu noteikto saturu;
c) kaņepju sēklas, kuras nav paredzētas sēšanai, uz kurām attiecas KN kods 1207 99 91 un kuras importē vienīgi dalībvalsts atļauti importētāji, lai nodrošinātu, ka šādas sēklas nav paredzētas sēšanai.
2. Neskarot nekādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, uz šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādīto produktu importu Kopienā attiecas pārbaudes, lai noteiktu, vai ir ievēroti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.
3. Šo pantu piemēro, neskarot stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis pieņem saskaņā ar Līgumu un saistībām, kas izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma.
158. pants
Apiņu imports
1. Apiņu nozares produktus var importēt no trešām valstīm vienīgi tad, ja to kvalitātes standarti ir vismaz līdzvērtīgi standartiem, kuri noteikti attiecībā uz tādiem pašiem produktiem, kas ievākti Kopienā vai ražoti no Kopienā ievāktiem produktiem.
2. Produktus uzskata par atbilstošiem 1. punktā minētajam standartam, ja tiem pievienots izcelsmes valsts iestāžu izsniegts apliecinājums, kas atzīts par līdzvērtīgu 117. pantā minētajam sertifikātam.
Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem apliecinājumu var atzīt par līdzvērtīgu sertifikātam vienīgi tad, ja alfa skābes saturs šajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kuriem šie produkti iegūti.
Šo apliecinājumu līdzvērtību nosaka saskaņā ar Komisijas pieņemtiem sīki izstrādātiem noteikumiem.
158.a pants
Īpašas importa prasības vīnam
1. Ja nav noteikts citādi, īpaši nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, noteikumus par cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un marķējumu šīs regulas II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļas I apakšiedaļā un 113.d panta 1. punktā piemēro produktiem ar KN kodiem 2009 61, 2009 69 un 2204, kuri tiek importēti Kopienā.
2. Ja nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, nav noteikts citādi, produkti, kuri minēti šā panta 1. punktā, ir ražoti saskaņā ar vīndarības metodēm, ko ieteicis un publicējis OIV (Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs) vai kas pieņemti Kopienā saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.
3. Šā panta 1. punktā minēto produktu imports var notikt, uzrādot šādus dokumentus:
a) sertifikātu, ar kuru apliecina atbilstību 1. un 2. punkta prasībām, ko sastādījusi kompetentā iestāde, kura iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, produkta izcelsmes valstī;
b) pārskatu par analīzi, kuru sastādījusi iestāde vai struktūrvienība, kuru izraudzījusies produkta izcelsmes valsts, ja produkts paredzēts tiešam patēriņam pārtikā.
4. Šīs nodaļas īstenošanai vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus pieņem Komisija.
159. pants
Aizsardzības pasākumi
1. Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 519/94 ( 85 ) un Padomes Regulu (EK) Nr. 3285/94 ( 86 ) veic šā panta 3. punktā minētos aizsardzības pasākumus attiecībā uz importu Kopienā.
2. Ja vien saskaņā ar jebkuru citu Padomes aktu nav paredzēts citādi, Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu veic tos aizsardzības pasākumus attiecībā uz importu Kopienā, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.
3. Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas veic 1. un 2. punktā minētos pasākumus. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.
Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.
Jebkura dalībvalsts piecās darbdienās no lēmumu paziņošanas dienas var informēt Padomi par lēmumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. un 2. punktu. Padome sanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.
4. Ja Komisija uzskata, ka kāds no aizsardzības pasākumiem, kas veikts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, ir jāatceļ vai jāgroza, tā rīkojas šādi:
a) ja pasākumu ieviesusi Padome, Komisija ierosina Padomei to atcelt vai grozīt. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;
b) visos pārējos gadījumos Kopienas aizsardzības pasākumus atceļ vai groza Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības.
160. pants
Ievešanas pārstrādei režīma apturēšana
1. ►M10 Ja Kopienas tirgū ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas. ◄
Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.
Pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumus saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē piecās darbdienās pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.
2. Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs TKO pareizai darbībai, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var pilnīgi vai daļēji aizliegt izmantot ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem.
III
NODAĻA
Eksports
161. pants
Eksporta atļaujas
1. Neskarot gadījumus, kad eksporta atļaujas pieprasa saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka eksporta atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu eksportam no Kopienas šādās nozarēs:
a) labība;
b) rīsi;
c) cukurs;
d) olīveļļa un galda olīvas – attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minēto olīveļļu;
da) augļi un dārzeņi;
db) augļu un dārzeņu pārstrādes produkti;
dc) vīns;
e) liellopu un teļa gaļa;
f) piens un piena produkti;
g) cūkgaļa;
h) aitu un kazu gaļa;
i) olas;
j) mājputnu gaļa;
k) lauksaimniecības etilspirts.
Piemērojot šā punkta pirmo daļu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc eksporta atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu eksporta uzraudzībai.
2. Šīs regulas 131. līdz 133. pantu piemēro mutatis mutandis.
3. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp atļauju derīguma termiņus un drošības naudas likmi.
162. pants
Eksporta kompensāciju piemērošanas joma
1. Ciktāl nepieciešams, lai ļautu eksportēt produktus, pamatojoties uz šādu produktu kursu vai cenām pasaules tirgū, tādā apjomā, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, starpību starp minētajiem kursiem vai cenām un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensācijām par:
a) turpmāk norādīto nozaru produktiem, kurus eksportē nepārstrādātus:
i) labība;
ii) rīsi;
iii) cukurs – attiecībā uz I pielikuma III daļas b), c), d) un g) punktā minētajiem produktiem;
iv) liellopu un teļa gaļa;
v) piens un piena produkti;
vi) cūkgaļa;
vii) olas;
viii) mājputnu gaļa;
b) produktiem, kas uzskaitīti a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā un ko eksportē XX un XXI pielikumā uzskaitīto preču veidā.
Attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas eksportējami XX pielikuma IV daļā minēto preču veidā, eksporta kompensācijas var piešķirt vienīgi par I pielikuma XVI daļas a) līdz e) punktā un g) punktā uzskaitītajiem produktiem.
2. Eksporta kompensācijas par pārstrādātiem produktiem XX un XXI pielikumā uzskaitīto preču veidā nedrīkst būt lielākas par tām, ko piemēro šādiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas apstrādes.
3. Ciktāl tas nepieciešams, lai ņemtu vērā īpatnības, kas raksturīgas konkrētu alkoholisko dzērienu ražošanai no graudiem, Komisija var pieņemt kritērijus 1. un 2. punktā minēto eksporta kompensāciju piešķiršanai un paredzēt pārbaudes procedūru, lai pielāgotos attiecīgajai īpašajai situācijai.
163. pants
Eksporta kompensāciju sadale
Produktu daudzumiem, ko var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju, piemēro tādu metodi, kas:
a) ir vispiemērotākā produkta īpašībām un situācijai attiecīgajā tirgū un kas ļauj, cik vien iespējams efektīvi, izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, neradot attiecīgo tirgus dalībnieku un jo īpaši lielu un mazu uzņēmēju diskrimināciju;
b) attiecībā uz administratīvu prasību ievērošanu vismazāk apgrūtina tirgus dalībniekus administratīvā ziņā;
c) novērš jebkuru attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju.
164. pants
Eksporta kompensāciju noteikšana
1. Eksporta kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tās var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.
2. Komisija nosaka kompensācijas.
Kompensācijas var noteikt:
a) regulāri;
b) konkursa kārtībā produktiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 204. panta 2. punktu šī procedūra bija paredzēta pirms šīs regulas piemērošanas dienas.
Izņemot gadījumus, kad to nosaka konkursa kārtībā, produktu sarakstu, par kuriem tiek piešķirta eksporta kompensācija, un šādas kompensācijas apjomu nosaka vismaz vienu reizi trijos mēnešos. Kompensācijas apjoms tomēr var palikt nemainīgs ilgāk nekā trīs mēnešus, un Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc pašas ierosmes vajadzības gadījumā starplaikā var to grozīt.
3. Nosakot atsevišķu produktu kompensācijas, ņem vērā vienu vai vairākus šādus aspektus:
a) esošā situācija un nākotnes tendences attiecībā uz:
— attiecīgā produkta cenām un tā pieejamību Kopienas tirgū,
— attiecīgā produkta cenām pasaules tirgū;
b) kopīgās tirgus organizācijas mērķi, kuriem jānodrošina līdzsvars un dabīga cenu un tirdzniecības attīstība šajā tirgū;
c) vajadzība nepieļaut traucējumus, kas uz ilgu laiku var izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Kopienas tirgū;
d) paredzētā eksporta ekonomiskie aspekti;
e) ierobežojumi, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu;
f) vajadzība panākt līdzsvaru starp Kopienas izejvielu izmantošanu gatavu preču ražošanai eksportam uz trešām valstīm un to trešo valstu produktu izmantošanu, kas importēti saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem;
g) vislabvēlīgākās tirdzniecības izmaksas un transporta izmaksas no Kopienas tirgiem līdz Kopienas ostām vai citām eksporta vietām kopā ar izmaksām par nosūtīšanu līdz galamērķa valstīm;
h) pieprasījums Kopienas tirgū;
i) attiecībā uz cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozari – atšķirība starp cenām Kopienā un cenām pasaules tirgū lopbarības graudu daudzumam, kas Kopienā vajadzīgs produktu ražošanai šajās nozarēs.
4. Komisija var noteikt korektīvu summu, ko piemēro attiecībā uz eksporta kompensācijām, attiecībā uz labības un rīsu nozari. Tomēr vajadzības gadījumā Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības var mainīt korektīvās summas.
Šā punkta pirmās daļas prasības var piemērot arī produktiem, ko eksportē kā XX pielikumā uzskaitītās preces.
165. pants
Eksporta kompensācijas par uzglabātu iesalu
Tirdzniecības gada pirmajos trīs mēnešos kompensācija, ko piemēro attiecībā uz tāda iesala eksportu, kas atradās uzglabāšanā iepriekšējā tirdzniecības gada beigās vai kas izgatavots no tajā laikā uzglabāšanā esošajiem miežiem, ir tā, kuru piemērotu attiecīgajai eksporta atļaujai attiecībā uz eksportu iepriekšējā tirdzniecības gada pēdējā mēnesī.
166. pants
Eksporta kompensācijas pielāgošana labībai
Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, Komisija pielāgo saskaņā ar 167. panta 2. punktu noteikto kompensāciju par produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma I daļas a) un b) punktā, atbilstoši paaugstinājumam, ko katru mēnesi piemēro intervences cenām, un vajadzības gadījumā minētās cenas izmaiņām.
Šā panta pirmo daļu pilnīgi vai daļēji var piemērot I pielikuma I daļas c) un d) punktā uzskaitītajiem produktiem, kā arī I pielikuma I daļā minētajiem produktiem, ko eksportē XX pielikuma I daļā minēto preču veidā. Tādā gadījumā pirmajā daļā minēto pielāgošanu koriģē, ikmēneša paaugstinājumam piemērojot koeficientu, ko nosaka kā attiecību starp pamatprodukta daudzumu un tā daudzumu eksportētajā pārstrādes produktā vai izmantoto daudzumu eksportētajās precēs.
167. pants
Eksporta kompensācijas piešķiršana
1. Kompensācijas par 162. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē kā tādus bez turpmākas pārstrādes, piešķir tikai pēc pieteikuma un pēc atbilstīgas eksporta atļaujas uzrādīšanas.
2. Šā panta 1. punktā minētajiem produktiem piemēro kompensāciju, kas piemērojama atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienā vai attiecīgā gadījumā dienā, kas izriet no konkrētās konkursa procedūras, un diferencētas kompensācijas gadījumā – kompensāciju, kas tajā pašā dienā piemērojama attiecībā uz:
a) atļaujā norādīto galamērķi; vai
b) attiecīgā gadījumā – faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no atļaujā norādītā galamērķa, un šādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro attiecībā uz atļaujā norādīto galamērķi.
Komisija var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu šajā punktā paredzētās elastīgās pieejas ļaunprātīgu izmantošanu.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var nolemt, ka atļaujas inkubējamo olu un dienu vecu cāļu eksportam var piešķirt ex post.
4. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3448/93 ( 87 ) 16. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka šīs Regulas 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām precēm piemēro 1. un 2. punktu.
5. Komisija var piešķirt atkāpes no 1. un 2. punkta attiecībā uz produktiem, par kuriem eksporta kompensācijas izmaksā saskaņā ar pārtikas atbalsta pasākumiem.
6. Kompensāciju izmaksā, ja tiek iesniegts pierādījums, ka
a) produkti ir eksportēti no Kopienas;
b) attiecībā uz diferencētu kompensāciju – produkti ir nogādāti atļaujā norādītajā galamērķī vai citā galamērķī, attiecībā uz kuru kompensācija ir noteikta, neierobežojot 2. punkta b) apakšpunkta prasības.
Tomēr Komisija var noteikt izņēmumus, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzīgas garantijas.
7. Komisija var paredzēt turpmākus nosacījumus eksporta kompensāciju piešķiršanai vienam vai vairākiem produktiem. Tie var būt šādi:
a) kompensācijas izmaksā tikai Kopienas izcelsmes produktiem;
b) kompensāciju apjoms importētiem produktiem ir pielīdzināms nodokļiem, kas iekasēti importējot, ja minētie nodokļi ir mazāki par piemērojamo kompensāciju.
168. pants
Eksporta kompensācijas par dzīviem dzīvniekiem liellopu un teļa gaļas nozarē
Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozari eksporta kompensāciju piešķiršana un maksājumi par dzīvu dzīvnieku eksportu ir pakļauti noteikumiem, kas ir paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un it īpaši par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā.
169. pants
Eksporta robežlielumi
To apjoma saistību ievērošanu, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta atļaujām, kas ir izsniegtas par atsauces periodu, kuru piemēro attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz atbilstību saistībām, kas izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma, atsauces perioda beigšanās neietekmē eksporta atļaujas derīgumu.
170. pants
Īstenošanas noteikumi
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši:
a) par to eksportējamo daudzumu pārdali, kas nav piešķirti vai izlietoti;
b) par kvalitāti un citām īpašām prasībām un nosacījumiem attiecībā uz produktiem, par kuriem var piešķirt eksporta kompensāciju;
c) lai uzraudzītu, vai darbības, par kurām ir tiesības pretendēt uz kompensāciju un citu summu samaksu par eksporta darījumiem, ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas, tostarp paredzot fiziskas kontroles un dokumentu pārbaudes.
Komisija, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 3448/93 8. panta 2. punkta pirmajā daļā minētos kritērijus, veic visus vajadzīgos grozījumus XX pielikumā.
Tomēr sīki izstrādātus noteikumus 167. panta piemērošanai attiecībā uz 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. panta 2. punktā minēto procedūru.
171. pants
Trešo valstu atvērtu tarifu kvotu pārvaldība
1. Attiecībā uz pienu un piena produktiem Komisija pieņem piemērojamo pārvaldības metodi un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šo metodi, ja nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 300. pantu, paredzēta pilnīga vai daļēja trešās valsts atvērtas tarifa kvotas pārvaldība.
2. Šā panta 1. punktā minēto tarifu kvotu pārvalda tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju un nodrošinātu saskaņā ar attiecīgo kvotu pieejamo iespēju pilnīgu izmantošanu, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:
a) metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);
b) metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);
c) metode, kurā paredzēts ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (“metode tradicionālā/jaunpienācēju metode”).
172. pants
Sertifikāti produktiem, kam trešās valstīs piemēro īpašu importa procedūru
1. Ja eksportē produktus, kuriem atbilstīgi Kopienas noslēgtajiem nolīgumiem saskaņā ar Līguma 300. pantu var tikt piemērota īpaša importa procedūra trešā valstī, ja tiek ievēroti atsevišķi nosacījumi, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma un atbilstošām pārbaudēm izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka nosacījumi ir ievēroti.
2. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.
173. pants
Minimālās eksporta cenas
1. Dzīvu augu nozares produktiem, uz ko attiecas KN kods 0601 10, katru gadu laikus pirms tirdzniecības sezonas var noteikt vienu vai vairākas minimālās cenas eksportam uz trešām valstīm.
Šādu produktu eksportu atļauj tikai par cenu, kas ir vienāda vai lielāka par minētajam produktam noteikto minimālo cenu.
2. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta piemērošanai, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.
174. pants
Izvešanas pārstrādei režīma apturēšana
1. ►M10 Ja Kopienas tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, augļu un dārzeņu, apstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, cukura, olīvu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas. ◄
Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.
Pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumus saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē piecās darbdienās pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.
2. Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs TKO pareizai darbībai, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var pilnīgi vai daļēji aizliegt izmantot izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem.
IV
DAĻA
KONKURENCES NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem
175. pants
Līguma 81. līdz 86. panta piemērošana
Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ►M16 ievērojot šīs regulas 176. līdz 177.a pantu ◄ , piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar šajā regulā apskatīto produktu ražošanu vai tirdzniecību.
176. pants
Izņēmumi
1. Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 175. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas ir būtiska valsts tirgus organizācijas daļa vai ir vajadzīgi Līguma 33. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.
Jo īpaši Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro vienas dalībvalsts lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību savienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei un saskaņā ar ko nav pienākuma noteikt vienādas cenas, ja vien Komisija neuzskata, ka tādā veidā tiek izslēgta konkurence vai apdraudēti Līguma 33. panta mērķi.
2. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību un citu saistītu fizisku personu vai juridisku personu uzklausīšanas, ko Komisija uzskata par lietderīgu, Komisijai vienīgajai ir tiesības, kuras pārskata Kopienu Tiesa, pieņemt publicējamu lēmumu, ar ko nosaka, kuri nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības atbilst 1. punkta nosacījumiem.
Komisija veic šādu noteikšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts kompetentās iestādes, ieinteresēta uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pieprasījuma.
3. Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma publikācijā ir norādīti iesaistīto pušu vārdi un lēmuma galvenais saturs. Tajā ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses komercnoslēpumu aizsargāšanā.
176.a pants
Nolīgumi un saskaņotas darbības augļu un dārzeņu nozarē
1. Līguma 81. panta 1. punkts neattiecas uz atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir veikt šīs regulas 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētās darbības.
2. Šā panta 1. punktu piemēro vienīgi ar noteikumu, ka:
a) nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai;
b) divos mēnešos pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības neatbilst Kopienas noteikumiem.
3. Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta b) apakšpunktā norādītais laikposms.
4. Jebkurā gadījumā par nesaderīgiem ar Kopienas noteikumiem atzīst šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības:
a) nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas Kopienā var izraisīt jebkāda veida tirgu sadalīšanu;
b) nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;
c) nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var radīt konkurences traucējumus un kas nav vajadzīgi to kopīgās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;
d) nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas ietver cenu fiksēšanu, neskarot starpnozaru organizāciju veiktās darbības kādu īpašu Kopienas noteikumu piemērošanai;
e) nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.
5. Ja pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā divu mēnešu termiņa beigām Komisija konstatē, ka nav ievēroti šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi, tā pieņem lēmumu, paziņojot, ka uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas Līguma 81. panta 1. punkts.
Šis Komisijas lēmums nestājas spēkā pirms dienas, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atvieglojumu.
6. Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem līguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.
177. pants
Nolīgumi un saskaņotas darbības tabakas nozarē
1. Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tabakas nozarē atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas paredzētas šīs regulas 123. panta c) punktā minēto mērķu īstenošanai, ja:
a) par šiem nolīgumiem un saskaņotām darbībām ir informēta Komisija;
b) Komisija trīs mēnešos pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas nav konstatējusi, ka šie nolīgumi un saskaņotās darbības būtu nesaderīgi ar Kopienas konkurences noteikumiem.
Nolīgumus un saskaņotas darbības nedrīkst īstenot minētajā trīs mēnešu laikposmā.
2. Nolīgumus un saskaņotas darbības atzīst par nesaderīgām ar Kopienas konkurences noteikumiem, ja tie:
a) var izraisīt jebkāda veida tirgu dalīšanos Kopienā;
b) var ietekmēt tirgus organizācijas pareizu darbību;
c) var radīt konkurences traucējumus, kas nav būtiski kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, ievērojot starpnozaru organizācijas pasākumus;
d) ietver cenu vai kvotu noteikšanu, neierobežojot starpnozaru organizāciju veiktos pasākumus īpašu Kopienas noteikumu piemērošanai;
e) var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu.
3. Ja pēc 1. punkta b) apakšpunktā minētā trīs mēnešu laikposma beigām Komisija atzīst, ka nav panākta atbilstība šīs nodaļas piemērošanas nosacījumiem, tā bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības pieņem lēmumu, paziņojot, ka Līguma 81. panta 1. punktu piemēro attiecīgajam līgumam vai saskaņotai darbībai.
Šis lēmums nestājas spēkā agrāk kā dienā, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā paredzēto izņēmumu.
177.a pants
Nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības piena un piena produktu nozarē
1. LESD 101. panta 1. punkts neattiecas uz atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir veikt šīs regulas 123. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētās darbības.
2. Šā panta 1. punktu piemēro vienīgi, ja:
a) nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un
b) trīs mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija, nepiemērojot 195. panta 2. punktā vai 196.b panta 2. punktā minēto procedūru, nav konstatējusi, ka nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības neatbilst Savienības noteikumiem.
3. Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta b) apakšpunktā norādītais laikposms.
4. Par Savienības noteikumiem neatbilstīgiem jebkurā gadījumā uzskata šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, ja tie:
a) var izraisīt jebkāda veida tirgu sadalīšanu;
b) var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;
c) var radīt konkurences kropļojumus un nav būtiski to kopīgās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;
d) ietver cenu noteikšanu;
e) var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.
5. Ja pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā laikposma beigām Komisija atzīst, ka nav izpildīti nosacījumi 1. punkta piemērošanai, tā, nepiemērojot 195. panta 2. punktā vai 196.b panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu, paziņojot, ka attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotai darbībai piemēro LESD 101. panta 1. punktu.
Minēto Komisijas lēmumu nepiemēro agrāk kā dienā, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu.
6. Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem nolīguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.
7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas ir nepieciešami vienādai šā panta piemērošanai. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 196.b panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
178. pants
Nolīgumu un saskaņotu darbību saistības personām un grupām, kuri nav tabakas nozares organizāciju biedri
1. Starpnozaru organizācijas tabakas nozarē var pieprasīt dažu to nolīgumu vai saskaņotu darbību atzīšanu par saistošiem uz ierobežotu laikposmu tādām personām un grupām attiecīgajā ekonomikas nozarē, kas nav pārstāvēto darbības nozaru biedri, jomās, kurās nozares darbojas.
Lai to noteikumus paplašinātu, starpnozaru organizācijām jāpārstāv vismaz divas trešdaļas no attiecīgās produkcijas un/vai darbības nozares. Ja ierosinātā noteikumu ieviešanas paplašināšana ir starpreģionāla, starpnozaru organizācijām jāpierāda, ka tām ir vismaz noteikts minimālais pārstāvības līmenis attiecībā uz katru sagrupēto nozari katrā aptvertajā reģionā.
2. Noteikumi, attiecībā uz kuriem pieprasa darbības jomas paplašināšanu, ir spēkā jau vismaz vienu gadu un ir saistīti ar kādu no šiem mērķiem:
a) zināšanas par ražošanu un tirgu;
b) kvalitātes minimuma noteikšana;
c) tādu audzēšanas metožu izmantošana, kas ir saderīgas ar vides aizsardzību;
d) iepakošanas un sagatavošanas obligāto standartu noteikšana;
e) sertificēta sēklas materiāla izmantošana un produkcijas kvalitātes uzraudzība.
3. Komisija apstiprina noteikumu darbības jomas paplašināšanu.
179. pants
Īstenošanas noteikumi attiecībā uz nolīgumiem un saskaņotām darbībām augļu un dārzeņu un tabakas nozarē
Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 176.a, 177. un 178. panta piemērošanai, tostarp noteikumus par paziņošanu un publicēšanu.
II
NODAĻA
Noteikumi par valsts atbalstu
180. pants
Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošana
Līguma 87., 88. un 89. pantu piemēro 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai.
Tomēr Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro maksājumiem, kas veikti saskaņā ar 44. līdz 48., 102., 102.a, 103., 103.a, 103.b, 103.e, 103. ga, 104., 105, 182. un 182.a pantu, II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas III apakšiedaļu un II daļas I sadaļas IV nodaļas IVb iedaļu atbilstīgi šai regulai. Neatkarīgi no tā attiecībā uz 103.n panta 4. punktu nepiemēro tikai Līguma 88. pantu.
181. pants
Īpaši noteikumi piena un piena produktu nozarē
Saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punktu ir aizliegts atbalsts, kura summa noteikta, pamatojoties uz šīs regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu vai daudzumu.
Ir aizliegti arī valsts pasākumi, kas pieļauj izlīdzināt šīs regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenas.
182. pants
Īpaši valstu noteikumi
1. Somija un Zviedrija ar Komisijas atļauju var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanai un tirdzniecībai (KN ex02 08 un ex02 10), ciktāl netiek paaugstināts ierastais ražošanas apjoms.
2. Somija ar Komisijas atļauju līdz 2010. gada ražai, to ieskaitot, var piešķirt valsts atbalstu attiecīgi par noteiktiem daudzumiem sēklu, izņemot timotiņa (Phleum pratense L.) sēklas, un par noteiktiem daudzumiem graudaugu sēklu, ko audzē vienīgi Somijā.
Līdz 2008. gada 31. decembrim Somija nosūta Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par atļautā atbalsta rezultātiem.
3. Dalībvalstis, kas samazina cukura kvotu par vairāk nekā 50 % no cukura kvotas, kas noteikta 2006. gada 20. februārī Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, var piešķirt valsts pagaidu atbalstu uz laiku, kurā cukurbiešu audzētājiem maksā pārejas posma atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f daļu. Komisija, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pieteikumu, lemj par kopējo valsts atbalsta apjomu, kas pieejams šim pasākumam.
Attiecībā uz Itāliju šā punkta pirmajā daļā minētais pagaidu atbalsts nepārsniedz kopējo summu EUR 11 vienā tirdzniecības gadā par vienu cukurbiešu tonnu, ko piešķir cukurbiešu audzētājiem un cukurbiešu transportēšanai.
Somija var piešķirt atbalstu cukurbiešu audzētājiem līdz pat EUR 350 par hektāru vienā tirdzniecības gadā.
Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski saņemto valsts atbalstu.
4. Šīs regulas 180. panta otrajā daļā paredzēto atkāpi piemēro tā atbalsta maksājumiem, kuru Vācija piešķir saskaņā ar valstī pastāvošo Vācijas Alkohola monopolu (“monopols”) attiecībā uz produktiem, ko pēc turpmākas pārstrādes monopols tirgo kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) I pielikumā minēto lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Minēto atkāpi piemēro tikai līdz 2017. gada 31. decembrim, tā neskar LESD 108. panta 1. punkta un 108. panta 3. punkta pirmā teikuma piemērošanu, un to piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) kopējā etilspirta ražošana, par kuru saņem atbalstu saskaņā ar monopolu, pakāpeniski samazinās no maksimāli 600 000 hektolitriem 2011. gadā līdz 420 000 hektolitriem 2012. gadā un līdz 240 000 hektolitriem 2013. gadā un laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim var sasniegt ne vairāk kā 60 000 hektolitru gadā, turklāt monopols beidz pastāvēt pēdējā minētajā dienā;
b) lauksaimnieciskas izcelsmes spirta muitas pārvaldes uzraudzītu rūpnīcu, kuras saņem atbalstu, produkcija pakāpeniski samazinās no 540 000 hektolitriem 2011. gadā līdz 360 000 hektolitriem 2012. gadā un 180 000 hektolitriem 2013. gadā. Līdz 2013. gada 31. decembrim visas lauksaimnieciskas izcelsmes spirta muitas pārvaldes uzraudzītās rūpnīcas izstājas no monopola. Izstājoties no monopola, katra lauksaimnieciskas izcelsmes spirta muitas pārvaldes uzraudzītā rūpnīca var saņemt kompensācijas atbalstu EUR 257,50 par vienu nominālo destilācijas tiesību hektolitru, kā definēts piemērojamajos Vācijas tiesību aktos. Šo kompensācijas atbalstu var piešķirt vēlākais 2013. gada 31. decembrī. Taču to var izmaksāt vairākos maksājumos, pēdējo no kuriem veic vēlākais 2017. gada 31. decembrī;
c) mazapjoma vienotas nodokļa likmes spirta rūpnīcas, destilācijas rūpnīcu izmantotāji un augļkopības kooperatīvu spirta rūpnīcas drīkst saņemt monopola piešķirto atbalstu līdz 2017. gada 31. decembrim, ja produkcija, par kuru saņem atbalstu, nepārsniedz 60 000 hektolitru gadā;
d) kopējā atbalsta summa, ko izmaksā laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, nepārsniedz EUR 269,9 miljonus, un kopējā atbalsta summa, ko izmaksā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, nepārsniedz EUR 268 miljonus; un
e) līdz katra gada 30. jūnijam Vācija iesniedz Komisijai ziņojumu par monopola darbību un saskaņā ar to piešķirto atbalstu iepriekšējā gadā. Komisija nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Turklāt gada ziņojumos, kas iesniedzami laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam, iekļauj atbalsta sniegšanas pakāpeniskas pārtraukšanas gada plānu nākamajam gadam attiecībā uz mazapjoma vienotas nodokļa likmes spirta rūpnīcām, destilācijas rūpnīcu izmantotājiem un augļkopības kooperatīvu spirta rūpnīcām.
5. Dalībvalstis līdz 2011. gada 31. decembrim var turpināt izmaksāt valsts atbalstu saskaņā ar pastāvošo sistēmu, lai ražotu un tirgotu svaigus un dzesinātus kartupeļus, uz kuriem attiecas KN kods 0701.
6. Attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari dalībvalstis var maksāt valsts atbalstu līdz 2010. gada 31. decembrim, ievērojot šādus nosacījumus:
a) valsts atbalstu izmaksā vienīgi augļu un dārzeņu ražotājiem, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas biedri un kuri ar atzītu ražotāju organizāciju paraksta līgumu, kurā viņi piekrīt, ka veiks attiecīgās ražotāju organizācijas krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;
b) atbalsta apjoms, ko izmaksā šādiem ražotājiem, nepārsniedz 75 % no Kopienas palīdzības, kuru saņem attiecīgo ražotāju organizāciju biedri; un
c) attiecīgā dalībvalsts līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts atbalsta lietderīgumu un efektivitāti, īpaši veicot analīzi par to, ciktāl tas palīdzējis nozares organizēšanai. Komisija izvērtē ziņojumu un izlemj, vai sniegt atbilstīgus priekšlikumus.
7. Papildus Kopienas atbalstam, ko piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. martam var piensaimniecības nozares lauksaimniekiem piešķirt valsts atbalstu, kura kopējā gada summa nepārsniedz 55 % no ierobežojuma, kas noteikts minētās regulas 69. panta 4. un 5. punktā. ►C3 Tomēr saistībā ar minētās regulas 69. panta 4. punktā sniegtajiem pasākumiem, Kopienas atbalsta un valsts atbalsta kopsumma nekādā gadījumā nepārsniedz 69. panta 4. un 5. punktā noteikto ierobežojumu. ◄
182.a pants
Valsts atbalsts destilācijai krīzes gadījumā
1. No 2012. gada 1. augusta dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu vīna ražotājiem brīvprātīgai vai obligātai vīna destilēšanai pamatotas krīzes gadījumos.
2. Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ir proporcionāls, un ar tā palīdzību var novērst krīzi.
3. Kopējais atbalsta apjoms, kas pieejams dalībvalstī jebkurā attiecīgajā šāda atbalsta gadā, nepārsniedz 15 % no katrai dalībvalstij vispārēji pieejamajiem līdzekļiem attiecīgajā gadā, kā paredzēts Xb pielikumā.
4. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 1. punktā minēto atbalstu, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu paziņojumu. Lēmumu par to, vai pasākums ir apstiprināms un vai atbalstu var piešķirt, pieņem Komisija.
5. Lai izvairītos no konkurences traucējumiem, alkoholu, ko iegūst 1. pantā minētās destilācijas rezultātā, lieto tikai rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.
6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt Komisija.
V
DAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS
183. pants
Veicināšanas nodeva piena un piena produktu nozarē
Neierobežojot Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošanu, kā paredzēts šīs regulas 180. pantā, dalībvalsts var uzlikt piena ražotājiem veicināšanas nodevu attiecībā uz tirgū realizētajiem piena vai piena ekvivalenta daudzumiem, lai finansētu pasākumus patēriņa veicināšanai Kopienā, paplašinot piena un piena produktu tirgu un uzlabojot kvalitāti.
184. pants
Ziņošana attiecībā uz dažām nozarēm
Komisija iesniedz ziņojumu:
1. līdz 2008. gada 30. septembrim – Padomei par žāvētas rupjās lopbarības nozari, ņemot vērā šajā regulā paredzēto nosacījumu novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām jomās, kas saistītas ar pākšaugiem un citu rupjo lopbarību zaļmasas veidā, žāvētas rupjās lopbarības ražošanu un degizrakteņu kurināmā ietaupījumu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus;
2. līdz 2010. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados – Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem biškopības nozarē, kas izklāstīti II daļas I sadaļas IV nodaļas VI iedaļā;
3. līdz 2009. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par to 182. panta 4. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanu, kas attiecas uz Vācijas Alkohola monopolu; ziņojumā iekļauj tās palīdzības izvērtējumu, kura piešķirta saistībā ar to monopolu, kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem, ja tādi ir;
4. līdz 2013. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par II daļas I sadaļas IV nodaļas IVa iedaļā un II daļas II sadaļas II nodaļā izklāstīto noteikumu īstenošanu attiecībā uz ražotāju organizācijām, darbības fondiem un darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē;
5. līdz 2012. gada 31. augustam – Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota 103.ga pantā paredzētā Programma skolu apgādei ar augļiem, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus. Ziņojumā jo īpaši apraksta, kā programma ir dalībvalstīs veicinājusi labi funkcionējošu programmu izveidi skolu apgādei ar augļiem un kāda ir Programmas ietekme uz bērnu ēšanas paradumu uzlabošanu;
6. līdz 2010. gada 31. decembrim un 2012. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par tirgus stāvokļa attīstību un sekojošiem nosacījumiem piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai, vajadzības gadījumā, pievienojot atbilstīgus priekšlikumus;
7. līdz 2011. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par 103.p pantā minēto veicināšanas pasākumu īstenošanu vīna nozarē;
8. līdz 2012. gadam – par vīna nozari, jo īpaši ņemot vērā reformas īstenošanas laikā gūto pieredzi;
9. līdz 2014. gada 30. jūnijam un 2018. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par tirgus situāciju piena un piena produktu nozarē un jo īpaši par 122. panta pirmās daļas a) punkta iiia) apakšpunkta darbību un 123. panta 4. punkta, 126.c, 126.d, 177.a, 185.e un 185.f panta darbību, īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt šajos reģionos ražošanu, un ietverot iespējamās iniciatīvas, lai lauksaimniekus rosinātu noslēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus.
185. pants
Līgumu reģistrācija apiņu nozarē
1. Ikvienu piegādes līgumu, kas attiecas uz Kopienā audzētiem apiņiem un kas noslēgts starp audzētāju vai audzētāju organizāciju, no vienas puses, un pircēju, no otras puses, reģistrē struktūras, ko katra attiecīga audzētāja dalībvalsts norīko šim nolūkam.
2. Līgumus, kuri paredz konkrētu daudzumu piegādi par konkrētām cenām laikposmā, kas aptver vienu vai vairākas ražas, un kuri noslēgti pirms 1. augusta pirmās attiecīgās ražas gadā, dēvē par “iepriekšējiem līgumiem”. Tos reģistrē atsevišķi.
3. Informāciju, uz ko attiecas reģistrācija, var izmantot vienīgi šīs regulas piemērošanas mērķiem.
4. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus apiņu piegādes līgumu reģistrācijai.
185.a pants
Vīna dārzu reģistrs un uzskaite
1. Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu.
2. Šā panta 1. punktā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kurās ar vīna vīnogu šķirņu, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu, vīnogulājiem apstādītā kopplatība nepārsniedz 500 hektāru.
3. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 103.q pantu savās atbalsta programmās paredz pasākumu “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, pamatojoties uz vīna dārzu reģistra datiem, katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai atjauninātu uzskaites informāciju par ražošanas potenciālu.
4. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz vīna dārzu reģistru un uzskaiti, jo īpaši par tās izmantošanu uzraudzībā un ražošanas potenciāla kontrolē un par platību mērījumiem.
Komisija var pieņemt lēmumu, ka pēc 2016. gada 1. janvāra 1. līdz 3. punkta piemērošanu pārtrauc.
185.b pants
Obligātie paziņojumi vīna nozarē
1. Vīna ražošanai paredzēto vīnogu ražotāji un vīnogu misas un vīna ražotāji katru gadu valstu kompetentajām iestādēm paziņo daudzumus, kas iegūti no pēdējās ražas.
2. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai vīna ražošanai paredzēto vīnogu tirgotāji katru gadu paziņo daudzumus, kas pārdoti no pēdējās ražas.
3. Vīna misas un vīna ražotāji un tirgotāji, izņemot mazumtirgotājus, valsts kompetentajai iestādei katru gadu paziņo par saviem vīna misas un vīna krājumiem gan no kārtējā gada ražas, gan iepriekšējo gadu ražas. No trešām valstīm importētu vīna misu un vīnu uzrāda atsevišķi.
4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt Komisija, un tajos jo īpaši var iekļaut noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek konstatēta neatbilstība ziņojumu sniegšanas prasībām.
185.c pants
Pavaddokumenti un reģistrs vīna nozarē
1. Vīna nozares produktus, uz kuriem attiecas šī regula, drīkst laist apgrozībā Kopienā tikai ar oficiāli apliecinātu pavaddokumentu.
2. Fiziskas vai juridiskas personas vai personu grupas, kuru rīcībā ir vīna nozares produkti, darbojoties savā profesijā, jo īpaši ražotāji, pudeļu pildītāji un pārstrādātāji, kā arī tirgotāji, kurus nosaka Komisija, izdara ierakstus preču ievešanas un izvešanas reģistros par šiem produktiem.
3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt Komisija.
185.d pants
Atbildīgo valsts iestāžu izraudzīšana vīna nozarē
1. Neskarot citus šīs regulas noteikumus par kompetento valsts iestāžu izraudzīšanu, dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas iestādes, kuras ir atbildīgas par to, lai ievērotu Kopienas noteikumus vīna nozarē. Dalībvalstis izraugās laboratorijas, kuras ir pilnvarotas veikt oficiālas analīzes vīna nozarē. Izraudzītās laboratorijas atbilst vispārīgajiem kritērijiem par pārbaudes laboratoriju darbību saskaņā ar ISO/IEC 17025.
2. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus 1. punktā minēto iestāžu un laboratoriju nosaukumus un adreses. Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas atbalsta publisko šo informāciju.
185.e pants
Obligātie paziņojumi piena un piena produktu nozarē
Sākot ar 2015. gada 1. aprīli, svaigpiena pirmie pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi.
Šajā pantā un 185.f pantā “pirmais pircējs” ir uzņēmums vai grupa, kas iepērk pienu no ražotājiem, lai:
a) to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp saskaņā ar līgumu;
b) to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.
Dalībvalstis informē Komisiju par svaigpiena apjomu, kā minēts pirmajā daļā.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus ar noteikumiem par šādu paziņojumu apjomu, saturu, veidu un grafiku un pasākumiem saistībā ar dalībvalstu pienākumu sniegt Komisijai informāciju saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 196.b panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
185.f pants
Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē
1. Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru tās teritorijā veiktu lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, un/vai nolemj, ka pirmajam pircējam jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par svaigpiena piegādi, šāds līgums un/vai šāds piedāvājums noslēgt līgumu atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību. Šajā pantā “savācējs” ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai nākamajam savācējam, un katrā no šiem gadījumiem īpašumtiesības uz svaigpienu tiek nodotas tālāk.
