This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01994L0009-20130101
Directive 94/9/EC of the European Parliament and the Council of 23 March 1994 on the approximation of the laws of the Member States concerning equipment and protective systems intended for use in potentially explosive atmospheres
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK ( 1994. gada 23. marts ) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK ( 1994. gada 23. marts ) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē
No longer in force
1994L0009 — LV — 01.01.2013 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 94/9/EK (1994. gada 23. marts) (OV L 100, 19.4.1994, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) |
L 316 |
12 |
14.11.2012 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 94/9/EK
(1994. gada 23. marts)
par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 189.b pantā minēto procedūru,
tā kā dalībvalstu pienākums ir aizsargāt savā teritorijā cilvēku drošību un veselību, kā arī, vajadzības gadījumā, mājdzīvniekus un mantu; tas pirmām kārtām attiecas uz darba ņēmējiem, jo īpaši ņemot vērā apdraudējumu, kas rodas, lietojot iekārtas un sistēmas, kuras nodrošina aizsardzību sprādzienbīstamā vidē;
tā kā sprādzienbīstamā vidē izmantojamo aizsardzības iekārtu un sistēmu nepieciešamo drošības līmeni dalībvalstīs reglamentē obligāti noteikumi; tā kā tie parasti aptver elektrotehnisko un citu specifikāciju, kas ietekmē sprādzienbīstamā vidē izmantojamo iekārtu konstrukciju un uzbūvi;
tā kā prasības, ko katrā dalībvalstī izvirza attiecībā uz šādām iekārtām, atšķiras gan pēc piemērojuma jomas, gan pēc pārbaudes procedūrām; tā kā tāpēc šīs atšķirības var radīt šķēršļus tirdzniecībai Kopienas iekšienē;
tā kā valstu tiesību aktu saskaņošana ir vienīgais līdzeklis šādu brīvas tirdzniecības šķēršļu novēršanai; tā kā atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevar veiksmīgi sasniegt šo mērķi; tā kā šajā direktīvā ir tikai izklāstītas prasības, kas būtiski ietekmē attiecīgo iekārtu brīvu apriti;
tā kā noteikumiem, kam būtu jānovērš tehniski tirdzniecības šķēršļi, ir jābūt saskaņā ar Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā izklāstīto jauno pieeju ( 3 ), kas paredz noteikt drošības būtiskās prasības un citas prasības sabiedrības labā, nepazeminot jau esošo pamatoti reglamentēto aizsardzības līmeni dalībvalstīs; tā kā minētā rezolūcija paredz vienā direktīvā apkopot noteikumus, kas attiecas uz daudziem ražojumiem, lai novērstu biežus grozījumus un direktīvu skaita palielināšanos;
tā kā pašreizējās direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē, ir veicinājušas sprādziendrošību, paredzot noteikumus, kuri reglamentē šādu iekārtu uzbūvi, un palīdzējušas novērst tirdzniecības šķēršļus šajā jomā; tā kā vienlaikus ir jāpārskata un jāpaplašina pašreizējās direktīvas, jo, skatot lietas kopsakarībā, pirmām kārtām ir jānodrošinās pret šādu iekārtu radīto potenciālo apdraudējumu. Tas pirmām kārtām nozīmē, ka pasākumi, kam jānodrošina lietotāju un trešo personu aizsardzība, ir jāņem vērā jau projektēšanas un ražošanas gaitā;
tā kā apdraudējuma veidi attiecībā gan uz kalnrūpniecības, gan virszemes iekārtām, aizsardzības pasākumi un pārbaudes metodes bieži vien ir ļoti līdzīgi vai pat vienādi; tā kā tādēļ vienā direktīvā ir obligāti jāiekļauj noteikumi, kas skar abas šīs aizsardzības iekārtu un sistēmu grupas;
tā kā abas iepriekš minētās iekārtu grupas izmanto daudzās saimniecības un rūpniecības nozarēs un tām ir visai ievērojama nozīme tautsaimniecībā;
tā kā aizsardzības iekārtu un sistēmu drošību var garantēt tikai tad, ja ir panākta atbilstība drošības un veselības aizsardzības būtiskajām prasībām; tā kā minētās prasības, kas ir jāievēro attiecībā uz aizsardzības iekārtām un sistēmām, ietver vispārējas un papildu prasības; tā kā papildu prasības pirmām kārtām attiecas gan uz faktisko, gan iespējamo apdraudējumu; tā kā tāpēc aizsardzības iekārtām un sistēmām ir jāatbilst vismaz vienai no šīm prasībām, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to atbilstīgu darbību vai paredzēto izmantošanu; tā kā izmantošana paredzētiem mērķiem ir galvenais aizsardzības iekārtu un sistēmu sprādziendrošības priekšnosacījums; tā kā izgatavotājiem ir obligāti jānodrošina izsmeļoša informācija; tā kā turklāt ir jābūt īpašam un skaidram marķējumam, kas norāda, ka minētās iekārtas ir izmantojamas sprādzienbīstamā vidē;
