EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02005L0036-20211210
Directive 2005/36/EC of the European Parliament and of the Council of 7 September 2005 on the recognition of professional qualifications (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Teksts attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Teksts attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02005L0036 — LV — 10.12.2021 — 015.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 363 |
141 |
20.12.2006 |
||
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1430/2007 (2007. gada 5. decembris), |
L 320 |
3 |
6.12.2007 |
|
L 205 |
10 |
1.8.2008 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 311 |
1 |
21.11.2008 |
|
L 93 |
11 |
7.4.2009 |
||
L 59 |
4 |
4.3.2011 |
||
L 180 |
9 |
12.7.2012 |
||
L 158 |
368 |
10.6.2013 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris), |
L 354 |
132 |
28.12.2013 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2016/790 (2016. gada 13. janvāris), |
L 134 |
135 |
24.5.2016 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2017/2113 (2017. gada 11. septembris), |
L 317 |
119 |
1.12.2017 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2019/608 (2019. gada 16. janvāris), |
L 104 |
1 |
15.4.2019 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2020/548 (2020. gada 23. janvāris), |
L 131 |
1 |
24.4.2020 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2021/2183 (2021. gada 25. augusts), |
L 444 |
16 |
10.12.2021 |
Grozīta ar:
L 112 |
21 |
24.4.2012 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/36/EK
(2005. gada 7. septembris)
par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu
(Teksts attiecas uz EEZ)
I SADAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis
Šī direktīva paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts, kas darbības sākšanai vai veikšanai reglamentētā profesijā savā teritorijā izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, (turpmāk “uzņēmēja dalībvalsts”) saistībā ar darbības sākšanu vai veikšanu šajā profesijā atzīst profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs (turpmāk “izcelsmes dalībvalsts”) un kuras ļauj šo personai ar šādu kvalifikāciju veikt darbību tajā pašā profesijā šajā dalībvalstī.
Šajā direktīvā ir arī paredzēti noteikumi par daļēju piekļuvi reglamentētai profesijai un par citā dalībvalstī veiktas profesionālās prakses atzīšanu.
2. pants
Joma
Šī direktīva attiecas arī uz visiem dalībvalsts pilsoņiem, kas ir veikuši profesionālo praksi ārpus izcelsmes dalībvalsts.
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:
“reglamentēta profesija”: profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, uz kuras sākšanu, veikšanu vai veikšanu kādā noteiktā veidā tieši vai netieši attiecas normatīvos vai administratīvos aktos paredzēta prasība par īpašas profesionālās kvalifikācijas esamību; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju. Gadījumos, uz kuriem neattiecas definīcijas pirmais teikums, šā panta 2. punktā minētās profesijas uzskata par reglamentētām profesijām;
“profesionālās kvalifikācijas”: kvalifikācijas, ko apstiprina kvalifikāciju apliecinošs dokuments, 11. panta a) punkta i) apakšpunktā minētais kompetences apliecinājums un/vai profesionālā pieredze;
“kvalifikāciju apliecinošs dokuments”: diploms, sertifikāts un cita veida apliecinājums, kuru izsniegusi dalībvalsts iestāde, kas norīkota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un kurš apliecina tādas profesionālās apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas apgūta galvenokārt Kopienā. Gadījumos, uz kuriem neattiecas definīcijas pirmais teikums, šā panta 3. punktā minētos apliecinošos dokumentus uzskata par kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;
“kompetentā iestāde”: jebkura iestāde vai struktūra, ko dalībvalsts īpaši pilnvarojusi izdot vai pieņemt apmācības diplomus un citus dokumentus vai informāciju, saņemt pieteikumus, kā arī pieņemt šajā direktīvā minētos lēmumus;
“reglamentēta izglītība un apmācība”: jebkāda apmācība, kas īpaši paredzēta darbības veikšanai kādā konkrētā profesijā un kas aptver kursu vai kursus, kurus atbilstīgos gadījumos papildina profesionālā apmācība, pārbaudes prakse vai profesionālā prakse.
Profesionālās apmācības, pārbaudes prakses vai profesionālās prakses struktūru un līmeni nosaka ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, vai arī to uzrauga vai apstiprina šim nolūkam norīkota iestāde;
“profesionālā pieredze”: faktiska un likumīga pilna laika vai līdzvērtīga daļlaika darbības veikšana attiecīgajā profesijā kādā dalībvalstī;
“adaptācijas periods”: darbības veikšana reglamentētā profesijā uzņēmējā dalībvalstī šīs profesijas kvalificēta pārstāvja pārraudzībā; šādu pārraudzītas prakses periodu var papildināt turpmāka apmācība. Par šādu pārraudzītās prakses periodu sagatavo vērtējumu. Sīki izstrādātus noteikumus par adaptācijas periodu un tā vērtējumu, kā arī par pārraudzībā strādājošās ieceļojušās personas statusu pieņem uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde.
Statusu, kāds uzņēmējā dalībvalstī ir personai, kura strādā pārraudzītu praksi, jo īpaši attiecībā uz šīs personas uzturēšanās tiesībām, kā arī pienākumiem, sociālajām tiesībām un priekšrocībām, pabalstiem un atalgojumu, nosaka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem;
“zināšanu pārbaude”: pretendenta profesionālo zināšanu, spēju un kompetences pārbaude, kuru veic vai atzīst uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolūkā izvērtēt pretendenta spēju veikt darbību reglamentētā profesijā minētajā dalībvalstī.
Lai varētu šo pārbaudi veikt, kompetentās iestādes sagatavo to mācību priekšmetu sarakstu, uz kuriem, pamatojoties uz izcelsmes dalībvalstī prasītās izglītības un apmācības salīdzinājumu ar pretendenta iegūto izglītību un apmācību, neattiecas pretendenta diploms vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments.
Zināšanu pārbaudē jāņem vērā tas, ka pretendents ir kvalificēts profesionālis izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras viņš ieradies. Tā attiecas uz mācību priekšmetiem, kurus izraugās no sarakstā esošajiem mācību priekšmetiem un kuru pārzināšana ir būtiski svarīga, lai strādātu attiecīgajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī. Pārbaude var attiekties arī uz to profesionālās darbības noteikumu zināšanām, kuri uzņēmējā dalībvalstī attiecas uz konkrēto darbību.
Sīki izstrādātus noteikumus par zināšanu pārbaudes veikšanu un par statusu, kāds uzņēmējā dalībvalstī ir pretendentam, kurš vēlas sagatavoties zināšanu pārbaudei minētajā dalībvalstī, nosaka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;
“uzņēmuma vadītājs”: jebkura persona, kura attiecīgās darbības jomas uzņēmumā ir veikusi darbību:
kā uzņēmuma vadītājs vai uzņēmuma filiāles vadītājs; vai
kā uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja vietnieks, ja šis amats ietver atbildību, kas ekvivalenta pārstāvētā īpašnieka vai vadītāja atbildībai; vai
vadošā amatā ar komerciāla un/vai tehniska rakstura pienākumiem un ar atbildību par vienu vai vairākām uzņēmuma nodaļām.
“profesionālā prakse”: neskarot 46. panta 4. punktu, uzraudzībā veiktas profesionālās prakses laikposms ar noteikumu, ka tas ir piekļuves nosacījums reglamentētai profesijai, un kuru var veikt vai nu mācību laikā, pēc kuru pabeigšanas tiek izsniegts diploms, vai pēc šādām mācībām;
“Eiropas profesionālā karte”: elektronisks sertifikāts, kas apliecina vai nu to, ka profesionālis atbilst visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai sniegtu īslaicīgus vai gadījuma rakstura pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, vai profesionālo kvalifikāciju atzīšanu uzņēmējdarbības veikšanai uzņēmējā dalībvalstī;
“mūžizglītība”: jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās dzīves laikā, uzlabojot zināšanas, prasmes un kompetenci, kas var ietvert profesionālo ētiku;
“sevišķi svarīgas vispārējas intereses”: iemesli, kas par tādiem ir atzīti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā;
“Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma vai ECTS kredītpunkti”: augstākās izglītības kredītpunktu sistēma, ko izmanto Eiropas augstākās izglītības telpā.
Šā punkta pirmajā daļā minēto asociāciju vai organizāciju mērķis ir jo īpaši veicināt un uzturēt augstus standartus attiecīgajā profesionālajā jomā. Šajā sakarā attiecīgā dalībvalsts tās atzīst īpašā veidā, un šīs asociācijas un organizācijas piešķir saviem locekļiem kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, nodrošina, ka locekļi ievēro to pieņemtos profesionālas darbības noteikumus, piešķir viņiem tiesības lietot profesionālo nosaukumu vai to apzīmējošus burtus vai tiesības uz statusu, kas atbilst šādai oficiālajai kvalifikācijai.
Ikvienā gadījumā, kad dalībvalsts atzīst kādu no pirmajā daļā minētajām asociācijām vai organizācijām, tā informē Komisiju. Komisija pārbauda, vai minētā asociācija vai organizācija atbilst otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem. Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas regulējumā dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 57.c pantu, lai atjauninātu I pielikumu, ja ir izpildīti otrajā daļā paredzētie nosacījumi.
Ja otrajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noraidītu pieprasīto I pielikuma atjaunināšanu.
4. pants
Atzīšanas ietekme
4.a pants
Eiropas profesionālā karte
Attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu Eiropas profesionālās kartes izdošana neparedz automātiskas tiesības strādāt noteiktā profesijā, ja pirms Eiropas profesionālās kartes ieviešanas minētajai profesijai uzņēmējā dalībvalstī jau ir spēkā reģistrācijas prasības vai citas kontroles procedūras.
Uz Eiropas profesionālās kartes ieviešanu konkrētai profesijai, pieņemot attiecīgus īstenošanas aktus, kas minēti pirmajā daļā attiecas šādi nosacījumi:
attiecīgajai profesijai ir raksturīga ievērojama mobilitāte vai tajā ir iespējas ievērojamai mobilitātei;
attiecīgās ieinteresētās personas ir paudušas pietiekamu interesi;
profesija vai darbam profesijā paredzētā izglītība un apmācība ir reglamentēta daudzās dalībvalstīs.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.
4.b pants
Eiropas profesionālās kartes pieteikums un IMI lietas izveide
Attiecīgā gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz jebkādus papildu sertifikātus, kas ir prasīti saskaņā ar šo direktīvu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pretendents likumīgi veic uzņēmējdarbību izcelsmes dalībvalstī un vai visi izcelsmes dalībvalstī izsniegtie nepieciešamie dokumenti ir autentiski. Ja pastāv pamatotas šaubas, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgo struktūru un var pieprasīt pretendentam apliecinātas dokumentu kopijas. Tā paša pretendenta turpmāku pieteikumu gadījumā izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nedrīkst pieprasīt to dokumentu atkārtotu iesniegšanu, kas jau ir ietverti IMI lietā un kas joprojām ir derīgi.
4.c pants
Eiropas profesionālā karte tādu īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts
4.d pants
Eiropas profesionālā karte uzņēmējdarbības veikšanai un īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu
Uzņēmējai dalībvalstij ir iespēja par divām nedēļām pagarināt 2. un 3. punktā noteiktos Eiropas profesionālās kartes automātiskas izdošanas termiņus. Tā paskaidro pagarināšanas iemeslus un attiecīgi informē pretendentu. Šādu pagarinājumu var atkārtot vienu reizi, taču tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, jo īpaši tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības veselību vai pakalpojuma saņēmēju drošību.
4.e pants
Eiropas profesionālās kartes datu apstrāde un piekļuve tiem
Šā panta 1. punktā minētās informācijas atjauninājumu saturs attiecas tikai uz:
profesionāļa identitāti;
attiecīgo profesiju;
informāciju par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu;
ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu; un
laikposmu, kurā piemēro ierobežojumu vai aizliegumu.
Ja saņemts pieprasījums dzēst IMI lietu, kas saistīta ar Eiropas profesionālo karti, kura izdota uzņēmējdarbības veikšanai vai īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu, attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes personai ar profesionālo kvalifikāciju izsniedz dokumentu, ar kuru apliecina viņa profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka noteikumus par piekļuvi IMI lietai, kā arī tehniskos līdzekļus un procedūras pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.
4.f pants
Daļēja piekļuve
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, piešķir daļēju piekļuvi profesionālai darbībai tās teritorijā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:
profesionālis ir pilnībā kvalificēts izcelsmes dalībvalstī veikt profesionālo darbību, attiecībā uz kuru uzņēmējā dalībvalstī ir prasīta daļēja piekļuve;
atšķirības starp profesionālo darbību, ko likumīgi īsteno izcelsmes dalībvalstī, un attiecīgo reglamentēto profesiju uzņēmējā dalībvalstī ir tik lielas, ka kompensācijas pasākumu piemērošana nozīmētu to, ka pretendentam ir jāpabeidz pilna izglītības un apmācības programma uzņēmējā dalībvalstī, lai tajā pilnībā piekļūtu reglamentētajai profesijai;
profesionālo darbību var objektīvi nošķirt no citām darbībām, kas ietilpst reglamentētajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.
Šā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā to, vai izcelsmes dalībvalstī profesionālo darbību var veikt autonomi.
II SADAĻA
BRĪVA PAKALPOJUMU SNIEGŠANA
5. pants
Brīvas pakalpojumu sniegšanas princips
Neskarot īpašus Kopienas tiesību aktu noteikumus, kā arī šīs direktīvas 6. un 7. pantu, dalībvalstis jebkāda iemesla dēļ attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju neierobežo pakalpojumu brīvu sniegšanu citā dalībvalstī:
ja pakalpojumu sniedzējam kādā dalībvalstī ir likumīgs statuss nolūkā veikt darbību tajā pašā profesijā attiecīgajā dalībvalstī (turpmāk “statusa dalībvalsts”); un
ja pakalpojumu sniedzējs pārceļas un ja viņš pēdējo desmit gadu laikā pirms pakalpojumu sniegšanas, kad šī profesija nebija reglamentēta dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vismaz vienu gadu ir darbojies šajā profesijā vienā vai vairākās dalībvalstīs. Nosacījumu par vienu gadu ilgu darbošanos profesijā nepiemēro, ja profesija vai izglītība un apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta.
Pakalpojumu sniegšanas īslaicīgo vai gadījuma raksturu novērtē katrā gadījumā atsevišķi, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas ilgumu, biežumu, regularitāti un nepārtrauktību.
6. pants
Izņēmumi
Saskaņā ar 5. panta 1. punktu uzņēmēja dalībvalsts atbrīvo pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir statuss citā dalībvalstī, no prasībām, ko tā profesionāļiem, kam ir statuss tās teritorijā, izvirza attiecībā uz:
profesionālas organizācijas vai struktūras atļauju, reģistrāciju vai dalību tajā. Lai veicinātu to teritorijā spēkā esošo disciplināro noteikumu piemērošanu saskaņā ar 5. panta 3. punktu, dalībvalstis var paredzēt vai nu automātisku pagaidu reģistrāciju vai pro forma dalību šādā profesionālā organizācijā vai struktūrā, ja šāda reģistrācija vai dalība nekādā veidā nekavē vai nesarežģī pakalpojumu sniegšanu un nerada papildu izmaksām pakalpojumu sniedzējam. Šīs direktīvas 7. panta 1. punktā minētās deklarācijas kopiju un, attiecīgā gadījumā, tās atjaunojuma kopiju, kam - attiecībā uz 7. panta 4. punktā minētajām profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību un drošību vai uz kurām saskaņā ar III sadaļas III nodaļu attiecas automātiska atzīšana - pievieno 7. panta 2. punktā minēto dokumentu kopijas, kompetentā iestāde nosūta atbilstīgajai profesionālajai organizācijai vai struktūrai; to šādā nolūkā uzskata par automātisku pagaidu reģistrāciju vai pro forma dalību;
reģistrāciju valsts sociālā nodrošinājuma iestādē, lai norēķinātos ar apdrošinātāju saistībā ar darbībām, kas veiktas apdrošināto personu labā.
Tomēr pakalpojumu sniedzējs iepriekš vai - steidzamos gadījumos - pēc tam informē b) apakšpunktā minēto iestādi par viņa sniegtajiem pakalpojumiem.
7. pants
Iepriekšēja deklarācija pakalpojumu sniedzēja pārcelšanās gadījumā
Turklāt attiecībā uz pirmreizēju pakalpojumu sniegšanu vai gadījumā, kad ar dokumentiem pamatotajā stāvoklī ir nozīmīgas izmaiņas, dalībvalstis var pasīt, lai deklarācijai tiek pievienoti šādi dokumenti:
pakalpojumu sniedzēja pilsonības apliecinājums;
apliecinājums, kas pierāda, ka attiecīgajai personai dalībvalstī ir likumīgs statuss, lai veiktu attiecīgās darbības, un ka atestācijas brīdī attiecīgajai personai pat uz laiku nav aizliegts darboties profesijā;
profesionālās kvalifikācijas apliecinājums;
attiecībā uz 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem – jebkāds apliecinājums tam, ka iepriekšējos desmit gados pakalpojumu sniedzējs vismaz vienu gadu ir veicis attiecīgo darbību;
profesijām drošības nozarē, veselības aprūpes nozarē un profesijām, kuras saistītas ar nepilngadīgu personu izglītošanu, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmsskolas izglītību, ja dalībvalsts to prasa no saviem pilsoņiem, – apliecinājums, kas apstiprina to, ka nav piemērota pagaidu vai galīga atstādināšana no darbības profesijā vai nav pieņemts spriedums krimināllietā;
profesijām, kas skar pacientu drošību – deklarācija par to, ka pretendentam ir valodas zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu profesionālo darbību uzņēmējā dalībvalstī;
profesijām, uz kurām attiecas 16. pantā minētās darbības un par kurām dalībvalsts paziņojusi saskaņā ar 59. panta 2. punktu – sertifikāts attiecībā uz profesionālās darbības veidu un ilgumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai struktūra dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.
Ja pakalpojumu sniedzējs iesniedz saskaņā ar 1. punktu pieprasīto deklarāciju, minētajam pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz piekļuvi pakalpojumu darbībai vai veikt minēto darbību visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalsts var pieprasīt 2. punktā uzskaitīto papildu informāciju par pakalpojumu sniedzēja profesionālajām kvalifikācijām, ja:
minētās dalībvalsts teritorijas dažādās daļās profesiju reglamentē atšķirīgi;
šādu regulējumu piemēro arī visiem minētās dalībvalsts pilsoņiem;
šāda regulējuma atšķirības tiek pamatotas ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm, kas saistītas ar sabiedrības veselību vai pakalpojumu saņēmēju drošību, un
dalībvalstij nav nekādu citu līdzekļu, lai iegūtu šādu informāciju.
Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc 1. un 2. punktā minētās deklarācijas un pavaddokumentu saņemšanas kompetentā iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu:
nepārbaudīt viņa profesionālās kvalifikācijas;
pēc viņa profesionālo kvalifikāciju pārbaudes:
prasīt pakalpojumu sniedzējam veikt zināšanu pārbaudi; vai
atļaut sniegt pakalpojumus.
Ja rodas sarežģījumi, kas varētu aizkavēt otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu, kompetentā iestāde tajā pašā termiņā paziņo pakalpojumu sniedzējam kavējuma iemeslu. Sarežģījumus atrisina viena mēneša laikā no minētā paziņojuma, un lēmumu pieņem divos mēnešos pēc sarežģījumu atrisināšanas.
Ja pastāv būtiskas atšķirības starp pakalpojumu sniedzēja profesionālajām kvalifikācijām un apmācību, kas vajadzīga uzņēmējā dalībvalstī, ciktāl šādas atšķirības var kaitēt sabiedrības veselībai vai drošībai un ciktāl šādas atšķirības nevar kompensēt pakalpojumu sniedzēja profesionālā pieredze vai zināšanas, prasmes un kompetences, kuras nodrošinājusi mūžizglītība un šim nolūkam apstiprinājusi attiecīga iestāde, uzņēmēja dalībvalsts dod minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju – zināšanu pārbaudē, kā minēts otrās daļas b) apakšpunktā, – parādīt, ka viņš ir ieguvis trūkstošās zināšanas, prasmes vai kompetenci. Pamatojoties uz minēto, uzņēmēja dalībvalsts pieņem lēmumu par to, vai atļaut pakalpojumu sniegšanu. Jebkurā gadījumā jābūt iespējai sniegt pakalpojumu viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar otro daļu.
Ja kompetentā iestāde nereaģē otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos, pakalpojumu var sniegt.
Tajos gadījumos, kad profesionālās kvalifikācijas ir pārbaudītas saskaņā ar šo punktu, pakalpojumu sniedz, izmantojot uzņēmējas dalībvalsts noteikto profesionālo nosaukumu.
8. pants
Administratīvā sadarbība
9. pants
Pakalpojumu saņēmējiem sniedzamā informācija
Ja pakalpojumu sniedz, lietojot statusa dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu vai pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, tad papildus citām prasībām attiecībā uz informāciju, kuras paredzētas Kopienas tiesību aktos, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu saņēmējam visu šādu informāciju vai tās daļu:
ja pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts komercreģistrā vai līdzīgā valsts reģistrā — reģistra nosaukums, kurā viņš ir reģistrēts, viņa reģistrācijas numurs vai ekvivalents šajā reģistrā esošs identifikācijas līdzeklis;
ja statusa dalībvalstī uz konkrēto darbību attiecas atļaujas saņemšanas prasība — kompetentās uzraudzības iestādes nosaukums un adrese;
jebkura profesionālā asociācija vai līdzīga struktūra, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts;
pakalpojumu sniedzēja profesionālais nosaukums vai, ja šāds nosaukums nepastāv, oficiālā kvalifikācija un dalībvalsts, kurā tā piešķirta;
ja pakalpojumu sniedzējs veic darbību, uz kuru attiecas PVN — PVN identifikācijas numurs, kas minēts 22. panta 1. punktā Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ( 4 );
ziņas par jebkādu apdrošināšanas segumu vai citiem personiskas vai kolektīvas aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz profesionālo atbildību.
III SADAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBA
I NODAĻA
Vispārējā sistēma apmācības apliecinājumu atzīšanai
10. pants
Joma
Šī nodaļa attiecas uz visām profesijām, kas nav iekļautas šīs sadaļas II un III nodaļā, un uz turpmāk norādītajiem gadījumiem, kad pretendents īpašu un izņēmuma iemeslu dēļ neatbilst minētajās nodaļās paredzētajiem nosacījumiem:
attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, ja ieceļotājs neatbilst 17., 18. un 19. pantā noteiktajām prasībām;
attiecībā uz ārstiem ar pamatapmācību, specializētiem ārstiem, vispārējās aprūpes māsām, zobārstiem, specializētiem zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm, farmaceitiem un arhitektiem, ja ieceļotājs neatbilst prasībām attiecībā uz faktisku un likumīgu profesionālo darbību, kuras minētas 23., 27., 33., 37., 39., 43. un 49. pantā;
attiecībā uz arhitektiem, ja ieceļotājam ir kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas nav uzskaitīts V pielikuma 5.7. punktā;
neskarot 21. panta 1. punktu, 23. un 27. pantu, attiecībā uz ārstiem, māsām, zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm, farmaceitiem un arhitektiem, kam ir tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuram jāsaņem apmācība, pēc kuras pabeigšanas piešķir kādu no V pielikuma 5.1.1., 5.2.2., 5.3.2., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktā uzskaitītajiem profesionālajiem nosaukumiem, un vienīgi attiecīgās specialitātes atzīšanas nolūkā;
attiecībā uz vispārējās aprūpes māsām un specializētajām māsām, kam ir tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuram jāsaņem apmācība, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu, ja ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic specializētās māsas bez vispārējās aprūpes māsas apmācības;
attiecībā uz specializētajām māsām bez vispārējās aprūpes māsas apmācības, ja ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic vispārējās aprūpes māsas, specializētās māsas bez vispārējās aprūpes māsas apmācības vai specializētās māsas, kam ir tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kurš saņēmis apmācību, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu;
attiecībā uz ieceļotājiem, kas atbilst 3. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.
11. pants
Kvalifikācijas līmeņi
Šīs direktīvas 13. panta un 14. panta 6. punkta piemērošanas nolūkā profesionālās kvalifikācijas grupē šādos līmeņos:
kompetences apliecinājums, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, izsniegusi pamatojoties uz:
vai nu apmācības kursu, kas nav daļa no sertifikāta vai diploma b), c), d) vai e) punkta nozīmē, vai īpašu eksāmenu bez iepriekšējas apmācības, vai pilna laika darbību šajā profesijā kādā dalībvalstī trīs gadus pēc kārtas vai atbilstīgu laikposmu darbības daļlaika veikšanu iepriekšējo 10 gadu laikā,
vai arī vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību, kas apliecina, ka tās ieguvējs ir apguvis vispārējās zināšanas;
sertifikāts, kas apliecina tāda vidējās izglītības kursa sekmīgu pabeigšanu, kurš:
vai nu ir vispārējs, un to papildina studiju kurss vai profesionālā apmācība, kas nav c) punktā minētais kurss vai apmācība, un/vai pārbaudes prakse vai profesionālā prakse, kas nepieciešama papildus šim studiju kursam,
vai arī ir tehnisks vai profesionāls, un to atbilstīgos gadījumos papildina i) apakšpunktā minētais studiju kurss vai profesionālā apmācība, un/vai pārbaudes vai profesionālā prakse, kas nepieciešama papildus šim studiju kursam;
diploms, kas apliecina to, ka sekmīgi pabeigta:
vai nu apmācība pēcvidusskolas līmenī, kura nav d) un e) punktā minētā apmācība, kuras ilgums ir vismaz viens gads, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācība, kuras sākšanai viens no nosacījumiem parasti ir tāda vidējās izglītības kursa sekmīga pabeigšana, kas nepieciešams, lai stātos universitātē vai augstskolā, vai otrā vidējās izglītības līmeņa līdzvērtīgas skolas izglītības pabeigšana, kā arī profesionālā apmācība, kas var būt vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam,
reglamentēta izglītība vai apmācība vai – reglamentēto profesiju gadījumā – profesionālā apmācība ar īpašu struktūru, ar kompetencēm, kas pārsniedz b līmenī paredzēto, kura atbilst i) apakšpunktā paredzētajam apmācības līmenim, ja šāda apmācība nodrošina salīdzināmu profesionālo standartu un sagatavo apmācāmo personu salīdzināmam pienākumu un funkciju līmenim ar noteikumu, ka diplomam ir pievienots izcelsmes dalībvalsts izsniegts sertifikāts;
diploms, kas apliecina to, ka attiecīgā persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību pēcvidusskolas līmenī, kas ilgusi vismaz trīs, bet ne vairāk kā četrus gadus, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācību, kuru papildus var izteikt ar līdzvērtīgu ECTS kredītpunktu skaitu, kas iegūts universitātē vai augstskolā, vai citā līdzvērtīgā iestādē, kā arī – attiecīgā gadījumā – ka ir sekmīgi pabeigta profesionālā apmācība, kura vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam;
diploms, kas apliecina to, ka attiecīgā persona ir sekmīgi pabeigusi pēcvidusskolas kursu, kura ilgums ir vismaz četri gadi, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācību, kuru papildus var izteikt ar līdzvērtīgu ECTS kredītpunktu skaitu, kas iegūts universitātē vai augstskolā, vai citā līdzvērtīgā iestādē, kā arī – attiecīgā gadījumā – ka ir sekmīgi pabeigta profesionālā apmācība, kura vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam.
▼M9 —————
12. pants
Kvalifikāciju vienlīdzība
Dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopumu, kas apliecina, ka ir sekmīgi pabeigta pilna laika vai daļlaika apmācība Savienībā oficiālo programmu ietvaros vai ārpus tām, kuru šī dalībvalsts atzīst par līdzvērtīgu, un kas personai, kas ir saņēmusi šos dokumentus, piešķir tādas pašas piekļuves tiesības profesijai vai darbībai profesijā vai kas sagatavo viņu šīs profesijas veikšanai, uzskata par 11. pantā minētiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ietverot attiecīgo līmeni.
Ikvienu profesionālo kvalifikāciju, kas - lai gan neatbilst izcelsmes valstī spēkā esošajos normatīvajos vai administratīvajos aktos paredzētajām prasībām attiecībā uz iespēju sākt vai veikt darbību profesijā - saskaņā ar minētajiem aktiem piešķir attiecīgajai personai iegūtās tiesības, arī uzskata par šādu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šā panta pirmajā daļā. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumu, ja izcelsmes dalībvalsts paaugstina apmācības līmeni, kas vajadzīgs, lai sāktu un veiktu darbību profesijā, un ja personai, kas pabeigusi iepriekšējo apmācību, kura neatbilst jaunās kvalifikācijas prasībām, saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem ir iegūtās tiesības; šādā gadījumā 13. panta piemērošanas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts šo iepriekšējo apmācību uzskata par atbilstīgu jaunās apmācības līmenim.
13. pants
Atzīšanas nosacījumi
Kompetences apliecinājumus vai kvalifikāciju apliecinošus dokumentus izdod dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem.
Kompetences apliecinājumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem:
tos ir izdevusi dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem;
tie apliecina, ka persona, kas ir saņēmusi šos dokumentus, ir sagatavota veikt darbību attiecīgajā profesijā.
Tomēr pirmajā daļā minēto viena gada profesionālo pieredzi var nepieprasīt, ja pretendenta kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir apstiprināts, ka izglītība un apmācība bijusi reglamentēta.
14. pants
Kompensācijas pasākumi
Šīs direktīvas 13. pants neliedz uzņēmējai dalībvalstij pieprasīt pretendentam pabeigt adaptācijas periodu, kas var ilgt līdz trim gadiem, vai veikt zināšanu pārbaudi, ja:
apmācība, ko pretendents saņēmis, aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko aptver kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kurš nepieciešams uzņēmējā dalībvalstī;
reglamentētā profesija uzņēmējā dalībvalstī ietver vienu vai vairākas reglamentētas profesionālās darbības, kuras atbilstīgajā profesijā nepastāv pretendenta izcelsmes dalībvalstī, un uzņēmējā dalībvalstī nepieciešamā apmācība aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko aptver pretendenta kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinošais dokuments.
Ja attiecībā uz konkrēto profesiju dalībvalsts uzskata, ka nepieciešams atkāpties no šā punkta iepriekšējā daļā noteiktās prasības dot pretendentam tiesības izvēlēties starp adaptācijas periodu un zināšanu pārbaudi, tad šī dalībvalsts iepriekš informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz pietiekamu pamatojumu šādai atkāpei.
Ja Komisija uzskata, ka otrajā daļā minētā atkāpe ir nepiemērota vai ka tā neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā pieņem īstenošanas aktu trīs mēnešos pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas, lai pieprasītu attiecīgajai dalībvalstij nepiemērot paredzēto pasākumu. Ja Komisija nav reaģējusi minētajā termiņā, atkāpi var piemērot.
Tas attiecas arī uz gadījumiem, kas paredzēti 10. panta b) un c) punktā; 10. panta d) punktā -attiecībā uz ārstiem un zobārstiem; 10. panta f) punktā - attiecībā uz gadījumiem, kad ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic vispārējās aprūpes māsas vai specializētās māsas ar tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas saņēmis apmācību, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu; un 10. panta g) punktā.
Gadījumos, uz ko attiecas 10. panta a) punkts, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt adaptācijas periodu vai zināšanu pārbaudi, ja ieceļotājs ir paredzējis kā pašnodarbinātā persona vai kā uzņēmuma vadītājs veikt profesionālo darbību, kurai ir nepieciešama specifisku spēkā esošo attiecīgās valsts tiesību normu pārzināšana un piemērošana, un ja sakarā ar šādas darbības veikšanu uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes prasību pārzināt un piemērot šīs tiesību normas izvirza arī saviem pilsoņiem.
Atkāpjoties no principa par pretendenta izvēles tiesībām, kā noteikts 2. punktā, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt vai nu adaptācijas periodu, vai zināšanu pārbaudi:
personai ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta a) punktā un kas iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta c) punktā; vai
personai ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta b) punktā un kas iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta d) vai e) punktā.
Gadījumā, ja persona ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta a) punktā, iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt gan adaptācijas periodu, gan zināšanu pārbaudi, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta d) punktā.
Lēmumu par adaptācijas perioda vai zināšanu pārbaudes piemērošanu atbilstīgi pamato. Pretendentam jo īpaši sniedz šādu informāciju:
profesionālās kvalifikācijas līmenis, kas vajadzīgs uzņēmējā dalībvalstī, un pretendenta profesionālās kvalifikācijas līmenis saskaņā ar 11. pantā noteikto klasifikāciju; un
būtiskas atšķirības, kas minētas 4. punktā, un iemesli, kuru dēļ minētās atšķirības nevar kompensēt ar attiecīgas iestādes apstiprinātām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas iegūtas profesionālās pieredzes vai mūžizglītības gaitā.
▼M9 —————
II NODAĻA
Profesionālās pieredzes atzīšana
16. pants
Prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi
Ja kādā dalībvalstī attiecībā uz kādas IV pielikumā uzskaitītās darbības sākšanu vai veikšanu pastāv nosacījums, ka pretendentam vajadzīgas vispārējas, komerciālas vai profesionālas zināšanas un prasmes, tad šī dalībvalsts par attiecīgo zināšanu un spēju pietiekamu apliecinājumu atzīst iepriekšēju šīs darbības veikšanu citā dalībvalstī. Šādai darbībai jābūt veiktai saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu.
17. pants
Darbības, kas minētas IV pielikuma I sarakstā
Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma I sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:
sešus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā; vai
trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmusi vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai
četrus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmusi vismaz divus gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai
trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas statusā, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa vismaz piecus gadus ir veikusi konkrēto darbību kā darbinieks; vai
piecus gadus pēc kārtas vadošā amatā, no kuriem vismaz trīs gadi saistīti ar tehniskiem pienākumiem un atbildību par vismaz vienu uzņēmējsabiedrības nodaļu, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmusi vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu.
18. pants
Darbības, kas minētas IV pielikuma II sarakstā
Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma II sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:
piecus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā; vai
trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai
četrus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz divus gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai
trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš vismaz piecus gadus ir veicis konkrēto darbību kā darbinieks; vai
piecus gadus pēc kārtas darbinieka statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai
sešus gadus pēc kārtas darbinieka statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz divus gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu.
19. pants
Darbības, kas minētas IV pielikuma III sarakstā
Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma III sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:
trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā; vai
divus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai
divus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš vismaz trīs gadus ir veicis konkrēto darbību kā darbinieks; vai
trīs gadus pēc kārtas darbinieka statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu.
20. pants
Direktīvas IV pielikumā izklāstīto darbību sarakstu pielāgošana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz IV pielikumā izklāstīto to darbību sarakstu pielāgošanu, kurām piemēro profesionālās pieredzes atzīšanu atbilstīgi 16. pantam, nolūkā atjaunināt vai precizēt IV pielikumā uzskaitītās darbības, jo īpaši lai sīkāk noteiktu to darbības jomu un pienācīgi ņemtu vērā jaunākos sasniegumus uz darbībām balstītas nomenklatūras jomā, ja tas nav saistīts ar atsevišķu kategoriju darbības jomas sašaurināšanu un ja darbības netiek pārvietotas starp pastāvošo I, II un III sarakstu IV pielikumā.
III NODAĻA
Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu
1. sadaļa
Vispārējie noteikumi
21. pants
Automātiskās atzīšanas princips
Šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem jābūt dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtiem, un attiecīgos gadījumos tiem jāpievieno sertifikāti, kas uzskaitīti, attiecīgi, V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punktā.
Šā punkta pirmā un otrā daļa neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 23., 27., 33., 37., 39. un 49. pantā.
Šā punkta iepriekšējā daļa neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 30. pantā.
Minēto izņēmumu nevar piemērot attiecībā uz farmaceitiem, kuru kvalifikācijas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes jau ir atzinušas citiem mērķiem un kuri minētajā dalībvalstī faktiski un likumīgi jau veic farmaceita profesionālo darbību vismaz trīs gadus pēc kārtas.
Lai ņemtu vērā vispārēji atzītu zinātnes un tehnikas progresu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai atjauninātu 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā, 44. panta 3. punktā un 46. panta 4. punktā minētās zināšanas un prasmes un atspoguļotu to Savienības tiesību aktu attīstību, kuri tieši ietekmē profesionāļus.
Šādi atjauninājumi nevienā dalībvalstī nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus atjauninājumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 1. punktā.
▼M9 —————
21.a pants
Paziņošanas procedūra
Tādu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu gadījumā, kuri minēti 8. iedaļā, paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu adresē arī pārējām dalībvalstīm.
22. pants
Kopīgi noteikumi par apmācību
Attiecībā uz 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40., 44. un 46. pantā minēto apmācību:
dalībvalstis var atļaut daļlaika apmācību atbilstoši nosacījumiem, ko paredz kompetentās iestādes; šīs iestādes nodrošina to, ka šādas apmācības kopējais ilgums, līmenis un kvalitāte nav zemāka par nepārtrauktas pilna laika apmācības kopējo ilgumu, līmeni un kvalitāti;
dalībvalstis saskaņā ar katrai dalībvalstij specifiskajām procedūrām nodrošina, ka, veicinot pastāvīgu profesionālo izaugsmi, tiem profesionāļiem, uz kuru profesionālo kvalifikāciju attiecas šīs sadaļas III nodaļa, ir iespējas atjaunināt savas zināšanas, prasmes un kompetences, lai saglabātu drošu un efektīvu profesionālo darbību un sekotu līdzi attīstībai profesionālajā jomā.
Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. janvārim paziņo Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti ievērojot pirmās daļas b) punktu.
23. pants
Iegūtās tiesības
Šie paši noteikumi attiecas uz ārsta kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī uz vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas izsniegti bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā un kas neatbilst visām 24., 25., 31., 34., 35., 38., 40. un 44. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, ja šie dokumenti apstiprina tādas apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas sākta pirms:
1990. gada 3. oktobra - ārstiem ar pamatapmācību, vispārējās aprūpes māsām, zobārstiem ar pamatapmācību, specializētiem zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm un farmaceitiem; un
1992. gada 3. aprīļa - specializētiem ārstiem.
Šā punkta pirmajā daļā minētie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti attiecīgajām personām dod tiesības veikt profesionālo darbību visā Vācijas teritorijā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko izsniegušas V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā minētās Vācijas kompetentās iestādes.
Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona konkrētās dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.
Ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Padomju Savienībā vai kuru apmācība sākta:
attiecībā uz Igauniju — pirms 1991. gada 20. augusta;
attiecībā uz Latviju — pirms 1991. gada 21. augusta;
attiecībā uz Lietuvu — pirms 1990. gada 11. marta,
ja vienas, otras vai trešās minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šo dalībvalstu izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šīm dalībvalstīm norādīti VI pielikuma 6.1. punktā.
Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona to teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.
Attiecībā uz veterinārārstu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kuri izsniegti bijušajā Padomju Savienībā vai kuru apmācība attiecībā uz Igauniju sākta pirms 1991. gada 20. augusta, šā punkta iepriekšējā daļā minētajam apstiprinājumam jāpievieno Igaunijas iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka septiņos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz piecus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.
Neskarot 43.b pantu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā vai kuru apmācība:
attiecībā uz Slovēniju sākta pirms 1991. gada 25. jūnija; un
attiecībā uz Horvātiju sākta pirms 1991. gada 8. oktobra,
ja minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka – attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu – tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs dalībvalsts izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un – attiecībā uz arhitektiem – kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti VI pielikuma 6. punktā.
Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.
Šā punkta pirmajā daļā minētajā sertifikātā apstiprina, ka attiecīgais kvalifikāciju apliecinošais dokuments apliecina sekmīgu apmācības pabeigšanu saskaņā ar, attiecīgi, 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40. un 44. pantu un ka dalībvalsts, kas izsniegusi šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, tam piemēro tādus pašus noteikumus kā kvalifikācijām, kuru profesionālie nosaukumi uzskaitīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā.
23.a pants
Īpaši apstākļi
2. sadaļa
Ārsti
24. pants
Ārstu pamatapmācība
Attiecībā uz profesionāļiem, kuri sākuši studijas pirms 1972. gada 1. janvāra, pirmajā daļā minētais apmācību kurss var ietvert sešus mēnešus ilgu universitātes līmeņa pilna laika praktisko apmācību, ko uzrauga kompetentas iestādes.
Ārsta pamatapmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:
atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir medicīnas pamatā, un labu izpratni par zinātniskajām metodēm, tostarp bioloģisko funkciju mērīšanas principiem, zinātniski noteiktu faktu vērtēšanu un datu analīzi;
pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi;
atbilstīgas zināšanas par klīniskajām disciplīnām un praksi, kas šai personai nodrošina visaptverošu priekšstatu par garīgajām un fiziskajām slimībām, par medicīnu tās profilakses, diagnosticēšanas un terapijas aspektos un par cilvēku reproduktīvo funkciju;
piemērotu klīnisko pieredzi, kas iegūta slimnīcās atbilstīgā pārraudzībā.
25. pants
Specializēto ārstu apmācība
Dalībvalstis nodrošina to, ka minimālais ilgums specializēto ārstu apmācības kursiem, kas minēti V pielikuma 5.1.3. punktā, nav mazāks par minētajā punktā noteikto ilgumu. Apmācība notiek kompetentu iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tā ietver apmācāmā specializētā ārsta personisku dalību darbībā un pienākumos saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem.
Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem katrā šādu daļēju atbrīvojumu gadījumā.
26. pants
Specializēto ārstu apmācības veidi
Šīs direktīvas 21. pantā minētais specializētā ārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds dokuments, kuru piešķīrušas V pielikuma 5.1.2. punktā minētās kompetentās iestādes vai struktūras un kurš attiecībā uz konkrēto specializēto apmācību atbilst profesionālajiem nosaukumiem, kas lietoti dažādās dalībvalstīs un uzskaitīti V pielikuma 5.1.3. punktā.
Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas valstu tiesību aktos un lai atjauninātu šo direktīvu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai V pielikuma 5.1.3. punktā ietvertu jaunas medicīnas specialitātes, kas ir kopējas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu.
27. pants
Specializēto ārstu specifiskās iegūtās tiesības
Datumi, kad šādi noteikumi ir atcelti, ir norādīti V pielikuma 5.1.3. punktā.
28. pants
Vispārējās prakses ārstu specifiskā apmācība
Ja 24. pantā minētā apmācības programma ietver praktisko apmācību, ko nodrošina vai nu apstiprinātā slimnīcā, kuras rīcībā ir atbilstīgs vispārējais medicīniskais aprīkojums un kurā sniedz atbilstīgus pakalpojumus, vai apstiprinātā vispārējā medicīniskajā praksē, vai arī apstiprinātā centrā, kur ārsti sniedz primāro veselības aprūpi, tad šādas praktiskās apmācības ilgumu līdz, ilgākais, vienam gadam var iekļaut apmācības ilgumā, kas šā punkta pirmajā daļā paredzēts attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus izsniedz 2006. gada 1. janvārī vai pēc tam.
Šā punkta otrajā daļā paredzēto iespēju var izmantot vienīgi tās dalībvalstis, kurās 2001. gada 1. janvārī vispārējās prakses ārstu specifiskās apmācības ilgums ir divi gadi.
Praktisko apmācību nodrošina, no vienas puses, vismaz sešus mēnešus apstiprinātā slimnīcā, kuras rīcībā ir atbilstīgs aprīkojums un kurā sniedz atbilstīgus pakalpojumus, un, no otras puses, vismaz sešus mēnešus apstiprinātā vispārējā medicīniskajā praksē vai apstiprinātā centrā, kur ārsti sniedz primāro veselības aprūpi.
Praktiskā apmācība notiek saistībā ar pārējām veselības aprūpes iestādēm vai struktūrām, kas saistītas ar vispārējo ārstniecību. Neskarot šā punkta otrajā daļā noteiktos minimālos periodus, ne ilgāk kā sešus mēnešus praktisko apmācību tomēr var nodrošināt citās apstiprinātās iestādēs vai veselības aprūpes struktūrās, kas saistītas ar vispārējo medicīnu.