2. Līgumu un/vai līguma piedāvājumu:
a) iesniedz pirms piegādes;
b) sagatavo rakstiski; un
c) īpaši iekļauj šādus elementus:
i) cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:
— ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai
— tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādātā svaigpiena kvalitāti vai sastāvu;
ii) svaigpiena apjomu, kuru var piegādāt un/vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku;
iii) līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām;
iv) informāciju par maksājuma termiņiem un procedūrām;
v) pasākumus svaigpiena savākšanai vai piegādei; un
vi) noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, līgums un/vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja lauksaimnieks svaigpienu piegādā kooperatīvam, kura dalībnieks ir arī lauksaimnieks, ja kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuru ietekme ir tāda pati kā tiem, kas noteikti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
4. Puses brīvi pārrunā visus lauksaimnieku, savācēju vai svaigpiena pārstrādātāju par svaigpiena piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos elementus, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
Neatkarīgi no pirmās daļas:
i) ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar šā panta 1. punktu par katru svaigpiena piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību; un/vai
ii) ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajam pircējam saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks priekšlikums līgumam par svaigpiena piegādi, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā to šajā nolūkā nosaka valsts tiesību akti. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši un neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
Otrā daļa neskar lauksaimnieka tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka tas par noraidījumu paziņo rakstiski. Šajā gadījumā abas puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp elementus, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
5. Dalībvalstis, kuras izmanto šajā pantā paredzētas iespējas, paziņo Komisijai par to, kā tās tiek piemērotas.
6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar paziņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 196.b panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
186. pants
Traucējumi attiecībā uz iekšējā tirgus cenām
Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus šādās situācijās, ja tām ir tendence atkārtoties, tādējādi radot traucējumus vai traucējumu draudus tirgos:
a) attiecībā uz produktiem cukura, apiņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, un aitas un kazu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami krīt vai ceļas cenas Kopienas tirgū;
b) attiecībā uz produktiem cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē un – attiecībā uz olīvu nozari – attiecībā uz olīveļļu, ja kādam no šiem produktiem ievērojami ceļas cenas Kopienas tirgū.
187. pants
Traucējumi, ko izraisa kursi vai cenas pasaules tirgū
Ja attiecībā uz produktiem labības, rīsu, cukura un piena un piena produktu nozarē viena vai vairāku produktu kursi vai cenas pasaules tirgū sasniedz tādu līmeni, kas traucē vai varētu traucēt piegādes pieejamību Kopienas tirgū, un ja minētā situācija varētu turpināties un pasliktināties, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus attiecīgajās nozarēs. Tā jo īpaši var pilnībā var daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu konkrētiem daudzumiem.
188. pants
Nosacījumi pasākumiem, ko piemēro traucējumu gadījumā, un īstenošanas noteikumi
1. Šīs regulas 186. un 187. pantā paredzētos pasākumus var pieņemt:
a) ja citi šajā regulā paredzētie pasākumi nav pietiekami;
b) ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.
2. Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 186. un 187. panta piemērošanai.
188.a pants
Ziņojumi un novērtējumi vīna nozarē
1. Attiecībā uz 85.a pantā minētajiem nelikumīgiem stādījumiem, kas izdarīti pēc 1998. gada 31. augusta, dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam paziņo Komisijai, cik lielas platības tikušas apstādītas pēc1998. gada 31. augusta bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām, kā arī par to, cik lielas platības ir izartas saskaņā ar minētā panta 1. punktu.
2. Attiecībā uz 85.b pantā minēto nelikumīgo stādījumu, kas radīti līdz 1998. gada 1. septembrim, obligāto legalizēšanu dalībvalstis par katru attiecīgo gadu līdz 1. martam Komisijai paziņo šādu informāciju:
a) platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām līdz 1998. gada 1. septembrim;
b) platības, kuras saskaņā ar minētā panta 1. punktu ir legalizētas, maksājumi, kuri noteikti minētajā punktā, kā arī stādīšanas tiesību vidējā vērtība saskaņā ar minētā panta 2. punktu.
Dalībvalstis 2010. gada 1. martā pirmo reizi Komisijai paziņo informāciju par platībām, kuras izartas saskaņā ar 85.b panta 4. punkta pirmo daļu.
Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kurš beidzas 2015. gada 31. decembrī, kā noteikts 85.g panta 1. punktā, neskar šajā punktā noteiktos pienākumus.
3. Attiecībā uz pieteikumiem atbalsta saņemšanai izaršanas shēmā, kas izveidota II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas III apakšiedaļā, dalībvalstis līdz 1. martam katru gadu paziņo Komisijai par pieņemtajiem pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām, kā arī kopējo samaksāto izaršanas piemaksu summu, sadalot datus pēc reģioniem.
Par katru iepriekšējo vīna gadu dalībvalstis līdz 1. decembrim katru gadu Komisijai paziņo šādu informāciju:
a) izartās platības, sadalot tās pēc reģiona un ražas kategorijas;
b) izaršanas piemaksu kopējo summu, sadalot datus pēc reģiona, kurā tās izmaksātas.
4. Attiecībā uz atbrīvojumiem no tiesībām piedalīties izaršanas shēmā saskaņā ar 85.u pantu, ja dalībvalstis pieņem lēmumu izmantot iespēju, kura paredzēta minētā panta 4. līdz 6.punktā, tā līdz 1. augustam katru gadu Komisijai paziņo šādu informāciju par izaršanas pasākumiem, kuri tiks īstenoti:
a) platībās, uz kurām neattiecina prasību par izaršanu;
b) attiecīgu pamatojumu saskaņā ar 85.u panta 4. un 5. punktu.
5. Ik gadu, pirmoreiz 2010. gada 1. martā, dalībvalstis līdz 1. martam iesniedz Komisijai ziņojumu par to pasākumu īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā, kas paredzēti II daļas I sadaļas IV nodaļas IVb iedaļā minētajās dalībvalstu atbalsta programmās.
Šajos ziņojumos uzskaita un apraksta pasākumus, par kuriem piešķirts Kopienas atbalsts saskaņā ar atbalsta programmām, un jo īpaši tajos iekļauj sīku informāciju par 103.p pantā minēto veicināšanas pasākumu īstenošanu.
6. Dalībvalstis līdz 2011. gada 1. martam un otrreiz līdz 2014. gada 1. martam iesniedz Komisijai atbalsta programmu izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kā arī norāda, kā palielināt programmu efektivitāti.
7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem Komisija.
189. pants
Paziņošana etilspirta nozarē
1. Attiecībā uz produktiem etilspirta nozarē dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju:
a) saražotais lauksaimniecības izcelsmes etilspirts, kas izteikts tīrā spirta hektolitros un iedalīts pēc izmantotajiem spirta ieguves produktiem;
b) realizētais lauksaimniecības izcelsmes etilspirta daudzums, kas izteikts tīrā spirta hektolitros un iedalīts pēc galamērķa nozarēm;
c) lauksaimniecības izcelsmes etilspirta krājumi, kas pieejami dalībvalstī iepriekšējā gada beigās;
d) kārtējā gada paredzamā produkcija.
Komisija pieņem noteikumus attiecībā uz šīs informācijas nosūtīšanu un jo īpaši nosūtīšanas biežumu un galamērķa nozaru noteikšanu.
2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un jebkādu citu pieejamu informāciju, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības sastāda Kopienas lauksaimniecības izcelsmes etilspirta tirgus bilanci iepriekšējam gadam un paredzēto bilanci kārtējam gadam.
Kopienas bilance arī ietver informāciju par nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Šādas informācijas precīzu saturu un savākšanas veidu nosaka Komisija.
Šajā punktā “nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts” ir produkti ar KN kodiem 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, kuri nav iegūti no Līguma I pielikumā minēta konkrēta lauksaimniecības produkta.
3. Komisija informē dalībvalstis par 2. punktā minētajām bilancēm.
VI
DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
190. pants
Finanšu noteikumi
Izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, pildot šajā regulā paredzētās saistības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un tās īstenošanas noteikumus.
190.a pants
Vīna nozarē pieejamo finanšu pārvedums lauku attīstībai
1. Summas, kas noteiktas 2. punktā, pamatojoties uz agrākajiem izdevumiem intervences pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, kuri paredzēti, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būs pieejamas kā papildu Kopienas līdzekļi pasākumiem vīna ražošanas reģionos atbilstīgi lauku attīstības programmai, ko finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005.
2. Attiecīgajos kalendārajos gados būs pieejamas šādas summas:
— 2009. gadā: EUR 40 660 000,
— 2010. gadā: EUR 82 110 000,
— no 2011. gada un turpmāk: EUR 122 610 000.
3. Šā panta 2. punktā minētās summas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar Xc pielikumu.
191. pants
Ārkārtas gadījumi
Komisija pieņem pasākumus, kas ārkārtas gadījumos ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas praktiskas problēmas.
Minētie pasākumi var ietvert atkāpes no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tiktāl un tikai uz tādu laiku, kāds ir vajadzīgs.
192. pants
Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju
1. Dalībvalstis un Komisija cita citai nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu, veiktu tirgus uzraudzību un analīzi un lai izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem.
2. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai noteiktu 1. punkta piemērošanai nepieciešamo informāciju, tostarp tās formu, saturu, laiku un termiņus, kā arī pasākumus informācijas un dokumentu pārsūtīšanai un pieejamības nodrošināšanai.
193. pants
Apiešanas klauzula
Neskarot nekādus īpašos noteikumus, šajā regulā noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās pretēji šīs regulas mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai.
194. pants
Pārbaudes un administratīvi pasākumi un administratīvas sankcijas un to paziņošana
Komisija paredz:
a) noteikumus administratīvajām un fiziskajām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas;
b) administratīvu pasākumu un administratīvu sankciju piemērošanas sistēmu, ja ir atklāta no šīs regulas piemērošanas izrietošo pienākumu neizpilde;
c) noteikumus par to, kā atgūst nepamatotus maksājumus, kas izriet no šīs regulas piemērošanas;
d) noteikumus attiecībā uz ziņojumiem par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.
Šā panta b) punktā minētās administratīvās sankcijas iedala pēc atklātās neatbilstības nopietnības, apjoma, pastāvības un atkārtošanās.
Komisija var noteikt arī noteikumus platību mērījumiem vīna nozarē, kas nodrošina vienādu Kopienas noteikumu piemērošanu, kā noteikts šajā regulā. Šādi noteikumi jo īpaši var būt saistīti ar kontrolēm un noteikumiem, kas reglamentē īpašas finansiālas procedūras kontroļu uzlabošanai.
194.a pants
Saderība ar integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu
Lai piemērotu šo regulu vīna nozarē, dalībvalstis nodrošina, lai 194. panta pirmajā un trešajā daļā minētās administrācijas un kontroles procedūras, kas attiecas uz šo jomu, būtu savietojamas ar integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) attiecībā uz šādiem elementiem:
a) datorizēta datubāze;
b) identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabaliem, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. panta 1. punktā;
c) administratīvās pārbaudes.
Šīs procedūras bez sarežģījumiem vai problēmām ļaus nodrošināt kopēju datu apmaiņu ar IAKS.
VII
DAĻA
ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Īstenošanas noteikumi
195. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (turpmāk – “Pārvaldības komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
3. Komisijai palīdz arī regulatīvā komiteja.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
196. pants
Komitejas pārvaldības organizācija
Šīs regulas 195. panta 1. punktā minētās Pārvaldības komitejas sanāksmju organizācijā jo īpaši ņem vērā tās atbildības jomu, apspriežamo tematu īpatnības un vajadzību iesaistīt attiecīgus ekspertus.
196.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 126.e panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 2. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 126.e panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 126.e panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
196.b pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, ko sauc par Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteju. Minētā komiteja ir komiteja atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( 88 ).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
II
NODAĻA
Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi
197. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1493/1999
Svītro Regulas (EK) Nr. 1493/1999 74. līdz 76. pantu.
198. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2200/96
Svītro Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. un 47. pantu.
199. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2201/96
Svītro Regulas (EK) Nr. 2201/96 29. un 30. pantu.
200. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1184/2006
Regulu (EK) Nr. 1184/2006 groza šādi:
1) nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:
“Padomes Regula (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko konkrētus konkurences noteikumus piemēro dažu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai”;
2) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“1. pants
Šajā regulā paredz noteikumus, ko piemēro saistībā ar Līguma 81. līdz 86. panta un dažu 88. panta noteikumu piemērojamību attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu un tirdzniecību, izņemot produktus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 89 ) 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, k) apakšpunktā un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā.
1.a pants
Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 2. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar 1. pantā minēto produktu ražošanu vai tirdzniecību.”;
3) regulas 2. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“1. Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 1.a pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas ir būtiska valsts tirgus organizācijas daļa vai ir vajadzīgi Līguma 33. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.”;
4) regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“3. pants
Līguma 88. panta 1. punktu un 3. punkta pirmo teikumu piemēro atbalstam, kas piešķirts 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai.”.
201. pants
Atcelšana
1. Ievērojot 3. punktu, atceļ šādas regulas:
a) no 2008. gada 1. janvāra – Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2517/69, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004;
b) no 2008. gada 1. aprīļa – Regulas (EEK) Nr. 707/76, (EK) Nr. 1786/2003, (EK) Nr. 1788/2003 un (EK) Nr. 1544/2006;
c) no 2008. gada 1. jūlija – Regulas (EEK) Nr. 315/68, (EEK) Nr. 316/68, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2763/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 2782/75, (EEK) Nr. 1898/87, (EEK) Nr. 1906/90, (EEK) Nr. 2204/90, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 2991/94, (EK) Nr. 2597/97, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1255/1999, (EK) Nr. 2250/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 1784/2003, (EK) Nr. 865/2004, (EK) No 1947/2005, (EK) Nr. 1952/2005 un (EK) Nr. 1028/2006;
d) no 2008. gada 1. septembra – Regulu (EK) Nr. 1785/2003;
e) no 2008. gada 1. oktobra – Regulu (EK) Nr. 318/2006;
f) no 2009. gada 1. janvāra – Regulas (EEK) Nr. 3220/84, (EEK) Nr. 386/90, (EEK) Nr. 1186/90, (EEK) Nr. 2137/92 un (EK) Nr. 1183/2006.
2. Lēmums 74/583/EEK atceļ no 2008. gada 1. janvāra.
3. Šā panta 1. punktā minēto regulu atcelšana neskar to, ka:
a) saglabājas spēkā Kopienas akti, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām regulām; un
b) joprojām ir spēkā grozījumi, kas ar minētajām regulām izdarīti citos Kopienas tiesību aktos, kuri nav atcelti ar šo regulu.
202. pants
Atsauču skaidrojums
Atsauces uz noteikumiem un regulām, ko groza vai atceļ ar 197. līdz 201. pantu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar XXII pielikumā ietvertajām atbilstības tabulām.
203. pants
Pārejas noteikumi
Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu pāreju no režīma, kas paredzēts regulās, kuras groza vai atceļ ar 197. līdz 201. pantu, uz šajā regulā paredzēto režīmu.
203.a pants
Pārejas noteikumi augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē
1. Atbalsta shēmas, kas noteiktas ar Regulām (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem ( 90 ), un atceltas ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gadā.
2. Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kas pirms šīs regulas spēkā stāšanās jau atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, joprojām būs atzītas arī saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā tās līdz 2010. gada 31. decembrim veic pielāgojumus šīs regulas prasībām.
Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kuras jau atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, turpina būt atzītas arī saskaņā ar šo regulu.
3. Pēc ražotāju organizācijas lūguma darbības programmu, kas pirms Regulas (EK) Nr. 1182/2007 piemērošanas apstiprināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96:
a) var turpināt līdz tās beigām; vai
b) var mainīt, lai izpildītu šīs regulas prasības; vai
c) var aizstāt ar jaunu darbības programmu, kas apstiprināta saskaņā ar šo regulu.
Šīs regulas 103.d panta 3. punkta e) un f) apakšpunktu nepiemēro darbības programmām, kuras ir iesniegtas 2007. gadā, bet vēl nav apstiprinātas šīs regulas piemērošanas dienā un kuras citādi atbilst šajos punktos izvirzītajiem kritērijiem.
4. Ražotāju grupas, kam piešķirta sākotnējā atzīšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, arī saskaņā ar šo regulu varēs turpināt izmantot iespējas, ko sniedz sākotnējā atzīšana. Atzīšanas plāni, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, arī saskaņā ar šo regulu varēs turpināt izmantot iespējas, ko sniedz minētā atzīšana. Šos plānus vajadzības gadījumā tomēr groza, lai ražotāju grupa varētu izpildīt šīs regulas 125.b pantā izklāstītos ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijus. Attiecībā uz ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, no šīs regulas spēkā stāšanās dienas atzīšanas plāniem piemēro 103.a panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītās atbalsta likmes.
5. Regulas (EK) Nr. 2202/96 3. panta 2. punktā minētos līgumus, kas attiecas vairāk nekā uz vienu tirdzniecības gadu citrusaugļu pārstrādes atbalsta shēmā saistībā ar tirdzniecības gadu, kas sākas 2008. gada 1. oktobrī, vai turpmākajiem tirdzniecības gadiem, abām līgumslēdzējām pusēm vienojoties, var grozīt vai izbeigt, lai ņemtu vērā minētās regulas atcelšanu ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un no tās izrietošo atbalsta atcelšanu. Saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem iesaistītajām pusēm nepiemēro nekādas sankcijas, kas izriet no šādiem līgumu grozījumiem vai to izbeigšanas.
6. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b vai 143.bc pantā paredzēto pārejas režīmu, tad izejvielām, kas saražotas tās teritorijā, turpina piemērot noteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 2202/96 6. pantu pieņemti attiecībā uz pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un par obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem.
7. Kamēr saskaņā ar 113. un 113.a pantu nav pieņemti jauni tirdzniecības standarti augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, turpina piemērot tirdzniecības standartus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 2200/96 un (EK) Nr. 2201/96.
8. Komisija var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglinātu pāreju no Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2202/96 un (EK) Nr. 1182/2007paredzētās kārtības uz kārtību, kas noteikta šajā regulā, tostarp šā panta 1. līdz 7. punktā.
203.b pants
Pārejas noteikumi vīna nozarē
Komisija var pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu pāreju no Regulās (EK) Nr. 1493/1999 un (EK) Nr. 479/2008 paredzētā režīma uz šajā regulā izklāstīto režīmu.
204. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.
Tomēr to piemēro:
a) attiecībā uz labības, sēklu, apiņu, olīvu eļļas un galda olīvu, linu un kaņepju, jēltabakas, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozari – no 2008. gada 1. jūlija;
b) attiecībā uz rīsu nozari – no 2008. gada 1. septembra;
c) attiecībā uz cukura nozari – no 2008. gada 1. oktobra, izņemot 59. pantu, ko piemēro no 2008. gada 1. janvāra;
d) attiecībā uz žāvētās rupjās lopbarības un zīdtārpiņu nozari – no 2008. gada 1. aprīļa;
e) attiecībā uz vīna nozari, ka arī 197. pantu – no 2008. gada 1. augusta;
f) attiecībā uz piena un piena produktu nozari, izņemot II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētos noteikumus – no 2008. gada 1. jūlija;
g) attiecībā uz II daļas I sadaļas III nodaļā noteiktajiem piena ražošanas ierobežojumiem – no 2008. gada 1. aprīļa;
h) attiecībā uz 42. panta 1. punktā minētajām Kopienas skalām liemeņu klasifikācijai – no 2009. gada 1. janvāra.
Attiecībā uz visiem atbilstīgajiem produktiem 27., 39. un 172. pantu piemēro no 2008. gada 1. janvāra un 149. līdz 152. pantu – no 2008. gada 1. jūlija.
3. Attiecībā uz cukura nozari II daļas I sadaļu cukuram piemēro līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām.
4. Šīs regulas II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētos noteikumus attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu saskaņā ar 66. pantu piemēro līdz 2015. gada 31. martam.
5. Attiecībā uz kartupeļu cieti II daļas I sadaļas III nodaļas IIIa iedaļu piemēro līdz 2011./2012. tirdzniecības gada beigām.
6. Regulas 27. pantu piemēro no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada plāna pabeigšanai.
7. Attiecībā uz piena un piena produktu nozari 122. panta pirmās daļas a) punkta iiia) apakšpunktu, 123. panta 4. punktu un 126.a, 126.b, 126.e un 177.a pantu piemēro no 2012. gada 2. aprīļa līdz 2020. gada 30. jūnijam, un 126.c, 126.d, 185.e un 185.f pantu piemēro no 2012. gada 3. oktobra līdz 2020. gada 30. jūnijam.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
1. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS
I daļa. Labība
Attiecībā uz labību šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0709 90 60 |
Svaiga vai atdzesēta cukurkukurūza |
|
0712 90 19 |
Žāvēta cukurkukurūza, vesela, sagriezta, šķēlēs, šķelta vai pulverī, bet bez tālākas apstrādes un izņemot hibrīdus sējai |
|
|
1001 90 91 |
Parastie kvieši un labības maisījums |
|
|
1001 90 99 |
Speltas kvieši, parastie kvieši un labības maisījums, izņemot sējai paredzēto |
|
|
1002 00 00 |
Rudzi |
|
|
1003 00 |
Mieži |
|
|
1004 00 |
Auzas |
|
|
1005 10 90 |
Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdus |
|
|
1005 90 00 |
Kukurūza, izņemot sēklas |
|
|
1007 00 90 |
Graudu sorgo, izņemot hibrīdus sējai |
|
|
1008 |
Griķi, prosa un Kanāriju spulgzāles sēklas; citi graudaugi |
|
|
b) |
1001 10 |
Cietie kvieši |
|
c) |
1101 00 00 |
Kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma milti |
|
1102 10 00 |
Rudzu milti |
|
|
1103 11 |
Kviešu putraimi un rupja maluma milti |
|
|
1107 |
Grauzdēts vai negrauzdēts iesals |
|
|
d) |
0714 |
Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un gumi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlēs vai granulās; sago palmas serdes |
|
ex11 02 |
Labības milti, izņemot kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma miltus: |
|
|
1102 20 |
– kukurūzas milti |
|
|
1102 90 |
– citi: |
|
|
1102 90 10 |
– – miežu milti |
|
|
1102 90 30 |
– – auzu milti |
|
|
1102 90 90 |
– – citi |
|
|
ex11 03 |
Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas, izņemot kviešu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 11), rīsu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 19 50) un rīsu granulas (apakšpozīcija 1103 20 50) |
|
|
ex11 04 |
Graudi, kas apstrādāti citādā veidā (piemēram, lobīti, placināti, saspiesti pārslās, slīpēti, pulēti, kapāti vai drupināti), izņemot rīsus, kas iekļauti pozīcijā 1006, un rīsu pārslas, kas iekļautas apakšpozīcijā 1104 19 91; graudu dīgļi, veseli, placināti, pārslu veidā vai samalti |
|
|
1106 20 |
Milti, rupja maluma milti un pulveris no sago, saknēm vai gumiem, kas iekļauti pozīcijā 0714 |
|
|
ex11 08 |
Cietes; inulīns: |
|
|
– Cietes: |
||
|
1108 11 00 |
– – kviešu ciete |
|
|
1108 12 00 |
– – kukurūzas ciete |
|
|
1108 13 00 |
– – kartupeļu ciete |
|
|
1108 14 00 |
– – manioka ciete |
|
|
ex11 08 19 |
– – Cita veida ciete: |
|
|
1108 19 90 |
– – – citi |
|
|
1109 00 00 |
Izžāvēts vai neizžāvēts kviešu lipeklis |
|
|
1702 |
Pārējie cukura veidi, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi cietā stāvoklī; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, sajaukts vai nesajaukts ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |
|
|
ex17 02 30 |
– glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % fruktozes pēc svara: |
|
|
– – citi: |
||
|
– – – citi: |
||
|
ex170230 50 |
– – citi: – – – balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti, kas sausā veidā satur mazāk nekā 99 % glikozes no svara |
|
|
ex170230 90 |
– – – Citi produkti, kas sausā veidā satur mazāk nekā 99 % glikozes no svara |
|
|
ex17 02 40 |
– Glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā pēc svara satur vismaz 20 %, bet mazāk nekā 50 % fruktozes, izņemot invertcukuru: |
|
|
1702 40 90 |
– – citi |
|
|
ex17 02 90 |
– Citi produkti, ieskaitot invertcukuru un citu cukuru, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā no svara satur 50 % fruktozes: |
|
|
1702 90 50 |
– – maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups |
|
|
– – grauzdēts cukurs: |
||
|
– – – citi: |
||
|
1702 90 75 |
– – – – pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti |
|
|
1702 90 79 |
– – – – citi |
|
|
2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
|
ex21 06 90 |
– citi |
|
|
– – aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi: |
||
|
– – – citi |
||
|
2106 90 55 |
– – – – glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups |
|
|
ex23 02 |
Klijas, atsijas un pārējie atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot graudaugus |
|
|
ex23 03 |
Cietes ražošanas atlikumi un līdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atlikumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti: |
|
|
2303 10 |
– cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi |
|
|
2303 30 00 |
– alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi |
|
|
ex23 06 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijās 2304 un 2305: |
|
|
– citi |
||
|
2306 90 05 |
– – no kukurūzas dīgļiem |
|
|
ex23 08 |
Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, augu atlikumi un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai ietverti: |
|
|
2308 00 40 |
– ozolzīles un zirgkastaņi; augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu čagas |
|
|
2309 |
Izstrādājumi, ko izmanto dzīvnieku barībai: |
|
|
ex23 09 10 |
– suņu un kaķu barība, kas iesaiņota pārdošanai mazumtirdzniecībā: |
|
|
2309 10 11 2309 10 13 2309 10 31 2309 10 33 2309 10 51 2309 10 53 |
– – kas satur apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55 iekļauto cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, vai piena produktus ◄ |
|
|
ex23 09 90 |
►M9 Citi: ◄ |
|
|
2309 90 20 |
– produkti, kas minēti Kombinētās nomenklatūras 23. nodaļas 5. papildpiezīmē ◄ |
|
|
– citi, ieskaitot premiksus: ◄ |
||
|
2309 90 31 2309 90 33 2309 90 41 2309 90 43 2309 90 51 2309 90 53 |
– – kas satur apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55 iekļauto cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, vai piena produktus ◄ |
|
II daļa. Rīsi
Attiecībā uz rīsiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
1006 10 91 līdz 1006 10 98 |
Nelobīti rīsi, kas nav paredzēti sēšanai |
|
1006 20 |
Lobīti (brūnie) rīsi |
|
|
1006 30 |
Daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi, pulēti vai nepulēti vai glazēti vai neglazēti |
|
|
b) |
1006 40 00 |
Šķelti rīsi |
|
c) |
1102 90 50 |
Rīsu milti |
|
1103 19 50 |
Rīsu putraimi un rupja maluma milti |
|
|
1103 20 50 |
Rīsu granulas |
|
|
1104 19 91 |
Rīsu pārslas |
|
|
ex110419 99 |
Placināti rīsu graudi |
|
|
1108 19 10 |
Rīsu ciete |
|
III daļa. Cukurs
Attiecībā uz cukuru šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
1212 91 |
Cukurbietes |
|
1212 99 20 |
Cukurniedres |
|
|
b) |
1701 |
Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā |
|
c) |
1702 20 |
Kļavu cukurs un kļavu sīrups |
|
1702 60 95 un 1702 90 95 ◄ |
Pārējie cukura veidi cietā stāvoklī un cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām, izņemot laktozi, glikozi, maltodekstrīnu un izoglikozi |
|
|
▼M9 ————— |
||
|
1702 90 71 |
Grauzdēts cukurs, kas sausā veidā pēc svara satur 50 % vai vairāk procentu glikozes |
|
|
2106 90 59 |
Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozi, laktozi, glikozi un maltodekstrīna sīrupu |
|
|
d) |
1702 30 10 1702 40 10 1702 60 10 1702 90 30 |
Izoglikoze |
|
e) |
1702 60 80 1702 90 80 |
Inulīna sīrups |
|
f) |
1703 |
Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru |
|
g) |
2106 90 30 |
Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi: |
|
h) |
2303 20 |
Biešu mīkstums, cukurniedru rauši un pārējie cukura rūpniecības atlikumi |
IV daļa. Žāvēta rupjā lopbarība
Attiecībā uz žāvētu rupjo lopbarību šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
ex121410 00 |
– Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas ir mākslīgi žāvētas |
|
– Citādi žāvētas lucernas rupja maluma milti un granulas |
||
|
ex121490 90 |
– Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un līdzīgi rupjās lopbarības produkti, kas ir mākslīgi žāvēti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus un produktus, kuri satur sienu |
|
|
– Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi un vanagnadziņi, kas žāvēti citādā veidā un malti |
||
|
b) |
ex230990 99 |
– Olbaltumvielu koncentrāti, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas |
|
– Dehidrēti produkti, kas iegūti vienīgi no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot iepriekšminētos koncentrātus |
||
V daļa. Sēklas
Attiecībā uz sēklām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
0712 90 11 |
Cukurkukurūzas hibrīdi: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
0713 10 10 |
Zirņi (Pisum sativum) |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071320 00 |
Aunazirņi: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071331 00 |
Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek): |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071332 00 |
Šķautainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis): |
|
– paredzētas sējai |
|
|
0713 33 10 |
Dārza pupiņas, ieskaitot Phaseolus vulgaris: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071339 00 |
Citas pupiņas: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071340 00 |
Lēcas: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071350 00 |
Cūku pupas (Vicia faba var. major) un lauka pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor): |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex071390 00 |
Citi kaltēti pākšu dārzeņi: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1001 90 10 |
Speltas kvieši: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex10 05 10 |
Hibrīdkukurūzas sēklas |
|
1006 10 10 |
Nelobīti rīsi: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1007 00 10 |
Graudu sorgo hibrīdi: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1201 00 10 |
Sojas pupiņas, veselas vai šķeltas: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1202 10 10 |
Nelobīti zemesrieksti, kas nav grauzdēti vai citādā veidā termiski apstrādāti: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1204 00 10 |
Linsēklas, veselas vai drupinātas: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1205 10 10 un ex120590 00 |
Sējai paredzētas ripša vai rapša sēklas, arī sasmalcinātas |
|
– Citi |
|
|
1206 00 10 |
Saulespuķu sēklas, veselas vai drupinātas: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
ex12 07 |
Citas eļļas augu sēklas un eļļas augļi, veseli vai drupināti: |
|
– paredzētas sējai |
|
|
1209 |
Sēklas, augļi un sporas, kas izmantojamas: |
|
– paredzētas sējai |
VI daļa. Apiņi
1. Attiecībā uz apiņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
1210 |
Apiņu rogas, svaigas vai žāvētas, arī maltas, pulverī vai granulās; lupulīns |
2. Šīs regulas noteikumi par tirdzniecību un tirdzniecību ar trešām valstīm attiecas arī uz šādiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
1302 13 00 |
Augu izcelsmes sulas un apiņu ekstrakti |
VII daļa. Olīveļļa un galda olīvas
Attiecībā uz olīveļļu un galda olīvām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
1509 |
Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām |
|
1510 00 |
Citas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas vienīgi no olīvām, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar pozīcijā 1509 iekļautajām eļļām vai frakcijām |
|
|
b) |
0709 90 31 |
Svaigas vai atdzesētas olīvas, kas nav izmantojamas eļļas ražošanā |
|
0709 90 39 |
Citas svaigas vai atdzesētas olīvas |
|
|
0710 80 10 |
Saldētas olīvas (termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī) |
|
|
0711 20 |
Olīvas, kuras konservētas īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kuras nav derīgas tūlītējai lietošanai |
|
|
ex071290 90 |
Žāvētas olīvas, veselas, sagrieztas gabalos vai šķēlēs, drupinātas vai pulverī, bet bez tālākas apstrādes |
|
|
2001 90 65 |
Olīvas, kas sagatavotas vai konservētas etiķī vai etiķskābē |
|
|
ex200490 30 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas, saldētas olīvas |
|
|
2005 70 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas, nesasaldētas olīvas |
|
|
c) |
1522 00 31 1522 00 39 |
Atlikumi, kas rodas, apstrādājot taukvielas vai dzīvnieku vai augu vasku, kas satur eļļu ar olīveļļas īpašībām |
|
2306 90 11 2306 90 19 |
Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas atlikumi |
|
VIII daļa. Šķiedras lini un kaņepes
Attiecībā uz šķiedras liniem un kaņepēm šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
5301 |
Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; linu pakulas un atlikumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras) |
|
5302 |
Kaņepāji (Cannabis sativa L.), neapstrādāti vai apstrādāti, bet nevērpti; kaņepāju pakulas un atlikumi (ieskaitot vērpšanas atlikumus un plucinātas šķiedras) |
IX daļa. Augļi un dārzeņi
Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem.
|
KN kods |
Apraksts |
|
0702 00 00 |
Svaigi vai atdzesēti tomāti |
|
0703 |
Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi ķiploku dārzeņi, svaigi vai atdzesēti |
|
0704 |
Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un līdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai atdzesēti |
|
0705 |
Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti |
|
0706 |
Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un līdzīgi pārtikas sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti |
|
0707 00 |
Svaigi vai atdzesēti gurķi un kornišoni |
|
0708 |
Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti |
|
ex07 09 |
Svaigi vai atdzesēti citi dārzeņi, izņemot dārzeņus, kas iekļauti apakšpozīcijās 0709 60 91, 0709 60 95, 0709 60 99, 0709 90 31, 0709 90 39 un 0709 90 60 |
|
ex08 02 |
Citi rieksti, svaigi vai žāvēti, arī lobīti vai mizoti, izņemot apakšpozīcijā 0802 90 20 iekļautos beteļriekstus un kolas riekstus |
|
0803 00 11 |
Svaigi miltu banāni |
|
ex080300 90 |
Žāvēti miltu banāni |
|
0804 20 10 |
Svaigas vīģes |
|
0804 30 00 |
Ananāsi |
|
0804 40 00 |
Avokado |
|
0804 50 00 |
Guavas, mango un mangostīni |
|
0805 |
Svaigi vai žāvēti citrusaugļi |
|
0806 10 10 |
Svaigas galda vīnogas |
|
0807 |
Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas |
|
0808 |
Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas |
|
0809 |
Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un dzeloņplūmes |
|
0810 |
Citi svaigi augļi |
|
0813 50 31 0813 50 39 |
Maisījumi tikai no žāvētiem pozīcijās 0801 un 0802 iekļautajiem riekstiem |
|
0910 20 |
Safrāns |
|
ex09 10 99 |
Timiāns, svaigs vai atdzesēts |
|
ex121190 85 |
Baziliks, melisa, mētra, Origanum vulgare (raudene/parastā raudene), rozmarīns, ārstniecības salvija, svaiga vai atdzesēta |
|
1212 99 30 |
Amerikas akācijas (vai ceratoniju) pupas |
X daļa. Augļu un dārzeņu pārstrādes produkti
Attiecībā uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
ex07 10 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), izņemot apakšpozīcijā 0710 40 00 iekļauto cukurkukurūzu, apakšpozīcijā 0710 80 10 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 0710 80 59 iekļautos Capsicum un Pimenta ģints dārzeņus |
|
ex07 11 |
Dārzeņi, kuri konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā 0711 20 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 0711 90 10 iekļautos Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņus un apakšpozīcijā 0711 90 30 iekļauto cukurkukurūzu |
|
|
ex07 12 |
Žāvēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabalos vai šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot apakšpozīcijā ex071290 05 iekļautos kartupeļus, kas dehidrēti, izmantojot mākslīgo žāvēšanu un nav derīgi tūlītējai lietošanai, apakšpozīcijās ex071290 11 un 0712 90 19 iekļauto cukurkukurūzu un apakšpozīcijā ex071290 90 iekļautās olīvas |
|
|
0804 20 90 |
Žāvētas vīģes |
|
|
0806 20 |
Rozīnes |
|
|
ex08 11 |
Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, izņemot apakšpozīcijā ex081190 95 iekļautos saldētos banānus |
|
|
ex08 12 |
Augļi un rieksti, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā ex081290 98 iekļautos banānus, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai |
|
|
ex08 13 |
Žāvēti augļi, kas nav iekļauti pozīcijās 0801 līdz 0806; riekstu un žāvētu augļu maisījumi, kas iekļauti šajā nodaļā, izņemot tikai to riekstu maisījumus, kuri iekļauti pozīcijās 0801 un 0802 un kuri atbilst apakšpozīcijām 0813 50 31 un 0813 50 39 |
|
|
0814 00 00 |
Citrusaugļu vai meloņu (ieskaitot arbūzu) mizas, svaigas, saldētas, žāvētas vai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā īslaicīgai glabāšanai |
|
|
0904 20 10 |
Žāvēti dārzeņpipari, kas nav drupināti vai malti |
|
|
b) |
ex08 11 |
Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
ex13 02 20 |
Pektīnvielas un pektināti |
|
|
ex20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas, izņemot: — Capsicum ģints augļus, kas nav apakšpozīcijā 2001 90 20 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari — cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas iekļauta apakšpozīcijā 2001 90 30 — apakšpozīcijā 2001 90 40 iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes — palmu serdes, kas iekļautas apakšpozīcijā 2001 90 60 — olīvas, kas iekļautas apakšpozīcijā 2001 90 65 — vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas apakšpozīcijā ►M9 ex200190 97 ◄ |
|
|
2002 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti |
|
|
2003 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles |
|
|
ex20 04 |
Saldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav pozīcijā 2006 iekļautie produkti, izņemot apakšpozīcijā ex200490 10 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), apakšpozīcijā 2004 90 30 iekļautās olīvas un kartupeļus, kuri sagatavoti vai konservēti apakšpozīcijā 2004 10 91 iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
|
ex20 05 |
Nesaldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav pozīcijā 2006 iekļautie produkti, izņemot apakšpozīcijā 2005 70 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 2005 80 00 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un Capsicum ģints augļus, kuri nav apakšpozīcijā 2005 99 10 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, un kartupeļi, kuri sagatavoti vai konservēti apakšpozīcijā 2005 20 10 iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
|
ex20 06 00 |
Augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, kas konservētas ar cukuru (sausinātas, glazētas vai kristalizētas), izņemot pozīcijās ex200600 38 un ex200600 99 iekļautos banānus, kas konservēti ar cukuru |
|
|
ex20 07 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot: — homogenizētus banānu produktus, kas iekļauti apakšpozīcijā ex20 07 10 — banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus vai pastas, kas iekļautas apakšpozīcijās ex200799 39, ►M9 ex200799 50 ◄ un ►M9 ex200799 97 ◄ |
|
|
ex20 08 |
Citur neminēti vai neiekļauti augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, kas sagatavotas vai konservētas citādā veidā, ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu vai bez tās, izņemot — zemesriekstu sviestu, kas iekļauts apakšpozīcijā 2008 11 10 — palmu serdes, kas iekļautas apakšpozīcijā 2008 91 00 — kukurūzu, kas iekļauta apakšpozīcijā 2008 99 85 — apakšpozīcijā 2008 99 91 iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes — vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas apakšpozīcijā ex200899 99 — citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex200892 59, ex200892 78, ex200892 93 un ex200892 98 — citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex200899 49, ex200899 67 un ex200899 99 |
|
|
ex20 09 |
Augļu sulas (izņemot vīnogu sulu un vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijās 2009 61 un 2009 69, un banānu sulu, kas iekļauta apakšpozīcijā ex20 09 80) un dārzeņu sulas, kas nav fermentētas un nesatur spirta piedevu, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
|
XI daļa. Banāni
Attiecībā uz banāniem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kodi |
Apraksts |
|
0803 00 19 |
Svaigi banāni, izņemot miltu banānus |
|
ex080300 90 |
Žāvēti banāni, izņemot miltu banānus |
|
ex081290 98 |
Īslaicīgai glabāšanai konservēti banāni |
|
ex081350 99 |
Maisījumi, kas satur žāvētus banānus |
|
1106 30 10 |
Banānu milti, rupja maluma milti un pulveri |
|
ex200600 99 |
Cukurā konservēti banāni |
|
ex200710 99 |
Homogenizēti banānu produkti |
|
ex200799 39 ►M9 ex200799 50 ◄ ►M9 ex200799 97 ◄ |
Banānu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas |
|
ex200892 59 ex200892 78 ex200892 93 ex200892 98 |
Maisījumi, kuru sastāvā ir banāni, kā citādi konservēti vai konservēti, bez spirta piedevas |
|
ex200899 49 ex200899 67 ex200899 99 |
Citādi sagatavoti vai konservēti banāni |
|
ex200980 35 ex200980 38 ex200980 79 ex200980 86 ex200980 89 ex200980 99 |
Banānu sula |
XII daļa. Vīni
Attiecībā uz vīnu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
2009 61 2009 69 |
Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu) |
|
2204 30 92 2204 30 94 2204 30 96 2204 30 98 |
Citas vīnogu misas, izņemot to, kura atrodas fermentācijas procesā vai kurai fermentācija apturēta bez alkohola pievienošanas |
|
|
b) |
ex22 04 |
Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misu, kas nav iekļauta pozīcijā 2009, izņemot citu vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijās 2204 30 92, 2204 30 94, 2204 30 96 un 2204 30 98 |
|
d) |
0806 10 90 |
Svaigas vīnogas, izņemot galda vīnogas |
|
2209 00 11 2209 00 19 |
Vīna etiķis |
|
|
c) |
2206 00 10 |
Čagu ekstrakta vīns |
|
2307 00 11 2307 00 19 |
Vīna nogulsnes |
|
|
2308 00 11 2308 00 19 |
Vīnogu čagas |
|
XIII daļa. Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi
Attiecībā uz dzīviem kokiem un citiem augiem, sīpoliem, saknēm un līdzīgiem augiem un grieztiem ziediem un dekoratīviem zaļumiem šī regula attiecas uz visiem produktiem, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras 6. nodaļā.
