This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01996R1257-20190726
Council Regulation (EC) No 1257/96 of 20 June 1996 concerning humanitarian aid
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
01996R1257 — LV — 26.07.2019 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs), |
L 198 |
241 |
25.7.2019 |
|
|
NB: Šajā konsolidētajā versijā ir atsauces uz Eiropas norēķinu vienību un/vai ecu, kuras no 1999. gada 1. janvāra jāsaprot kā atsauces uz euro − Padomes Regula (EEK) Nr. 3308/80 (OV L 345, 20.12.1980., 1. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 1103/97 (OV L 162, 19.6.1997., 1. lpp.). |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1257/96
(1996. gada 20. jūnijs)
par humāno palīdzību
I NODAĻA
Humānā palīdzība sniegšanas mērķi un vispārēji principi
1. pants
Kopienas humānā palīdzība ietver atbalsta, palīdzības un aizsardzības pasākumus, ko veic bez diskriminācijas, lai trešās valstīs palīdzētu iedzīvotājiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, dodot priekšroku jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu, piemēram, karu un vardarbīgu sadursmju upuriem, kā arī ārkārtas situācijās vai gadījumos, kas pielīdzināmi dabas vai cilvēka radītām katastrofām. To sniedz tik ilgu laiku, cik vajadzīgs, lai novērstu tos cilvēku dzīves apstākļus, kas radušies šajās dažādajās situācijās.
Šāda palīdzība ietver arī pasākumus, lai sagatavotos riskantām situācijām vai novērstu katastrofas vai tamlīdzīgus ārkārtas apstākļus.
2. pants
Galvenie humānās palīdzības mērķi, kas minēti 1. pantā, ir:
a) izglābt un saglabāt dzīvības ārkārtas gadījumos un tūlīt pēc tam, kā arī dabas katastrofās, kas izraisījušas ievērojamus cilvēku upurus, fiziskas, psiholoģiskas vai sociālas ciešanas un materiālus zaudējumus;
b) sniegt vajadzīgo atbalstu un palīdzību cilvēkiem, ko skārušas ilgstošas krīzes, it īpaši tādas, kas radušās vardarbīgu sadursmju un karu apstākļos un rada tādas pašas sekas kā a) punktā aprakstītās, jo sevišķi tad, ja atklājas, ka vietējās iestādes nespēj palīdzēt vai pastāv varas vakuums;
c) palīdzēt finansēt palīdzības transportēšanu un centienus ar visiem iespējamiem līdzekļiem nodrošināt tās pieejamību tiem, kam tā paredzēta, aizsargājot humānās palīdzības preces un personālu, izņemot darbības, kas saistītas ar aizsardzību;
d) veikt īstermiņa rehabilitācijas un rekonstrukcijas darbus, it īpaši ciešā sadarbībā ar vietējām struktūrām, infrastruktūras un aprīkojuma jomā, lai atvieglotu palīdzības uzsākšanu, un nepieļautu krīzes seku pastiprināšanos, kā arī sākt palīdzēt cietušajiem atgūt minimālu pašapgādes pakāpi, pēc iespējas ņemot vērā ilgtermiņa attīstības mērķus;
e) cīnīties ar iedzīvotāju pārvietošanās sekām (bēgļi, pārvietotās personas un repatrianti), ko radījušas dabas vai cilvēka darbības radītas katastrofas un īstenot palīdzības plānus, lai palīdzētu repatriantiem atgriezties izcelsmes valstī un no jauna tajā iekārtoties, ja tiek ievēroti nosacījumi, ko paredz tobrīd spēkā esošie starptautiskie līgumi;
f) nodrošināt sagatavotību dabas katastrofu riskam vai tām līdzīgiem ārkārtas apstākļiem un izmantot attiecīgu savlaicīgas brīdināšanas un iejaukšanās sistēmu;
g) saskaņā ar tobrīd spēkā esošiem starptautiskajiem līgumiem atbalstīt civilpasākumus vardarbīgu sadursmju vai tamlīdzīgu ārkārtas apstākļu upuru aizsardzībai.