Apmācība prasa apmācāmās personas personisku dalību profesionālajā darbībā un to personu pienākumos, ar kurām apmācāmā persona strādā.
Dalībvalstis nosaka, inter alia, to, ciktāl pretendenta iepriekš iegūtā papildu apmācība un profesionālā pieredze var aizstāt šajā pantā paredzēto apmācību.
Dalībvalstis var izsniegt V pielikuma 5.1.4. pantā minēto kvalifikāciju apliecinošo dokumentu vienīgi tad, ja pretendentam ir vismaz sešus mēnešus ilga vispārējās ārstniecības pieredze vispārējā medicīniskajā praksē vai centrā, kur ārsti sniedz 3. punktā minēto veidu primāro veselības aprūpi.
29. pants
Vispārējās prakses ārstu profesionālās darbības veikšana
Ievērojot noteikumus par iegūtajām tiesībām, ikviena dalībvalsts attiecībā uz vispārējās prakses ārsta darbības veikšanu attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros paredz nosacījumu, ka ir vajadzīgs kāds no V pielikuma 5.1.4. punktā minētajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.
Dalībvalstis šo nosacījumu var neattiecināt uz personām, kas attiecīgajā laikā apgūst vispārējās prakses ārsta specifisko apmācību.
30. pants
Vispārējās prakses ārstu specifiskās iegūtās tiesības
Ārstiem, kuriem ir iegūtās tiesības saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ikvienas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz sertifikātu, kurā apstiprina, ka attiecīgajai personai ir tiesības veikt vispārējās prakses ārsta darbību attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros bez V pielikuma 5.1.4. punktā minētā kvalifikāciju apliecinošā dokumenta.
3. sadaļa
Vispārējās aprūpes māsas
31. pants
Vispārējās aprūpes māsu apmācība
Uz vispārējās aprūpes māsas apmācības sākšanu alternatīvi attiecas šādi nosacījumi:
pabeigta 12 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinājums, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties universitātēs vai tāda līmeņa augstākās izglītības iestādēs, kurš atzīts kā līdzvērtīgs; vai
pabeigta vismaz 10 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinošs dokuments, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties vispārējās aprūpes māsu profesionālās apmācības skolā vai piedalīties māsu profesionālās apmācības programmā.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.2.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.
Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.
Dalībvalstis nodrošina to, ka iestādes, kas nodrošina māsu apmācību, ir atbildīgas par teorētiskās un klīniskās apmācības saskaņošanu visā studiju programmas gaitā.
Šī apmācība notiek slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs, un sabiedrībā pacientu aprūpes skolotāju pārraudzībā un sadarbībā ar citām kvalificētām māsām, kuras nodrošina palīdzību. Mācību procesā var piedalīties arī citi kvalificēti darbinieki.
Apmācāmās māsas piedalās attiecīgās nodaļas darbā tiktāl, ciktāl šī darbība atbilst viņu apmācībai, dodot viņām iespēju apgūt ar pacientu aprūpi saistītos pienākumus.
Vispārējās aprūpes māsas apmācība nodrošina, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:
visaptverošas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vispārējās aprūpes māsas darbības pamatā, tostarp pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, fizioloģiskām funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi;
zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī par vispārējiem veselības un pacientu aprūpes principiem;
atbilstošu klīnisko pieredzi; šāda pieredze, kas būtu jāizraugās tās apmācības vērtības dēļ, būtu jāiegūst kvalificēta māsu personāla uzraudzībā un tādās vietās, kur kvalificēta personāla skaits un aprīkojums ir atbilstošs pacienta aprūpei;
spēju piedalīties veselības aprūpes personāla praktiskajā apmācībā un pieredzi darbā ar šādu personālu;
pieredzi darbā kopā ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē.
Vispārējās aprūpes māsas kvalifikācija apliecina, ka attiecīgais profesionālis neatkarīgi no tā, vai apmācība veikta universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai māsu profesionālās apmācības programmās, spēj izmantot vismaz šādas kompetences:
kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a), b) un c) apakšpunktam, lai uzlabotu profesionālo praksi;
kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes darbinieku praktiskajā apmācībā, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta d) un e) apakšpunktam;
kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a) un b) apakšpunktam;
kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;
kompetence patstāvīgi konsultēt, dot norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus;
kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti un to novērtēt;
kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē;
kompetence analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo vispārējās aprūpes māsas praksi.
32. pants
Vispārējās aprūpes māsu profesionālās darbības veikšana
Šīs direktīvas nolūkā vispārējās aprūpes māsu profesionālā darbība ir tāda darbība, ko veic kā profesionālo darbību un kas minēta V pielikuma 5.2.2. punktā.
33. pants
Vispārējās aprūpes māsu specifiskās iegūtās tiesības
▼M9 —————
Dalībvalstis atzīst māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus:
kuri Polijā piešķirti māsām, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām; un
kurus apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura:
paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 92, 885. poz. un 2007. gads, Nr. 176, 1237. poz.), un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas licejus un medicīnas skolas, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 110, 1170. poz. un 2010. gads, Nr. 65, 420. poz.); vai
52.3. panta 2. punkts 2011. gada 15. jūlija Aktā par māsu un vecmāšu profesiju (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2011. gads, Nr. 174, poz. 1039) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu vai pēcvidusskolas apmācības iestādi, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2012. gads, 770. poz.),
nolūkā pārliecināties, vai attiecīgajai māsai ir tāds zināšanu un kompetences līmenis, kas salīdzināms ar to māsu zināšanu un kompetences līmeni, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.2.2. punktā.
33.a pants
Attiecībā uz Rumānijas vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju piemēro tikai šādus noteikumus par iegūtajām tiesībām.
Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuri vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju ieguvuši Rumānijā un kuru apmācība neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, dalībvalstis atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem turpmāk norādītos vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ar noteikumu, ka minētajiem dokumentiem ir pievienots sertifikāts, kurā apliecināts, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas minētie dalībvalsts pilsoņi vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikuši vispārējās aprūpes māsas darbību Rumānijā, tostarp ir uzņēmušies pilnu atbildību par pacientu veselības aprūpes plānošanu, organizēšanu un veikšanu, vismaz trīs gadus pēc kārtas piecu gadu laikā pirms šādu sertifikātu izdošanas:
“Certificat de competențe profesionale de asistent medical generalist” ar pēcvidusskolas izglītību, ko izdevusi “școală postliceală” un kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2007. gada 1. janvāra;
“Diplomă de absolvire de asistent medical generalist” ar īslaicīgām studijām augstākās izglītības iestādē, kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2003. gada 1. oktobra;
“Diplomă de licență de asistent medical generalist” ar ilglaicīgām studijām augstākās izglītības iestādē, kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2003. gada 1. oktobra.
4. sadaļa
Zobārsti
34. pants
Zobārstu pamatapmācība
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.3.1. punktā ietvertajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.
Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.
Zobārsta pamatapmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:
atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir zobārstniecības pamatā, un labu izpratni par zinātniskajām metodēm, tostarp bioloģisko funkciju mērīšanas principiem, zinātniski noteiktu faktu vērtēšanu un datu analīzi;
pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi tiktāl, ciktāl tas ietekmē zobārstniecību;
atbilstīgas zināšanas gan par veselu, gan slimu zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu uzbūvi un funkcijām un par to ietekmi uz pacienta vispārējo veselības stāvokli un fizisko un sociālo labklājību;
atbilstīgas zināšanas par klīniskajām disciplīnām un praksi, kas zobārstam nodrošina visaptverošu priekšstatu par zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu anomālijām, bojājumiem un slimībām, kā arī zināšanas par profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko zobārstniecību;
piemērotu klīnisko pieredzi atbilstīgā pārraudzībā.
Šī apmācība nodrošina, ka zobārstam ir nepieciešamās prasmes, lai veiktu visas darbības saistībā ar zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu anomāliju un slimību profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu.
35. pants
Specializēto zobārstu apmācība
Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos.
▼M9 —————
36. pants
Zobārstu profesionālās darbības veikšana
37. pants
Zobārstu specifiskās iegūtās tiesības
Sertifikātā jāapstiprina, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:
piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz trīs gadus pēc kārtas šajā dalībvalstī ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veikusi 36. pantā minēto darbību;
attiecīgajai personai ir atļauts veikt minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personām, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.
Personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprina kā ekvivalentas 34. pantā minētajai apmācībai, neprasa trīs gadu praktiskā darba pieredzi, kas minēta šā punkta otrās daļas a) punktā.
Attiecībā uz Čehijas Republiku un Slovākiju kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas piešķirti bijušajā Čehoslovākijā, piemēro tādu pašu atzīšanas līmeni kā Čehijas Republikā un Slovākijā piešķirtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šā punkta iepriekšējās daļās.
Sertifikātā jāapstiprina, ka ir izpildīti šādi trīs nosacījumi:
attiecīgā persona ir nokārtojusi atbilstošu zināšanu pārbaudi, ko veikušas Itālijas kompetentās iestādes, lai pārliecinātos par to, ka attiecīgajai personai ir zināšanu un prasmju līmenis, kas ir līdzvērtīgs to personu zināšanu un prasmju līmenim, kurām ir kurām ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Itāliju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā;
piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz trīs gadus pēc kārtas Itālijā ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veikusi 36. pantā minēto darbību;
attiecīgajai persona ir atļauts veikt vai arī viņa arī faktiski, likumīgi un galvenokārt veic 36. pantā minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personas, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Itāliju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.
Personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko kompetentas iestādes apstiprina kā ekvivalentas 34. pantā minētajai apmācībai, neprasa zināšanu pārbaudi, kas minēta šā punkta otrās daļas a) punktā.
Personām, kuras sākušas savu universitātes medicīnisko apmācību pēc 1984. gada 31. decembra, piemēro tādus pašus noteikumus kā iepriekšminētajām personām, ja iepriekšminētās trīs gadus ilgās studijas sāktas pirms 1994. gada 31. decembra.
Sertifikātā apstiprina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
attiecīgais profesionālis ir sekmīgi pabeidzis vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko Spānijas kompetentas iestādes apstiprinājušas kā līdzvērtīgas 34. pantā minētajai apmācībai;
piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgais profesionālis vismaz trīs gadus pēc kārtas Spānijā ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veicis 36. pantā minēto darbību;
attiecīgajam profesionālim ir atļauts veikt vai arī viņš faktiski, likumīgi un galvenokārt veic 36. pantā minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personas, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Spāniju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.
5. sadaļa
Veterinārārsti
38. pants
Veterinārārstu apmācība
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.4.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.
Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Izdarot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.
Veterinārārsta apmācība garantē, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:
atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir veterinārārsta darbības pamatā, un Savienības tiesību aktos saistībā ar šo darbību;
atbilstīgas zināšanas par dzīvnieku ķermeni, funkcijām, uzvedību un fizioloģiskajām vajadzībām, kā arī prasmes un kompetences, kas nepieciešamas to kopšanai, barošanai, labklājībai, reproduktīvo funkciju nodrošināšanai un higiēnai vispār;
klīniskās, epidemioloģiskās un analītiskās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas dzīvnieku slimību profilaksei, diagnosticēšanai un ārstēšanai, tostarp par individuālu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu anestēziju, ķirurģisko aseptiku un nesāpīgu nāvi, tostarp speciālas zināšanas par slimībām, kuras var pārnest uz cilvēkiem;
atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences profilaktiskajā medicīnā, tostarp kompetences saistībā ar izmeklēšanu un sertificēšanu;
atbilstīgas zināšanas par higiēnu un tehnoloģijām, kas izmantotas dzīvnieku barības vai cilvēku patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā, izgatavošanā un laišanā apgrozībā, tostarp prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai izprastu un spētu paskaidrot labu praksi šajā saistībā;
zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbildīgu un saprātīgu veterināro zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanas nolūkā un lai garantētu pārtikas ķēdes drošumu un vides aizsardzību.
39. pants
Veterinārārstu specifiskās iegūtās tiesības
Neskarot 23. panta 4. punktu, attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti izsniegt vai kuru apmācība sākta Igaunijā pirms 2004. gada 1. maija, dalībvalstis atzīst šādu veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ja tam pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka septiņos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz piecus gadus pēc kārtas Igaunijā ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto darbību.
6. sadaļa
Vecmātes
40. pants
Vecmāšu apmācība
Vecmāšu apmācība ir kopā vismaz:
specifiska vecmātes pilna laika apmācība, kas ir vismaz trīs gadus ilgas teorētiskās un praktiskās studijas (I virziens), kuras aptver vismaz V pielikuma 5.5.1. punktā minēto programmu; vai
18 mēnešus ilga specifiska vecmātes pilna laika apmācība (II virziens), kura aptver vismaz V pielikuma 5.5.1. punktā minēto studiju programmu, kas nav bijusi daļa no vispārējās aprūpes māsu ekvivalentas apmācības.
Dalībvalstis nodrošina to, ka iestādes, kas nodrošina vecmāšu apmācību, ir atbildīgas par teorētiskās un klīniskās apmācības saskaņošanu visā studiju programmas gaitā.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.5.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.
Trešajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pastāvošajos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.
Uz vecmāšu apmācības sākšanu attiecas viens no šādiem nosacījumiem:
ir pabeigta vismaz 12 gadu vispārējā izglītība vai ir sertifikāts, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa eksāmena nokārtošanu uzņemšanai vecmāšu skolas I virzienā;
ir vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kā minēts V pielikuma 5.2.2. punktā, uzņemšanai II virzienā.
Vecmāšu apmācība garantē, ka attiecīgais profesionālis ir ieguvis šādas zināšanas un prasmes:
detalizētas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vecmāšu darbības pamatā, jo īpaši vecmāšu profesijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā;
atbilstīgas zināšanas par aroda ētiku un tiesību aktiem, kas attiecas uz profesijas praktizēšanu;
atbilstīgas vispārējās medicīnas zināšanas (par bioloģiskajām funkcijām, anatomiju un fizioloģiju) un zināšanas par farmakoloģiju dzemdniecības jomā un attiecībā uz jaundzimušajiem, kā arī zināšanas par sakarībām starp cilvēka veselības stāvokli, fizisko un sociālo vidi un tā uzvedību;
atbilstīga klīniskā pieredze, kas iegūta apstiprinātās iestādēs un kas ļauj vecmātei patstāvīgi un uz savu atbildību nepieciešamajā apjomā, izņemot patoloģiskās situācijās, sniegt pirmsdzemdību aprūpes pakalpojumus, pieņemt dzemdības un veikt tām sekojošus pasākumus apstiprinātās iestādēs, kā arī pārraudzīt dzemdības un dzimšanu, veikt pēcdzemdību aprūpi un jaundzimušo elpināšanu, kamēr nav ieradies praktizējošais mediķis;
atbilstīgu izpratni par veselības aprūpes personāla apmācību un pieredzi darbā ar šādu personālu.
41. pants
Vecmātes kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanas procedūras
Uz V pielikuma 5.5.2. punktā minētajiem vecmātes kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem attiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar 21. pantu, ciktāl šie dokumenti atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
vecmātes pilna laika apmācība, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, ko var papildus izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un kas ietver vismaz 4 600 teorētiskās un praktiskās apmācības stundu, un vismaz trešā daļa no minimālā klīniskās apmācības ilguma;
vismaz divus gadus vai 3 600 stundu ilga vecmātes pilna laika apmācība, kuru papildus var arī izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un uz kuras sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgi V pielikuma 5.2.2. punktā minētie vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti;
vismaz 18 mēnešus vai 3 000 stundu ilga vecmātes pilna laika apmācība, kuru papildus var arī izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un uz kuras sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgi V pielikuma 5.2.2. punktā minētie vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, un pēc kuras ir pabeigta vienu gadu ilga profesionālā prakse, par ko izsniegts sertifikāts saskaņā ar 2. punktu.
42. pants
Vecmātes profesionālās darbības veikšana
Dalībvalstis nodrošina to, ka vecmātēm ir iespēja sākt un veikt vismaz šādas darbības:
informācijas un konsultāciju sniegšana attiecībā uz pareizu ģimenes plānošanu;
grūtniecības diagnosticēšana un normālas grūtniecības novērošana; normālas grūtniecības attīstības novērošanā nepieciešamo izmeklējumu veikšana;
tādu izmeklējumu nozīmēšana vai ieteikšana, kuri nepieciešami, lai pēc iespējas ātrāk diagnosticētu riska grūtniecības;
programmu nodrošināšana, lai sagatavotu vecāku pienākumiem un bērna piedzimšanai, tostarp konsultācijas par higiēnu un barošanu;
aprūpes un palīdzības sniegšana mātei dzemdību laikā, kā arī augļa stāvokļa novērošana dzemdē, izmantojot atbilstošu klīniskos un tehniskos līdzekļus;
spontānu dzemdību pieņemšana, tostarp tādu dzemdību, kurās nepieciešama epiziotomija, un neatliekamos gadījumos dzemdību pieņemšana ar ķeizargrieziena palīdzību;
tādu anomālijas draudu pazīmju atpazīšana mātei vai bērnam, kuru gadījumā nepieciešams vērsties pie ārsta, un nepieciešamības gadījumā palīdzība ārstam; nepieciešamo neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumu veikšana ārsta prombūtnē, jo īpaši placentas manuāla izdalīšana, kam iespējami seko dzemdes dobuma manuāla izmeklēšana;
jaundzimušā bērna izmeklēšana un aprūpe; jebkāda iniciatīva, kāda varētu būt nepieciešama, un, nepieciešamības gadījumā, tūlītēja mākslīgās elpināšanas veikšana;
mātes aprūpe un atlabšanas novērošana pēcdzemdību periodā un visas nepieciešamās konsultācijas mātei par bērna aprūpi, lai ļautu viņai nodrošināt jaundzimušā bērna optimālu attīstību;
ārstu nozīmētās ārstēšanas veikšana;
nepieciešamo rakstisko ziņojumu sagatavošana.
43. pants
Vecmāšu specifiskās iegūtās tiesības
▼M9 —————
Dalībvalstis atzīst vecmātes kvalifikāciju apliecinošos dokumentus:
kuri Polijā piešķirti vecmātēm, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, un
kurus apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura:
paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 92, 885. poz. un 2007. gads, Nr. 176, 1237. poz.) un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas liceju un medicīnas skolu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 110, 1170. poz. un 2010. gads, Nr. 65, 420. poz.); vai
2011. gada 15. jūlija Likuma par māsu un vecmāšu profesiju 53.3. panta 3. punktu (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2011. gads, Nr. 174, 1039. poz.) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības kursu nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu un medicīnas koledžu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Vēstnesis, 2012. gads, 770. poz.),
nolūkā pārliecināties, vai attiecīgajai vecmātei ir zināšanu un kompetences līmenis, kas salīdzināms ar to vecmāšu zināšanu un kompetences līmeni, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.5.2. punktā.
43.a pants
Attiecībā uz Rumānijā izsniegtiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem piemēro vienīgi turpmāk izklāstītos noteikumus par iepriekš iegūtām tiesībām.
Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu (asistent medical obstetrică-ginecologie/dzemdniecības un ginekoloģijas māsu) kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Rumānijā pirms pievienošanās dienas un kas neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz izglītību, kā paredzēts direktīvas 40. pantā, dalībvalstis atzīst turpmāk norādītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, lai strādātu vecmātes profesijā, ja tiem pievienots sertifikāts, kas apliecina, ka šie dalībvalstu pilsoņi Rumānijā ir vismaz piecus gadus pēc kārtas septiņu gadu laikā pirms sertifikāta izsniegšanas datuma faktiski un likumīgi strādājuši vecmātes profesijā.
43.b pants
Iegūtās tiesības uz vecmāšu kvalifikāciju neattiecas uz šādām kvalifikācijām, kas gūtas Horvātijā līdz 2013. gada 1. jūlijam: viša medicinska sestra ginekološko-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības virsmāsa), medicinska sestra ginekološko-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības māsa), viša medicinska sestra primaljskog smjera (virsmāsa ar vecmātes izglītību), medicinska sestra primaljskog smjera (medicīnas māsa ar vecmātes izglītību), ginekološko-opstetrička primalja (ginekoloģijas un dzemdniecības vecmāte) un primalja (vecmāte).
7. sadaļa
Farmaceiti
44. pants
Farmaceitu apmācība
Farmaceita kvalifikāciju apliecinošais dokuments apliecina apmācību, kuras ilgums ir vismaz pieci gadi, ko papildus var izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu, un kurā ietilpst vismaz:
četrus gadus ilga pilna laika teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai augstskolā, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai universitātes pārraudzībā;
teorētiskās un praktiskās apmācības laikā vai tās beigās – sešus mēnešus ilga stažēšanās publiski pieejamā aptiekā vai slimnīcā šīs slimnīcas farmaceitiskās nodaļas pārraudzībā.
Šajā punktā minētais apmācību cikls ietver vismaz V pielikuma 5.6.1. punktā aprakstīto programmu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.6.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, tostarp farmakoloģiskās prakses attīstībai.
Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas attiecas uz profesiju struktūru saistībā ar fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.
Farmaceita apmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:
atbilstīgas zināšanas par medikamentiem un vielām, ko izmanto zāļu ražošanā;
atbilstīgas zināšanas par farmaceitisko tehnoloģiju un zāļu fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un mikrobioloģisko testēšanu;
atbilstīgas zināšanas par vielmaiņu, zāļu iedarbību, toksisko vielu iedarbību un zāļu lietojumu;
atbilstīgas zināšanas, lai novērtētu zinātniskos datus par zālēm, kas ļauj, balstoties uz šīm zināšanām, sniegt atbilstīgu informāciju;
atbilstīgas zināšanas par juridiskajām un citām prasībām, kas saistītas ar farmaceitisko darbību.
45. pants
Farmaceita profesionālās darbības veikšana
Dalībvalstis nodrošina to, ka personas, kurām ir farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti universitātes līmenī vai līmenī, kurš atzīts kā līdzvērtīgs universitātes līmenim, kas atbilst 44. panta prasībām, var piekļūt un veikt vismaz turpmāk norādītās darbības, attiecīgā gadījumā ņemot vērā prasības par papildu profesionālo pieredzi:
zāļu farmaceitisko formu gatavošana;
zāļu ražošana un kontrole;
zāļu testēšana zāļu testēšanas laboratorijā;
zāļu glabāšana, saglabāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā;
drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu piegāde, sagatavošana, testēšana, uzglabāšana, izplatīšana un izsniegšana publiski pieejamās aptiekās;
drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu sagatavošana, testēšana, uzglabāšana un izplatīšana slimnīcās;
informācijas un konsultāciju sniegšana par zālēm, tostarp par to atbilstīgu lietošanu;
ziņošana kompetentajām iestādēm par farmaceitisku izstrādājumu negatīvu reakciju;
individuāls atbalsts pacientiem, kas izmanto pašārstēšanos;
atbalsts vietējām vai valsts sabiedrības veselības iestāžu kampaņām.
8. sadaļa
Arhitekts
46. pants
Arhitektu apmācība
Arhitekta apmācība ietver:
kopumā vismaz piecus gadus pilna laika studiju universitātes līmeņa vai salīdzināmā mācību iestādē, sekmīgi nokārtojot universitātes līmeņa eksāmenu; vai
ne mazāk kā četrus gadus pilna laika studiju universitātes līmeņa vai salīdzināmā mācību iestādē, sekmīgi nokārtojot universitātes līmeņa eksāmenu, ko papildina sertifikāts, kurš apliecina divu gadu profesionālās prakses pabeigšanu, saskaņā ar 4. punktu.
Arhitektūrai jābūt galvenajai 1. punktā minēto studiju sastāvdaļai. Apmācība nodrošina līdzsvaru starp arhitektūras apmācības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, un tā garantē vismaz šādu zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi:
spēja radīt arhitektoniskos projektus, kas atbilst gan estētiskajām, gan tehniskajām prasībām;
atbilstīgas zināšanas arhitektūras vēsturē un teorijā un ar to saistītajās mākslās, tehnoloģijās un humanitārajās zinātnēs;
zināšanas tēlotājmākslā kā aspektā, kas ietekmē arhitektonisko projektu kvalitāti;
atbilstīgas zināšanas par pilsētprojektēšanu un pilsētplānošanu, kā arī plānošanas procesā vajadzīgās prasmes;
izpratne par cilvēku un ēku savstarpējo saistību, kā arī par ēku un to apkārtējās vides saistību un par nepieciešamību saskaņot ēkas un telpu starp tām ar cilvēku vajadzībām un mērogiem;
izpratne par arhitekta profesiju un arhitekta nozīmi sabiedrībā, jo īpaši, sagatavojot kopsavilkumus, kuros tiek ņemti vērā sociālie faktori;
izpratne par izpētes metodēm un kopsavilkuma sagatavošanu attiecībā uz arhitektonisko projektu;
izpratne par strukturālu projektēšanu un būvniecības un inženierijas problēmām, kas saistītas ar ēkas projektu;
atbilstīgas zināšanas par fizikālajām problēmām un tehnoloģijām un par ēku funkciju tā, lai varētu tās nodrošināt ar iekšējiem komforta apstākļiem un aizsardzību pret klimata ietekmi ilgtspējīgas attīstības kontekstā;
nepieciešamās projektēšanas prasmes, lai ievērotu ēkas lietotāju prasības to ierobežojumu ietvaros, kādus nosaka izmaksu faktori un būvniecības noteikumi;
atbilstīgas zināšanas par rūpniecības iestādēm, organizācijām, noteikumiem un procedūrām, kas saistītas ar projekta koncepciju īstenošanu ēkās un plānu integrēšanu vispārējā plānošanā.
47. pants
Izņēmumi attiecībā uz arhitektu apmācības nosacījumiem
Atkāpjoties no 46. panta, par atbilstīgu 21. pantam atzīst arī: apmācību, kas ir daļa no sociālās promocijas programmas, vai daļlaika studijas universitātē, ja minētā apmācība vai studijas atbilst 46. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, ko apliecina eksāmens arhitektūrā, kuru nokārtojis profesionālis, kas septiņus gadus vai ilgāk strādājis arhitektūras jomā arhitekta vai arhitektu biroja pārraudzībā. Eksāmenam jābūt universitātes līmeņa eksāmenam un līdzvērtīgam 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam gala eksāmenam.
48. pants
Arhitekta profesionālās darbības veikšana
49. pants
Arhitektu specifiskās iegūtās tiesības
Šādos gadījumos atzīst sertifikātus, kurus izsniegušas Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās iestādes un kuri apliecina, ka kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko Vācijas Demokrātiskās Republikas kompetentās iestādes izsniegušas 1945. gada 8. maijā vai pēc minētā datuma, ir ekvivalenti minētajā pielikumā uzskaitītajiem apliecinājumiem.
Neskarot 1. punktu, ikviena dalībvalsts atzīst turpmāk norādītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus un - saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem: sertifikātus, ko, sākot ar turpmāk norādītajiem datumiem, dalībvalstu pilsoņiem izsniegušas dalībvalstis, kuras ieviesušas noteikumus par arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu:
1995. gada 1. janvāris attiecībā uz Austriju, Somiju un Zviedriju;
2004. gada 1. maijs attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju;
2013. gada 1. jūlijs attiecībā uz Horvātiju;
1987. gada 5. augusts attiecībā uz pārējām dalībvalstīm.
Šā punkta pirmajā daļā minētie sertifikāti apliecina, ka attiecīgajām personām ir ticis atļauts, ne vēlāk kā attiecīgajā datumā, lietot arhitekta profesionālo nosaukumu un ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas viņš vismaz trīs gadus ir faktiski veicis - atbilstīgo noteikumu izpratnē - konkrēto darbību.
IIIA NODAĻA
Automātiskā atzīšana, pamatojoties uz kopējiem apmācības principiem
49.a pants
Kopējais apmācības satvars
Kopējais apmācības satvars atbilst šādiem nosacījumiem:
kopējais apmācības satvars ļauj dalībvalstīs pārvietoties lielākam skaitam profesionāļu;
profesija, uz kuru attiecas kopējais apmācības satvars, ir reglamentēta vai arī izglītība vai apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu;
kopējs zināšanu, prasmju un kompetenču kopums apvieno zināšanas, prasmes un kompetences, kas noteiktas izglītības un apmācības sistēmās, kuras tiek piemērotas vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu; nav būtiski, vai attiecīgās zināšanas, prasmes un kompetences iegūtas kā vispārējā apmācība universitātē vai augstākās izglītības iestādē, vai kā profesionālā apmācība;
šāds kopējais apmācības satvars ir balstīts uz EKI līmeņiem, kā noteikts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai ( 5 );
attiecīgā profesija nav iekļauta citā kopējā apmācības satvarā un uz to neattiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar III sadaļas III nodaļu;
kopējais apmācības satvars ir izstrādāts saskaņā ar pārredzamu procesu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kurās šī profesija nav reglamentēta;
kopējais apmācības satvars nodrošina ikvienas dalībvalsts pilsoņiem tiesības iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši šādam satvaram, nepieprasot pirms tam būt par kādas profesionālās organizācijas biedru vai būt reģistrētam šādā organizācijā.
Dalībvalsts ir atbrīvota no pienākuma ieviest savā teritorijā 4. punktā minēto kopējo apmācības satvaru, kā arī no pienākuma automātiski atzīt profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas saskaņā ar minēto kopējo apmācības satvaru, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
tās teritorijā nav nevienas izglītības vai apmācības iestādes, kas piedāvātu šādu apmācību attiecīgajā profesijā;
kopējā apmācības satvara ieviešana negatīvi ietekmētu tās izglītības un profesionālās apmācības organizāciju;
pastāv būtiskas atšķirības starp kopējo apmācības satvaru un apmācību, kas vajadzīga tās teritorijā, kas savukārt radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai, veselības aizsardzībai vai pakalpojumu saņēmējiem, vai arī dabas aizsardzībai.
Dalībvalstis sešos mēnešos no 4. punktā minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par:
valstu kvalifikācijas un attiecīgā gadījumā valstu profesionālajiem nosaukumiem, kuri atbilst kopējam apmācību satvaram; vai
jebkādu 5. punktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, kopā ar pamatojumu attiecībā uz to, kuri minētā punkta nosacījumi ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu, lai varētu uzskatīt, ka viens no šiem nosacījumiem ir izpildīts, vai arī, ja tā uzskata, ka iesniegtais pamatojums ir nepietiekams, Komisija trīs mēnešos var pieprasīt papildu paskaidrojumus. Dalībvalsts sniedz atbildi trīs mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, tajos iekļaujot sarakstu ar valstu profesionālajām kvalifikācijām un valstu profesionālajiem nosaukumiem, kuri tiek atzīti automātiski saskaņā ar kopējo apmācības satvaru, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.
49.b pants
Kopējās apmācības pārbaudes
Kopējā apmācības pārbaude atbilst šādiem nosacījumiem:
kopējā apmācības pārbaude ļauj dalībvalstīs pārvietoties lielākam skaitam profesionāļu;
attiecīgā profesija, uz kuru attiecas kopējā apmācības pārbaude, ir reglamentēta vai izglītība un apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu;
kopējā apmācības pārbaude ir izstrādāta saskaņā ar pārredzamu procesu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kurās šī profesija nav reglamentēta;
kopējā apmācības pārbaude ļauj jebkuras dalībvalsts pilsoņiem piedalīties šādā pārbaudē un šādu pārbaužu praktiskajā rīkošanā dalībvalstīs, neprasot pirms tam būt par profesionālās organizācijas biedru vai būt reģistrētam šādā organizācijā.
Dalībvalsts ir atbrīvota no pienākuma organizēt savā teritorijā 4. punktā minēto kopējās apmācības pārbaudi, kā arī no pienākuma automātiski atzīt profesionāļus, kuri ir nokārtojuši kopējo apmācības pārbaudi, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:
attiecīgā profesija tās teritorijā nav reglamentēta;
kopējās apmācības pārbaudes saturs pietiekamā mērā nesamazina nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai vai pakalpojumu saņēmēju drošībai, kas ir būtiska šīs dalībvalsts teritorijā;
kopējās apmācības pārbaudes saturs piekļuvi attiecīgajai profesijai padarītu ievērojami nepievilcīgāku salīdzinājumā ar valsts prasībām.
Dalībvalstis sešu mēnešu laikā no 4. punktā minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par:
šādu pārbaužu organizēšanai pieejamām spējām; vai
jebkādu 5. punktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, kopā ar pamatojumu par to, ka ir izpildīti minētā punkta nosacījumi. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu, lai varētu uzskatīt, ka viens no šiem nosacījumiem ir izpildīts, vai arī ja tā uzskata, ka iesniegtais pamatojums ir nepietiekams, Komisija trīs mēnešu laikā var pieprasīt papildu paskaidrojumus. Dalībvalsts sniedz atbildi trīs mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, tajos iekļaujot to dalībvalstu sarakstu, kurās saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem noteiktās kopējās apmācības pārbaudes ir jāorganizē, kā arī norādot to rīkošanas biežumu kalendārajā gadā un pārējo kārtību šādu pārbaužu organizēšanai dalībvalstīs.
IV NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par statusu
50. pants
Dokumentācija un formalitātes
Dokumenti, kas minēti VII pielikuma 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem.
Dalībvalstis, struktūras un citas juridiskās personas garantē saņemtās informācijas konfidencialitāti.
Ja kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kā tas definēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izsniegusi dalībvalsts kompetenta iestāde un ja tas attiecas uz apmācību, kas pilnīgi vai daļēji saņemta iestādē, kas likumīgi darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzņēmējai dalībvalstij pamatotu šaubu gadījumā ir tiesības piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē pārbaudīt:
vai apmācību kursu iestādē, kas nodrošinājusi apmācību, oficiāli apstiprinājusi izglītības iestāde, kuras pamatdarbība notiek piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalstī;
vai izsniegtais kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds pats kā dokuments, kas būtu piešķirts, ja kurss būtu pilnībā apgūts piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalstī; un
vai kvalifikāciju apliecinošais dokuments piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalstī nodrošina tādas pašas tiesības.
51. pants
Profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas procedūra
52. pants
Profesionālo nosaukumu lietojums
Ja asociācija vai organizācija attiecībā uz dalību paredz nosacījumu, ka ir vajadzīga noteikta kvalifikācija, tā ir tiesīga, vienīgi atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, piemērot šo nosacījumu citu dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir profesionālās kvalifikācijas.
IV SADAĻA
Sīki izstrādāti noteikumi darbības veikšanu profesijā
53. pants
Valodu zināšanas
Kontroles var veikt tikai pēc Eiropas profesionālās kartes izdošanas saskaņā ar 4.d pantu vai pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas atkarībā no konkrētā gadījuma.
54. pants
Akadēmisko nosaukumu lietojums
Neskarot 7. un 52. pantu, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina to, ka attiecīgajām personām ir tiesības uzņēmējas dalībvalsts valodā lietot akadēmiskos nosaukumus, kas tām piešķirti izcelsmes dalībvalstī, un, iespējams, arī šo nosaukumu saīsinātās formas. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai pēc nosaukuma norāda tās iestādes vai eksaminācijas padomes nosaukumu un adresi, kura šo nosaukumu piešķīrusi. Ja izcelsmes dalībvalsts akadēmisko nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī iespējams sajaukt ar nosaukumu, kura iegūšanai uzņēmējā dalībvalstī nepieciešama papildu apmācība, kādu attiecīgā persona nav ieguvusi, tad uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai attiecīgā persona lieto izcelsmes dalībvalsts akadēmisko nosaukumu atbilstošā formā, kādu nosaka uzņēmēja dalībvalsts.
55. pants
Veselības apdrošināšanas fondu apstiprinājums
Neskarot 5. panta 1. punktu un 6. panta pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis, kas to teritorijā profesionālo kvalifikāciju saņēmušām personām izvirza prasību pabeigt sagatavošanās periodu darba vietā un/vai profesionālās pieredzes periodu, lai šīs personas varētu apstiprināt veselības apdrošināšanas fonds, atsakās no šīs prasības attiecībā uz personām, kam ir citā dalībvalstī iegūti ārsta un zobārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti.
55.a pants
Profesionālās prakses atzīšana
V SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN ATBILDĪBA PILSOŅU PRIEKŠĀ PAR ĪSTENOŠANU
56. pants
Kompetentās iestādes
Izcelsmes dalībvalsts pārbauda apstākļu ticamību, un tās iestādes lemj par izmeklēšanas raksturu un apjomu, kādu nepieciešams veikt, un informē uzņēmēju dalībvalsti par secinājumiem, kādus tās izdarījušas, izvērtējot pieejamo informāciju.
Koordinatoru uzdevumi ir:
veicināt šīs direktīvas vienotu piemērošanu;
apkopot visu informāciju, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu, piemēram, par piekļuvi reglamentētām profesijām dalībvalstīs;
izskatīt ierosinājumus par kopējo apmācības satvaru un kopējām apmācības pārbaudēm;
apmainīties ar informāciju un paraugpraksi nolūkā optimizēt pastāvīgu profesionālo izaugsmi dalībvalstīs;
apmainīties ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz 14. pantā minēto kompensācijas pasākumu piemērošanu.
Šā punkta b) apakšpunktā noteikto uzdevumu veikšanai koordinatori var lūgt 57.b pantā minēto atbalsta centru palīdzību.
56.a pants
Brīdināšanas mehānisms
Dalībvalsts kompetentās iestādes informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par profesionāli, kam minētās dalībvalsts teritorijā valsts iestādes vai tiesas pilnībā vai daļēji ir ierobežojušas vai aizliegušas kaut vai tikai uz laiku veikt turpmāk norādītās profesionālās darbības:
vispārējās un medicīniskās aprūpes ārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.1.1. un 5.1.4. punktā;
specializētais medicīnas ārsts, kam ir V pielikuma 5.1.3. punktā minētais profesionālais nosaukums;
vispārējās aprūpes māsa, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.2.2. punktā;
zobārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.3.2. punktā;
specializētais zobārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.3.3. punktā;
veterinārārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.4.2. punktā;
vecmāte, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.5.2. punktā;
farmaceits, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.6.2. punktā;
personas, kurām ir piešķirti direktīvas VII pielikuma 2. punktā minētie sertifikāti, kas apliecina, ka persona ir pabeigusi apmācību, kas atbilst minimālajām prasībām, kuras uzskaitītas attiecīgi 24., 25., 31., 34., 35., 38., 40. vai 44. pantā, bet kas sākās pirms kvalifikāciju atsauces datumiem, kā uzskaitīts V pielikuma 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā;
personas, kurām piešķirti sertifikāti par iegūtām tiesībām, kā minēts 23., 27., 29., 33., 33. a, 37. 43. un 43.a pantā;
citi profesionāļi, kuru darbība skar pacientu drošību, ja profesionālis darbojas šīs dalībvalsts reglamentētā profesijā;
profesionāļi, kuru darbība ir saistīta ar nepilngadīgu personu izglītību, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmskolas izglītību, ja profesionālis darbojas šīs dalībvalsts reglamentētā profesijā.
Kompetentās iestādes 1. punktā minēto informāciju IMI brīdinājuma veidā nosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ar kuru attiecīgajam profesionālim pilnībā vai daļēji ierobežo vai aizliedz veikt profesionālo darbību. Minētā informācija ietver tikai:
profesionāļa identitāti;
attiecīgo profesiju;
informāciju par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu;
ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu; un
laikposmu, kurā piemēro ierobežojumu vai aizliegumu.
57. pants
Centralizēta tiešsaistes piekļuve informācijai
Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētā informācija ir pieejama tiešsaistē, izmantojot vienotos kontaktpunktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 6 ) 6. pantā, un tiek regulāri atjaunināta:
visu dalībvalstī reglamentēto profesiju saraksts, tostarp par katru reglamentēto profesiju atbildīgās kompetentās iestādes un 57.b pantā minēto atbalsta centru kontaktinformācija;
profesiju saraksts, kurām ir pieejama Eiropas profesionālā karte, minētās kartes darbība, tostarp visas saistītās maksas, kuras jāmaksā profesionāļiem, un kompetentās iestādes, kas izsniedz minēto karti;
visu profesiju saraksts, kurām dalībvalsts piemēro 7. panta 4. punktu saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem;
reglamentētās izglītības un apmācības, kā arī apmācības ar īpašu struktūru saraksts, kā minēts 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā;
prasības un procedūras, kas minētas 7., 50., 51. un 53. pantā attiecībā uz dalībvalstī reglamentētajām profesijām, tostarp visas saistītās maksas, kuras jāmaksā pilsoņiem, kā arī dokumentus, kas pilsoņiem ir jāiesniedz kompetentajām iestādēm;
informācija par to, kā saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem apstrīdēt kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.
57.a pants
Procedūras, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus
57.b pants
Atbalsta centri
57.c pants
Deleģēšanas īstenošana
58. pants
Komiteju procedūra
59. pants
Pārredzamība
Dalībvalstis izskata, vai prasības to tiesību sistēmā, kas ierobežo piekļuvi profesijai vai darbību tajā, atļaujot to tikai personām ar konkrētu profesionālo kvalifikāciju, tostarp arī profesionālo nosaukumu izmantošanu un profesionālās darbības, kuras atļauts veikt, izmantojot šādu nosaukumu, un kas šajā pantā minētas kā “prasības”, atbilst šādiem principiem:
prasības nedrīkst būt tieši vai netieši diskriminējošas pilsonības vai dzīvesvietas dēļ;
prasībām jābūt pamatotām ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm;
prasībām jābūt piemērotām, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tās nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.
VI SADAĻA
Citi noteikumi
60. pants
Ziņojumi
No 2016. gada 18. janvāra pirmajā daļā minētajā statistikas kopsavilkumā par pieņemtiem lēmumiem ietver sīki izklāstītu informāciju par to lēmumu skaitu un veidiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp par lēmumu veidiem attiecība uz daļēju piekļuvi, ko pieņēmušas kompetentās iestādes saskaņā ar 4.f pantu, un aprakstu par galvenajām problēmām, kas radušas saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.
Pirmajā šādā ziņojumā sevišķu uzmanību pievērš šajā direktīvā ieviestajiem jaunajiem elementiem un jo īpaši šādiem jautājumiem:
Eiropas profesionālās kartes darbībai;
zināšanu, prasmju un kompetenču aktualizēšanai attiecībā uz profesijām, kas ietvertas III sadaļas III nodaļā, tostarp attiecībā uz 31. panta 7. punktā minēto kompetenču sarakstu;
kopējā apmācības satvara un kopējo apmācības pārbaužu darbībai;
īpašās kvalifikācijas celšanas programmas rezultātiem, kas paredzēta saskaņā ar Rumānijas normatīvajiem un administratīviem aktiem attiecībā uz personām, kurām ir 33.a pantā minētie kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā arī personām, kurām ir kvalifikāciju apliecinošie pēcvidusskolas līmeņa dokumenti, lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt pašreizējos noteikumus, kuri reglamentē iegūto tiesību režīmu, ko piemēro Rumānijā izsniegtajiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.
Dalībvalstis iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai.
61. pants
Atkāpes klauzula
Ja saistībā ar kāda šīs direktīvas noteikuma piemērošanu dalībvalsts saskaras ar ievērojamām grūtībām kādā noteiktā jomā, Komisija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti izskata šīs grūtības.
Attiecīgā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai ļautu attiecīgajai dalībvalstij uz ierobežotu laiku nepiemērot attiecīgo noteikumu.
62. pants
Atcelšana
No … ir atceltas Direktīvas 77/452/EEK, 77/453/EEK, 78/686/EEK, 78/687/EEK, 78/1026/EEK, 78/1027/EEK, 80/154/EEK, 80/155/EEK, 85/384/EEK, 85/432/EEK, 85/433/EEK, 89/48/EEK, 92/51/EEK, 93/16/EEK un 99/42/EEK. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un šī atcelšana neiespaido aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām direktīvām.