XIV daļa. Jēltabaka
Attiecībā uz jēltabaku šī regula aptver jēltabaku vai neapstrādātu tabaku un tabakas atkritumus, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2401.
XV daļa. Liellopu un teļa gaļa
Attiecībā uz liellopu un teļa gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0102 90 05 lidz 0102 90 79 |
Dzīvi liellopu sugas mājlopi, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
0201 |
Liellopu gaļa, svaiga vai atdzesēta |
|
|
0202 |
Liellopu gaļa, saldēta |
|
|
0206 10 95 |
Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, svaiga vai atdzesēta |
|
|
0206 29 91 |
Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, saldēta |
|
|
0210 20 |
Liellopu gaļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |
|
|
0210 99 51 |
Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |
|
|
0210 99 90 |
Uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti |
|
|
1602 50 10 |
Cita sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti, kas nav termiski apstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījums |
|
|
1602 90 61 |
Cita sagatavota vai konservēta gaļa, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, kas nav termiski apstrādāta; termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījums |
|
|
b) |
0102 10 |
Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi |
|
►M9 0206 10 98 ◄ |
Uzturā lietojami liellopu subprodukti, izņemot diafragmas biezo un plāno daļu, svaigi vai atdzesēti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |
|
|
0206 21 00 0206 22 00 0206 29 99 |
Uzturā lietojami liellopu subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu, saldēti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |
|
|
0210 99 59 |
Uzturā lietojami liellopu subprodukti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu |
|
|
ex150200 90 |
Liellopu tauki, izņemot tos, uz ko attiecas pozīcija 1503 |
|
|
►M9 1602 50 31 līdz 1602 50 95 ◄ |
Cita sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai gaļas subproduktus un maisījumus no termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem |
|
|
1602 90 69 |
Cita sagatavota vai konservēta gaļa, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, kura nav termiski apstrādāta, un maisījumi no termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem |
|
XVI daļa. Piens un piena produkti
Attiecībā uz pienu un piena produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0401 |
Neiebiezināts piens un krējums bez cukura vai cita saldinātāja piedevas |
|
b) |
0402 |
Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
c) |
0403 10 11 līdz 0403 10 39 0403 90 11 līdz 0403 90 69 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, kas ir iebiezināti vai neiebiezināti vai satur vai nesatur cukura vai citu saldinātāju piedevu, nav aromatizēti, bez augļu, riekstu vai kakao piedevas |
|
d) |
0404 |
Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur |
|
e) |
ex04 05 |
Sviests un citi tauki un eļļas, kas iegūtas no piena; piena tauku pasta, kam tauku saturs ir lielāks par 75 %, bet mazāks par 80 % |
|
f) |
0406 |
Siers un biezpiens |
|
g) |
1702 19 00 |
Laktoze uz laktozes sīrups, kas nav aromatizēts un nesatur krāsvielas, pēc svara satur mazāk nekā 99 % laktozes, izteikts kā bezūdens laktoze, kura aprēķināta sausnai |
|
h) |
2106 90 51 |
Aromatizēts vai iekrāsots laktozes sīrups |
|
i) |
ex23 09 |
Izstrādājumi, ko izmanto dzīvnieku barībai: |
|
– Izstrādājumi un dzīvnieku barība, kas satur produktus, kuriem tieši vai pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1667/2006 piemērojama šī regula, izņemot izstrādājumus un dzīvnieku barību, kas iekļauta šā pielikuma I daļā. |
||
XVII daļa. Cūkgaļa
Attiecībā uz cūkgaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
ex01 03 |
Dzīvas mājas cūkas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
b) |
ex02 03 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājas cūku gaļa |
|
ex02 06 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti uzturā lietojami mājas cūku subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |
|
|
ex02 09 00 |
Svaigs, atdzesēts, saldēts, sālīts, sālījumā sagatavots, žāvēts vai kūpināts cūkas speķis, kas nav kausēts vai citādi ekstrahēts |
|
|
ex02 10 |
Sālīta, sālījumā sagatavota, žāvēta vai kūpināta mājas cūku gaļa un ēdami subprodukti |
|
|
1501 00 11 1501 00 19 |
Cūku tauki (ieskaitot speķi) |
|
|
c) |
1601 00 |
Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi no šiem produktiem |
|
1602 10 00 |
Homogenizēti gaļas, gaļas subproduktu vai asins izstrādājumi |
|
|
1602 20 90 |
Jebkuru dzīvnieku, izņemot zosu un pīļu, aknu izstrādājumi vai konservi |
|
|
1602 41 10 1602 42 10 1602 49 11 līdz 1602 49 50 |
Citi izstrādājumi un konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai subproduktus |
|
|
1602 90 10 |
Jebkuru dzīvnieku asins izstrādājumi |
|
|
1602 90 51 |
Citi ražojumi vai konservi, kas satur mājas cūku vai subproduktus |
|
|
1902 20 30 |
Pildīti mīklas izstrādājumi, kas ir vai nav termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % desas un līdzīgu produktu, jebkuras gaļas un gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus |
|
XVIII daļa. Aitas gaļa un kazu gaļa
Attiecībā uz aitas gaļu un kazu gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0104 10 30 |
Jēri (līdz 1 gada vecumam) |
|
0104 10 80 |
Dzīvas aitas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki, un jēri |
|
|
0104 20 90 |
Dzīvas kazas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
|
0204 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitas gaļa vai kazu gaļa |
|
|
0210 99 21 |
Aitas gaļa un kazu gaļa, ar kauliem, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |
|
|
0210 99 29 |
Aitas gaļa un kazu gaļa, bez kauliem, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |
|
|
b) |
0104 10 10 |
Dzīvas aitas – tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
0104 20 10 |
Dzīvas kazas – tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
|
0206 80 99 |
Svaigi vai atdzesēti ēdami aitu un kazu subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |
|
|
0206 90 99 |
Saldēti ēdami aitu un kazu subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |
|
|
0210 99 60 |
Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti ēdami aitu un kazu subprodukti |
|
|
ex150200 90 |
Aitu vai kazu tauki, kas nav iekļauti pozīcijā 1503 |
|
|
c) |
1602 90 72 |
Cita sagatavota vai konservēta aitu vai kazu gaļa vai subprodukti, kas nav termiski apstrādāti |
|
1602 90 74 |
Termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījumi |
|
|
d) |
1602 90 76 1602 90 78 |
Cita sagatavota vai konservēta aitu vai kazu gaļa vai subprodukti, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai gaļas subproduktus vai termiski apstrādātas un neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījumus |
XIX daļa. Olas
Attiecībā uz olām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0407 00 11 0407 00 19 0407 00 30 |
Mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas |
|
b) |
0408 11 80 0408 19 81 0408 19 89 0408 91 80 0408 99 80 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, kas ir svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai citādi konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot tos, kas nav piemēroti cilvēku uzturam |
XX daļa. Mājputnu gaļa
Attiecībā uz mājputnu gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0105 |
Dzīvi mājputni, t. i., Gallus domesticus ģints putni, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |
|
b) |
ex02 07 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa un uzturā lietojami subprodukti, kas iekļauti pozīcijā 0105, izņemot aknas, kas minētas c) punktā |
|
c) |
0207 13 91 |
Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājputnu aknas |
|
0207 14 91 |
||
|
0207 26 91 |
||
|
0207 27 91 |
||
|
0207 34 |
||
|
0207 35 91 |
||
|
0207 36 81 |
||
|
0207 36 85 |
||
|
0207 36 89 |
||
|
0210 99 71 |
Sālītas, sālījumā sagatavotas, žāvētas vai kūpinātas mājputnu aknas |
|
|
0210 99 79 |
||
|
d) |
0209 00 90 |
Svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā sagatavoti, žāvēti vai kūpināti nekausēti vai citādi ekstrahēti mājputnu tauki |
|
e) |
1501 00 90 |
Mājputnu tauki |
|
f) |
►M9 1602 20 10 ◄ |
Citādi sagatavotas vai konservētas zosu vai pīļu aknas |
|
1602 31 |
Citādi sagatavota vai konservēta mājputnu gaļa vai subprodukti, kas iekļauti pozīcijā 0105 |
|
|
1602 32 |
||
|
1602 39 |
||
XXI daļa. Citi produkti
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex01 01 |
Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi: |
|
0101 10 |
– tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
0101 10 10 |
– – zirgi () |
|
0101 10 90 |
– – citi |
|
0101 90 |
– Citi: |
|
– – zirgi: |
|
|
0101 90 19 |
– – – kas nav paredzēti kaušanai |
|
0101 90 30 |
– – ēzeļi |
|
0101 90 90 |
– – mūļi un zirgēzeļi |
|
ex01 02 |
Dzīvi liellopi: |
|
ex01 02 90 |
– dzīvnieki, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |
|
0102 90 90 |
– – izņemot mājlopu šķirnes |
|
ex01 03 |
Dzīvas cūkas: |
|
0103 10 00 |
– tīršķirnes vaislas dzīvnieki () |
|
– citi: |
|
|
ex01 03 91 |
– – kuru svars nepārsniedz 50 kg: |
|
0103 91 90 |
– – – izņemot mājlopu šķirnes |
|
ex01 03 92 |
– – kuru svars ir 50 kg vai vairāk |
|
0103 92 90 |
– – izņemot mājlopu šķirnes |
|
0106 00 |
Citi dzīvi dzīvnieki |
|
ex02 03 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa: |
|
– svaiga vai atdzesēta: |
|
|
ex02 03 11 |
– – liemeņa vai pusliemeņa: |
|
0203 11 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 03 12 |
– – Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu: |
|
0203 12 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 03 19 |
– – Citi: |
|
0203 19 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
– – Saldētas: |
|
|
ex02 03 21 |
– – liemeņa vai pusliemeņa: |
|
0203 21 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 03 22 |
– – Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu: |
|
0203 22 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 03 29 |
– – Citi: |
|
0203 29 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 05 00 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa: |
|
ex02 06 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti ēdami liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļas subprodukti: |
|
ex02 06 10 |
– svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti |
|
0206 10 10 |
– – farmācijas produktu ražošanai () |
|
– liellopu, sasaldēti: |
|
|
ex020622 00 |
– – Aknas: |
|
– – – farmācijas produktu ražošanai () |
|
|
ex02 06 29 |
– – Citi: |
|
0206 29 10 |
– – – farmācijas produktu ražošanai () |
|
ex020630 00 |
– Cūku, svaigi vai atdzesēti |
|
– – farmācijas produktu ražošanai () |
|
|
– – Citi: |
|
|
– – – izņemot mājas cūku |
|
|
– Cūku, saldēti: |
|
|
ex020641 00 |
– – Aknas: |
|
– – – farmācijas produktu ražošanai () |
|
|
– – – citi: |
|
|
– – – – izņemot mājas cūku |
|
|
ex020649 00 |
– – Citi: |
|
– – – mājas cūku: |
|
|
– – – – farmācijas produktu ražošanai () |
|
|
►M9 ◄ |
– – – Citi |
|
ex02 06 80 |
– Citi, svaigi vai atdzesēti: |
|
0206 80 10 |
– – farmācijas produktu ražošanai () |
|
– – Citi: |
|
|
0206 80 91 |
– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |
|
ex02 06 90 |
– Citi, saldēti: |
|
0206 90 10 |
– – farmācijas produktu ražošanai () |
|
– – Citi: |
|
|
0206 90 91 |
– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |
|
0208 |
Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti |
|
ex02 10 |
Gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti; uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti un rupja maluma milti: |
|
– Cūkgaļa: |
|
|
ex02 10 11 |
– – Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu: |
|
0210 11 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 10 12 |
– – Krūtiņas (cauraugušas) un to izcirtņi: |
|
0210 12 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex02 10 19 |
– – Citi: |
|
0210 19 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
– cita, tostarp uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu pārtikas milti un lopbarības milti: |
|
|
0210 91 00 |
– – Primātu |
|
0210 92 00 |
– – Vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju) |
|
0210 93 00 |
– – Rāpuļu (tostarp čūsku un bruņurupuču) |
|
ex02 10 99 |
– – Citi: |
|
– – – Gaļa: |
|
|
0210 99 31 |
– – – – Ziemeļbriežu |
|
0210 99 39 |
– – – – Citi |
|
– – – subprodukti: |
|
|
– – – – izņemot mājas cūku, liellopu, aitas un kazu |
|
|
0210 99 80 |
– – – – – izņemot mājputnu aknas |
|
ex04 07 00 |
Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas: |
|
0407 00 90 |
– izņemot mājputnu |
|
ex04 08 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai citādi konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās: |
|
– Olu dzeltenumi: |
|
|
ex04 08 11 |
– – Žāvēti: |
|
0408 11 20 |
– – – nederīgi lietošanai pārtikā () |
|
ex04 08 19 |
– – Citi: |
|
0408 19 20 |
– – – nederīgi lietošanai pārtikā () |
|
– Citi: |
|
|
ex04 08 91 |
– – Žāvēti: |
|
0408 91 20 |
– – – nederīgi lietošanai pārtikā () |
|
ex04 08 99 |
– – Citi: |
|
0408 99 20 |
– – – nederīgi lietošanai pārtikā () |
|
0410 00 00 |
Dzīvnieku izcelsmes uzturā lietojami produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti |
|
0504 00 00 |
Dzīvnieku (izņemot zivju) zarnas, pūšļi un kuņģi, veseli un to daļas, svaigi, atdzesēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti |
|
ex05 11 |
Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; uzturā nederīgi beigti 1. vai 3. nodaļā iekļauti dzīvnieki |
|
0511 10 00 |
– Liellopu sperma |
|
– Citi: |
|
|
0511 91 |
– – zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; beigti 3. nodaļā iekļautie dzīvnieki |
|
ex05 11 99 |
– – Citi: |
|
►M3 ◄ |
– – – dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi: |
|
– – – Citi |
|
|
ex07 09 |
Citi dārzeņi, svaigi vai atdzesēti: |
|
ex07 09 60 |
– Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi |
|
– – Citi: |
|
|
0709 60 91 |
– – – Capsicum ģints dārzeņi, capsicin vai capsicum oleosveķu krāsvielu ražošanai () |
|
0709 60 95 |
– – – Ēterisko eļļu un rezinoīdu rūpnieciskai ražošanai () |
|
0709 60 99 |
– – – Citi |
|
ex07 10 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |
|
ex07 10 80 |
– Citi dārzeņi: |
|
– – Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi |
|
|
0710 80 59 |
– – – Izņemot dārzeņpiparus |
|
ex07 11 |
Dārzeņi, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, sēra dioksīda gāzē, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kurus nevar tieši lietot uzturā bez papildu apstrādes: |
|
ex07 11 90 |
– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |
|
– – Dārzeņi |
|
|
0711 90 10 |
– – – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus |
|
ex07 13 |
Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti: |
|
ex07 13 10 |
– Zirņi (Pisum sativum) |
|
0713 10 90 |
– – izņemot sējai paredzētās |
|
ex071320 00 |
– Aunazirņi: |
|
– – izņemot sējai paredzētās |
|
|
– Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.): |
|
|
ex071331 00 |
– – Vigna mungo (L) Hepper vai Vigna radiata (L) Wilczek sugas pupiņas: |
|
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
|
ex071332 00 |
– – Šķautainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis): |
|
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
|
ex07 13 33 |
– – Dārza pupiņas, ieskaitot Phaseolus vulgaris: |
|
0713 33 90 |
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
ex071339 00 |
– – Citi: |
|
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
|
ex071340 00 |
– Lēcas: |
|
– – – izņemot sējai paredzētās |
|
|
ex071350 00 |
– Cūku pupas (Vicia faba var. major) un lauka pupas (Vicia faba var. equina un Vicia faba var. minor): |
|
– – izņemot sējai paredzētās |
|
|
ex071390 00 |
– Citi: |
|
– – izņemot sējai paredzētās |
|
|
0801 |
Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai žāvēti, arī lobīti vai mizoti |
|
ex08 02 |
Citi rieksti, svaigi vai žāvēti, lobīti vai nelobīti vai mizoti vai nemizoti: |
|
ex08 02 90 |
– Citi: |
|
ex080290 20 |
– – Beteļrieksti un kolas rieksti |
|
ex08 04 |
Svaigas vai žāvētas dateles, vīģes, ananāsi, avokado, gvajaves, mango un mangostīni: |
|
0804 10 00 |
– dateles |
|
0902 |
Aromatizēta vai nearomatizēta tēja |
|
ex09 04 |
Piper ģints pipari; žāvēti vai drupināti, vai malti Capsicum vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus, kas iekļauti apakšpozīcijā 0904 20 10 |
|
0905 00 00 |
Vaniļa |
|
0906 |
Kanēlis un kanēļkoka ziedi |
|
0907 00 00 |
Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji) |
|
0908 |
Muskatrieksti, žāvētas muskatriekstu mizas un kardamons |
|
0909 |
Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķu ogas |
|
0910 |
Ingvers, kurkuma, lauru lapas, karijs un citas garšvielas, izņemot safrānu un timiānu |
|
ex11 06 |
Milti, rupja maluma milti un pulveris no žāvētiem pozīcijā 0713 iekļautajiem pākšu dārzeņiem, pozīcijā 0714 iekļautā sāgo vai saknēm, vai gumiem vai 8. nodaļā iekļautajiem produktiem: |
|
1106 10 00 |
– pozīcijā 0713 minēto kaltēto pākšu dārzeņu |
|
ex11 06 30 |
– no 8. nodaļā iekļautajiem produktiem: |
|
1106 30 90 |
– – izņemot banānus |
|
ex11 08 |
Cietes; inulīns: |
|
1108 20 00 |
– inulīns |
|
1201 00 90 |
Sojas pupas, arī sasmalcinātas, kas nav paredzētas sējai |
|
1202 10 90 |
Negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, nelobīti zemesrieksti, kas nav paredzēti sējai |
|
1202 20 00 |
Negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, lobīti zemesrieksti, drupināti vai nedrupināti |
|
1203 00 00 |
Kopra |
|
1204 00 90 |
Linsēklas, arī sasmalcinātas, kas nav paredzētas sējai |
|
1205 10 90 and ex120590 00 |
Rapša sēklas, arī sasmalcinātas, kas nav paredzētas sējai |
|
1206 00 91 |
Drupinātas vai nedrupinātas saulespuķu sēklas, kas nav paredzētas sējai |
|
1206 00 99 |
|
|
1207 20 90 |
Drupinātas vai nedrupinātas kokvilnas sēklas, kas nav paredzētas sējai |
|
1207 40 90 |
Drupinātas vai nedrupinātas sezama sēklas, kas nav paredzētas sējai |
|
1207 50 90 |
Drupinātas vai nedrupinātas sinepju sēklas, kas nav paredzētas sējai |
|
1207 91 90 |
Drupinātas vai nedrupinātas magoņu sēklas, kas nav paredzētas sējai |
|
1207 99 91 |
Drupinātas vai nedrupinātas kaņepju sēklas, kas nav paredzētas sējai |
|
ex120799 97 |
Drupinātas vai nedrupinātas citas eļļas sēklas un eļļas augļi, kas nav paredzēti sējai |
|
1208 |
Citu eļļas sēklu un eļļas augļu, izņemot sinepju sēklu, milti un rupja maluma milti |
|
1211 |
►M3 Augi un augu daļas (tostarp sēklas un augļi), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai vai līdzīgiem mērķiem, kas ir svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, drupināti vai saberzti pulverī, neieskaitot produktus, kas ar KN kodu ex121190 85 uzskaitīti šā pielikuma IX daļā ◄ |
|
ex12 12 |
Ceratoniju augļi, jūraszāles un citas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, atdzesētas vai žāvētas, maltas un nemaltas; augļu kauliņi un citi dārzeņu produkti (ieskaitot negrauzdētas cigoriņu saknes, kas pieder Cichorium intybus sativum šķirnei), kas galvenokārt izmantojami pārtikā un citur nav minēti vai iekļauti: |
|
ex121220 00 |
– Jūraszāles un citas aļģes, ko izmanto galvenokārt farmācijas nozarē vai pārtikā |
|
– Citi: |
|
|
ex12 12 99 |
– – izņemot cukurniedres: |
|
1212 99 41 un 1212 99 49 |
– – – ceratoniju sēklas |
|
ex121299 70 |
– – – citi, izņemot cigoriņu saknes |
|
1213 00 00 |
Graudaugu salmi un sēnalas, nesagatavotas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulu veidā |
|
ex12 14 |
Kāļi, runkuļi, lopbarības bietes, siens, zilā lucerna (sējas lucerna), āboliņš, sējas esparsete, lopbarības kāposti, lupīnas, vīķi un līdzīgi lopbarības produkti, granulēti vai negranulēti: |
|
ex121410 00 |
– Lucernas (alfalfa) rupja maluma milti un granulas, izņemot lucernu, kas ir mākslīgi žāvēta, vai citādi žāvētu un maltu lucernu |
|
ex12 14 90 |
– Citi: |
|
1214 90 10 |
– – lopbarības bietes (runkuļi), kāļi un citas lopbarības saknes |
|
ex121490 90 |
– – Citi, izņemot: |
|
– mākslīgi žāvēta lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un līdzīgi lopbarības produkti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus un produktus, kas satur sienu |
|
|
– citādi žāvēta un malta lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi un vanagzirņi |
|
|
ex15 02 00 |
Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 iekļautos: |
|
ex150200 10 |
– Rūpnieciskai izmantošanai, izņemot pārtikas preču ražošanu cilvēku uzturam, izņemot taukus, kas iegūti no kauliem un atkritumiem () |
|
1503 00 |
Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, kas nav emulģēta vai maisījums vai citādi sagatavota |
|
1504 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
1507 |
Sojas pupiņu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
1508 |
Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
1511 |
Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
1512 |
Saulespuķu sēklu, šaflora un kokvilnas sēklu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
1513 |
Kokosriekstu (kopras), palmu kodolu vai babasū eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
1514 |
Rapšu vai sinepju eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
ex15 15 |
Citi negaistoši augu tauki un eļļas (izņemot jojoba eļļu, kas minēta apakšpozīcijā ex151590 11), un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
|
ex15 16 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, daļēji vai pilnīgi hidrogenizētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidininētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas (izņemot hidrogenizētu rīcineļļu, tā saukto opālvasku, kas iekļauts apakšpozīcijā 1516 20 10) |
|
ex15 17 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas, kas iekļautas pozīcijā 1516, izņemot apakšpozīcijas 1517 10 10, 1517 90 10 un 1517 90 93 |
|
1518 00 31 1518 00 39 |
Negaistošas augu eļļas, šķidras, jauktas tehniskai vai rūpnieciskai izmantošanai, izņemot pārtikas produktu ražošanu cilvēku uzturam () |
|
1522 00 91 |
Eļļas nogulsnes un atliekas; ziepju ražošanā izmantojamas vielas, kas rodas taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādē, izņemot tās, kuras satur eļļu, kam ir olīveļļas īpašības |
|
1522 00 99 |
Citi atlikumi, kas rodas taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādē, izņemot tos, kuri satur eļļu, kam ir olīveļļas īpašības |
|
ex16 02 |
Citi gaļas, subproduktu vai asins izstrādājumi vai konservi: |
|
– No cūkgaļas: |
|
|
ex16 02 41 |
– – šķiņķis un tā izcirtņi: |
|
1602 41 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex16 02 42 |
– – Lāpstiņas un to izcirtņi: |
|
1602 42 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex16 02 49 |
– – Citi, ieskaitot maisījumus |
|
1602 49 90 |
– – – izņemot mājas cūku |
|
ex16 02 90 |
– citi, tostarp izstrādājumi no minēto dzīvnieku asinīm: |
|
– – izņemot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm: |
|
|
1602 90 31 |
– – – No medījuma vai truša |
|
▼M9 ————— |
|
|
►M9 1602 90 99 ◄ |
– – – – – – Izņemot aitu vai kazu gaļu vai subproduktus |
|
1603 00 |
Gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas |
|
1801 00 00 |
Kakao pupiņas, veselas vai maltas, negrauzdētas vai grauzdētas |
|
1802 00 00 |
Kakao čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi |
|
ex20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas: |
|
ex20 01 90 |
– Citi: |
|
2001 90 20 |
– – Capsicum ģints augļi, kas nav dārzeņpipari vai Jamaikas pipari |
|
ex20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
ex20 05 99 |
– Citi dārzeņi un dārzeņu sajaukumi: |
|
2005 99 10 |
– – Capsicum ģints augļi, kas nav dārzeņpipari vai Jamaikas pipari |
|
ex22 06 |
Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru sidrs, medalus); raudzētu dzērienu maisījumi un raudzētu dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
2206 00 31 līdz 2206 00 89 |
– Citi, izņemot čagu ekstrakta vīnu |
|
ex23 01 |
Pārtikā nederīgi milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivs vai vēžveidīgajiem, moluskiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem; dradži: |
|
2301 10 00 |
– gaļas vai gaļas subproduktu milti un granulas; dradži |
|
ex23 02 |
Klijas, atsijas un pārējie atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti pēc labības vai pākšaugu sijāšanas, malšanas vai citādas apstrādes: |
|
2302 50 00 |
– pākšaugu |
|
2304 00 00 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu |
|
2305 00 00 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
|
ex23 06 |
Eļļas rauši un citi cieti atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus vai eļļas, izņemot eļļas raušus un citus cietus atlikumus, uz ko attiecas pozīcijas 2304 vai 2305, ja vien uz tiem neattiecas KN apakšpozīcijas 2306 90 05 (eļļas rauši un citi cieti atlikumi, kas iegūti, ekstrahējot kukurūzas dīgļus) un 2306 90 11 un 2306 90 19 (eļļas rauši un citi cieti atlikumi, kas iegūti, ekstrahējot olīveļļu) |
|
ex23 07 00 |
Vīna nogulsnes; vīnakmens: |
|
2307 00 90 |
– vīnakmens |
|
ex23 08 00 |
Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, augu atlikumi un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai ietverti: |
|
2308 00 90 |
– – izņemot vīnogu čagas, ozolzīles un zirgkastaņus, augļu, izņemot vīnogu, izspaidas vai čagas |
|
ex23 09 |
Izstrādājumi, ko izmanto dzīvnieku barībai: |
|
ex23 09 10 |
– suņu un kaķu barība, kas iesaiņota pārdošanai mazumtirdzniecībā: |
|
2309 10 90 |
– – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēts apakšpozīcijās 1702 30 51 līdz 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produktus |
|
ex23 09 90 |
– Citi: |
|
2309 90 10 |
– – Zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas |
|
– – Citi, ieskaitot premiksus: |
|
|
ex230990 91 līdz 2309 90 99 |
– – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēts pozīcijās 1702 30 51 līdz 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produktus, izņemot: |
|
– Olbaltumvielu koncentrātus, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas |
|
|
– Dehidrēti produkti, kas iegūti tikai no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot pirmajā ievilkumā minētos koncentrātus |
|
|
(1) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas atbilstīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Padomes Direktīvu 94/28/EK (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.); Komisijas Lēmumu 93/623/EEK (OV L 298, 3.12.1993., 45. lpp.)). (2) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas atbilstīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Padomes Direktīvu 88/661/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.); Padomes Direktīvu 94/28/EK (OV L 178, 12.07.1994., 66. lpp.); Komisijas Lēmumu 96/510/EK (OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp.)). (3) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas atbilstīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) un turpmākos grozījumus). (4) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas nosacījumi, kas paredzēti Kombinētās nomenklatūras pagaidu noteikumu II apakšnodaļas F punktā. |
|
II PIELIKUMS
1. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS
I daļa. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts
1. Attiecībā uz etilspirtu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex220710 00 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |
|
ex220720 00 |
Denaturēts jebkāda stipruma etilspirts un citi spirti, kas iegūti no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |
|
ex220890 91 un ex220890 99 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju, kura mazāka par 80 %, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |
2. III daļas II nodaļas I apakšnodaļa par importa atļaujām un minētās daļas III nodaļas I apakšnodaļa attiecas arī uz produktiem, kuru pamatā ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ar KN kodu 2208, kas iepakots konteineros, kuru tilpums ir lielāks nekā 2 l, un kam piemīt visas 1. punktā aprakstītās etilspirtam raksturīgās īpašības.
II daļa. Biškopības produkti
Attiecībā uz biškopības produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
0409 |
Dabiskais medus |
|
ex041000 00 |
Peru pieniņš un uzturā lietojams propoliss |
|
ex051199 85 |
Peru pieniņš un uzturā nelietojams propoliss |
|
ex121299 70 |
Ziedputekšņi |
|
ex15 21 90 |
Bišu vasks |
III daļa. Zīdtārpiņi
Attiecībā uz zīdtārpiņiem šī regula attiecas uz zīdtārpiņiem, kas iekļauti KN apakšpozīcijā ex010690 00, un zīdtārpiņu oliņām, kas iekļautas KN ex apakšpozīcijā 0511 99 85.
III PIELIKUMS
2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS
I daļa. Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari
I. Terminus “nelobīti rīsi”, “lobīti rīsi”, “daļēji slīpēti rīsi”, “pilnībā slīpēti rīsi”, “apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “garengraudu rīsi A vai B” un “šķeltie rīsi” definē šādi:
a) “nelobīti rīsi”: rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa;
b) “lobīti rīsi”: nelobīti rīsi, kuriem novilkts tikai sēklapvalks. Šī definīcija, piemēram, attiecas, uz rīsiem ar standartapzīmējumiem “brūnie rīsi”, cargo rice, loonzain un riso sbramato;
c) “daļēji slīpēti rīsi”: nelobīti rīsi, kuriem atdalīts sēklapvalks, daļa no dīgļa un visi augļapvalka ārējie slāņi vai daļa no tiem, bet ne iekšējie slāņi;
d) “pilnīgi noslīpēti rīsi”: nelobīti rīsi, kuriem atdalīts sēklapvalks, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis, ja tie ir garengraudu un vidējgraudu rīsi, un vismaz daļa no tā, ja tie ir apaļgraudu rīsi, bet kuriem uz ne vairāk kā 10 % graudu var palikt gareniskas baltas svītras;
a) “apaļgraudu rīsi”: rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2;
b) “vidējgraudu rīsi”: rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3;
c) “garengraudu rīsi” ir:
i) rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka par 2, bet mazāka par 3;
ii) rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir vienāda ar 3 vai lielāka par 3;
d) “graudu mērīšana”: graudu mērīšanu veic pilnīgi noslīpētiem rīsiem ar šādu metodi:
i) ņem reprezentatīvu paraugu no partijas;
ii) paraugu sijā, lai paturētu tikai veselus graudus, ieskaitot nenobriedušus graudus;
iii) veic divus mērījumus katram no 100 graudiem un aprēķina vidējo;
iv) izsaka rezultātu milimetros, kas noapaļoti līdz desmitdaļai;
3. “šķeltie rīsi”: graudu fragmenti, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no vesela grauda vidējā garuma.
II. Attiecībā uz veseliem un šķeltiem graudiem, kuru kvalitāte ir nevainojama, piemēro šādas definīcijas:
A. “veseli graudi” ir graudi, no kuriem atdalīta tikai daļa gala, neatkarīgi no katrā slīpēšanas stadijā radītajiem raksturlielumiem;
B. “apgriezti graudi” ir graudi, kuriem atdalīts viss gals;
C. “šķeltie graudi jeb fragmenti” ir graudi, kuriem atdalīta daļa, kas lielāka nekā gals; pie šķeltiem graudiem pieder:
— lieli šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par pusi grauda, bet kuras neveido veselu graudu),
— vidēji šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par ceturto daļu grauda garuma, bet kas ir mazākas par “lielu šķelto graudu” minimālo lielumu),
— smalki šķeltie graudi (graudu daļas, kas ir mazākas par ceturto daļu grauda, bet pārāk lielas, lai izkļūtu cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm),
— fragmenti (mazi graudu gabaliņi vai daļiņas, kas var izkļūt cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm); šķelti graudi (gabaliņi, kas radušies, graudam šķeļoties garenvirzienā) atbilst šai definīcijai;
D. “zaļi graudi” ir graudi, kas nav pilnīgi nogatavojušies;
E. “graudi ar dabisku anomāliju” ir graudi, kam ir dabiska anomālija salīdzinājumā ar šķirnei raksturīgām morfoloģiskajām pazīmēm, kura ir vai nav mantota;
F. “kaļķaini graudi” ir graudi, kuriem vismaz trīs ceturtdaļas virsmas ir necaurspīdīga un kaļķaina;
G. “sarkani svītroti graudi” ir graudi, kuriem no augļapvalka atliekām garenvirzienā ir radies sarkans dažādas intensitātes un toņu svītrojums;
H. “plankumaini graudi” ir raudi, kuriem ir skaidri saskatāms neliels vairāk vai mazāk regulāras formas tumšas krāsas aplis; pie plankumainiem graudiem pieder arī tie, kuriem ir nelielas melnas svītras tikai uz virsmas; svītrām un plankumiem nedrīkst būt dzeltens vai tumšs oreols;
I. “iekrāsoti graudi” ir graudi, kuriem nelielā virsmas laukumā dabīgā krāsa ir acīm redzami izmainījusies; plankumi var būt dažādās krāsās (melnīgsnēji, sarkanīgi, brūni); par plankumiem uzskatāmas arī tumši melnas svītras. Ja plankumu krāsa ir pietiekami spilgta (melna, rozā, sarkanbrūna), lai to uzreiz pamanītu, un ja plankumi klāj vismaz pusi grauda virsmas, tad graudi jāuzskata par dzeltenajiem graudiem;
J. “dzeltenie graudi” ir graudi, kuru dabīgā krāsa ir pilnīgi vai daļēji mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot, un kas ir ieguvuši citrondzeltenu vai apelsīndzeltenu toni;
K. “dzintarkrāsas graudi” ir graudi, kuru krāsa pa visu virsmu ir nedaudz vienmērīgi mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot; šo izmaiņu dēļ graudi ieguvuši gaišu dzintardzeltenu krāsu.
II daļa. Definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari
1. “Baltais cukurs” ir cukurs, kas nav aromatizēts vai krāsots un nesatur nekādus citus piemaisījumus, un kam pēc svara sausā veidā saharozes saturs ir 99,5 % vai vairāk, ko nosaka ar polarimetrisko metodi.
2. “Jēlcukurs” ir cukurs, kas nav aromatizēts vai krāsots un nesatur nekādus citus piemaisījumus, un kam pēc svara sausā veidā saharozes saturs ir mazāk par 99,5 %, ko nosaka ar polarimetrisko metodi.
3. “Izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem, kurai sausā veidā fruktozes saturs nav mazāks par 10 %.
4. “Inulīna sīrups” ir tiešais produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi un izteiktu kā cukura vai izoglikozes ekvivalentus. Lai novērstu tirgus ierobežojumus produktiem ar zemu saldināšanas spēju, ko ražo inulīna šķiedras apstrādātāji bez inulīna sīrupa kvotas, Komisija šo definīciju var grozīt.
5. “Kvotas cukurs”, “kvotas izoglikoze” un “kvotas inulīna sīrups” ir jebkurš cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas daudzums, kas ietilpst attiecīgā uzņēmuma kvotā konkrētam tirdzniecības gadam.
6. “Rūpnieciskais cukurs” ir jebkurš cukura produkcijas daudzums, kas pārsniedz 5. punktā minēto cukura daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam un paredzēts, lai rūpniecībā ražotu kādu no 62. panta 2. punktā minētajiem produktiem.
7. “Rūpnieciskā izoglikoze” un “rūpnieciskais inulīna sīrups” ir jebkurš izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas daudzums konkrētam tirdzniecības gadam, kas paredzēts, lai rūpniecībā ražotu kādu no 62. panta 2. punktā minētajiem produktiem.
8. “Pārpalikuma cukurs”, “pārpalikuma izoglikoze” un “pārpalikuma inulīna sīrups” ir jebkurš cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas daudzums konkrētam tirdzniecības gadam, kas pārsniedz 5., 6. un 7. punktā minēto attiecīgo daudzumu.
9. “Kvotas cukurbietes” ir visas cukurbietes, ko pārstrādā kvotas cukurā.
10. “Piegādes līgums” ir līgums, kas noslēgts starp pārdevēju un uzņēmumu par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai.
11. “Nozares nolīgums” ir:
a) nolīgums, kas pirms piegādes līgumu slēgšanas noslēgts Kopienas līmenī starp attiecīgās valsts ražotāju organizāciju grupu, no vienas puses, un attiecīgās valsts pārdevēju grupu, no otras puses;
b) nolīgums, kas pirms piegādes līgumu slēgšanas ir noslēgts starp attiecīgās dalībvalsts atzītiem ražotājiem vai ražotāju organizāciju, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts atzītu pārdevēju organizāciju, no otras puses;
c) ja nav a) vai b) apakšpunktā minēto nolīgumu, likums par uzņēmumiem un likums par kooperatīvām sabiedrībām tādā apmērā, kādā tas reglamentē cukurbiešu piegādi, ko veic tāda uzņēmuma vai kooperatīvas sabiedrības akcionāri vai biedri, kurš ražo cukuru;
d) ja nav a) vai b) apakšpunktā minēto nolīgumu, kārtība, kas pastāv pirms piegādes līgumu noslēgšanas, ar nosacījumu, ka pārdevēji, kas pieņem šo kārtību, piegādā vismaz 60 % no kopējā biešu daudzuma, ko ražotāji iepērk cukura ražošanai vienā vai vairākās fabrikās.
12. “ĀAK/Indijas cukurs” ir cukurs, uz kuru attiecas KN kods 1701, kura izcelsme ir XIX pielikumā uzskaitītajās valstīs un kurš Kopienā importēts saskaņā ar:
— ĀAK–EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolu,
— Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumu par cukurniedru cukuru ( 91 ).
13. “Pilna laika rafinētājs” ir ražotne:
— kuras vienīgā darbība ir importēta cukurniedru jēlcukura rafinēšana vai
— kura 2004./2005. tirdzniecības gadā rafinēja vismaz 15 000 tonnu importēta cukurniedru jēlcukura.
III daļa. Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari
1. “Apiņi” ir ložņājošā apiņa (Humulus lupulus) (sievišķā) auga kaltētas ziedkopas, kas pazīstamas arī kā rogas; šīm ziedkopām, kas ir zaļgani dzeltenā krāsā un olveida formā, ir ziedkātiņš, un to lielākais garums parasti ir no 2 līdz 5 cm.
2. “Apiņu pulveris” ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, un kas satur visus to dabiskos elementus.
3. “Apiņu pulveris ar augstāku lupulīna saturu” ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, mehāniski noņemot daļu lapu, kātu, seglapu un stublāju.
4. “Apiņu ekstrakts” ir koncentrēts produkts, ko iegūst, apiņus vai apiņu pulveri apstrādājot ar šķīdinātāju.
5. “Jaukti apiņu produkti” ir divu vai vairāku 1. līdz 4. punktā minēto produktu maisījums.
IIIa daļa. Definīcijas attiecībā uz vīna nozari
1. “Izaršana” nozīmē pilnīgu visu vīnogulāju iznīcināšanu uz platības, kas apstādīta ar vīnogulājiem.
2. “Stādīšana” nozīmē uzpotētu vai neuzpotētu vīnogulāja augu vai vīnogulāja auga daļu pastāvīgu iesakņošanu, lai ražotu vīnogas vai izveidotu potzaru audzētavu.
3. “Uzpotēšana” nozīmē vīnogulāja potēšanu, kuram iepriekš jau ir veikta potēšana.
4. “Svaigas vīnogas” ir gatavi vai pat mazliet sažuvuši vīnogulāja augļi, kurus izmanto vīna gatavošanā, kurus var izspiest vai sapresēt ar līdzekļiem, kas pieejami parastā vīna pagrabā, un kuri var spontāni radīt alkoholisku fermentāciju.