3. pants
1., 2. un 4. pantā minēto Kopienas palīdzību drīkst izmantot, lai iepirktu un piegādātu jebkādu produktu vai iekārtu, kas vajadzīga humānās palīdzības pasākumu īstenošanai, to skaitā upuru māju vai pagaidu mītņu celšanu, izmaksas, kas saistītas ar ārzemēs esošo, ekspatriēto vai vietējo personālu, ko nodarbina šajos pasākumos, uzglabāšanu, starptautisko un valstu transportu, palīdzības sagādi un sadali, kā arī citām darbībām, kuru mērķis ir atvieglot vai gūt brīvu pieeju palīdzības saņēmējiem.
To arī var izmantot, lai finansētu jebkādus citus izdevumus, kas tieši saistīti ar humānās palīdzības pasākumu īstenošanu.
4. pants
Kopienas palīdzību, kas minēta 1. un 2. pantā, var izmantot, lai finansētu:
— humānās palīdzības pasākumu sagatavošanas un īstenošanas izpēti un humānās palīdzības projektu un plānu novērtēšanu,
— humānās palīdzības projektu un plānu kontroles pasākumi,
— neliela mēroga mācību pasākumus un vispārējus pētījumus humānās palīdzības jomā, kas pakāpeniski samazināmi, ja finansējums ilgst vairākus gadus,
— izmaksas, kas rodas, uzsverot, ka konkrētā palīdzība nāk no Kopienas,
— sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņas, kuru mērķis ir arvien dziļāka humānās palīdzības jautājumu izpratne, it sevišķi Eiropā un trešās valstīs, kur Kopiena finansē humānās palīdzības galvenos pasākumus,
— pasākumus, lai nostiprinātu koordināciju starp Kopienu, dalībvalstīm, citām donorvalstīm, starptautiskām humānās palīdzības organizācijām un iestādēm, nevalstiskām organizācijām un organizācijām, kas tās pārstāv,
— tehnisko palīdzību, kas vajadzīga, lai īstenotu humānās palīdzības projektus, tai skaitā tehniska rakstura know–how un pieredzes apmaiņu starp Eiropas humānās palīdzības organizācijām un iestādēm, vai arī šādu institūciju un attiecīgo trešo valstu institūciju pieredzes apmaiņu,
— humānā palīdzība – atmīnēšanas operācijas, to skaitā kampaņas, lai palielinātu vietējo iedzīvotāju izglītošanu kājnieku mīnu jautājumos.
5. pants
Kopienas finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, ir dotāciju formā.
Pasākumus, uz ko attiecas šī regula, neapliek ar nodokļiem, maksājumiem, nodevām un muitas nodevām.
II NODAĻA
Humānās palīdzības īstenošanas procedūras
6. pants
Humānās palīdzības pasākumus, ko finansē Kopiena, var īstenot vai nu pēc kādas dalībvalsts, starptautisku vai nevalstisku iestāžu vai organizāciju, vai trešās valsts – saņēmējvalsts – lūguma vai pēc Komisijas ierosmes.
7. pants
1. Nevalstiskajām organizācijām, kas atbilst prasībām, lai varētu saņemt Kopienas finansējumu pasākumu īstenošanai saskaņā ar šo regulu, jāatbilst šādiem kritērijiem:
a) tām jābūt neatkarīgām bezpeļņas organizācijām kādā Kopienas dalībvalstī saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem likumiem;
b) to galvenajām mītnēm jāatrodas kādā Kopienas dalībvalstī vai trešā valstī, kas saņem Kopienas palīdzību. Galvenajām mītnēm jābūt iedarbīgiem lēmumu pieņemšanas centriem, attiecībā uz visiem pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu. Izņēmuma gadījumos galvenās mītnes drīkst atrasties trešajā valstī – donorvalstī.