63. pants
Transponēšana
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2007. gada 20. oktobrim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
64. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
65. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Direktīvas 3. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošo profesionālo asociāciju un organizāciju saraksts
ĪRIJA ( 11 )
The Institute of Chartered Accountants in Ireland ( 12 )
The Institute of Certified Public Accountants in Ireland ()
The Association of Certified Accountants ()
Institution of Engineers of Ireland
Irish Planning Institute
APVIENOTĀ KARALISTE
Institute of Chartered Accountants in England and Wales
Institute of Chartered Accountants of Scotland
Institute of Chartered Accountants in Ireland
Chartered Association of Certified Accountants
Chartered Institute of Loss Adjusters
Chartered Institute of Management Accountants
Institute of Chartered Secretaries and Administrators
Chartered Insurance Institute
Institute of Actuaries
Faculty of Actuaries
Chartered Institute of Bankers
Institute of Bankers in Scotland
Royal Institution of Chartered Surveyors
Royal Town Planning Institute
Chartered Society of Physiotherapy
Royal Society of Chemistry
British Psychological Society
Library Association
Institute of Chartered Foresters
Chartered Institute of Building
Engineering Council
Institute of Energy
Institution of Structural Engineers
Institution of Civil Engineers
Institution of Mining Engineers
Institution of Mining and Metallurgy
Institution of Electrical Engineers
Institution of Gas Engineers
Institution of Mechanical Engineers
Institution of Chemical Engineers
Institution of Production Engineers
Institution of Marine Engineers
Royal Institution of Naval Architects
Royal Aeronautical Society
Institute of Metals
Chartered Institution of Building Services Engineers
Institute of Measurement and Control
British Computer Society
▼M9 —————
IV PIELIKUMS
Darbības, kas saistītas ar profesionālās pieredzes kategorijām, kuras minētas 17., 18. un 19. pantā
I saraksts
Pamatgrupas, ko aptver Direktīva 64/427/EEK, kuru groza Direktīva 69/77/EEK un Direktīvas 68/366/EEK un 82/489/EEK
1 Direktīva 64/427/EEK
(liberalizācijas Direktīva: 64/429/EEK)
NICE nomenklatūra (kas atbilst ISIC 23. — 40. pamatgrupai)
pamatgrupa |
23 |
Tekstilizstrādājumu ražošana |
232 |
Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar vilnas apstrādes iekārtām |
|
233 |
Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar kokvilnas apstrādes iekārtām |
|
234 |
Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar zīda apstrādes iekārtām |
|
235 |
Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar linu un kaņepāju apstrādes iekārtām |
|
236 |
Citu tekstilšķiedru rūpniecības nozares (džutas, cietās šķiedras nozares utt.), tauvu ražošana |
|
237 |
Adītu un tamborētu izstrādājumu ražošana |
|
238 |
Tekstila apdare |
|
239 |
Citas tekstilrūpniecības nozares |
|
pamatgrupa |
24 |
Apavu, citu apģērbu un gultasveļas ražošana |
241 |
Mehanizēta apavu ražošana (izņemot apavus no gumijas vai koka), |
|
242 |
Apavu ražošana un labošana, izmantojot roku darbu |
|
243 |
Gatavu apģērbu ražošana (izņemot kažokādas) |
|
244 |
Matraču un gultasveļas ražošana |
|
245 |
Ādas un kažokādas nozares |
|
pamatgrupa |
25 |
Kokumateriālu un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeļu ražošanu |
251 |
Meža materiālu zāģēšana un mehanizēta sagatavošana |
|
252 |
Daļēji apstrādātu koka ražojumu ražošana |
|
253 |
Koka celtņu komponentu sērijveida ražošana, ieskaitot grīdas, |
|
254 |
Koka konteineru ražošana |
|
255 |
Citu koka izstrādājumu ražošana (izņemot mēbeles) |
|
259 |
Salmu, korķa, klūgu, pinumu, daktu un rotangpalmas izstrādājumu ražošana, suku izgatavošana |
|
pamatgrupa |
26 |
260 Koka mēbeļu ražošana |
pamatgrupa |
27 |
Papīra un papīra izstrādājumu ražošana |
271 |
Papīra masas, papīra un kartona ražošana |
|
272 |
Papīra un kartona apstrāde, kā arī papīra masas izstrādājumu ražošana |
|
pamatgrupa |
28 |
280 Iespiešanas, izdevēju darbs un radniecīgās nozares |
pamatgrupa |
29 |
Ādas nozare |
291 |
Miecētavas un ādas apdarināšanas uzņēmumi |
|
292 |
Ādas izstrādājumu ražošana |
|
ex pamatgrupa |
30 |
Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, mākslīgu šķiedru un cietes izstrādājumu ražošana |
301 |
Gumijas un azbesta apstrāde |
|
302 |
Plastmasas materiālu apstrāde |
|
303 |
Mākslīgu šķiedru ražošana |
|
ex pamatgrupa |
31 |
Ķīmiskā rūpniecība |
311 |
Ķīmisko pamatmateriālu ražošana un šādu materiālu tālāka pārstrāde |
|
312 |
Specializēta ķimikāliju ražošana vienīgi rūpnieciskiem un lauksaimniecības mērķiem (ieskaitot dzīvnieku vai augu tauku un eļļas ražošanu rūpnieciskiem mērķiem, kas atbilst ISIC grupai 312) |
|
313 |
Vienīgi lietošanai mājās vai ofisā paredzētu ķimikāliju specializēta ražošana (izņemot medikamentu un farmaceitisku izstrādājumu ražošanu (ISIC ex grupa 319)) |
|
pamatgrupa |
32 |
320 Naftas rūpniecība |
pamatgrupa |
33 |
Nemetāla minerālproduktu ražošana |
331 |
Konstrukcijās paredzētu māla izstrādājumu ražošana |
|
332 |
Stikla un stikla izstrādājumu ražošana |
|
333 |
Keramikas izstrādājumu, tai skaitā ugunsizturīgu izstrādājumu ražošana |
|
334 |
Cementa, kaļķu un ģipša izstrādājumu ražošana |
|
335 |
Konstrukcijās materiālu ražošana no betona, cementa un ģipša |
|
339 |
Akmens apstrāde un nemetāla minerālproduktu ražošana |
|
pamatgrupa |
34 |
Melno un krāsaino metālu ražošana un primārā pārveide |
341 |
Dzelzs un tērauda rūpniecība (atbilstīgi EOTK Līgumam, tai skaitā integrētie koksa uzņēmumi, kas pieder tēraudlietuvēm) |
|
342 |
Tērauda cauruļu ražošana |
|
343 |
Stiepļu vilkšana, aukstā izstiepšana, slokšņu aukstā velmēšana, aukstā veidošana |
|
345 |
Melno un krāsaino metālu liešanas veidņi |
|
pamatgrupa |
35 |
Metāla izstrādājumu ražošana (izņemot mehānismus un transporta iekārtas) |
351 |
Kalšana, smagā štancēšana un smagā presēšana |
|
352 |
Sekundārā pārveide un virsmas apstrāde |
|
353 |
Metāliski karkasi |
|
354 |
Katlu ražošana, saimniecības preču ražošana |
|
355 |
Instrumentu un darbarīku, kā arī pabeigtu metāla izstrādājumu ražošana (izņemot elektropiederumus) |
|
356 |
Mašīnbūves papildu darbības |
|
pamatgrupa |
36 |
Mašīnu ražošana, izņemot elektriskās mašīnas |
361 |
Lauksaimniecības mašīnu un traktoru ražošana |
|
362 |
Biroja tehnikas ražošana |
|
363 |
Metālapstrādes un citu darbagaldu ražošana, kā arī un armatūras un pierīču ražošana minētajām un citām spēka mašīnām |
|
364 |
Tekstilmašīnu un piederumu ražošana, šujmašīnu ražošana, |
|
365 |
Pārtikas un dzērienu rūpniecībai, kā arī ķīmiskajai rūpniecībai un radniecīgajām rūpniecības nozarēm paredzētu mašīnu un iekārtu ražošana |
|
366 |
Izmantošanai raktuvēs, dzelzs un tērauda lietuvēs kā celtniecībā paredzētu mašīnu un iekārtu ražošana; mehānisko krāvēju ražošana |
|
367 |
Transmisijas iekārtu ražošana |
|
368 |
Citu īpašiem rūpnieciskiem mērķiem paredzētu mašīnu ražošana |
|
369 |
Citu tādu mašīnu un iekārtu ražošana, ko nedarbina elektrība |
|
pamatgrupa |
37 |
Elektrotehnika |
371 |
Elektrisko vadu un kabeļu ražošana |
|
372 |
Motoru, ģeneratoru, transformatoru, slēdžu un citu līdzīgu elektroierīču ražošana elektriskās strāvas nodrošināšanai |
|
373 |
Tiešam rūpnieciskam izmantojumam paredzētu elektroiekārtu ražošana |
|
374 |
Sakaru tehnikas, skaitītāju un citu mērierīču, kā arī medicīnisko elektroiekārtu ražošana |
|
375 |
Elektronisko iekārtu, radio un televīzijas uztvērēju, audioiekārtu ražošana |
|
376 |
Sadzīves elektroiekārtu ražošana |
|
377 |
Lampu un apgaismes iekārtu ražošana |
|
378 |
Bateriju un akumulatoru ražošana |
|
379 |
Elektroiekārtu labošana, komplektēšana un uzstādīšana, ko veic speciālists |
|
ex pamatgrupa |
38 |
Transporta iekārtu ražošana |
383 |
Motorizētu transporta līdzekļu un to daļu ražošana |
|
384 |
Motorizēto transporta līdzekļu, motociklu un velosipēdu labošana |
|
385 |
Motociklu, velosipēdu un to daļu ražošana |
|
386 |
Citur neklasificētu transporta iekārtu ražošana |
|
pamatgrupa |
39 |
Dažādas rūpniecības nozares |
391 |
Mērinstrumentu, kontroles instrumentu, precīzijas instrumentu ražošana |
|
392 |
Medicīnisko un ķirurģisko instrumentu un iekārtu, kā arī ortopēdisko ierīču ražošana (izņemot ortopēdiskos apavus) |
|
393 |
Fotoaparātu un optisko instrumentu ražošana |
|
394 |
Pulksteņu ražošana un remonts |
|
395 |
Dārgakmeņu un dārgmetālu ražošana |
|
396 |
Mūzikas instrumentu ražošana un remonts |
|
397 |
Spēļu, rotaļlietu, sporta un atlētikas piederumu ražošana |
|
399 |
Citas rūpniecības nozares |
|
pamatgrupa |
40 |
Celtniecība |
400 |
Nespecifiska celtniecība, nojaukšanas darbi |
|
401 |
Ēku celtniecība (dzīvojamo un cita veida ēku celtniecība) |
|
402 |
Inženierbūvniecība: ceļu, tiltu, dzelzceļu u. tml. būvniecība |
|
403 |
Montāžas darbi |
|
404 |
Dekorēšanas un apdares darbi |
2 Direktīva 68/366/EEK
(liberalizāijas Direktīva: 68/365/EEK)
NICE nomenklatūra
Pamatgrupa |
20 A |
200 Rūpniecības nozares, kas ražo augu un dzīvnieku taukus un eļļas |
20 B |
Pārtikas rūpniecības nozares (izņemot dzērienu ražošanu) |
|
201 |
Kaušana, gaļas gatavošana un konservēšana |
|
202 |
Piena un piena produktu ražošana |
|
203 |
Augļu un dārzeņu konservēšana |
|
204 |
Zivju un citu jūras produktu konservēšana |
|
205 |
Graudu miltrūpniecības produktu ražošana |
|
206 |
Maizes izstrādājumu, tai skaitā sausiņu un cepumu ražošana |
|
207 |
Cukura rūpniecība |
|
208 |
Kakao, šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu ražošana |
|
209 |
Dažādu pārtikas produktu ražošana |
|
Pamatgrupa |
21 |
Dzērienu ražošana |
211 |
Etilspirta ražošana raudzējot, rauga un spirta ražošana |
|
212 |
Vīna un citu beziesala alkoholisko dzērienu ražošana |
|
213 |
Brūvēšana un iesala gatavošana |
|
214 |
Bezalkoholisko dzērienu un gāzēto dzērienu rūpniecība |
|
ex 30 |
Gumijas izstrādājumu un plastmasas materiālu, mākslīgu un sintētisku šķiedru un cietes izstrādājumu ražošana |
|
304 |
Cietes izstrādājumu ražošana |
3 Direktīva 82/489/EEK
ISIC nomenklatūra
Ex 855 |
frizētavas (izņemot pedikīra darbību un skaistumkopšanas apmācību skolas |
II saraksts
Pamatgrupas Direktīvās 75/368/EEK, 75/369/EEK un 82/470/EEK
1 Direktīva 75/368/EEK (darbības, kas uzskaitītas 5. panta 1. punktā)
ISIC nomenklatūra
ex 04 |
Zvejniecība |
|
043 |
Zvejniecība iekšējos ūdeņos |
|
ex 38 |
Transporta iekārtu ražošana |
|
381 |
Kuģu būve un remonts |
|
382 |
Dzelzceļu iekārtu ražošana |
|
386 |
Lidaparātu ražošana (ieskaitot kosmisko kuģu ražošanu) |
|
ex 71 |
Ar transportu saistītās un citas darbības, kas attiecas uz šādām grupām: |
|
ex 711 |
Pakalpojumi, ko sniedz guļamvagonos un restorānvagonos, dzelzceļa sastāva tehniskā apkope, ko veic depo, vagonu tīrīšana |
|
ex 712 |
Pasažieru transporta parka fonda uzturēšana pārvadājumiem pilsētās, priekšpilsētās un starp pilsētām |
|
ex 713 |
Cita veida cietzemes pasažieru transporta parku fonda uzturēšana (piem., automobiļu, tālsatiksmes autobusu un taksometru transporta parku fonda uzturēšana) |
|
ex 714 |
Ceļu transporta atbalstam paredzētu pakalpojumu nodrošināšana un uzturēšana (piem., ceļu, tuneļu un maksas tiltu, preču noliktavu, automobiļu parku, autobusu un tramvaju depo vadība un uzturēšana) |
|
ex 716 |
Darbības, kas saistītas ar iekšzemes ūdens transportu (piem., ūdensceļu, ostu un citu ar iekšzemes ūdens transportu saistītu darbību vadība un uzturēšana, velkoņu un loču pakalpojumi ostās, boju izlikšana, kuģu iekraušanas un izkraušanas darbi un citas līdzīgas darbības, tādas kā kuģu glābšana, vilkšana tauvā un laivu staciju vadība) |
|
73 |
Sakari: pasta pakalpojumi un tālsakari |
|
ex 85 |
Personiskie pakalpojumi |
|
854 |
Veļas mazgāšana un veļas mazgāšanas pakalpojumi, ķīmiskā tīrīšana un krāsošana |
|
ex 856 |
Fotostudijas: portreti un komercfotogrāfijas, izņemot fotožurnālistus |
|
ex 859 |
Citviet neklasificēti personiski pakalpojumi (tikai ēku uzturēšana un tīrīšana, vai to aprīkošana) |
2 Direktīva 75/369/EEK (6. pants: kur darbība tiek uzskatīta par rūpniecisku vai sīkamatniecisku darbību)
ISIC nomenklatūra
Šādu darbību veikšana ceļojot:
preču pirkšana un pārdošana:
darbības, uz kurām attiecas pieņemti pārejas pasākumi, kuri skaidri izslēdz vai nemin šādu darbību piekopšanu ceļojot.
3 Direktīva 82/470/EEK (6. panta 1. un 3. punkts)
ISIC nomenklatūras 718. un 720. grupa
Paredzētās darbības jo īpaši ir:
noslēdzot līgumus ar transporta uzņēmējiem vadītāju vārdā;
izvēloties transportēšanas metodi, firmu un maršrutu, ko vadītājs uzskata par visrentablāko;
organizējot transporta darbības tehniskos aspektus (piemēram, transportēšanai nepieciešamā iepakošana); veicot dažādas darbības, kas saistītas ar transportēšanu (piemēram, ledus krājumu nodrošināšana vagoniem — saldētavām);
kārtojot formalitātes, kas saistītas ar transportēšanu, tādas kā ceļa zīmju sastādīšana, sūtījumu savākšana un izsniegšana;
koordinējot dažādās transportēšanas stadijas, nodrošinot tranzīta, pārsūtīšanas, starpsūtīšanas un citas no tās izrietošas darbības;
organizējot gan kravu, gan pārvadātājus, gan transportēšanas līdzekļus personām, kuras vai nu nosūta, vai arī saņem preces:
(Darbības, kas uzskaitītas 2. panta A punkta a), b) un d) apakšpunktā).
III saraksts
Direktīvas 64/222/EEK, 68/364/EEK, 68/368/EEK, 75/368/EEK, 75/369/EEK, 70/523/EEK un 82/470/EEK
1 Direktīva 64/222/EEK
(liberalizācijas Direktīvas: 64/223/EEK un 64/224/EEK)
Pašnodarbināto personu darbība vairumtirdzniecībā, izņemot medicīnisko un farmaceitisko produktu, toksisko produktu un patogēnu un ogļu vairumtirdzniecību (ex grupa 611).
Tāda starpnieka profesionālas darbības, ko viena vai vairākas personas ir pilnvarojušas un uzlikušas tam par pienākumu iesaistīties komercdarījumos šo personu vārdā un uzdevumā.
Tāda starpnieka profesionālas darbības, kurš, kaut arī tas nav viņa pastāvīgs pienākums, dibina kontaktus starp cilvēkiem, kuri vēlas tieši slēgt savstarpēju līgumu, vai arī kārto viņu komercdarījumus vai palīdz tos īstenot.
Tāda starpnieka profesionālas darbības, kurš savā vārdā slēdz komercdarījumus citu uzdevumā.
Tāda starpnieka profesionālas darbības, kas citu uzdevumā veic vairumtirdzniecību izsolē.
Tāda starpnieka profesionālas darbības, kas apmeklē potenciālos klientus, lai saņemtu pasūtījumus.
Profesionāli starpniecības pakalpojumi, ko sniedz starpnieks, kas ir pieņemts darbā vienā vai vairākos tirdzniecības, rūpniecības vai sīkamatniecības uzņēmumos.
2 Direktīva 68/364/EEK
(liberalizācijas Direktīva: 68/363/EEK)
ISIC ex grupa 612 Mazumtirdzniecība
Izslēgtās darbības:
012 |
Lauku saimniecībā esošo mašīnu izīrēšana |
640 |
Nekustamais īpašums, īpašuma izīrēšana |
713 |
Automobiļu, ratu un zirgu izīrēšana |
718 |
Dzelzceļa vagonu izīrēšana |
839 |
Mašīnu izīrēšana komercuzņēmumiem |
841 |
Vietu rezervēšana kinoteātros un kinofilmu iznomāšana |
842 |
Vietu rezervēšana teātros un teātra iekārtu iznomāšana |
843 |
Laivu, velosipēdu vai ar naudu darbināmu spēļu automātu izīrēšana |
853 |
Mēbelētu istabu izīrēšana |
854 |
Tīras veļas izīrēšana |
859 |
Apģērba izīrēšana |
3 Direktīva 68/368/EEK
(liberalizācijas Direktīva: 68/367/EEK)
ISIC nomenklatūra
Viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, nometnes (ISIC grupa 853)
1. |
Restorāni, kafejnīcas, krodziņi un citi dzērienu un ēdienu tirdzniecības uzņēmumi (ISIC grupa 852) |
2. |
Viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, nometnes (ISIC grupa 853) |
4 Direktīva 75/368/EEK (7. pants)
Visas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 75/368/EEK pielikumā, izņemot tās, kas uzskaitītas šīs direktīvas 5. panta d) apakšpunktā (šā pielikuma Ib saraksta 1. punkts).
ISIC nomenklatūra
ex 62 |
Bankas un citas finanšu iestādes |
|
ex 620 |
Sabiedrības, kas pērk patentus un licencē |
|
ex 71 |
Transports |
|
ex 713 |
Ceļu pasažieru transports, izņemot pārvadājumus ar automobiļiem |
|
ex 719 |
Šķidro ogļūdeņražu un citu šķidro ķimikāliju transportēšana pa cauruļvadiem |
|
ex 82 |
Publiskie pakalpojumi |
|
827 |
Bibliotēkas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi |
|
ex 84 |
Rekreācijas pakalpojumi |
|
843 |
Citviet neklasificēti rekreācijas pakalpojumi: — ar sportu saistītas darbības ( sporta laukumi, sporta pasākumu organizēšana un tml.), izņemot sporta instruktoru darbības, — sacīkstes ( sacīkšu zirgu staļļi, sacīkšu laukumi, sacīkšu trases, utt.) — citas rekreācijas darbības (cirki, atrakciju parki un citas izklaides) |
|
ex 85 |
Personiski pakalpojumi |
|
ex 851 |
Mājkalpotāja pakalpojumi |
|
ex 855 |
Skaistumkopšanas saloni un manikīru pakalpojumi, izņemot pedikīra pakalpojumus un profesionālu kosmetologu un frizieru skolu pakalpojumus |
|
ex 859 |
Personiski pakalpojumi, kas citviet nav klasificēti, izņemot sporta un medicīniskos masierus un kalnu gidus, kas iedalīti šādās grupās: — dezinfekcija un insektu kontrole — tērpu izīrēšana un glabātavas — laulību biroji un līdzīgi dienesti — astroloģija, zīlēšana un tml. — sanitārie dienesti un saistītas darbības — apbedīšanas pakalpojumi un kapsētu uzturēšana — kurjeri un tulki–gidi |
5 Direktīva 75/369/EEK (5. pants)
Šādu darbību veikšana ceļojot:
preču pirkšana un pārdošana:
darbības, uz kurām attiecas pieņemti pārejas pasākumi, kas skaidri izslēdz vai nemin šādu darbību piekopšanu ceļojot.
6 Direktīva 70/523/EEK
Pašnodarbinātu personu darbības ogļu vairumtirdzniecībā un starpnieku darbības ogļu tirdzniecībā (ex grupa 6112, ISIC nomenklatūra)
7 Direktīva 82/470/EEK (6. panta 2. punkts)
(Darbības, kas uzskaitītas 2. panta A punkta c) un e) apakšpunktā, B punkta b) apakšpunktā, C un D punktā)
Šīs darbības jo īpaši ietver:
V PIELIKUMS
Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu
V.1. Ārsts
5.1.1. Ārsta ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Diploma van arts/Diplôme de docteur en médecine |
— Les universités/De universiteiten |
|
20.12.1976. |
Diplôme de “médecin”/Master in de geneeskunde |
— Le Jury compétent d’enseignement de la Communauté française/De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap |
|||
България |
Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “магистър” по Медицина” и професионална квалификация “Магистър-лекар” |
Университет |
|
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o ukončení studia ve studijním programu všeobecné lékařství (doktor medicíny, MUDr.) |
Lékářská fakulta univerzity v České republice |
|
1.5.2004. |
Danmark |
Bevis for kandidatuddannelsen i medicin (cand.med.) Bevis for bestået lægevidenskabelig embedseksamen (cand.med.) |
Universitet |
1. Autorisation som læge 2. Tilladelse til selvstændigt virke som læge |
20.12.1976. |
Deutschland |
— Zeugnis über die Ärztliche Prüfung — Zeugnis über die Ärztliche Staatsprüfung und Zeugnis über die Vorbereitungszeit als Medizinalassistent, soweit diese nach den deutschen Rechtsvorschriften noch für den Abschluss der ärztlichen Ausbildung vorgesehen war |
Zuständige Behörden |
|
20.12.1976. |
Eesti |
Arstikraad Degree in Medicine (MD) Diplom arstiteaduse õppekava läbimise kohta |
Tartu Ülikool |
|
1.5.2004. |
Ελλάς |
Πτυχίο Ιατρικής |
— Ιατρική Σχολή Πανεπιστημίου, — Σχολή Επιστημών Υγείας, Τμήμα Ιατρικής Πανεπιστημίου |
|
1.1.1981. |
España |
Título de Licenciado en Medicina y Cirugía Título de Licenciado en Medicina Título de Graduado/a en Medicina |
— Ministerio de Educación y Cultura — El rector de una Universidad |
|
1.1.1986. |
France |
Diplôme d’Etat de docteur en Médicine |
Universités |
|
20.12.1976. |
Diplôme de fin de deuxième cycle des études médicales (7) |
|
|
||
Diplôme de formation approfondie en sciences médicales (8) |
|
Certificat de compétence clinique |
||
Hrvatska |
Diploma “doktor medicine/doktorica medicine” |
Medicinski fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj |
|
1.7.2013. |
Ireland |
Primary qualification |
Competent examining body |
Certificate of experience |
20.12.1976. |
Italia |
Diploma di laurea in medicina e chirurgia |
Università |
Diploma di abilitazione all’esercizio della medicina e chirurgia (10) |
20.12.1976. |
Κύπρος |
Πιστοποιητικό Εγγραφής Ιατρού |
Ιατρικό Συμβούλιο |
|
1.5.2004. |
Πτυχίο Ιατρικής |
Ιατρικη σχολη πανεπιστημιου κυπρου (1) |
|||
|
Ευρωπαϊκό Πανεπιστήμιο Κύπρου (2) |
|||
|
Πανεπιστήμιο Λευκωσίας (3) |
|||
Latvija |
Ārsta diploms |
Universitātes tipa augstskola |
|
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą gydytojo kvalifikaciją |
Universitetas |
1. Internatūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą medicinos gydytojo profesinę kvalifikaciją |
1.5.2004. |
2. Magistro diplomas (medicinos magistro kvalifikacinis laipsnis ir gydytojo kvalifikacija) |
2. Internatūros pažymėjimas (medicinos gydytojo profesinė kvalifikacija) |
|||
Luxembourg |
Diplôme d’Etat de docteur en médecine, chirurgie et accouchements |
Jury d’examen d’Etat |
Certificat de stage |
20.12.1976. |
Magyarország |
Okleveles orvosdoktor oklevél (dr. med) |
Egyetem |
|
1.5.2004. |
Malta |
Lawrja ta’ Tabib tal-Mediċina u l-Kirurġija |
Università ta’ Malta |
Ċertifikat ta’ reġistrazzjoni maħruġ mill-Kunsill Mediku |
1.5.2004. |
Nederland |
Getuigschrift van met goed gevolg afgelegd artsexamen |
Faculteit Geneeskunde |
|
20.12.1976. |
Master of Science in de Geneeskunde (9) |
|
|||
Österreich |
Urkunde über die Verleihung des akademischen Grades Doktor der gesamten Heilkunde (bzw. Doctor medicinae universae, Dr.med.univ.) |
Medizinische Fakultät einer Universität, bzw Medizinische Universität |
|
1.1.1994. |
Polska |
Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku lekarskim z tytułem “lekarz” |
Szkoły wyższe |
Świadectwo złożenia Lekarskiego Egzaminu Państwowego (4)/Świadectwo złożenia Lekarskiego Egzaminu Końcowego (5) |
1.5.2004. |
Zaświadczenie o ukończeniu stażu podyplomowego |
||||
Portugal |
Carta de Curso de licenciatura em medicina Certificado de mestrado integrado em medicina |
Universidades |
Certificado emitido pela Ordem dos Médicos |
1.1.1986. |
România |
Diplomă de licență de doctor medic Diploma de licență și master (6) |
Universități Ministerul Educației Naționale (6) |
|
1.1.2007. |
Slovenija |
Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “doktor medicine/doktorica medicine” |
Univerza |
Potrdilo o Opravljenem Strokovnem Izpitu za Poklic Zdravnik/Zdravnica |
1.5.2004. |
Slovensko |
DIPLOM všeobecné lekárstvo doktor všeobecného lekárstva (“MUDr.”) |
Univerzita |
|
1.5.2004. |
Suomi/Finland |
Lääketieteen lisensiaatin tutkinto/Medicine licentiatexamen |
Yliopisto |
|
1.1.1994. |
Sverige |
Läkarexamen |
Universitet eller högskola |
Bevis om legitimation som läkare, utfärdat av Socialstyrelsen |
1.1.1994. |
United Kingdom |
Primary qualification (11) |
Competent examining body |
Certificate of experience |
20.12.1976. |
(1)
No 2013. gada septembra.
(2)
No 2013. gada septembra.
(3)
No 2014. gada oktobra.
(4)
Līdz 2012. gadam.
(5)
No 2013. gada.
(6)
No 2011. gada.
(7)
No 2003./2004. līdz 2013./2014. gadam.
(8)
No 2014./2015. gada.
(9)
No 2001./2002. gada.
(10)
Līdz 2.4.2020.
(11)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
5.1.2. Specializēto ārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgie |
Bijzondere beroepstitel van geneesheer-specialist/Titre professionnel particulier de médecin spécialiste |
Minister bevoegd voor Volksgezondheid/Ministre de la Santé publique |
20.12.1976. |
България |
Свидетелство за призната специалност |
Университет |
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o specializaci |
Ministerstvo zdravotnictví |
1.5.2004. |
Danmark |
Bevis for tilladelse til at betegne sig som speciallæge |
Sundhedsstyrelsen Styrelsen for Patientsikkerhed |
20.12.1976. |
Deutschland |
Fachärztliche Anerkennung |
Landesärztekammer |
20.12.1976. |
Eesti |
Residentuuri lõpetamist tõendav tunnistus Residentuuri lõputunnistus eriarstiabi erialal |
Tartu Ülikool |
1.5.2004. |
Ελλάς |
Τίτλος Ιατρικής Ειδικότητας |
1. Περιφέρεια 2. Νομαρχιακή Αυτοδιοίκηση 3. Νομαρχία |
1.1.1981. |
España |
Título de Especialista |
Ministerio de Educación y Cultura |
1.1.1986. |
France |
1. Certificat d’études spéciales de médecine accompagné du diplôme d’Etat de docteur en médecine |
1. Universités |
20.12.1976. |
2. Attestation de médecin spécialiste qualifié accompagnée du diplôme d’Etat de docteur en médecine |
2. Conseil de l’Ordre des médecins |
||
3. Diplôme d’études spécialisées ou diplôme d’études spécialisées complémentaires qualifiant de médecine accompagné du diplôme d’Etat de docteur en médecine |
3. Universités |
||
Hrvatska |
Diploma o specijalističkom usavršavanju |
Ministarstvo nadležno za zdravstvo |
1.7.2013. |
Ireland |
Certificate of Specialist doctor |
Competent authority |
20.12.1976. |
Italia |
Diploma di medico specialista |
Università |
20.12.1976. |
Κύπρος |
Πιστοποιητικό Αναγνώρισης Ειδικότητας |
Ιατρικό Συμβούλιο |
1.5.2004. |
Latvija |
“Sertifikāts” – kompetentu iestāžu izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu specialitātē |
Latvijas Ārstu biedrība Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība |
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo specialisto profesinę kvalifikaciją 2. Rezidentūros pažymėjimas (gydytojo specialisto profesinė kvalifikacija) |
Universitetas |
1.5.2004. |
Luxembourg |
Certificat de médecin spécialiste |
Ministre de la Santé publique |
20.12.1976. |
Magyarország |
Szakorvosi bizonyítvány |
Nemzeti Vizsgabizottság |
1.5.2004. |
Malta |
Ċertifikat ta’ Speċjalista Mediku |
Kumitat ta’ Approvazzjoni dwar Speċjalisti |
1.5.2004. |
Nederland |
Bewijs van inschrijving in een Specialistenregister |
— Medische Specialisten Registratie Commissie (MSRC) van de Koninklijke Nederlandsche Maatschappij tot bevordering der Geneeskunst — Sociaal-Geneeskundigen Registratie Commissie (SGRC) van de Koninklijke Nederlandsche Maatschappij tot Bevordering der Geneeskunst |
20.12.1976. |
Diploma geneeskundig specialist |
— Registratiecommissie Geneeskundig Specialisten (RGS) van de Koninklijke Nederlandsche Maatschappij tot Bevordering der Geneeskunst (1) |
||
Österreich |
Facharztdiplom |
Österreichische Ärztekammer |
1.1.1994. |
Polska |
Dyplom uzyskania tytułu specjalisty |
Centrum Egzaminów Medycznych |
1.5.2004. |
Portugal |
Titulo de especialista |
Ordem dos Médicos |
1.1.1986. |
România |
Certificat de medic specialist |
Ministerul Sănătății |
1.1.2007. |
Slovenija |
Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu |
1. Ministrstvo za zdravje 2. Zdravniška zbornica Slovenije |
1.5.2004. |
Slovensko |
Diplom o špecializácii |
1. Slovenská zdravotnícka univerzita 2. Univerzita Komenského v Bratislave 3. Univerzita Pavla Jozefa Šafárika v Košiciach |
1.5.2004. |
Suomi/Finland |
Erikoislääkärin tutkinto/Specialläkarexamen |
Yliopisto |
1.1.1994. |
Sverige |
Bevis om specialkompetens som läkare, utfärdat av Socialstyrelsen |
Socialstyrelsen |
1.1.1994. |
United Kingdom |
Certificate of Completion of training (2) |
Postgraduate Medical Education and Training Board General Medical Council |
20.12.1976. 1.4.2010. |
(1)
No 2013. gada janvāra.
(2)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
5.1.3. Apmācību kursu nosaukumi specializētajā medicīnā
|
Anestezioloģija |
Vispārējā ķirurģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Anesthésie-réanimation/Anesthesie-reanimatie |
Chirurgie/Heelkunde |
България |
Анестезиология и интензивно лечение |
Хирургия |
Česko |
Anesteziologie a intenzivní medicína |
Chirurgie |
Danmark |
Anæstesiologi |
Kirurgi |
Deutschland |
Anästhesiologie |
(Allgemeine) Chirurgie |
Eesti |
Anestesioloogia |
Üldkirurgia |
Ελλάς |
Αναισθησιολογία |
Χειρουργική |
España |
Anestesiología y Reanimación |
Cirugía general y del aparato digestivo |
France |
Anesthésie-réanimation |
Chirurgie générale |
Hrvatska |
Anesteziologija, reanimatologija i intenzivna medicina |
Opća kirurgija |
Ireland |
Anaesthesia (3) Anaesthesiology (4) |
General surgery |
Italia |
Anestesia, rianimazione e terapia intensiva Anestesia, rianimazione, terapia intensiva e del dolore (2) |
Chirurgia generale |
Κύπρος |
Αναισθησιολογία |
Γενική Χειρουργική |
Latvija |
Anestezioloģija un reanimatoloģija |
Ķirurģija |
Lietuva |
Anesteziologija reanimatologija |
Chirurgija |
Luxembourg |
Anesthésie-réanimation |
Chirurgie générale |
Magyarország |
Aneszteziológia és intenzív terápia |
Sebészet |
Malta |
Anesteżija u Kura Intensiva |
Kirurġija Ġenerali |
Nederland |
Anesthesiologie |
Heelkunde |
Österreich |
Anästhesiologie und Intensivmedizin |
— Chirurgie — Allgemeinchirurgie und Viszeralchirurgie (1) |
Polska |
Anestezjologia i intensywna terapia |
Chirurgia ogólna |
Portugal |
Anestesiologia |
Cirurgia geral |
România |
Anestezie și terapie intensivă |
Chirurgie generală |
Slovenija |
Anesteziologija, reanimatologija in perioperativna intenzivna medicina |
Splošna kirurgija |
Slovensko |
Anestéziológia a intenzívna medicína |
Chirurgia |
Suomi/Finland |
Anestesiologia ja tehohoito/Anestesiologi och intensivvård |
Yleiskirurgia/Allmän kirurgi |
Sverige |
Anestesi och intensivvård |
Kirurgi |
United Kingdom |
Anaesthetics (5) |
General surgery (5) |
(1)
No 2015. gada jūnija.
(2)
No 2015. gada februāra.
(3)
Līdz 2018. gadam.
(4)
No 2019. gada.
(5)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Neiroķirurģija |
Dzemdniecība un ginekoloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Neurochirurgie |
Gynécologie – obstétrique/Gynaecologie - verloskunde |
България |
Неврохирургия |
Акушерство и гинекология |
Česko |
Neurochirurgie |
Gynekologie a porodnictví |
Danmark |
Neurokirurgi |
Gynækologi og obstetrik |
Deutschland |
Neurochirurgie |
Frauenheilkunde und Geburtshilfe |
Eesti |
Neurokirurgia |
Sünnitusabi ja günekoloogia |
Ελλάς |
Νευροχειρουργική |
Μαιευτική-Γυναικολογία |
España |
Neurocirugía |
Obstetricia y ginecología |
France |
Neurochirurgie |
Gynécologie – obstétrique |
Hrvatska |
Neurokirurgija |
Ginekologija i opstetricija |
Ireland |
Neurosurgery |
Obstetrics and gynaecology |
Italia |
Neurochirurgia |
Ginecologia e ostetricia |
Κύπρος |
Νευροχειρουργική |
Μαιευτική – Γυναικολογία |
Latvija |
Neiroķirurģija |
Ginekoloģija un dzemdniecība |
Lietuva |
Neurochirurgija |
Akušerija ginekologija |
Luxembourg |
Neurochirurgie |
Gynécologie – obstétrique |
Magyarország |
Idegsebészet |
Szülészet-nőgyógyászat |
Malta |
Newrokirurġija |
Ostetrija u Ġinekoloġija |
Nederland |
Neurochirurgie |
Obstetrie en Gynaecologie |
Österreich |
Neurochirurgie |
Frauenheilkunde und Geburtshilfe |
Polska |
Neurochirurgia |
Położnictwo i ginekologia |
Portugal |
Neurocirurgia |
Ginecologia e obstetricia |
România |
Neurochirurgie |
Obstetrică-ginecologie |
Slovenija |
Nevrokirurgija |
Ginekologija in porodništvo |
Slovensko |
Neurochirurgia |
Gynekológia a pôrodníctvo |
Suomi/Finland |
Neurokirurgia/Neurokirurgi |
Naistentaudit ja synnytykset/Kvinnosjukdomar och förlossningar |
Sverige |
Neurokirurgi |
Obstetrik och gynekologi |
United Kingdom |
Neurosurgery (1) |
Obstetrics and gynaecology (1) |
(1)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Vispārējā (internā) medicīna |
Oftalmoloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Médecine interne/Inwendige geneeskunde |
Ophtalmologie/Oftalmologie |
България |
Вътрешни болести |
Очни болести |
Česko |
Vnitřní lékařství |
Oftalmologie |
Danmark |
|
Oftalmologi |
Deutschland |
Innere Medizin |
Augenheilkunde |
Eesti |
Sisehaigused |
Oftalmoloogia |
Ελλάς |
Παθολογία |
Οφθαλμολογία |
España |
Medicina interna |
Oftalmología |
France |
Médecine interne |
Ophtalmologie |
Hrvatska |
Opća interna medicina |
Oftalmologija i optometrija |
Ireland |
General (Internal) Medicine |
Ophthalmic surgery Ophthalmology (1) |
Italia |
Medicina interna |
Oftalmologia |
Κύπρος |
Παθολογία |
Οφθαλμολογία |
Latvija |
Internā medicīna |
Oftalmoloģija |
Lietuva |
Vidaus ligos |
Oftalmologija |
Luxembourg |
Médecine interne |
Ophtalmologie |
Magyarország |
Belgyógyászat |
Szemészet |
Malta |
Mediċina Interna |
Oftalmoloġija |
Nederland |
Interne geneeskunde |
Oogheelkunde |
Österreich |
Innere Medizin |
Augenheilkunde und Optometrie |
Polska |
Choroby wewnętrzne |
Okulistyka |
Portugal |
Medicina interna |
Oftalmologia |
România |
Medicină internă |
Oftalmologie |
Slovenija |
Interna medicina |
Oftalmologija |
Slovensko |
Vnútorné lekárstvo |
Oftalmológia |
Suomi/Finland |
Sisätaudit/Inre medicin |
Silmätaudit/Ögonsjukdomar |
Sverige |
Internmedicin |
Ögonsjukdomar (oftalmologi) |
United Kingdom |
General (internal) medicine (2) |
Ophthalmology (2) |
(1)
No 1991./1992. gada.
(2)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Otorinolaringoloģija |
Pediatrija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Oto-rhino-laryngologie/Otorhinolaryngologie |
Pédiatrie/Pediatrie |
България |
Ушно-носно-гърлени болести |
Педиатрия |
Česko |
Otorinolaryngologie |
Dětské lékařství |
Danmark |
Oto-rhino-laryngologi |
Pædiatri |
Deutschland |
Hals-Nasen-Ohrenheilkunde |
Kinder- und Jugendmedizin |
Eesti |
Otorinolarüngoloogia |
Pediaatria |
Ελλάς |
Ωτορινολαρυγγολογία |
Παιδιατρική |
España |
Otorrinolaringología |
Pediatría y sus áreas especificas |
France |
Oto-rhino-laryngologie et chirurgie cervico-faciale |
Pédiatrie |
Hrvatska |
Otorinolaringologija |
Pedijatrija |
Ireland |
Otolaryngology |
Paediatrics |
Italia |
Otorinolaringoiatria |
Pediatria |
Κύπρος |
Ωτορινολαρυγγολογία |
Παιδιατρική |
Latvija |
Otolaringoloģija |
Pediatrija |
Lietuva |
Otorinolaringologija |
Vaikų ligos |
Luxembourg |
Oto-rhino-laryngologie |
Pédiatrie |
Magyarország |
Fül-orr-gégegyógyászat |
Csecsemő- és gyermekgyógyászat |
Malta |
Otorinolaringoloġija Otorinolarinġoloġija – Kirurġija tar-Ras u l-Għonq (2) |
Pedjatrija |
Nederland |
Keel-neus-oorheelkunde |
Kindergeneeskunde |
Österreich |
— Hals-, Nasen- und Ohrenkrankheiten — Hals-, Nasen- und Ohrenheilkunde (1) |
Kinder- und Jugendheilkunde |
Polska |
Otorynolaryngologia |
Pediatria |
Portugal |
Otorrinolaringologia |
Pediatria |
România |
Otorinolaringologie |
Pediatrie |
Slovenija |
Otorinolaringológija |
Pediatrija |
Slovensko |
Otorinolaryngológia |
Pediatria |
Suomi/Finland |
Korva-, nenä- ja kurkkutaudit/Öron-, näs- och halssjukdomar |
Lastentaudit/Barnsjukdomar |
Sverige |
Öron-, näs- och halssjukdomar (oto-rhino-laryngologi) |
Barn- och ungdomsmedicin |
United Kingdom |
Otolaryngology (3) |
Paediatrics (3) |
(1)
No 2015. gada jūnija.
(2)
No 2009. gada.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Ftiziopneimonoloģija |
Uroloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Pneumologie |
Urologie |
България |
Пневмология и фтизиатрия |
Урология |
Česko |
Pneumologie a ftizeologie |
Urologie |
Danmark |
Intern medicin: lungesygdomme |
Urologi |
Deutschland |
— Pneumologie — Innere Medizin und Pneumologie (1) |
Urologie |
Eesti |
Pulmonoloogia |
Uroloogia |
Ελλάς |
Φυματιολογία- Πνευμοvολογία |
Ουρολογία |
España |
Neumología |
Urología |
France |
Pneumologie |
Chirurgie urologique |
Hrvatska |
Pulmologija |
Urologija |
Ireland |
Respiratory medicine |
Urology |
Italia |
Malattie dell’apparato respiratorio |
Urologia |
Κύπρος |
Πνευμονολογία – Φυματιολογία |
Ουρολογία |
Latvija |
Ftiziopneimonoloģija |
Uroloģija |
Lietuva |
Pulmonologija |
Urologija |
Luxembourg |
Pneumologie |
Urologie |
Magyarország |
Tüdőgyógyászat |
Urológia |
Malta |
Mediċina Respiratorja |
Uroloġija |
Nederland |
Longziekten en tuberculose |
Urologie |
Österreich |
— Lungenkrankheiten — Innere Medizin und Pneumologie (2) |
Urologie |
Polska |
Choroby płuc |
Urologia |
Portugal |
Pneumologia |
Urologia |
România |
Pneumologie |
Urologie |
Slovenija |
Pnevmologija |
Urologija |
Slovensko |
Pneumológia a ftizeológia |
Urológia |
Suomi/Finland |
Keuhkosairaudet ja allergologia/Lungsjukdomar och allergologi |
Urologia/Urologi |
Sverige |
Lungsjukdomar (pneumologi) |
Urologi |
United Kingdom |
Respiratory medicine (3) |
Urology (3) |
(1)
No 2011. gada jūlija.