5. “Svaiga vīnogu misa, kuras fermentācijas process ir apturēts, pievienojot spirtu” ir produkts, kuram ir šādas īpašības:
a) tā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 % un nav lielāka par 15 %;
b) tas ir iegūts, pievienojot nefermentētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 8,5 % un kura ir iegūta tikai no tām vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu:
i) vai nu neitrālu vīnogu izcelsmes spirtu, tostarp spirtu, ko iegūst, destilējot žāvētas vīnogas, un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %;
ii) vai nerektificētu produktu, ko iegūst, destilējot vīnu, un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 80 %.
6. “Vīnogu sula” ir nefermentēts, bet fermentējams šķidrs produkts, kuru:
a) iegūst pienācīgas apstrādes rezultātā, padarot to derīgu lietošanai pārtikā tādu, kāds tas ir;
b) iegūst no svaigām vīnogām vai vīnogu misas, vai atjaunojot. Gadījumā, ja tas iegūts atjaunojot, tas ir jāatjauno tikai no koncentrētas vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu sulas.
Vīnogu sulai pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.
7. “Koncentrēta vīnogu sula” ir nekaramelizēta vīnogu sula, ko iegūst, daļēji dehidrējot vīnogu sulu, izdarot to ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas vēl jāparedz, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 50,9 %.
Koncentrētai vīnogu sulai pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.
8. “Vīna nogulsnes” ir atliekas:
a) kas uzkrājas traukos, kuros atrodas vīns pēc fermentācijas, glabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes;
b) ko iegūst, filtrējot vai izgulsnējot centrifūgā a) apakšpunktā minēto produktu;
c) kas uzkrājas traukos, kuros atrodas vīnogu misa uzglabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes;
d) ko iegūst, filtrējot vai izgulsnējot centrifūgā c) apakšpunktā minēto produktu.
9. “Vīnogu čagas” ir fermentētas vai nefermentētas atliekas, kas paliek pēc svaigu vīnogu izspiešanas.
10. “Čagu ekstrakta vīns” ir produkts, kuru iegūst šādi:
a) fermentējot neapstrādātas vīnogu čagas, kas izmērcētas ūdenī; vai
b) skalojot fermentētas vīnogu čagas ar ūdeni.
11. “Vīns, kas stiprināts destilācijai” ir produkts, kuram ir šādas īpašības:
a) faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 % un nav lielāka par 24 %;
b) tas ir iegūts, tikai pievienojot vīnam, kurš nesatur atlieku cukuru, nerektificētu produktu, kas iegūts, destilējot vīnu, un kam maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 %; vai
c) kam maksimālais gaistošais skābums, kuru izsaka kā etiķskābi, ir 1,5 grami litrā.
12. “Cuvée” ir:
a) vīnogu misa;
b) vīns;
c) vīnogu misas un/vai vīnu ar dažādām īpašībām maisījums, kas paredzēts īpaša veida dzirkstošā vīna gatavošanai.
13. “Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.
14. “Potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko var saražot, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.
15. “Kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa.
16. “Dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir kopējā spirta tilpumkoncentrācija produktā pirms jebkādas bagātināšanas.
17. “Faktiskā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta.
18. “Potenciālā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits, ko var saražot, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 kilogrami produkta.
19. “Kopējā spirta masas koncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta masas koncentrācijas summa.
IV daļa. Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un jaunlopu gaļas nozari
1. “Liellopi” ir dzīvi mājas liellopu sugu dzīvnieki, uz ko attiecas KN kodi ex01 02 10, 0102 90 05 līdz 0102 90 79.
2. “Pieauguši liellopi” ir liellopi, kuru dzīvsvars ir vairāk nekā 300 kilogramu.
V daļa. Definīcijas, kas attiecas uz piena un piena produktu nozari
1. Lai ieviestu tarifu kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande, frāze “ražots tieši no piena vai krējuma” neizslēdz sviestu, kas ražots no piena vai krējuma, neizmantojot uzkrātas izejvielas, vienotā, noslēgtā un nepārtrauktā procesā, kurš var ietvert krējuma atrašanos koncentrētu piena tauku stāvoklī un/vai šādu piena tauku frakcionēšanu.
2. Lai piemērotu 119. pantu par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera ražošanā:
a) “siers” ir produkti, uz kuriem attiecas KN kods 0406 un kurus ražo Kopienas teritorijā;
b) “kazeīns un kazeināti” ir produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 3501 10 90 un 3501 90 90 un kurus izmanto bez turpmākas apstrādes vai maisījumā.
VI daļa. Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari
1. “Olas čaumalās” ir mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas, izņemot inkubējamās olas, kas norādītas 2. punktā.
2. “Inkubējamās olas” ir mājputnu inkubējamās olas.
3. “Veseli produkti” ir putnu olas bez čaumalas ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzētas lietošanai pārtikā.
4. “Atdalīti produkti” ir putnu olu dzeltenumi ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
VII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu gaļas nozari
1. “Dzīvi mājputni” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver vairāk par 185 gramiem.
2. “Cāļi” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver ne vairāk par 185 gramiem.
3. “Nokauti mājputni” ir nedzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, veselas, ar vai bez subproduktiem.
4. “Atvasināti produkti” ir:
a) produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas a) punktā, izņemot cāļus;
b) produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas b) punktā, izņemot nokautus mājputnus un uzturā izmantojamus subproduktus, kas pazīstami kā “mājputnu izcirtņi”;
d) uzturā izmantojami subprodukti, kas norādīti I pielikuma XX daļas b) punktā;
d) produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas c) punktā;
e) produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas d) un e) punktā;
f) I pielikuma XX daļas f) punktā minētie produkti, izņemot produktus, kas atbilst KN kodiem 1602 20 11 un 1602 20 19.
VIII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari
1. “Medus” ir dabiska, salda viela, ko Apis mellifera bites ražo no augu nektāra vai no augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.
Galvenie medus veidi ir šādi:
a) pēc izcelsmes:
i) ziedu medus jeb nektāra medus: medus, ko iegūst no augu nektāra;
ii) izsvīduma un lapu medus: medus, ko iegūst galvenokārt no sūcējinsektu (Hemiptera) izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta;
b) pēc ražošanas veida un/vai noformējuma:
iii) šūnu medus: medus, ko bites uzkrāj pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas tikai no bišu vaska šūnu plāksnēm, un ko pārdod aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās;
iv) šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām: medus ar vienu vai vairākiem šūnu medus gabaliem;
v) tecināts medus: medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas;
vi) izsviests medus: medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas;
vii) spiests medus: medus, ko iegūst, spiežot atvākotas bezperu kāru šūnas, sildot mērenā temperatūrā, kas nepārsniedz 45 oC, vai nesildot;
viii) kāsts medus: medus, kas iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu.
“Rūpnieciskais medus” ir medus:
a) kas ir piemērots rūpnieciskai izmantošanai vai ir sastāvdaļa citos pārtikas produktos, ko pārstrādā; un
b) kas:
— ir ar svešas izcelsmes garšu vai smaržu,
— ir sācis rūgt vai ir sarūdzis,
— vai ir pārkarsēts.
2. “Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.
IV PIELIKUMS
STANDARTA KVALITĀTES RĪSI UN CUKURS
A. Standarta kvalitātes nelobīti rīsi
Standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem:
a) ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte un nav smaržas;
b) to maksimāli pieļaujamais mitruma saturs ir 13 %;
c) to ražība ir pilnīgi noslīpētu rīsu 63 % svara veselos graudos (ar 3 % lobītu graudu pielaidi), no kuriem daži masas procenti pilnīgi noslīpēto rīsu graudu nav nevainojamas kvalitātes:
|
kaļķaini nelobītu rīsu graudi, uz ko attiecas KN kodi 1006 10 27 un 1006 10 98 |
1,5 % |
|
kaļķaini nelobītu rīsu graudi, uz ko neattiecas KN kodi 1006 10 27 un 1006 10 98 |
2,0 % |
|
sarkani svītroti graudi |
1,0 % |
|
plankumaini graudi |
0,50 % |
|
iekrāsoti graudi |
0,25 % |
|
dzelteni graudi |
0,02 % |
|
dzintarkrāsas graudi |
0,05 % |
B. Standarta kvalitātes cukurs
I. Standarta kvalitātes cukurbietes
Standarta kvalitātes cukurbietēm:
a) ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte;
b) to cukura saturs pieņemšanas punktā ir 16 %.
II. Standarta kvalitātes balts cukurs
1. Standarta kvalitātes baltam cukuram ir šādas īpašības:
a) tam ir laba, patiesa un tirdzniecībai piemērota kvalitāte; tas ir sauss, ar viendabīgām, brīvi plūstošām kristāla granulām;
b) minimāli pieļaujamā polarizācija: 99,7;
c) maksimāli pieļaujamais mitruma saturs: 0,06 %;
d) maksimāli pieļaujamais invertcukura saturs: 0,04 %;
e) saskaņā ar 2. punktu noteiktais punktu skaits kopā nepārsniedz 22 punktus vai:
— 15 punktus par pelnu saturu,
— 9 punktus par krāsas tipu, ko nosaka, izmantojot Brunsvikas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūta metodi (turpmāk – “Brunsvikas metode”),
— 6 punktus par šķīduma krāsu, ko nosaka, izmantojot Starptautiskās Vienotu cukura analīzes metožu komisijas izstrādāto metodi (turpmāk – “ICUMSA metode”).
2. Viens punkts atbilst:
a) 0,0018 % pelnu satura, ko nosaka, izmantojot ICUMSA metodi 28o Brix;
b) 0,5 krāsas tipa vienībām, ko nosaka, izmantojot Brunsvikas metodi,
c) 7,5 šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka, izmantojot ICUMSA metodi.
3. Metodes, lai noteiktu 1. punktā minētos raksturlielumus, ir tās, ko izmanto, lai noteiktu šos raksturlielumus saskaņā ar intervences pasākumiem.
III. Standarta kvalitātes jēlcukurs
1. Standarta kvalitātes jēlcukurs ir cukurs, kura baltā cukura iznākums ir 92 %.
2. Iznākumu no cukurbiešu jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes atņemot:
a) tā procentuālo pelnu saturu, reizinātu ar četri;
b) tā procentuālo invertcukura saturu, reizinātu ar divi;
c) skaitli 1.
3. Iznākumu no cukurniedru jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes, kas reizināta ar 2, atņemot 100.
V PIELIKUMS
42. PANTĀ MINĒTĀS KOPIENAS TABULAS LIEMEŅU KLASIFIKĀCIJAI
A. Kopienas tabula pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai
I. Definīcijas
Piemēro šādas definīcijas:
1. “liemenis”: vesels nokauta dzīvnieka ķermenis, kas nodots pēc atasiņošanas, iekšējo orgānu izņemšanas un ādas noņemšanas;
2. “pusliemenis”: produkts, kas iegūts, simetriski atdalot 1. punktā minēto liemeni pa vidu kakla, muguras, gurnu un krusta kaula skriemeļiem un pa krūšu kaula un sēžas un kaunuma kaula simfīzes vidu.
II. Kategorijas
Liemeņus iedala šādās kategorijās:
|
A |
: |
tādu nekastrētu vīriešu kārtas jaunu liellopu liemeņi, kas vēl nav sasnieguši divu gadu vecumu; |
|
B |
: |
citi nekastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi; |
|
C |
: |
kastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi; |
|
D |
: |
atnesušos sieviešu kārtas liellopu liemeņi; |
|
E |
: |
citi sieviešu kārtas liellopu liemeņi. |
III. Klasifikācija
Liemeņus klasificē, attiecīgi izvērtējot:
1. Uzbūvi, kas definēta šādi:
Liemeņa profils, it īpaši svarīgāko daļu (gurnu, muguras un pleca daļas)
|
Uzbūves klase |
Apraksts |
|
S Izcila |
Visi profili izteikti izliekti; izteikti veidota muskulatūra (dubultās muskulatūras dzīvnieku liemeņa veids) |
|
E Teicama |
Visi profili no izliektiem līdz izteikti izliektiem; īpaši labi attīstīts muskulis |
|
U Ļoti laba |
Profili visā visumā izliekti, ļoti labi attīstīta muskulatūra |
|
R Laba |
Profili visumā taisni; labi attīstīta muskulatūra |
|
O Vidēja |
Profili no taisniem līdz ieliektiem; vidēji attīstīta muskulatūra |
|
P Vāja |
Visi profili no ieliektiem līdz izteikti ieliektiem; vāji attīstīta muskulatūra |
2. Tauku slāņa pakāpe, kas definēta šādi:
Tauku noslāņojums liemeņa virspusē un krūšu dobumā
|
Tauku slāņa pakāpe |
Apraksts |
|
1 Ļoti zema |
Tauku slāņa liemeņa virspusē nav vai tas ir niecīgs |
|
2 Zema |
Tauku slānis liemeņa virspusē vietām niecīgs, gandrīz visur redzama muskulatūra |
|
3 Vidēja |
Uz muskulatūras, izņemot gurnu un pleca daļu, gandrīz visur ir tauku slānis, tauku noslāņojums krūšu dobumā neliels |
|
4 Augsta |
Muskulatūra pārklāta ar taukiem, bet uz gurnu un pleca daļas vēl joprojām redzama daļēji, nedaudz izteikts tauku slānis krūšu dobumā |
|
5 Ļoti augsta |
Visu kautķermeni klāj tauku slānis; biezi noslāņojumi krūšu dobumā |
Dalībvalstīs drīkst katru no 1. un 2. punktā minētajām klasēm iedalīt sīkāk, taču ne vairāk kā trīs apakšklasēs.
IV. Noformējums
Liemeņus un pusliemeņus noformē:
1. bez galvas un kāju pēdām; galva atdalīta no liemeņa pie atlanta un pakauša kaula locītavas, un kāju pēdas atdalītas karpometakarpālajās un tarsometatarsālajās locītavās;
2. bez orgāniem, kas atrodas krūšu un vēdera dobumā, ar vai bez nierēm, nieru taukiem un iegurņa taukiem;
3. bez dzimumorgāniem un piestiprinātajiem muskuļiem, un govīm bez tesmeņa vai piena dziedzeru taukiem.
Lai noteiktu tirgus cenas, var veikt citu noformējumu saskaņā ar 195. panta 2. punktu.
V. Klasifikācija un identifikācija
Kautuves, kuras apstiprinātas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes produktiem ( 92 ), veic pasākumus, lai visi tādās kautuvēs nokautu pieaugušu liellopu liemeņi vai pusliemeņi, kuri ir marķēti ar veselības atzīmi, kā noteikts 5. panta 2. punktā kopā ar I pielikuma I iedaļas III nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus par to dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālas kontroles organizāciju, kuri paredzēti cilvēku patēriņam ( 93 ), ir klasificēti un identificēti saskaņā ar Kopienas skalu.
Pirms identificēšanas marķējot, dalībvalstis no liemeņiem vai pusliemeņiem drīkst atdalīt zemādas taukus, ja to pieļauj tauku slānis.
B. Kopienas tabula cūku liemeņu klasifikācijai
I. Definīcija
“Liemenis” nozīmē nokautas cūkas ķermenis, atasiņots, ar izņemtām iekšām, kas ir vesels vai viduslīnijā pārdalīts.
II. Klasifikācija
Liemeņus klasificē atbilstīgi saskaņā ar muskuļaudu daudzumu un iedala šādās klasēs:
|
Klases |
Muskuļaudi procentos no liemeņa svara |
|
S |
60 vai vairāk (1) |
|
E |
55 vai vairāk |
|
U |
50 vai vairāk, bet mazāk par 55 |
|
R |
45 vai vairāk, bet mazāk par 50 |
|
O |
40 vai vairāk, bet mazāk par 45 |
|
P |
mazāk par 40 |
|
(1) Dalībvalstis savā teritorijā nokautās cūkas var iedalīt atsevišķā gaļas klasē – 60 % vai vairāk muskuļaudu –, ko apzīmē ar burtu S. |
|
III. Noformējums
Liemeņus noformē bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas.
Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā nokautām cūkām drīkst atļaut noteikt atšķirīgu cūku liemeņu noformējumu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
1. ja parasta komercdarbības prakse to teritorijā atšķiras no standarta noformējuma, kas definēts pirmajā daļā;
2. ja tehniskās prasības to garantē;
3. ja liemeņi ir nodīrāti pēc vienotas metodes.
IV. Muskuļaudu daudzums
1. Muskuļaudu daudzumu novērtē, izmantojot Komisijas atļautas klasifikācijas metodes. Apstiprināt drīkst tikai statistiski pierādītas novērtējuma metodes, kuru pamatā ir cūkas liemeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fiziska izmērīšana. Iedalījuma metodes apstiprina, vai tās atbilst maksimālajai statistiskās kļūdas pielaidei novērtējumā.
2. Liemeņa komerciālo vērtību tomēr nenosaka tikai aplēstais muskuļaudu daudzums.
V. Liemeņu marķēšana
Ja vien Komisija nav paredzējusi citādi, klasificētus liemeņus marķē saskaņā ar Kopienas skalu.
C. Kopienas tabula aitu liemeņu klasifikācijai
I. Definīcija
Attiecībā uz terminiem “liemenis” un “pusliemenis” piemēro A.I punktā paredzētās definīcijas.
II. Kategorijas
Liemeņus iedala šādās kategorijās:
|
A. |
tādu aitu liemeņi, kas vēl nav sasniegušas divpadsmit mēnešu vecumu; |
|
B. |
citu aitu liemeņi. |
III. Klasifikācija
1. Liemeņus klasificē, mutatis mutandis piemērojot A.III. punkta noteikumus. Tomēr terminu “gurnu daļa” A.III.1. punktā un 3. un 4. rindā A.III.2. punktā ietvertajā tabulā aizstāj ar terminu “pakaļējā liemeņa ceturtdaļa”.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz jēriem, kuru liemeņa svars ir mazāks par 13 kg, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības var atļaut dalībvalstīm izmantot šādus klasifikācijas kritērijus:
a) liemeņa svaru;
b) gaļas krāsu;
c) treknuma kategoriju.
IV. Noformējums
Liemeņus un pusliemeņus noformē bez galvas (atdalīta pie atlanto–okciptiāla locītavas), kājām (atdalītas pie karpometakarpālās locītavas vai tarsometatarsālās locītavas), astes (atdalīta starp sesto un septīto astes skriemeli), tesmeņa, dzimumorgāniem, aknām un iekšām. Nieres un nieru tauki pieder pie liemeņa.
Tomēr, ja neizmanto atsauces noformējumu, dalībvalstis ir pilnvarotas atļaut atšķirīgus noformējumus. Tādos gadījumos korekcijas, kas jāveic, lai pārietu no šiem noformējumiem uz atsauces noformējumu, nosaka saskaņā ar 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
V. Liemeņu marķēšana
Klasificēti liemeņi un pusliemeņi ir marķēti saskaņā ar Kopienas skalu.
VI PIELIKUMS
VALSTU UN REĢIONU KVOTAS
no 2010./2011. tirdzniecības gada
|
(tonnās) |
|||
|
Dalībvalstis vai reģioni (1) |
Cukurs (2) |
Izoglikoze (3) |
Inulīna sīrups (4) |
|
Beļģija |
676 235,0 |
114 580,2 |
0 |
|
Bulgārija |
0 |
89 198,0 |
|
|
Čehija |
372 459,3 |
||
|
Dānija |
372 383,0 |
||
|
Vācija |
2 898 255,7 |
56 638,2 |
|
|
Īrija |
0 |
||
|
Grieķija |
158 702,0 |
0 |
|
|
Spānija |
498 480,2 |
53 810,2 |
|
|
Francija (kontinentālā) |
3 004 811,15 |
0 |
|
|
Francijas aizjūras departamenti |
432 220,05 |
||
|
Itālija |
508 379,0 |
32 492,5 |
|
|
Latvija |
0 |
||
|
Lietuva |
90 252,0 |
||
|
Ungārija |
105 420,0 |
220 265,8 |
|
|
Nīderlande |
804 888,0 |
0 |
0 |
|
Austrija |
351 027,4 |
||
|
Polija |
1 405 608,1 |
42 861,4 |
|
|
Portugāle (kontinentālā) |
0 |
12 500,0 |
|
|
Azoru salu autonomais reģions |
9 953,0 |
||
|
Rumānija |
104 688,8 |
0 |
|
|
Slovēnija |
0 |
||
|
Slovākija |
112 319,5 |
68 094,5 |
|
|
Somija |
80 999,0 |
0 |
|
|
Zviedrija |
293 186,0 |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 056 474,0 |
0 |
|
|
KOPĀ |
13 336 741,2 |
690 440,8 |
0 |
VII PIELIKUMS
58. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS IZOGLIKOZES PAPILDU KVOTAS
|
Dalībvalsts |
Papildu kvota (tonnās) |
|
Itālija |
60 000 |
|
Lietuva |
8 000 |
|
Zviedrija |
35 000 |
VIIa PIELIKUMS
PROCENTUĀLĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA, KAS NOSAKĀMA SASKAŅĀ AR 59. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU
|
1. |
Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas: a) “procentuālais apjoms dalībvalsts līmenī” ir procentuālais apjoms, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu, lai noteiktu kopējo samazinājuma apjomu attiecīgās dalībvalsts līmenī; b) “kopējais procentuālais apjoms” ir kopējais procentuālais apjoms, ko nosaka Komisija saskaņā ar 59. panta 2. punkta pirmo daļu; c) “samazinājum”s ir skaitlis, kas iegūts, dalot kopējo atteikto kvotu daudzumu dalībvalstī ar valsts kvotām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā tajā redakcijā, kas bija spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā nebija Kopienas dalībvalstis, atsauce uz minēto pielikumu nozīmē atsauci uz to redakciju, kas bija spēkā dienā, kad tās pievienojās Kopienai. |
|
2. |
Procentuālais apjoms dalībvalsts līmenī ir vienāds ar kopējo procentuālo apjomu, kas reizināts ar 1 – [(1/0,6) × samazinājums]. Ja rezultāts ir mazāks par nulli, piemērojamais procentuālais apjoms ir vienāds ar nulli. |
VIIb PIELIKUMS
UZŅĒMUMIEM PIEMĒROJAMĀ PROCENTUĀLĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA SASKAŅĀ AR 59. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU
|
1. |
Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas: a) “piemērojamais procentuālais apjoms” ir procentuālais apjoms, ko nosaka saskaņā ar 2. punktu un ko piemēro kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam; b) “kopējais procentuālais apjoms dalībvalsts līmenī” ir procentuālais apjoms, kas attiecīgai dalībvalstij aprēķināts šādi: Qty/Σ [(1 – R/K) × Q], kur:
Σ attiecas uz produkta apjomu (1 – R/K) × Q, ko aprēķina katram uzņēmumam, kuram ir kvota un kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā; ja produkts ir mazāks par nulli, to apzīmē ar nulli; c) “attiecīgā uzņēmuma atteikšanās” nozīmē skaitli, kas iegūts, dalot kvotu skaitu, no kurām attiecīgais uzņēmums atsakās, ar kvotām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 7. pantu un 11. panta 1. līdz 3. punktu un ar šīs regulas 60. panta 1. līdz 3. punktu; d) “K” aprēķina katrā dalībvalstī, dalot kopējo kvotas samazinājumu šajā dalībvalstī (brīvprātīgās uzņēmumu atteikšanās plus dalībvalsts līmenī samazināmie daudzumi, kā norādīts VIIa pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā) ar tās sākotnējo kvotu, kas noteikta III pielikumā Regulas (EK) Nr. 318/2006 redakcijā, kas bija spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā nebija Kopienas dalībvalstis, atsauce uz minēto pielikumu nozīmē atsauci uz to redakciju, kas bija spēkā dienā, kad tās pievienojās Kopienai. |
|
2. |
Piemērojamais procentuālais apjoms ir vienāds ar kopējo procentuālo apjomu dalībvalsts līmenī, kas reizināts ar 1 – [(1/K) × attiecīgā uzņēmuma atteikšanās]. Ja rezultāts ir mazāks par nulli, piemērojamais procentuālais apjoms ir vienāds ar nulli. |
VIIc PIELIKUMS
SASKAŅĀ AR 52.A PANTA 1. PUNKTU NOSAKĀMĀ KOEFICIENTA APRĒĶINĀŠANA
|
1. |
Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas: a) “koeficients dalībvalsts līmenī” ir koeficients, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu; b) “samazinājums” ir skaitlis, kas iegūts, dalot kopējo atsaukto cukura kvotu daudzumu dalībvalstī (ieskaitot atteikumus tajā tirdzniecības gadā, uz kuru attiecas izņemšana no tirgus) ar valsts kvotām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā tajā redakcijā, kas bija spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā nebija Kopienas dalībvalstis, atsauce uz minēto pielikumu nozīmē atsauci uz to redakciju, kas bija spēkā dienā, kad tās pievienojās Kopienai; c) “koeficients” ir koeficients, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 52. panta 2. punktu. |
|
2. |
Attiecībā uz 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadu dalībvalsts līmeņa piemērojamais koeficients ir vienāds ar koeficientu, kuram pieskaitīts [(1/0,6) × samazinājums] × (1 – koeficients). Ja rezultāts ir lielāks par 1, piemērojamais koeficients ir vienāds ar 1. |
VIII PIELIKUMS
SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR CUKURA VAI IZOGLIKOZES KVOTU NODOŠANU SASKAŅĀ AR 60. PANTU
I
Šajā pielikumā:
a) “uzņēmumu apvienošana” ir divu vai vairāku uzņēmumu apvienošana vienā uzņēmumā;
b) “uzņēmuma nodošana citam īpašniekam” nozīmē, ka vienam vai vairākiem uzņēmumiem nodod tāda uzņēmuma aktīvus, kuram ir kvotas, vai šie uzņēmumi tos pārņem;
c) “fabrikas nodošana citam īpašniekam” ir tehniska objekta īpašumtiesību nodošana, tostarp visu attiecīgā produkta ražošanai vajadzīgo iekārtu īpašumtiesību nodošana, vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas beidzas ar tā uzņēmuma daļēju vai pilnīgu pārņemšanu, kurš nodod savas īpašumtiesības;
d) “fabrikas iznomāšana” ir līgums par tehniska objekta nomu, tostarp visu to cukura ražošanai vajadzīgo iekārtu nomu, lai tas varētu darboties, līgumu slēdzot vismaz uz trim tirdzniecības gadiem pēc kārtas, ko puses apņemas nepārtraukt pirms trešā tirdzniecības gada beigām, ar uzņēmumu, kas reģistrēts tajā pašā dalībvalstī kā attiecīgā fabrika, ja pēc nomas līguma stāšanās spēkā uzņēmumu, kas nomā fabriku, var uzskatīt par uzņēmumu, kas nodarbojas vienīgi ar cukura ražošanu.
II
1. Neskarot 2. punktu, ja notiek cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās vai cukurfabriku nodošana citam īpašniekam, kvotu pielāgo šādi:
a) cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās gadījumā uzņēmumam, kas izveidojies pēc apvienošanās, dalībvalsts piešķir kvotu, kas vienāda ar to kvotu summu, kas pirms apvienošanās bija piešķirtas attiecīgajiem cukura ražošanas uzņēmumiem;
b) ja cukura ražošanas uzņēmumu nodod citam īpašniekam, dalībvalsts piešķir nodotā uzņēmuma kvotu cukura ražošanai pārņēmējā uzņēmumā vai, ja ir vairāk nekā viens pārņēmējs uzņēmums, piešķīrumu veic proporcionāli cukura ražošanai, ko katrs no tiem pārņem;
c) cukurfabrikas pārņemšanas gadījumā dalībvalsts samazina kvotu uzņēmumam, kas nodod attiecīgās fabrikas īpašumtiesības, un par samazināto lielumu palielina kvotu cukura ražotnei vai ražotnēm, kuras pērk attiecīgo fabriku, proporcionāli pārņemtajai ražošanai jaudai.
2. Ja vairāki cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji, ko tieši skar kāda no 1. punktā minētajām darbībām, nepārprotami izrāda vēlēšanos piegādāt savas bietes vai cukurniedres cukura ražošanas uzņēmumam, kas nav iesaistīts minētajās darbībās, dalībvalstis var veikt piešķīrumu, pamatojoties uz tā uzņēmuma pārņemto ražošanas apjomu, kuram viņi plāno piegādāt savas cukurbietes vai cukurniedres.
3. Ja apstākļos, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem, slēdz:
a) cukura ražošanas uzņēmumu;
b) vienu vai vairākas cukura ražošanas uzņēmuma fabrikas,
dalībvalsts var piešķirt to kvotu daļu, kura saistīta ar attiecīgo slēgšanu, vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem.
Arī iepriekšējās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kad daži attiecīgie ražotāji nepārprotami pauž vēlēšanos piegādāt savas cukurbietes vai cukurniedres attiecīgam cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var piešķirt daļu kvotu, kas atbilst attiecīgajām cukurbietēm vai cukurniedrēm, uzņēmumam, kuram šie ražotāji plāno piegādāt minētos produktus.
4. Ja piemēro 50. panta 6. punktā minēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts var prasīt, lai tie cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji, uz kuriem attiecas minētā atkāpe, savos nozares nolīgumos iekļauj īpašu klauzulu, kas dalībvalstīm vajadzības gadījumā ļauj piemērot šā punkta 2. un 3. punktu.
5. Ja iznomā fabriku, kas pieder cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var samazināt kvotu fabrikas iznomātājam uzņēmumam un piešķirt samazināto daļu uzņēmumam, kas nomā šo fabriku, lai tajā ražotu cukuru.
Ja nomu pārtrauc I punkta d) apakšpunktā minētajos trīs tirdzniecības gados, dalībvalsts ar atpakaļejošu spēku atceļ saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veikto kvotas pielāgošanu no datuma, kurā noma stājās spēkā. Ja nomu tomēr pārtrauc nepārvaramas varas apstākļu dēļ, dalībvalstij nav pienākuma atcelt pielāgojumu.
6. Ja cukura ražošanas uzņēmums vairs nevar nodrošināt savu saistību izpildi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz minētajiem cukurbiešu vai cukurniedru audzētājiem un ja minēto stāvokli apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, dalībvalsts uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem var piešķirt daļu no attiecīgajām kvotām vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem proporcionāli pārņemtajam ražošanas apjomam.
7. Ja dalībvalsts piešķir cukura ražošanas uzņēmumam cenu un noieta garantijas attiecībā uz cukurbiešu pārstrādi etilspirtā, dalībvalsts pēc vienošanās ar minēto uzņēmumu un attiecīgajiem cukurbiešu ražotājiem var piešķirt visas cukura ražošanas kvotas vai to daļu vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem.
III
Ja notiek izoglikozes ražošanas uzņēmumu apvienošanās vai nodošana citam īpašniekam vai izoglikozes fabrikas nodošana citam īpašniekam, dalībvalsts var piešķirt attiecīgās kvotas izoglikozes ražošanai vienam vai vairākiem citiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir ražošanas kvota vai tās nav.
IV
Pasākumi, kas veikti saskaņā ar II un III punktu, stājas spēkā vienīgi tad, ja izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses;
b) attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka tie var uzlabot cukurbiešu, cukurniedru un cukura ražošanas nozaru struktūru;
c) tie attiecas uz uzņēmumiem, kas nodibināti tajā pašā teritorijā, kurai VI pielikumā noteikta kvota.
V
Ja apvienošanās vai nodošana citam īpašniekam notiek laikposmā no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim, II un III punktā minētie pasākumi stājas spēkā kārtējā tirdzniecības gadā.
Ja apvienošanās vai nodošana citam īpašniekam notiek laikposmā no 1. maija līdz tā paša gada 30. septembrim, II un III punktā minētie pasākumi stājas spēkā ar nākamo tirdzniecības gadu.
VI
Ja piemēro 59. panta 2. punktu, dalībvalstis piešķir pielāgotās kvotas līdz februāra beigām, to piemērošanu paredzot no nākamā tirdzniecības gada.
VII
Ja piemēro II un III punktu, dalībvalstis informē Komisiju par pielāgotajām kvotām ne vēlāk kā 15 dienās pēc V punktā minēto laikposmu beigām.
IX PIELIKUMS
VALSTU KVOTAS UN PĀRSTRUKTURĒŠANAS REZERVES DAUDZUMI, KĀ MINĒTS 66. PANTĀ
1. Valstu kvotas: daudzumi (tonnās) par divpadsmit mēnešu laikposmu katrai dalībvalstij
|
Dalībvalsts |
2008/09 |
2009/10 |
2010/11 |
2011/12 |
2012/13 |
2013/14 |
2014/15 |
|
Beļģija |
3 427 288,740 |
3 461 561,627 |
3 496 177,244 |
3 531 139,016 |
3 566 450,406 |
3 602 114,910 |
3 602 114,910 |
|
Bulgārija |
998 580,000 |
1 008 565,800 |
1 018 651,458 |
1 028 837,973 |
1 039 126,352 |
1 049 517,616 |
1 049 517,616 |
|
Čehijas Republika |
2 792 689,620 |
2 820 616,516 |
2 848 822,681 |
2 877 310,908 |
2 906 084,017 |
2 935 144,857 |
2 935 144,857 |
|
Dānija |
4 612 619,520 |
4 658 745,715 |
4 705 333,172 |
4 752 386,504 |
4 799 910,369 |
4 847 909,473 |
4 847 909,473 |
|
Vācija |
28 847 420,391 |
29 135 894,595 |
29 427 253,541 |
29 721 526,076 |
30 018 741,337 |
30 318 928,750 |
30 318 928,750 |
|
Igaunija |
659 295,360 |
665 888,314 |
672 547,197 |
679 272,669 |
686 065,395 |
692 926,049 |
692 926,049 |
|
Īrija |
5 503 679,280 |
5 558 716,073 |
5 614 303,234 |
5 670 446,266 |
5 727 150,729 |
5 784 422,236 |
5 784 422,236 |
|
Grieķija |
836 923,260 |
845 292,493 |
853 745,418 |
862 282,872 |
870 905,700 |
879 614,757 |
879 614,757 |
|
Spānija |
6 239 289,000 |
6 301 681,890 |
6 364 698,709 |
6 428 345,696 |
6 492 629,153 |
6 557 555,445 |
6 557 555,445 |
|
Francija |
25 091 321,700 |
25 342 234,917 |
25 595 657,266 |
25 851 613,839 |
26 110 129,977 |
26 371 231,277 |
26 371 231,277 |
|
Itālija |
10 740 661,200 |
11 288 542,866 |
11 288 542,866 |
11 288 542,866 |
11 288 542,866 |
11 288 542,866 |
11 288 542,866 |
|
Kipra |
148 104,000 |
149 585,040 |
151 080,890 |
152 591,699 |
154 117,616 |
155 658,792 |
155 658,792 |
|
Latvija |
743 220,960 |
750 653,170 |
758 159,701 |
765 741,298 |
773 398,711 |
781 132,698 |
781 132,698 |
|
Lietuva |
1 738 935,780 |
1 756 325,138 |
1 773 888,389 |
1 791 627,273 |
1 809 543,546 |
1 827 638,981 |
1 827 638,981 |
|
Luksemburga |
278 545,680 |
281 331,137 |
284 144,448 |
286 985,893 |
289 855,752 |
292 754,310 |
292 754,310 |
|
Ungārija |
2 029 861,200 |
2 050 159,812 |
2 070 661,410 |
2 091 368,024 |
2 112 281,704 |
2 133 404,521 |
2 133 404,521 |
|
Malta |
49 671,960 |
50 168,680 |
50 670,366 |
51 177,070 |
51 688,841 |
52 205,729 |
52 205,729 |
|
Nīderlande |
11 465 630,280 |
11 580 286,583 |
11 696 089,449 |
11 813 050,343 |
11 931 180,847 |
12 050 492,655 |
12 050 492,655 |
|
Austrija |
2 847 478,469 |
2 875 953,254 |
2 904 712,786 |
2 933 759,914 |
2 963 097,513 |
2 992 728,488 |
2 992 728,488 |
|
Polija |
9 567 745,860 |
9 663 423,319 |
9 760 057,552 |
9 857 658,127 |
9 956 234,709 |
10 055 797,056 |
10 055 797,056 |
|
Portugāle |
1 987 521,000 |
2 007 396,210 |
2 027 470,172 |
2 047 744,874 |
2 068 222,323 |
2 088 904,546 |
2 088 904,546 |
|
Rumānija |
3 118 140,000 |
3 149 321,400 |
3 180 814,614 |
3 212 622,760 |
3 244 748,988 |
3 277 196,478 |
3 277 196,478 |
|
Slovēnija |
588 170,760 |
594 052,468 |
599 992,992 |
605 992,922 |
612 052,851 |
618 173,380 |
618 173,380 |
|
Slovākija |
1 061 603,760 |
1 072 219,798 |
1 082 941,996 |
1 093 771,416 |
1 104 709,130 |
1 115 756,221 |
1 115 756,221 |
|
Somija |
2 491 930,710 |
2 516 850,017 |
2 542 018,517 |
2 567 438,702 |
2 593 113,089 |
2 619 044,220 |
2 619 044,220 |
|
Zviedrija |
3 419 595,900 |
3 453 791,859 |
3 488 329,778 |
3 523 213,075 |
3 558 445,206 |
3 594 029,658 |
3 594 029,658 |
|
Apvienotā Karaliste |
15 125 168,940 |
15 276 420,629 |
15 429 184,836 |
15 583 476,684 |
15 739 311,451 |
15 896 704,566 |
15 896 704,566 |
2. Īpašās pārstrukturēšanas rezerves daudzums
|
Dalībvalsts |
Tonnas |
|
Bulgārija |
39 180 |
|
Rumānija |
188 400 |
X PIELIKUMS
REFERENCES TAUKU SATURS, KĀ MINĒTS 70. PANTĀ
|
Dalībvalsts |
g/kg |
|
Beļģija |
36,91 |
|
Bulgārija |
39,10 |
|
Čehijas Republika |
42,10 |
|
Dānija |
43,68 |
|
Vācija |
40,11 |
|
Igaunija |
43,10 |
|
Grieķija |
36,10 |
|
Spānija |
36,37 |
|
Francija |
39,48 |
|
Īrija |
35,81 |
|
Itālija |
36,88 |
|
Kipra |
34,60 |
|
Latvija |
40,70 |
|
Lietuva |
39,90 |
|
Luksemburga |
39,17 |
|
Ungārija |
38,50 |
|
Nīderlande |
42,36 |
|
Austrija |
40,30 |
|
Polija |
39,00 |
|
Portugāle |
37,30 |
|
Rumānija |
38,50 |
|
Slovēnija |
41,30 |
|
Slovākija |
37,10 |
|
Somija |
43,40 |
|
Zviedrija |
43,40 |
|
Apvienotā Karaliste |
39,70 |
Xa PIELIKUMS
84.a PANTĀ MINĒTĀS KARTUPEĻU CIETES KVOTAS TIRDZNIECĪBAS GADĀ
|
Dalībvalsts |
(tonnās) |
|
Čehijas Republika |
33 660 |
|
Dānija |
168 215 |
|
Vācija |
656 298 |
|
Igaunija |
250 |
|
Spānija |
1 943 |
|
Francija |
265 354 |
|
Latvija |
5 778 |
|
Lietuva |
1 211 |
|
Nīderlande |
507 403 |
|
Austrija |
47 691 |
|
Polija |
144 985 |
|
Slovākija |
729 |
|
Somija |
53 178 |
|
Zviedrija |
62 066 |
|
KOPĀ |
1 948 761 |
Xb PIELIKUMS
BUDŽETS ATBALSTA PROGRAMMĀM (ATBILSTĪGI 103.N PANTA 1. PUNKTAM)
|
tūkstošos EUR |
||||||
|
Budžeta gads |
2009 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
No 2014. gada un turpmāk |
|
BG |
15 608 |
21 234 |
22 022 |
27 077 |
26 742 |
26 762 |
|
CZ |
2 979 |
4 076 |
4 217 |
5 217 |
5 151 |
5 155 |
|
DE |
22 891 |
30 963 |
32 190 |
39 341 |
38 867 |
38 895 |
|
EL |
14 286 |
19 167 |
19 840 |
24 237 |
23 945 |
23 963 |
|
ES |
213 820 |
284 219 |
279 038 |
358 000 |
352 774 |
353 081 |
|
FR |
171 909 |
226 814 |
224 055 |
284 299 |
280 311 |
280 545 |
|
IT (1) |
238 223 |
298 263 |
294 135 |
341 174 |
336 736 |
336 997 |
|
CY |
2 749 |
3 704 |
3 801 |
4 689 |
4 643 |
4 646 |
|
LT |
30 |
37 |
45 |
45 |
45 |
45 |
|
LU |
344 |
467 |
485 |
595 |
587 |
588 |
|
HU |
16 816 |
23 014 |
23 809 |
29 455 |
29 081 |
29 103 |
|
MT |
232 |
318 |
329 |
407 |
401 |
402 |
|
AT |
8 038 |
10 888 |
11 313 |
13 846 |
13 678 |
13 688 |
|
PT |
37 802 |
51 627 |
53 457 |
65 989 |
65 160 |
65 208 |
|
RO |
42 100 |
42 100 |
42 100 |
42 100 |
42 100 |
42 100 |
|
SI |
3 522 |
3 770 |
3 937 |
5 119 |
5 041 |
5 045 |
|
SK |
2 938 |
4 022 |
4 160 |
5 147 |
5 082 |
5 085 |
|
UK |
0 |
61 |
67 |
124 |
120 |
120 |
|
(1) Maksimāli pieļaujamās summas, kas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā paredzētas Itālijai un kas atbilst 2008., 2009. un 2010. gadam, ir samazinātas par EUR 20 miljoniem, un šīs summas ir iekļautas Itālijas budžeta summās, kas paredzētas atbalsta programmām 2009., 2010. un 2011. budžeta gadā, kā noteikts šajā tabulā. |
||||||
Xc PIELIKUMS
BUDŽETA PIEŠĶĪRUMS LAUKU ATTĪSTĪBAI (MINĒTS 190.A PANTA 3. PUNKTĀ)
|
tūkstošos EUR |
|||
|
Budžeta gads |
2009 |
2010 |
No 2011. gada un turpmāk |
|
BG |
— |
— |
— |
|
CZ |
— |
— |
— |
|
DE |
— |
— |
— |
|
EL |
— |
— |
— |
|
ES |
15 491 |
30 950 |
46 441 |
|
FR |
11 849 |
23 663 |
35 512 |
|
IT |
13 160 |
26 287 |
39 447 |
|
CY |
— |
— |
— |
|
LT |
— |
— |
— |
|
LU |
— |
— |
— |
|
HU |
— |
— |
— |
|
MT |
— |
— |
— |
|
AT |
— |
— |
— |
|
PT |
— |
— |
— |
|
RO |
— |
— |
— |
|
SI |
— |
1 050 |
1 050 |
|
SK |
— |
— |
— |
|
UK |
160 |
160 |
160 |
Xd PIELIKUMS
IZARŠANAS SHĒMAS BUDŽETS
Izaršanas shēmas īstenošanai pieejamais budžets, kas minēts šīs regulas 85.s panta 3. punktā, ir šāds:
a) 2008./2009. vīna gadā (2009. budžeta gads): EUR 464 000 000;
b) 2009./2010. vīna gadā (2010. budžeta gads): EUR 334 000 000;
c) 2010./2011. vīna gadā (2011. budžeta gads): EUR 276 000 000.