2. Nosakot nevalstiskas organizācijas piemērotību Kopienas finansējumam, jāņem vērā šādi faktori:
a) organizācijas administratīvās un finanšu vadības spējas;
b) organizācijas tehnisko un sagādes jaudu attiecībā uz plānoto pasākumu;
c) organizācijas pieredzi humānās palīdzības jomā;
d) iepriekšējo pasākumu rezultātus, ko veikušas attiecīgās organizācijas, it īpaši Kopienas finansētos pasākumus;
e) organizācijas gatavību vajadzības gadījumā piedalīties koordinācijas sistēmā, kas izveidota saistībā ar kādu humānās palīdzības pasākumu;
f) organizācijas spēju un gatavību strādāt ar humānās palīdzības iestādēm un galvenajām kopienām attiecīgajās trešās valstīs;
g) organizācijas objektivitāti humānās palīdzības sniegšanā;
h) vajadzības gadījumā, organizācijas iepriekšējo pieredzi trešā valstī, kura saistīta ar attiecīgo humānās palīdzības pasākumu.
8. pants
Kopiena drīkst finansēt arī humānās palīdzības pasākumus, ko veic starptautiskas iestādes un organizācijas.
9. pants
Vajadzības gadījumā Kopiena drīkst finansēt arī humānās palīdzības pasākumus, ko veic Komisija vai specializētās dalībvalstu iestādes.
10. pants
1. Lai garantētu un pastiprinātu Kopienas un valstu humānās palīdzības sistēmu iedarbīgumu un konsekvenci, Komisija drīkst veikt jebkādus vajadzīgus pasākumus, lai uzturētu ciešu koordināciju starp savu un dalībvalstu rīcību gan lēmumu pieņemšanas līmenī, gan sadarbībā uz vietas. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisijas izmanto informācijas apmaiņas sistēmu.
2. Komisija nodrošina, ka humānās palīdzības pasākumi, ko finansējusi Kopiena un kas ir koordinēti un saskaņā ar starptautisku organizāciju un iestāžu, it īpaši to, kuras ietilpst Apvienoto Nāciju sistēmā, veiktajiem pasākumiem.
3. Komisija tiecas attīstīt Kopienas un trešo valstu – donorvalstu – sadarbību humānās palīdzības jomā.
11. pants
1. Komisija paredz noteikumus, kā piešķir, mobilizē un sniedz palīdzību, ko paredz šī regula.
2. Palīdzību sniedz vienīgi tad, ja saņēmējs izpilda šos noteikumus.
12. pants
Visos finanšu nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, īpaši jāparedz, ka Komisija un Revīzijas tiesa drīkst veikt pārbaudes uz vietas un humānās palīdzības partneru galvenajās mītnēs saskaņā ar parasto kārtību, ko nosaka Komisija saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, it īpaši Finanšu regulas noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Kopienas budžetu.
III NODAĻA
Humānās palīdzības pasākumu īstenošanas procedūras
13. pants
Komisija nolemj, ka ārkārtas palīdzības apjoms nepārsniedz 10 miljonus ECU.
Ārkārtas rīcībai par vajadzīgiem uzskata šādus pasākumus:
— pasākumi, lai nodrošinātu tūlītējas un neparedzamas cilvēka vajadzības, ko rada pēkšņas dabas vai cilvēka radītas katastrofas, piemēram, plūdi, zemestrīces un vardarbīgas sadursmes vai tamlīdzīgas situācijas,
— pasākumi, kuru ilgumu nosaka neparedzētie ārkārtas apstākļi – ar attiecīgo finansējumu pirmajā ievilkumā minētās cilvēka vajadzības nodrošina ne ilgāk kā sešus mēnešus, kā to paredz lēmums par finansējumu.
Ja pasākumi atbilst šiem nosacījumiem un pārsniedz 2 miljonus ECU:
— Komisija pieņem lēmumu,
— Komisija rakstiski 48 stundu laikā dara to zināmu dalībvalstīm,
— Komisija par lēmumu atskaitās nākamajā komitejas sanāksmē, īpaši pamatojot, kāpēc tā izmantojusi ārkārtas procedūru.