(2)
No 2015. gada jūnija.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Ortopēdija |
Patoloģiskā anatomija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Chirurgie orthopédique/Orthopedische heelkunde |
Anatomie pathologique/Pathologische anatomie |
България |
Ортопедия и травматология |
Обща и клинична патология |
Česko |
Ortopedie |
Patologie |
Danmark |
Ortopædisk kirurgi |
Patologisk anatomi og cytology |
Deutschland |
— Orthopädie (und Unfallchirurgie) — Orthopädie und Unfallchirurgie (1) |
Pathologie |
Eesti |
Ortopeedia |
Patoloogia |
Ελλάς |
Ορθοπεδική |
Παθολογική Ανατομική |
España |
Cirugía ortopédica y traumatología |
Anatomía patológica |
France |
Chirurgie orthopédique et traumatologie |
Anatomie et cytologie pathologiques |
Hrvatska |
Ortopedija i traumatologija |
Patologija Patologija i citologija (3) |
Ireland |
Trauma and orthopaedic surgery |
Histopathology |
Italia |
Ortopedia e traumatologia |
Anatomia patologica |
Κύπρος |
Ορθοπεδική |
Παθολογοανατομία – Ιστολογία |
Latvija |
Traumatoloģija un ortopēdija |
Patoloģija |
Lietuva |
Ortopedija traumatologija |
Patologija |
Luxembourg |
Orthopédie |
Anatomie pathologique |
Magyarország |
Ortopédia és traumatológia |
Patológia |
Malta |
Kirurġija Ortopedika |
Istopatoloġija |
Nederland |
Orthopedie |
Pathologie |
Österreich |
— Orthopädie und Orthopädische Chirurgie — Orthopädie und Traumatologie (2) |
— Pathologie — Klinische Pathologie und Molekularpathologie (2) — Klinische Pathologie und Neuropathologie |
Polska |
Ortopedia i traumatologia narządu ruchu |
Patomorfologia |
Portugal |
Ortopedia |
Anatomia patologica |
România |
Ortopedie și traumatologie |
Anatomie patologică |
Slovenija |
— Ortopedska kirurgija; Travmatologija |
Patologija |
Slovensko |
Ortopédia |
Patologická anatómia |
Suomi/Finland |
Ortopedia ja traumatologia/Ortopedi och traumatologi |
Patologia/Patologi |
Sverige |
Ortopedi |
Klinisk patologi |
United Kingdom |
Trauma and orthopaedic surgery (4) |
Histopathology (4) |
(1)
No 2006. gada maija.
(2)
No 2015. gada jūnija.
(3)
No 2015. gada 3. novembra.
(4)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Neiroloģija |
Psihiatrija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Neurologie |
Psychiatrie, particulièrement de l’adulte/Psychiatrie, meer bepaald in de volwassenpsychiatrie |
България |
Нервни болести |
Психиатрия |
Česko |
Neurologie |
Psychiatrie |
Danmark |
Neurologi |
Psykiatri |
Deutschland |
Neurologie |
Psychiatrie und Psychotherapie |
Eesti |
Neuroloogia |
Psühhiaatria |
Ελλάς |
Νευρολογία |
Ψυχιατρική |
España |
Neurología |
Psiquiatría |
France |
Neurologie |
Psychiatrie |
Hrvatska |
Neurologija |
Psihijatrija |
Ireland |
Neurology |
Psychiatry |
Italia |
Neurologia |
Psichiatria |
Κύπρος |
Νευρολογία |
Ψυχιατρική |
Latvija |
Neiroloģija |
Psihiatrija |
Lietuva |
Neurologija |
Psichiatrija |
Luxembourg |
Neurologie |
Psychiatrie |
Magyarország |
Neurológia |
Pszichiátria |
Malta |
Newroloġija |
Psikjatrija |
Nederland |
Neurologie |
Psychiatrie |
Österreich |
Neurologie |
Psychiatrie und Psychotherapeutische Medizin |
Polska |
Neurologia |
Psychiatria |
Portugal |
Neurologia |
Psiquiatria |
România |
Neurologie |
Psihiatrie |
Slovenija |
Nevrologija |
Psihiatrija |
Slovensko |
Neurológia |
Psychiatria |
Suomi/Finland |
Neurologia/Neurologi |
Psykiatria/Psykiatri |
Sverige |
Neurologi |
Psykiatri |
United Kingdom |
Neurology (1) |
General psychiatry (1) |
(1)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Diagnostiskā radioloģija |
Radioterapija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Radiodiagnostic/Röntgendiagnose |
Radiothérapie-oncologie/Radiotherapie-oncologie |
България |
Образна диагностика |
Лъчелечение |
Česko |
Radiologie a zobrazovací metody |
Radiační onkologie |
Danmark |
Radiologi |
Klinisk Onkologi |
Deutschland |
(Diagnostische) Radiologie |
Strahlentherapie |
Eesti |
Radioloogia |
Onkoloogia |
Ελλάς |
Ακτινοδιαγνωστική |
Ακτινοθεραπευτική - Ογκολογία |
España |
Radiodiagnóstico |
Oncología radioterápica |
France |
Radiodiagnostic et imagerie médicale |
Oncologie option oncologie radiothérapique |
Hrvatska |
Klinička radiologija |
Onkologija i radioterapija |
Ireland |
Radiology |
Radiation oncology |
Italia |
Radiodiagnostica |
Radioterapia |
Κύπρος |
Ακτινολογία |
Ακτινοθεραπευτική Ογκολογία |
Latvija |
Diagnostiskā radioloģija |
Terapeitiskā radioloģija |
Lietuva |
Radiologija |
Onkologija radioterapija |
Luxembourg |
Radiodiagnostic |
Radiothérapie |
Magyarország |
Radiológia |
Sugárterápia |
Malta |
Radjoloġija |
Onkoloġija u Radjoterapija |
Nederland |
Radiologie |
Radiotherapie |
Österreich |
Radiologie |
Strahlentherapie-Radioonkologie |
Polska |
Radiologia i diagnostyka obrazowa |
Radioterapia onkologiczna |
Portugal |
Radiodiagnóstico |
Radioterapia Radioncologia |
România |
Radiologie-imagistică medicală |
Radioterapie |
Slovenija |
Radiologija |
Radioterapija in onkologija |
Slovensko |
Rádiológia |
Radiačná onkológia |
Suomi/Finland |
Radiologia/Radiologi |
Syöpätaudit/Cancersjukdomar |
Sverige |
Medicinsk radiologi Radiologi (2) |
Tumörsjukdomar (allmän onkologi) Onkologi (1) |
United Kingdom |
Clinical radiology (3) |
Clinical oncology (3) |
(1)
No 2008. gada septembra.
(2)
No 2015. gada maija.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Plastiskā ķirurģija |
Klīniskā bioloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Chirurgie plastique, reconstructrice et esthétique/Plastische, reconstructieve en esthetische heelkunde |
Biologie clinique/Klinische biologie |
България |
Пластично-възстановителна и естетична хирургия |
Клинична лаборатория |
Česko |
Plastická chirurgie |
|
Danmark |
Plastikkirurgi |
|
Deutschland |
— Plastische (und Ästhetische) Chirurgie — Plastische und Ästhetische Chirurgie (1) |
Laboratoriumsmedizin (2) |
Eesti |
Plastika- ja rekonstruktiivkirurgia |
Laborimeditsiin |
Ελλάς |
Πλαστική Χειρουργική |
Ιατρική βιοπαθολογία (5) |
España |
Cirugía plástica, estética y reparadora |
Análisis clínicos |
France |
Chirurgie plastique, reconstructrice et esthétique |
Biologie médicale |
Hrvatska |
Plastična, rekonstrukcijska i estetska kirurgija |
|
Ireland |
Plastic, reconstructive and aesthetic surgery |
|
Italia |
Chirurgia plastica, ricostruttiva ed estetica |
Patologia clinica Patologia clinica e biochimica clinica (4) |
Κύπρος |
Πλαστική Χειρουργική |
|
Latvija |
Plastiskā ķirurģija |
|
Lietuva |
Plastinė ir rekonstrukcinė chirurgija |
Laboratorinė medicina |
Luxembourg |
Chirurgie plastique |
Biologie clinique |
Magyarország |
— Plasztikai (égési) sebészet — Plasztikai és égés-sebészet (6) |
Orvosi laboratóriumi diagnosztika |
Malta |
Kirurġija Plastika |
|
Nederland |
Plastische chirurgie |
|
Österreich |
Plastische, Ästhetische und Rekonstruktive Chirurgie Plastische, Rekonstruktive und Ästhetische Chirurgie (3) |
Medizinische Biologie |
Polska |
Chirurgia plastyczna |
Diagnostyka laboratoryjna |
Portugal |
Cirurgia plástica, estética e reconstrutiva |
Patologia clínica |
România |
Chirurgie plastică, estetică și microchirurgie reconstructivă |
Medicină de laborator |
Slovenija |
Plastična, rekonstrukcijska in estetska kirurgija |
|
Slovensko |
Plastická chirurgia |
Laboratórna medicína |
Suomi/Finland |
Plastiikkakirurgia/Plastikkirurgi |
|
Sverige |
Plastikkirurgi |
|
United Kingdom |
Plastic surgery (7) |
|
(1)
No 2006. gada.
(2)
No 2012. gada.
(3)
No 2015. gada jūnija.
(4)
No 2015. gada jūnija.
(5)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1994. gada 30. decembris.
(6)
No 2012. gada.
(7)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Mikrobioloģija–bakterioloģija |
Klīniskā bioķīmija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
|
България |
Микробиология |
Биохимия |
Česko |
Lékařská mikrobiologie |
Klinická biochemie |
Danmark |
Klinisk mikrobiologi |
Klinisk biokemi |
Deutschland |
— Mikrobiologie (Virologie) und Infektionsepidemiologie — Mikrobiologie, Virologie und Infektionsepidemiologie (3) |
Laboratoriumsmedizin (1) |
Eesti |
|
|
Ελλάς |
— Ιατρική Βιοπαθολογία — Μικροβιολογία |
Ιατρική βιοπαθολογία (6) |
España |
Microbiología y parasitología |
Bioquímica clínica |
France |
|
|
Hrvatska |
Klinička mikrobiologija |
|
Ireland |
Microbiology |
Chemical pathology |
Italia |
Microbiologia e virologia |
Biochimica clinica (5) Biochimica (9) |
Κύπρος |
Μικροβιολογία |
|
Latvija |
Mikrobioloģija |
|
Lietuva |
|
|
Luxembourg |
Microbiologie |
Chimie biologique |
Magyarország |
Orvosi mikrobiológia |
|
Malta |
Mikrobijoloġija |
Patoloġija Kimika |
Nederland |
Medische microbiologie |
Klinische chemie (2) |
Österreich |
— Hygiene und Mikrobiologie — Klinische Mikrobiologie und Hygiene (4) — Klinische Mikrobiologie und Virologie (4) |
Medizinische und Chemische Labordiagnostik |
Polska |
Mikrobiologia lekarska |
|
Portugal |
|
|
România |
|
|
Slovenija |
Klinična mikrobiologija |
Medicinska biokemija |
Slovensko |
Klinická mikrobiológia |
Klinická biochémia |
Suomi/Finland |
Kliininen mikrobiologia/Klinisk mikrobiologi |
Kliininen kemia/Klinisk kemi |
Sverige |
Klinisk bakteriologi Klinisk mikrobiologi (7) |
Klinisk kemi |
United Kingdom |
Chemical pathology (10) |
|
(1)
Līdz 2012. gadam.
(2)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2000. gada 4. aprīlis.
(3)
No 2006. gada maija.
(4)
No 2015. gada jūnija.
(5)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2015. gada 3. jūnijs.
(6)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1994. gada 30. decembris.
(7)
No 2015. gada maija.
(8)
Līdz 2018. gada 11. oktobrim.
(9)
No 2015. gada 3. jūnija.
(10)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Imunoloģija |
Torakālā ķirurģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Chirurgie thoracique/Heelkunde op de thorax (1) |
България |
Клинична имунология |
Гръдна хирургия Кардиохирургия |
Česko |
Alergologie a klinická imunologie |
Hrudní chirurgie |
Danmark |
Klinisk immunologi |
Thoraxkirurgi |
Deutschland |
|
Thoraxchirurgie |
Eesti |
|
Torakaalkirurgia |
Ελλάς |
|
Χειρουργική Θώρακος |
España |
Inmunología |
Cirugía torácica |
France |
Médecine interne et immunologie (5) |
Chirurgie thoracique et cardiovasculaire |
Hrvatska |
Alergologija i klinička imunologija |
Specijalist kardiotorakalna kirurgija (4) |
Ireland |
Immunology (clinical and laboratory) |
Cardiothoracic surgery |
Italia |
|
— Chirurgia toracica — Cardiochirurgia |
Κύπρος |
Ανοσολογία |
Χειρουργική Θώρακος |
Latvija |
Imunoloģija |
Torakālā ķirurģija Sirds ķirurgs |
Lietuva |
|
Krūtinės chirurgija |
Luxembourg |
Immunologie |
Chirurgie thoracique |
Magyarország |
Allergológia és klinikai immunológia |
Mellkassebészet |
Malta |
Immunoloġija |
Kirurġija Kardjo-Toraċika |
Nederland |
|
Cardio-thoracale chirurgie |
Österreich |
— Immunologie — Klinische Immunologie (2) |
Thoraxchirurgie |
Polska |
Immunologia kliniczna |
Chirurgia klatki piersiowej |
Portugal |
|
Cirurgia cardiotorácica |
România |
|
Chirurgie toracică |
Slovenija |
|
Torakalna kirurgija |
Slovensko |
Klinická imunológia a alergológia |
Hrudníková chirurgia |
Suomi/Finland |
|
Sydän-ja rintaelinkirurgia/Hjärt- och thoraxkirurgi |
Sverige |
Klinisk immunologi (3) |
Thoraxkirurgi |
United Kingdom |
Immunology (6) |
Cardo-thoracic surgery (6) |
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1983. gada 1. janvāris.
(2)
No 2015. gada jūnija.
(3)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2017. gada 14. jūnijs.
(4)
No 2011. gada septembra.
(5)
No 2017. gada.
(6)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Bērnu ķirurģija |
Asinsvadu ķirurģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Chirurgie des vaisseaux/Bloedvatenheelkunde (1) |
България |
Детска хирургия |
Съдова хирургия |
Česko |
Dětská chirurgie |
Cévní chirurgie |
Danmark |
|
Karkirurgi |
Deutschland |
Kinderchirurgie |
Gefäßchirurgie |
Eesti |
Lastekirurgia |
Kardiovaskulaarkirurgia |
Ελλάς |
Χειρουργική Παίδων |
Αγγειοχειρουργική |
España |
Cirugía pediátrica |
Angiología y cirugía vascular |
France |
Chirurgie infantile |
Chirurgie vasculaire |
Hrvatska |
Dječja kirurgija |
Vaskularna kirurgija |
Ireland |
Paediatric surgery |
Vascular surgery (2) |
Italia |
Chirurgia pediatrica |
Chirurgia vascolare |
Κύπρος |
Χειρουργική Παίδων |
Χειρουργική Αγγείων |
Latvija |
Bērnu ķirurģija |
Asinsvadu ķirurģija |
Lietuva |
Vaikų chirurgija |
Kraujagyslių chirurgija |
Luxembourg |
Chirurgie pédiatrique |
Chirurgie vasculaire |
Magyarország |
Gyermeksebészet |
Érsebészet |
Malta |
Kirurgija Pedjatrika |
Kirurġija Vaskolari |
Nederland |
|
|
Österreich |
Kinder- und Jugendchirurgie |
Allgemeinchirurgie und Gefäßchirurgie |
Polska |
Chirurgia dziecięca |
Chirurgia naczyniowa |
Portugal |
Cirurgia pediátrica |
Angologia/Cirurgia vascular |
România |
Chirurgie pediatrică |
Chirurgie vasculară |
Slovenija |
Otroška kirurgija |
Kardiovaskularna kirurgija |
Slovensko |
Detská chirurgia |
Cievna chirurgia |
Suomi/Finland |
Lastenkirurgia/Barnkirurgi |
Verisuonikirurgia/Kärlkirurgi |
Sverige |
Barn- och ungdomskirurgi |
Kärlkirurgi |
United Kingdom |
Paediatric surgery (3) |
Vascular surgery (3) |
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1983. gada 1. janvāris.
(2)
No 2017. gada jūnija.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Kardioloģija |
Gastroenteroloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Cardiologie |
Gastro-entérologie/Gastro-enterologie |
България |
Кардиология |
Гастроентерология |
Česko |
Kardiologie |
Gastroenterologie |
Danmark |
Intern medicin: kardiologi |
Intern medicin: gastroenterology og hepatologi |
Deutschland |
— Innere Medizin und Schwerpunkt Kardiologie — Innere Medizin und Kardiologie (1) |
— Innere Medizin und Schwerpunkt Gastroenterologie — Innere Medizin und Gastroenterologie (1) |
Eesti |
Kardioloogia |
Gastroenteroloogia |
Ελλάς |
Καρδιολογία |
Γαστρεντερολογία |
España |
Cardiología |
Aparato digestivo |
France |
Cardiologie et maladies vasculaires |
Gastro-entérologie et hépatologie |
Hrvatska |
Kardiologija |
Gastroenterologija |
Ireland |
Cardiology |
Gastro-enterology |
Italia |
Malattie dell’apparato cardiovascolare |
Gastroenterologia Malattie dell’apparato digerente (2) |
Κύπρος |
Καρδιολογία |
Γαστρεντερολογία |
Latvija |
Kardioloģija |
Gastroenteroloģija |
Lietuva |
Kardiologija |
Gastroenterologija |
Luxembourg |
Cardiologie et angiologie |
Gastro-enterologie |
Magyarország |
Kardiológia |
Gasztroenterológia |
Malta |
Kardjoloġija |
Gastroenteroloġija |
Nederland |
Cardiologie |
Maag-darm-leverziekten |
Österreich |
Innere Medizin und Kardiologie |
Innere Medizin und Gastroenterologie und Hepatologie |
Polska |
Kardiologia |
Gastrenterologia |
Portugal |
Cardiologia |
Gastrenterologia |
România |
Cardiologie |
Gastroenterologie |
Slovenija |
Kardiologija in vaskularna medicina |
Gastroenterologija |
Slovensko |
Kardiológia |
Gastroenterológia |
Suomi/Finland |
Kardiologia/Kardiologi |
Gastroenterologia/Gastroenterologi |
Sverige |
Kardiologi |
Medicinsk gastroenterologi och hepatologi |
United Kingdom |
Cardiology (3) |
Gastroenterology (3) |
(1)
No 2009. gada oktobra.
(2)
No 2015. gada jūnija.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Reimatoloģija |
Hematoloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Rhumathologie/reumatologie |
|
България |
Ревматология |
Клинична хематология |
Česko |
Revmatologie |
Hematologie a transfúzní lékařství |
Danmark |
Intern medicin: reumatologi |
Intern medicin: hæmatologi |
Deutschland |
— Innere Medizin und Schwerpunkt Rheumatologie — Innere Medizin und Rheumatologie (1) |
— Innere Medizin und Schwerpunkt Hämatologie und Onkologie — Innere Medizin und Hämatologie und Onkologie (1) |
Eesti |
Reumatoloogia |
Hematoloogia |
Ελλάς |
Ρευματολογία |
Αιματολογία |
España |
Reumatología |
Hematología y hemoterapia |
France |
Rhumatologie |
Hématologie (2) |
Hrvatska |
Reumatologija |
Hematologija |
Ireland |
Rheumatology |
Haematology (clinical and laboratory) |
Italia |
Reumatologia |
Ematologia |
Κύπρος |
Ρευματολογία |
Αιματολογία |
Latvija |
Reimatoloģija |
Hematoloģija |
Lietuva |
Reumatologija |
Hematologija |
Luxembourg |
Rhumatologie |
Hématologie |
Magyarország |
Reumatológia |
Hematológia |
Malta |
Rewmatoloġija |
Ematoloġija |
Nederland |
Reumatologie |
|
Österreich |
Innere Medizin und Rheumatologie |
Innere Medizin und Hämatologie und internistische Onkologie |
Polska |
Reumatologia |
Hematologia |
Portugal |
Reumatologia |
Imuno-hemoterapia |
România |
Reumatologie |
Hematologie |
Slovenija |
Revmatologija |
Hematologija |
Slovensko |
Reumatológia |
Hematológia a transfúziológia |
Suomi/Finland |
Reumatologia/Reumatologi |
Kliininen hematologia/Klinisk hematologi |
Sverige |
Reumatologi |
Hematologi |
United Kingdom |
Rheumatology (3) |
Haematology (3) |
(1)
No 2009. gada oktobra.
(2)
No 2017. gada.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Endokrinoloģija |
Fizioterapija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Médecine physique et réadaptation/Fysische geneeskunde en revalidatie |
България |
Ендокринология и болести на обмяната |
Физикална и рехабилитационна медицина |
Česko |
Diabelotologie a endokrinologie |
Rehabilitační a fyzikální medicína |
Danmark |
Intern medicin: endokrinologi |
|
Deutschland |
— Innere Medizin und Schwerpunkt Endokrinologie und Diabetologie — Innere Medizin und Endokrinologie und Diabetologie (1) |
Physikalische und Rehabilitative Medizin |
Eesti |
Endokrinoloogia |
Taastusravi ja füsiaatria |
Ελλάς |
Ενδοκρινολογία |
Φυσική Ιατρική και Αποκατάσταση |
España |
Endocrinología y nutrición |
Medicina física y rehabilitación |
France |
Endocrinologie – diabète – maladies métaboliques |
Médecine physique et de réadaptation |
Hrvatska |
Endokrinologija i dijabetologija |
Fizikalna medicina i rehabilitacija |
Ireland |
Endocrinology and diabetes mellitus |
|
Italia |
Endocrinologia e malattie del ricambio Endocrinologia e malattie del metabolismo (2) |
Medicina fisica e riabilitazione Medicina fisica e riabilitativa (2) |
Κύπρος |
Ενδοκρινολογία |
Φυσική Ιατρική και Αποκατάσταση |
Latvija |
Endokrinoloģija |
Rehabilitoloģija Fiziskā rehabilitācija Fizikālā medicīna |
Lietuva |
Endokrinologija |
Fizinė medicina ir reabilitacija |
Luxembourg |
Endocrinologie, maladies du métabolisme et de la nutrition |
Rééducation et réadaptation fonctionnelles |
Magyarország |
— Endokrinológia — Endokrinológia és anyagcsere-betegségek (4) |
— Fizikális medicina és rehabilitációs orvoslás — Rehabilitációs medicina (5) |
Malta |
Endokrinoloġija u Dijabete |
Mediċina ta’ Rijabilitazzjoni (6) |
Nederland |
|
Revalidatiegeneeskunde |
Österreich |
Innere Medizin und Endokrinologie und Diabetologie |
Physikalische Medizin und Allgemeine Rehabilitation |
Polska |
Endokrynologia |
Rehabilitacja medyczna |
Portugal |
Endocrinologia/Nutrição |
Medicina física e de reabilitação |
România |
Endocrinologie |
Reabilitare Medicală |
Slovenija |
|
Fizikalna in rehabilitacijska medicina |
Slovensko |
Endokrinológia |
Fyziatria, balneológia a liečebná rehabilitácia |
Suomi/Finland |
Endokrinologia/Endokrinologi |
Fysiatria/Fysiatri |
Sverige |
Endokrina sjukdomar Endokrinologi och diabetologi (3) |
Rehabiliteringsmedicin |
United Kingdom |
Endocrinology and diabetes mellitus (7) |
|
(1)
No 2009. gada oktobra.
(2)
No 2015. gada februāra.
(3)
No 2008. gada septembra.
(4)
No 2012. gada.
(5)
No 2016. gada.
(6)
No 2011. gada.
(7)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Neiropsihiatrija |
Dermatoloģija un veneroloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Neuropsychiatrie (1) |
Dermato-vénéréologie/Dermato-venereologie |
България |
|
Кожни и венерически болести |
Česko |
|
Dermatovenerologie |
Danmark |
|
Dermato-venerologi |
Deutschland |
Nervenheilkunde (Neurologie und Psychiatrie) |
Haut– und Geschlechtskrankheiten |
Eesti |
|
Dermatoveneroloogia |
Ελλάς |
Νευρολογία – Ψυχιατρική |
Δερματολογία – Αφροδισιολογία |
España |
|
Dermatología médico-quirúrgica y venereología |
France |
Neuropsychiatrie (2) |
Dermatologie et vénéréologie |
Hrvatska |
|
Dermatologija i venerologija |
Ireland |
|
|
Italia |
Neuropsichiatria (3) |
Dermatologia e venereologia |
Κύπρος |
Νευρολογία – Ψυχιατρική |
Δερματολογία – Αφροδισιολογία |
Latvija |
|
Dermatoloģija un veneroloģija |
Lietuva |
|
Dermatovenerologija |
Luxembourg |
Neuropsychiatrie (4) |
Dermato-vénéréologie |
Magyarország |
|
Bőrgyógyászat |
Malta |
|
Dermato-venereoloġija |
Nederland |
Zenuw – en zielsziekten (5) |
Dermatologie en venerologie |
Österreich |
Neurologie und Psychiatrie (6) |
Haut- und Geschlechtskrankheiten |
Polska |
|
Dermatologia i wenerologia |
Portugal |
|
Dermatovenereologia |
România |
|
Dermatovenerologie |
Slovenija |
|
Dermatovenerologija |
Slovensko |
Neuropsychiatria |
Dermatovenerológia |
Suomi/Finland |
|
Ihotaudit ja allergologia/Hudsjukdomar och allergologi |
Sverige |
|
Hud- och könssjukdomar |
United Kingdom |
|
|
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1987. gada 1. augusts, izņemot attiecībā uz personām, kuras sākušas apmācību pirms šā datuma.
(2)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1971. gada 31. decembris.
(3)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1999. gada 31. oktobris.
(4)
Kvalifikāciju apliecinošos dokumentus vairs nepiešķir attiecībā uz apmācību, kas sākta pēc 1982. gada 5. marta.
(5)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1984. gada 9. jūlijs.
(6)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2004. gada 31. marts. |
|
Radioloģija |
Bērnu psihiatrija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Psychiatrie, particulièrement en psychiatrie infanto-juvénile/Psychiatrie, meer bepaald in de kinder- en jeugdpsychiatrie |
България |
Радиобиология |
Детска психиатрия |
Česko |
|
Dětská a dorostová psychiatrie |
Danmark |
|
Børne- og ungdomspsykiatri |
Deutschland |
Radiologie |
Kinder- und Jugendpsychiatrie und -psychotherapie |
Eesti |
|
|
Ελλάς |
Ακτινολογία – Ραδιολογία |
Παιδοψυχιατρική |
España |
Electroradiología (1) |
|
France |
Electro-radiologie (2) |
Pédopsychiatrie (7) |
Hrvatska |
Klinička radiologija |
Dječja i adolescentna psihijatrija |
Ireland |
|
Child and adolescent psychiatry |
Italia |
Radiologia (3) |
Neuropsichiatria infantile |
Κύπρος |
|
Παιδοψυχιατρική |
Latvija |
|
Bērnu psihiatrija |
Lietuva |
|
Vaikų ir paauglių psichiatrija |
Luxembourg |
Électroradiologie (4) |
Psychiatrie infantile |
Magyarország |
Radiológia |
Gyermek- és ifjúsági pszichiátria |
Malta |
|
|
Nederland |
Radiologie (5) |
|
Österreich |
Radiologie (6) |
— Kinder- und Jugendpsychiatrie — Kinder- und Jugendpsychiatrie und Psychotherapeutische Medizin (8) |
Polska |
|
Psychiatria dzieci i młodzieży |
Portugal |
Radiologia |
Psiquiatria da infância e da adolescência |
România |
|
Psihiatrie pediatrică |
Slovenija |
Radiologija |
Otroška in mladostniška psihiatrija |
Slovensko |
|
Detská psychiatria |
Suomi/Finland |
|
Lastenpsykiatria/Barnpsykiatri |
Sverige |
|
Barn- och ungdomspsykiatri |
United Kingdom |
|
Child and adolescent psychiatry (9) |
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1984. gada 1. februāris.
(2)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1971. gada 3. decembris.
(3)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1993. gada 31. oktobris.
(4)
Kvalifikāciju apliecinošos dokumentus vairs nepiešķir attiecībā uz apmācību, kas sākta pēc 1982. gada 5. marta.
(5)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1984. gada 8. jūlijs.
(6)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2004. gada 31. marts.
(7)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1991. gada 1. janvāris.
(8)
No 2015. gada jūnija.
(9)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Geriatrija |
Nefroloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Gériatrie/Geriatrie (4) |
|
България |
Гериатрична медицина |
Нефрология |
Česko |
Geriatrie |
Nefrologie |
Danmark |
Intern medicin: geriatric |
Intern medicin: nefrologi |
Deutschland |
|
— Innere Medizin und Schwerpunkt Nephrologie — Innere Medizin und Nephrologie (1) |
Eesti |
|
Nefroloogia |
Ελλάς |
|
Νεφρολογία |
España |
Geriatría |
Nefrología |
France |
Gériatrie (3) |
Néphrologie |
Hrvatska |
Gerijatrija |
Nefrologija |
Ireland |
Geriatric medicine |
Nephrology |
Italia |
Geriatria |
Nefrologia |
Κύπρος |
Γηριατρική |
Νεφρολογία |
Latvija |
|
Nefroloģija |
Lietuva |
Geriatrija |
Nefrologija |
Luxembourg |
Gériatrie |
Néphrologie |
Magyarország |
Geriátria |
Nefrológia |
Malta |
Ġerjatrija |
Nefroloġija |
Nederland |
Klinische geriatrie |
|
Österreich |
|
Innere Medizin und Nephrologie |
Polska |
Geriatria |
Nefrologia |
Portugal |
|
Nefrologia |
România |
Geriatrie și gerontologie |
Nefrologie |
Slovenija |
|
Nefrologija |
Slovensko |
Geriatria |
Nefrológia |
Suomi/Finland |
Geriatria/Geriatri |
Nefrologia/Nefrologi |
Sverige |
Geriatrik |
Medicinska njursjukdomar (nefrologi) Njurmedicin (2) |
United Kingdom |
Geriatric medicine (5) |
Renal medicine (5) |
(1)
No 2009. gada oktobra.
(2)
No 2015. gada maija.
(3)
No 2017. gada.
(4)
No 2005. gada.
(5)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Infekcijas slimības |
Sabiedrības veselības aprūpe |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
|
България |
Инфекциозни болести |
Социална медицина и здравен мениджмънт комунална хигиена |
Česko |
Infekční lékařství |
Hygiena a epidemiologie |
Danmark |
Intern medicin: infektionsmedicin |
Samfundsmedicin |
Deutschland |
|
Öffentliches Gesundheitswesen |
Eesti |
Infektsioonhaigused |
|
Ελλάς |
|
Κοινωνική Iατρική |
España |
|
Medicina preventiva y salud pública |
France |
Maladies infectieuses et tropicales (4) |
Santé publique et médecine sociale |
Hrvatska |
Infektologija |
Javnozdravstvena medicina |
Ireland |
Infectious diseases |
Public health medicine |
Italia |
Malattie infettive Malattie infettive e tropicali (2) |
Igiene e medicina preventiva |
Κύπρος |
Λοιμώδη Νοσήματα (3) |
— Υγειονολογία |
|
|
— Κοινοτική Ιατρική |
Latvija |
Infektoloģija |
|
Lietuva |
Infektologija |
|
Luxembourg |
Maladies contagieuses |
Santé publique |
Magyarország |
Infektológia |
Megelőző orvostan és népegészségtan |
Malta |
Mard Infettiv |
Saħħa Pubblika |
Nederland |
|
Maatschappij en gezondheid |
Österreich |
Innere Medizin und Infektiologie |
— Sozialmedizin — Public Health (1) |
Polska |
Choroby zakaźne |
Zdrowie publiczne, epidemiologia |
Portugal |
Doenças infecciosas |
Saúde pública |
România |
Boli infecțioase |
Sănătate publică și management |
Slovenija |
Infektologija |
Javno zdravje |
Slovensko |
Infektológia |
Verejné zdravotníctvo |
Suomi/Finland |
Infektiosairaudet/Infektionssjukdomar |
Terveydenhuolto/Hälsovård |
Sverige |
Infektionssjukdomar |
Socialmedicin |
United Kingdom |
Infectious diseases (5) |
Public health medicine (5) |
(1)
No 2015. gada jūnija.
(2)
No 2015. gada februāra.
(3)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2016. gada 8. decembris.
(4)
No 2017. gada.
(5)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Farmakoloģija |
Arodmedicīna |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Médecine du travail/Arbeidsgeneeskunde |
България |
Клинична фармакология и терапия Фармакология |
Трудова медицина |
Česko |
Klinická farmakologie |
Pracovní lékařství |
Danmark |
Klinisk farmakologi |
Arbejdsmedicin |
Deutschland |
Pharmakologie und Toxikologie |
Arbeitsmedizin |
Eesti |
|
|
Ελλάς |
|
Ιατρική της Εργασίας |
España |
Farmacología clínica |
Medicina del trabajo (5) |
France |
|
Médecine du travail |
Hrvatska |
Klinička farmakologija s toksikologijom |
Medicina rada i športa |
Ireland |
Clinical pharmacology and therapeutics Pharmaceutical Medicine (4) |
Occupational medicine |
Italia |
Farmacologia Farmacologia e tossicologia clinica (2) |
Medicina del lavoro |
Κύπρος |
|
Ιατρική της Εργασίας |
Latvija |
|
Arodslimības |
Lietuva |
|
Darbo medicina |
Luxembourg |
|
Médecine du travail |
Magyarország |
Klinikai farmakológia |
Foglalkozás-orvostan (üzemorvostan) |
Malta |
Farmakoloġija Klinika u t-Terapewtika |
Mediċina Okkupazzjonali |
Nederland |
|
— Arbeid en gezondheid, bedrijfsgeneeskunde — Arbeid en gezondheid, verzekeringsgeneeskunde |
Österreich |
Pharmakologie und Toxikologie |
— Arbeitsmedizin — Arbeitsmedizin und angewandte Physiologie (1) |
Polska |
Farmakologia kliniczna |
Medycyna pracy |
Portugal |
|
Medicina do trabalho |
România |
Farmacologie clinică |
Medicina muncii |
Slovenija |
|
Medicina dela, prometa in športa |
Slovensko |
Klinická farmakológia |
Pracovné lekárstvo |
Suomi/Finland |
Kliininen farmakologia ja lääkehoito/Klinisk farmakologi och läkemedelsbehandling |
Työterveyshuolto/Företagshälsovård |
Sverige |
Klinisk farmakologi |
Yrkes- och miljömedicin Arbets- och miljömedicin (3) |
United Kingdom |
Clinical pharmacology and therapeutics (6) |
Occupational medicine (6) |
(1)
No 2015. gada jūnija.
(2)
No 2015. gada februāra.
(3)
No 2008. gada septembra.
(4)
No 2017. gada jūlija.
(5)
No 2009. gada maija.
(6)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Alergoloģija |
Kodolmedicīna |
|
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Médecine nucléaire/Nucleaire geneeskunde |
България |
Клинична алергология |
Нуклеарна медицина |
Česko |
Alergologie a klinická imunologie |
Nukleární medicína |
Danmark |
|
Klinisk fysiologi og nuklearmedicin |
Deutschland |
|
Nuklearmedizin |
Eesti |
|
|
Ελλάς |
Αλλεργιολογία |
Πυρηνική Ιατρική |
España |
Alergología |
Medicina nuclear |
France |
Allergologie (4) |
Médecine nucléaire |
Hrvatska |
Alergologija i klinička imunologija |
Nuklearna medicina |
Ireland |
|
|
Italia |
Allergologia ed immunologia clinica |
Medicina nucleare |
Κύπρος |
Αλλεργιολογία |
Πυρηνική Ιατρική |
Latvija |
Alergoloģija |
|
Lietuva |
Alergologija ir klinikinė imunologija |
|
Luxembourg |
|
Médecine nucléaire |
Magyarország |
Allergológia és klinikai immunológia |
Nukleáris medicina |
Malta |
|
Mediċina Nukleari |
Nederland |
Allergologie (1) |
Nucleaire geneeskunde |
Österreich |
|
Nuklearmedizin |
Polska |
Alergologia |
Medycyna nuklearna |
Portugal |
Imuno-alergologia |
Medicina nuclear |
România |
Alergologie și imunologie clinică |
Medicină nucleară |
Slovenija |
Alergologije in klinične imunologije (odrasli) (3) |
Nuklearna medicina |
Slovensko |
Klinická imunológia a alergológia |
Nukleárna medicína |
Suomi/Finland |
|
Kliininen fysiologia ja isotooppilääketiede/Klinisk fysiologi och nukleärmedicin |
Sverige |
Allergisjukdomar |
Nukleärmedicin Nuklearmedicin (2) |
United Kingdom |
|
Nuclear medicine (5) |
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1996. gada 12. augusts.
(2)
No 2008. gada septembra.
(3)
No 2018. gada.
(4)
No 2017. gada.
(5)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Mutes, sejas un žokļu ķirurģija (ārstu pamatapmācība) |
Bioloģiskā hematoloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
|
България |
Лицево-челюстна хирургия |
Трансфузионна хематология |
Česko |
Maxilofaciální chirurgie |
|
Danmark |
|
|
Deutschland |
|
|
Eesti |
|
|
Ελλάς |
|
|
España |
Cirugía oral y maxilofacial |
|
France |
Chirurgie maxillo-faciale et stomatologie |
Hématologie |
Hrvatska |
Maksilofacijalna kirurgija |
|
Ireland |
|
|
Italia |
Chirurgia maxillo-facciale |
|
Κύπρος |
|
|
Latvija |
Mutes, sejas un žokļu ķirurģija |
|
Lietuva |
Veido ir žandikaulių chirurgija |
|
Luxembourg |
Chirurgie maxillo-faciale |
Hématologie biologique |
Magyarország |
Szájsebészet (1) |
|
Malta |
|
|
Nederland |
|
|
Österreich |
Mund- Kiefer- und Gesichtschirurgie (2) |
|
Polska |
Chirurgia szczekowo-twarzowa |
|
Portugal |
Cirurgia maxilo-facial |
Hematologia clinica |
România |
|
|
Slovenija |
Maxilofacialna kirurgija |
|
Slovensko |
Maxilofaciálna chirurgia |
|
Suomi/Finland |
|
|
Sverige |
|
|
United Kingdom |
|
|
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2007. gada 30. septembris.
(2)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2013. gada 28. februāris. |
|
Stomatoloģija |
Dermatoloģija |
|
Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
|
България |
|
|
Česko |
|
|
Danmark |
|
|
Deutschland |
|
|
Eesti |
|
|
Ελλάς |
|
|
España |
Estomatología |
|
France |
Stomatologie |
|
Hrvatska |
|
|
Ireland |
|
Dermatology |
Italia |
Odontostomatologia (1) |
|
Κύπρος |
|
|
Latvija |
|
|
Lietuva |
|
|
Luxembourg |
Stomatologie |
|
Magyarország |
|
|
Malta |
|
Dermatoloġija |
Nederland |
|
|
Österreich |
|
|
Polska |
|
|
Portugal |
Estomatologia |
|
România |
|
|
Slovenija |
|
|
Slovensko |
|
|
Suomi/Finland |
|
|
Sverige |
|
|
United Kingdom |
|
Dermatology (2) |
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1994. gada 31. decembris.
(2)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Veneroloģija |
Tropu medicīna |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
|
България |
|
|
Česko |
|
|
Danmark |
|
|
Deutschland |
|
|
Eesti |
|
|
Ελλάς |
|
|
España |
|
|
France |
|
|
Hrvatska |
|
|
Ireland |
Genito-urinary medicine |
Tropical medicine |
Italia |
|
Medicina tropicale (2) |
Κύπρος |
|
|
Latvija |
|
|
Lietuva |
|
|
Luxembourg |
|
|
Magyarország |
|
Trópusi betegségek |
Malta |
Mediċina Uroġenetali |
|
Nederland |
|
|
Österreich |
|
— Spezifische Prophylaxe und Tropenmedizin — Klinische Immunologie und Spezifische Prophylaxe und Tropenmedizin (1) |
Polska |
|
Medycyna transportu |
Portugal |
|
Medicina tropical |
România |
|
|
Slovenija |
|
|
Slovensko |
|
Tropická medicína |
Suomi/Finland |
|
|
Sverige |
|
|
United Kingdom |
Genito-urinary medicine (3) |
Tropical medicine (3) |
(1)
No 2015. gada jūnija.
(2)
No 2020. gada 3. jūnija.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Gastroenteroloģiskā ķirurģija |
Neatliekamā medicīniskā palīdzība |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Chirurgie abdominale/Heelkunde op het abdomen (1) |
|
България |
Гастроентерологичнa хирургия (7) |
Спешна медицина |
Česko |
|
— Traumatologie — Urgentní medicína |
Danmark |
|
Akutmedicin (5) |
Deutschland |
Visceralchirurgie |
|
Eesti |
|
Erakorralise meditsiini eriarst (6) |
Ελλάς |
|
|
España |
|
|
France |
Chirurgie viscérale et digestive |
|
Hrvatska |
Abdominalna kirurgija |
Hitna medicina |
Ireland |
|
Emergency medicine |
Italia |
Chirurgia dell’apparato digerente (3) |
Medicina d’emergenza-urgenza (2) |
Κύπρος |
|
|
Latvija |
|
|
Lietuva |
Abdominalinė chirurgija |
|
Luxembourg |
Chirurgie gastro-entérologique |
|
Magyarország |
|
Oxyológia és sürgősségi orvostan |
Malta |
|
Mediċina tal-Inċidenti u l-Emerġenza Mediċina tal-Emerġenza (4) |
Nederland |
|
|
Österreich |
|
|
Polska |
|
Medycyna ratunkowa |
Portugal |
|
|
România |
|
Medicină de urgență |
Slovenija |
Abdominalna kirurgija |
Urgentna medicina |
Slovensko |
Gastroenterologická chirurgia |
— Úrazová chirurgia — Urgentná medicína |
Suomi/Finland |
Gastroenterologinen kirurgia/Gastroenterologisk kirurgi |
Akuuttilääketiede/Akutmedicin |
Sverige |
|
Akutsjukvård |
United Kingdom |
|
Emergency medicine (8) |
(1)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 1983. gada 1. janvāris.
(2)
No 2006. gada 17. februāra.
(3)
Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē: 2015. gada 3. jūnijs.
(4)
No 2003. gada 21. novembra.
(5)
No 2018. gada februāra.
(6)
No 2016. gada septembra.
(7)
Līdz 2010. gada 14. septembrim.
(8)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Klīniskā neirofizioloģija |
Zobu, mutes dobuma, sejas un žokļu ķirurģija (ārstu pamatapmācība un zobārstu pamatapmācība) (1) |
|
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
|
Stomatologie et chirurgie orale et maxillo-faciale/Stomatologie en mond-, kaak- en aangezichtschirurgie |
България |
|
Дентална, орална и лицево-челюстна хирургия |
Česko |
|
|
Danmark |
|
|
Deutschland |
|
— Mund-, Kiefer- und Gesichtschirurgie — Mund-Kiefer-Gesichtschirurgie (2) |
Eesti |
|
|
Ελλάς |
|
Στοματική και Γναθοπροσωπική Χειρουργική (3) |
España |
Neurofisiologia clínica |
|
France |
|
|
Hrvatska |
|
|
Ireland |
Clinical neurophysiology |
Oral and maxillo-facial surgery |
Italia |
|
|
Κύπρος |
|
Στοματο-Γναθο-Προσωποχειρουργική |
Latvija |
Neirofiziologs (5) |
|
Lietuva |
|
|
Luxembourg |
|
Chirurgie dentaire, orale et maxillo-faciale |
Magyarország |
|
Arc-állcsont-szájsebészet |
Malta |
Newrofiżjoloġija Klinika |
Kirurġija tal-għadam tal-wiċċ |
Nederland |
|
|
Österreich |
|
Mund-, Kiefer- und Gesichtschirurgie |
Polska |
|
|
Portugal |
|
|
România |
|
Chirurgie Orală și Maxilo-facială (4) |
Slovenija |
|
|
Slovensko |
|
|
Suomi/Finland |
Kliininen neurofysiologia/Klinisk neurofysiologi |
Suu- ja leukakirurgia/Oral och maxillofacial kirurgi |
Sverige |
Klinisk neurofysiologi |
|
United Kingdom |
Clinical neurophysiology (6) |
Oral and maxillo-facial surgery (6) |
(1)
Apmācība, kuru pabeidzot tiek piešķirts zobu, mutes dobuma, sejas un žokļu ķirurģijas (ārsta un zobārsta pamatapmācība) speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, nozīmē, ka ir pabeigta un apstiprināta medicīnas pamatizglītība (24. pants) un papildus pabeigta un apstiprināta zobārstniecības pamatizglītība (34. pants).