Xe PIELIKUMS
PLATĪBAS, KURAS DALĪBVALSTIS VAR DEKLARĒT KĀ NEATBILSTĪGAS IEKĻAUŠANAI IZARŠANAS SHĒMĀ (KĀ MINĒTS 85.U PANTA 1., 2. UN 5. PUNKTĀ)
|
hektāros |
||
|
Dalībvalsts |
Kopējā platība, kas apstādīta ar vīnogulājiem |
Platības, kas minētas 85.u panta 5. punktā |
|
BG |
135 760 |
4 073 |
|
CZ |
19 081 |
572 |
|
DE |
102 432 |
3 073 |
|
EL |
69 907 |
2 097 |
|
ES |
1 099 765 |
32 993 |
|
FR |
879 859 |
26 396 |
|
IT |
730 439 |
21 913 |
|
CY |
15 023 |
451 |
|
LU |
1 299 |
39 |
|
HU |
85 260 |
2 558 |
|
MT |
910 |
27 |
|
AT |
50 681 |
1 520 |
|
PT |
238 831 |
7 165 |
|
RO |
178 101 |
5 343 |
|
SI |
16 704 |
501 |
|
SK |
21 531 |
646 |
XI PIELIKUMS
A.I Garajai linšķiedrai paredzētā maksimālā garantētā daudzuma sadale dalībvalstīm atbilstīgi 94. panta 1. punktam:
|
Beļģija |
13 800 |
|
Bulgārija |
13 |
|
Čehija |
1 923 |
|
Vācija |
300 |
|
Igaunija |
30 |
|
Spānija |
50 |
|
Francija |
55 800 |
|
Latvija |
360 |
|
Lietuva |
2 263 |
|
Nīderlande |
4 800 |
|
Austrija |
150 |
|
Polija |
924 |
|
Portugāle |
50 |
|
Rumānija |
42 |
|
Slovākija |
73 |
|
Somija |
200 |
|
Zviedrija |
50 |
|
Apvienotā Karaliste |
50 |
A.II ►M7 ►C4 Īsajai linšķiedrai un kaņepju šķiedrai paredzētā maksimālā garantētā daudzuma sadale dalībvalstīm katrā tirdzniecības gadā no 2009./2010. tirdzniecības gada līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam atbilstīgi 94. panta 1.a punktam ◄ ◄
Daudzumu, kas minēts 94. panta 1.a pantā, sadala šādi:
a) kā valstīm garantēto daudzumu šādām dalībvalstīm:
|
Beļģija |
10 350 |
|
Bulgārija |
48 |
|
Čehija |
2 866 |
|
Vācija |
12 800 |
|
Igaunija |
42 |
|
Spānija |
20 000 |
|
Francija |
61 350 |
|
Latvija |
1 313 |
|
Lietuva |
3 463 |
|
Ungārija (1) |
2 061 |
|
Nīderlande |
5 550 |
|
Austrija |
2 500 |
|
Polija |
462 |
|
Portugāle |
1 750 |
|
Rumānija |
921 |
|
Slovākija |
189 |
|
Somija |
2 250 |
|
Zviedrija |
2 250 |
|
Apvienotā Karaliste |
12 100 |
|
(1) Ungārijai noteiktais valstij garantētais daudzums attiecas vienīgi uz kaņepju šķiedru. |
|
b) 5 000 tonnu, kas katrā tirdzniecības gadā no 2009./2010. tirdzniecības gada līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam jāsadala valstij garantētā daudzumā starp Dāniju, Īriju, Grieķiju, Itāliju un Luksemburgu. Šādu sadalījumu nosaka, pamatojoties uz platībām, kas bijušas viens no 91. panta 1. punktā minēto līgumu vai saistību priekšmetiem.
A.III Zonas, par kurām ir tiesības saņemt 94.a pantā minēto atbalstu
I zona
1. Nīderlandes teritorija.
2. Šādas Beļģijas komūnas: Assenede, Beveren-Waas, Blankenberge, Bredene, Brugge, Damme, De Haan, De Panne, Diksmuide (izņemot Vladslo un Woumen), Gistel, Jabbeke, Knokke-Heist, Koksijde, Lo-Reninge, Middelkerke, Nieuwport, Oostende, Oudenburg, Sint-Gillis-Waas (tikai Meerdonk), Sint-Laureins, Veurne un Zuienkerke.
II zona
1. Beļģijas apgabali, kas nav iekļauti I zonā.
2. Šādi Francijas apgabali:
— Ziemeļu departaments,
— Béthune, Lens, Calais, Saint-Omer rajons un Marquise kantons Pas-de-Calais departamentā,
— Saint-Quentin un Vervins rajons Aisne departamentā,
— Charleville-Mézires rajons Ardennes departamentā.
B. Maksimālā garantētā daudzuma sadalījums starp 86. pantā minētajām dalībvalstīm
|
Dalībvalsts |
Tonnas |
|
Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība (BLES) |
8 000 |
|
Čehija |
27 942 |
|
Dānija |
334 000 |
|
Vācija |
421 000 |
|
Grieķija |
37 500 |
|
Spānija |
1 325 000 |
|
Francija |
1 605 000 |
|
Īrija |
5 000 |
|
Itālija |
685 000 |
|
Lietuva |
650 |
|
Ungārija |
49 593 |
|
Nīderlande |
285 000 |
|
Austrija |
4 400 |
|
Polija |
13 538 |
|
Portugāle |
30 000 |
|
Slovākija |
13 100 |
|
Somija |
3 000 |
|
Zviedrija |
11 000 |
|
Apvienotā Karaliste |
102 000 |
XIa PIELIKUMS
TĀDAS GAĻAS TIRDZNIECĪBA, KAS IEGŪTA NO LIELLOPIEM, KURU VECUMS NEPĀRSNIEDZ 12 MĒNEŠUS, ATBILSTĪGI 113.B PANTAM
I. Definīcija
Šajā pielikumā “gaļa” ir visi liemeņi, gaļa – neatkaulota vai atkaulota – un sagriezti vai nesagriezti subprodukti, ja minētie produkti ir paredzēti lietošanai pārtikā un ir iegūti no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un kurus piedāvā svaigus, saldētus vai sasaldētus iesaiņojumā vai iepakojumā, vai arī bez tā.
II. Tādu liellopu klasificēšana kautuvē, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus
Kautuvē visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji šā pielikuma VII punkta 1. apakšpunktā minētās kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:
A) V kategorija – liellopi, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus.
Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;
B) Z kategorija – liellopi, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus.
Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.
Šo klasifikāciju veic, pamatojoties uz “liellopu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu ( 94 ).
III. Tirdzniecības nosaukumi
|
1. |
Tirdzniecības nosaukums ir nosaukums, ar kuru pārtikas produktu pārdod, kā paredzēts Direktīvas 2000/13/EK 5. panta 1. punktā. |
|
2. |
Gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem, kas ir noteikti katrai dalībvalstij: A) gaļa, kas iegūta no V kategorijas liellopiem:
B) gaļa, kas iegūta no Z kategorijas liellopiem:
|
|
3. |
Šā punkta 2. apakšpunktā minētos tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar norādi par attiecīgā gaļas vai subprodukta gabala nosaukumu vai apzīmējumu. |
|
4. |
Šā punkta 2. apakšpunktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos tirdzniecības nosaukumus attiecībā uz V kategoriju un ikvienu no šiem tirdzniecības nosaukumiem atvasinātu nosaukumu izmanto vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības. Jo īpaši terminus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι γάλακτος”, “ternera blanca”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nelieto tirdzniecības nosaukumā vai marķējumā attiecībā uz gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums pārsniedz divpadsmit mēnešus. |
IV. Obligāta etiķetē norādāma informācija
|
1. |
Neskarot Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13., 14. un 15. pantu, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji marķē ar šādu informāciju: a) dzīvnieku kaušanas vecums gaļai, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus, lietojot veidlapā norādi “kaušanas vecums: līdz 8 mēnešu vecumam” vai dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus, – “kaušanas vecums: 8 līdz 12 mēnešu vecumā ”. b) tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šā pielikuma III punktu. Tomēr, atkāpjoties no a) punkta, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā, izņemot nodošanu galapatērētājam, uzņēmēji var kaušanas vecumu aizstāt ar kategorijas identifikācijas burtu, kā noteikts šā pielikuma II punktā. |
|
2. |
Ja gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, piedāvā galapatērētājam mazumtirdzniecības vietās neiesaiņotu, dalībvalstis paredz noteikumus par to, kā norādīt 1. apakšpunktā minēto informāciju. |
V. Neobligāta etiķetē norādāma informācija
Uzņēmēji var IV punktā norādīto informāciju papildināt ar neobligātu informāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 16. vai 17. pantā paredzēto procedūru.
VI. Reģistrēšana
Lai nodrošinātu IV un V punktā minētās etiķetē norādāmās informācijas pareizību, ražojot un tirgojot gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji visos šā procesa posmos it īpaši reģistrē šādu informāciju:
a) dzīvnieku identifikācijas numurs un dzimšanas datums – tos norāda tikai kautuvē;
b) atsauces numurs, kas ļauj noteikt saistību, no vienas puses, starp to dzīvnieku identifikāciju, no kā gaļa iegūta, un, no otras puses, tirdzniecības nosaukumu, kaušanas vecumu un kategorijas identifikācijas burtu, ko norāda uz šīs gaļas etiķetes;
c) datums, kurā dzīvnieki un gaļa ievesti uzņēmumā un izvesti no tā, lai nodrošinātu ievedumu un izvedumu savstarpējās atbilstības noteikšanu.
VII. Oficiālas pārbaudes
|
1. |
Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. jūlijam norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par oficiālām pārbaudēm, ko veic nolūkā pārbaudīt 113.b panta un šā pielikuma piemērošanu, un informē par to Komisiju. |
|
2. |
Kompetentā iestāde vai iestādes veic oficiālas pārbaudes saskaņā ar vispārējiem principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 95 ). |
|
3. |
Komisija kopā ar kompetentajām iestādēm nodrošina to, ka dalībvalstis ievēro 113.b panta un šā pielikuma noteikumus. |
|
4. |
Komisijas eksperti, vajadzības gadījumā, kopā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu ekspertiem veic pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu 113.b panta un šā pielikuma noteikumu īstenošanu. |
|
5. |
Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pārbaude, nodrošina Komisijas ekspertus ar visu vajadzīgo palīdzību, ko tie var lūgt, lai veiktu savus uzdevumus. |
VIII. No trešām valstīm importēta gaļa
|
1. |
No trešām valstīm importētu gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, Kopienā tirgo saskaņā ar 113.b panta un šā pielikuma noteikumiem. |
|
2. |
Tādu trešo valstu uzņēmēju darbību, kuri vēlas gaļu laist Kopienas tirgū, kā minēts 1. apakšpunktā, kontrolē attiecīgās trešās valsts norīkota kompetenta iestāde vai, ja tādas nav, neatkarīga trešā iestāde. Neatkarīgā iestāde sniedz pilnīgas garantijas, ka tā izpilda nosacījumus, kas paredzēti Eiropas Standartā EN 45011 vai ISO/IEC Norādījumos Nr. 65 (“Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām”). |
|
3. |
Norīkotā kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, neatkarīgā trešā iestāde nodrošina, ka tiek izpildītas 113.b panta un šā pielikuma prasības. |
IX. Sankcijas
Neskarot īpašos noteikumus, kādus atbilstīgi šīs regulas 194. pantam var pieņemt Komisija, dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šā pielikuma un 113.b panta noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis līdz 2009. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai noteikumus par sankcijām un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos iespaido.
XIb PIELIKUMS
VĪNKOPĪBAS PRODUKTU KATEGORIJAS
1. Vīns
Vīns ir produkts, ko iegūst, tikai pilnībā vai daļēji alkoholiski fermentējot svaigas, saspiestas vai nesaspiestas vīnogas vai vīnogu misu.
Vīnam:
a) vai nu piemērojot, vai nepiemērojot procesus, kas precizēti XVa pielikuma B punktā, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %, ja vīns iegūts tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas šā pielikuma papildinājumā, un nav mazāka par 9 %, ja tās ievāktas citās vīnogu audzēšanas zonās;
b) atkāpjoties no citādi piemērojamās minimālās faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas, gadījumos, kad vīnam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai nu piemērojot, vai nepiemērojot XVa pielikuma B punktā aprakstīto procesus, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 %;
c) kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 15 %. Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētā:
— maksimālā spirta tilpumkoncentrācijas robeža var sasniegt līdz 20 % attiecībā uz vīniem, kuri ir ražoti bez bagātināšanas dažos vīnogu audzēšanas reģionos Kopienas teritorijā, par ko pieņem lēmumu Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru,
— maksimālā spirta tilpumkoncentrācijas robeža var pārsniegt 15 % vīniem, ja vīni ir ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ražoti bez bagātināšanas;
d) ievērojot atkāpes, ko varētu paredzēt Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, kopējais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābi, nav mazāks kā 3,5 grami litrā vai 46,6 miliekvivalenti litrā.
“Retsina” ir vīns, ko ražo tikai Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā, izmantojot vīnogu misu, ko apstrādā ar Aleppo priedes sveķiem. Aleppo priedes sveķu izmantošana ir atļauta tikai, lai iegūtu vīnu “Retsina”, atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamos Grieķijas noteikumos.
Atkāpjoties no b) apakšpunkta, “Tokaji eszencia” un “Tokajská esencia” tiek uzskatīti par vīnu.
2. Rūgstošs jaunvīns
Rūgstošs jaunvīns ir vīns, kam alkoholiskās fermentācijas process vēl nav beidzies un kas vēl nav atdalīts no nogulsnēm.
3. Desertvīns
Desertvīns ir produkts ar šādām īpašībām:
a) faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %;
b) kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %, izņemot dažus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, ko sastādīs Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;
c) tas ir iegūts no:
— rūgstošas vīnogu misas,
— vīna,
— iepriekš minēto produktu kombinācijas vai
— vīnogu misas vai tās maisījuma ar vīnu tiktāl, cik tas attiecas uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;
d) sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %, izņemot dažus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas jāsastāda Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;
e) tam pievienots turpmāk norādītais:
i) atsevišķi vai kombinējot:
— neitrāls vīnogu izcelsmes spirts, ietverot spirtu, ko iegūst, destilējot žāvētas vīnogas, un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %,
— vīns vai žāvētu vīnogu destilāts, kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %;
ii) attiecīgā gadījumā – kopā ar vienu vai vairākiem šādiem produktiem:
— koncentrēta vīnogu misa,
— kāds no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, kopā ar vīnogu misu, kura minēta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā;
f) atkāpjoties no e) apakšpunkta prasībām, tam pievienots, ciktāl tas attiecas uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas jāsastāda Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru:
i) jebkurš no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, atsevišķi vai kombinējot;
ii) viens vai vairāki šādi produkti:
— vīna spirts vai žāvētu vīnogu spirts, kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 95 % un nav lielāka par 96 %,
— spirts, ko destilē no vīna vai no vīnogu izspaidām un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %,
— spirts, ko destilē no žāvētām vīnogām un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav mazāka par 94,5 %; un
iii) vajadzības gadījumā viens vai vairāki šādi produkti:
— daļēji fermentēta vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām,
— koncentrēta vīnogu misa, ko iegūst tiešas karsēšanas rezultātā un kas, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai,
— koncentrēta vīnogu misa,
— viens no produktiem, kas uzskaitīti f) apakšpunkta ii) punktā, kopā ar vīnogu misu, kas minēta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā.
4. Dzirkstošais vīns
Dzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:
a) iegūts pirmajā vai otrajā spirta fermentācijā:
— no svaigām vīnogām,
— no vīnogu misas vai
— no vīna;
b) kurš, atverot trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi fermentācijas procesā;
c) kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri; un
d) kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %.
5. Kvalitatīvais dzirkstošais vīns
Kvalitatīvais dzirkstošais vīns ir produkts:
a) kurš iegūts pirmajā vai otrajā spirta fermentācijā:
— no svaigām vīnogām,
— no vīnogu misas vai
— no vīna;
b) kurš, atverot trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi fermentācijas procesā;
c) kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3,5 bāri; un
d) kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %.
6. Kvalitatīvais aromātiskais dzirkstošais vīns
Kvalitatīvais aromātiskais dzirkstošais vīns ir kvalitatīvais dzirkstošais vīns:
a) kurš iegūts, cuvée sagatavošanas brīdī izmantojot vienīgi tādu vīnogu misu vai tādu vīnogu misu fermentācijas procesā, kuru iegūst no īpašām vīna vīnogu šķirnēm no saraksta, kas jāsastāda Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru. Kvalitatīvos aromātiskos dzirkstošos vīnus, kurus ražo tradicionāli, cuvée sagatavošanai izmantojot vīnus, nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;
b) kurā, ja to 20 °C temperatūrā glabā slēgtās tvertnēs, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks par 3 bāriem;
c) kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 6 %; un
d) kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 10 %.
Īpašus noteikumus attiecībā uz citām papildu iezīmēm vai ražošanas un aprites nosacījumiem pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.
7. Gāzēts dzirkstošais vīns
Gāzēts dzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:
a) iegūts no vīna bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
b) no tā trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kurš pilnībā vai daļēji radies no minētās gāzes pievienošanas; un
c) ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, tam sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri.
8. Pusdzirkstošais vīns
Pusdzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:
a) iegūts no vīna, ja vien šādam vīnam kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %;
b) faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 %;
c) ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar endogēna oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri; un
d) to pilda 60 litru vai mazākos traukos.
9. Gāzēts pusdzirkstošais vīns
Gāzēts pusdzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:
a) iegūts no vīna;
b) faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 7 %, un kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %;
c) ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā, kurš ir pievienots pilnībā vai daļēji, ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri; un
d) to pilda 60 litru vai mazākos traukos.
10. Vīnogu misa
Vīnogu misa ir šķidrs produkts, ko dabiskā ceļā vai fizikālos procesos iegūst no svaigām vīnogām. Faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija vīnogu misā nedrīkst pārsniegt 1 %.
11. Daļēji norūgusi vīnogu misa
Vīnogu misa fermentācijas procesā ir produkts, kuru iegūst, fermentējot vīnogu misu, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1 %, bet mazāka nekā trīs piektdaļas tā kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.
12. Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām
Vīnogu misa fermentācijas procesā, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, ir produkts, kuru iegūst, daļēji fermentējot vīnogu misu, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, un kura kopējais cukura saturs pirms fermentācijas ir vismaz 272 grami litrā, kura dabiskā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8 %. Tomēr zināmus vīnus, kurus nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, kuri atbilst minētajām prasībām, neuzskata par rūgstošu vīnogu misu, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām.
13. Koncentrēta vīnogu misa
Koncentrēta vīnogu misa ir nekaramelizēta vīnogu misa, kas iegūta, daļēji dehidrējot vīnogu misu, ko veic ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas tiek paredzēta saskaņā ar 120.g pantu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 50,9 %.
Koncentrētas vīnogu misas pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.
14. Rektificēta koncentrēta vīnogu misa
Rektificēta koncentrēta vīnogu misa ir šķidrs, nekaramelizēts produkts, kuru:
a) iegūst, daļēji dehidrējot vīnogu misu, ko veic ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas tiek paredzēta saskaņā ar 120.g pantu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 61,7 %;
b) apstrādā atļautā veidā, lai atskābinātu un likvidētu sastāvdaļas, izņemot cukuru;
c) un kuram ir šādas īpašības:
— ja Brix ir 25, pH ir ne vairāk par 5,
— optiskais blīvums pie 425 nm 1 cm biezumā nav lielāks kā 0,100 vīnogu misā, kas koncentrēta pie 25 Brix,
— saharozes saturs nav konstatējams ar analīzes metodi, kas vēl jānosaka,
— Folin-Ciocalteau indekss nav lielāks kā 6,00, ja Brix ir 25,
— titrējamais skābums nav lielāks kā 15 miliekvivalenti kilogramā kopējo cukuru,
— sēra dioksīda saturs nav lielāks par 25 miligramiem uz kopējo cukuru kilogramu,
— kopējais katjonu saturs nav lielāks par 8 miliekvivalentiem kilogramā kopējo cukuru,
— vadītspēja 25 Brix un 20 °C temperatūrā nav lielāka kā 120 mikrosīmeni/cm,
— hidroksimetilfurfurola saturs nav lielāks par 25 miligramiem kilogramā kopējo cukuru,
— mezoinozīta klātbūtne.
Rektificētai koncentrētai vīnogu misai pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.
15. Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām
Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām ir produkts:
a) kurš nav bagātināts un ir iegūts no vīnogām, kas daļējai dehidrācijai atstātas saulē vai ēnā;
b) kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 16 % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 9 %; un
c) kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16 % (vai 272 grami cukura uz litru).
16. Pārgatavinātu vīnogu vīns
Pārgatavinātu vīnogu vīns ir produkts:
a) kurš ražots nebagātinot;
b) kura dabiskā spirta koncentrācija ir lielāka nekā 15 %; un
c) kura kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 15 % un faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 12 %.
Dalībvalstis šim produktam drīkst noteikt novecināšanas periodu.
17. Vīna etiķis
Vīna etiķis ir etiķis, kuram ir šādas īpašības:
a) iegūts tikai ar skābu vīna fermentāciju; un
b) kopējais skābums, ko izsaka kā etiķskābi, nav mazāks kā 60 grami litrā.
XIb pielikuma papildinājums
Vīnogu audzēšanas zonas
Vīnogu audzēšanas zonas ir šādas.
1. Pie vīnogu audzēšanas A zonas pieder šādas platības:
|
a) |
Vācijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav iekļautas 2. punkta a) apakšpunktā; |
|
b) |
Luksemburgā – Luksemburgas vīnogu audzēšanas reģions; |
|
c) |
Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā – šo valstu vīnogu audzēšanas reģioni; |
|
d) |
Čehijā – Čechy vīnogu audzēšanas reģions. |
2. Pie vīnogu audzēšanas B zonas pieder šādas platības:
|
a) |
Vācijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības Baden precizētajā reģionā; |
|
b) |
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības departamentos, kas nav minēti šajā pielikumā, un šādos departamentos:
|
|
c) |
Austrijā – Austrijas vīnogu audzēšanas reģions; |
|
d) |
Čehijā – Morava vīnogu audzēšanas reģions un ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav ietvertas 1. punkta d) apakšpunktā; |
|
e) |
Slovākijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Malokarpatská vinohradnícka oblast’, Južnoslovenská vinohradnícka oblast’, Nitrianska vinohradnícka oblast’, Stredoslovenská vinohradnícka oblast’ a Východoslovenská vinohradnícka oblast’, kā arī 3. punkta f) apakšpunktā nenorādītos vīnogu audzēšanas reģionos; |
|
f) |
Slovēnijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:
|
|
g) |
Rumānijā – Podișul Transilvaniei reģions. |
3. Pie vīnogu audzēšanas C I zonas pieder šādas platības:
|
a) |
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības — šādos departamentos: Allier, Alpes-de-Haute-Provence, Hautes-Alpes, Alpes-Maritimes, Ariège, Aveyron, Cantal, Charente, Charente-Maritime, Corrèze, Côte-d’Or, Dordogne, Haute-Garonne, Gers, Gironde, Isère (izņemot Chapareillan komūnu), Landes, Loire, Haute-Loire, Lot, Lot-et-Garonne, Lozère, Nièvre (izņemot Cosne-sur-Loire apgabalu), Puy-de-Dôme, Pyrénées-Atlantiques, Hautes-Pyrénées, Rhône, Saône-et-Loire, Tarn, Tarn-et-Garonne, Haute-Vienne, Yonne, — Valence un Die apgabalos – Drôme departamentā (izņemot Dieulefit, Loriol, Marsanne un Montélimar kantonu), — Tournon apgabalā un Antraigues, Burzet, Coucouron, Montpezat-sous-Bauzon, Privas, Saint-Etienne de Lugdarès, Saint-Pierreville, Valgorge un Voulte-sur-Rhône kantonā Ardèche departamentā; |
|
b) |
Itālijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības Valle d’Aosta reģionā un Sondrio, Bolzano, Trento un Belluno provincē; |
|
c) |
Spānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības A Coruña, Asturias, Cantabria, Guipúzcoa un Vizcaya provincē; |
|
d) |
Portugālē – ar vīnogulājiem apstādītas platības Ziemeļportugāles reģiona daļā, kurš atbilst vīna ražošanas reģionam ar cilmes vietas nosaukumu “Vinho Verde”, kā arī Concelhos de Bombarral, Laurinhã, Mafra e Torres Vedras (izņemot Freguesias da Carvoeira e Dois Portos), kas pieder pie Região viticola da Extremadura; |
|
e) |
Ungārijā – ar vīnogulājiem apstādītas visas platības; |
|
f) |
Slovākijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionā Tokajská vinohradnícka oblast’; |
|
g) |
Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā vai 4. punkta f) apakšpunktā. |
4. Pie vīnogu audzēšanas C II zonas pieder šādas platības:
|
a) |
Francijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības: — šādos departamentos: Aude, Bouches-du-Rhône, Gard, Hérault, Pyrénées-Orientales (izņemot Olette un Arles-sur-Tech kantonu), Vaucluse, — Var departamenta daļā, kas dienvidos robežojas ar Evenos, Le Beausset, Solliès-Toucas, Cuers, Puget-Ville, Collobrières, La Garde-Freinet, Pland-de-la-Tour un Sainte-Maxime komūnas ziemeļu robežu, — Nyons apgabalā un Loriol-sur- Drôme kantonā Drôme departamentā, — tajās Ardèche departamenta daļās, kuras nav uzskaitītas 3. punkta a) apakšpunktā; |
|
b) |
Itālijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Abruzzo, Campania, Emilia-Romagna, Friuli-Venezia Giulia, Lazio, Liguria, Lombardy (izņemot Sondrio provinci), Marche, Molise, Piedmont, Toscana, Umbria, Veneto (izņemot Belluno provinci), to skaitā salas, kas pieder pie minētajiem reģioniem, piemēram, Elba un pārējās Toscana arhipelāga salas, Ponziane salas, Capri un Ischia sala; |
|
c) |
Spānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: — Lugo, Orense, Pontevedra, — Ávila (izņemot komūnas, kas atbilst vīnam ar cilmes vietas nosaukumu “comarca”Cebreros), Burgos, León, Palencia, Salamanca, Segovia, Soria, Valladolid, Zamora, — La Rioja, — Álava, — Navarra, — Huesca, — Barcelona, Girona, Lleida, — tajā Zaragoza provinces daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no Ebro upes, — tajās Tarragona provinces komūnās, kas iekļautas Penedés cilmes vietas nosaukumā, — tajā Tarragona provinces daļā, kas atbilst vīnam ar cilmes vietas nosaukumu “comarca”Conca de Barberá; |
|
d) |
Slovēnijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Brda vai Goriška Brda, Vipavska dolina vai Vipava, Kras un Slovenska Istra; |
|
e) |
Bulgārijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon (Черноморски район), Rozova Dolina (Розова долина); |
|
f) |
Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni. |
5. Pie vīnogu audzēšanas C III a) zonas pieder šādas platības:
|
a) |
Grieķijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Florina, Imathia, Kilkis, Grevena, Larisa, Ioannina, Levkas, Akhaia, Messinia, Arkadia, Korinthia, Iraklio, Khania, Rethimni, Samos, Lasithi un Thira sala (Santorini); |
|
b) |
Kiprā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas vairāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa; |
|
c) |
Bulgārijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 4. punkta e) apakšpunktā. |
6. Pie vīnogu audzēšanas C III b) zonas pieder šādas platības:
|
a) |
Francijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības: — Corse departamentos, — tajā Var departamenta daļā, kas atrodas starp jūru un šādu komūnu robežlīniju (kuras pašas tajā ir iekļautas): Evenos, Le Beausset, Solliès-Toucas, Cuers, Puget-Ville, Collobrières, La Garde-Freinet, Plan-de-la-Tour un Sainte-Maxime, — Olette un Arles-sur-Tech kantonā Pyrénées-Orientales departamentā; |
|
b) |
Itālijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Calabria, Basilicata, Apulia, Sardinia un Sicile, to skaitā salas, kas pieder pie šiem reģioniem, – Pantelleria un Lipari, Egadi un Pelagie salas; |
|
c) |
Grieķijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav uzskatītas 5. punkta a) apakšpunktā; |
|
d) |
Spānijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav uzskaitītas 3. punkta c) apakšpunktā vai 4. punkta c) apakšpunktā; |
|
e) |
Portugālē - ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav iekļauti 3. punkta d) apakšpunktā; |
|
f) |
Kiprā - ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas mazāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa; |
|
g) |
Maltā - platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem. |
7. To teritoriju robežas noteikšana, uz kurām attiecas administratīvās vienības, kas minētas šajā pielikumā, ir robežas noteikšana, kura izriet no valstu noteikumiem, kas ir spēkā 1981. gada 15. decembrī, un attiecībā uz Spāniju – no valsts noteikumiem, kas ir spēkā 1986. gada 1. martā, un attiecībā uz Portugāli – no valsts noteikumiem, kas ir spēkā 1998. gada 1. martā.
XII PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS UN APZĪMĒJUMI SAISTĪBĀ AR PIENU UN PIENA PRODUKTIEM, KĀ MINĒTS 114. PANTA 1. PUNKTĀ
I. Definīcijas
Šajā pielikumā:
a) “tirdzniecība” ir glabāšana vai izstādīšana ar nolūku pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai jebkāda cita veida piedāvāšana tirgū;
b) “apzīmējums” ir visos tirdzniecības posmos lietotais nosaukums.
II. Termina “piens” lietojums
1. Termins “piens” apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrēciju, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neko nepievienojot un neekstrahējot.
Tomēr terminu “piens” var lietot:
a) attiecinot to uz pienu, kas apstrādāts, nemainot tā sastāvu, vai pienu, kura tauku saturs ir standartizēts saskaņā ar 114. panta 2. punktu saistībā ar XIII pielikumu;
b) saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu šāda piena veidu, kategoriju, izcelsmi un/vai paredzēto lietojumu vai lai aprakstītu fizisko apstrādi vai sastāva pārveidošanu, kādai tas ir bijis pakļauts, ar noteikumu, ka pārveidošana ir ierobežota ar dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai izņemšanu.
2. Šajā pielikumā “piena produkti” ir produkti, kas iegūti vienīgi no piena, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām.
Vienīgi piena produktiem izmanto:
a) šādus apzīmējumus:
i) sūkalas;
ii) krējums;
iii) sviests;
iv) paniņas;
v) sviesta eļļa;
vi) kazeīni;
vii) bezūdens piena tauki (AMF);
viii) siers;
ix) jogurts;
x) kefīrs;
xi) kumiss;
xii) viili/fil;
xiii) smetana;
xiv) fil;
b) apzīmējumus jeb nosaukumus, kā tie definēti 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķējumu, noformējumu un reklāmu ( 96 ) un ko faktiski lieto piena produktiem.
3. Terminu “piens” un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuru neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas piena sastāvdaļas vietu un kuru būtiska daļa daudzuma vai produkta īpašību ziņā ir piens vai piena produkts.
4. Piena un piena produktu izcelsme, kas jānosaka Komisijai, ir jānorāda, ja tas nav liellopu piens.
III. Apzīmējumu lietojums konkurējošiem produktiem
1. Apzīmējumus, kas minēti šā pielikuma II punktā, nevar izmantot produktam, kas nav tajā punktā minētais produkts.
Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.
2. Attiecībā uz produktiem, kas nav aprakstīti šā pielikuma II punktā, nevar lietot ne tādu marķējumu, komercdokumentus, reklāmas materiālus vai jebkura veida reklāmu, kura noteikta 2. panta 1. punktā Padomes Direktīvā 84/450/EEK (1984. gada 10. septembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu ( 97 ), ne jebkādu noformējumu, kurā apgalvots, netieši norādīts vai kas vedina domāt, ka produkts ir piena produkts.
Tomēr attiecībā uz produktu, kas satur pienu vai piena produktus, apzīmējumu “piens” vai šā pielikuma II punkta 2. punkta otrajā daļā minētos apzīmējumus var izmantot vienīgi tam, lai aprakstītu pamatizejvielas un uzskaitītu sastāvdaļas atbilstoši Direktīvai 2000/13/EK.
IV. Produktu saraksts; paziņošana
1. Dalībvalstis Komisijai sniedz indikatīvu to produktu sarakstu, kurus tās savā teritorijā uzskata par tādiem, kas atbilst III punkta 1. punkta otrajā daļā minētajiem produktiem.
Vajadzības gadījumā dalībvalstis pēc tam papildina šo sarakstu un par to informē Komisiju.
2. Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis saistībā ar šā pielikuma īstenošanu ziņo Komisijai par piena produktu un konkurējošo produktu tirgus attīstību, lai Komisija var ziņot Padomei līdz nākamā gada 1. martam.
XIII PIELIKUMS
CILVĒKU PATĒRIŅAM PAREDZĒTĀ PIENA TIRDZNIECĪBA, KĀ MINĒTS 114. PANTA 2. PUNKTĀ
I. Definīcijas
Šajā pielikumā:
a) “piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;
b) “dzeramais piens” ir 3. punktā minētie produkti, kas paredzēti piegādei patērētājam bez turpmākās apstrādes;
c) “tauku saturs” ir piena tauku daļu masas attiecība uz simt piena daļām attiecīgajā pienā;
d) “olbaltumvielu saturs” ir olbaltumvielu daļu masas attiecība uz simt piena daļām attiecīgajā pienā (kas iegūta, reizinot ar 6,38 kopējā piena slāpekļa saturu, kas izteikts kā masas procentuālā attiecība).
II. Piegāde vai pārdošana galapatērētājam
1. Neveicot apstrādi, galapatērētājam vai nu tieši, vai ar restorānu, slimnīcu, ēdnīcu vai citu līdzīgu sabiedriskās ēdināšanas iestāþu starpniecību var piegādāt vai pārdot vienīgi tādu pienu, kas atbilst dzeramajam pienam izvirzītajām prasībām.
2. Tirdzniecības nosaukumi, kas jāizmanto šiem produktiem, ir minēti šā pielikuma III punktā. Šos aprakstus izmanto vienīgi minētajā punktā norādītajiem produktiem, neskarot to lietošanu saliktajos aprakstos.
3. Ja pastāv iespēja, ka šādas informācijas trūkums var radīt neskaidrības, dalībvalstis pieņem pasākumus, lai informētu patērētājus par attiecīgo produktu veidu un sastāvu.
III. Dzeramais piens
1. Par dzeramo pienu uzskata šādus produktus:
a) svaigpiens: piens, kas ir karsēts temperatūrā, kura nepārsniedz 40 oC, vai bijis pakļauts ekvivalentas iedarbības apstrādei;
b) pilnpiens: termiski apstrādāts piens, kas attiecībā uz tauku saturu atbilst vienai no šādām prasībām:
i) standartizēts pilnpiens: piens, kura tauku saturs ir vismaz 3,50 % (m/m). Tomēr dalībvalstis var paredzēt pilnpiena papildkategoriju ar tauku saturu 4,00 % (m/m) vai vairāk;
ii) nestandartizēts pilnpiens: piens ar tādu tauku saturu, kas saglabāts nemainīgs kopš slaukšanas, vai nu pievienojot, vai samazinot piena taukus vai sajaucot ar tādu pienu, kuram izmainīts dabiskais tauku saturs. Tomēr tauku saturs nevar būt mazāks par 3,50 % (m/m);
c) pilnpiens ar samazinātu tauku saturu: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts vismaz līdz 1,50 % (m/m), bet nepārsniedz 1,80 % (m/m);
d) vājpiens: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts un nepārsniedz 0,50 % (m/m).
Termiski apstrādātu pienu, kas neatbilst pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā ietvertajām prasībām attiecībā uz tauku saturu, uzskata par dzeramo pienu, ja par tauku saturu uz iesaiņojuma ir skaidra un viegli salasāma norāde ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, proti, “… % tauku”. Tādu pienu neraksturo kā pilnpienu, daļēji nokrejotu pienu vai vājpienu.
2. Neskarot 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, ir atļauta vienīgi šāda pārveidošana:
a) lai ievērotu dzeramajam pienam noteikto tauku saturu, dabiskā tauku satura izmainīšana, noņemot vai pievienojot krējumu vai pievienojot pilnpienu, pilnpienu ar samazinātu tauku saturu vai vājpienu;
b) piena bagātināšana ar piena olbaltumvielām, minerālsāļiem vai vitamīniem;
c) laktozes satura samazināšana, to pārvēršot glikozē vai galaktozē.
Piena sastāva pārveidošana, kas minēta b) un c) apakšpunktā, ir atļauta vienīgi tad, ja tas ir neizdzēšami norādīts uz produkta iesaiņojuma tā, ka tas ir viegli saskatāms un izlasāms. Tomēr šāda norāde neatbrīvo no pienākuma attiecībā uz uzturvērtības maríķējumu, ko paredz Padomes Direktīva 90/496/EEK (1990. gada 24. septembris) par pārtikas produktu uzturvielu maríķējumu ( 98 ). Ja pievieno olbaltumvielas, bagātinātā piena olbaltumvielu saturam jābūt 3,8 % (m/m) vai augstākam.
Tomēr dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt b) un c) apakšpunktā minēto piena sastāva pārveidošanu.