Komisija pieņem lēmumus turpināt pasākumus, kas noteikti saskaņā ar ārkārtas procedūru, rīkojoties saskaņā ar 17. panta 2. punktā izklāstīto vadības procedūru un 15. panta 2. punkta otrajā ievilkumā noteiktajās robežās.
14. pants
Komisija pārbauda, lemj, vada un kontrolē un novērtē pasākumus, ko veic saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi budžeta un citām spēkā esošām procedūrām, it īpaši Finanšu regulas noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Kopienas vispārējo budžetu.
15. pants
▼M3 —————
2. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru:
— lemj par Kopienas finansējumu 2. panta c) punktā minētajiem humānās palīdzības aizsardzības pasākumiem,
— nolemj uzsākt tiešu Komisijas rīcību vai finansēt dalībvalstu specializēto iestāžu darbības.
3. Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru:
— apstiprina vispārējus plānus, kas paredzēti, lai nodrošinātu pasākumus konkrētā valstī vai reģionā, ja humānā krīze sasniegusi tādus mērogus un sarežģītību, ka tā var ieilgt, kā arī šādu plānu budžetus. Šajā sakarā Komisija un dalībvalstis nosaka prioritātes, kas jāievēro, īstenojot minētos globālos plānus,
— neskarot 13. pantu, lemj par projektiem, kas pārsniedz divus miljonus ECU.
16. pants
1. Reizi gadā 17. pantā minētā komiteja apspriež vispārējas pamatnostādnes, ko Komisijas pārstāvis sagatavo par humānās palīdzības pasākumiem, kas veicami nākamajā gadā, un pārbauda jautājumu kopumu par Kopienas un valstu humānās palīdzības koordināciju, kā arī jebkurus vispārējus un specifiskus jautājumus, kas šajā jomā saistīti ar Kopienas palīdzību.
2. Komisija 17. pantā minētajai komitejai iesniedz arī informāciju par humānās palīdzības vadības līdzekļu attīstību, to skaitā vienošanos par partnerattiecībām.
3. 17. pantā minētajai komitejai dara zināmus arī Komisijas nodomus attiecībā uz humānās palīdzības pasākumu novērtējumu, un, iespējams, arī tās darba grafiku.
17. pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
▼M3 —————
18. pants
1. Komisija regulāri novērtē Kopienas finansētos humānās palīdzības pasākumus, lai noteiktu, vai ir izpildīti to mērķi un izstrādātu pamatnostādnes nākamo pasākumu iedarbīguma uzlabošanai. Komisija komitejai iesniedz kopsavilkumu, kurā norādīts arī iesaistīto ekspertu statuss, kā arī veikto novērtējumu, ko komiteja vajadzības gadījumā var pārbaudīt. Novērtējuma ziņojumus pēc dalībvalstu lūguma dara tām pieejamus.
2. Pēc dalībvalstu lūguma un tām piedaloties, Komisija var novērtēt arī Kopienas humānās palīdzības pasākumu un plānu rezultātus.
19. pants
Katra finanšu gada pašās beigās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju pārskatu ar šā gada laikā finansēto pasākumu kopsavilkumu.
Kopsavilkumā iekļauj ziņas par iestādēm, ar kuru palīdzību tika īstenoti humānās palīdzības pasākumi.
Ziņojumā iekļauj arī pārskatu par citiem novērtējumiem, kas varētu būt veikti attiecībā uz specifiskiem pasākumiem.
Vēlākais mēnesi pēc lēmuma pieņemšanas un neskarot šīs regulas 13. pantu, Komisija paziņo dalībvalstīm par apstiprinātajiem pasākumiem, norādot piešķirto summu, pasākuma raksturu, personas, kas saņēmušas palīdzību, un iesaistītos partnerus.
20. pants
Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei to pasākumu vispārēju novērtējumu, ko saskaņā ar šo regulu finansējusi Kopiena, kā arī ieteikumus attiecībā uz šīs regulas turpmāku izmantošanu un vajadzības gadījumā ierosinājumus par grozījumiem tajā.
21. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publikācijas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.