(2)
No 2006. gada.
(3)
No 2014. gada 10. jūlija.
(4)
No 2009. gada.
(5)
No 2020./2021. gada.
(6)
Izsniegts pirms 1.1.2021. |
|
Onkoloģija–ķīmijterapija |
Ģenētika |
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi |
Valsts |
Nosaukums |
Nosaukums |
Belgique/België/Belgien |
Oncologie médicale/Medische oncologie |
Klinische genetica/génétique clinique (1) |
България |
Медицинска онкология |
Медицинска генетика |
Česko |
Klinická onkologie |
Lékařská genetika |
Danmark |
|
Klinisk genetik |
Deutschland |
|
Humangenetik |
Eesti |
|
Meditsiinigeneetika |
Ελλάς |
Παθολογική Ογκολογία |
|
España |
Oncología Médica |
|
France |
Oncologie |
Génétique médicale |
Hrvatska |
|
|
Ireland |
Medical oncology |
Clinical genetics |
Italia |
Oncologia medica |
Genetica medica |
Κύπρος |
Ακτινοθεραπευτική Ογκολογία |
|
Latvija |
Onkoloģija ķīmijterapija |
Medicīnas ģenētika |
Lietuva |
Chemoterapinė onkologija |
Genetika |
Luxembourg |
Oncologie médicale |
Médecine génétique |
Magyarország |
Klinikai onkológia |
Klinikai genetika |
Malta |
|
Ġenetika Klinika/Medika |
Nederland |
|
Klinische genetica |
Österreich |
|
Medizinische Genetik |
Polska |
Onkologia kliniczna |
Genetyka kliniczna |
Portugal |
Oncologia médica |
Genética médica |
România |
Oncologie medicală |
Genetică medicală |
Slovenija |
Internistična onkologija |
Klinična genetika |
Slovensko |
Klinická onkológia |
Lekárska genetica |
Suomi/Finland |
|
Perinnöllisyyslääketiede/Medicinsk genetik |
Sverige |
Onkologi |
Klinisk genetic |
United Kingdom |
Medical oncology (2) |
Clinical genetics (2) |
(1)
No 2017. gada.
(2)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
|
Sirds ķirurģija |
|
|
Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi |
|
Valsts |
Nosaukums |
|
Belgique/België/Belgien |
|
|
България |
лекар – специалист по Кардиохирургия |
|
Česko |
Kardiochirurg |
|
Danmark |
|
|
Deutschland |
Herzchirurgie (4) |
|
Eesti |
Kardiokirurg (1) |
|
Ελλάς |
|
|
España |
Cirugía Cardiovascular |
|
France |
|
|
Hrvatska |
Kardiotorakalne kirurgije |
|
Ireland |
|
|
Italia |
Cardiochirurgia (2) |
|
Κύπρος |
|
|
Latvija |
Sirds ķirurgs |
|
Lietuva |
Gydytojo širdies chirurgo |
|
Luxembourg |
|
|
Magyarország |
Szívsebész szakorvos |
|
Malta |
|
|
Nederland |
|
|
Österreich |
Herzchirurgie (3) |
|
Polska |
Kardiochirurgia |
|
Portugal |
|
|
România |
Chirurgie Cardiovasculara |
|
Slovenija |
|
|
Slovensko |
Kardiochirurgia |
|
Suomi/Finland |
|
|
Sverige |
|
|
United Kingdom |
|
|
(1)
No 2014./2015. gada.
(2)
No 2015./2016. gada.
(3)
No 2007./2008. gada.
(4)
No 2012./2013. gada. |
5.1.4. Vispārējās prakses ārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Profesionālais nosaukums |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Bijzondere beroepstitel van huisarts/Titre professionnel particulier de médecin généraliste |
Huisarts/Médecin généraliste |
31.12.1994. |
България |
Свидетелство за призната специалност по Обща медицина |
Лекар-специалист по Обща медицина |
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o specializaci všeobecné praktické lékařství |
Všeobecný praktický lékař |
1.5.2004. |
Danmark |
Bevis for tilladelse til at betegne sig som speciallæge i almen medicin |
Alment praktiserende læge/Speciallæge i almen medicin |
31.12.1994. |
Deutschland |
Zeugnis über die spezifische Ausbildung in der Allgemeinmedizin |
Facharzt/Fachärztin für Allgemeinmedizin |
31.12.1994. |
Eesti |
Residentuuri lõpetamist tõendav tunnistus Diplom peremeditsiini erialal |
Perearst |
1.5.2004. |
Ελλάς |
Τίτλος ιατρικής ειδικότητας γενικής ιατρικής |
Iατρός με ειδικότητα γενικής ιατρικής |
31.12.1994. |
España |
Título de especialista en medicina familiar y comunitaria |
Especialista en medicina familiar y comunitaria |
31.12.1994. |
France |
Diplômes d’études spécialisées de médecine générale accompagnés du diplôme d’Etat de docteur en médecine |
Médecin qualifié en médecine générale |
31.12.1994. |
Hrvatska |
Diploma o specijalističkom usavršavanju |
specijalist obiteljske medicine |
1.7.2013. |
Ireland |
Certificate of specific qualifications in general medical practice |
General medical practitioner |
31.12.1994. |
Italia |
— Attestato di formazione specifica in medicina generale — Diploma di formazione specifica in medicina generale |
Medico di medicina generale |
31.12.1994. |
Κύπρος |
Τίτλος Ειδικότητας Γενικής Ιατρικής |
Ιατρός Γενικής Ιατρικής |
1.5.2004. |
Latvija |
Ģimenes ārsta sertifikāts |
Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts |
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Šeimos gydytojo rezidentūros pažymėjimas 2. Rezidentūros pažymėjimas (šeimos gydytojo profesinė kvalifikacija) |
Šeimos medicinos gydytojas Šeimos gydytojas |
1.5.2004. |
Luxembourg |
Diplôme de formation spécifique en medicine générale |
Médecin généraliste |
31.12.1994. |
Magyarország |
Háziorvostan szakorvosa bizonyítvány |
Háziorvostan szakorvosa |
1.5.2004. |
Malta |
Ċertifikat ta’ Speċjalista Mediku fil-Mediċina tal-Familja |
Tabib Speċjalista fil-Mediċina tal-Familja |
1.5.2004. |
Nederland |
Certificaat van inschrijving in een specialistenregister van huisartsen Diploma geneeskundig specialist |
Huisarts |
31.12.1994. |
Österreich |
Diplom über die besondere Ausbildung in der Allgemeinmedizin |
Arzt für Allgemeinmedizin |
31.12.1994. |
Polska |
Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie medycyny rodzinnej |
Specjalista w dziedzinie medycyny rodzinnej |
1.5.2004. |
Portugal |
Título de especialista em medicina geral e familiar |
Especialista em medicina geral e familiar |
31.12.1994. |
România |
Certificat de medic specialist medicină de familie |
Medic specialist medicină de familie |
1.1.2007. |
Slovenija |
Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu iz družinske medicine |
Specialist družinske medicine/Specialistka družinske medicine |
1.5.2004. |
Slovensko |
Diplom o špecializácii v odbore “všeobecné lekárstvo” |
Všeobecný lekár |
1.5.2004. |
Suomi/Finland |
Todistus yleislääketieteen erityiskoulutuksesta/Bevis om särskild allmänläkarutbildning |
Yleislääketieteen erityiskoulutuksen suorittanut laillistettu lääkäri/Legitimerad läkare som har fullgjort särskild allmänläkarutbildning |
1.1.1994. |
Sverige |
Bevis om specialistkompetens i allmänmedicin |
Specialist i allmänmedicin |
31.12.1994. |
United Kingdom |
Certificate of completion of training (1) |
General practitioner |
31.12.1994. |
(1)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
V.2. Vispārējās aprūpes māsa
5.2.1. Vispārējās aprūpes māsu apmācību programma
Apmācības, kuru rezultātā tiek iegūta vispārējās māsas kvalifikāciju, sastāv no divām daļām.
Teorētiskās mācības
Aprūpe:
Fundamentālās zinātnes:
Sociālās zinātnes:
Klīniskās nodarbības
Vienu vai vairākus no šiem mācību priekšmetiem var mācīt citu priekšmetu kontekstā vai arī savstarpēji apvienojot.
Teorētiskā apmācība jāapsver un jāsaskaņo ar klīnisko apmācību tādā veidā, lai šajā pielikumā minētās zināšanas un prasmes būtu iespējams apgūt pienācīgā veidā.
5.2.2. Vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Profesionālais nosaukums |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
— Diploma gegradueerde verpleger/verpleegster/Diplôme d’infirmier(ère) gradué(e)/Diplom eines (einer) graduierten Krankenpflegers (-pflegerin) |
— De erkende opleidingsinstituten/Les établissements d’enseignement reconnus/Die anerkannten Ausbildungsanstalten |
— Hospitalier(ère)/Verpleegassistent(e) |
29.6.1979. |
|
— De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d’enseignement de la Communauté française/Der zuständige Prüfungsausschuß der Deutschsprachigen Gemeinschaft |
— Infirmier(ère) hospitalier(ère)/Ziekenhuisverpleger(-verpleegster) |
||
— Diploma in de ziekenhuisverpleegkunde/Brevet d’infirmier(ère) hospitalier(ère)/Brevet eines (einer) Krankenpflegers (-pflegerin) — Brevet van verpleegassistent(e)/Brevet d’hospitalier(ère)/Brevet einer Pflegeassistentin |
|
|
||
България |
Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “Бакалавър” с професионална квалификация “Медицинска сестра” |
Университет |
Медицинска сестра |
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o ukončení studia ve studijním programu ošetřovatelství ve studijním oboru všeobecná sestra (bakalář, Bc.) (9) |
Vysoká škola zřízená nebo uznaná státem |
— Všeobecná sestra |
1.5.2004. |
Diplom o ukončení studia ve studijním programu Všeobecné ošetřovatelství (6) |
|
|||
Diplom o ukončení studia ve studijním oboru diplomovaná všeobecná sestra (diplomovaný specialista, DiS.), accompanied by the following certificate: - Vysvědčení o absolutoriu |
Vyšší odborná škola zřízená nebo uznaná státem |
|||
Danmark |
Bevis for uddannelsen til professionsbachelor i sygepleje |
Professionshøjskole |
Sygeplejerske |
29.6.1979. |
Deutschland |
Zeugnis über die staatliche Prüfung in der Krankenpflege |
Staatlicher Prüfungsausschuss |
Gesundheits- und Krankenpflegerin/Gesundheits- und Krankenpfleger |
29.6.1979. |
Eesti |
1. Diplom õe erialal |
1. Tallinna Meditsiinikool Tartu Meditsiinikool Kohtla-Järve Meditsiinikool |
õde |
1.5.2004. |
2. Õe põhikoolituse diplom |
2. Tallinna Tervishoiu Kõrgkool |
|||
3. Õe põhiõpe diplom |
3. Tartu Tervishoiu Kõrgkool |
|||
Ελλάς |
1. Πτυχίο Νοσηλευτικής Παν/μίου Αθηνών |
1. Πανεπιστήμιο Αθηνών |
Διπλωματούχος ή πτυχιούχος νοσοκόμος, νοσηλευτής ή νοσηλεύτρια |
1.1.1981. |
2. Πτυχίο Νοσηλευτικής Τεχνολογικών Εκπαιδευτικών Ιδρυμάτων (Τ.Ε.Ι.) |
2. Τεχνολογικά Εκπαιδευτικά Ιδρύματα Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτω |
|||
3. Πτυχίο Αξιωματικών Νοσηλευτικής |
3. Υπουργείο Εθνικής Άμυνας |
|||
4. Πτυχίο Αδελφών Νοσοκόμων πρώην Ανωτέρων Σχολών Υπουργείου Υγείας και Πρόνοιας |
4. Υπουργείο Υγείας και Πρόνοιας |
|||
5. Πτυχίο Αδελφών Νοσοκόμων και Επισκεπτριών πρώην Ανωτέρων Σχολών Υπουργείου Υγείας και Πρόνοιας |
5. Υπουργείο Υγείας και Πρόνοιας |
|||
6. Πτυχίο Τμήματος Νοσηλευτικής |
6. ΚΑΤΕΕ Υπουργείου Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων |
|||
7. Πτυχίο Τμήματος Νοσηλευτικής Πανεπιστήμιου Πελοποννήσου |
7. Πανεπιστήμιο Πελοποννήσου |
|||
España |
Título de Diplomado universitario en Enfermería |
— Ministerio de Educación y Cultura |
Enfermero/a diplomado/a |
1.1.1986. |
|
— El rector de una Universidad |
|
|
|
Titulo de Graduado/a en Enfermería |
— El rector de una Universidad |
Graduado/a en Enfermería |
1.1.1986. |
|
France |
— Diplôme d’Etat d’infirmier(ère) — Diplôme d’Etat d’infirmier(ère) délivré en vertu du décret no 99-1147 du 29 décembre 1999 |
Le ministère de la santé |
Infirmier(ère) |
29.6.1979. |
Hrvatska |
1. Svjedodžba “medicinska sestra opće njege/medicinski tehničar opće njege” |
1. Srednje strukovne škole koje izvode program za stjecanje kvalifikacije “medicinska sestra opće njege/medicinski tehničar opće njege” |
1. medicinska sestra opće njege/medicinski tehničar opće njege |
1.7.2013. |
2. Svjedodžba “prvostupnik (baccalaureus) sestrinstva/prvostupnica (baccalaurea) sestrinstva” |
2. Medicinski fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj Sveučilišta u Republici Hrvatskoj |
2. prvostupnik (baccalaureus) sestrinstva/prvostupnica (baccalaurea) sestrinstva |
||
|
Veleučilišta u Republici Hrvatskoj |
|
||
Ireland |
1. Certificate of Registered General Nurse (1) |
1. An Bórd Altranais (The Nursing Board) [up to 1.10.2012.]; Bórd Altranais agus Cnáimhseachais na hEireann (The Nursing and Midwifery Board of Ireland) [from 2.10.2012.] |
Registered General Nurse (RGN) |
29.6.1979. |
|
2. B.Sc. in Nursing Studies (General) approved by the NMBI (2) |
2. Third-level Institution delivering the B.Sc. in Nursing Studies approved by the NMBI [as of September 2002] |
|
|
|
3. B.Sc. in Children’s and General (Integrated) Nursing approved by the NMBI (2) |
3. Third-level Institution delivering the B.Sc. in Children’s and General (Integrated) Nursing approved by the NMBI [as of September 2006] |
|
|
Italia |
1. Diploma di infermiere professionale (4) |
1. Scuole riconosciute dallo Stato (4) |
1. Infermiere professionale (4) |
29.6.1979. |
2. Diploma di laurea in infermieristica (5) |
2. Università (5) |
2. Infermiere (5) |
||
Κΰπρος |
Δίπλωμα Γενικής Νοσηλευτικής |
Νοσηλευτική Σχολή |
Εγγεγραμμένος Νοσηλευτής |
1.5.2004. |
Πτυχίο Νοσηλευτικής Τεχνολογικού Πανεπιστημίου Κύπρου |
Τεχνολογικό Πανεπιστήμιο Κύπρου |
Νοσηλευτής(τρια) Γενικής Νοσηλευτικής |
||
Πτυχίο Νοσηλευτικής Ευρωπαϊκού Πανεπιστημίου Κύπρου |
Ευρωπαϊκό Πανεπιστήμιο Κύπρου |
|
||
Πτυχίο Νοσηλευτικής Πανεπιστημίου Λευκωσίας - BSc in Nursing |
Πανεπιστήμιο Λευκωσίας University of Nicosia |
|
||
Πτυχίο Γενικής Νοσηλευτικής |
Σχολή Επιστημών Υγείας, Πανεπιστήμιο Frederick |
|
||
Latvija |
1. Diploms par māsas kvalifikācijas iegūšanu |
1. Māsu skolas |
Māsa |
1.5.2004. |
2. Māsas diploms |
2. Universitātes tipa augstskola pamatojoties uz Valsts eksāmenu komisijas lēmumu |
|||
Lietuva |
1. Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją |
1. Universitetas |
Bendrosios praktikos slaugytojas |
1.5.2004 |
2. Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją |
2. Kolegija |
|||
3. Bakalauro diplomas (slaugos bakalauro kvalifikacinis laipsnis ir bendrosios praktikos slaugytojo profesinė kvalifikacija) |
3. Universitetas |
|||
4. Profesinio bakalauro diplomas (slaugos profesinio bakalauro kvalifikacinis laipsnis ir bendrosios praktikos slaugytojo profesinė kvalifikacija) |
4. Kolegija |
|||
Luxembourg |
— Diplôme d’Etat d’infirmier |
Ministère de l’éducation nationale, de la formation professionnelle et des sports |
Infirmier |
29.6.1979 |
— Diplôme d’Etat d’infirmier hospitalier gradué (7) |
|
|||
— Brevet de Technicien Supérieur - Spécialité: Infirmier responsable en soins généraux (8) |
Lycée Technique pour Professions de Santé |
|||
Magyarország |
1. Ápoló bizonyítvány |
1. Szakképző iskola |
Ápoló |
1.5.2004 |
2. Ápoló oklevél |
2. Felsőoktatási intézmény |
|||
3. Okleveles ápoló oklevél |
3. Felsőoktatási intézmény |
|||
Malta |
Lawrja jew diploma fl-istudji tal-infermerija |
Università ta’ Malta |
Infermier Registrat tal-Ewwel Livell |
1.5.2004. |
Nederland |
1. Diploma’s verpleger A, verpleegster A, verpleegkundige A |
1. Door een van overheidswege benoemde examencommissie |
Verpleegkundige |
29.6.1979 |
2. Diploma verpleegkundige MBOV (Middelbare Beroepsopleiding Verpleegkundige) |
2. Door een van overheidswege benoemde examencommissie |
|||
3. Diploma verpleegkundige HBOV (Hogere Beroepsopleiding Verpleegkundige) |
3. Door een van overheidswege benoemde examencommissie |
|||
4. Diploma beroepsonderwijs verpleegkundige – Kwalificatieniveau 4 |
4. Door een van overheidswege aangewezen opleidingsinstelling |
|||
5. Diploma hogere beroepsopleiding verpleegkundige – Kwalificatieniveau 5 |
5. Door een van overheidswege aangewezen opleidingsinstelling |
|||
Österreich |
1. Diplom über die Ausbildung in der all-gemeinen Gesundheits- und Krankenpflege |
1. Schule für allgemeine Gesundheits- und Krankenpflege |
— Diplomierte Gesundheits- und Krankenschwester |
1.1.1994. |
2. Diplom als “Diplomierte Krankenschwester, Diplomierter Krankenpfleger” |
2. Allgemeine Krankenpflegeschule |
— Diplomierter Gesundheits- und Krankenpfleger |
||
3. Diplom über den Abschluss des Fachhochschul-Bachelorstudiengangs “Gesundheits- und Krankenpflege” |
3. Fachhochschulrat/Fachhochschule |
|
||
Polska |
— Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku pielęgniarstwo z tytułem “magister pielęgniarstwa” — Dyplom ukończenia studiów wyższych zawodowych na kierunku/specjalności pielęgniarstwo z tytułem “licencjat pielęgniarstwa” |
Instytucja prowadząca kształcenie na poziomie wyższym uznana przez właściwe władze |
Pielegniarka |
1.5.2004 |
Portugal |
1. Diploma do curso de enfermagem geral |
1. Escolas de Enfermagem |
Enfermeiro |
1.1.1986. |
2. Diploma/carta de curso de bacharelato em enfermagem |
2. Escolas Superiores de Enfermagem |
|||
3. Diploma/Carta de curso de licenciatura em enfermagem |
3. Escolas Superiores de Enfermagem; Escolas Superiores de Saúde |
|||
România |
1. Diplomă de absolvire de asistent medical generalist cu studii superioare de scurtă durată |
1. Universități |
Asistent medical generalist |
1.1.2007 |
2. Diplomă de licență de asistent medical generalist cu studii superioare de lungă durată |
2. Universități |
|||
3. Certificat de competențe profesionale (de asistent medical generalist) |
3. Ministerul Educației Naționale |
|||
4. Certificat de calificare nivel 5 |
|
|||
5. Certificat de calificare profesională nivel 5 |
|
|||
Slovenija |
Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “diplomirana medicinska sestra/diplomirani zdravstvenik” |
1. Univerza |
Diplomirana medicinska sestra/Diplomirani zdravstvenik |
1.5.2004. |
|
2. Visoka strokovna šola |
|
||
Slovensko |
1. DIPLOM Ošetrovateľstvo “magister” (“Mgr.”) |
1. Vysoká škola/Univerzita |
Sestra |
1.5.2004. |
2. DIPLOM Ošetrovateľstvo “bakalár” (“Bc.”) |
2. Vysoká škola/Univerzita |
|||
3. DIPLOM diplomovaná všeobecná sestra |
3. Stredná zdravotnícka škola |
|||
Suomi/Finland |
1. Sairaanhoitajan tutkinto/Sjukskötarexamen |
1. Terveydenhuolto-oppilaitokset/ |
Sairaanhoitaja/Sjukskötare |
1.1.1994. |
|
Hälsovårdsläroanstalter |
|||
2. Sosiaali- ja terveysalan ammattikorkeakoulututkinto, sairaanhoitaja (AMK)/Yrkeshögskoleexamen inom hälsovård och det sociala området, sjukskötare (YH) |
2. Ammattikorkeakoulut/Yrkeshögskolor |
|||
Sverige |
Sjuksköterskeexamen |
Universitet eller högskola |
Sjuksköterska |
1.1.1994. |
United Kingdom |
A qualification approved by the Nursing and Midwifery Council or one of its predecessor bodies as attesting to the completion of training required for general nurses by Article 31 and the standard of proficiency as required for registration as a Registered Nurse – Adult in its register (3) (10) |
Education institutions approved by the Nursing and Midwifery Council or one of its predecessor bodies |
Registered Nurse – Adult |
29.6.1979. |
(1)
Šis kvalifikāciju apliecinošais dokuments dod turētājam tiesības iegūt automātisku kvalifikācijas atzīšanu, ja tas ir izsniegts dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju Īrijā.
(2)
Šī informācija par kvalifikāciju apliecinošo dokumentu tika iekļauta, lai nodrošinātu, ka Īrijā apmācītie absolventi varēs saņemt automātisku atzīšanu bez faktiskas reģistrēšanās Īrijā; šāda reģistrācija nav daļa no kvalifikācijas procesa.
(3)
Šī informācija par kvalifikāciju apliecinošo dokumentu aizstāj iepriekšējos ierakstus par Apvienoto Karalisti, lai nodrošinātu, ka Apvienotajā Karalistē apmācītie absolventi varēs saņemt automātisku atzīšanu bez faktiskas reģistrēšanās; šāda reģistrācija nav daļa no kvalifikācijas procesa.
(4)
Derīgs līdz 2001. gadam.
(5)
No 2001./2002. gada.
(6)
No 2018./2019. gada.
(7)
Līdz 2012. gada 14. septembrim.
(8)
No 2012. gada 15. septembra.
(9)
Līdz 2018. gada 31. decembrim.
(10)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
V.3. Zobārsts
5.3.1. Zobārstu apmācību programma
Studiju programma, pēc kuras beigšanas iegūst zobārsta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ietver vismaz turpmāk minētos mācību priekšmetus. Vienu vai vairākus no šiem mācību priekšmetiem var mācīt saistībā ar pārējiem priekšmetiem vai kopā ar tiem.
Pamatpriekšmeti
Medicīniski bioloģiski priekšmeti un vispārīgi medicīnas priekšmeti
Priekšmeti, kas tieši saistīti ar zobārstniecību
5.3.2. Zobārstu ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts |
Profesionālais nosaukums |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Diploma van tandarts/Diplôme licencié en science dentaire |
— De universiteiten/Les universités |
|
Licentiaat in de tandheelkunde/Licencié en science dentaire |
28.1.1980. |
— De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d’enseignement de la Communauté française |
|||||
България |
Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “Магистър” по “Дентална медицина” с професионална квалификация “Магистър-лекар по дентална медицина” |
Университет |
|
Лекар по дентална медицина |
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o ukončení studia ve studijním programu zubní lékařství (doktor zubního lékařství, MDDr.) |
Lékařská fakulta univerzity v České republice |
|
Zubní lékař |
1.5.2004. |
Danmark |
Bevis for kandidatuddannelsen i odontologi (cand.odont.) |
Universitet |
1. Autorisation som tandlæge 2. Tilladelse til selvstændigt virke som tandlæge |
Tandlæge |
28.1.1980. |
Deutschland |
Zeugnis über die Zahnärztliche Prüfung |
Zuständige Behörden |
|
Zahnarzt |
28.1.1980. |
Eesti |
Hambaarstikraad Degree in Dentistry (DD) Diplom hambaarstiteaduse õppekava läbimise kohta |
Tartu Ülikool |
|
Hambaarst |
1.5.2004. |
Ελλάς |
Πτυχίο Οδοντιατρικής |
Πανεπιστήμιο |
|
Οδοντίατρος ή χειρούργος οδοντίατρος |
1.1.1981. |
España |
Título de Licenciado en Odontología |
El rector de una universidad |
|
Licenciado en Odontología |
1.1.1986. |
Título de Graduado/a en Odontología |
El rector de una Universidad |
|
Graduado/a en Odontología |
1.1.1986. |
|
France |
Diplôme d’Etat de docteur en chirurgie dentaire |
Universités |
|
Chirurgien-dentiste |
28.1.1980. |
Diplôme de formation approfondie en sciences odontologiques |
|
Certificat de synthèse clinique et thérapeutique |
|||
Hrvatska |
Diploma “doktor dentalne medicine/doktorica dentalne medicine” |
Fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj |
|
doktor dentalne medicine/doktorica dentalne medicine |
1.7.2013. |
Ireland |
— Bachelor in Dental Science (B.Dent.Sc.) |
— Universities |
|
— Dentist |
28.1.1980. |
— Bachelor of Dental Surgery (BDS) |
— Royal College of Surgeons in Ireland |
|
— Dental practitioner |
||
— Licentiate in Dental Surgery (LDS) |
|
|
— Dental surgeon |
||
Italia |
Diploma di laurea in Odontoiatria e Protesi Dentaria |
Università |
Diploma di abilitazione all’esercizio della professione di odontoiatra |
Odontoiatra |
28.1.1980. |
Κύπρος |
Πιστοποιητικό Εγγραφής Οδοντιάτρου |
Οδοντιατρικό Συμβούλιο |
|
Οδοντίατρος |
1.5.2004. |
Latvija |
Zobārsta diploms |
Universitātes tipa augstskola |
Sertifikāts – kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu zobārstniecībā |
Zobārsts |
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą gydytojo odontologo kvalifikaciją |
Universitetas |
1. Internatūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo odontologo profesinę kvalifikaciją |
Gydytojas odontologas |
1.5.2004. |
2. Magistro diplomas (odontologijos magistro kvalifikacinis laipsnis ir gydytojo odontologo kvalifikacija) |
2. Internatūros pažymėjimas (gydytojo odontologo profesinė kvalifikacija) |
||||
Luxembourg |
Diplôme d’Etat de docteur en médecine dentaire |
Jury d’examen d’Etat |
|
Médecin-dentiste |
28.1.1980. |
Magyarország |
Okleveles fogorvos doktor oklevél (doctor medicinae dentariae, dr. med. dent) |
Egyetem |
|
Fogorvos |
1.5.2004. |
Malta |
Lawrja fil-Kirurġija Dentali |
Università ta’ Malta |
|
Kirurgu Dentali |
1.5.2004. |
Nederland |
1. Universitair getuigschrift van een met goed gevolg afgelegd tandartsexamen 2. Master of Science in de Tandheelkunde (6) |
Faculteit Tandheelkunde |
|
Tandarts |
28.1.1980. |
Österreich |
Bescheid über die Verleihung des akademischen Grades “Doktor der Zahnheilkunde” |
— Medizinische Universität — Medizinische Fakultät der Universität |
|
Zahnarzt |
1.1.1994. |
Polska |
Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku lekarsko-dentystycznym z tytułem “lekarz dentysta” |
Szkoły wyższe |
Świadectwo złożenia Lekarsko – Dentystycznego Egzaminu Państwowego (1)/Świadectwo złożenia Lekarsko-Dentystycznego Egzaminu Końcowego (2) |
Lekarz dentysta |
1.5.2004. |
Zaświadczenie o ukończeniu stażu podyplomowego (3) |
|||||
Portugal |
— Carta de curso de licenciatura em medicina dentária |
— Faculdades — Institutos Superiores |
|
Médico dentista |
1.1.1986. |
— Mestrado integrado em medicina dentária |
|
|
24.3.2006. |
||
România |
Diplomă de licență de medic dentist |
— Universități |
|
Medic dentist |
1.10.2003. |
Diploma de licență și master (4) |
— Ministerul Educației Naționale (4) |
|
Doctor-medic stomatolog (5) |
||
Slovenija |
Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “doktor dentalne medicine/doktorica dentalne medicine” |
— Univerza |
Potrdilo o opravljenem strokovnem izpitu za poklic doktor dentalne medicine/doktorica dentalne medicine |
Doktor dentalne medicine/Doktorica dentalne medicine |
1.5.2004. |
Slovensko |
DIPLOM zubné lekárstvo doktor zubného lekárstva (“MDDr.”) |
Univerzita |
|
Zubný lekár |
1.5.2004. |
Suomi/Finland |
Hammaslääketieteen lisensiaatin tutkinto/Odontologie licentiatexamen |
— Helsingin yliopisto/Helsingfors universitet |
Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontaviraston päätös käytännön palvelun hyväksymisestä/Beslut av Tillstånds- och tillsynsverket för social- och hälsovården om godkännande av prakisk tjänstgöring |
Hammaslääkäri/Tandläkare |
1.1.1994. |
|
— Oulun yliopisto — Itä-Suomen yliopisto — Turun yliopisto |
||||
Sverige |
Tandläkarexamen |
Universitet eller högskola |
Bevis om legitimation som tandläkare, utfärdat av Socialstyrelsen |
Tandläkare |
1.1.1994. |
United Kingdom |
— Bachelor of Dental Surgery (BDS or B.Ch.D.) (7) |
— Universities |
|
— Dentist |
28.1.1980. |
— Licentiate in Dental Surgery (7) |
— Royal Colleges |
|
— Dental practitioner |
||
|
|
|
— Dental surgeon |
||
(1)
Līdz 2012. gadam.
(2)
No 2013. gada.
(3)
Kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem jāpievieno arī apliecinājums par pēcdiploma stažēšanos (“staż podyplomowy”), taču tas neattiecas uz tām personām, kuras nav sākušas stažēšanos līdz 2016. gada 2. oktobrim un kuras laikposmā no 2016. gada 2. oktobra līdz 2017. gada 28. februārim ir pieteikušās uz tiesībām strādāt zobārsta profesijā.
(4)
No 2011. gada 1. oktobra.
(5)
No 2017. gada 1. septembra.
(6)
No 2002./2003. gada.
(7)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
5.3.3. Specializēto zobārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Orālā ķirurģija
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
|
|
|
България |
Свидетелство за призната специалност по “Орална хирургия” |
Факултет по дентална медицина към Медицински университет |
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o specializaci (v oboru orální a maxilofaciální chirurgie) |
1. Institut postgraduálního vzdělávání ve zdravotnictví 2. Ministerstvo zdravotnictví |
19.7.2007. |
Danmark |
Bevis for tilladelse til at betegne sig som specialtandlæge i tand-, mund- og kæbekirurgi |
Sundhedsstyrelsen Styrelsen for Patientsikkerhed |
28.1.1980. |
Deutschland |
Fachzahnärztliche Anerkennung für Oralchirurgie/Mundchirurgie |
Landeszahnärztekammer |
28.1.1980. |
Eesti |
|
|
|
Ελλάς |
Τίτλος Οδοντιατρικής ειδικότητας της Γναθοχειρουργικής (up to, 31.12.2002.). |
— Περιφέρεια — Νομαρχιακή Αυτοδιοίκηση — Νομαρχία |
1.1.2003. |
España |
|
|
|
France |
Diplôme d’études spécialisées de chirurgie orale |
Universités |
31.03.2011. |
Hrvatska |
|
|
|
Ireland |
Certificate of specialist dentist in oral surgery |
Competent authority recognised for this purpose by the competent minister |
28.1.1980. |
Italia |
Diploma di specialista in Chirurgia Orale |
Università |
21.5.2005. |
Κύπρος |
Πιστοποιητικό Αναγνώρισης του Ειδικού Οδοντιάτρου στην Στοματική Χειρουργική |
Οδοντιατρικό Συμβούλιο |
1.5.2004. |
Latvija |
|
|
|
Lietuva |
1. Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą burnos chirurgo profesinę kvalifikaciją 2. Rezidentūros pažymėjimas (burnos chirurgo profesinė kvalifikacija) |
Universitetas |
1.5.2004. |
Luxembourg |
|
|
|
Magyarország |
Dento-alveoláris sebészet szakorvosa bizonyítvány |
Nemzeti Vizsgabizottság |
1.5.2004. |
Malta |
Ċertifikat ta’ speċjalista dentali fil-Kirurġija tal-ħalq |
Kumitat ta’ Approvazzjoni dwar Speċjalisti |
1.5.2004. |
Nederland |
Bewijs van inschrijving als kaakchirurg in het Specialistenregister (1) |
Registratiecommissie Tandheelkundige Specialismen (RTS) van de Koninklijke Nederlandse Maatschappij tot bevordering der Tandheelkunde |
28.1.1980. |
Diploma tandheelkundig specialist (2) |
|
||
Österreich |
|
|
|
Polska |
Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie chirurgii stomatologicznej |
Centrum Egzaminów Medycznych |
1.5.2004. |
Portugal |
Título de Especialista em Cirurgia Oral |
Ordem dos Médicos Dentistas (OMD) |
4.6.2008. |
România |
Certificatul de specialist în Chirurgie dento-alveolarǎ |
Ministerul Sǎnǎtǎții |
17.12.2008. |
Slovenija |
Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu iz oralne kirurgije |
1. Ministrstvo za zdravje 2. Zdravniška zbornica Slovenije |
1.5.2004. |
Slovensko |
Diplom o špecializácii v špecializačnom odbore maxilofaciálna chirurgia |
Univerzita |
17.12.2008. |
Suomi/Finland |
Erikoishammaslääkärin tutkinto, suu-ja leukakirurgia/Specialtandläkarexamen, oral och maxillofacial kirurgi |
Yliopisto |
1.1.1994. |
Sverige |
Bevis om specialistkompetens i oral kirurgi |
Socialstyrelsen |
1.1.1994. |
United Kingdom |
Certificate of completion of specialist training in oral surgery (3) |
Competent authority recognised for this purpose |
28.1.1980. |
(1)
Līdz 2020. gada 31. decembrim.
(2)
No 2021. gada 1. janvāra.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
Ortodontija
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Titre professionnel particulier de dentiste spécialiste en orthodontie/Bijzondere beroepstitel van tandarts specialist in de orthodontie |
Ministre de la Santé publique/Minister bevoegd voor Volksgezondheid |
27.1.2005. |
България |
Свидетелство за призната специалност по “Ортодонтия” |
Факултет по дентална медицина към Медицински университет |
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o specializaci (v oboru ortodoncie) |
1. Institut postgraduálního vzdělávání ve zdravotnictví 2. Ministerstvo zdravotnictví |
19.7.2007. |
Danmark |
Bevis for tilladelse til at betegne sig som specialtandlæge i ortodonti |
Sundhedsstyrelsen Styrelsen for Patientsikkerhed |
28.1.1980. |
Deutschland |
Fachzahnärztliche Anerkennung für Kieferorthopädie |
Landeszahnärztekammer |
28.1.1980. |
Eesti |
Residentuuri lõputunnistus ortodontia erialal Ortodontia residentuuri lõpetamist tõendav tunnistus |
Tartu Ülikool |
1.5.2004. |
Ελλάς |
Τίτλος Οδοντιατρικής ειδικότητας της Ορθοδοντικής |
— Περιφέρεια — Νομαρχιακή Αυτοδιοίκηση — Νομαρχία |
1.1.1981. |
España |
|
|
|
France |
Titre de spécialiste en orthodontie |
Conseil National de l’Ordre des chirurgiens dentistes |
28.1.1980. |
Hrvatska |
|
|
|
Ireland |
Certificate of specialist dentist in orthodontics |
Competent authority recognised for this purpose by the competent minister |
28.1.1980. |
Italia |
Diploma di specialista in Ortognatodonzia |
Università |
21.5.2005. |
Κύπρος |
Πιστοποιητικό Αναγνώρισης του Ειδικού Οδοντιάτρου στην Ορθοδοντική |
Οδοντιατρικό Συμβούλιο |
1.5.2004. |
Latvija |
“Sertifikāts” – kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu ortodontijā |
Latvijas Ārstu biedrība |
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo ortodonto profesinę kvalifikaciją 2. Rezidentūros pažymėjimas (gydytojo ortodonto profesinė kvalifikacija) |
Universitetas |
1.5.2004. |
Luxembourg |
|
|
|
Magyarország |
Fogszabályozás szakorvosa bizonyítvány |
Nemzeti Vizsgabizottság |
1.5.2004. |
Malta |
Ċertifikat ta’ speċjalista dentali fl-Ortodonija |
Kumitat ta’ Approvazzjoni dwar Speċjalisti |
1.5.2004. |
Nederland |
Bewijs van inschrijving als orthodontist in het Specialistenregister (1) |
Registratiecommissie Tandheelkundige Specialismen (RTS) van de Koninklijke Nederlandse Maatschappij tot bevordering der Tandheelkunde |
28.1.1980. |
Diploma tandheelkundig specialist (2) |
|
||
Österreich |
|
|
|
Polska |
Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie ortodoncji |
Centrum Egzaminów Medycznych |
1.5.2004. |
Portugal |
Título de Especialista em Ortodontia |
Ordem dos Médicos Dentistas (OMD) |
4.6.2008. |
România |
Certificatul de specialist în Ortodonție și Ortopedie dento-facialǎ |
Ministerul Sǎnǎtǎții |
17.12.2008. |
Slovenija |
Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu iz čeljustne in zobne ortopedije |
1. Ministrstvo za zdravje 2. Zdravniška zbornica Slovenije |
1.5.2004. |
Slovensko |
Diplom o špecializácii v špecializačnom odbore čeľustná ortopédia |
Univerzita |
17.12.2008. |
Suomi/Finland |
Erikoishammaslääkärin tutkinto, hampaiston oikomishoito/Specialtand-läkarexamen, tandreglering |
Yliopisto |
1.1.1994. |
Sverige |
Bevis om specialistkompetens i ortodonti |
Socialstyrelsen |
1.1.1994. |
United Kingdom |
Certificate of Completion of specialist training in orthodontics (3) |
Competent authority recognised for this purpose |
28.1.1980. |
(1)
Līdz 2020. gada 31. decembrim.
(2)
No 2021. gada 1. janvāra.
(3)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
V.4. Veterinārārsts
5.4.1. Veterinārārstu apmācību programma
Studiju programma, kuras rezultātā tiek saņemts veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, ietver vismaz turpmāk uzskaitītos mācību priekšmetus.
Vienu vai vairākus no šiem mācību priekšmetiem var pasniegt citos lekciju kursos vai saistībā ar tiem.
Pamata priekšmeti
Specializētie priekšmeti
Fundamentālās zinātnes:
Klīniskās zinātnes:
Dzīvnieku audzēšana
Pārtikas higiēna
Prakse var izpausties mācību laikposma veidā ar noteikumu, ka šādas mācības notiek klātienē un ir tiešā kompetentās iestādes kontrolē, kā arī to ilgums nepārsniedz sešus mēnešus no kopējā piecu gadu studiju laika.
Teorētisko un praktisko nodarbību sadalījums starp dažādām mācību priekšmetu grupām ir līdzsvarots un koordinēts tā, lai zināšanas un pieredzi varētu gūt veidā, kas ļauj veterinārārstiem pienācīgi veikt visus savus dažādos pienākumus.