3. Dzeramā piena:
a) sasalšanas punkts ir tuvs vidējam svaiga piena sasalšanas punktam, kāds ir reìğistrēts savāktā dzeramā piena izcelsmes apgabalā;
b) masa, kas 20 oC temperatūrā satur 3,5 % (m/m) tauku, ir ne mazāka par 1 028 gramiem uz litru vai ekvivalents svaram uz litru piena ar citādu tauku saturu;
c) olbaltumvielu saturs ir 2,9 % (m/m) pienam, kas satur 3,5 % (m/m) tauku, vai ekvivalenta koncentrācija, ja pienam ir cits tauku saturs.
IV. Importētie produkti
Produkti, kuri importēti Kopienā, lai tos pārdotu kā dzeramo pienu, atbilst šīs regulas prasībām.
V. Direktīvu 2000/13/EK piemēro jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu noteikumiem par dzeramā piena maríķēšanu.
VI. Kontroles un sankcijas un ziņošana par tām
Neskarot nekādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar šīs regulas 194. pantu, dalībvalstis pieņem visus atbilstīgos pasākumus, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, piemērotu sankcijas par pārkāpumiem un novērstu vai ierobežotu krāpšanu.
Par šādiem pasākumiem un jebkuriem grozījumiem Komisijai paziņo viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas.
XIV PIELIKUMS
TIRDZNIECĪBAS STANDARTI OLU UN MĀJPUTNU GAĻAS NOZARES PRODUKTIEM, KĀ MINĒTS 116. PUNKTĀ
A. Tirdzniecības standarti Gallus gallus sugu vistu olām
I. Darbības joma
1. Neskarot šā pielikuma C daļu par noteikumiem attiecībā uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standartiem, šo daļu piemēro attiecībā uz tādu olu tirdzniecību Kopienā, kuras ražotas Kopienā, importētas no trešām valstīm vai paredzētas eksportam ārpus Kopienas.
2. Dalībvalstis no šīs daļas prasībām, izņemot III. punkta 3. punktu, var atbrīvot olas, ko ražotājs tieši pārdod galapatērētājam:
a) ražotnē; vai
b) attiecīgās dalībvalsts ražošanas reģionā vietējā atklātā tirgū vai mājās.
Ja piešķir šādu atbrīvojumu, katrs ražotājs var izvēlēties, vai to izmantot. Ja šo atbrīvojumu izmanto, nedrīkst izmantot nekādus kvalitātes vai svara kritērijus.
Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem var noteikt terminu “vietējais atklāts tirgus”, “pārdošana mājās” un “ražošanas reģions” definīcijas.
II. Šķirošana pēc kvalitātes un svara
1. Pēc kvalitātes olas iedala:
— A šķira vai “svaigas”,
— B šķira.
2. A šķiras olas šķiro arī pēc svara. Olas, kas piegādātas pārtikas vai nepārtikas rūpniecībai, tomēr nav jāšķiro pēc svara.
3. B šķiras olas piegādā vienīgi pārtikas un nepārtikas rūpniecībai.
III. Olu marķēšana
1. Olas marķē ar ražotāja kodu.
B šķiras olas marķē ar ražotāja kodu un/vai ar kādu citu atzīmi.
Dalībvalstis B šķiras olas var atbrīvot no šīs prasības, ja šādas olas tirgo vienīgi attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
2. Olu marķēšanu atbilstīgi 1. punktam veic ražotnē vai pirmajā iepakošanas centrā, kam piegādā olas.
3. Olas, ko ražotājs pārdevis galapatērētājam attiecīgās dalībvalsts ražošanas reģiona vietējā atklātajā tirgū, marķē atbilstīgi 1. punktam.
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot no šīs prasības ražotājus, kuriem nav vairāk par 50 dējējvistām, ja pārdošanas vietā ir norādīts ražotāja nosaukums un adrese.
IV. Olu imports
1. Pēc attiecīgās valsts pieprasījuma Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības izvērtē olu tirdzniecības standartus, kas ir spēkā eksportētājās trešās valstīs. Šo izvērtējumu attiecina uz tirdzniecības un marķēšanas noteikumiem, turēšanas veidiem un kontroli, kā arī īstenošanu. Ja Komisija konstatē, ka piemērotie noteikumi dod pietiekamu garantiju attiecībā uz līdzvērtību Kopienas tiesību aktiem, olas, kas importētas no attiecīgām valstīm, marķē ar pazīšanas numuru, kas līdzvērtīgs ražotāja kodam.
2. Vajadzības gadījumā Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības risina sarunas ar trešām valstīm, lai rastu piemērotu veidu, kā sniegt 1. punktā minētās garantijas un noslēgt vienošanās par šādām garantijām.
3. Ja netiek sniegtas pietiekamas garantijas par noteikumu līdzvērtību, no attiecīgās trešās valsts importētām olām ir kods, kas ļauj noteikt izcelsmes valsti, un atzīme, ka turēšanas veids “nav precizēts”.
B. Tirdzniecības standarti mājputnu gaļai
I. Darbības joma
1. Neskarot šā pielikuma C daļu par noteikumiem attiecībā uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standartiem, šos noteikumus piemēro attiecībā uz dažu veidu un noformējumu mājputnu gaļas, mājputnu gaļas vai mājputnu subproduktu izstrādājumu un produktu tirdzniecību Kopienā, kas ir šādas sugas, kā izklāstīts I pielikuma XX daļā, un kuras tirgo saistībā ar profesionālo vai komercdarbību:
— Gallus domesticus,
— pīles,
— zosis,
— tītari,
— pērļu vistiņas.
Minētie noteikumi attiecas arī uz mājputnu gaļu sālījumā, kas atbilst KN kodam 0210 99 39, kā minēts I pielikuma XXI daļā.
2. Šo daļu nepiemēro:
a) mājputnu gaļai, kas paredzēta eksportam no Kopienas;
b) aizkavēti izķidātai mājputnu gaļai, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 99 ).
3. Dalībvalstis var atkāpties no šīs regulas prasībām gadījumos, kad ražotājs, kas gadā saražo mazāk nekā 10 000 putnu, tieši piegādā mājputnu gaļu mazos daudzumos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā.
II. Definīcijas
Neskarot turpmākas definīcijas, ko Komisija paredzēs, lai piemērotu šo daļu:
1. “mājputnu gaļa” nozīmē lietošanai uzturā piemērotu mājputnu gaļu, bez jebkādas apstrādes, izņemot aukstumapstrādi;
2. “svaiga mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kas nevienu brīdi dzesēšanas procesā nav bijusi sastingusi un kas ir glabāta temperatūrā, kura nekad nav zemāka par –2 °C un augstāka par + 4 °C. Tomēr dalībvalstis var noteikt nedaudz atšķirīgas temperatūras prasības attiecībā uz minimālo laikposmu, kas vajadzīgs svaigas mājputnu gaļas izciršanai un apstrādei mazumtirdzniecības veikalos vai telpās, kas atrodas netālu no tirdzniecības vietām, ja gaļu izcērt vai apstrādā vienīgi tam, lai gaļu tieši uz vietas pārdotu pircējam;
3. “saldēta mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kas sasaldēta pēc iespējas ātrāk, ievērojot normālu kaušanas kārtību, un pastāvīgi glabājama temperatūrā, kas nav augstāka par –12 °C;
4. “ātri sasaldēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, kas pastāvīgi glabājama temperatūrā, kas nav augstāka par –18 oC, ņemot vērā pielaides, kas noteiktas Padomes Direktīvā 89/108/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētiem ātri sasaldētiem pārtikas produktiem ( 100 );
5. “mājputnu gaļas izstrādājums” ir mājputnu gaļa, tostarp gabalos sadalīta mājputnu gaļa, kurai pievienoti pārtikas produkti, garšvielas vai piedevas vai kurai veikta apstrāde, kas nav pietiekama, lai izmainītu gaļas iekšējo muskuļu šķiedru struktūru;
6. “svaigas mājputnu gaļas izstrādājums” ir mājputnu gaļas izstrādājums, kurā izmantota svaiga mājputnu gaļa. Tomēr dalībvalstis var noteikt nedaudz atšķirīgas temperatūras prasības attiecībā uz minimālo laikposmu, kas vajadzīgs un ciktāl tas vajadzīgs, lai atvieglotu ražotnē veikto apstrādi un izciršanu, izgatavojot svaigas mājputnu gaļas produktus;
7. “mājputnu gaļas produkts” ir gaļas produkts, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.1. punktā, kurā izmanto mājputnu gaļu.
III. Šķirošana pēc kvalitātes un svara
1. Mājputnu gaļu šķiro pēc kvalitātes – vai nu A šķiras, vai B šķiras – atkarībā no liemeņu vai izcirtņu uzbūves un izskata.
Šajā iedalīšanā ņem vērā barojumu (gaļas kvalitāte), tauku esamību un bojājumu un kontūziju apjomu.
2. ►M11 Mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumus tirgo kā: ◄
— svaigu,
— saldētu, vai
— ātri sasaldētu.
▼M11 —————
C. Inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standarti
I. Darbības joma
1. Šī daļa attiecas uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību, kā arī uz inkubējamo olu ievietošanu inkubatorā attiecībā uz tirdzniecību Kopienā vai komerciāliem mērķiem.
2. Tomēr tiem sugas veidošanas uzņēmumiem, kā arī citiem šķirnes materiāla uzņēmumiem, kuros ir mazāk par 100 putnu un kuru inkubatoru kapacitāte ir mazāka par 1 000 inkubējamajām olām, šī daļa nav saistoša.
II. To inkubējamu olu marķēšana un iepakošana, ko izmanto cāļu ražošanai
1. Inkubējamas olas, ko izmanto cāļu ražošanai, marķē atsevišķi.
2. Inkubējamās olas tiek transportētas nevainojami tīrās kastēs, kurās ir tikai vienas mājputnu sugas, kategorijas un veida inkubējamās olas, kuras ir ņemtas no viena uzņēmuma.
3. To inkubējamu olu iepakojums, ko izmanto cāļu ražošanai un importē no trešām valstīm, ir tikai vienas mājputnu sugas, kategorijas un veida inkubējamās olas no vienas un tās pašas izcelsmes valsts un sūtītāja.
III. Cāļu iepakošana
1. Cāļus iepako atbilstīgi mājputnu sugām, tipam, kategorijām.
2. Kastēs ir tikai no viena inkubatora iegūtie cāļi, un uz kastes ir norādīts vismaz inkubatora atšķirības numurs.
3. Trešās valsts izcelsmes cāļus drīkst importēt vienīgi tad, ja tie ir grupēti saskaņā ar 1. punktu. Kastēs drīkst būt vienīgi cāļi no vienas un tās pašas izcelsmes valsts un sūtītāja.
XV PIELIKUMS
TIRDZNIECĪBAS STANDARTI, KAS PIEMĒROJAMI ZIEŽAMAJIEM TAUKIEM, KĀ MINĒTS 115. PANTĀ
I. Tirdzniecības nosaukumi
1. Bez apstrādes veikšanas galapatērētājam vai nu tieši, vai ar restorānu, slimnīcu, ēdnīcu vai citu līdzīgu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu starpniecību var piegādāt vai pārdot tikai tos 115. pantā minētos produktus, kas atbilst pielikuma papildinājumā izklāstītajām prasībām.
2. Tirdzniecības nosaukumi, kas jāizmanto šiem produktiem, ir minēti pielikuma papildinājumā, neskarot šā pielikuma II punkta 2. punktu vai III punkta 2. un 3. punktu.
Pielikuma papildinājumā ietvertos tirdzniecības nosaukumus izmanto vienīgi minētajā papildinājumā definētajiem produktiem.
Tomēr šis punkts neattiecas uz:
a) to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību;
b) koncentrētiem produktiem (sviests, margarīns, maisījumi) ar tauku saturu 90 % vai vairāk.
II. Marķējums un noformējums
1. Papildus Direktīvā 2000/13/EK paredzētajiem noteikumiem šā pielikuma I punkta 1. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā jānorāda šāda informācija:
a) produkta tirdzniecības nosaukums, kā norādīts pielikuma papildinājumā;
b) tauku satura kopējais procents no pielikuma papildinājumā minēto produktu svara ražošanas laikā;
c) augu, piena vai citu dzīvnieku tauku saturs procentos no kopējā svara dilstošā secībā tauku maisījumiem, kas minēti pielikuma papildinājuma C daļā, ražošanas laikā;
d) sāls saturs procentos īpaši skaidri salasāmā veidā jānorāda sastāvdaļu sarakstā produktiem, kas minēti pielikuma papildinājumā.
2. Neskarot 1. punkta a) apakšpunktu, tirdzniecības nosaukumu “minarīns” vai “halvarīns” var izmantot pielikuma papildinājuma B daļas 3. punktā minētajiem produktiem.
3. Šā punkta 1. punkta a) apakšpunktā minēto tirdzniecības nosaukumu var izmantot kopā ar vienu vai vairākiem terminiem, lai norādītu augu un/vai dzīvnieku sugas, no kurām iegūti produkti, vai paredzēto produktu lietojumu, kā arī kopā ar citiem terminiem, kas attiecas uz ražošanas metodēm, ciktāl šie termini nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, jo īpaši ar Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām ( 101 ).
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot arī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību ( 102 ).
4. Terminu “augu” var izmantot kopā ar tirdzniecības nosaukumiem, kas ietverti pielikuma papildinājuma B daļā, ar nosacījumu, ka produkts satur vienīgi augu izcelsmes taukus, turklāt dzīvnieku taukiem pieļaujama 2 % novirze. Šī pieļaujamā novirze piemērojama, ja ir atsauce uz augu sugām.
5. Norādēm, kas minētas 1., 2. un 3. punktā, jābūt viegli saprotamām un jāatrodas labi saredzamā vietā tā, lai tās būtu viegli pamanāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas.
6. Komisija var ieviest īpašus pasākumus attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju konkrētiem reklāmas veidiem.
III. Terminoloģija
1. Terminu “tradicionāls” var izmantot kopā ar pielikuma papildinājuma A daļas 1. punktā paredzēto nosaukumu “sviests”, ja produktu iegūst tieši no piena vai krējuma.
Šajā punktā, “krējums” ir produkts, ko iegūst no piena kā emulsiju, kura līdzīga “eļļai ūdenī” un kuras piena tauku saturs ir vismaz 10 %.
2. Pielikuma papildinājumā minēto produktu termini, kas nosaka, netieši norāda vai vedina domāt, ka tauku saturs ir citāds, nekā minēts minētajā pielikuma papildinājumā, ir aizliegti.
3. Atkāpjoties no 2. punkta un veicot papildinājumu:
a) terminu “pazemināts tauku saturs” var izmantot pielikuma papildinājumā minētajiem produktiem, kam tauku saturs ir lielāks par 41 %, bet nepārsniedz 62 %;
b) terminu “zems tauku saturs” vai “liess” var izmantot pielikuma papildinājumā minētajiem produktiem, kam tauku saturs ir 41 % vai zemāks.
Termins “pazemināts tauku saturs” un termins “zems tauku saturs” vai “liess” tomēr var attiecīgi aizstāt pielikuma papildinājumā lietoto terminu “trīs ceturtdaļas tauku” vai “puse tauku”.
IV. Attiecīgo valstu noteikumi
1. Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem dalībvalstis var pieņemt vai uzturēt valstu noteikumus, kas nosaka dažādus kvalitātes līmeņus. Šādi noteikumi ļauj attiecīgos kvalitātes līmeņus novērtēt, pamatojoties uz kritērijiem, kas jo īpaši attiecas uz izmantotajām izejvielām, produktu organoleptiskajām īpašībām un to fizikālo un mikrobioloģisko stabilitāti.
Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, nodrošina, lai citu dalībvalstu produktiem, kuri atbilst šajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem, var nediskriminējošos apstākļos izmantot terminus, kas, pamatojoties uz šiem noteikumiem, nosaka, ka šie kritēriji ir ievēroti.
2. Šā pielikuma II punkta 1. punkta a) apakšpunktā minētos tirdzniecības aprakstus var papildināt ar atsauci uz attiecīgo produktu raksturojošu kvalitātes līmeni.
3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pārbaudes kvalitātes līmeņa noteikšanai veic, piemērojot visus kritērijus, kas minēti 1. punkta otrajā daļā. Regulāras un biežas pārbaudes jāveic līdz pat galaproduktam, un tās veic viena vai vairākas organizācijas, kuras ir publisko tiesību subjekts un kuras norīkojusi dalībvalsts vai apstiprināta institūcija, ko uzrauga dalībvalsts Dalībvalstis paziņo Komisijai šādi norīkoto iestāžu sarakstu.
V. Importēti produkti
Gadījumos, kas minēti I punkta 1. punktā, Kopienā importētie produkti atbilst šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.
VI. Sankcijas
Neskarot nekādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, dalībvalstis nosaka efektīvas sankcijas, kas piemērojamas gadījumos, kad pārkāpts 115. pants un šis pielikums, un, attiecīgos gadījumos, ar to īstenošanu saistīti valsts pasākumi, un par to informē Komisiju.
XV pielikuma papildinājums
|
Tauku grupa |
Tirdzniecības nosaukumi |
Produktu kategorijas |
|
Definīcijas |
Kategorijas papildu apraksts ar tauku satura norādi procentos no svara |
|
|
A. Piena tauki Produkti, kas ir cieta, veidojama emulsija, galvenokārt pieder emulsiju veidam “ūdens eļļā”, un iegūti tikai no piena un/vai konkrētiem piena produktiem, kuros tauki ir galvenā vērtības sastāvdaļa. Tomēr var pievienot citas vielas, kas nepieciešamas to ražošanai, ja šīs vielas neizmanto, lai pilnīgi vai daļēji aizvietotu jebkuru piena sastāvdaļu. |
1. Sviests |
Produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %, maksimālo ūdens saturu 16 % un maksimālo sauso piena sastāvdaļu, kas nav tauki, 2 %. |
|
2. Sviests, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (1) |
Produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. |
|
|
3. Sviests, kas satur pusi tauku (2) |
Produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. |
|
|
4. ►C2 Piena tauku pasta X % ◄ |
Produkts ar šādu piena tauku saturu: — mazāk nekā 39 %, — lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, — lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %. |
|
|
B. Tauki Produkti, kas ir cieta, veidojama emulsija, galvenokārt pieder emulsiju veidam “ūdens eļļā”, iegūti no pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar piena tauku saturu, kas nepārsniedz 3 % vai tauku saturu. |
1. Margarīns |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 80 % un nav lielāks par 90 %. |
|
2. Margarīns, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (3) |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 60 % un nav lielāks par 62 %. |
|
|
3. Margarīns, kas satur pusi tauku (4) |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 39 % un nav lielāks par 41 %. |
|
|
4. Tauku pastas X % |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar šādu tauku saturu: — mazāk nekā 39 %, — lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, — lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %. |
|
|
C. Tauki, ko veido augu un/vai dzīvnieku izcelsmes produkti Produkti, kas ir cieta, veidojama emulsija, galvenokārt pieder emulsiju veidam “ūdens eļļā”, iegūti no pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar piena tauku saturu, kas ir starp 10 % un 80 % no tauku satura. |
1. ►C2 Tauku maisījums ◄ |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 80 % un nav lielāks par 90 %. |
|
2. ►C2 Tauku maisījums, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (5) ◄ |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 60 % un nav lielāks par 62 %. |
|
|
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 39 % un nav lielāks par 41 %. |
||
|
4. ►C2 Tauku maisījuma pasta X % ◄ |
Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar šādu tauku saturu: — mazāk nekā 39 %, — lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, — lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %. |
|
|
(1) Atbilst “smør 60” dāņu valodā. (2) Atbilst “smør 40” dāņu valodā. (3) Atbilst “margarine 60” dāņu valodā. (4) Atbilst “margarine 40” dāņu valodā. (5) Atbilst “blandingsprodukt 60” dāņu valodā. (6) Atbilst “blandingsprodukt 40” dāņu valodā. |
||
|
Piezīme |
: |
Šajā pielikuma papildinājumā uzskaitīto produktu piena tauku komponentu var mainīt vienīgi fizikāli procesi. |
XVa PIELIKUMS
STIPRINĀŠANA, PASKĀBINĀŠANA UN ATSKĀBINĀŠANA DAŽĀS VĪNOGU AUDZĒŠANAS ZONĀS
A. Stiprināšanas ierobežojumi
1. Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielināt svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīniem, kuri iegūti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu.
2. Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B daļā minētās vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) 3 % vīnogu audzēšanas A zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;
b) 2 % vīnogu audzēšanas B zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;
c) 1,5 % vīnogu audzēšanas C zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā.
3. Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, dalībvalstis var lūgt 2. punktā noteiktās robežas palielināt par 0,5 %. Atbildot uz šādu lūgumu, Komisija iesniedz tiesību akta projektu Pārvaldības komitejai, kas paredzēta 195. panta 1. punktā. Komisija četru nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas izstrādā par to lēmumu.
B. Stiprināšanas procesi
1. A. punktā paredzēto dabisko spirta tilpumkoncentrāciju atļauts palielināt tikai:
a) attiecībā uz svaigām vīnogām, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu, pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu;
b) attiecībā uz vīnogu misu, pievienojot koncentrētu saharozi, vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi;
c) attiecībā uz vīnu – daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu.
2. Procesi, kas minēti 1. punktā, cits citu savstarpēji izslēdz, ja vīnu vai vīnogu misu bagātina ar koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu un ja atbalstu maksā saskaņā ar 103.y pantu.
3. Saharozes pievienošanu, kas paredzēta 1. punkta a.) un b) apakšpunktā, drīkst izdarīt, tikai pievienojot sauso cukuru, un tikai šādās vīnogu audzēšanas zonās:
a) vīnogu audzēšanas A zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;
b) vīnogu audzēšanas B zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;
c) vīnogu audzēšanas C zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, izņemot vīna dārzus, kuri ir Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Kiprā, un vīna dārzus Francijas departamentos, uz kuriem attiecas šādu apelācijas tiesu jurisdikcija:
— Aix-ne-Provence,
— Nîmes,
— Montpellier,
— Toulouse,
— Agen,
— Pau,
— Bordeaux,
— Bastia.
Tomēr izņēmuma kārtā iepriekš minētajos Francijas departamentos valsts iestādes var atļaut bagātināšanu ar sauso cukuru. Francija nekavējoties paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par šādām atļaujām.
4. Koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošanas rezultātā sākotnējais svaigu izspiestu vīnogu, vīnogu misas, vīnogu misas fermentācijas procesā un jauna vīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, tilpums nepalielinās vairāk kā par 11 % vīnogu audzēšanas A zonā, 8 % vīnogu audzēšanas B zonā un 6,5 % vīnogu audzēšanas C zonā, kā minēts XIb pielikuma papildinājumā.
5. Vīnogu misas vai vīna, kuri pakļauti 1. punktā minētajiem procesiem, koncentrācijas rezultātā:
a) sākotnējais šo produktu tilpums nedrīkst samazināties vairāk kā par 20 %;
b) neskarot A daļas 2. punkta c) apakšpunktu, dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst palielināties vairāk kā par 2 %.
6. Iepriekš 1. un 5. punktā minēto procesu izmantošanas rezultātā nedrīkst palielināties kopējā spirta tilpumkoncentrācija svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam vai vīnam:
a) vīnogu audzēšanas A zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 11,5 %;
b) vīnogu audzēšanas B zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 12 %;
c) vīnogu audzēšanas C I zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 12,5 %;
d) vīnogu audzēšanas C II zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 13 %; un
e) vīnogu audzēšanas C III zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 13,5 %.
7. Atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalstis var atļaut arī šādas darbības:
a) saistībā ar sarkanvīnu palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktiem līdz 12 % vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5 % vīnogu audzēšanas B zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā;
b) palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktiem tādu vīnu ražošanai, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, līdz dalībvalsts noteiktai robežvērtībai.
C. Paskābināšana un atskābināšana
1. Svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, rūgstošu jaunvīnu un vīnu var pakļaut:
a) atskābināšanai vīnogu audzēšanas A, B un C I zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā;
b) paskābināšanai un atskābināšanai vīnogu audzēšanas C I, C II un C III a) zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, neskarot 7. punktu; vai
c) paskābināšanai vīnogu audzēšanas C III b) zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā.
2. Produktu, kas minēti 1. punktā (izņemot vīnu), paskābināšanu drīkst izdarīt tikai līdz robežvērtībai 1,50 g/l, ko izsaka kā vīnskābi, vai 20 miliekvivalenti litrā.
3. Vīna paskābināšanu drīkst izdarīt tikai līdz robežvērtībai 2,50 g/l, ko izsaka kā vīnskābi, vai 33,3 miliekvivalenti litrā.
4. Vīna atskābināšanu drīkst izdarīt tikai līdz robežvērtībai 1 g/l, ko izsaka kā vīnskābi, vai 13,3 miliekvivalenti litrā.
5. Vīnogu misu, kas paredzēta koncentrēšanai, drīkst daļēji atskābināt.
6. Neskarot 1. punktu, gados, kad klimatiskie apstākļi ir bijuši ārkārtēji, dalībvalstis var atļaut 1. punktā minēto produktu paskābināšanu vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, ievērojot nosacījumus, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā.
7. Viena un tā paša produkta bagātināšana un paskābināšana, izņemot atkāpes, par ko lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, kā arī paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas savstarpēji cits citu izslēdz.
D. Procesi
1. Neviens no B un C daļā minētajiem procesiem (izņemot vīnu paskābināšanu un atskābināšanu) nav atļauts, ja vien to neveic, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, laikā, kad svaigās vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu pārvērš vīnā vai jebkurā citā dzērienā, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā un kas minēts 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, izņemot dzirkstošo vīnu vai gāzētu dzirkstošo vīnu tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.
2. Vīnu koncentrēšana notiek tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.
3. Vīnu paskābināšanu un atskābināšanu ir atļauts veikt tikai vīndarības uzņēmumā un tajā vīnogu audzēšanas zonā, kur ievāktas vīnogas, kas izmantotas konkrētā vīna ražošanā.
4. Par katru no 1., 2. un 3. punktā minētajiem procesiem paziņo kompetentajām iestādēm. Tas pats attiecas uz koncentrētas vīnogu misas, rektificētas koncentrētas vīnogu misas vai saharozes daudzumiem, kas ir fizisku vai juridisku personu, jo īpaši ražotāju, pudeļu pildītāju, pārstrādātāju un tirgotāju, kurus nosaka Komisija saskaņā ar šīs regulas 195. panta 4. punktā minēto procedūru, vai šādu personu grupu rīcībā profesionālās darbības veikšanai vienā laikā un vietā ar svaigām vīnogām, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai pudelēs neiepildītu vīnu. Tomēr paziņojumu par šādiem daudzumiem var aizstāt, izdarot ierakstu preču ievešanas un krājumu izmantošanas reģistrā.
5. Visus B un C daļā minētos procesus reģistrē pavaddokumentā, kurš minēts šīs regulas 185.c pantā un ar kuru produktus, kas ir bijuši pakļauti minētajiem procesiem, laiž apgrozībā.
6. Minētos procesus atbilstīgi atkāpēm par ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem drīkst veikt tikai:
a) vīnogu audzēšanas C zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, – pēc 1. janvāra;
b) vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, – pēc 16. marta un tikai tiem vīnogu ražas produktiem, kuri ievākti tieši pirms minētā laika.
7. Neskarot 6. punktu, vīnu koncentrēšanu atdzesējot, kā arī to paskābināšanu un atskābināšanu tomēr drīkst veikt visu gadu.
XVb PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMI
A. Vispārīgi jautājumi
1. Atļautās vīndarības metodes izslēdz ūdens pievienošanu, izņemot gadījumus, kad tas vajadzīgs īpašas tehniskās nepieciešamības dēļ.
2. Atļautās vīndarības metodes izslēdz spirta pievienošanu, izņemot svaigu vīnogu misu, kam fermentācija apturēta, pievienojot spirtu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, vīnu, kas stiprināts destilēšanai un pusdzirkstošo vīnu.
3. Vīnu, kas stiprināts destilācijai, drīkst izmantot tikai destilācijai.
B. Svaigas vīnogas, vīnogu misa un vīnogu sula
1. Vīnogu misu, kam rūgšanas process apturēts, pievienojot spirtu, drīkst izmantot tikai tādu produktu sagatavošanai, kuri neatbilst KN kodiem 2204 10, 2204 21 un 2204 29. Tas neskar visus stingrākos noteikumus, kurus dalībvalstis var piemērot tādu produktu ražošanai šo dalībvalstu teritorijā, kuri neatbilst KN kodiem 2204 10, 2204 21 un 2204 29.
2. Vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu nedrīkst pārvērst vīnā vai pievienot vīnam. Minētos produktus nedrīkst pakļaut spirta fermentācijai Kopienas teritorijā.
3. Produktiem, kas paredzēti, lai Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Polijā ražotu produktus, uz kuriem attiecas KN kods 2206 00 un attiecībā uz kuriem dalībvalstis var atļaut izmantot saliktu nosaukumu, kurā iekļauts produkta tirdzniecības nosaukums “vīns”, nepiemēro 1. un 2. punkta noteikumus.
4. Tādu vīnogu misu fermentācijas procesā, kura iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, drīkst laist tirgū tikai tādēļ, lai izgatavotu desertvīnus tajos vīnogu audzēšanas reģionos, kur šī izmantošana bijusi tradicionāla 1985. gada 1. janvārī, un lai ražotu vīnu no pārgatavinātām vīnogām.
5. Ja vien atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām Padome nenolemj citādi, svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kam fermentācijas process apturēts, pievienojot spirtu, vīnogu sulu, koncentrētu vīnogu sulu un vīnu vai šo produktu maisījumus, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, nedrīkst pārvērst XIb pielikumā minētajos produktos vai pievienot šiem produktiem Kopienas teritorijā.
C. Vīnu sajaukšana
Ja vien atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām Padome nenolemj citādi, vīnu kupāža, kuru izcelsme ir trešā valstī, ar vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un vīnu kupāža, kuru izcelsme ir dažādās trešās valstīs, Kopienas teritorijā ir aizliegta.
D. Blakusprodukti
1. Vīnogu pārspiešana ir aizliegta. Dalībvalstis, ņemot vērā vietējos un tehniskos apstākļus, var pieņemt lēmumu par minimālo spirta daudzumu, kurš ir atļauts nosēdumos un čagās pēc vīnogu izspiešanas.
Spirta saturu šajos blakusproduktos dalībvalstis nosaka tādā daudzumā, kas ir vismaz vienāds ar 5 % attiecībā pret spirta saturu izgatavotajā vīnā.
2. Izņemot alkoholu, spirtu un čagu ekstrakta vīnu, no vīna nogulsnēm vai vīnogu čagām nedrīkst izgatavot ne vīnu, ne kādu citu dzērienu, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā. Liet vīnu uz vīna nogulsnēm vai vīnogu čagām, vai izspiestas Asu masas (aszú pulp) atļauj ar nosacījumu, ko nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, ja tā ir tradicionāli lietota prakse “Tokaji fordítás” un “Tokaji máslás” ražošanā Ungārijā un “Tokajský forditáš” un “Tokajský mášláš” ražošanā Slovākijā.
3. Vīna nogulšņu presēšana un vīnogu izspaidu atkārtota fermentēšana ir atļauta vienīgi destilācijai vai čagu ekstrakta vīna ražošanai. Vīna nogulšņu filtrēšanu un centrifugēšanu neuzskata par presēšanu, ja iegūtajiem produktiem attiecībā uz tirgošanu ir laba kvalitāte.
4. Čagu ekstrakta vīnu, ja tā ražošanu ir atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, drīkst izmantot tikai destilācijai vai patēriņam vīnogu ražotāju mājsaimniecībā.
5. Neskarot dalībvalstu iespēju pieņemt lēmumu pieprasīt, lai blakusproduktus likvidētu destilējot, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupām, kuru rīcībā ir blakusprodukti, šie produkti ir jālikvidē, ievērojot tādus nosacījumus, kurus Komisija paredz saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 4. punktā.
XVI PIELIKUMS
OLĪVEĻĻAS UN OLĪVU IZSPAIDU EĻĻU APZĪMĒJUMI UN DEFINĪCIJAS, KĀ MINĒTS 118. PANTĀ
1. NEAPSTRĀDĀTA OLĪVEĻĻA
Eļļas, kas iegūtas no olīvkoku augļiem, izmantojot tikai mehāniskus vai citus fiziskus līdzekļus, apstākļos, kuri neizraisa pārmaiņas eļļā, un kas apstrādātas tikai mazgājot, dekantējot, centrifugējot vai filtrējot, izslēdzot eļļas, kas iegūtas, izmantojot šíķīdinātājus, palīgvielas ar íķīmisku vai bioíķīmisku iedarbību vai pāresterificēšanas procesus, un eļļas, kas sajauktas ar cita veida eļļām.
Neapstrādātas olīveļļas iedala un raksturo šādi:
a) Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa
Neapstrādāta olīveļļa, kurai maksimālais brīvo skābju daudzums ir 0,8 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
b) Neapstrādāta olīveļļa
Neapstrādāta olīveļļa, kurai maksimālais brīvo skābju daudzums ir 2 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
c) Spīdīgā olīveļļa
Neapstrādāta olīveļļa ar brīvo skābju daudzumu, kurā oleīnskābe pārsniedz 2 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
2. RAFINĒTA OLĪVEĻĻA
Olīveļļa, kuru iegūst, rafinējot neapstrādātu olīveļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
3. OLĪVEĻĻA, KO VEIDO RAFINĒTAS OLĪVEĻĻAS UN NEAPSTRĀDĀTAS OLĪVEĻĻAS
Olīveļļa, kuru iegūst, veidojot maisījumu no rafinētas olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 1 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
4. NEATTĪRĪTA OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA
Eļļa, kuru iegūst no olīvu izspaidām, tās apstrādājot ar šíķīdinātājiem, fiziskiem līdzekļiem, vai eļļa, kas ir atbilstīga spīdīgajai eļļai, neskaitot konkrētas noteiktas īpašības, izņemot eļļu, kas iegūta pāresterificēšanas procesā, un maisījumus ar cita veida eļļām, un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
5. RAFINĒTA OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA
Eļļa, kuru iegūst, rafinējot neattīrītu olīvu izspaidu eļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
6. OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA
Olīveļļa, kuru iegūst, veidojot maisījumu no rafinētas olīvu izspaidu eļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 1 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.
XVIa PIELIKUMS
PILNĪGS TO NOTEIKUMU SARAKSTS, KURUS SASKAŅĀ AR 125.F UN 125.L PANTU VAR ATTIECINĀT UZ RAŽOTĀJIEM, KAS NAV ORGANIZĀCIJU BIEDRI
1. Noteikumi par ražošanas informāciju:
a) paziņošana par audzēšanas nodomiem, minot produktu un, attiecīgā gadījumā, šķirni;
b) paziņošana par sējumiem un stādījumiem;
c) paziņošana par kopējo audzēšanai izmantojamo platību, minot produktu un, ja iespējams, šķirni;
d) paziņošana par paredzamajām tonnāžām un varbūtējiem ražas vākšanas datumiem, minot produktu un, ja iespējams, šķirni;
e) periodiska paziņošana par novāktajiem daudzumiem un pieejamiem krājumiem, minot šķirnes;
f) informācija par glabāšanas iespējām.
2. Ražošanas noteikumi:
a) to sēklu izvēle, kuras izmantos atbilstīgi paredzamajam mērķim (svaiga produkta pārdošana tirgū/rūpnieciska pārstrāde);
b) augļu dārzu retināšana.
3. Tirdzniecības noteikumi:
a) noteikti datumi ražas novākšanas sākumam, tirdzniecības regulēšana;
b) obligātās prasības kvalitātei un apjomam;
c) sagatavošana, noformēšana, iesaiņošana un marķēšana pirmajā tirdzniecības posmā;
d) ražojuma izcelsmes norāde.
4. Vides aizsardzības noteikumi:
a) minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana;
b) augu aizsardzības līdzekļu un citu ražas aizsardzības metožu izmantošana;
c) maksimālais augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu atlieku saturs augļos un dārzeņos;
d) noteikumi par blakusproduktu un izlietoto materiālu apsaimniekošanu;
e) noteikumi par produktiem, kas izņemti no tirgus.
5. Noteikumi par tirdzniecības veicināšanu un informācijas sniegšanu sakarā ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu, kā norādīts 103.c panta 2. punkta c) apakšpunktā.
XVII PIELIKUMS
RĪSU IEVEDMUITA, KĀ MINĒTS 137. UN 139. PANTĀ
1. Ievedmuita lobītiem rīsiem
a) EUR 30 par tonnu šādos gadījumos:
i) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, nav sasniedzis 137. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto gada references daudzumu, kurš samazināts par 15 %;
ii) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos nav sasniedzis 137. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto gada references daudzuma daļu, kura samazināta par 15 %;
b) EUR 42,5 par tonnu šādos gadījumos:
i) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, pārsniedz 137. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto gada references daudzumu, kurš samazināts par 15 %, bet nepārsniedz to pašu gada references daudzumu, kurš palielināts par 15 %;
ii) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos pārsniedz 137. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto gada references daudzuma daļu, kura samazināta par 15 %, tomēr nepārsniedz to pašu gada references daudzuma daļu, kura palielināta par 15 %;
c) EUR 65 par tonnu šādos gadījumos:
i) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, pārsniedz 137. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto gada references daudzumu, kurš palielināts par 15 %;
ii) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos pārsniedz 137. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto gada references daudzuma daļu, kura palielināta par 15 %.
2. Ievedmuita slīpētiem rīsiem
a) EUR 175 par tonnu šādos gadījumos:
i) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, pārsniedz 387 743 tonnas;
ii) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos pārsniedz 182 239 tonnas;
b) EUR 145 par tonnu šādos gadījumos:
i) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, nepārsniedz 387 743 tonnas;
ii) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos nepārsniedz 182 239 tonnas.