5.4.2. Veterinārārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Diploma van dierenarts/Diplôme de docteur en médecine vétérinaire |
— De universiteiten/Les universités |
|
21.12.1980. |
|
— De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d’enseignement de la Communauté française |
|||
България |
Диплома за висше образование на образователно-квалификационна |
— Лесотехнически университет — София — Факултет Ветеринарна медицина |
|
1.1.2007. |
степен магистър по специалност Ветеринарна медицина с професионална квалификация Ветеринарен лекар |
— Тракийски университет — Стара Загора, Ветеринарномедицински факултет |
|||
Česko |
— Diplom o ukončení studia ve studijním programu veterinární lékařství (doktor veterinární medicíny, MVDr.) — Diplom o ukončení studia ve studijním programu veterinární hygiena a ekologie (doktor veterinární medicíny, MVDr.) |
Veterinární fakulta univerzity v České republice |
|
1.5.2004. |
Danmark |
Bevis for kandidatuddannelsen i veterinærmedicin (cand.med.vet.) |
Københavns Universitet |
|
21.12.1980. |
Deutschland |
— Zeugnis über das Ergebnis des Dritten Abschnitts der Tierärztlichen Prüfung und das Gesamtergebnis der Tierärztlichen Prüfung |
Der Vorsitzende des Prüfungsausschusses für die Tierärztliche Prüfung einer Universität oder Hochschule |
|
21.12.1980. |
— Zeugnis über das Ergebnis der Tierärztlichen Prüfung und das Gesamtergebnis der Tierärztlichen Prüfung |
|
|
1.1.2006. |
|
Eesti |
Diplom: täitnud veterinaarmeditsiini õppekava |
Eesti Põllumajandusülikool |
|
1.5.2004. |
Loomaarstikraad Degree in Veterinary Medicine (DVM) |
Eesti Maaülikool |
|||
Ελλάς |
Πτυχίο Κτηνιατρικής |
1. Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης 2. Πανεπιστήμιο Θεσσαλίας |
|
1.1.1981. |
España |
Título de Licenciado en Veterinaria |
— Ministerio de Educación y Cultura |
|
1.1.1986. |
|
— El rector de una Universidad |
|
|
|
Título de Graduado/a en Veterinaria |
— El rector de una Universidad |
|
1.1.1986. |
|
France |
Diplôme d’Etat de docteur vétérinaire |
Ministère chargé de l’enseignement supérieur (Université Paris-Est-Créteil, Université Claude-Bernard Lyon I, Université de Nantes, Université Paul-Sabatier-Toulouse III) et ministère chargé de l’agriculture (École nationale vétérinaire d’Alfort, Institut d’enseignement supérieur et de recherche en alimentation, santé animale, sciences agronomiques et de l’environnement-VetAgroSup, École nationale vétérinaire, agroalimentaire et de l’alimentation-Oniris, École nationale vétérinaire de Toulouse) |
|
21.12.1980. |
Hrvatska |
Diploma “doktor veterinarske medicine/doktorica veterinarske medicine” |
Veterinarski fakultet Sveučilišta u Zagrebu |
|
1.7.2013. |
Ireland |
— Diploma of Bachelor in/of Veterinary Medicine (MVB) — Diploma of Membership of the Royal College of Veterinary Surgeons (MRCVS) |
|
|
21.12.1980. |
Italia |
Diploma di laurea in medicina veterinaria |
Università |
Diploma di abilitazione all’esercizio della medicina veterinaria |
1.1.1985. |
Κύπρος |
Πιστοποιητικό Εγγραφής Κτηνιάτρου |
Κτηνιατρικό Συμβούλιο |
|
1.5.2004. |
Latvija |
Veterinārārsta diploms |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
|
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Aukštojo mokslo diplomas (veterinarijos gydytojo (DVM)) 2. Magistro diplomas (veterinarinės medicinos magistro kvalifikacinis laipsnis ir veterinarijos gydytojo profesinė kvalifikacija) |
1. Lietuvos Veterinarijos Akademija 2. Lietuvos sveikatos mokslų universitetas |
|
1.5.2004. |
Luxembourg |
Diplôme d’Etat de docteur en médecine vétérinaire |
Jury d’examen d’Etat |
|
21.12.1980. |
Magyarország |
Okleveles állatorvos doktor oklevél (dr. vet) |
Felsőoktatási intézmény |
|
1.5.2004. |
Malta |
Liċenzja ta’ Kirurgu Veterinarju |
Kunsill tal-Kirurġi Veterinarji |
|
1.5.2004. |
Nederland |
Getuigschrift van met goed gevolg afgelegd diergeneeskundig/veeartsenijkundig examen |
|
|
21.12.1980. |
Masterdiploma diergeneeskunde/Medicinae Veterinariae/Master’s degree in Veterinary Medicine (8) |
Faculteit Diergeneeskunde |
|||
Österreich |
— Diplom-Tierarzt — Magister medicinae veterinariae |
Universität |
|
1.1.1994. |
Polska |
Dyplom lekarza weterynarii |
1. Szkoła Główna Gospodarstwa Wiejskiego w Warszawie 2. Akademia Rolnicza we Wrocławiu (1) 3. Uniwersytet Przyrodniczy we Wrocławiu (2) 4. Akademia Rolnicza w Lublinie (3) 5. Uniwersytet Przyrodniczy w Lublinie (4) 6. Uniwersytet Warmińsko-Mazurski w Olsztynie 7. Uniwersytet Przyrodniczy w Poznaniu (6) 8. Uniwersytet Rolniczy im. Hugona Kołłątaja w Krakowie oraz Uniwersytet Jagielloński w Krakowie (7) |
|
1.5.2004. |
Portugal |
— Carta de curso de licenciatura em medicina veterinária — Carta de mestrado integrado em medicina veterinária |
Universidade |
|
1.1.1986. |
România |
Diplomă de licență de doctor medic veterinar Diplomă de licență și master de doctor medic veterinar |
Universități Ministerul Educatiei Nationale (5) |
|
1.1.2007. |
Slovenija |
Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “doktor veterinarske medicine/doktorica veterinarske medicine” |
Univerza |
Spričevalo o opravljenem državnem izpitu s področja veterinarstva |
1.5.2004. |
Slovensko |
Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu “doktor veterinárskeho lekárstva” (“MVDr.”) |
Univerzita |
|
1.5.2004. |
Suomi/Finland |
Eläinlääketieteen lisensiaatin tutkinto/Veterinärmedicine licentiatexamen |
Yliopisto |
|
1.1.1994. |
Sverige |
Veterinärexamen |
Sveriges Lantbruksuniversitet |
|
1.1.1994. |
United Kingdom |
1. Bachelor of Veterinary Science (BVSc) (9) |
1. University of Bristol |
|
21.12.1980. |
2. Bachelor of Veterinary Science (BVSc) (9) |
2. University of Liverpool |
|||
3. Bachelor of Veterinary Medicine (Vet MB) (9) |
3. University of Cambridge |
|||
4. Bachelor of Veterinary Medicine and Surgery (BVM&S) (9) |
4. University of Edinburgh |
|||
5. Bachelor of Veterinary Medicine and Surgery (BVMS) (9) |
5. University of Glasgow |
|||
6. Bachelor of Veterinary Medicine (BvetMed) (9) |
6. University of London |
|||
7. Bachelor of Veterinary Medicine and Bachelor of Veterinary Surgery (B.V.M., B.V.S.) (9) |
7. University of Nottingham |
|||
(1)
Derīgs līdz 2006. gada 22. novembrim.
(2)
No 2006. gada 23. novembra.
(3)
Derīgs līdz 2008. gada 10. aprīlim.
(4)
No 2008. gada 11. aprīļa.
(5)
No 2011. gada 10. janvāra.
(6)
No 2011. gada 1. oktobra.
(7)
No 2012. gada 1. oktobra.
(8)
No 2012. gada 31. decembra.
(9)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
V.5. Vecmāte
5.5.1. Vecmāšu apmācību programma (apmācību I un II virziens)
Apmācību programma, lai iegūtu vecmātes kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, sastāv no divām daļām:
Teorētiskā un tehniskā apmācība
Vispārīgie priekšmeti
Vecmāšu aroda profilējošie priekšmeti
Praktiskā apmācība un klīniskā prakse
Šī sagatavošana ir jāveic attiecīgā pārraudzībā:
Teorētiskajai un tehniskajai apmācībai (apmācību programmas A daļa) jābūt līdzsvarotai un saskaņotai ar klīnisko apmācību (tās pašas programmas B daļa) tādā veidā, lai šajā pielikumā uzskaitītās zināšanas un prasmes varētu iegūt atbilstošā veidā.
Klīniskā apmācībā notiek uzraudzītas stažēšanās veidā slimnīcu nodaļās vai citos veselības aprūpes dienestos, ko apstiprinājušas kompetentas institūcijas vai iestādes. Kā daļa no šīs apmācības ir studenšu–vecmāšu līdzdalība attiecīgo slimnīcu nodaļu darbā tik lielā mērā, cik tas ir noderīgi viņu apmācībā. Viņām jāmāca pienākumi, kas saistīti ar vecmātes darbību.
5.5.2. Vecmāšu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Profesionālais nosaukums |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Diploma van vroedvrouw/Diplôme d’accoucheuse |
— De erkende opleidingsinstituten/Les établissements d’enseignement — De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d’enseignement de la Communauté française |
Vroedvrouw/ Accoucheuse |
23.1.1983. |
България |
Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “Бакалавър” с професионална квалификация “Акушерка” |
Университет |
Акушеркa |
1.1.2007. |
Česko |
1. Diplom o ukončení studia ve studijním programu ošetřovatelství ve studijním oboru porodní asistentka (bakalář, Bc.) |
1. Vysoká škola zřízená nebo uznaná státem |
Porodní asistentka |
1.5.2004. |
2. Diplom o ukončení studia ve studijním programu porodní asistence ve studijním oboru porodní asistentka (bakalář, Bc.) |
2. Vysoká škola zřízená nebo uznaná státem |
|||
3. Diplom o ukončení studia ve studijním oboru diplomovaná porodní asistentka (diplomovaný specialista, DiS.) |
3. Vyšší odborná škola zřízená nebo uznaná státem |
|||
Danmark |
Bevis for uddannelsen til professionsbachelor i jordemoderkundskab |
Professionshøjskole |
Jordemoder |
23.1.1983. |
Deutschland |
Zeugnis über die staatliche Prüfung für Hebammen und Entbindungspfleger |
Staatlicher Prüfungsausschuss |
— Hebamme — Entbindungspfleger |
23.1.1983. |
Eesti |
Diplom ämmaemanda erialal |
— Tallinna Meditsiinikool |
Ämmaemand |
1.5.2004. |
|
— Tartu Meditsiinikool |
|||
Ämmaemanda diplom |
— Tallinna Tervishoiu Kõrgkool |
|||
|
— Tartu Tervishoiu Kõrgkool |
|||
Ελλάς |
1. Πτυχίο Τμήματος Μαιευτικής Τεχνολογικών Εκπαιδευτικών Ιδρυμάτων (Τ.Ε.Ι.) |
1. Τεχνολογικά Εκπαιδευτικά Ιδρύματα (Τ.Ε.Ι.) |
— Μαία |
23.1.1983. |
2. Πτυχίο του Τμήματος Μαιών της Ανωτέρας Σχολής Στελεχών Υγείας και Κοινων. Πρόνοιας (ΚΑΤΕΕ) |
2. ΚΑΤΕΕ Υπουργείου Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων |
— Μαιευτής |
||
3. Πτυχίο Μαίας Ανωτέρας Σχολής Μαιών |
3. Υπουργείο Υγείας και Πρόνοιας |
|
||
España |
— Título de matrona — Título de asistente obstétrico (matrona) — Título de enfermería obstétrica-ginecológica |
Ministerio de Educación y Cultura |
— Matrona — Asistente obstétrico |
1.1.1986. |
France |
Diplôme d’Etat de sage-femme |
L’Etat Université |
Sage-femme |
23.1.1983. |
Hrvatska |
Svjedodžba “prvostupnik (baccalaureus) primaljstva/sveučilišna prvostupnica (baccalaurea) primaljstva” |
— Medicinski fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj — Sveučilišta u Republici Hrvatskoj — Veleučilišta i visoke škole u Republici Hrvatskoj |
Prvostupnik (baccalaureus) Primaljstva/Prvostupnica (baccalaurea) primaljstva |
1.7.2013. |
Ireland |
1. Certificate in Midwifery (1) |
1. An Bórd Altranais (The Nursing Board) [up to 1.10.2012.]; Bórd Altranais agus Cnáimhseachais na hEireann (The Nursing and Midwifery Board of Ireland, NMBI) [from 2.10.2012.]. |
Registered Midwife (RM) |
23.1.1983. |
2. B.Sc. in Midwifery approved by the NMBI (2) |
2. A third-level Institution delivering a Midwifery education programme approved by the NMBI |
|||
3. Higher/Post-graduate Diploma in Midwifery approved by the NMBI (2) |
3. Third-level Institution delivering Higher/Post-graduate Diploma in Midwifery approved by the NMBI |
|||
Italia |
1. Diploma d’ostetrica (4) |
1. Scuole riconosciute dallo Stato (4) |
Ostetrica (4) |
23.1.1983. |
2. Laurea in ostetricia (5) |
2. Università (5) |
|||
Κύπρος |
Δίπλωμα στο μεταβασικό πρόγραμμα Μαιευτικής |
Νοσηλευτική Σχολή |
Εγγεγραμμένη Μαία |
1.5.2004. |
Latvija |
Diploms par vecmātes kvalifikācijas iegūšanu |
Māsu skolas |
Vecmāte |
1.5.2004. |
Lietuva |
1. Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją, ir profesinės kvalifikacijos pažymėjimas, nurodantis suteiktą akušerio profesinę kvalifikaciją |
1. Universitetas |
Akušeris |
1.5.2004. |
— Pažymėjimas, liudijantis akušerio profesinę praktiką |
|
|||
2. Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją, ir profesinės kvalifikacijos pažymėjimas, nurodantis suteiktą akušerio profesinę kvalifikaciją |
2. Kolegija |
|||
— Pažymėjimas, liudijantis akušerio profesinę praktiką |
|
|||
3. Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą akušerio profesinę kvalifikaciją |
3. Kolegija |
|||
4. Bakalauro diplomas (slaugos bakalauro kvalifikacinis laipsnis ir bendrosios praktikos slaugytojo profesinė kvalifikacija) Ir Profesinės kvalifikacijos pažymėjimas (akušerio profesinė kvalifikacija) |
4. Universitetas |
|||
5. Profesinio bakalauro diplomas (slaugos profesinio bakalauro kvalifikacinis laipsnis ir bendrosios praktikos slaugytojo profesinė kvalifikacija) Ir Profesinės kvalifikacijos pažymėjimas (akušerio profesinė kvalifikacija) |
5. Kolegija |
|||
6. Profesinio bakalauro diplomas (akušerijos profesinio bakalauro kvalifikacinis laipsnis ir akušerio profesinė kvalifikacija) |
6. Kolegija |
|||
Luxembourg |
Diplôme de sage-femme (6) |
Ministère de l’éducation nationale, de la formation professionnelle et des sports |
Sage-femme |
23.1.1983. |
|
Brevet de Technicien Supérieur - Spécialité: Sage-femme (7) |
Lycée Technique pour Professions de Santé |
|
|
Magyarország |
1. Szülésznő bizonyítvány |
1. Iskola/főiskola |
Szülésznő |
1.5.2004. |
2. Szülésznő oklevél |
2. Felsőoktatási intézmény |
|||
Malta |
Lawrja jew diploma fl-Istudji tal-Qwiebel |
Università ta’ Malta |
Qabla |
1.5.2004. |
Nederland |
Diploma van verloskundige |
Door het Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport erkende opleidings-instellingen |
Verloskundige |
23.1.1983. |
Österreich |
1. Hebammen-Diplom |
1. – Hebammenakademie Bundeshebammenlehranstalt |
Hebamme |
1.1.1994. |
2. Diplom über den Abschluss des Fachhochschul-Bachelorstudiengangs “Hebamme” |
2. Fachhochschulrat |
|||
Polska |
— Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku położnictwo z tytułem “magister położnictwa” — Dyplom ukończenia studiów wyższych zawodowych na kierunku/specjalności położnictwo z tytułem “licencjat położnictwa” |
Instytucja prowadząca kształcenie na poziomie wyższym uznana przez właściwe władze (Higher education institution recognised by the competent authorities) |
Położna |
1.5.2004. |
Portugal |
1. Diploma/Carta de Curso de especialização em enfermagem de saúde materna e obstétrica |
1. Ecolas de Enfermagem |
Enfermeiro especialista em enfermagem de saúde materna e obstétrica |
1.1.1986. |
2. Diploma/carta de curso de estudos superiores especializados em enfermagem de saúde materna e obstétrica |
2. Escolas Superiores de Enfermagem |
|||
3. Diploma/Carta (curso de pós-licenciatura) especialização em enfermagem de saúde materna e obstétrica |
3. – Escolas Superiores de Enfermagem |
|||
— Escolas Superiores de Saúde |
||||
4. Diploma do Curso de Mestrado em Enfermagem de Saúde Materna e Obstétrica |
4. – Escolas Superiores de Enfermagem |
|||
|
— Escolas Superiores de Saúde |
|||
România |
Diplomă de licență de moașă |
Universități |
Moașă |
1.1.2007. |
Slovenija |
Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “diplomirana babica/diplomirani babičar” |
1. Univerza 2. Visoka strokovna šola |
diplomirana babica/diplomirani babičar |
1.5.2004. |
Slovensko |
1. DIPLOM pôrodná asistencia “bakalár” (“Bc.”) |
1. Vysoká škola/Univerzita |
Pôrodná asistentka |
1.5.2004. |
2. DIPLOM diplomovaná pôrodná asistentka |
2. Stredná zdravotnícka škola |
|||
Suomi/Finland |
1. Kätilön tutkinto/barnmorskeexamen |
1. Terveydenhuoltooppi-laitokset/hälsovårdsläroanstalter |
Kätilö/Barnmorska |
1.1.1994. |
2. Sosiaali- ja terveysalan ammattikorkeakoulututkinto, kätilö (AMK)/yrkeshögskoleexamen inom hälsovård och det sociala området, barnmorska (YH) |
2. Ammattikorkeakoulut/Yrkeshögskolor |
|||
Sverige |
Barnmorskeexamen |
Universitet eller högskola |
Barnmorska |
1.1.1994. |
United Kingdom |
A qualification approved by the Nursing and Midwifery Council or its predecessor bodies as attesting to the completion of training as required for midwives by Article 40 and the standard of proficiency as required for registration as a Registered Midwife in its register (3) (8) |
Education institution approved by the Nursing and Midwifery Council or its predecessor bodies |
Registered Midwife |
23.1.1983. |
(1)
Šis kvalifikāciju apliecinošais dokuments dod turētājam tiesības iegūt automātisku kvalifikācijas atzīšanu, ja tas ir izsniegts dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju Īrijā.
(2)
Šī informācija par kvalifikāciju apliecinošo dokumentu tika iekļauta, lai nodrošinātu, ka Īrijā apmācītie absolventi varēs saņemt automātisku atzīšanu bez faktiskas reģistrēšanās Īrijā; šāda reģistrācija nav daļa no kvalifikācijas procesa.
(3)
Šī informācija par kvalifikāciju apliecinošo dokumentu tika iekļauta, lai Apvienotajā Karalistē apmācītie absolventi varētu saņemt automātisku atzīšanu bez faktiskas reģistrēšanās; šāda reģistrācija nav daļa no kvalifikācijas procesa.
(4)
Derīgs līdz 2001. gadam.
(5)
No 2001./2002. gada.
(6)
Līdz 2012. gada 14. septembrim.
(7)
No 2012. gada 15. septembra.
(8)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
V.6. Farmaceits
5.6.1. Farmaceitu apmācību kurss
Līdzsvarā starp teorētisko un praktisko apmācību attiecībā uz katru mācību priekšmetu būtiska nozīme jāpiešķir teorijai, lai uzturētu apmācības universitātes raksturu.
5.6.2. Farmaceitu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts |
Atsauces datums |
België/Belgique/Belgien |
Diploma van apotheker/Diplôme de pharmacien |
— De universiteiten/Les universities — De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d’enseignement de la Communauté française |
|
1.10.1987. |
България |
Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “Магистър” по “Фармация” с професионална квалификация “Магистър-фармацевт” |
Университет |
|
1.1.2007. |
Česko |
Diplom o ukončení studia ve studijním programu farmacie (magistr, Mgr.) |
Farmaceutická fakulta univerzity v České republice |
|
1.5.2004. |
Danmark |
Bevis for kandidatuddannelsen i farmaci (cand.pharm.) |
Det Farmaceutiske Fakultet, Københavns Universitet |
|
1.10.1987. |
Bevis for kandidatuddannelsen i farmaci (cand.pharm.) |
Syddansk Universitet |
|||
Deutschland |
Zeugnis über die Staatliche Pharmazeutische Prüfung |
Zuständige Behörden |
|
1.10.1987. |
Eesti |
Diplom proviisori õppekava läbimisest Farmaatsiamagister Master of Science in Pharmacy (MSc) |
Tartu Ülikool |
|
1.5.2004. |
Ελλάς |
Άδεια άσκησης φαρμακευτικού επαγγέλματος |
— Περιφέρεια — Νομαρχιακή Αυτοδιοίκηση |
|
1.10.1987. |
España |
Título de Licenciado en Farmacia |
— Ministerio de Educación y Cultura |
|
1.10.1987. |
|
— El rector de una universidad |
|
|
|
Título de Graduado/a en Farmacia |
— El rector de una Universidad |
|
1.1.1986. |
|
France |
— Diplôme d’Etat de pharmacien — Diplôme d’Etat de docteur en pharmacie |
Universités |
|
1.10.1987. |
Hrvatska |
Diploma “magistar farmacije/magistra farmacije” |
— Farmaceutsko-biokemijski fakultet Sveučilišta u Zagrebu — Medicinski fakultet Sveučilišta u Splitu — Kemijsko-tehnološki fakultet Sveučilišta u Splitu |
|
1.7.2013. |
Ireland |
1. Certificate of Registered Pharmaceutical Chemist (1) Certificate of Registration as a Pharmacist (1) |
1. Cumann Cógaiseoirí na hEireann (Pharmaceutical Society of Ireland) |
|
1.10.1987. |
2. A degree in Pharmacy recognised by the Pharmaceutical Society of Ireland (2) |
2. Universities delivering degrees in pharmacy recognised by the Pharmaceutical Society of Ireland |
2. Notification from the Pharmaceutical Society of Ireland that the person named therein is the holder of a qualification appropriate for practicing as a pharmacist |
||
Italia |
Diploma o certificato di abilitazione all’esercizio della professione di farmacista ottenuto in seguito ad un esame di Stato |
Università |
|
1.11.1993. |
Κύπρος |
Πτυχίο Φαρμακευτικής |
Πανεπιστήμιο Frederick |
Βεβαίωση Επιτυχίας στις εξετάσεις για την Εγγραφή Φαρμακοποιού |
1.5.2004. |
Πανεπιστήμιο Λευκωσίας |
|
|||
Ευρωπαϊκό Πανεπιστήμιο Κύπρου |
|
|||
Latvija |
Farmaceita diploms |
Universitātes tipa augstskola |
|
1.5.2004. |
Veselības zinātņu maģistra grāds farmācijā |
Universitāte |
|||
Lietuva |
1. Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą vaistininko profesinę kvalifikaciją 2. Magistro diplomas (farmacijos magistro kvalifikacinis laipsnis ir vaistininko profesinė kvalifikacija) |
Universitetas |
|
1.5.2004. |
Luxembourg |
Diplôme d’Etat de pharmacien |
Jury d’examen d’Etat + visa du ministre de l’éducation nationale |
|
1.10.1987. |
Magyarország |
Okleveles gyógyszerész oklevél (magister pharmaciae, abbrev: mag. Pharm) |
Egyetem |
|
1.5.2004. |
Malta |
Lawrja fil-Farmaċija |
Università ta’ Malta |
|
1.5.2004. |
Nederland |
Getuigschrift van met goed gevolg afgelegd apothekersexamen |
Faculteit Farmacie |
|
1.10.1987. |
Master of Science Farmacie (6) |
||||
Österreich |
Staatliches Apothekerdiplom |
Österreichische Apothekerkammer |
|
1.10.1994. |
Polska |
Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku farmacja z tytułem “magister farmacji” |
Szkoły wyższe |
|
1.5.2004. |
Portugal |
1 Licenciatura em Farmácia 2 Carta de curso de licenciatura em Ciências Farmacêuticas |
Instituição de Ensino Superior Universitário |
|
1.10.1987. |
3 Mestrado Integrado em Ciências Farmacêuticas |
1.1.2007. |
|||
România |
Diplomă de licență de farmacist Diploma de licență și master (5) |
Universități Ministerul Educației Nationale |
|
1.1.2007. |
Slovenija |
Diploma, s katero se podeljuje strokovni naziv “magister farmacije/magistra farmacije” |
Univerza |
Potrdilo o opravljenem strokovnem izpitu za poklic magister farmacije/magistra farmacije |
1.5.2004. |
Slovensko |
DIPLOM farmácia magister (“Mgr.”) |
Univerzita |
|
1.5.2004. |
Suomi/Finland |
Proviisorin tutkinto/Provisorexamen |
Yliopisto |
|
1.10.1994. |
Sverige |
Apotekarexamen |
Universitet och högskolor |
|
1.10.1994. |
United Kingdom |
|
|
1.10.1987. |
|
2. A degree in pharmacy approved by either the General Pharmaceutical Council (formerly Royal Pharmaceutical Society of Great Britain) or the Pharmaceutical Society of Northern Ireland (4) (7) |
Universities delivering pharmacy degrees approved by the General Pharmaceutical Council (formerly Royal Pharmaceutical Society of Great Britain) or the Pharmaceutical Society of Northern Ireland |
Notification from the General Pharmaceutical Council or Pharmaceutical Society of Northern Ireland confirming successful completion of the approved pharmacy degree, 12 months practical training and a pass of the registration assessment. |
||
(1)
Šis kvalifikāciju apliecinošais dokuments dod turētājam tiesības iegūt automātisku kvalifikācijas atzīšanu, ja tas ir izsniegts dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju Īrijā.
(2)
Šī informācija par kvalifikāciju apliecinošo dokumentu tika iekļauta, lai Īrijā apmācītie absolventi varētu saņemt automātisku atzīšanu bez faktiskas reģistrēšanās Īrijā. Šādos gadījumos pievienotais sertifikāts apliecina, ka ir izpildītas visas kvalifikācijas prasības.
(3)
Šis kvalifikāciju apliecinošais dokuments dod turētājam tiesības iegūt automātisku kvalifikācijas atzīšanu, ja tas ir izsniegts dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju Apvienotajā Karalistē.
(4)
Šī informācija par kvalifikāciju apliecinošo dokumentu tika iekļauta, lai Apvienotajā Karalistē apmācītie absolventi varētu saņemt automātisku kvalifikācijas atzīšanu bez faktiskas reģistrēšanās. Šādos gadījumos pievienotais sertifikāts apliecina, ka ir izpildītas visas kvalifikācijas prasības.
(5)
No 2011. gada 10. janvāra.
(6)
No 2002. gada 1. septembra.
(7)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
V.7. Arhitekts
5.7.1. Arhitektu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko atzīst saskaņā ar 46. pantu
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu |
Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts |
Atsauces akadēmiskais gads |
België/Belgique/Belgien |
1. Architect/Architecte |
— Nationale hogescholen voor architectuur/Ecoles nationales supérieures d’architecture |
Certificat de stage délivré par l’Ordre des Architectes/Stagegetuigschrift afgeleverd door de Orde van Architecten |
1988/1989 |
|
— Hogere-architectuur-instituten/Instituts supérieurs d’architecture (until 2007/2008) |
|||
|
— Provinciaal Hoger Instituut voor Architectuur te Hasselt/Ecole provinciale supérieure d’architecture de Hasselt |
|||
|
— Koninklijke Academies voor Schone Kunsten/Académies royales des Beaux-Arts |
|||
|
— Sint-Lucasscholen/Ecoles Saint-Luc |
|||
2. Burgerlijke ingenieur-architect/Ingénieur Civil Architecte |
— Faculteiten Toegepaste Wetenschappen van de Universiteiten/Facultés des sciences appliquées des universités (until 2007/2008) — “Faculté Polytechnique” van Mons (until 2007/2008) |
|||
|
3. Burgerlijk Ingenieur- Architect (Ir. Arch.) |
— Katholieke Universiteit Leuven, faculteit ingenieurswetenschappen (until 2007/2008) |
|
2004/2005 |
|
— Vrije Universiteit Brussel, faculteit ingenieurswetenschappen |
|||
|
4. Master en architecture |
— Instituts Supérieurs d’architecture (until 2009/2010) |
|
2008/2009 |
|
— Université de Liège (as of 2010/2011 until 2011/2012) |
|||
5. Master en architecture, à finalité spécialisée |
— Faculté d’architecture et d’urbanisme de l’Université de Mons (as of 2010/2011 until 2015/2016) |
|||
|
— Faculté d’Architecture, d’ingénierie architecturale, d’urbanisme de l’Université Catholique de Louvain (as of 2010/2011) |
|||
|
— Faculté d’architecture La Cambre-Horta de l’Université Libre de Bruxelles (as of 2010/2011) |
|||
|
6. Master en architecture, à finalité spécialisée (Art de bâtir et Urbanisme) |
— Université de Liège |
|
2012/2013 |
|
7. Master en architecture, à finalité spécialisée en art de bâtir |
— Faculté d’architecture et d’urbanisme de l’Université de Mons |
|
2016/2017 |
|
8. Master en architecture, à finalité spécialisée en urbanisme |
— Faculté d’architecture et d’urbanisme de l’Université de Mons |
|
2016/2017 |
|
9. Master en ingénieur civil architecte, à finalité spécialisée |
— Ecole Polytechnique de Louvain de l’Université Catholique de Louvain (until 2009/2010) |
|
2008/2009 |
|
|
— Faculté d’Architecture, d’ingénierie architecturale, d’urbanisme de l’Université Catholique de Louvain (as of 2010/2011) |
|
|
|
10. Master Ingénieur Civil Architecte, à finalité spécialisée |
— Faculté Polytechnique de Mons |
|
2008/2009 |
|
|
— Université de Mons, Faculté Polytechnique (as of 2009/2010) |
|
|
|
11. Master en ingénieur civil architecte, à finalité spécialisée/approfondie |
— Faculté des Sciences appliquées de l’Université de Liège |
|
2008/2009 |
България |
Магистър-Специалност aрхитектура |
— Университет по архитектура, строителство и геодезия - София, Архитектурен факултет |
Свидетелство, издадено от компетентната Камара на архитектите, удостоверяващо изпълнението на предпоставките, необходими за регистрация като архитект с пълна проектантска правоспособност в регистъра на архитектите |
2010/2011 |
|
— Варненски свободен университет “Черноризец Храбър”, Варна, Архитектурен факултет |
2007/2008 |
||
|
— Висше строително училище “Любен Каравелов”, Архитектурен факултет |
2009/2010 |
||
Česko |
Architektura a urbanismus |
— Fakulta architektury, České vysoké učení technické (ČVUT) v Praze |
Osvědčení o splnění kvalifikačních požadavků pro samostatný výkon profese architekta vydané Českou komorou architektů |
2007/2008 |
|
|
— Vysoké učení technické v Brně, Fakulta architektury |
|
|
|
Inženýr architekt (Ing.Arch.) |
— Technická univerzita v Liberci, Fakulta umění a architektury |
|
|
|
Magistr umění v oboru architektura (MgA.) |
— Vysoká škola uměleckoprůmyslová v Praze |
|
|
|
Magistr umění v oboru Architektonická tvorba, MgA |
— Akademie výtvarných umění v Praze |
2007/2008 |
|
|
Master of Architecture and Urbanism, Ing.arch. |
— Architectural Institute in Prague (ARCHIP) |
|
2015/2016 |
Danmark |
Bevis for kandidatuddannelsen i arkitektur (cand.arch.) |
— Kunstakademiets Arkitektskole i København |
|
1988/1989 |
— Arkitektskolen i Århus |
||||
Deutschland |
Diplom-Ingenieur, |
— Universitäten (Architektur/Hochbau) |
Bescheinigung einer zuständigen Architektenkammer über die Erfüllung der Qualifikationsvoraussetzungen im Hinblick auf eine Eintragung in die Architektenliste |
1988/1989 |
Diplom-Ingenieur Univ. |
— Technische Hochschulen (Architektur/Hochbau) |
|||
|
— Technische Universitäten (Architektur/Hochbau) |
|||
|
— Universitäten-Gesamthochschulen (Architektur/Hochbau) |
|||
|
— Hochschulen für bildende Künste |
|||
|
— Hochschulen für Künste |
|||
Diplom-Ingenieur, Diplom-Ingenieur FH |
— Fachhochschulen (Architektur/Hochbau) |
|||
|
— Universitäten-Gesamthochschulen (Architektur/Hochbau) bei entsprechenden Fachhochschulstudiengängen |
|||
|
Master of Arts - M.A. |
— Hochschule Bremen – University of applied Sciences, Fakultät Architektur, Bau und Umwelt – School of Architecture Bremen |
|
2003/2004 |
|
|
— Fachhochschule Münster (University of Applied Sciences) – Muenster School of Architecture |
|
2000/2001 |
|
|
— Georg-Simon-Ohm-Hochschule Nürnberg Fakultät Architektur |
|
2005/2006 |
|
|
— Hochschule Anhalt (University of Applied Sciences) Fachbereich Architektur, Facility Management und Geoinformation |
|
2010/2011 |
|
|
— Hochschule Regensburg (University of Applied Sciences), Fakultät für Architektur |
|
2007/2008 |
|
|
— Technische Universität München, Fakultät für Architektur |
|
2009/2010 |
|
|
— Hochschule Lausitz, Studiengang Architektur, Fakultät für Bauen “seit Juli 2013: Brandenburgische Technische Universität Cottbus-Senftenberg” |
|
2009/2010 |
|
|
— Fachhochschule Lübeck, University of Applied Sciences, Fachbereich Bauwesen |
|
2004/2005 |
|
|
— Fachhochschule für Technik und Wirtschaft Dresden, Fakultät Bauingenieurwesen/Architektur |
|
2005/2006 |
|
|
— Fachhochschule Erfurt/University of Applied Sciences |
|
2006/2007 |
|
|
— Hochschule Augsburg/Augsburg University of Applied Sciences |
|
2005/2006 |
|
|
— Hochschule Koblenz, Fachbereich Bauwesen |
|
2004/2005 |
|
|
— Hochschule München/Fakultät für Architektur |
|
2005/2006 |
|
|
— Hochschule für Technik Stuttgart, Fakultät Architektur und Gestaltung |
|
2005/2006 |
|
|
— SRH Hochschule Heidelberg |
|
2013/2014 |
|
|
— Staatliche Akademie der Bildenden Künste Stuttgart, Fachbereich Architektur |
|
2006/2007 |
|
|
— Hochschule Konstanz Technik, Wirtschaft und Gestaltung (HTWG) |
|
2014/2015 |
|
|
— Jade Hochschule Fachbereich Archtektur |
|
2016/2017 |
|
— Fachhochschule Potsdam, Fachbereich Architektur und Städtebau |
|
2016/2017 |
|
|
Master of Arts (in Kombination mit einem Bachelorabschluss in Architektur) |
Hochschule Trier Fachbereich Gestaltung - Fachrichtung Architektur |
|
2007/2008 |
|
Master of Engineering (in Kombination mit einem Bachelorabschluss in Engineering) |
Technische Hochschule Mittelhessen (University of Applied Sciences) Fachbereich Bauwesen |
|
2010/2011 |
|
Bachelor of Arts - B.A. |
— Hochschule Anhalt (University of Applied Sciences) Fachbereich Architektur, Facility Management und Geoinformation |
|
2010/2011 |
|
|
— Technische Universität München, Fakultät für Architektur |
|
2009/2010 |
|
|
— Alanus Hochschule für Kunst und Gesellschaft, Bonn |
|
2007/2008 |
|
|
— Hochschule Konstanz Technik, Wirtschaft und Gestaltung (HTWG) |
|
2014/2015 |
|
Bachelor of Sciences (B.Sc.) |
Hochschule Bochum, Fachbereich Architektur |
|
2003/2004 |
|
|
— Universität Stuttgart, Fakultät 1: Architektur und Stadtplanung |
|
2009/2010 |
|
Master of Science |
Technische Universität Braunschweig, Fakultät Architektur, Bauingenieurwesen und Umweltwissenschaften |
|
2007/2008 |
|
|
— Leibniz Universität Hannover, Fakultät für Architektur und Landschaft |
|
2011/2012 |
|
|
— Fachhochschule Aachen, Fachbereich Architektur |
|
2009/2010 |
|
|
— Universität Stuttgart, Architektur und Stadtplanung |
|
2013/2014 |
|
Master of Science (M.Sc.) in Kombination mit dem Bachelor of Science (B.Sc.) |
— Bauhaus-Universität Weimar |
|
2005/2006 |
|
|
— Bauhaus-Universität Weimar, Fakultät Architektur |
|
2008/2009 |
|
|
— Bauhaus-Universität Weimar, Fakultät Architektur und Urbanistik |
|
2013/2014 |
Eesti |
Arhitektuurimagister |
Eesti Kunstiakadeemia |
|
2006/2007 |
Ελλάς |
Δίπλωμα Αρχιτέκτονα – Μηχανικού |
— Εθνικό Μετσόβιο Πολυτεχνείο (ΕΜΠ), τμήμα αρχιτεκτόνων – μηχανικών |
Βεβαίωση που χορηγεί το Τεχνικό Επιμελητήριο Ελλάδας (ΤΕΕ) και η οποία επιτρέπει την άσκηση δραστηριοτήτων στον τομέα της αρχιτεκτονικής |
1988/1989 |
|
|
— Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης (ΑΠΘ), τμήμα αρχιτεκτόνων – μηχανικών της Πολυτεχνικής σχολής |
|
|
|
|
— Πανεπιστήμιο Πατρών, τμήμα αρχιτεκτόνων – μηχανικών της Πολυτεχνικής σχολής |
2003/2004 |
|
|
|
— Πανεπιστήμιο Θεσσαλίας, Πολυτεχνική Σχολή, Τμήμα Αρχιτεκτόνων Μηχανικών |
|
1999/2000 |
|
|
— Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης, Πολυτεχνική Σχολή, Τμήμα Αρχιτεκτόνων Μηχανικών |
|
1999/2000 |
|
|
— Πολυτεχνείο Κρήτης, Σχολή Αρχιτεκτόνων Μηχανικών |
|
2004/2005 |
España |
Título oficial de arquitecto |
Rectores de las universidades enumeradas a continuación: |
|
1988/1989 |
|
|
— Universidad politécnica de Cataluña, escuelas técnicas superiores de arquitectura de Barcelona o del Vallès |
|
|
|
|
— Universidad politécnica de Madrid, escuela técnica superior de arquitectura de Madrid |
|
|
|
|
— Escuela de Arquitectura de la Universidad de Las Palmas de Gran Canaria |
|
|
|
|
— Universidad politécnica de Valencia, escuela técnica superior de arquitectura de Valencia |
|
|
|
|
— Universidad de Sevilla, escuela técnica superior de arquitectura de Sevilla |
|
|
|
|
— Universidad de Valladolid, escuela técnica superior de arquitectura de Valladolid |
|
|
|
|
— Universidad de Santiago de Compostela, escuela técnica superior de arquitectura de La Coruña |
|
|
|
|
— Universidad del País Vasco, escuela técnica superior de arquitectura de San Sebastián |
|
|
|
|
— Universidad de Navarra, escuela técnica superior de arquitectura de Pamplona |
|
|
|
|
— Universidad de A Coruña |
|
1991/1992 |
|
|
— Universidad de Granada, Escuela Técnica Superior de Arquitectura de Granada |
|
1994/1995 |
|
|
— Universidad de Alicante, escuela politécnica superior de Alicante |
|
1997/1998 |
|
|
— Universidad Europea de Madrid |
|
1998/1999 |
|
|
— Universidad Ramón Llull, escuela técnica superior de arquitectura de La Salle |
|
|
|
|
— Universidad politécnica de Cataluña, escuela técnica superior de arquitectura de Barcelona |
|
1999/2000 |
|
|
— Universidad Alfonso X El Sabio, centro politécnico superior de Villanueva de la Cañada |
|
|
|
|
— Universidad de Alcalá (Escuela de Arquitectura) |
|
|
|
|
— Universidad Internacional de Cataluña, Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
|
|
|
— Universidad S.E.K. de Segovia, centro de estudios integrados de arquitectura de Segovia |
|
|
|
|
— Universidad Camilo José Cela de Madrid |
|
2000/2001 |
|
|
— Universidad San Pablo CEU |
|
2001/2002 |
|
|
— Universidad CEU Cardenal Herrera, Valencia-Escuela Superior de Enseñanzas Técnicas |
|
2002/2003 |
|
|
— Universidad Rovira i Virgili |
|
2005/2006 |
|
|
— Universidad de Málaga. Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
|
|
|
— Universidad de Girona. Escuela Politécnica Superior |
|
|
|
|
— Universidad Pontificia de Salamanca |
|
|
|
|
— Universidad Francisco de Vitoria |
|
2006/2007 |
|
|
— IE Universidad. Escuela Técnica Superior de Estudios Integrados de Arquitectura |
|
2009/2010 |
|
Título de Graduado/a en Arquitectura |
— IE Universidad, Escuela Técnica Superior de Estudios Integrados de Arquitectura |
|
2008/2009 |
|
|
— Universidad de Zaragoza. Escuela de Ingeniería y Arquitectura |
|
|
|
|
— Universidad Católica San Antonio de Murcia |
|
|
|
|
— Universidad Politécnica de Cartagena |
|
|
|
|
— Universidad Europea de Madrid |
|
2009/2010 |
|
|
— Universitat Internacional de Catalunya |
|
|
|
|
— Universidad San Jorge (Zaragoza) |
|
|
|
|
— Universidad de Navarra |
|
|
|
|
— Universidad de Girona. Escuela Politécnica Superior |
|
|
|
|
— Universitat Ramon Llull, la Salle |
|
|
|
|
— Universidad Alfonso X el Sabio |
|
|
|
|
— Universidad San Pablo CEU - Madrid |
|
2010/2011 |
|
|
— Universitat Politècnica de València |
|
|
|
|
— Universidad de A Coruña. Escuela Técnica Superior de Arquitectura de A Coruña |
|
|
|
|
— Universidad Rovira i Virgili |
|
|
|
|
— Universidad Cardenal Herrera CEU |
|
|
|
|
— Universidad Francisco de Vitoria |
|
|
|
|
— Universidad de Málaga. Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
|
|
|
— Universidad de Las Palmas de Gran Canaria. Escuela de Arquitectura |
|
|
|
|
— Universidad de Castilla La Mancha. Escuela de Arquitectura |
|
|
|
|
— Universidad Camilo José Cela de Madrid |
|
|
|
|
— Universidad de Alicante, escuela politécnica superior de Alicante |
|
|
|
|
— Universidad de Sevilla, escuela técnica superior de arquitectura de Sevilla |
|
|
|
|
— Universitat Politècnica de Catalunya |
|
|
|
|
— Universidad de Valladolid – Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
2010/2011 |
|
|
— Universidad de Alcalá (Escuela de Arquitectura) |
|
2015/2016 |
|
Graduado en fundamentos de la arquitectura + Máster en Arquitectura |
— Universidad Politécnica de Madrid. Escuela Técnica Superior de Arquitectura de Madrid |
|
2010/2011 |
|
|
— Universidad Antonio de Nebrija |
|
2011/2012 |
|
|
— Escuela Técnica Superior de Arquitectura – Universidad del Pais Vasco/Euskal Herriko Unibertsitatea |
|
|
|
|
— Universidad Europea de Madrid |
|
|
|
|
— Universidad Politécnica de Valencia. Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
2014/2015 |
|
|
— Universidad de Alicante, escuela politécnica superior de Alicante |
|
|
|
|
— Universidad de Alcalá de Henares. Escuela Politécnica de Alcalá de Henares |
|
2015/2016 |
|
|
— Universidad Cardenal Herrera CEU |
|
2016/2017 |
|
|
— Universidad Europea de Valencia |
|
2013/2014 |
|
|
— Universidad Europea de Canarias |
|
2012/2013 |
|
|
— Universidad de Sevilla, Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
2013/2014 |
|
|
— Universidad Rey Juan Carlos |
|
2011/2012 |
|
|
— Universidad de Valladolid – Escuela Técnica Superior de Arquitectura |
|
2015/2016 |
|
Graduado en Estudios de Arquitectura + Máster Universitario en Arquitectura |
— Universidad de Zaragoza, Escuela de Ingeniería y Arquitectura |
|
2011/2012 |
|
|
— Universidad de A Coruña. Escuela Técnica Superior de Arquitectura de A Coruña |
|
2015/2016 |
|
|
— Universidad Politécnica de Catalunya |
|
2014/2015 |
|
|
— Universidad de Navarra |
|
2017/2018 |
|
Graduado en Arquitectura + Máster Universitario en Arquitectura |
— Universidad de Granada |
|
2010/2011 |
France |
1. Diplôme d’architecte DPLG, y compris dans le cadre de la formation professionnelle continue et de la promotion sociale. |
1. Le ministre chargé de l’architecture |
|
1988/1989 |
|
2. Diplôme d’architecte ESA |
2. Ecole spéciale d’architecture de Paris |
|
|
|
3. Diplôme d’architecte ENSAIS |
3. Ecole nationale supérieure des arts et industries de Strasbourg, section architecture |
|
|
|
4. Diplôme d’Etat d’architecte (DEA) |
4. Ecole Nationale Supérieure d’Architecture et de Paysage de Bordeaux (Ministère chargé de l’architecture et Ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
Habilitation de l’architecte diplômé d’Etat à l’exercice de la maîtrise d’œuvre en son nom propre (HMONP) (Ministère chargé de l’architecture) |
2005/2006 |
|
|
Ecole Nationale Supérieure d’Architecture de Bretagne (Ministère chargé de l’architecture et Ministère chargé de l’enseignement supérieur |
2005/2006 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Clermont-Ferrand (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Grenoble (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture et de paysage de Lille (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Lyon (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Marne La Vallée (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Marseille (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2005/2006 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Montpellier (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Nancy (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2004/2005 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Nantes (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
2005/2006 |
|
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Normandie (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2004/2005 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Paris-Belleville (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2005/2006 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Paris-La Villette (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2006/2007 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Paris Malaquais (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2005/2006 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Paris Val-de-Seine (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2004/2005 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Saint-Etienne (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2004/2005 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Strasbourg (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2005/2006 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Toulouse (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2004/2005 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Versailles (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2004/2005 |
|
Diplôme d’Etat d’architecte (DEA), dans le cadre de la formation professionnelle continue |
Ecole nationale supérieure d’architecture de Lyon (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2006/2007 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Marseille (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2006/2007 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Montpellier (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2006/2007 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Nantes (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2006/2007 |
|
|
Ecole nationale supérieure d’architecture de Strasbourg (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
|
2006/2007 |
|
5. Diplôme d’études de l’école spéciale d’architecture Grade 2 équivalent au diplôme d’Etat d’architecte |
5. Ecole spéciale d’architecture (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
Diplôme d’architecte de l’ESA habilitant à exercer la maitrise d’œuvre en son nom propre, équivalent à l’habilitation de l’architecte diplômé d’Etat à l’exercice de la maîtrise d’œuvre en son nom propre, reconnu par le Ministère chargé de l’architecture |
2006/2007 |
|
6. Diplôme d’architecte INSA de Strasbourg équivalent au diplôme d’Etat d’architecte conférant le grade de master (parcours architecte) |
6. Institut national des sciences appliquées de Strasbourg (INSA) (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
Habilitation de l’architecte de l’INSA à exercer la maîtrise d’œuvre en son nom propre équivalent à l’HMONP, reconnue par le ministère chargé de l’architecture |
2005/2006 |
|
Diplôme d’architecte INSA de Strasbourg équivalent au diplôme d’Etat d’architecte conférant le grade de master (parcours d’architecte pour ingénieur) |
Institut national des sciences appliquées de Strasbourg (INSA) (Ministère chargé de l’architecture et ministère chargé de l’enseignement supérieur) |
Habilitation de l’architecte de l’INSA à exercer la maîtrise d’œuvre en son nom propre équivalent à l’HMONP, délivrée par le ministère chargé de l’architecture |
2005/2006 |
Hrvatska |
Magistar/Magistrica inženjer/inženjerka arhitekture i urbanizma |
Sveučilište u Zagrebu, Arhitektonski fakultet |
Diploma; Dopunska isprava o studiju; Potvrda HKA da podnositelj zahtjeva ispunjava kvalifikacijske uvjete |
2005/2006 |
|
|
|
|
|
|
Magistar/magistra inženjer/inženjerka arhitekture i urbanizma |
Sveučilište u Splitu – Fakultet građevinarstva, arhitekture i geodezije |
Potvrda Hrvatske komore arhitekata da podnositelj zahtjeva zadovoljava uvijete za upis u komoru. |
2016/2017 |
Ireland |
1. Degree of Bachelor of Architecture (B.Arch. NUI) |
1. National University of Ireland to architecture graduates of University College Dublin |
Certificate of fulfilment of qualifications requirements for professional recognition as an architect in Ireland issued by the Royal Institute of Architects of Ireland (RIAI) |
1988/1989 |
|
2. Degree of Bachelor of Architecture (B.Arch.) (Previously, until 2002 – Degree standard diploma in architecture (Dip. Arch)) |
2. Technological University Dublin (Previously, until 2019 – Dublin Institute of Technology, Bolton Street, Dublin (College of Technology, Bolton Street, Dublin)) |
|
|
|
3. Certificate of associateship (ARIAI) |
3. Royal Institute of Architects of Ireland |
|
|
|
4. Certificate of membership (MRIAI) |
4. Royal Institute of Architects of Ireland |
|
|
|
5. Degree of Bachelor of Architecture (Honours) (B.Arch. (Hons) UL) |
5. University of Limerick |
2005/2006 |
|
|
6. Degree of Bachelor of Architecture (Honours) (B.Arch. (Hons) WIT) |
6. Waterford Institute of Technology |
2005/2006 |
|
|
7. Master of Architecture (M.Arch) |
7. University College Cork and the Cork Institute of Technology through the Cork Centre for Architectural Education |
|
2006/2007 |
|
8. Master of Architecture (March) |
8. University College Dublin |
|
2007/2008 |
Italia (1) |
Laurea in architettura |
— Università di Camerino |
Diploma di abilitazione all’esercizio indipendente della professione che viene rilasciato dal ministero della Pubblica istruzione (ora Ministero dell’istruzione, dell’università e della ricerca) dopo che il candidato ha sostenuto con esito positivo l’esame di Stato davanti ad una commissione competente |
1988/1989 |
|
— Università di Catania – Sede di Siracusa |
|||
|
— Università di Chieti |
|||
|
— Università di Ferrara |
|||
|
— Università di Firenze |
|||
|
— Università di Genova |
|||
|
— Università di Napoli Federico II |
|||
|
— Università di Napoli II |
|||
|
— Università di Palermo |
|||
|
— Università di Parma |
|||
|
— Università di Reggio Calabria |
|||
|
— Università di Roma “La Sapienza” |
|||
|
— Università di Roma III |
|||
|
— Università di Trieste |
|||
|
— Politecnico di Bari |
|||
|
— Politecnico di Milano |
|||
|
— Politecnico di Torino |
|||
|
— Istituto universitario di architettura di Venezia |
|||
|
|
— Università degli Studi “Mediterranea” di Reggio Calabria |
2000/2001 |
|
|
Laurea in ingegneria edile – architettura |
— Università dell’Aquila |
|
1998/1999 |
|
— Università di Pavia |
|||
|
— Università di Roma “La Sapienza” |
|||
|
Laurea specialistica in ingegneria edile – architettura |
— Università dell’Aquila |
|
2000/2001 |
|
— Università di Pavia |
|||
|
— Università di Roma “La Sapienza” |
|||
|
— Università di Ancona |
|||
|
— Università di Basilicata – Potenza |
|||
|
— Università di Pisa |
|||
|
— Università di Bologna |
|||
|
— Università di Catania |
|||
|
— Università di Genova |
|||
|
— Università di Palermo |
|||
|
— Università di Napoli Federico II |
|||
|
— Università di Roma – Tor Vergata |
|||
|
— Università di Trento |
|||
|
— Politecnico di Bari |
|||
|
— Politecnico di Milano |
|||
|
|
— Università degli studi di Brescia |
|
2001/2002 |
|
|
— Università degli Studi di Cagliari |
|
|
|
|
— Università Politecnica delle Marche |
|
2002/2003 |
|
|
— Università degli studi della Calabria |
|
2003/2004 |
|
|
— Università degli studi di Salerno |
|
2005/2006 |
|
Laurea magistrale in ingegneria edile – architettura |
— Università dell’Aquila |
|
2004/2005 |
— Università di Pavia |
||||
|
— Università di Roma “La Sapienza” |
|||
|
— Università di Pisa |
|||
|
— Università di Bologna |
|||
|
— Università di Catania |
|||
|
— Università di Genova |
|||
|
— Università di Palermo |
|||
|
— Università di Napoli Federico II |
|||
|
— Università di Roma – Tor Vergata |
|||
|
— Università di Trento |
|||
|
— Politecnico di Bari |
|||
|
— Politecnico di Milano |
|||
|
|
— Università degli studi di Salerno |
|
2010/2011 |
|
|
— Università degli studi della Calabria |
|
2004/2005 |
|
|
— Università degli studi di Brescia |
|
2004/2005 |
|
|
— Università Politecnica delle Marche |
|
2004/2005 |
|
|
— Università degli Studi di Perugia |
|
2006/2007 |
|
|
— Università degli Studi di Padova |
|
2008/2009 |
|
|
— Università degli Studi di Genova |
|
2014/2015 |
|
Laurea specialistica quinquennale in Architettura |
— Prima Facoltà di Architettura dell’Università di Roma “La Sapienza” |
|
1998/1999 |
|
|
— Università di Ferrara |
|
1999/2000 |
|
— Università di Genova |
|||
|
— Università di Palermo |
|||
|
— Politecnico di Milano |
|||
|
— Politecnico di Bari |
|||
|
|
— Università di Firenze |
|
2001/2002 |
|
Laurea magistrale quinquennale in Architettura |
— Prima Facoltà di Architettura dell’Università di Roma “La Sapienza” |
|
2004/2005 |
|
— Università di Ferrara |
|||
|
— Università di Genova |
|||
|
— Università di Palermo |
|||
|
— Politecnico di Bari |
|||
|
— Università di Firenze |
|||
|
— Politecnico di Milano |
|||
|
Laurea specialistica in architettura (Progettazione architettonica) |
— Università di Roma Tre |
|
2001/2002 |
|
|
— Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2005/2006 |
|
Laurea magistrale in architettura (Progettazione architettonica) |
Università di Roma Tre |
|
2004/2005 |
|
Laurea specialistica in Architettura |
— Università di Napoli II |
|
2001/2002 |
|
— Politecnico di Milano II |
|||
|
— Facoltà di architettura dell’Università degli Studi G. D’Annunzio di Chieti-Pescara |
|||
|
— Facoltà di architettura, Pianificazione e Ambiente del Politecnico di Milano |
|||
|
— Facoltà di Architettura dell’Università degli studi di Trieste |
|||
|
— Facoltà di Architettura di Siracusa, Università di Catania |
|||
|
— Facoltà di architettura, Università degli Studi di Parma |
|||
|
— Facoltà di Architettura, Università di Bologna |
|||
|
|
— Università IUAV di Venezia |
|
2002/2003 |
|
|
— Politecnico di Torino |
|
|
|
|
— Facoltà di Architettura Valle Giulia, Università degli Studi di Roma “La Sapienza” |
|
2004/2005 |
|
— Università degli Studi di Camerino |
|||
|
— Università di Napoli Federico II |
|||
|
— Università degli Studi “Mediterranea” di Reggio Calabria |
|||
|
|
— Università degli Studi di Sassari |
|
2005/2006 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Progettazione Urbanistica) |
— Università degli Studi “Mediterranea” di Reggio Calabria |
|
2005/2006 |
|
Laurea Specialistica in Progettazione dell’Architettura |
— Università di Firenze |
|
2001/2002 |
|
Laurea magistrale in Architettura |
— Politecnico di Milano II |
|
2004/2005 |
|
— Università di Napoli II |
|||
|
— Università di Napoli Federico II |
|||
|
— Facoltà di architettura dell’Università degli Studi G. D’Annunzio di Chieti-Pescara |
|||
|
— Facoltà di architettura, Pianificazione e Ambiente del Politecnico di Milano |
|||
|
— Università IUAV di Venezia |
|||
|
— Facoltà di Architettura, Università di Bologna |
|||
|
— Facoltà di Architettura di Siracusa, Università di Catania |
|||
|
— Facoltà di architettura, Università degli Studi di Parma |
|||
|
— Facoltà di architettura dell’Università degli Studi di Trieste |
|||
|
|
— Università degli Studi di Trieste |
|
2014/2015 |
|
|
— Università degli Studi di Camerino |
|
2006/2007 |
|
|
— Università degli Studi di Enna “Kore” |
|
2004/2005 |
|
|
— Università degli Studi di Firenze |
|
2008/2009 |
|
— Università degli Studi di Cagliari |
|||
|
|
— Università degli Studi di Udine |
|
2009/2010 |
|
— Università degli Studi “Mediterranea” di Reggio Calabria |
|||
|
|
— Università degli Studi di Sassari |
|
2010/2011 |
|
|
— Università degli Studi della Basilicata |
|
|
|
|
— Università degli Studi di Genova |
|
2014/2015 |
|
Laurea specialistica in architettura -progettazione architettonica e urbana (13) |
Facoltà “Ludovico Quaroni” dell’Università degli Studi “La Sapienza” di Roma |
|
2000/2001 |
|
Laurea Magistrale in architettura -progettazione architettonica e urbana (13) |
Facoltà “Ludovico Quaroni” dell’Università degli Studi “La Sapienza” di Roma |
|
2004/2005 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Progettazione Urbana) |
Università di Roma Tre |
|
2001/2002 |
|
Laurea Magistrale in Architettura (Progettazione Urbana) |
Università di Roma Tre |
|
2004/2005 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Progettazione urbana e territoriale) |
Politecnico di Torino |
|
2002/2003 |
|
Laurea Specialistica in architettura (Architettura delle costruzioni) |
Politecnico di Milano (Facoltà di Architettura civile) |
|
2001/2002 |
|
Laurea magistrale in architettura (Architettura delle costruzioni) |
Politecnico di Milano (Facoltà di Architettura civile) |
|
2004/2005 |
|
Laurea Specialistica Architettura delle Costruzioni |
Università degli Studi di Cagliari |
|
2005/2006 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Restauro) |
— Facoltà di architettura di Valle Giulia dell’Università degli Studi “La Sapienza” di Roma |
|
2004/2005 |
|
|
— Università degli Studi di Roma Tre - Facoltà di Architettura |
|
2001/2002 |
|
|
— Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2005/2006 |
|
Laurea Magistrale in Architettura (Restauro) |
— Facoltà di architettura di Valle Giulia dell’Università degli Studi “La Sapienza” di Roma |
|
2004/2005 |
|
|
— Università degli Studi di Roma Tre - Facoltà di Architettura |
|
2009/2010 |
|
|
— Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2004/2005 |
|
Laurea Specialista in Architettura (costruzione) |
Politecnico di Torino |
|
2002/2003 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Restauro e Valorizzazione) |
Politecnico di Torino |
|
2005/2006 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Ambiente e Paesaggio) |
Politecnico di Torino |
|
2005/2006 |
|
Laurea Specialistica in Architettura (Nuove Qualità delle Costruzioni e dei Contesti) |
Università degli Studi della Campania “Luigi Vanvitelli” (Seconda Università degli Studi di Napoli) (2) |
|
2007/2008 |
|
Laurea Magistrale in Architettura e Ingegneria Edile |
Università degli Studi della Campania “Luigi Vanvitelli” (Seconda Università degli Studi di Napoli) (2) |
|
2009/2010 |
|
Laurea Magistrale in Architettura e Progetto dell’Ambiente Urbano |
Università degli Studi della Campania “Luigi Vanvitelli” (Seconda Università degli Studi di Napoli) (2) |
|
2009/2010 |
|
Laurea Magistrale in Architettura – Progettazione degli Interni e per l’Autonomia |
Università degli Studi della Campania “Luigi Vanvitelli” (Seconda Università degli Studi di Napoli) (2) |
|
2011/2012 |
|
Laurea Specialistica Progettazione delle Scenografie, degli allestimenti e delle Architetture di Interno (3) |
Università degli Studi di Roma “La Sapienza” |
|
2002/2003 |
Laurea Specialistica Architettura e Restauro (4) |
|
|||
Laurea Specialistica Architettura e Progettazione Urbana (5) |
|
|||
Laurea Specialistica Architettura, Progettazione Strutturale e Riabilitazione (6) |
|
|||
|
Laurea Specialistica Architettura, Progettazione Strutturale e Riabilitazione (7) |
|
|
2005/2006 |
Laurea Specialistica Restauro dell’Architettura (8) |
|
|||
|
Laurea Specialistica Architettura – Restauro dell’Architettura (9) |
|
|
2005/2006 |
|
Laurea Magistrale in Architettura – Progettazione architettonica |
Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2004/2005 |
|
|
— Politecnico di Torino |
|
2013/2014 |
|
Laurea Magistrale in Architettura e Città, Valutazione e progetto |
Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2004/2005 |
|
Laurea Specialistica in Architettura e Città, Valutazione e progetto |
Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2007/2008 |
|
Laurea Magistrale in Architettura - Arredamento e Progetto |
Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2008/2009 |
|
Laurea Magistrale in Architettura Manutenzione e Gestione |
Università degli Studi di Napoli “Federico II” |
|
2008/2009 |
|
Laurea Magistrale Architettura – Interni e Allestimenti (10) |
Università degli Studi di Roma “La Sapienza” |
|
2009/2010 |
Laurea Magistrale Architettura – Restauro dell’Architettura (11) |
|
|||
Laurea Magistrale Architettura – Costruzione (12) |
|
|||
|
Laurea Magistrale in Architettura Costruzione Città |
Politecnico di Torino |
|
2010/2011 |
|
Laurea Magistrale in Architettura per il Progetto Sostenibile |
Politecnico di Torino |
|
2010/2011 |
|
Laurea Magistrale in Architettura per il Restauro e la Valorizzazione del Patrimonio |
Politecnico di Torino |
|
2010/2011 |
|
Laurea Magistrale Architettura per la Sostenibilità |
Politecnico di Torino |
|
2010/2011 |
|
Laurea Magistrale Architettura per l’Ambiente Costruito |
Politecnico di Torino |
|
2010/2011 |
|
Laurea Magistrale in Architettura e Culture del Progetto |
Università IUAV di Venezia |
|
2013/2014 |
|
Laurea Magistrale in Architettura e Innovazione |
Università IUAV di Venezia |
|
2013/2014 |
|
Laurea Magistrale in Architettura per il Nuovo e l’Antico |
Università IUAV di Venezia |
|
2013/2014 |
|
Laurea Magistrale in Architettura – Restauro |
Università degli Studi “Mediterranea” di Reggio Calabria |
|
2013/2014 |
|
Laurea Magistrale Sustainable Architecture and Landscape Design – Architettura Sostenibile e Progetto del Paesaggio |
Politecnico di Milano |
|
2015/2016 |
|
Laurea Magistrale Architectural Design and History – Progettazione Architettonica e Storia |
|
|
2015/2016 |
|
Laurea Magistrale Architettura e Disegno Urbano |
|
|
2017/2018 |
|
Laurea Magistrale Architettura-Ambiente Costruito-Interni |
|
|
2017/2018 |
Κύπρος |
Δίπλωμα Αρχιτέκτονα – Μηχανικού στην αρχιτεκτονική |
— Πανεπιστήμιο Κύπρου |
Βεβαίωση που εκδίδεται από το Επιστημονικό και Τεχνικό Επιμελητήριο Κύπρου (ΕΤΕΚ) η οποία επιτρέπει την άσκηση δραστηριοτήτων στον τομέα της αρχιτεκτονικής |
2005/2006 |
|
Professional Diploma in Architecture |
— University of Nicosia |
2006/2007 |
|
|
Δίπλωμα Αρχιτεκτονικής (5 έτη) |
— Frederick University, Σχολή Αρχιτεκτονικής, Καλών και Εφαρμοσμένων Τεχνών του Πανεπιστημίου Frederick |
2008/2009 |
|
|
Δίπλωμα Αρχιτέκτονα Μηχανικού (5 ετούς φοίτησης) |
— Frederick University, Σχολή Αρχιτεκτονικής, Καλών και Εφαρμοσμένων Τεχνών του Πανεπιστημίου Frederick |
2008/2009 |
|
|
Δίπλωμα Αρχιτέκτονα Μηχανικού (5 ετούς φοίτησης) |
Frederick University, Πολυτεχνική Σχολή, Τμήμα Αρχιτεκτόνων Μηχανικών του Πανεπιστημίου Frederick |
|
2014/2015 |
Latvija |
Arhitekta diploms |
Rīgas Tehniskā universitāte |
Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra Arhitekta prakses sertifikāts |
2007/2008 |
|
Profesionālais maģistra grāds arhitektūrā, Arhitekta profesionālā kvalifikācija |
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA” |
|
2016/2017 |
Lietuva |
Bakalauro diplomas (Architektūros bakalauras) |
— Kauno technologijos universitetas |
Architekto kvalifikacijos atestatas (Atestuotas architektas) |
2007/2008 |
|
— Vilniaus Gedimino technikos universitetas |
|
||
|
— Vilniaus dailės akademija |
|
||
|
Magistro diplomas (Architektūros magistras) |
— Kauno technologijos universitetas |
|
|
|
— Vilniaus Gedimino technikos universitetas |
|
||
|
— Vilniaus dailės akademija |
|
||
|
Magistro diplomas (Architektūros magistras) |
— Kauno technologijos universitetas |
|
2016/2017 |
|
— Vilniaus Gedimino technikos universitetas |
|
|
|
|
— Vilniaus dailės akademija |
|
|
|
Luxembourg |
Master en Architecture |
Université du Luxembourg |
|
2017/2018 |
Magyarország |
Okleveles épitészmérnök MSc |
— Budapesti Müszaki és Gazdaságtudományi Egyetem – Épitészmérnöki Kar |
A területi illetékes építészkamara hatósági bizonyítványa a szakmagyakorlási jogosultságról. |
2007/2008 |
|
Okleveles épitészmérnök |
— Széchenyi István Egyetem, Györ – Müszaki Tudományi Kar |
2007/2008 |
|
|
Okleveles építészmérnök |
— Pécsi Tudományegyetem – Pollack Mihály Műszaki Kar |
|
2007/2008 |
Malta |
Lawrja ta’ Baċellerat fl-Inġinerija u l-Arkitettura (Unuri) |
Università ta’ Malta |
Warrant b’titlu ta’ “Perit” maħruġ mill-Bord tal-Warrants |
2007/2008 |
Nederland |
1. Het getuigschrift van het met goed gevolg afgelegde doctoraal examen van de studierichting bouwkunde, afstudeerrichting architectuur |
1. Technische Universiteit te Delft |
Verklaring van de Stichting Bureau Architectenregister die bevestigt dat de opleiding voldoet aan de normen van artikel 46. As of 2014/2015: Verklaring van Bureau Architectenregister die bevestigt dat aan de eisen voor de beroepskwalificatie van architect is voldaan |
1988/1989 |
|
Master of Science in Architecture, Urbanism & Building Sciences variant Architecture |
Technische Universiteit Delft, Faculteit Bouwkunde |
2002/2003 |
|
|
2. Het getuigschrift van het met goed gevolg afgelegde doctoraal examen van de studierichting bouwkunde, differentiatie architectuur en urbanistiek |
2. Technische Universiteit te Eindhoven |
|
|
|
Master of Science in Architecture, Building and Planning (specialisatie: Architecture) |
Technische Universiteit Eindhoven |
2002/2003 |
|
|
3. Het getuigschrift hoger beroepsonderwijs, op grond van het met goed gevolg afgelegde examen verbonden aan de opleiding van de tweede fase voor beroepen op het terrein van de architectuur, afgegeven door de betrokken examencommissies van respectievelijk |
— de Amsterdamse Hogeschool voor de Kunsten te Amsterdam |
1988/1989 |
|
|
|
— de Hogeschool Rotterdam en omstreken te Rotterdam |
|
|
|
— de Hogeschool Katholieke Leergangen te Tilburg |
|
||
|
— de Hogeschool voor de Kunsten te Arnhem |
|
||
|
— de Rijkshogeschool Groningen te Groningen |
|
||
|
— de Hogeschool Maastricht te Maastricht |
|
||
|
Master of Architecture |
ArtEZ hogeschool voor de kunsten/ArtEZ Academie van Bouwkunst |
2003/2004 |
|
|
|
Amsterdamse Hogeschool voor de Kunsten/Academie van Bouwkunst Amsterdam |
|
|
|
|
Hanze Hogeschool Groningen/Academie van Bouwkunst Groningen |
|
|
|
|
Hogeschool Rotterdam/Rotterdamse Academie van Bouwkunst |
|
|
|
|
Fontys Hogeschool voor de Kunsten/Academie voor Architectuur en Stedenbouw in Tilburg |
|
|
|
Master of Science |
ArtEZ hogeschool voor de kunsten/ArtEZ Academie van Bouwkunst |
|
2015/2016 |
|
|
Amsterdamse Hogeschool voor de Kunsten/Academie van Bouwkunst Amsterdam |
|
|
|
|
Hanze Hogeschool Groningen/Academie van Bouwkunst Groningen |
|
|
|
|
Hogeschool Rotterdam/Rotterdamse Academie van Bouwkunst |
|
|
|
|
Fontys Hogeschool voor de Kunsten/Academie voor Architectuur en Stedenbouw in Tilburg |
|
|
Österreich |
1. Diplom-Ingenieur, Dipl.-Ing. |
1. Technische Universität Graz (Erzherzog-Johann-Universität Graz) |
Bescheinigung des Bundesministers für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft über die Erfüllung der Voraussetzung für die Eintragung in die Architektenkammer/Bescheinigung einer Bezirksverwaltungsbehörde über die Ausbildung oder Befähigung, die zur Ausübung des Baumeistergewerbes (Berechtigung für Hochbauplanung) berechtigt |
1998/1999 |
|
2. Diplom-Ingenieur, Dipl.-Ing. |
2. Technische Universität Wien |
|
|
|
3. Diplom-Ingenieur, Dipl.-Ing. |
3. Universität Innsbruck (Leopold-Franzens-Universität Innsbruck) |
|
|
|
4. Magister der Architektur, Magister architecturae, Mag. Arch. |
4. Universität für Angewandte Kunst in Wien |
|
|
|
5. Magister der Architektur, Magister architecturae, Mag. Arch. |
5. Akademie der Bildenden Künste in Wien |
|
|
|
6. Magister der Architektur, Magister architecturae, Mag. Arch. |
6. Universität für künstlerische und industrielle Gestaltung in Linz |
|
|
|
7. Bachelor of Science in Engineering (BSc) (aufgrund eines Bachelorstudiums), Diplom-Ingenieur/in (Dipl.-Ing. oder DI) für technisch-wissenschaftlich Berufe (aufgrund eines Bachelor- und eines Masterstudiums entspricht MSc) |
7. Fachhochschule Kärnten |
2004/2005 |
|
|
8. Diplom-Ingenieur, Dipl.-Ing. |
8. Universität Innsbruck (Leopold-Franzens- Universität Innsbruck) |
2008/2009 |
|
|
9. Diplom-Ingenieur, Dipl.-Ing. |
9. Technische Universität Graz (Erzherzog-Johann- Universität Graz) |
2008/2009 |
|
|
10. Diplom-Ingenieur, Dipl.-Ing. |
10. Technische Universität Wien |
2006/2007 |
|
|
11. Master of Architecture (MArch) (aufgrund eines Bachelor- und eines Masterstudiums entspricht MSc) |
11. Universität für künstlerische und industrielle Gestaltung Linz |
|
2008/2009 |
|
|
11. Akademie der bildenden Künste Wien |
|
2008/2009 |
|
12. Masterstudium der Architektur |
12. Universität für angewandte Kunst Wien |
|
2011/2012 |
|
13. BA-Studiengang Bauplanung u. Bauwirtschaft Studienzweig Architektur u. MA-Studiengang Architektur |
13. Fachhochschule Joanneum Graz |
|
2015/2016 |
|
14. Bachelorstudiengang “Green Building” und Masterstudiengang “Architektur – Green Building” |
14. Fachhochschule Campus Wien |
|
2016/2017 |
Polska |
magister inżynier architekt (mgr inż. arch.) |
— Politechnika Białostocka |
Zaświadczenie o członkostwie w okręgowej izbie architektów/Zaświadczenie Krajowej Rady Izby Architektów RP potwierdzające posiadanie kwalifikacji do wykonywania zawodu architekta zgodnych z wymaganiami wynikającymi z przepisów prawa Unii Europejskiej osoby nie będącej członkiem Izby |
2007/2008 |
|
— Politechnika Gdańska |
|||
|
|
— Politechnika Łódzka |
|
|
|
|
— Politechnika Śląska |
|
|
|
|
— Zachodniopomorski Uniwersytet Technologiczny w Szczecinie |
|
|
|
|
— Politechnika Warszawska |
|
|
|
|
— Politechnika Krakowska |
|
|
|
|
— Politechnika Wrocławska |
|
|
|
|
— Krakowska Akademia im. Andrzeja Frycza Modrzewskiego |
2003/2004 |
|
|
dyplom ukończenia studiów wyższych potwierdzający uzyskanie tytułu zawodowego magistra inżyniera architekta |
— Wyższa Szkoła Ekologii i Zarządzania w Warszawie |
|
2011/2012 |
|
|
— Politechnika Lubelska |
|
2008/2009 |
|
|
— Uniwersytet Techniczno-Przyrodniczy im. Jana i Jędrzeja Śniadeckich w Bydgoszczy |
|
2011/2012 |
|
|
— Politechnika Poznańska |
|
2007/2008 |
|
|
— Uniwersytet Zielonogórski |
|
2008/2009 |
|
|
— Politechnika Rzeszowska |
|
|
|
|
— Sopocka Szkoła Wyższa |
|
2015/2016 |
|
dyplom studiów wyższych potwierdzający uzyskanie tytułu zawodowego magistra inżyniera architekta |
Politechnika Świętokrzyska |
|
2012/2013 |
Portugal |
Carta de curso de licenciatura em Arquitectura |
— Faculdade de Arquitectura da Universidade técnica de Lisboa |
Certificado de cumprimento dos pré-requisitos de qualificação para inscrição na Ordem dos Arquitectos, emitido pela competente Ordem dos Arquitectos |
1988/1989 |
|
|
— Faculdade de arquitectura da Universidade do Porto |
|
|
|
|
— Escola Superior Artística do Porto |
|
|
|
|
— Faculdade de Ciências e Tecnologia da Universidade de Coimbra |
|
|
|
|
— Universidade Lusíada de Lisboa |
|
1986/1987 |
|
|
— Faculdade de Arquitectura e Artes da Universidade Lusíada de Vila Nova de Famalicão |
|
1993/1994 |
|
|
— Universidade Lusófona de Humanidades e Tecnologia |
1995/1996 |
|
|
|
— Instituto Superior Manuel Teixeira Gomes |
1997/1998 |
|
|
|
— Universidade do Minho |
1997/1998 |
|
|
|
— Instituto Superior Técnico da Universidade Técnica de Lisboa |
1998/1999 |
|
|
|
— ISCTE-Instituto Universitário de Lisboa |
1998/1999 |
|
|
Carta de Curso de Licenciatura em Arquitectura e Urbanismo |
— Escola Superior Gallaecia |
2002/2003 |
|
|
Para os cursos iniciados a partir do ano académico de 1991/1992 |
— Faculdade de Arquitectura e Artes da Universidade Lusíada do Porto |
|
1991/1992 |
|
Mestrado integrado em Arquitectura |
— Universidade Autónoma de Lisboa |
|
2001/2002 |
|
|
— Universidade Técnica de Lisboa (Instituto Superior Técnico) |
2001/2002 |
|
|
|
— Escola Superior Artística do Porto |
|
2003/2004 |
|
|
— Universidade Lusófona do Porto |
|
2005/2006 |
|
Carta de curso de Mestrado integrado em Arquitectura |
— Universidade do Minho |
1997/1998 |
|
|
|
— ISCTE-Instituto Universitário de Lisboa |
1999/2000 |
|
|
|
— Universidade Lusíada de Vila Nova de Famalicão |
2006/2007 |
|
|
|
— Universidade Lusófona de Humanidades e Tecnologias |
1995/1996 |
|
|
|
— Faculdade de Arquitectura da Universidade Técnica de Lisboa |
2008/2009 |
|
|
|
— Universidade de Évora |
2007/2008 |
|
|
|
— Escola Superior Artística do Porto (ESAP) |
1988/1989 (Licenciatura) 2007/2008 (Mestrado) |
|
|
|
— Instituto Superior Manuel Teixeira Gomes |
2006/2007 |
|
|
|
— Universidade Lusíada do Porto |
2006/2007 |
|
|
Carta de curso de Mestrado Integrado em Arquitectura e Urbanismo |
— Universidade Fernando Pessoa |
2006/2007 |
|
|
|
— ESG/Escola Superior Gallaecia |
2002/2003 |
|
|
Diploma de Mestre em Arquitectura |
— Universidade Lusíada de Lisboa |
1988/1989 |
|
|
|
— Universidade da Beira Interior |
2003/2004 |
|
|
|
— Universidade de Coimbra |
2008/2009 |
|
|
Carta de Curso, Grau de Licenciado |
— Universidade de Évora |
2001/2002 |
|
|
Carta de curso de mestre em Arquitectura |
— Universidade do Porto |
2003/2004 |
|
|
Certidão de Licenciatura em Arquitectura |
Universidade Católica Portuguesa Centro Regional das Beiras |
|
2001/2002 |
|
Diploma de Mestrado Integrado em Arquitectura |
Universidade Católica Portuguesa Centro Regional das Beiras |
|
2001/2002 |
România |
Diploma de arhitect |
— Universitatea de arhitectură și urbanism “ION MINCU” |
Certificat de dobândire a dreptului de semnătură si de înscriere în Tabloul Național al Arhitecților |
2010/2011 |
|
|
— Universitatea “Politehnică” din Timișoara |
|
2011/2012 |
|
|
— Universitatea Tehnică din Cluj–Napoca |
2010/2011 |
|
|
|
— Universitatea Tehnică “Gheorghe Asachi” din Iași |
2007/2008 |
|
|
|
— Universitatea Spiru Haret – Facultatea de Arhitectură |
|
2009/2010 |
|
Diploma de licență și master |
— Universitatea de arhitectură și urbanism “ION MINCU” |
|
2011/2012 |
|
|
— Universitatea “Politehnică” din Timișoara |
|
|
|
|
— Universitatea Tehnică din Cluj–Napoca |
|
|
|
|
— Universitatea Tehnică “Gheorghe Asachi” din Iași |
|
|
|
|
— Universitatea Spiru Haret – Facultatea de Arhitectură |
|
|
Slovenija |
Magister inženir arhitekture/Magistrica inženirka arhitekture |
Univerza v Ljubljani, Fakulteta za Arhitekturo |
Potrdilo Zbornice za arhitekturo in prostor o usposobljenosti za opravljanje nalog odgovornega projektanta arhitekture (valid until 01.06.2019.). |
2007/2008 |
|
Diploma o pridobljeni magistrski izobrazbi 2. stopnje |
Univerza v Mariboru, Fakulteta za gradbeništvo, prometno inženirstvo in arhitekturo |
Potrdilo Zbornice za arhitekturo in prostor Slovenije o vpisu v imenik pooblaščenih arhitektov ali Potrdilo Zbornice za arhitekturo in prostor Slovenije o izpolnjevanju pogojev za vpis v imenik pooblaščenih arhitektov (as from 01.06.2019.). |
|
Slovensko |
Diplom inžiniera Architekta (titul Ing. arch.) |
— Slovenská technická univerzita v Bratislave, Fakulta architektúry, študijný odbor 5.1.1 Architektúra a urbanizmus |
Certifikát vydaný Slovenskou komorou architektov na základe 3-ročnej praxe pod dohľadom a vykonania autorizačnej skúšky |
2007/2008 |
|
|
— Technická univerzita v Košiciach, Fakulta umení, študijný odbor 5.1.1. Architektúra a urbanizmus |
|
2004/2005 |
|
Diplom magistra umení (titul Mgr. art.) |
— Vysoká škola výtvarných umení v Bratislave, študijný odbor 2.2.7 “Architektonická tvorba” |
|
2007/2008 |
Suomi/Finland |
Arkkitehdin tutkinto/Arkitektexamen |
— Teknillinen korkeakoulu/Tekniska högskolan (Helsinki) |
|
1998/1999 |
|
|
— Tampereen teknillinen korkeakoulu/Tammerfors tekniska högskola |
|
|
|
|
— Oulun yliopisto/Uleåborgs universitet |
|
|
|
|
— Aalto-yliopisto/Aalto- universitetet |
|
|
|
|
— Tampereen teknillinen yliopisto/Tammerfors tekniska universitet (until 2017/2018) |
|
|
|
|
— Tampereen yliopisto/Tammerfors universitet (as of 2018/2019) |
|
|
|
|
— Oulun yliopisto |
|
2010/2011 |
|
|
— Tampereen teknillinen yliopisto |
|
2010/2011 |
|
|
— Aalto-yliopisto/Aalto-universitetet |
|
2010/2011 |
Sverige |
Arkitektexamen |
— Chalmers Tekniska Högskola AB |
|
1998/1999 |
|
|
— Kungliga Tekniska Högskolan |
|
|
|
|
— Lunds Universitet |
|
|
|
|
— Umeå universitet |
|
2009/2010 |
United Kingdom |
1. Diplomas in architecture (14) |
1. – Universities |
Certificate of architectural education, issued by the Architects Registration Board. The diploma and degree courses in architecture of the universities, schools and colleges of art should have met the requisite threshold standards as laid down in Article 46 of this Directive and in Criteria for validation published by the Validation Panel of the Royal Institute of British Architects and the Architects Registration Board. EU nationals who possess the Royal Institute of British Architects Part I and Part II certificates, which are recognised by ARB as the competent authority, are eligible. Also EU nationals who do not possess the ARB-recognised Part I and Part II certificates will be eligible for the Certificate of Architectural Education if they can satisfy the Board that their standard and length of education has met the requisite threshold standards of Article 46 of this Directive and of the Criteria for validation. An Architects Registration Board Part 3 Certificate of Architectural Education |
1988/1989 |
— Colleges of Art |
|
|||
— Schools of Art |
|
|||
— Cardiff University |
2006/2007 |
|||
— University for the Creative Arts |
2008/2009 |
|||
— Birmingham City University |
2008/2009 |
|||
— University of Nottingham |
2008/2009 |
|||
2. Degrees in architecture (14) |
2. Universities |
1988/1989 |
||
3. Final examination (14) |
3. Architectural Association |
|
||
— Final Examination (ARB/RIBA Part 2) (14) |
— Architectural Association |
2011/2012 |
||
4. Examination in architecture (14) |
4. Royal College of Art |
|
||
5. Examination Part II (14) |
5. Royal Institute of British Architects |
|
||
6. Master of Architecture (14) |
6. – University of Liverpool |
2006/2007 |
||
— Cardiff University |
2006/2007 |
|||
— University of Plymouth |
2007/2008 |
|||
— Queens University, Belfast |
2009/2010 |
|||
— Northumbria University |
2009/2010 |
|||
— University of Brighton |
2010/2011 |
|||
— University of Kent |
2006/2007 |
|||
— University of Ulster |
2008/2009 |
|||
— University of Edinburgh/Edinburgh School of Architecture and Landscape Architecture |
2009/2010 |
|||
— University of Newcastle upon Tyne |
2011/2012 |
|||
— University of Lincoln |
2011/2012 |
|||
— University of Huddersfield |
2012/2013 |
|||
|
— University of the West of England |
2011/2012 |
||
|
— University of Westminster |
2011/2012 |
||
|
— University for the Creative Arts |
2013/2014 |
||
|
— University of Central Lancashire — Coventry University |
2014/2015 2017/2018 |
||
7. Graduate Diploma in Architecture (14) |
7. University College London |
2006/2007 |
||
8. Professional Diploma in Architecture (14) |
8. University of East London |
2007/2008 |
||
|
— Northumbria University |
2008/2009 |
||
9. Graduate Diploma in Architecture/MArch Architecture (14) |
9. University College London |
2008/2009 |
||
10. Postgraduate Diploma in Architecture (14) |
10. – Leeds Metropolitan University |
2007/2008 |
||
— University of Edinburgh |
2008/2009 |
|||
|
— Sheffield Hallam University |
2009/2010 |
||
11. MArch Architecture (ARB/RIBA Part 2) (14) |
11. – University College London |
2011/2012 |
||
|
— University of Nottingham |
2013/2014 |
||
|
— University of East London |
2013/2014 |
||
12. Master of Architecture (MArch) (14) |
12. Birmingham City University |
2010/2011 |
||
|
— Arts University Bournemouth |
2011/2012 |
||
|
— Leeds Metropolitan University |
2011/2012 |
||
— Leeds Beckett University (until 2014 Leeds Metropolitan University) |
2014/2015 |
|||
— University of Brighton |
2015/2016 |
|||
13. Postgraduate Diploma in Architecture and Architectural Conservation (14) |
13. University of Edinburgh |
2008/2009 |
||
14. Postgraduate Diploma in Architecture and Urban Design (14) |
14. University of Edinburgh |
2008/2009 |
||
15. MPhil in Environmental Design in Architecture (Option B) (14) |
15. University of Cambridge |
2009/2010 |
||
— MPhil in Architecture and Urban Design (14) |
— University of Cambridge |
2013/2014 |
||
16. Professional Diploma in Architecture: Advanced Environmental and Energy Studies (14) |
16. University of East London/Centre for Alternative Technology |
2008/2009 |
||
17. MArchD in Applied Design in Architecture (14) |
17. Oxford Brookes University |
2011/2012 |
||
18. M’Arch (14) |
18. University of Portsmouth |
2011/2012 |
||
19. Master of Architecture (International) (14) |
19. University of Huddersfield |
2012/2013 |
||
20. Master of Architecture with Honours (14) |
20. University of Liverpool |
2013/2014 |
||
21. MArch (Architecture) (14) |
21. Kingston University |
2013/2014 |
||
|
22. The degree of Master of Architecture in the College of Humanities and Social Science (14) |
22. University of Edinburgh/Edinburgh School of Architecture and Landscape Architecture |
|
2012/2013 |
|
23. MArch Architecture (14) |
23. University of the Arts London is the awarding body and the MArch Architecture is offered by Central Saint Martins |
|
2015/2016 |
|
24. MArch: Master of Architecture (14) |
24. London South Bank University |
|
2015/2016 |
|
25. Master of Architecture with Urban Planning (14) |
25. University of Dundee |
|
2015/2016 |
|
26. MArch Architecture: Collaborative Practice (14) |
26. University of Sheffield |
|
2015/2016 |
|
27. Master of Architecture M.Arch (14) |
27. Hull School of Art and Design (Open University) |
|
2015/2016 |
|
28. Professional diploma in Designing Architecture (14) |
28. London Metropolitan University (qualification offered by the London School of Architecture) |
|
2016/2017 |
|
29. Master of Architecture in Architecture (14) |
29. De Montfort University |
|
2011/2012 |
|
30. Master of Architecture, in Architecture (14) |
30. Liverpool John Moores University |
|
2011/2012 |
|
31. Master of Architecture (MArch) in Architecture (14) |
31. Nottingham Trent University |
|
2012/2013 |
|
32. M.Arch in Architecture (14) |
32. Sheffield Hallam University |
|
2013/2014 |
|
33. MArch Architecture Part 2 (14) |
33. University of Greenwich |
|
2013/2014 |
|
34. Master of Architecture (ARB/RIBA Part 2) (14) |
34. Arts University Bournemouth |
|
2013/2014 |
|
35. MArch Architecture with Collaborative Practice Research (ARB/RIBA Part 2) (14) |
35. University of Nottingham |
|
2017/2018 |
|
36. MArch Sustainable Architecture (14) |
36. The University of East London (qualification offered by the Centre for Alternative Technology) |
|
2017/2018 |
(1)
Abi nosaukumi “Università degli studi di (pilsētas nosaukums)” un “Università di (pilsētas nosaukums)” ir līdzvērtīgi un apzīmē to pašu universitāti.
(2)
No 2016. gada oktobra nosaukums mainīts uz “Università degli Studi della Campania “Luigi Vanvitelli””.
(3)
Līdz 2008./2009. gadam.
(4)
Līdz 2003./2004. gadam.
(5)
Līdz 2003./2004. gadam.
(6)
Līdz 2004./2005. gadam.
(7)
Līdz 2008./2009. gadam.
(8)
Līdz 2004./2005. gadam.
(9)
Līdz 2008./2009. gadam.
(10)
Līdz 2009./2010. gadam.
(11)
Līdz 2009./2010. gadam.
(12)
Līdz 2009./2010. gadam.
(13)
Līdz 2009./2010. gadam.