XVIII PIELIKUMS
BASMATI RĪSU ŠĶIRNES, KĀ MINĒTS 138. PANTĀ
Basmati 217
Basmati 370
Basmati 386
Kernel (Basmati)
Pusa Basmati
Ranbir Basmati
Super Basmati
Taraori Basmati (HBC–19)
Type–3 (Dehradun)
XIX PIELIKUMS
153. PANTA 3. PUNKTĀ, 154. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ UN III PIELIKUMA II DAĻAS 12. PUNKTĀ MINĒTĀS VALSTIS
Barbadosa
Beliza
Kotdivuāra
Kongo Republika
Fidži
Gajāna
Indija
Jamaika
Kenija
Madagaskara
Malāvija
Maurīcija
Mozambika
Sentkitsa un Nevisa–Angilja
Surinama
Svazilenda
Tanzānija
Trinidāda un Tobāgo
Uganda
Zambija
Zimbabve
XX PIELIKUMS
LABĪBAS, RĪSU, CUKURU, PIENA UN OLU NOZARES PREČU SARAKSTS SAISTĪBĀ AR 26. PANTA a) PUNKTA ii) APAKŠPUNKTA PIEMĒROŠANU UN III DAĻAS III NODAĻAS II IEDAĻĀ PAREDZĒTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PIEŠĶIRŠANU
I daļa. Labība
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex04 03 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |
|
0403 10 |
– Jogurts: |
|
0403 10 51 līdz 0403 10 99 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
0403 90 |
– Citi: |
|
0403 90 71 līdz 0403 90 99 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
ex07 10 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |
|
0710 40 00 |
– cukurkukurūza |
|
ex07 11 |
Dārzeņi, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, sēra dioksīda gāzē, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kurus nevar tieši lietot uzturā bez papildu apstrādes: |
|
0711 90 30 |
– cukurkukurūza |
|
ex17 04 |
Cukura konditoreja (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao, izņemot apakšpozīcijā 1704 90 10 iekļauto lakricas ekstraktu |
|
1806 |
Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu |
|
ex19 01 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401—0404 iekļautajiem produktiem, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
1901 10 00 |
– Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |
|
1901 20 00 |
– maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai |
|
1901 90 |
– Citi: |
|
1901 90 91 līdz 1901 90 19 |
– – iesala ekstrakts |
|
– – Citi: |
|
|
1901 90 99 |
– – – Citi |
|
ex19 02 |
Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |
|
– Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma vai citādi nesagatavoti: |
|
|
1902 11 00 |
– – ar olu piedevu |
|
1902 19 |
– – Citi |
|
ex19 02 20 |
– Pildīti pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |
|
– – Citi: |
|
|
1902 20 91 |
– – – Termiski apstrādāti |
|
1902 20 99 |
– – – Citi |
|
1902 30 |
– Pārējie makaronu izstrādājumi |
|
1902 40 |
– Kuskuss |
|
1903 00 00 |
Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu vai kliju formā vai līdzīgā formā |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
1905 |
Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, tukšas kapsulas, ko izmanto farmācijā, pildāmas vafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti |
|
ex20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas: |
|
– Citi: |
|
|
2001 90 30 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
2001 90 40 |
– – Jamss, batātes un tamlīdzīgas ēdamās augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |
|
ex20 04 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, citi saldēti dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2004 10 |
– Kartupeļi: |
|
– – Citi: |
|
|
2004 10 91 |
– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
2004 90 |
– Citi dārzeņi un dārzeņu sajaukumi: |
|
2004 90 10 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2005 20 |
– Kartupeļi: |
|
2005 20 10 |
– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
2005 80 00 |
– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex20 08 |
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas vai iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |
|
– Citi, ieskaitot maisījumus, kas nav iekļauti apakšpozīcijā 2008 19 |
|
|
2008 99 |
– – Citi: |
|
– – – Bez spirta piedevas: |
|
|
– – – – Bez cukura piedevas: |
|
|
2008 99 85 |
– – – – – Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) |
|
2008 99 91 |
– – – – – Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |
|
ex21 01 |
Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
2101 12 |
– – Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |
|
2101 12 98 |
– – – Citi |
|
2101 20 |
– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz tējas vai mates pamata: |
|
2101 20 98 |
– – – Citi |
|
2101 30 |
Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
– – Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji: |
|
|
2101 30 19 |
– – – Citi |
|
– – Grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
|
2101 30 99 |
– – – Citi |
|
ex21 02 |
Raugs (aktīvais vai neaktīvais); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas iekļautas pozīcijā 3002); gatavie cepamie pulveri: |
|
2102 10 |
– aktīvie raugi |
|
2102 10 31 un 2102 10 39 |
– – maizes raugs |
|
2105 00 |
Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |
|
ex21 06 |
Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
2106 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
2106 90 92 |
– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |
|
2106 90 98 |
– – – Citi |
|
2202 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |
|
2205 |
Vermuts un pārējie vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu |
|
ex22 08 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |
|
2208 30 |
– Viskiji: |
|
2208 30 91 līdz 2208 30 88 |
– – Izņemot burbonu |
|
2208 50 |
– Džins un kadiķu degvīns (Geneva) |
|
2208 60 |
– Degvīns |
|
2208 70 |
– Liķieri un uzlijas: |
|
2208 90 |
– Citi: |
|
– – Citi stiprie alkoholiskie dzērieni un alkoholu saturoši dzērieni, tarā ar tilpumu: |
|
|
– – – 2 l vai mazāk |
|
|
2208 90 41 |
– – – – Ūzo |
|
– – – – Citi: |
|
|
– – – – – Stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus): |
|
|
– – – – – – Citi: |
|
|
2208 90 52 |
– – – – – – – Graudu degvīns (Korn) |
|
2208 90 54 |
– – – – – – – Tekila |
|
2208 90 56 |
– – – – – – – Citi |
|
2208 90 69 |
– – – – – citi alkoholiski dzērieni |
|
– – – Vairāk nekā 2 l: |
|
|
– – – – Stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus): |
|
|
2208 90 75 |
– – – – – tekila |
|
2208 90 77 |
– – – – – citi |
|
2208 90 78 |
– – – – Citi alkoholiski dzērieni |
|
2905 43 00 |
– – Mannīts |
|
2905 44 |
– – D–glicīts (sorbīts) |
|
ex33 02 |
Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |
|
3302 10 |
– Izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā: |
|
– – Dzērienu rūpniecībā izmantojami: |
|
|
– – – Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam: |
|
|
– – – – Citi: |
|
|
3302 10 29 |
– – – – – Citi |
|
3505 |
Dekstrīni un pārējās modificētās cietes (piemēram, želatinizētās vai esterificētās cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citas modificētās cietes bāzes: |
|
ex38 09 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai līdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
3809 10 |
– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes |
|
3824 60 |
– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto |
II daļa. Rīsi
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex04 03 |
Paniņas, rūgušpiens, skābais krējums, jogurts, kefīrs un citi raudzēti vai skābēti piena un krējuma produkti, arī iebiezināti un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kā arī aromatizēti vai ar augļu, riekstu un kakao piedevu: |
|
0403 10 |
– Jogurts: |
|
0403 10 51 līdz 0403 10 99 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
0403 90 |
– Citi: |
|
0403 90 71 līdz 0403 90 99 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
ex17 04 |
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao: |
|
1704 90 91 līdz 1704 90 99 |
– – Citi |
|
ex18 06 |
Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot preces, kas iekļautas apakšpozīcijās 1806 10, 1806 20 70, 1806 90 60, 1806 90 70 un 1806 90 90 |
|
ex19 01 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401—0404 iekļautajiem produktiem, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
1901 10 00 |
– Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |
|
1901 20 00 |
– maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai |
|
1901 90 |
– Citi: |
|
1901 90 91 līdz 1901 90 19 |
– – Iesala ekstrakts |
|
– – Citi: |
|
|
1901 90 99 |
– – – Citi |
|
ex19 02 |
Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |
|
1902 20 |
– Pildīti pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |
|
– – Citi |
|
|
1902 20 91 |
– – – Termiski apstrādāti |
|
1902 20 99 |
– – – Citi |
|
1902 30 |
– Pārējie makaronu izstrādājumi |
|
1902 40 |
– Kuskuss: |
|
1902 40 90 |
– – Citi |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
ex19 05 |
Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |
|
1905 90 20 |
– – Dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
ex20 04 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, citi saldēti dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2004 10 |
– Kartupeļi: |
|
– – Citi: |
|
|
2004 10 91 |
– – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
ex20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2005 20 |
– Kartupeļi: |
|
2005 20 10 |
– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
ex21 01 |
Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
2101 12 |
– – Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |
|
2101 12 98 |
– – – Citi |
|
2101 20 |
– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz tējas vai mates pamata: |
|
2101 20 98 |
– – – Citi |
|
2105 00 |
Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |
|
ex21 06 |
Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
2106 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
2106 90 92 |
– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |
|
2106 90 98 |
– – – Citi |
|
ex35 05 |
Dekstrīni un pārējās modificētās cietes (piemēram, želatinizētās vai esterificētās cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes pamata, izņemot apakšpozīcijā 3505 10 50 iekļautās cietes |
|
ex38 09 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai līdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
3809 10 |
– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes |
III daļa. Cukurs
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex04 03 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |
|
0403 10 |
– Jogurts |
|
0403 10 51 līdz 0403 10 99 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
0403 90 |
– Citi: |
|
0403 90 71 līdz 0403 90 99 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
ex07 10 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |
|
0710 40 00 |
– cukurkukurūza |
|
ex07 11 |
Dārzeņi, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, sēra dioksīda gāzē, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kurus nevar tieši lietot uzturā bez papildu apstrādes: |
|
0711 90 |
– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |
|
– – Dārzeņi |
|
|
0711 90 30 |
– – – Cukurkukurūza |
|
1702 50 00 |
– Ķīmiski tīra fruktoze |
|
ex17 04 |
Cukura konditoreja (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao, izņemot apakšpozīcijā 1704 90 10 iekļauto lakricas ekstraktu |
|
1806 |
Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu |
|
ex19 01 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijā 0401—0404 iekļautajiem produktiem, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
1901 10 00 |
– Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |
|
1901 20 00 |
– Maisījumi un mīkla pozīcijā 1905 iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai |
|
1901 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
1901 90 99 |
– – – Citi |
|
ex19 02 |
Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |
|
1902 20 |
– Pildīti pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |
|
– – Citi: |
|
|
1902 20 91 |
– – – Termiski apstrādāti |
|
1902 20 99 |
– – – Citi |
|
1902 30 |
– Pārējie makaronu izstrādājumi |
|
1902 40 |
– Kuskusmakaroni: |
|
1902 40 90 |
– – Citi |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
ex19 05 |
Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tam līdzīgi produkti: |
|
1905 10 00 |
– Sausmaizītes |
|
1905 20 |
– Piparkūkas un tam līdzīgi izstrādājumi |
|
1905 31 |
– – Saldie cepumi |
|
1905 32 |
– – Vafeles |
|
1905 40 |
– Sausiņi, grauzdiņi un tam līdzīgi grauzdēti izstrādājumi |
|
1905 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
1905 90 45 |
– – – Cepumi |
|
1905 90 55 |
– – – Presēti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti |
|
– – – Citi: |
|
|
1905 90 60 |
– – – – ar saldinātāju piedevu |
|
1905 90 90 |
– – – – Citi |
|
ex20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas: |
|
2001 90 |
– Citi: |
|
2001 90 30 |
– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
2001 90 40 |
– – Jamss, batātes un tam līdzīgas ēdamās augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |
|
ex20 04 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, citi saldēti dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2004 10 |
– Kartupeļi |
|
– – Citi |
|
|
2004 10 91 |
– – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
2004 90 |
– Citi dārzeņi un dārzeņu sajaukumi: |
|
2004 90 10 |
– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos produktus: |
|
2005 20 |
– Kartupeļi: |
|
2005 20 10 |
– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
2005 80 00 |
– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex21 01 |
Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |
|
|
2101 12 |
– – – Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |
|
2101 12 98 |
– – – – Citi: |
|
2101 20 |
– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz tējas vai mates pamata: |
|
– – – Izstrādājumi |
|
|
2101 20 98 |
– – – – Citi |
|
2101 30 |
– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
– – Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji: |
|
|
2101 30 19 |
– – – Citi |
|
– – Grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
|
2101 30 99 |
– – – Citi |
|
2105 00 |
Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |
|
ex21 06 |
Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
ex21 06 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
2106 90 92 |
– – – Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |
|
2106 90 98 |
– – – Citi |
|
2202 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētus, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |
|
2205 |
Vermuts un pārējie vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu |
|
ex22 08 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |
|
2208 20 |
– Alkoholiski šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas |
|
ex22 08 50 |
– Kadiķu degvīns (Geneva) |
|
2208 70 |
– Liķieri un uzlijas: |
|
ex22 08 90 |
– Citi |
|
2208 90 41 līdz 2208 90 78 |
– – Citi alkoholiski šķidrumi un alkoholiski dzērieni |
|
2905 43 00 |
– – Mannīts |
|
2905 44 |
– D–glucīts (sorbīts) |
|
ex33 02 |
Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |
|
3302 10 |
– Izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā |
|
– – Dzērienu rūpniecībā izmantojami: |
|
|
– – – Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam: |
|
|
– – – – – Citi (ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju mazāku par 0,5 %) |
|
|
3302 10 29 |
– – – – – Citi |
|
ex 38. nodaļa |
Dažādas ķīmiskas vielas: |
|
3824 60 |
– Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto |
IV daļa. Piens
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex04 05 |
Sviests un citi tauki un eļļas, kas iegūtas no piena; piena tauku pastas: |
|
0405 20 |
– Piena tauku pastas: |
|
0405 20 10 |
– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 % |
|
0405 20 30 |
– – ar tauku saturu pēc svara 60 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 % |
|
ex15 17 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, izņemot pozīcijā 1516 iekļautos pārtikas taukus un eļļas vai to frakcijas: |
|
1517 10 |
– Margarīns, izņemot šķidro margarīnu: |
|
1517 10 10 |
– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara |
|
1517 90 |
– Citi: |
|
1517 90 10 |
– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara |
|
ex17 04 |
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao: |
|
ex17 04 90 |
– Citi, izņemot lakricas ekstraktu, kas pēc svara satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām |
|
ex18 06 |
Šokolāde vai citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot kakao pulveri, kurš saldināts, pievienojot tikai apakšpozīcijā 1806 10 iekļauto saharozi |
|
ex19 01 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401—0404 iekļautajiem produktiem, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
1901 10 00 |
– Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |
|
1901 20 00 |
– Maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai |
|
1901 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
1901 90 99 |
– – – Citi |
|
ex19 02 |
Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |
|
– Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma vai citādi nesagatavoti |
|
|
1902 19 |
– – Citi |
|
1902 20 |
– Pildīti pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |
|
– – Citi: |
|
|
1902 20 91 |
– – – Termiski apstrādāti |
|
1902 20 99 |
– – – Citi |
|
1902 30 |
– Pārējie makaronu izstrādājumi |
|
1902 40 |
– Kuskusmakaroni: |
|
1902 40 90 |
– – Citi |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
ex19 05 |
Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |
|
1905 10 00 |
Sausmaizītes |
|
1905 20 |
– Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
– Saldie cepumi; vafeles: |
|
|
1905 31 |
– – Saldie cepumi |
|
1905 32 |
– – Vafeles |
|
1905 40 |
– Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi |
|
1905 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
1905 90 45 |
– – – Cepumi |
|
1905 90 55 |
– – – Presēti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti |
|
– – – Citi: |
|
|
1905 90 60 |
– – – – Ar saldinātāju piedevu |
|
1905 90 90 |
– – – – Citi |
|
ex20 04 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, citi saldēti dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2004 10 |
– Kartupeļi: |
|
– – Citi: |
|
|
2004 10 91 |
– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
ex20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 iekļautos: |
|
2005 20 |
– Kartupeļi: |
|
2005 20 10 |
– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
2105 00 |
Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |
|
ex21 06 |
Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
2106 90 |
– Citi: |
|
– – Citi: |
|
|
2106 90 92 |
– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |
|
2106 90 98 |
– – – Citi |
|
ex22 02 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009: |
|
2202 90 |
– Citi: |
|
– – Citi, kas pēc svara satur no pozīcijās 0401—0404 iekļautajiem produktiem iegūtus taukus: |
|
|
2202 90 91 |
– – – Mazāk nekā 0,2 % |
|
2202 90 95 |
– – – 0,2 % vai vairāk, bet mazāk par 2 % |
|
2202 90 99 |
– – – 2 % vai vairāk |
|
ex22 08 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |
|
2208 70 |
– Liķieri un uzlijas: |
|
2208 90 |
– Citi: |
|
– – Citi stiprie alkoholiskie dzērieni un alkoholu saturoši dzērieni, tarā ar tilpumu: |
|
|
– – – 2 l vai mazāk |
|
|
– – – – Citi: |
|
|
2208 90 69 |
– – – – – Citi alkoholiski dzērieni |
|
– – – Vairāk nekā 2 l: |
|
|
2208 90 78 |
– – – – Citi alkoholiski dzērieni |
|
ex33 02 |
Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |
|
3302 10 |
– Izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā: |
|
– – Dzērienu rūpniecībā izmantojami: |
|
|
– – – Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam: |
|
|
– – – – Citi: |
|
|
3302 10 29 |
– – – – – Citi |
|
3501 |
Kazeīni, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes |
|
ex35 02 |
Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielu, pārrēķinot sausnā), albumināti un pārējie albumīna atvasinājumi: |
|
3502 20 |
– Piena albumīni, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus: |
|
– – Citi: |
|
|
3502 20 91 |
– – – Kaltēts (piemēram, plāksnes, zvīņas, pārslas, pulveris) |
|
3502 20 99 |
– – – Citi |
V daļa. Olas
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex040310 51 līdz ex040310 99 un ex040390 71 līdz ex040390 99 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
1806 |
Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu |
|
ex19 01 |
Pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401—0404 iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
1902 11 00 |
– Nevārīti makaroni, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas satur olas |
|
ex19 04 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti un iekļauti citur, kas satur kakao: |
|
ex19 05 |
Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |
|
1905 20 |
– – Piparkūkas un tam līdzīgi izstrādājumi |
|
1905 31 |
– – Saldie cepumi |
|
1905 32 |
– – Vafeles |
|
1905 40 |
– – Sausiņi, grauzdiņi un tam līdzīgi grauzdēti izstrādājumi |
|
ex19 05 90 |
– – Citi, izņemot produktus, kas iekļauti apakšpozīcijās 1905 90 10–1905 90 30 |
|
ex21 05 00 |
Saldējums un pārēj pārtikas ledusveidi, ar kakao piedevu |
|
2208 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |
|
ex22 08 70 |
– – Liķieri |
|
3502 |
Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielu, pārrēķinot sausnā), albumināti un pārējie albumīna atvasinājumi: |
|
3502 11 90 |
– – – Citi žāvēti olu albumīni |
|
3502 19 90 |
– – – Citi olu albumīni |
XXI PIELIKUMS
DAŽU TO PRODUKTU SARAKSTS, KAS SATUR CUKURU, SAISTĪBĀ AR III DAĻAS III NODAĻAS II IEDAĻĀ PAREDZĒTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PIEŠĶIRŠANU
Produkti, kas uzskaitīti I pielikuma X daļas b) punktā.
XXII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULAS, KĀ MINĒTS 202. PANTĀ
1. Regula (EEK) Nr. 234/68
|
Regula (EEK) Nr. 234/68 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta m) apakšpunkts |
|
2. pants |
54. pants |
|
3.–5. pants |
113. pants |
|
6. pants |
— |
|
7. pants |
173. pants |
|
8. pants |
III daļas II nodaļas I iedaļa |
|
9. pants |
135. pants |
|
10. pants 1. punkts |
129. pants |
|
10. pants 2. punkts |
128. pants |
|
10.a pants |
159. pants |
|
11. pants |
180. pants |
|
12. pants |
— |
|
13. pants |
195. pants |
|
14. pants |
195. pants |
|
15. pants |
— |
|
16. pants |
— |
|
17. pants |
— |
|
18. pants |
— |
2. Regula (EEK) Nr. 827/68
|
Regula (EEK) Nr. 827/68 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta u) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkts |
135. pants |
|
2. panta 2. punkts |
129. pants |
|
2. panta 3. punkts |
128. pants |
|
3. pants |
159. pants |
|
4. pants |
— |
|
5. panta pirmā daļa |
180. pants |
|
5. panta otrā daļa |
182. panta 1. punkts |
|
6. pants |
195. pants |
|
7. pants |
— |
|
8. pants |
— |
|
9. pants |
— |
3. Regula (EEK) Nr. 2729/75
|
Regula (EEK) Nr. 2729/75 |
Šī regula |
|
1. pants |
149. pants |
|
2. panta 1. punkts |
150. pants |
|
2. panta 2. punkts |
151. pants |
|
3. pants |
152. pants |
4. Regula (EEK) Nr. 2759/75
|
Regula (EEK) Nr. 2759/75 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta q) apakšpunkts |
|
2. pants |
54. pants |
|
3. panta pirmās daļas pirmais ievilkums |
31. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
3. panta pirmā daļa, otrais ievilkums |
10. panta 2. punkts |
|
3. panta otrā daļa |
— |
|
3. panta trešā daļa |
10. panta 2. punkts |
|
4. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
4. panta 2. punkts |
17. un 37. pants |
|
4. panta 3. punkts |
— |
|
4. panta 5. punkts |
42. pants |
|
4. panta 6. punkta pirmais ievilkums |
17. pants un 34. panta 1. punkts |
|
4. panta 6. punkta otrais ievilkums |
43. panta d) punkts |
|
4. panta 6. punkta trešais ievilkums |
43. pants |
|
5. panta 1. līdz 3. punkts |
24. pants |
|
5. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
43. panta a) punkts |
|
5. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
24. panta 1. punkts un 31. panta 2. punkts |
|
5. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
43. pants |
|
6. pants |
25. pants |
|
7. panta 1. punkts |
— |
|
7. panta 2. punkts |
43. pants |
|
8. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. pants un 161. panta 1. punkts |
|
8. panta 1. punkta otrā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
8. panta 1. punkta trešā daļa |
132. un 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
134. pants un 155. panta 3. punkts |
|
9. pants |
135. pants |
|
10. panta 1. līdz 3. punkts |
141. pants |
|
10. panta 4. punkts |
143. pants |
|
11. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
11. panta 4. punkts |
148. pants |
|
12. pants |
186. panta b) punkts |
|
13. panta 1. punkts |
162. panta 1. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
163. pants |
|
13. panta 3. punkts un 4. punkts |
164. pants |
|
13. panta 5. punkts |
170. pants |
|
13. panta 6. līdz 10. punkts |
167. pants |
|
13. panta 11. punkts |
169. pants |
|
13. panta 12. punkts |
170. pants |
|
14. pants |
160. un 174. pants |
|
15. panta 1. punkts |
129. pants |
|
15. panta 2. punkts |
128. pants |
|
16. pants |
159. pants |
|
19. pants |
— |
|
20. panta 1. punkts |
44. pants |
|
20. panta 2. līdz 4. punkts |
46. pants |
|
21. pants |
180. pants |
|
22. pants |
192. pants |
|
24. pants |
195. pants |
|
25. pants |
— |
|
26. pants |
— |
|
27. pants |
— |
5. Regula (EEK) Nr. 2771/75
|
Regula (EEK) Nr. 2771/75 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkta s) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
54. pants |
|
2. panta 2. punkts |
116. pants |
|
3. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. un 161. pants |
|
3. panta 1. punkta otrā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
3. panta 1. punkta trešā daļa |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
3. panta 2. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
4. pants |
135. pants |
|
5. panta 1. līdz 3. punkts |
141. pants |
|
5. panta 4. punkts |
143. pants |
|
6. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
6. panta 4. punkts |
145. un 148. pants |
|
7. pants |
186. panta b) punkts |
|
8. panta 1. punkts |
162. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
163. pants |
|
8. panta 3. un 4. punkts |
164. pants |
|
8. panta 5. punkts |
170. pants |
|
8. panta 6. līdz 11. punkts |
167. pants |
|
8. panta 12. punkts |
169. pants |
|
8. panta 13. punkts |
170. pants |
|
9. pants |
160. pants |
|
10. panta 1. punkts |
129. pants |
|
10. panta 2. punkts |
128. pants |
|
11. pants |
159. pants |
|
13. pants |
— |
|
14. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
44. pants |
|
14. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
45. pants |
|
14. panta 2. un 3. punkts |
46. pants |
|
15. pants |
192. pants |
|
16. un 17. pants |
195. pants |
|
18. pants |
— |
|
19. pants |
180. pants |
|
20. pants |
— |
|
21. pants |
— |
6. Regula (EEK) Nr. 2777/75
|
Regula (EEK) Nr. 2777/75 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkta t) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
54. pants |
|
2. panta 2. punkts |
116. pants |
|
3. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. un 161. pants |
|
3. panta 1. punkta otrā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
3. panta 1. punkta trešā daļa |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
3. panta 2. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
4. pants |
135. pants |
|
5. panta 1. līdz 3. punkts |
141. pants |
|
5. panta 4. punkts |
143. pants |
|
6. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
6. panta 4. punkts |
145. un 148. pants |
|
7. pants |
186. panta b) punkts |
|
8. panta 1. punkts |
162. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
163. pants |
|
8. panta 3. un 4. punkts |
164. pants |
|
8. panta 5. punkts |
170. pants |
|
8. panta 6. līdz 10. punkts |
167. pants |
|
8. panta 11. punkts |
169. pants |
|
8. panta 12. punkts |
170. pants |
|
9. pants |
160. un 174. pants |
|
10. panta 1. punkts |
129. pants |
|
10. panta 2. punkts |
128. pants |
|
11. pants |
159. pants |
|
13. pants |
— |
|
14. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
44. pants |
|
14. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
45. pants |
|
14. panta 2. un 3. punkts |
46. pants |
|
15. pants |
192. pants |
|
16. un 17. pants |
195. pants |
|
18. pants |
— |
|
19. pants |
180. pants |
|
20. pants |
— |
|
21. pants |
— |
7. Regula (EEK) Nr. 2782/75
|
Regula (EEK) Nr. 2782/75 |
Šī regula |
|
1. pants |
121. panta f) punkta i) apakšpunkts |
|
2. pants |
XIV pielikuma C.I. punkts |
|
3. pants |
121. panta f) punkta ii) apakšpunkts |
|
4. pants |
192. punkts |
|
5. pants |
XIV pielikuma C.II. punkts un 121. panta f) apakšpunkta iii) apakšpunkts |
|
6. pants |
XIV pielikuma C.II.3. punkts un 121. panta f) punkta iii) apakšpunkts |
|
7. pants |
121. panta f) punkta iv) apakšpunkts |
|
8. pants |
121. panta f) punkta v) apakšpunkts |
|
9. pants |
121. panta f) punkta vi) apakšpunkts |
|
10. pants |
192. pants |
|
11. pants |
XIV.a pielikuma C.III. 1. un 2. punkts |
|
12. pants |
XIV.a pielikuma C.III. 3. punkts un 121. panta f) punkta iii) apakšpunkts |
|
13. pants |
121. panta f) punkta vii) apakšpunkts |
|
14. pants |
121. pants f) punkts |
|
15. pants |
121. panta f) punkts |
|
16. pants |
192. un 194. pants |
|
17. pants |
121. panta f) punkts |
8. Regula (EEK) Nr. 707/76
|
Regula (EEK) Nr. 707/76 |
Šī regula |
|
1. pants |
122. pants |
|
2. un 3. pants |
127. pants |
9. Regula (EEK) Nr. 1055/77
|
Regula (EEK) Nr. 1055/77 |
Šī regula |
|
1. pants |
39. panta 1. līdz 4. punkts |
|
2. pants |
39. panta 5. punkts |
|
3. pants |
39. panta 6. un 7. punkts |
|
4. pants |
43. pants |
|
5. pants |
39. panta 1. punkta otrā daļa |
10. Regula (EEK) Nr. 2931/79
|
Regula (EEK) Nr. 2931/79 |
Šī regula |
|
1. pants |
172. pants |
11. Regula (EEK) Nr. 3220/84
|
Regula (EEK) Nr. 3220/84 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
42. panta 1. punkta pirmā apakšpunkta b) punkts |
|
1. panta 2. punkta pirmais apakšpunkts |
— |
|
1. panta 2. punkta otrais apakšpunkts |
43. panta m) punkta iv) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkta pirmais apakšpunkts |
V pielikuma B.I un III punkts |
|
2. panta 1. punkta otrais apakšpunkts |
V pielikuma B.III punkts |
|
2. panta 2. punkts un 3. punkta pirmais apakšpunkts |
43. panta m) punkts |
|
2. panta 3. punkta otrais apakšpunkts |
43. pants |
|
2. panta 3. punkta trešais apakšpunkts |
V pielikuma B. IV. 1. punkts |
|
3. panta 1. punkta pirmais apakšpunkts |
43. pants un V pielikuma B.II punkts |
|
3. panta 1. punkta otrais apakšpunkts |
43. pants |
|
3. panta 1. punkta trešais apakšpunkts |
V pielikuma B. IV. 2. punkts |
|
3. panta 2. un 3. punkts |
V pielikuma B.II punkts |
|
3. panta 4. punkts |
43. panta m) punkta iv) apakšpunkts |
|
4. un 5. pants |
43. panta m) punkts |
12. Regula (EEK) Nr. 1898/87
|
Regula (EEK) Nr. 1898/87 |
Šī regula |
|
1. pants |
114. panta 1. punkts saistībā ar XII pielikuma I punktu |
|
2. pants |
114. panta 1. punkts saistībā ar XII pielikuma II punktu |
|
3. pants |
114. panta 1. punkts saistībā ar XII pielikuma III punktu |
|
4. panta 1. un 3. punkts |
114. panta 1. punkts saistībā ar XII pielikuma IV punktu |
|
4. panta 2. punkts |
121. pants |
13. Regula (EEK) Nr. 3730/87
|
Regula (EEK) Nr. 3730/87 |
Šī regula |
|
1. pants |
27. panta 1. un 2. punkts |
|
2. pants |
27. panta 3. punkts |
|
3. pants |
27. panta 4. punkts |
|
4. pants |
27. panta 5. punkts |
|
5. pants |
— |
|
6. pants |
43. pants |
14. Regula (EEK) Nr. 1186/90
|
Regula (EEK) Nr. 1186/90 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkta pirmais apakšpunkts |
V pielikuma pirmā daļa, A. V. punkts |
|
1. panta 1. punkta otrais apakšpunkts |
— |
|
1. panta 2. punkts |
43. panta m) punkts |
|
2. panta a) punkts |
43. panta m) punkts |
|
2. panta b) punkts |
43. panta m) punkta iii) apakšpunkts |
|
3. pants |
194. pants |
15. Regula (EEK) Nr. 1906/90
|
Regula (EEK) Nr. 1906/90 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
XIV pielikuma B.I.1. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
121. panta e) punkta ii) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkts |
XIV pielikuma B.I.2. punkts |
|
1. panta 3.a punkts |
XIV pielikuma B.I.3. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
XIV pielikuma B.I.1. punkts |
|
2. panta 2. līdz 4. punkts |
121. panta e) punkta i) apakšpunkts |
|
2. panta 5. līdz 7. punkts |
XIV pielikuma B.II.2. līdz B.II.4. punkts |
|
2. panta 8. punkts |
121. panta e) punkta i) apakšpunkts |
|
3. panta 1. līdz 2. punkts |
XIV pielikuma B.III.1. un B.III.2. punkts |
|
3. panta 3. punkts |
XIV pielikuma B.III.3. punkts un 121. panta e) punkts |
|
4. pants |
121. panta e) punkta iv) apakšpunkts |
|
5. panta 1. līdz 5. punkts |
121. panta e) punkta iv) apakšpunkts |
|
5. panta 6. punkts |
121. panta e) punkta v) apakšpunkts un 194. pants |
|
6. pants |
121. panta e) punkta vi) apakšpunkts |
|
7. pants |
121. panta e) punkta vii) apakšpunkts un 194. pants |
|
8. pants |
192. un 194. pants |
|
9. pants |
121. panta e) punkts |
|
10. pants |
194. pants |
|
11. pants |
192. pants |
16. Regula (EEK) Nr. 2204/90
|
Regula (EEK) Nr. 2204/90 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
119. pants |
|
1. panta 2. punkts |
121. panta i) punkts |
|
2. pants |
119. pants saistībā ar III pielikuma V daļas 2. punktu |
|
3. panta 1. punkts |
121. panta i) punkts un 194. pants |
|
3. panta 2. punkts |
192. un 194. pants |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
121. pants |
17. Regula (EEK) Nr. 2075/92
|
Regula (EEK) Nr. 2075/92 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta n) apakšpunkts |
|
13. pants |
104. panta 1. un 2. punkts |
|
14.a pants |
104. panta 3. punkts |
|
15. pants |
135. pants |
|
16. panta 1. punkts |
129. pants |
|
16. panta 2. punkts |
128. pants |
|
16.a pants |
159. pants |
|
17. pants |
194. pants |
|
18. pants |
180. pants |
|
20. pants |
— |
|
21. pants |
192. pants |
|
22. un 23. pants |
195. pants |
|
24. pants |
— |
18. Regula (EEK) Nr. 2077/92
|
Regula (EEK) Nr. 2077/92 |
Šī regula |
|
1. un 2. pants un 4. panta 1. punkts |
123. pants |
|
3. pants, 4. panta 2. un 3. punkts, 5. un 6. pants |
127. pants |
|
7. pants |
177. pants |
|
8. pants |
178. pants |
|
9. pants |
127. pants |
|
10. pants |
126. pants |
|
11. un 12. pants |
127. pants |
19. Regula (EEK) Nr. 2137/92
|
Regula (EEK) Nr. 2137/92 |
Šī regula |
|
1. pants |
42. panta 1. punkta otrā daļa |
|
2. panta pirmās daļas a) punkts |
V pielikuma C.I. un IV. punkts |
|
2. panta pirmās daļas b) punkts |
V pielikuma C.I. punkts |
|
2. panta otrā daļa |
V pielikuma C.IV. punkta otrā daļa |
|
3. panta 1. punkts |
V pielikuma C.II. punkts |
|
3. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
V pielikuma C.III.1. punkts |
|
3. panta 2. punkta trešā daļa |
V pielikuma C.III.2. punkts un 43. panta m) punkts |
|
3. panta 3. punkts |
43. panta m) punkts |
|
4. panta 1. punkts |
43. panta m) punkts |
|
4. panta 2. punkts |
V pielikuma C.V. punkts |
|
4. panta 3. punkts |
43. panta m) punkts |
|
5. pants |
42. panta 2. punkts |
|
6. pants |
43. panta m) punkts |
|
7. panta 1. punkts |
— |
|
7. panta 2. punkts |
43. panta m) punkts |
|
7. panta 3. punkts |
— |
|
9. pants |
— |
20. Regula (EEK) Nr. 404/93
|
Regula (EEK) Nr. 404/93 |
Šī regula |
|
1. panta 1. un 2. punkts |
1. panta 1. punkta k) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkts |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
2. pants |
113. panta 1. un 2. punkts |
|
3. pants |
113. panta 3. punkts |
|
4. pants |
121. un 194. pants |
|
15. panta 1. punkts |
135. pants |
|
15. panta 2. līdz 4. punkts |
141. pants |
|
15. panta 5. punkts |
143. pants |
|
21. pants |
128. pants |
|
22. pants |
129. pants |
|
23. pants |
159. pants |
|
24. pants |
180. pants |
|
27. pants |
195. pants |
|
28. pants |
— |
|
29. pants |
192. pants |
20.a Regula (EEK) Nr. 1868/94
|
Regula (EEK) Nr. 1868/94 |
Šī regula |
|
1. pants |
55. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa |
84.a panta 1. un 2. punkts |
|
4. pants |
84.a panta 3. punkts |
|
4.a pants |
95.a panta 2. punkts |
|
5. pants |
95.a panta 1. punkts |
|
6. pants |
84.a panta 4. un 5. punkts |
|
7. pants |
84.a panta 6. punkts |
|
8. pants |
85. panta d) punkts un 95.a panta 3. punkts |
21. Regula (EK) Nr. 2991/94
|
Regula (EK) Nr. 2991/94 |
Šī regula |
|
1. pants |
115. pants |
|
2. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma I punktu |
|
3. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma II punktu |
|
4. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma III punkta 1. apakšpunktu |
|
5. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma III punkta 2. un 3. apakšpunktu |
|
6. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma IV punktu |
|
7. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma V punktu |
|
8. pants |
121. pants |
|
9. pants |
— |
|
10. pants |
115. pants saistībā ar XV pielikuma VI punktu |
22. Regula (EK) Nr. 2200/96
|
Regula (EK) Nr. 2200/96 |
Šī regula |
|
1. panta 1. un 2. punkts |
1. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkts |
3. panta 2. punkts |
|
46. pants |
195. pants |
|
47. pants |
— |
23. Regula (EK) Nr. 2201/96
|
Regula (EK) Nr. 2201/96 |
Šī regula |
|
1. panta 1. un 2. punkts |
1. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkts |
3. panta 2. punkts |
|
29. pants |
195. pants |
|
30. pants |
— |
24. Regula (EK) Nr. 2597/97
|
Regula (EK) Nr. 2597/97 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
114. panta 2. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma I punktu |
|
2. pants |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma II punktu |
|
3. pants |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma III punkta 1. un 2. apakšpunktu |
|
4. pants |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma III punkta 3. apakšpunktu |
|
5. pants |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma IV punktu |
|
6. pants |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma V punktu |
|
7. panta 1. punkts |
114. panta 2. punkts saistībā ar XIII pielikuma VI punktu |
|
7. panta 2. punkts |
121. pants |
25. Regula (EK) Nr. 1254/1999
|
Regula (EK) Nr. 1254/1999 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkta o) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. pants |
54. pants |
|
26. panta 1. punkts |
34. pants |
|
26. panta 2. punkts |
8. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
26. panta 3. punkts |
31. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
26. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts un 31. panta 1. punkta otrā daļa |
|
26. panta 5. punkts |
31. panta 2. punkts un 43. pants |
|
27. panta 1. punkts |
7. pants, 10. panta d) apakšpunkts, 14. pants un 43. panta a) punkts |
|
27. panta 2. punkts |
21. panta 2. punkts |
|
27. panta 3. punkts |
21. panta 1. punkts, 40. pants un 43. panta e) punkts |
|
27. panta 4. punkta pirmā daļa |
43. pants |
|
27. panta 4. punkta otrā daļa |
14. pants |
|
28. pants |
25. pants un 43. panta e) punkts |
|
29. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. pants |
|
29. panta 1. punkta otrā daļa |
130. un 161. pants |
|
29. panta 1. punkta trešā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
29. panta 1. punkta ceturtā daļa |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
29. panta 2. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
30. pants |
135. pants |
|
31. pants |
141. pants |
|
32. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. un 3. punkts |
144. pants |
|
32. panta 1. punkta otrā daļa |
146. panta 1. punkts |
|
32. panta 4. punkts |
148. pants |
|
33. panta 1. punkts |
162. panta 1. punkts |
|
33. panta 2. punkts |
163. pants |
|
33. panta 3. un 4. punkts |
164. pants |
|
33. panta 5. punkts |
170. pants |
|
33. panta 6. punkts–9. punkta pirmā daļa |
167. pants |
|
33. panta 9. punkta otrā daļa |
168. pants |
|
33. panta 10. punkts |
167. panta 7. punkts |
|
33. panta 11. punkts |
169. pants |
|
33. panta 12. punkts |
170. pants |
|
34. pants |
160. un 174. pants |
|
35. panta 1. punkts |
129. pants |
|
35. panta 2. punkts |
128. pants |
|
36. pants |
159. pants |
|
37. pants |
42. un 43. pants |
|
38. pants |
186. panta a) punkts |
|
39. panta 1. punkts |
44. pants |
|
39. panta 2. līdz 4. punkts |
46. pants |
|
40. pants |
180. pants |
|
41. pants |
192. pants |
|
42. un 43. pants |
195. pants |
|
44. pants |
— |
|
45. pants |
190. pants |
|
46. līdz 49. pants |
— |
|
50. pants, pirmais ievilkums |
— |
|
50. pants, otrais ievilkums |
191. pants |
26. Regula (EK) Nr. 1255/1999
|
Regula (EK) Nr. 1255/1999 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta p) apakšpunkts |
|
2. pants |
3. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) punkts |
|
4. panta 1. punkts |
85. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
4. panta 2. punkts |
8. panta 3. punkts |
|
5. pants |
— |
|
6. panta 1. punkta pirmā daļa |
15. panta 1. punkts un 22. pants |
|
6. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
15. panta 2. punkts |
|
6. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkts, pirmais ievilkums |
10. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
6. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkta otrais un trešais ievilkums un b) apakšpunkts |
10. pants saistībā ar 43. panta a) punktu |
|
6. panta 2. punkta otrā daļa |
10. pants saistībā ar 43. panta a) punktu |
|
6. panta 3. punkta pirmā daļa |
28. panta a) punkts |
|
6. panta 3. punkta otrā daļa |
29. pants |
|
6. panta 3. punkta trešā daļa |
43. panta d) punkta i) apakšpunkts |
|
6. panta 3. punkta ceturtā daļa |
43. panta d) punkta iii) apakšpunkts |
|
6. panta 4. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums |
25. pants un 43. panta f) punkts |
|
6. panta 4. punkta otrās daļas otrais teikums |
43. panta d) punkta iii) apakšpunkts |
|
6. panta 5. punkts |
— |
|
6. panta 6. punkts |
6. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
7. panta 1. punkta pirmā daļa |
10. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 16. panta pirmā daļa un 43. panta a) punkts |
|
7. panta 1. punkta otrā daļa |
23. pants un 43. panta a) punkts |
|
7. panta 1. punkta trešā daļa |
43. panta 1. punkts |
|
7. panta 2. punkts |
16. panta otrā daļa |
|
7. panta 4. punkts |
25. pants un 43. panta e) punkts |
|
8. panta 1. punkts |
28. panta b) punkts |
|
8. panta 2. un 3. punkts |
30. pants un 43. panta d) punkta i) un iii) apakšpunkts |
|
9. panta 1. punkts |
31. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 36. panta 1. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
31. panta 2. punkts |
|
9. panta 3. punkts |
43. panta d) punkta iii) apakšpunkts |
|
9. panta 4. punkts |
36. panta 2. punkts |
|
10. panta a) punkts |
15. panta 3. punkts un 43. pants |
|
10. panta b) punkts |
29. panta otrā daļa, 30. panta pirmā daļa un 31. panta 2. punkts |
|
10. panta c) punkts |
43. pants |
|
11. pants |
99. pants |
|
12. pants |
100. pants |
|
13. pants |
101. pants |
|
14. pants |
102. pants |
|
15. pants |
99. līdz 102. pants |
|
26. panta 1. punkts |
130. un 161. pants |
|
26. panta 2. punkta pirmā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
26. panta 2. punkta otrā daļa |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
26. panta 3. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
27. pants |
135. pants |
|
28. pants |
141. pants |
|
29. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
29. panta 4. punkts |
145. un 148. pants |
|
30. pants |
171. pants |
|
31. panta 1. punkts |
162. panta 1. un 2. punkts |
|
31. panta 2. punkts |
163. pants |
|
31. panta 3. un 4. punkts |
164. pants |
|
31. panta 5. punkts |
170. pants |
|
31. panta 6. līdz 12. punkts |
167. pants |
|
31. panta 13. punkts |
169. pants |
|
31. panta 14. punkts |
170. pants |
|
32. pants |
160. pants |
|
33. panta 1. punkts |
129. pants |
|
33. panta 2. punkts |
128. pants |
|
34. pants |
187. pants |
|
35. pants |
159. pants |
|
36. panta 1. punkts |
44. pants |
|
36. panta 2. līdz 4. punkts |
46. pants |
|
37. pants |
180. pants |
|
38. pants |
181. pants |
|
39. pants |
183. pants |
|
40. pants |
192. pants |
|
41. un 42. pants |
195. pants |
|
43. pants |
— |
|
44. pants |
— |
|
45. pants |
190. pants |
|
46. pants |
— |
|
47. panta pirmais ievilkums |
— |
|
47. panta otrais ievilkums |
191. pants |
27. Regula (EK) Nr. 2250/1999
|
Regula (EK) Nr. 2250/1999 |
Šī regula |
|
1. pants |
2. panta 1. punkts saistībā ar III pielikuma V daļas 1. punktu |
28. Regula (EK) Nr. 1493/1999
|
Regula (EK) Nr. 1493/1999 |
Šī regula |
|
1. panta 1. un 2. punkts |
1. panta 1. punkta l) apakšpunkts |
|
1. panta 4. punkts |
3. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
74. un 75. pants |
195. pants |
|
76. pants |
— |
29. Regula (EK) Nr. 1673/2000
|
Regula (EK) Nr. 1673/2000 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
2. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
91. panta 2. punkts |
|
1. panta 3. punkts |
— |
|
2. panta 1. punkts |
91. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
193. pants |
|
2. panta 3. un 4. punkts |
92. pants |
|
2. panta 5. punkts |
93. pants |
|
3. panta 1. un 3. punkts |
94. pants |
|
3. panta 2., 4. un 5. punkts |
— |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
130. un 157. pants |
|
6. pants |
128. pants |
|
7. pants |
159. pants |
|
8. pants |
180. pants |
|
9. panta pirmā daļa |
95. pants |
|
9. panta otrā daļa |
194. pants |
|
10. pants |
195. pants |
|
11. pants |
190. pants |
|
12. pants |
— |
|
13. pants |
— |
|
14. panta pirmais ievilkums |
— |
|
14. panta otrais ievilkums |
191. pants |
|
15. pants |
— |
30. Regula (EK) Nr. 2529/2001
|
Regula (EK) Nr. 2529/2001 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
|
2. pants |
54. pants |
|
12. pants |
31. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 38. pants |
|
13. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. un 161. pants |
|
13. panta 1. punkta otrā daļa |
132. pants un 161. panta 2. punkts |
|
13. panta 1. punkta trešā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
13. panta 1. punkta ceturtā daļa |
133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
14. pants |
135. pants |
|
15. pants |
141. pants |
|
16. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
16. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts |
145. pants |
|
16. panta 4. punkta c) līdz e) apakšpunkts |
148. pants |
|
17. pants |
160. un 174. pants |
|
18. panta 1. punkts |
129. pants |
|
18. panta 2. punkts |
128. pants |
|
19. pants |
159. pants |
|
20. pants |
42. un 43. pants |
|
21. pants |
186. panta a) punkts |
|
22. panta 1. punkts |
44. pants |
|
22. panta 2. līdz 4. punkts |
46. pants |
|
23. pants |
180. pants |
|
24. pants |
192. pants |
|
25. pants |
195. pants |
|
26. pants |
191. pants |
|
27. pants |
190. pants |
|
28. pants |
— |
|
29. pants |
— |
|
30. pants |
— |
31. Regula (EK) Nr. 670/2003
|
Regula (EK) Nr. 670/2003 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
2. pants |
120. pants |
|
3. pants |
189. pants |
|
4. panta 1. punkts |
130. un 161. pants |
|
4. panta 2. punkts |
131., 132. pants un 161. panta 2. punkts |
|
4. panta 3. punkts |
133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
4. panta 4. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
5. pants |
135. pants |
|
6. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
6. panta 4. punkts |
145. un 148. pants |
|
7. pants |
160. pants |
|
8. panta 1. punkts |
129. pants |
|
8. panta 2. punkts |
128. pants |
|
9. pants |
159. pants |
|
10. panta 1. punkts |
180. pants |
|
10. panta 2. punkts |
182. panta 4. punkts |
|
10. panta 3. punkts |
182. panta 4. punkts un 184. panta 3. punkts |
|
11. pants |
192. pants |
|
12. pants |
195. pants |
|
13. pants |
— |
|
14. pants |
— |
|
15. panta a) punkts |
— |
|
15. panta b) punkts |
191. pants |
32. Regula (EK) Nr. 1784/2003
|
Regula (EK) Nr. 1784/2003 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
2. pants |
3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
3. pants |
— |
|
4. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
4. panta 2. punkts |
8. panta 2. punkts |
|
4. panta 3. punkts |
8. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
4. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts |
|
5. panta 1. punkts |
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 10. panta a) punkts un 43. panta a) punkts |
|
5. panta 2. punkts |
11. pants |
|
5. panta 3. punkts |
18. pants |
|
6. panta a) punkts |
41. pants un 43. panta j) punkts |
|
6. panta b) punkts |
43. panta a) punkts |
|
6. panta c) punkts |
43. panta c) punkts |
|
6. panta d) punkts |
43. panta d) punkts |
|
6. panta e) punkts |
43. panta f) punkts |
|
7. pants |
47. pants |
|
8. panta 1. un 2. punkts |
96. pants |
|
8. panta 3. punkts |
98. pants |
|
9. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. un 161. pants |
|
9. panta 1. punkta otrā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
9. panta 1. punkta trešā daļa |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
10. panta 1. punkts |
135. pants |
|
10. panta 2. un 3. punkts |
136. pants |
|
10. panta 4. punkts |
143. pants |
|
11. pants |
141. pants |
|
12. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
12. panta 4. punkta pirmā daļa |
145. un 148. pants |
|
12. panta 4. punkta otrā daļa |
146. panta 2. punkts |
|
13. panta 1. punkts |
162. panta 1. un 2. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
163. pants |
|
13. panta 3. punkts |
164. pants |
|
14. pants |
167. pants |
|
15. panta 1. un 3. punkts |
166. pants |
|
15. panta 2. punkts |
164. panta 4. punkts |
|
15. panta 4. punkts |
165. un 170. punkts |
|
16. pants |
162. panta 3. punkts |
|
17. pants |
169. pants |
|
18. pants |
170. pants |
|
19. pants |
160. un 174. pants |
|
20. panta 1. punkts |
129. pants |
|
20. panta 2. punkts |
128. pants |
|
21. pants |
187. pants |
|
22. pants |
159. pants |
|
23. pants |
180. pants |
|
24. pants |
192. pants |
|
25. pants |
195. pants |
|
26. pants |
— |
|
27. pants |
191. pants |
|
28. pants |
190. pants |
|
29. pants |
— |
|
30. pants |
— |
33. Regula (EK) Nr. 1785/2003
|
Regula (EK) Nr. 1785/2003 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
5. pants |
|
3. pants |
3. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
4. pants |
— |
|
6. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
6. panta 2. punkta pirmais teikums |
8. panta 2. punkts |
|
6. panta 2. punkta otrais un trešais teikums |
41. pants un 43. panta j) punkts |
|
6. panta 3. punkts |
43. panta a) un k) punkts |
|
7. panta 1. punkts |
10. panta b) punkts un 12. pants |
|
7. panta 2. punkts |
19. pants un 43. panta b) punkts |
|
7. panta 3. punkts |
25. pants un 43. panta e) punkts |
|
7. panta 4. un 5. punkts |
43. pants |
|
8. pants |
48. pants |
|
9. pants |
192. pants |
|
10. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. un 161. pants |
|
10. panta 1. punkta otrā daļa |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
10. panta 1. punkta trešā daļa |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
10. panta 1.a punkts |
130. pants |
|
10. panta 2. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
135. pants |
|
11. panta 4. punkts |
143. pants |
|
11.a pants |
137. pants |
|
11.b pants |
138. pants |
|
11.c pants |
139. pants |
|
11.d pants |
140. pants |
|
12. pants |
141. pants |
|
13. panta 1. līdz 3. punkts |
144. pants |
|
13. panta 4. punkts |
148. pants |
|
14. panta 1. punkts |
162. panta 1. un 2. punkts |
|
14. panta 2. punkts |
163. pants |
|
14. panta 3. un 4. punkts |
164. pants |
|
15. pants |
167. pants |
|
16. pants |
164. panta 4. punkts |
|
17. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts |
167. panta 7. punkts |
|
17. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkts |
167. panta 6. punkts |
|
17. panta 1. punkta otrā daļa |
170. pants |
|
17. panta 2. punkts |
167. panta 7. punkts |
|
18. pants |
169. pants |
|
19. pants |
170. pants |
|
20. pants |
160. un 174. pants |
|
21. panta 1. punkts |
129. pants |
|
21. panta 2. punkts |
128. pants |
|
22. pants |
187. pants |
|
23. pants |
159. pants |
|
24. pants |
180. pants |
|
25. pants |
192. pants |
|
26. pants |
195. pants |
|
27. pants |
— |
|
28. pants |
191. pants |
|
29. pants |
190. pants |
|
30. pants |
— |
|
31. pants |
— |
|
32. pants |
— |
34. Regula (EK) Nr. 1786/2003
|
Regula (EK) Nr. 1786/2003 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
2. pants |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts |
|
3. pants |
— |
|
4. panta 1. punkts |
86. panta 1. punkts |
|
4. panta 2. punkts |
88. panta 1. punkts |
|
5. pants |
89. pants |
|
6. pants |
88. panta 2. punkts |
|
7. pants |
87. pants |
|
8. pants |
192. pants |
|
9. panta pirmā daļa |
86. panta 2. punkts |
|
9. panta otrā daļa |
90. panta i) punkts |
|
10. panta a) un b) punkts |
90. panta b) punkts |
|
10. panta c) punkts |
86. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 90. panta e) apakšpunkts |
|
11. pants |
90. panta a) punkts |
|
12. pants |
90. panta g) punkts |
|
13. pants |
194. pants |
|
14. pants |
135. pants |
|
15. panta 1. punkts |
129. pants |
|
15. panta 2. punkts |
128. pants |
|
16. pants |
159. pants |
|
17. pants |
180. pants |
|
18. pants |
195. pants |
|
19. pants |
— |
|
20. panta a) punkts |
90. pants |
|
20. panta b) punkts |
194. pants |
|
20. panta c) punkts |
90. panta c) punkts |
|
20. panta d) punkts |
90. panta f) punkts |
|
20. panta e) punkts |
90. panta d) punkts |
|
20. panta f) punkts |
194. pants |
|
20. panta g) punkts |
90. panta g) punkts |
|
20. panta h) punkts |
90. panta h) punkts |
|
21. pants |
— |
|
22. pants |
192. pants |
|
23. pants |
184. panta 1. punkts |
|
24. pants |
190. pants |
|
25. pants |
— |
35. Regula (EK) Nr. 1788/2003
|
Regula (EK) Nr. 1788/2003 |
Šī regula |
|
1. pants |
66. pants un 78. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
2. pants |
78. panta 1. punkta otrā daļa |
|
3. pants |
78. panta 2. līdz 4. punkts |
|
4. pants |
79. pants |
|
5. pants |
65. pants |
|
6. pants |
67. pants |
|
7. pants |
68. pants |
|
8. pants |
69. pants |
|
9. pants |
70. pants |
|
10. pants |
80. pants |
|
11. pants |
81. pants |
|
12. pants |
83. pants |
|
13. pants |
84. pants |
|
14. pants |
71. pants |
|
15. pants |
72. pants |
|
16. pants |
73. pants |
|
17. pants |
74. pants |
|
18. pants |
75. pants |
|
19. pants |
76. pants |
|
20. pants |
77. pants |
|
21. pants |
82. pants |
|
22. pants |
— |
|
23. pants |
195. pants |
|
24. pants |
85. pants |
|
25. pants |
— |
|
26. pants |
— |
36. Regula (EK) Nr. 797/2004
|
Regula (EK) Nr. 797/2004 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
105. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
1. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkta pirmā daļa, pirmais teikums |
180. pants |
|
1. panta 3. punkta pirmā daļa, otrais teikums un otrā daļa |
105. panta 2. punkts |
|
2. pants |
106. pants |
|
3. pants |
107. pants |
|
4. panta 1. punkts |
190. pants |
|
4. panta 2. un 3. punkts |
108. pants |
|
5. pants |
109. pants |
|
6. pants |
195. pants |
|
7. pants |
184. panta 2. punkts |
|
8. pants |
— |
37. Regula (EK) Nr. 865/2004
|
Regula (EK) Nr. 865/2004 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
2. pants |
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
3. pants |
— |
|
4. pants |
118. pants |
|
5. panta 1. punkts |
113. pants |
|
5. panta 2. punkts |
194. pants |
|
5. panta 3. punkts |
121. panta h) punkts |
|
6. pants |
31. un 33. pants |
|
7. panta 1. punkts |
125. pants |
|
7. panta 2. punkts |
123. pants |
|
8. pants |
103. pants |
|
9. panta a) punkts |
127. pants |
|
9. panta b) un c) punkts |
103. panta 2. punkta trešā daļa |
|
9. panta d) punkts |
194. pants |
|
9. panta e) punkts |
127. pants |
|
10. panta 1. punkta pirmā daļa |
130. pants |
|
10. panta 1. punkta otrā daļa |
131. pants |
|
10. panta 2. punkts |
132. un 133. pants |
|
10. panta 3. punkts |
161. pants |
|
10. panta 4. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
135. pants |
|
11. panta 2. punkts |
186. panta b) punkts |
|
12. panta 1. punkts |
129. pants |
|
12. panta 2. punkts |
128. pants |
|
13. pants |
160. pants |
|
14. pants |
159. pants |
|
15. pants |
180. pants |
|
16. pants |
— |
|
17. pants |
192. pants |
|
18. pants |
195. pants |
|
19. pants |
191. pants |
|
20. pants |
190. pants |
|
24. pants |
— |
|
25. pants |
— |
38. Regula (EK) Nr. 1947/2005
|
Regula (EK) Nr. 1947/2005 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
2. pants |
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
3. pants |
— |
|
4. panta 1. punkts |
130. pants |
|
4. panta 2. punkts |
131. pants |
|
4. panta 3. punkts |
132. un 133. pants |
|
5. pants |
135. pants |
|
6. panta 1. punkts |
129. pants |
|
6. panta 2. punkts |
128. pants |
|
7. pants |
159. pants |
|
8. panta 1. punkts |
180. pants |
|
8. panta 2. punkts |
182. panta 2. punkts |
|
9. pants |
192. pants |
|
10. pants |
195. pants |
|
11. pants |
134. pants |
|
12. pants |
— |
39. Regula (EK) Nr. 1952/2005
|
Regula (EK) Nr. 1952/2005 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
2. pants |
2. panta 1. punkts |
|
3. pants |
— |
|
4. pants |
117. panta 1. līdz 3. punkts |
|
5. pants |
117. panta 4. un 5. punkts |
|
6. pants |
122. pants |
|
7. pants |
127. pants |
|
8. pants |
135. pants |
|
9. pants |
158. pants |
|
10. panta 1. punkts |
129. pants |
|
10. panta 2. punkts |
128. pants |
|
11. pants |
159. pants |
|
12. pants |
180. pants |
|
13. pants |
— |
|
14. pants |
185. panta 1. līdz 3. punkts |
|
15. pants |
192. pants |
|
16. pants |
195. pants |
|
17. panta pirmais ievilkums |
121. panta g) punkts |
|
17. panta otrais ievilkums |
127. pants |
|
17. panta trešais ievilkums |
127. pants |
|
17. panta ceturtais ievilkums |
185. panta 4. punkts |
|
17. panta piektais ievilkums |
192. pants |
|
18. pants |
— |
|
19. pants |
— |
40. Regula (EK) Nr. 318/2006
|
Regula (EK) Nr. 318/2006 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts |
3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
2. pants |
2. panta 1. punkts |
|
3. pants |
8. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
4. pants |
9. pants |
|
5. pants |
49. pants |
|
6. pants |
50. pants |
|
7. pants |
56. pants |
|
8. pants |
— |
|
9. pants |
58. pants |
|
10. pants |
59. pants |
|
11. pants |
60. pants |
|
12. pants |
61. pants |
|
13. panta 1. un 2. punkts |
62. pants |
|
13. panta 3. punkts |
97. pants |
|
14. pants |
63. pants |
|
15. pants |
64. pants |
|
16. pants |
51. pants |
|
17. pants |
57. pants |
|
18. panta 1. punkts |
31. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 32. panta 1. punkts |
|
18. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums |
10. panta c) punkts un 13. panta 1. punkts |
|
18. panta 2. punkta pirmās daļas otrais ievilkums |
43. panta d) punkta i) apakšpunkts |
|
18. panta 2. punkta otrā daļa |
20. pants |
|
18. panta 3. punkts |
26. pants |
|
19. pants |
52. pants |
|
19. panta a) punkts |
52. panta a) punkts |
|
20. pants |
13. panta 2. punkts, 32. panta 2. punkts, 52. panta 5. punkts un 63. panta 5. punkts |
|
21. pants |
129. pants |
|
22. pants |
128. pants |
|
23. panta 1. punkts |
130. un 161. pants |
|
23. panta 2. punkts |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
23. panta 3. punkts |
132., 133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
23. panta 4. punkts |
134. pants un 161. panta 3. punkts |
|
24. pants |
160. pants |
|
25. pants |
159. pants |
|
26. panta 1. punkts |
135. pants |
|
26. panta 2. punkts |
186. panta a) punkts un 187. pants |
|
26. panta 3. punkts |
142. pants |
|
27. pants |
141. pants |
|
28. pants |
144. pants |
|
29. pants |
153. pants |
|
30. pants |
154. pants |
|
31. pants |
155. pants |
|
32. panta 1. un 2. punkts |
162. panta 1. un 2. punkts |
|
32. panta 3. punkts |
170. pants |
|
33. panta 1. punkts |
163. pants |
|
33. panta 2. punkts |
164. pants |
|
33. panta 3. un 4. punkts |
167. pants |
|
34. pants |
169. pants |
|
35. pants |
187. un 188. pants |
|
36. panta 1. punkts |
180. pants |
|
36. panta 2. līdz 4. punkts |
182. panta 3. punkts |
|
37. pants |
186. panta a) punkts un 188. pants |
|
38. pants |
192. pants |
|
39. pants |
195. pants |
|
40. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
43. panta b) punkts un 49. panta 3. punkta otrā daļa |
|
40. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts |
85. pants |
|
40. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
53., 85. un 192. pants |
|
40. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
143. pants, 144. panta 1. punkts, 145. un 148. pants |
|
40. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
192. panta 2. punkts |
|
40. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
170. un 187. pants |
|
40. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
53. panta a) punkts |
|
40. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
43. panta a) punkts un 50. panta 1. punkts |
|
40. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
85. panta d) punkts |
|
40. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
43. pants, 53. panta b) un c) punkts un 85. panta b) punkts |
|
40. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
130. un 161. pants |
|
40. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
5. panta otrā daļa un 156. pants |
|
40. panta 2. punkta g) apakšpunkts |
186. panta a) punkts un 188. pants |
|
41. pants |
— |
|
42. pants |
191. pants |
|
43. pants |
190. pants |
|
44. pants |
— |
|
45. pants |
— |
41. Regula (EK) Nr. 1028/2006
|
Regula (EK) Nr. 1028/2006 |
Šī regula |
|
1. pants |
XIV pielikuma A.I. punkts |
|
2. pants |
121. panta d) punkta i) apakšpunkts |
|
3. pants |
XIV pielikuma A.II. punkts |
|
4. pants |
XIV pielikuma A.III. punkts |
|
5. pants |
121. panta d) punkta v) apakšpunkts |
|
6. pants |
XIV pielikuma A.IV. punkts |
|
7. pants |
194. pants |
|
8. pants |
194. pants |
|
9. pants |
192. pants |
|
10. pants |
195. pants |
|
11. panta 1. punkts |
121. panta d) punkta ii) apakšpunkts |
|
11. panta 2. punkts |
121. panta d) punkta iii) apakšpunkts |
|
11. panta 3. punkts |
121. panta d) punkta iv) apakšpunkts |
|
11. panta 4. punkts |
121. panta d) punkta v) apakšpunkts |
|
11. panta 5. punkts |
194. pants |
|
11. panta 6. punkts |
121. panta d) punkta vi) apakšpunkts |
|
11. panta 7. punkts |
192. pants |
|
11. panta 8. punkts |
121. panta d) punkta vii) apakšpunkts |
|
11. panta 9. punkts |
121. un 194. pants |
42. Regula (EK) Nr. 1183/2006
|
Regula (EK) Nr. 1183/2006 |
Šī regula |
|
1. pants |
42. panta 1. punkta pirmās daļas a) punkts |
|
2. panta a) punkta ievadfrāze |
V pielikuma A.I.1. punkts |
|
2. panta a) punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
V pielikuma A.IV. punkta pirmā daļa |
|
2. panta b) punkts |
V pielikuma A.I.2. punkts |
|
3. pants |
V pielikuma A.IV. punkta otrā daļa un 43. panta m) punkta ii) apakšpunkts |
|
4. panta 1) punkts pirmā daļa |
V pielikuma A.II. punkts |
|
4. panta 1) punkts otrā daļa |
43. panta m) punkts |
|
4. panta 2. un 3. punkts |
V pielikuma A.III. punkts |
|
4. panta 4. punkts |
V pielikuma A.III.2. punkta otrā apakšiedaļa |
|
5. panta 1. punkts |
43. pants |
|
5. panta 2. punkts |
V pielikuma A.V. punkta pirmā daļa |
|
5. panta 3. punkts |
V pielikuma A.V. punkta otrā daļa |
|
6. pants |
42. panta 2. daļa |
|
7. pants |
43. pants |
43. Regula (EK) Nr. 1184/2006
|
Regula (EK) Nr. 1184/2006 |
Šī regula |
|
1. pants |
175. pants |
|
2. pants |
176. pants |
|
3. pants |
— |
44. Regula (EK) Nr. 1544/2006
|
Regula (EK) Nr. 1544/2006 |
Šī regula |
|
1. pants |
111. pants |
|
2. pants |
112., 192. un 194. pants |
|
3. pants |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts |
|
4. pants |
195. pants |
|
5. pants |
190. pants |
|
6. pants |
— |
45. Regula (EK) Nr. 700/2007
|
Regula (EK) Nr. 700/2007 |
Šī regula |
|
1. panta 1. un 2. punkts |
113.b panta 1. punkta pirmā daļa |
|
1. panta 3. punkts |
113.b panta 2. punkts |
|
2. pants |
XIa pielikuma I punkts |
|
3. pants |
XIa pielikuma II punkts |
|
4. pants |
XIa pielikuma III punkts |
|
5. pants |
XIa pielikuma IV punkts |
|
6. pants |
XIa pielikuma V punkts |
|
7. pants |
XIa pielikuma VI punkts |
|
8. pants |
XIa pielikuma VII punkts |
|
9. pants |
XIa pielikuma VIII punkts |
|
10. pants |
XIa pielikuma IX punkts |
|
11. panta 1. punkts |
121. panta pirmās daļas j) apakšpunkts |
|
11. panta 2. punkts |
121. panta otrā daļa |
|
12. pants |
195. pants |
|
13. pants |
113.b panta 1. punkta otrā daļa |
46. Regula (EK) Nr. 1182/2007
|
Regula (EK) Nr. 1182/2007 |
Šī regula |
|
1. panta pirmā daļa |
1. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkts |
|
1. panta otrā daļa |
1. panta 4. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
113.a panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
2. panta 3. punkts |
113. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts |
|
2. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
121. panta a) punkts |
|
2. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
113. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
2. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
113. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
2. panta 5. punkts |
113.a panta 2. punkts |
|
2. panta 6. punkts |
113.a panta 3. punkts |
|
2. panta 7. punkts |
203.a panta 7. punkts |
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
122. panta a) un b) punkts |
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
125.b panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
122. panta c) punkta ii) apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
122. panta c) punkta i) apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
122. panta c) punkta iii) apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
125.a panta 1. punkta ievadfrāze |
|
3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
122. pants |
|
3. panta 2. līdz 5. punkts |
125.a pants |
|
4. pants |
125.b pants |
|
5. pants |
125.c pants |
|
6. pants |
125.d pants |
|
7. panta 1. un 2. punkts |
125.e pants |
|
7. panta 3. līdz 5. punkts |
103.a pants |
|
8. pants |
103.b pants |
|
9. pants |
103.c pants |
|
10. pants |
103.d pants |
|
11. pants |
103.e pants |
|
12. pants |
103.f pants |
|
13. pants |
103.g pants |
|
14. pants |
125.f pants |
|
15. pants |
125.g pants |
|
16. pants |
125.h pants |
|
17. pants |
125.i pants |
|
18. pants |
125.j pants |
|
19. pants |
184. panta 4. punkts |
|
20. pants |
123. panta 3. punkts |
|
21. pants |
125.k pants |
|
22. pants |
176.a pants |
|
23. pants |
125.l pants |
|
24. pants |
125.m pants |
|
25. pants |
125.n pants |
|
26. pants |
128. pants |
|
27. pants |
129. pants |
|
28. pants |
130. panta 1. punkta fa) un fb) apakšpunkts |
|
29. pants |
131. pants |
|
30. pants |
132. pants |
|
31. pants |
133. pants |
|
32. pants |
134. pants |
|
33. pants |
135. pants |
|
34. pants |
140.a pants |
|
35. panta 1. līdz 3. punkts |
141. pants |
|
35. panta 4. punkts |
143. pants |
|
36. pants |
144. pants |
|
37. panta pirmā daļa |
145. pants |
|
37. panta otrās daļas a), b) un c) apakšpunkts |
148. pants |
|
38. pants |
159. pants |
|
39. pants |
160. pants |
|
40. pants |
161. panta 1. punkta da) un db) apakšpunkts |
|
41. pants |
174. pants |
|
42. panta a) punkta i) apakšpunkts |
121. panta a) punkts |
|
42. panta a) punkta ii) apakšpunkts |
113.a panta 3. punkts |
|
42. panta a) punkta iii) apakšpunkts |
121. panta a) punkta i) apakšpunkts |
|
42. panta a) punkta iv) apakšpunkts |
121. panta a) punkta ii) apakšpunkts |
|
42. panta a) punkta v) apakšpunkts |
121. panta a) punkta iii) apakšpunkts |
|
42. panta b) punkta i) apakšpunkts |
127. panta e) punkts |
|
42. panta b) punkta ii) apakšpunkts |
103.h panta a) punkts |
|
42. panta b) punkta iii) apakšpunkts |
103.h panta b) punkts |
|
42. panta b) punkta iv) apakšpunkts |
103.h panta c) punkts |
|
42. panta b) punkta v) apakšpunkts |
103.h panta d) punkts |
|
42. panta b) punkta vi) apakšpunkts |
103.h panta e) punkts |
|
42. panta c) punkts |
127. un 179. pants |
|
42. panta d) līdz g) punkts |
194. pants |
|
42. panta h) punkts |
134. pants, 143. panta b) punkts un 148. pants |
|
42. panta i) punkts |
192. pants |
|
42. panta j) punkts |
203.a panta 8. punkts |
|
43. panta pirmā daļa |
1. panta 4. punkts un 180. pants |
|
43. panta otrās daļas a) apakšpunkts |
182. panta 5. punkts |
|
43. panta otrās daļas b) apakšpunkts |
— |
|
43. panta otrās daļas c) apakšpunkts |
182. panta 6. punkts |
|
44. pants |
192. pants |
|
45. pants |
190. pants |
|
46. līdz 54. pants |
— |
|
55. pants |
203.a panta 1. līdz 6. punkts |
47. Regula (EK) Nr. 479/2008
|
Regula (EK) Nr. 479/2008 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 1. punkta l. apakšpunkts |
|
2. pants |
2. pants un III pielikuma IIIa daļa |
|
3. pants |
103.i pants |
|
4. pants |
103.j pants |
|
5. pants |
103.k pants |
|
6. pants |
103.l pants |
|
7. pants |
103.m pants |
|
8. pants |
103.n pants |
|
9. pants |
103.o pants |
|
10. pants |
103.p pants |
|
11. pants |
103.q pants |
|
12. pants |
103.r pants |
|
13. pants |
103.s pants |
|
14. pants |
103.t pants |
|
15. pants |
103.u pants |
|
16. pants |
103.v pants |
|
17. pants |
103.w pants |
|
18. pants |
103.x pants |
|
19. pants |
103.y pants |
|
20. pants |
103.z pants |
|
21. panta 1. punkts |
188.a panta 5. punkts |
|
21. panta 2. punkta pirmā daļa |
188.a panta 6. punkts |
|
21. panta 2. punkta otrā daļa |
184. panta 5. punkts |
|
22. panta pirmā daļa un otrās daļas a) līdz d) punkts |
103.za pants |
|
22. panta otrās daļas e) punkts |
188.a panta 7. punkts |
|
23. pants |
190.a pants |
|
24. pants |
120.a panta 2. līdz 6. punkts |
|
25. panta 1. punkts |
120.a panta 1. punkts |
|
25. panta 2., 3. un 4. punkts |
113.d pants |
|
26. pants |
120.b pants |
|
27. pants |
120.c pants |
|
28. pants |
120.d pants |
|
29. pants |
120.e pants |
|
30. pants |
120.f pants |
|
31. pants |
120.g pants |
|
32. pants |
121. panta trešā un ceturtā daļa |
|
33. pants |
118.a pants |
|
34. pants |
118.b pants |
|
35. pants |
118.c pants |
|
36. pants |
118.d pants |
|
37. pants |
118.e pants |
|
38. pants |
118.f pants |
|
39. pants |
118.g pants |
|
40. pants |
118.h pants |
|
41. pants |
118.i pants |
|
42. pants |
118.j pants |
|
43. pants |
118.k pants |
|
44. pants |
118.l pants |
|
45. pants |
118.m pants |
|
46. pants |
118.n pants |
|
47. pants |
118.o pants |
|
48. pants |
118.p pants |
|
49. pants |
118.q pants |
|
50. pants |
118.r pants |
|
51. pants |
118.s pants |
|
52. pants |
121. panta pirmās daļas k) punkts |
|
53. pants |
118.t pants |
|
54. pants |
118.u pants |
|
55. pants |
118.v pants |
|
56. pants |
121. panta pirmās daļas l) punkts |
|
57. pants |
118.w pants |
|
58. pants |
118.x pants |
|
59. pants |
118.y pants |
|
60. pants |
118.z pants |
|
61. pants |
118.za pants |
|
62. pants |
118.zb pants |
|
63. pants |
121. panta pirmās daļas m) punkts |
|
64. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
122. panta otrā daļa |
|
64. panta 1. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkta i) līdz iv) punkts |
122. panta trešā daļa |
|
64. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) līdz viii) punkts |
122. panta ceturtā daļa |
|
64. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
125.o panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
64. panta 2. punkts |
125.o panta 2. punkts |
|
65. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
123. panta 3. punkts |
|
65. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
125.o panta.1. punkta b) apakšpunkts |
|
65. panta 2. punkts |
125.o panta 2. punkta otrā daļa |
|
66. panta 1. punkts |
125.o panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
66. panta 2. punkts |
125.o panta 3. punkts |
|
67. pants |
113.c panta 1. un 2. punkts |
|
68. pants |
125.o panta 3. punkts |
|
69. pants |
113.c panta 3. punkts un 125.o panta 3. punkts |
|
70. panta 1. punkts |
135. pants |
|
70. panta 2. punkts |
128. pants |
|
71. pants |
129. pants |
|
72. pants |
130. un 161. pants |
|
73. pants |
131. pants un 161. panta 2. punkts |
|
74. pants |
132. pants un 161. panta 2. punkts |
|
75. pants |
133. pants un 161. panta 2. punkts |
|
76. pants |
133.a pants |
|
77. pants |
134. un 170. pants |
|
78. pants |
159. pants |
|
79. pants |
141. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
80. pants |
160. un 174. pants |
|
81. pants |
143. pants |
|
82. pants |
158.a pants |
|
83. pants |
144. pants |
|
84. panta a) punkts |
158.a panta 4. punkts |
|
84. panta b) un c) punkts |
148. panta a) un b) punkts |
|
85. panta 1. līdz 3. un 5. punkts |
85.a pants |
|
85. panta 4. punkts |
188.a panta 1. punkts |
|
86. panta 1. līdz 4. un 6. punkts |
85.b pants |
|
86. panta 5. punkts |
188.a panta 2. punkts |
|
87. pants |
85.c pants |
|
88. pants |
85.d pants |
|
89. pants |
85.e pants |
|
90. pants |
85.g pants |
|
91. pants |
85.h pants |
|
92. pants |
85.i pants |
|
93. pants |
85.j pants |
|
94. pants |
85.k pants |
|
95. pants |
85.l pants |
|
96. pants |
85.m pants |
|
97. pants |
85.n pants |
|
98. pants |
85.p pants |
|
99. pants |
85.o pants |
|
100. pants |
85.q pants |
|
101. pants |
85.r pants |
|
102. panta 1. līdz 4. punkts un 5. punkta pirmā daļa |
85.s pants |
|
102. panta 5. punkta otrā daļa un 6. punkts |
188.a panta 3. punkts |
|
103. pants |
85.t pants |
|
104. panta 1. līdz 7. un 9. punkts |
85.u pants |
|
104. panta 8. punkts |
188.a panta 4. punkts |
|
105. pants |
85.v pants |
|
106. pants |
85.w pants |
|
107. pants |
85.x pants |
|
108. pants |
185.a panta 1. un 2. punkts |
|
109. pants |
185.a panta 3. punkts |
|
110. pants |
185.a panta 4. punkta otrā daļa |
|
111. pants |
185.b pants |
|
112. pants |
185.c pants |
|
113. panta 1. punkts |
195. panta 2. punkts |
|
113. panta 2. punkts |
195. panta 3. un 4. punkts |
|
114. pants |
190. pants |
|
115. pants |
192. pants |
|
116. pants |
194. panta ceturtā un piektā daļa |
|
117. panta a) punkts |
194. panta trešā daļa |
|
117. panta b) līdz e) punkts |
194. panta pirmā daļa |
|
118. pants |
185.d pants |
|
119. pants |
182.a panta 1. līdz 5. punkts |
|
120. pants |
184. panta 8. punkts |
|
121. panta a), b) un c) punkts |
185.a panta 4. punkta pirmā daļa un 194. panta trešā daļa |
|
121. panta d) un e) punkts |
185.b panta 4. punkts |
|
121. panta f) punkts |
185.c panta 3. punkts |
|
121. panta g) punkts |
182.a panta 6. punkts |
|
122. līdz 125. pants |
— |
|
126. panta a) punkts |
203.b pants |
|
126. panta b) punkts |
191. pants |
|
127. panta 1. punkts |
180. panta pirmā daļa |
|
127. panta 2. punkts |
180. panta otrā daļa |
|
129. panta 3. punkts |
85.f pants |
( 1 ) Atzinums sniegts 2007. gada 24. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 2 ) OV L 55, 2.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
( 3 ) OV L 151, 30.6.1968., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp.).
( 4 ) OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).
( 5 ) OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006 (OV L 119, 4.5.2006., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006.
( 7 ) OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2005 (OV L 271, 15.10.2005., 1. lpp.).
( 8 ) OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2013/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 13. lpp.).
( 9 ) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 (OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.).
( 10 ) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007.
( 11 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.
( 12 ) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 3. lpp.).
( 13 ) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( 14 ) OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 953/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 1. lpp.).
( 15 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.
( 16 ) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 735/2007. (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.).
( 17 ) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).
( 18 ) OV L 270, 21.10.2003., 114. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 456/2006 (OV L 82, 21.3.2006., 1. lpp.).
( 19 ) OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp. Labots ar OV L 206, 9.6.2004., 37. lpp.
( 20 ) OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1247/2007 (OV L 282, 26.10.2007., 1. lpp.).
( 21 ) OV L 314, 30.11.2005., 1. lpp.
( 22 ) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).
( 23 ) OV L 97, 15.4.2003., 6. lpp.
( 24 ) OV L 125, 28.4.2004., 1. lpp.
( 25 ) OV L 286, 17.10.2006., 1. lpp.
( 26 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 552/2007 (OV L 131, 23.5.2007., 10. lpp.).
( 27 ) OV L 352, 15.12.1987., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2535/95 (OV L 260, 31.10.1995., 3. lpp.).
( 28 ) OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp.
( 29 ) OV L 119, 11.5.1990., 32. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.
( 30 ) OV L 301, 20.11.1984., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3513/93 (OV L 320, 22.12.1993., 5. lpp.).
( 31 ) OV L 214, 30.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.
( 32 ) OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1186/2007 (OV L 265, 11.10.2007., 22. lpp.).
( 33 ) OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1261/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 8. lpp.).
( 34 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).
( 35 ) OV L 182, 3.7.1987., 36. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.
( 36 ) OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1153/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 6. lpp.).
( 37 ) OV L 316, 9.12.1994., 2. lpp.
( 38 ) OV L 186, 7.7.2006., 1. lpp.
( 39 ) OV L 173, 6.7.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1029/2006 (OV L 186, 7.7.2006., 6. lpp.).
( 40 ) OV L 282, 1.11.1975., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.
( 41 ) OV L 201, 31.7.1990., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2583/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 6. lpp.).
( 42 ) OV L 281, 1.11.1975., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.).
( 43 ) OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.
( 44 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
( 45 ) OV L 282, 1.11.1975., 19. lpp.
( 46 ) OV L 84, 31.3.1976., 1. lpp.
( 47 ) OV L 128, 24.5.1977., 1. lpp.
( 48 ) OV L 334, 28.12.1979., 8. lpp.
( 49 ) OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 163/94 (OV L 24, 29.1.1994., 2. lpp.).
( 50 ) OV L 215, 30.7.1992., 80. lpp.
( 51 ) OV L 275, 26.10.1999., 4. lpp.
( 52 ) OV L 71, 21.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 4112/88 (OV L 361, 29.12.1988., 7. lpp.).
( 53 ) OV L 71, 21.3.1968., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 309/79 (OV L 42, 17.2.1979., 21. lpp.).
( 54 ) OV L 318, 18.12.1969., 15. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1153/78 (OV L 144, 31.5.1978., 4. lpp.).
( 55 ) OV L 281, 1.11.1975., 17. lpp.
( 56 ) OV L 140, 5.6.1980., 4. lpp.
( 57 ) OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1. lpp.).
( 58 ) OV L 317, 27.11.1974., 21. lpp.
( 59 ) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.
( 60 ) OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.
( 61 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.
( 62 ) OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.
( 63 ) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 146/2008 (OV L 46, 21.2.2008., 1. lpp.).
( 64 ) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 123/2008 (OV L 38, 13.2.2008., 3. lpp.).
( 65 ) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.
( 66 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).
( 67 ) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
( 68 ) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
( 69 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
( 70 ) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
( 71 ) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( 72 ) OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.
( 73 ) OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.
( 74 ) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.
( 75 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
( 76 ) OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.
( 77 ) OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.
( 78 ) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
( 79 ) OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.
( 80 ) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Redakcionāla piezīme: Regulas (EK) Nr. 1/2003 nosaukums pielāgots, lai ņemtu vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu numerāciju atbilstīgi Lisabonas līguma 5. pantam; sākotnējā atsauce bija uz Līguma 81. un 82. pantu.
( 81 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
( 82 ) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 733/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 1. lpp.).
( 83 ) OV L 316, 2.12.2005., 1. lpp.
( 84 ) OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.
( 85 ) OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.
( 86 ) OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.
( 87 ) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.
( 88 ) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
( 89 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
( 90 ) OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1933/2001 (OV L 262, 2.10.2001., 6. lpp.).
( 91 ) OV L 190, 23.7.1975., 36. lpp.
( 92 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( 93 ) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.
( 94 ) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( 95 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 180/2008 (OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.).
( 96 ) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).
( 97 ) OV L 250, 19.9.1984., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/29/EK (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
( 98 ) OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
( 99 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā versija – OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( 100 ) OV L 40, 11.2.1989., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/107/EK (OV L 363, 20.12.2006., 411. lpp.).
( 101 ) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.
( 102 ) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.