(14)
Izsniegts pirms 2021. gada 1. janvāra. |
VI PIELIKUMS
Iegūtās tiesības attiecībā uz profesijām, ko atzīst, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu
►C2 ————— ◄ Kvalifikāciju apliecinošie dokumenti arhitektiem, kuriem ir iegūtās tiesības saskaņā ar 49. panta 1. punktu
Valsts |
Kvalifikāciju apliecinošais dokuments |
Atsauces akadēmiskais gads |
België/Belgique/Belgien |
— diplomi, ko izsniegušas valsts arhitektūras augstskolas vai valsts arhitektūras institūti (architecte — architect) — diplomi, ko izsniegusi higher provincial school of architecture of Hasselt (architect) — diplomi, ko izsniegušas Royal Academies of Fine Arts (architecte — architect) — diplomi, ko izsniegušas “écoles Saint — Luc” (architecte — architect) — universitātes diplomi civilajā celtniecībā, kam pievienots mācekļa sertifikāts, ko izsniegusi arhitektu apvienība un kas attiecīgajām personām dod tiesības lietot profesionālo nosaukumu “arhitekts” (architecte — architect) — diplomi arhitektūrā, ko izsniegusi centrālā vai valsts eksaminācijas padome arhitektūrā (architecte — architect) — civilās celtniecības/arhitektūras diplomi un arhitektūras/inženierzinātnes diplomi, ko izsniegušas universitāšu lietišķo zinātņu fakultātes un Polytechnical Faculty of Mons (ingénieur — architecte, ingénieur — architect) |
1987./1988. |
България |
Diplomi, ko piešķir turpmāk norādītās akreditētas augstākās mācību iestādes par kvalifikāciju “архитект” (arhitekts),“cтроителен инженер” (būvinženieris) vai “инженер” (inženieris): — Университет за архитектура, строителство и геодезия — София: специалности “Урбанизъм” и “Архитектура” (Sofijas Arhitektūras, inženierceltniecības un ģeodēzijas universitāte — šādās specialitātēs:“pilsētprojektēšana” and “arhitektūra”) un visās inžernierzinātnes specialitātēs šajās jomās:“конструкции на сгради и съоръжения” (ēku būvniecība un struktūras),“пътища” (ceļi),“транспорт” (transports),“хидротехника и водно строителство” (hidrotehnika un hidrokonstrukcijas),“мелиорации и др.” (meliorācija utt.); — diplomi, ko piešķir augstākās izglītības tehniskās universitātes un mācību iestādes būvniecībā šādās jomās:“електро- и топлотехника” (elektrotehnika un termotehnika),“съобщителна и комуникационна техника” (telekomunikāciju tehnika un tehnoloģijas),“строителни технологии” (būvniecības tehnoloģijas),“приложна геодезия” (praktiskā ģeodēzija) un “ландшафт и др.” (ainavas utt.) būvniecības jomā. — Lai nodarbotos ar projektēšanu arhitektūrā un būvniecībā, papildus diplomiem jābūt arī “придружени от удостоверение за проектантска правоспособност придружени от удостоверение за проектантска правоспособност” (Sertifikāts par tiesībspēju projektēt), ko izdevusi “Камарата на архитектите” (Arhitektu palāta) un “Камарата на инженерите в инвестиционното проектиране” (Investīciju projektēšanas inženieru palāta), kas piešķir tiesības darboties investīciju projektēšanas jomā. |
2009.g./2010.g. |
Česká republika |
— Diplomi, ko izsniegušas fakultātes “České vysoké učení technické” (Čehijas Republikas Tehniskā universitāte Prāgā): — “Vysoká škola architektury a pozemního stavitelství” (Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte) (līdz 1951. gadam), “Fakulta architektury a pozemního stavitelství” (Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte) (no 1951. gada līdz 1960. gadam), “Fakulta stavební” (Civilās būvniecības fakultāte) (no 1960. gada) šādās studiju nozarēs: ēku būvniecība un konstrukcijas, ēku būvniecība, būvniecība un arhitektūra, arhitektūra (ieskaitot pilsētplānošanu un zemes ierīcības plānošanu), civilā celtniecība un būves rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām vai civilās celtniecības studiju programmā ēku būvniecības un arhitektūras nozarē, “Fakulta architektury” (Arhitektūras fakultāte) (no 1976. gada) šādās studiju nozarēs: arhitektūra, pilsētplānošana un zemes ierīcības plānošana vai studiju programmā: arhitektūra un pilsētplānošana šādās studiju nozarēs: arhitektūra, arhitektoniskās projektēšanas teorija, pilsētplānošana un zemes ierīcības plānošana, arhitektūras vēsture un vēsturisko pieminekļu restaurācija, vai arhitektūra un ēku būvniecība, — Diplomi, ko izsniegusi “Vysoká škola technická Dr. Edvarda Beneše” (līdz 1951. gadam) arhitektūras un celtniecības nozarē, — Diplomi, ko izsniegusi “Vysoká škola stavitelství v Brně” (from 1951 until 1956) arhitektūras un celtniecības nozarē, — Diplomi, ko izsniegusi “Vysoké učení technické v Brně”,“Fakulta architektury” (Arhitektūras fakultāte) (no 1956. gada) arhitektūras un pilsētplānošanas studiju nozarē vai “Fakulta stavební” (Civilās būvniecības fakultāte) (no 1956. gada) celtniecības studiju nozarē, — Diplomi, ko izsniegusi “Vysoká škola báňská — Technická univerzita Ostrava”,“Fakulta stavební” (Civilās būvniecības fakultāte) (no 1997. gada) konstrukciju un arhitektūras studiju nozarē vai civilās celtniecības studiju nozarē, — Diplomi, ko izsniegusi “Technická univerzita v Liberci”,“Fakulta architektury” (Arhitektūras fakultāte) (no 1994. gada) arhitektūras un pilsētplānošanas studiju programmā arhitektūras studiju nozarē, — Diplomi, ko izsniegusi “Akademie výtvarných umění v Praze” tēlotājmākslas programmā arhitektoniskās projektēšanas studiju nozarē, — Diplomi, ko izsniegusi “Vysoká škola umělecko — průmyslová v Praze” tēlotājmākslas programmā arhitektūras studiju nozarē, — Licences sertifikāts, ko izsniegusi “Česká komora architektů”, nenorādot nekādu nozari vai arī ēku būvniecības nozarē; |
2006./2007. |
Danmark |
— diplomi, ko izsniegušas National Schools of Architecture in Copenhagen and Aarhus (architekt) — reģistrācijas sertifikāts, ko izsniegusi Board of Architects saskaņā ar 1975. gada 28. maija Likumu Nr. 202 (registreret arkitekt) — diplomi, ko izsniegušas Higher Schools of Civil Engineering (bygningskonstruktoer), kam pievienots kompetentu iestāžu sertifikāts, apliecinot, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi pārbaudi attiecībā uz savu oficiālo kvalifikāciju, ko veido pretendenta sastādīto un īstenoto plānu novērtēšana; plāni izstrādāti vismaz sešu gadu efektīvas prakses laikā, veicot tādu profesionālo darbību, kas minēta šīs direktīvas 44. pantā |
1987./1988. |
Deutschland |
— diplomi, ko izsniegušas tēlotājmākslas augstskolas (Dipl.—Ing., Architekt (HfbK) — diplomi (Architektur/Hochbau), ko izsniegušas “Technische Hochschulen”, tehnisko universitāšu, universitāšu arhitektūras nodaļas, un tik lielā mērā, cik šīs iestādes apvienotas “Gesamthochschulen”,“Gesamthochschulen” (Dipl.—Ing. un jebkurš cits nosaukums, ko personām ar šādu diplomu iespējams piešķirt vēlāk) — diplomi (Architektur/Hochbau), ko izsniegušas “Fachhochschulen'” arhitektūras nodaļas un, tik lielā mērā, cik šīs iestādes apvienotas “Gesamthochschulen”, (Architektur/Hochbau) “Gesamthochschulen” arhitektūras nodaļas, kam gadījumā, ja studiju periods ir mazāks par četriem gadiem, taču vismaz trīs gadus ilgs, pievienots sertifikāts, apliecinot, četru gadu profesionālās pieredzes periodu Vācijas Federatīvajā Republikā, ko izsniegusi profesionāla iestāde saskaņā ar 43. panta 1. punktu (Ingenieur grad. un jebkurš cits nosaukums, ko personām ar šādu diplomu iespējams piešķirt vēlāk) — diplomi (Prüfungszeugnisse), ko līdz 1973. gada 1. janvārim izsniegušas “Ingenieurschulen” un “Werkkunstschulen” arhitektūras nodaļas, kam pievienots kompetentu iestāžu izsniegts sertifikāts, apliecinot, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi pārbaudi attiecībā uz savu oficiālo kvalifikāciju ko veido pretendenta sastādīto un īstenoto plānu novērtēšana; plāni izstrādāti vismaz sešu gadu efektīvas prakses laikā, veicot tādu profesionālo darbību, kas minēta šīs direktīvas 44. pantā |
1987./1988. |
Eesti |
— diplom arhitektuuri erialal, väljastatud Eesti Kunstiakadeemia arhitektuuri teaduskonna poolt alates 1996. aastast (diploma in architectural studies awarded by the Faculty of Architecture at the Estonian Academy of Arts since 1996), väljastatud Tallinna Kunstiülikooli poolt 1989-1995 (awarded by Tallinn Art University in 1989-1995), väljastatud Eesti NSV Riikliku Kunstiinstituudi poolt 1951-1988 (awarded by the State Art Institute of the Estonian SSR in 1951-1988) |
2006./2007. |
Eλλάς |
— inženierzinātņu/arhitektūras diplomi, ko izsniedzis Metsovion Polytechnion of Athens, kopā ar sertifikātu, ko izsniegusi Grieķijas Tehniskā palāta, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras jomā — inženierzinātņu/arhitektūras diplomi, ko izsniedzis Aristotelion Panepistimion of Thessaloniki, kopā ar sertifikātu, ko izsniegusi Grieķijas Tehniskā palāta, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras jomā — inženierzinātņu/civilās celtniecības diplomi, ko izsniedzis Metsovion Polytechnion of Athens, kopā ar sertifikātu, ko izsniegusi Grieķijas Tehniskā palāta, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras jomā — inženierzinātņu/civilās celtniecības diplomi, ko izsniedzis Aristotelion Panepistimion of Thessaloniki, kopā ar sertifikātu, ko izsniegusi Grieķijas Tehniskā palāta, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras jomā — inženierzinātņu/civilās celtniecības diplomi, ko izsniedzis Panepistimion Thrakis, kopā ar sertifikātu, ko izsniegusi Grieķijas Tehniskā palāta, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras jomā — inženierzinātņu/civilās celtniecības diplomi, ko izsniedzis Panepistimion Patron, kopā ar sertifikātu, ko izsniegusi Grieķijas Tehniskā palāta, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras jomā |
1987./1988. |
España |
oficiālā arhitekta profesionālā kvalifikācija (título oficial de arquitecto), ko piešķīrusi Izglītības un zinātnes ministrija vai universitātes |
1987./1988. |
France |
— valsts arhitekta diploms, ko izsniegusi Izglītības ministrija līdz 1959. gadam un pēc tam — Kultūras lietu ministrija (architecte DPLG) — diplomi, ko izsniegusi “Ecole spéciale d'architecture” (architecte DESA) — diplomi, ko izsniegusi “cole nationale supérieure des arts et industries de Strasbourg” (bijusī “cole nationale d'ingénieurs de Strasbourg”), arhitektūras nodaļa (architecte ENSAIS) |
1987./1988. |
Hrvatska |
— Diploma “magistar inženjer arhitekture i urbanizma/magistra inženjerka arhitekture i urbanizma” awarded by the Arhitektonski fakultet Sveučilišta u Zagrebu — Diploma “magistar inženjer arhitekture/magistra inženjerka arhitekture” awarded by the Građevinsko-arhitektonski fakultet Sveučilišta u Splitu — Diploma “magistar inženjer arhitekture/magistra inženjerka arhitekture” awarded by the Fakultet građevinarstva, arhitekture i geodezije Sveučilišta u Splitu — Diploma “diplomirani inženjer arhitekture” awarded by the Arhitektonski fakultet Sveučilišta u Zagrebu — Diploma “diplomirani inženjer arhitekture/diplomirana inženjerka arhitekture” awarded by the Građevinsko-arhitektonski fakultet Sveučilišta u Splitu — Diploma “diplomirani inženjer arhitekture/diplomirana inženjerka arhitekture” awarded by the Fakultet građevinarstva, arhitekture i geodezije Sveučilišta u Splitu — Diploma “diplomirani arhitektonski inženjer” awarded by the Arhitektonski fakultet Sveučilišta u Zagrebu — Diploma “inženjer” awarded by the Arhitektonski fakultet Sveučilišta u Zagrebu — Diploma “inženjer” awarded by the Arhitektonsko-građevinsko-geodetski fakultet Sveučilišta u Zagrebu for the completed studies at the Arhitektonski odjel Arhitektonsko-građevinsko-geodetskog fakulteta — Diploma “inženjer” awarded by the Tehnički fakultet Sveučilišta u Zagrebu for the completed studies at the Arhitektonski odsjek Tehničkog fakulteta — Diploma “inženjer” awarded by the Tehnički fakultet Sveučilišta u Zagrebu for the completed studies at the Arhitektonsko-inženjerski odjel Tehničkog fakulteta — Diploma “inženjer arhitekture” awarded by the Arhitektonski fakultet Sveučilišta u Zagrebu Visiem diplomiem jābūt pievienotai apliecībai par dalību Horvātijas Arhitektu savienībā (Hrvatska komora arhitekata), ko izdod Horvātijas Arhitektu savienība Zagrebā. |
Trešais akadēmiskais gads pēc pievienošanās |
Ireland |
— bakalaura grāds arhitektūrā, ko piešķīrusi Īrijas Valsts universitāte (B Arch. (NUI)) Universitātes koledžas arhitektūras absolventiem, Dublinā — standarta grāda diploms arhitektūrā, ko piešķīrusi Tehnoloģijas koledža Boltona ielā, Dublina (Dipl. Arch.) — asociētā biedra sertifikāts Royal Institute of Architects of Ireland/Karaliskais Īrijas Arhitektu institūts/(ARIAI) — biedra sertifikāts Royal Institute of Architects of Ireland/Karaliskais Īrijas Arhitektu institūts/(MRIAI) |
1987./1988. |
Italia |
— “laurea in architettura” diplomi, ko izsniegušas universitātes, politehniskie institūti un arhitektūras institūti Venice un Reggio Calabria, kam pievienots diploms, kas attiecīgajai personai dod tiesības patstāvīgi nodarboties ar arhitekta profesiju, ko izsniegusi Izglītības ministrija pēc tam, kad pretendents nokārtojis valsts eksāmenu, ko pieņem kompetenta padome un kas personai ar šādu diplomu dod tiesības patstāvīgi nodarboties ar arhitekta profesiju (dott. Architetto) — “laurea in ingegneria” diplomi ēku būvniecībā, ko izsniegušas universitātes, politehniskie institūti un arhitektūras institūti Venice un Reggio Calabria, kam pievienots diploms, kas attiecīgajai personai dod tiesības patstāvīgi nodarboties ar arhitekta profesiju, ko izsniegusi Izglītības ministrija pēc tam, kad pretendents nokārtojis valsts eksāmenu, ko pieņem kompetenta padome un kas personai ar šādu diplomu dod tiesības patstāvīgi nodarboties ar arhitekta profesiju (dott. Ing. Architetto or dott. Ing. In ingegneria civile) |
1987./1988. |
Κύπρος |
— Βεβαίωση Εγγραφής στο Μητρώο Αρχιτεκτόνων που εκδίδεται από το Επιστημονικό και Τεχνικό Επιμελητήριο Κύπρου (Reģistrācijas sertifikāts Arhitektu reģistrā, ko izsniedz Kipras Zinātnes un tehnikas palāta (ETEK)) |
2006./2007. |
Latvija |
— “Arhitekta diploms”, ko izsniegusi Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļa līdz 1958.gadam, Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļa no 1958. gada līdz 1991.gadam, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte kopš 1991. gada, un “Arhitekta prakses sertifikāts”, ko izsniedz Latvijas Arhitektu savienība (“diploma of architect” awarded by the Department of Architecture of the Faculty of Civil Engineering of Latvia State University until 1958, the Department of Architecture of the faculty of Civil Engineering of Riga Polytechnical Institute 1958 — 1991, the Faculty of Architecture of Riga Technical University since 1991 and 1992, and the certificate of registration by the Architects Association of Latvia) |
2006./2007. |
Lietuva |
— inženiera/arhitekta diplomi, ko izsniedzis Kauno politechnikos institutas līdz 1969. gadam (inžinierius architektas/architektas), — arhitekta/arhitektūras bakalaura/arhitektūras maģistra diplomi, ko izsniedzis Vilnius inžinerinis statybos institutas līdz 1990. gadam, Vilniaus — technikos universitetas līdz 1996. gadam, Vilnius Gedimino technikos universitetas kopš 1996. gada (architektas/architektûros bakalauras/architektûros magistras), — speciālista diplomi, kas apliecina, ka pabeigts kurss arhitektūrā, iegūts arhitektūras bakalaura, arhitektūras maģistra grāds, ko piešķīris LTSR Valstybinis dailës institutas līdz 1990. gadam; Vilniaus dailës akademija kopš 1990. gada (architektûros kursas/architektûros bakalauras/architektûros magistras), — arhitektūras bakalaura/arhitektūras maģistra diplomi, ko izsniegusi Kauno technologijos universitetas kopš 1997. gada (architektûros bakalauras/architektûros magistras), Visiem šiem diplomiem jābūt pievienotam atestācijas komisijas izsniegtam sertifikātam, kas piešķir tiesības veikt darbību arhitektūras nozarē (Licencēts arhitekts/Atestuotas architektas) |
2006./2007. |
Magyarország |
— “okleveles építészmérnök” diploma (diploms arhitektūrā, maģistrs arhitektūras zinātnē), ko izsniedz universitātes, — “okleveles építész tervező művész” diploma (arhitektūras un būvniecības tehnoloģijas zinātņu maģistra diploms), ko izsniedz universitātes |
2006./2007. |
Malta |
— Perit: Lawrja ta' Perit awarded by the Universita’ ta' Malta, kas dod tiesības reģistrēties kā Perit |
2006./2007. |
Nederland |
— sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi grāda iegūšanas eksāmenu arhitektūrā, ko piešķir Delftu vai Eindhovenas tehnisko koledžu arhitektūras nodaļas (bouwkundig ingenieur) — diplomi, ko izsniedz valsts atzītas arhitektūras akadēmijas (architect) — diplomi, ko līdz 1971. gadam izsniegušas bijušās arhitektūras koledžas (Hoger Bouwkunstonderricht) (architect HBO) — diplomi, ko līdz 1970. gadam izsniegušas bijušās arhitektūras koledžas (vorrtgezet Bouwkunstonderricht) (architect VBO) — sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi “ond van Nederlandse Architecten” Arhitektu padomes organizētu eksāmenu (Order of Dutch Architects, BNA) (architect) — “Stichting Instituut voor Architectuur” (Arhitektūras institūta fonds) (IVA) diploms, kas izsniegts, pabeidzot šī fonda organizētu kursu un kura minimālais ilgums ir četri gadi (architect), kam pievienots kompetentu iestāžu izsniegts sertifikāts, apliecinot, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi pārbaudi attiecībā uz savu oficiālo kvalifikāciju, ko veido pretendenta sastādīto un īstenoto plānu novērtēšana; plāni izstrādāti vismaz sešu gadu efektīvas prakses laikā, veicot tādu profesionālo darbību, kas minēta šīs direktīvas 44. pantā — kompetentu iestāžu izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka līdz 1985. gada 5. augustam attiecīgā persona ir nokārtojusi grāda iegūšanas eksāmenu “Kandidaat in de bouwkunde”, ko organizējušas Delftu vai Eindhovenas tehniskās koledžas, un ka vismaz piecu gadu periodā pirms šī datuma persona veikusi arhitekta darbību, kuras raksturs un nozīme atbilstoši Nīderlandes prasībām garantē, ka attiecīgā persona ir kompetenta šo darbību veikšanā (architect) — sertifikāts, ko kompetentas iestādes izsniedz tikai tām personām, kas līdz 1985. gada 5. augustam sasniegušas 40 gadu vecumu, apliecinot, ka vismaz piecu gadu periodā pirms šī datuma persona veikusi arhitekta darbību, kuras raksturs un nozīme atbilstoši Nīderlandes prasībām garantē, ka attiecīgā persona ir kompetenta šo darbību veikšanā (architect) — septītajā un astotajā rindkopā minētie sertifikāti vairs nav jāatzīst, sākot no dienas, kad Nīderlandē stājušies spēkā normatīvie akti un regulas, kas nosaka arhitekta darbību uzņemšanos un veikšanu, lietojot profesionālo nosaukumu “arhitekts”, tik lielā mērā, cik lielā mērā sakaņā ar šādiem noteikumiem šie sertifikāti nedod tiesības uzsākt šādu darbību, lietojot šo profesionālo nosaukumu |
1987./1988. |
Österreich |
— diplomi, ko izsniegušas Vīnes un Grācas Tehnoloģijas universitātes un Insbrukas universitāte, Būvinženierijas (“Bauingenieurwesen”) un Arhitektūras (“Architektur”) fakultātes arhitektūras, būvinženierijas (“Bauingenieurwesen”), būvniecības (“Hochbau”) un “Wirtschaftsingenieurwesen — Bauwesen”) studiju nozarēs — Universitātes izsniegti diplomi par “Bodenkultur” “Kulturtechnik und Wasserwirtschaft” studiju nozarē — diplomi, ko izsniegusi Lietišķās mākslas universitātes koledža Vīnē attiecībā uz studijām arhitektūrā — diplomi, ko izsniegusi Tēlotājmākslas akadēmija Vīnē attiecībā uz studijām arhitektūrā — sertificētu inženieru (Ing.) diplomi, ko izsniegušas augstākās izglītības tehniskās koledžas vai celtniecības tehniskās koledžas plus “Baumeister” licence, kas apliecina, minimums, sešu gadu profesionālo pieredzi Austrijā, ko apstiprina nokārtots eksāmens — diplomi, ko izsniegusi Universitātes koledža Lincā par māksliniecisko un rūpniecisko apmācību studijās arhitektūrā — būvinženieru vai tehnoloģiju konsultantu kvalifikācijas sertifikāti būvniecības nozarē (“Hochbau”,“Bauwesen”,“Wirtschaftsingenieurwesen — Bauwesen”,“Kulturtechnik und Wasserwirtschaft”) saskaņā ar Būvinženierijas likumu (Ziviltechnikergesetz, BGBl. No 156/1994) |
1997./1998. |
Polska |
Diplomi, ko izsniegušas Arhitektūras fakultātes: — Varšavas Tehnoloģijas universitātes Arhitektūras fakultāte Varšavā (Politechnika Warszawska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālie nosaukumi: inżynier architekt, magister nauk technicznych; inżynier architekt; inżyniera magistra architektury; magistra inżyniera architektury; magistra inżyniera architekta; magister inżynier architekt (no 1945. gada līdz 1948. gadam nosaukumi: inżynier architekt, magister nauk technicznych; no 1951. gada līdz 1956. gadam nosaukums: inżynier architekt; no 1954. gada līdz 1957. gadam, 2. pakāpe, nosaukums: inżyniera magistra architektury; no 1957. gada līdz 1959. gadam nosaukums: inżyniera magistra architektury; no 1959. gada līdz 1964. gadam nosaukums: magistra inżyniera architektury; no 1964. gada līdz 1982. gadam nosaukums: magistra inżyniera architekta; no 1983. gada līdz 1990. gadam nosaukums: magister inżynier architekt; kopš 1991. gada nosaukums: magistra inżyniera architekta), — Krakovas Tehnoloģijas universitātes Arhitektūras fakultāte Krakovā (Politechnika Krakowska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: magister inżynier architekt (no 1945. gada līdz 1953. gadam Kalnrūpniecības un metalurģijas universitāte, Politehniskā arhitektūras fakultāte — Akademia Górniczo — Hutnicza, Politechniczny Wydział Architektury), — Vroclavas Tehnoloģijas universitātes Arhitektūras fakultāte Vroclavā (Politechnika Wrocławska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālie nosaukumi: inżynier architekt, magister nauk technicznych; magister inżynier architektury; magister inżynier architekt (no 1949. gada līdz 1964. gadam nosaukumi: inżynier architekt, magister nauk technicznych; no 1956. gada līdz 1964. gadam nosaukums: magister inżynier architektury; kopš 1964. gada nosaukums: magister inżynier architekt), — Silēzijas Tehnoloģijas universitāte, Arhitektūras fakultāte Glivicē (Politechnika Śląska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architekt; magister inżynier architekt (no 1945. gada līdz 1955. gadam Inženierijas un būvniecības fakultāte — Wydział Inżynieryjno — Budowlany, nosaukums: inżynier architekt; no 1961. gada līdz 1969. gadam Industriālās celtniecības un vispārējās inženierijas fakultāte — Wydział Budownictwa Przemysłowego i Ogólnego, nosaukums: magister inżynier architekt; no 1969. gada līdz 1976. gadam Būvinženierijas un arhitektūras fakultāte — Wydział Budownictwa i Architektury, nosaukums: magister inżynier architekt; kopš 1977. gada Arhitektūras fakultāte — Wydział Architektury, nosaukums: magister inżynier architekt, un kopš 1995. gada nosaukums: inżynier architekt), — Poznaņas Tehnoloģijas universitāte, Arhitektūras fakultāte Poznaņā (Politechnika Poznańska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architektury; inżynier architekt; magister inżynier architekt (no 1945. gada līdz 1955. gadam Inženierijas skola, Arhitektūras fakultāte — Szkoła Inżynierska, Wydział Architektury, nosaukums: inżynier architektury; kopš 1978. gada nosaukums: magister inżynier architekt, un kopš 1999. gada nosaukums: inżynier architekt), — Gdaņskas Tehniskā universitāte, Arhitektūras fakultāte Gdaņskā (Politechnika Gdańska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: magister inżynier architekt (no 1945. gada līdz 1969. gadam Arhitektūras fakultāte — Wydział Architektury, no 1969. gada līdz 1971. gadam Būvinženierijas un arhitektūras fakultāte — Wydział Budownictwa i Architektury, no 1971. gada līdz 1981. gadam Arhitektūras un pilsētplānošanas institūts — Instytut Architektury i Urbanistyki, kopš 1981. gada Arhitektūras fakultāte — Wydział Architektury), — Bjalostokas Tehniskā universitāte, Arhitektūras fakultāte Bjalostokā (Politechnika Białostocka, Wydział Architektury); arhitekta profesionālie nosaukumi: magister inżynier architekt (no 1975. gada līdz 1989. gadam Arhitektūras institūts — Instytut Architektury), — Tehniskā universitāte Lodzā, Būvinženierijas, arhitektūras un vides inženierijas fakultāte Lodzā (Politechnika Łódzka, Wydział Budownictwa, Architektury i Inżynierii Środowiska); arhitekta profesionālie nosaukumi: inżynier architekt; magister inżynier architekt (no 1973. gada līdz 1993. gadam Būvinženierijas un arhitektūras fakultāte — Wydział Budownictwa i Architektury, un kopš 1992. gada Būvinženierijas, arhitektūras un vides inženierijas fakultāte — Wydział Budownictwa, Architektury i Inżynierii Środowiska; nosaukums: no 1973. gada līdz 1978. gadam nosaukums: inżynier architekt, kopš 1978. gada nosaukums: magister inżynier architekt), — Ščecinas Tehniskā universitāte, Būvinženierijas un arhitektūras fakultāte Ščecinā (Politechnika Szczecińska, Wydział Budownictwa i Architektury); arhitekta profesionālie nosaukumi: inżynier architekt; magister inżynier architekt (no 1948. gada līdz 1954. gadam Augstākā inženierijas skola, Arhitektūras fakultāte — Wyższa Szkoła Inżynierska, Wydział Architektury, nosaukums: inżynier architekt, kopš 1970. gada nosaukums: magister inżynier architekt, un kopš 1998. gada nosaukums: inżynier architekt), Visiem šiem diplomiem jābūt pievienotam sertifikātam par piederību pie organizācijas, ko izsniegusi attiecīgā reģionālā arhitektu palāta Polijā un kas piešķir tiesības veikt darbību arhitektūras jomā Polijā. |
2006./2007. |
Portugal |
— diploms “diploma do curso especial de arquitectura”, ko piešķīrušas Tēlotājmākslas skolas Lisabonā un Porto — arhitekta diploms “diploma de arquitecto”, ko piešķīrušas Tēlotājmākslas skolas Lisabonā un Porto — diploms “diploma do curso de arquitectura”, ko piešķīrušas Tēlotājmākslas augstskolas Lisabonā un Porto — diploms “diploma de licenciatura em arquitectura”, ko piešķīrusi Tēlotājmākslas augstskola Lisabonā — diploms “carta de curso de licenciatura em arquitectura”, ko piešķīrusi Lisabonas Tehniskā universitāte un Porto universitāte — universitātes diploms būvinženierijā (licenciatura em engenharia civil), ko piešķīris Lisabonas Tehniskās universitātes Tehniskais institūts — universitātes diploms būvinženierijā (licenciatura em engenharia civil), ko piešķīrusi Porto universitātes Inženierijas (de Engenharia) fakultāte — universitātes diploms būvinženierijā (licenciatura em engenharia civil), ko piešķīrusi Koimbras universitātes Zinātnes un tehnoloģijas fakultāte — universitātes diploms būvinženierijā, ražošanā (licenciatura em engenharia civil, produção), ko piešķīrusi Minho universitāte |
1987./1988. |
România |
Universitatea de Arhitectură și Urbanism “Ion Mincu” București (Arhitektūras un pilsētprojektēšanas universitāte “Ion Mincu”, Bukareste): — no 1953.-1966. gadam Institutul de Arhitectură “Ion Mincu” București (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste), Arhitect (arhitekts); — no 1967.-1974. gadam Inst itutul de Arhitectură “Ion Mincu” București (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste), Diplomă de Arhitect, Specialitatea Arhitectură (arhitekta diploms, specializācija — arhitektūra); — no 1975.-1977. gadam Institutul de Arhitectură “Ion Mincu” București, Facultatea de Arhitectură (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste, arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, Specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, specializācija -arhitektūras); — no 1978.-1991. gadam Institutul de Arhitectu ră “Ion Mincu” București, Facultatea de Arhitectură și Sistematizare (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste, Arhitektūras un sistematizācijas fakultāte), Diplomă de Arhitect, Specializarea Arhitectură și Sistematizare (arhitekta diploms, specializācija — arhitektūra un sistematizācijas); — no 1992.-1993. gadam Institutul de Arhitectură “Ion Mincu” București, Facultatea de Arhitectură și Urbanism (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste, Arhitektūras un pilsētprojektēšanas fakultāte), Diplomă de Arhitect, specializarea Arhitectură și Urbanism (arhitekta diploms, specializācija — arhitektūra un pilsētprojektēšana); — no 1994.-1997. gadam Institutul de Arhitectură “Ion Mincu” București, Facultatea de Arhitectură și Urbanism (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste, arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (Diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — no 1998.-1999. gadam Institutul de Arhitectură “Ion Mincu” București, Facultatea de Arhitectură (Arhitektūras institūts “Ion Mincu”, Bukareste, Arhitektūras fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (Diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — kopš 2000. gada Universitatea de Arhitectură și Urbanism “Ion Mincu” București, Facultatea de Arhitectură (Arhitektūras un pilsētprojektēšanas universitāte “Ion Mincu”, Bukareste, arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra). Universitatea Tehnică din Cluj-Napoca (Tehniskā Universitāte Cluj-Napoca): — no 1990.-1992. gadam Institutul Politehnic din Cluj-Napo ca, Facultatea de Construcții (Politehniskais Institūts Cluj-Napoca, Inženierceltniecības fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — no 1993.-1994. gadam Universitatea Tehnică din Cluj-Napoca, Facultatea de Construcții (Tehniskā Universitāte Cluj-Napoca, Inženierceltniecības fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — no 1994.-1997. gadam Universitatea Tehnică din Cluj-Napoca, Facultatea de Construcții (Tehniskā Universitāte Cluj-Napoca, Inženierceltniecības fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — no 1998.-1999. gadam Universitatea Tehnică din Cluj-Napoca, Facultatea de Arhitectură și Urbanism (Tehniskā Universitāte Cluj-Napoca, Arhitektūras un pilsētprojektēšanas fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (Diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — kopš 2000. gada Universitatea Tehnică din Cluj-Napoca, Facultatea de Arhitectură și Urbanism (Tehniskā Universitāte Cluj-Napoca, Arhitektūras un pilsētprojektēšanas fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra). Universitatea Tehnică “Gh. Asachi” Iași (“Gh. Asachi” Tehniskā Universitāte Iași): — no 1993.gada: Universitatea Tehnică “Gh. Asachi” Iași, Facultatea de Construcții și Arhitectură (Tehniskā Universitāte “Gh. Asachi” Iași, Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — no 1994.-1999. gadam: Universitatea Tehnică “Gh. Asachi” Iași, Facultatea de Construcții și Arhitectură (Tehniskā Universitāte “Gh.Asachi” Iași, Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (Diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — no 2000.-2003. gadam: Univ ersitatea Tehnică “Gh. Asachi” Iași, Facultatea de Construcții și Arhitectură (Tehniskā Universitāte “Gh.Asachi” Iași, Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — kopš 2004. gada: Universitatea Tehnică “Gh. Asachi” Iași, Facultatea de Arhitectură (Tehniskā Universitāte “Gh. Asachi” Iași, arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra). Universitatea Politehnica din Timișoara (Universitāte “Politehnica”Timișoara): — no 1993.-1995. gadam Universitatea Tehnică din Timișoara, Facultatea de Construcții (Tehniskā Universitāte Timișoara, Inženierceltniecības fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură și urbanism, specializarea Arhitectură generală (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra un pilsētbūvniecība, specializācija — vispārējā arhitektūra); — no 1995.-1998. gadam Universitatea Politehnica din Timișoara, Facultatea de Construcții (Universitāte “Politehnica”Timișoara, Inženierceltniecības fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (Diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra; — no 1998.-1999. gadam Universitatea Politehnica din Timișoara, Facultatea de Construcții și Arhitectură (Universitāte “Politehnica” Timișoara, Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte), Diplomă de Licență, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (Diploms Licență, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — kopš 2000. gada Universitatea Politehnica din Timișoara, Facultatea de Construcții și Arhitectură (Universitāte “Politehnica”Timișoara (Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra). Universitatea din Oradea (Universitāte Oradea):: — 2002. gads Universitatea din Oradea, Facultatea de Protecția Mediului (Universitāte Oradea, Vides aizsardzības fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra); — kopš 2003. gada Universitatea din Oradea, Facultatea de Arhitectură și Construcții (Arhitektūras un inženierceltniecības fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra). Universitatea Spiru Haret București (Universitāte Spiru Haret, Bukareste): — kopš 2002. gada Universitatea Spiru Haret București, Facultatea de Arhitectură (Universitāte Spiru Haret, Bukareste, Arhitektūras fakultāte), Diplomă de Arhitect, profilul Arhitectură, specializarea Arhitectură (arhitekta diploms, studiju joma — arhitektūra, specializācija — arhitektūra). |
2009.g./2010.g. |
Slovenija |
— “Univerzitetni diplomirani inženir arhitekture/univerzitetna diplomirana inženirka arhitekture” (universitātes diploms arhitektūrā), ko izsniegusi Arhitektūras fakultāte un kam pievienots likumīgi atzītas kompetentas iestādes arhitektūras nozarē izsniegts sertifikāts, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras nozarē, — universitātes diploms, ko izsniegušas tehniskās fakultātes, piešķirot nosaukumu “univerzitetni diplomirani inženir (univ.dipl.inž.)/univerzitetna diplomirana inženirka”, kam pievienots likumīgi atzītas kompetentas iestādes arhitektūras nozarē izsniegts sertifikāts, piešķirot tiesības veikt darbību arhitektūras nozarē |
2006./2007. |
Slovensko |
— diploms “arhitektūras un ēku būvniecības” (“architektúra a pozemné staviteľstvo”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskā universitāte (Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā 1950. — 1952. gadā (nosaukums: Ing.), — diploms “arhitektūras” (“architektúra”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte (Fakulta architektúry a pozemného staviteľstva, Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā 1952. — 1960. gadā (nosaukums: Ing. arch.), — diploms “ēku būvniecības” (“pozemné staviteľstvo”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte (Fakulta architektúry a pozemného staviteľstva, Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā 1952. — 1960. gadā (nosaukums: Ing.), — diploms “arhitektūras” (“architektúra”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā 1961. — 1976. gadā (nosaukums: Ing. arch.), — diploms “ēku būvniecības” (“pozemné stavby”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā 1961. — 1976. gadā (nosaukums: Ing.), — diploms “arhitektūras” (“architektúra”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte (Fakulta architektúry, Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā kopš 1977. gada (nosaukums: Ing. arch.), — diploms “pilsētprojektēšanas” (“urbanizmus”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte (Fakulta architektúry, Slovenská vysoká škola technická) Bratislavā kopš 1977. gada (nosaukums: Ing. arch.), — diploms “ēku būvniecības” (“pozemné stavby”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskās universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita) Bratislavā 1977. — 1997. gadā (nosaukums: Ing.), — diploms “arhitektūras un ēku būvniecības” (“architektúra a pozemné staviteľstvo”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskā universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita) Bratislavā kopš 1998. gada (nosaukums: Ing.), — diploms “ēku būvniecība — specializācija: arhitektūra” (“pozemné stavby — špecializácia: architektúra”), ko izsniegusi Slovākijas Tehniskā universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita) Bratislavā 2000. — 2001. gadā (nosaukums: Ing.), — diploms “ēku būvniecības un arhitektūras” (“pozemné stavby a architektúra”) studiju nozarē, ko izsniegusi Slovākijas Tehniskā universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita) Bratislavā kopš 2001. gada (nosaukums: Ing.), — diploms “arhitektūras” (“architektúra”) studiju nozarē, ko izsniegusi Tēlotājmākslas un dizaina akadēmija (Vysoká škola výtvarných umení) Bratislavā kopš 1969. gada (nosaukums: Akad. arch. līdz 1990. gadam; Mgr. 1990. — 1992. gadā; Mgr. arch. 1992. — 1996. gadā; Mgr. art. kopš 1997. gada), — diploms “ēku būvniecības” (“pozemné staviteľstvo”) studiju nozarē, ko izsniegusi Tehniskās universitātes Būvinženierijas fakultāte (Stavebná fakulta, Technická univerzita) Košicē 1981. — 1991. gadā (nosaukums: Ing.), Visiem šiem diplomiem jābūt pievienotam: — licences sertifikātam, ko izsniegusi Slovākijas Arhitektu palāta (Slovenská komora architektov) Bratislavā, bez nozares precizējuma vai arī “ēku būvniecības” (“pozemné stavby”), vai “zemes ierīcības” (“územné plánovanie”) nozarē, — licences sertifikātam, ko izsniegusi Slovākijas Būvinženieru palāta (Slovenská komora stavebných inžinierov) Bratislavā ēku būvniecības nozarē (“pozemné stavby”) |
2006./2007. |
Suomi/Finland |
— diplomi, ko piešķīrušas Tehnoloģijas universitāšu un Oulu universitātes arhitektūras nodaļas (arkkitehti/arkitekt) — diplomi, ko piešķīruši Tehnoloģijas institūti (rakennusarkkitehti/byggnadsarkitekt) |
1997./1998. |
Sverige |
— diplomi, ko izsniegusi Arhitektūras skola pie Karaliskā Tehnoloģijas institūta, Chalmers Tehnoloģijas institūts un Tehnoloģijas institūts pie Lundas universitātes (arkitekt, universitātes diploms arhitektūrā) — biedra sertifikāti “Svenska Arkitekters Riksförbund” (SAR), ja attiecīgās personas savu apmācību ir saņēmušas valstī, uz kuru attiecas šī direktīva |
1997./1998. |
United Kingdom |
— kvalifikācija, kas piešķirta pēc sekojošu eksāmenu nokārtošanas: — — Royal Institute of British Architects — arhitektūras skolas pie universitātēm, politehnikumiem, koledžām, akadēmijām, tehnoloģijas un mākslas skolām ko uz 1985. gada 10. jūniju atzina Architects Registration Council of the United Kingdom/Apvienotās Karalistes Arhitektu reģistrācijas padome/, nolūkā veikt reģistrāciju (Architect) — sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgajai personai ir iegūtās tiesības lietot profesionālo nosaukumu “arhitekts” saskaņā ar 1931. gada Arhitektu reģistrācijas likuma 6. sadaļas 1. panta a) punktu, 6. sadaļas 1. panta b) punktu vai 6. sadaļas 1. pantu (Architect) — sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgajai personai ir iegūtās tiesības lietot profesionālo nosaukumu “arhitekts” saskaņā ar 1938. gada Arhitektu reģistrācijas likuma 2. sadaļu (Architect) |
1987./1988. |
VII PIELIKUMS
Dokumenti un sertifikāti, ko iespējams prasīt saskaņā ar 50. panta 1. punktu
1. Dokumenti
Attiecīgās personas pilsonību apliecinošs dokuments.
Attiecīgās personas profesionālās kompetences atestācijas vai kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas dod iespēju pretendēt uz konkrēto profesiju, kā arī profesionālās pieredzes atestācijas kopijas, kur tas nepieciešams.
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var uzaicināt pretendentu sniegt informāciju attiecībā uz viņa apmācību tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, lai noteiktu iespējamās būtiskās atšķirības no nepieciešamās profesionālās izglītības, kā noteikts 14. pantā. Ja pretendentam nav iespējams sniegt šādu informāciju, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vēršas izcelsmes dalībvalsts kontaktpunktā, kompetentajā iestādē vai kādā citā atbilstošā iestādē.
Gadījumos, kas minēti 16. pantā - sertifikāts attiecībā uz profesionālās darbības raksturu un ilgumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai struktūra izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies.
Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde prasa no personām, kas vēlas veikt darbību reglamentētā profesijā, apliecinājumu, ka viņu raksturojums vai reputācija ir laba vai viņi nav pasludināti par bankrotējušiem, vai arī atliek vai noliedz darbu šajā profesijā smaga amatpārkāpuma vai krimināla pārkāpuma dēļ, tad dalībvalsts akceptē kā pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas nodarboties ar šo profesiju uzņēmējas valsts teritorijā, uzrādīt dokumentus, ko izsniegušas kompetentas iestādes izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies, tādējādi apliecinot, ka šīs prasības ir ievērotas. Šīm iestādēm ir pienākums sniedz nepieciešamos dokumentus divu mēnešu laikā.
Ja kompetentās iestādes izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies, neizsniedz šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus, tādus dšādus okumentus var aizstāt ar zvērestu apliecināts paziņojums vai — dalībvalstīs, kurās nav paredzēts ar zvērestu apliecināts paziņojums — oficiāls paziņojums, ko attiecīgā persona sniedz tiesu vai administratīvajai iestādei vai - atbilstošos gadījumos - notāram vai kvalificētai profesionālajai organizācijai izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies; šāda iestāde vai notārs izsniedz rakstisku apliecinājumu ar zvērestu apliecinātā paziņojuma vai oficiālā paziņojuma autentiskumam.
Ja uzņēmēja dalībvalsts no saviem pilsoņiem, kas vēlas uzņemties reglamentētu profesiju, prasa dokumentu attiecībā uz pretendenta fizisko vai garīgo veselību, tad dalībvalsts akceptē kā minētā pietiekamu apliecinājumu tāda dokumenta iesniegšanu, kāds tiek prasīts izcelsmes dalībvalstī. Ja izcelsmes dalībvalsts šādu dokumentu neizsniedz, uzņēmēja dalībvalsts akceptē apliecību, ko izsniegusi šīs valsts kompetenta iestāde. Šajā gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāiesniedz prasītais dokuments divu mēnešu laikā.
Ja uzņēmēja dalībvalsts no saviem pilsoņiem, kas vēlas uzņemties reglamentētu profesiju, sniegt:
šī dalībvalsts akceptē kā pietiekamu apliecinājumu atzinumu, ko izsniegušas citas dalībvalsts bankas un apdrošināšanas uzņēmumi.
Ja dalībvalsts to prasa saviem pilsoņiem, apliecinājumu, kas apstiprina, ka nav pagaidu vai galīga atstādinājuma no darbības profesijā vai nav pieņemts spriedums krimināllietā.
2. Sertifikāti
Lai sekmētu šīs direktīvas III sadaļas III nodaļas piemērošanu, dalībvalstis var noteikt, ka personai, kura atbilst minimālajām apmācības prasībām, papildus kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam jāiesniedz savas izcelsmes valsts kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka šis kvalifikāciju apliecinošais dokuments atbilst šīs direktīvas prasībām.
( 1 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
( 2 ) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
( 3 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
( 4 ) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
( 5 ) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
( 6 ) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
( 7 ) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.
( 8 ) OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.
( 9 ) OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.
( 10 ) OV L 79, 20.3.2007., 38. lpp.
( 11 ) Īrijas pilsoņi ir arī šādu Apvienotās Karalistes asociāciju vai organizāciju locekļi:
( 12 ) Tikai pārskatu auditēšanas nolūkā