tā kā, pamatojoties uz Līguma 118.a pantu, ir paredzēts sagatavot direktīvu par darbībām sprādzienbīstamā vidē; tā kā minētā papildu direktīva pirmām kārtām attieksies uz sprādzienbīstamību, kas rodas iekārtu izmantošanas gaitā un/vai ir atkarīga no to uzstādīšanas veida un paņēmieniem;
tā kā, lai panāktu iekārtu drošību, ir obligāti jāievēro veselības aizsardzības un drošības būtiskās prasības; tā kā, īstenojot minētās prasības, ir jābalstās uz veselo saprātu, ņemot vērā gan tehnikas attīstības līmeni ražošanas brīdī, gan noteicošos tehniskos un saimnieciskos apsvērumus;
tā kā tāpēc šajā direktīvā ir izklāstītas tikai būtiskās prasības; tā kā, lai varētu vieglāk pārliecināties, ka būtiskās prasības ir izpildītas, ir jābūt saskaņotiem Eiropas standartiem, kas pirmām kārtām attiecas uz sprādziendrošības aspektiem, kuri nav saistīti ar elektrību – šie standarti aptver iekārtu projektēšanu, izgatavošanu un testēšanu, un to ievērošana ļauj uzskatīt, ka ražojums atbilst minētajām pamatprasībām; tā kā saskaņotos Eiropas standartus izstrādā privātas organizācijas, un tie nedrīkst būt juridiski saistoši; tā kā šajā sakarā Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) ir atzītas kā organizācijas, kas kompetentas noteikt saskaņotos standartus, kuri balstās uz Komisijas un šo divu organizāciju 1984. gada 13. novembrī pieņemtajām vispārīgajām sadarbības pamatnostādnēm; tā kā saskaņotie standarti šajā direktīvā aptver tehniskās specifikācijas (Eiropas standarti jeb saskaņošanas dokumenti), ko pēc Komisijas pamudinājuma ir apstiprinājusi viena vai abas šīs organizācijas, saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/189/EEK (1983. gada 28. marts), ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā ( 4 ), un ievērojot iepriekš minētās vispārīgās pamatnostādnes;
tā kā, lai panāktu, ka darba devēji un darba ņēmēji sniedz efektīvu un atbilstīgu ieguldījumu standartizācijas gaitā, ir jāuzlabo tās likumiskais pamats; tā kā tas jāpaveic līdz šīs direktīvas ieviešanas brīdim;
tā kā, ņemot vērā riska veidus, kas saistīti ar iekārtu lietošanu sprādzienbīstamā vidē, ir jāizstrādā procedūras, kuras jāievēro, novērtējot atbilstību direktīvu pamatprasībām; tā kā, izstrādājot šīs procedūras, ir jāņem vērā bīstamības pakāpe, kas raksturo iekārtas un/vai pret kuru sistēmām ir jāpasargā tuvējā apkārtne; tā kā tāpēc visas iekārtu atbilstības kategorijas ir jāpapildina ar adekvātu procedūru vai ir jānodrošina izvēle starp vairākām līdzvērtīgām procedūrām; tā kā apstiprinātās procedūras pilnībā atbilst Padomes Lēmumam 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās ( 5 );
tā kā Padome paredz, ka CE zīmi nodrošina ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā; tā kā minētā zīme apliecina, ka ražojums atbilst visām Kopienas tiesību aktos šim produktam paredzētajām pamatprasībām un novērtēšanas procedūrām;
tā kā ir ieteicams paredzēt, ka dalībvalstis saskaņā ar Līguma 100.a pantu var veikt pagaidu pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu laist tirgū un lietot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ja tās rada īpašus draudus cilvēku drošībai, kā arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, ar noteikumu, ka uz šiem pasākumiem attiecas Kopienas uzraudzības procedūra;
tā kā jebkura saskaņā ar šo direktīvu pieņemta lēmuma adresāts ir jāinformē par lēmuma pieņemšanas motīviem un pieejamiem pārsūdzības līdzekļiem;
tā kā 1985. gada 18. decembrī Padome ir pieņēmusi Pamatdirektīvu 76/117/EEK par elektroiekārtām, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē ( 6 ), bet 1982. gada 15. februārī – Direktīvu 82/130/EEK par elektroiekārtām, kas izmantojamas raktuvēs sprādzienbīstamā vidē, kur iespējama raktuvju gāzes klātbūtne ( 7 ); tā kā jau saskaņošanas pirmsākumos bija paredzēts saskaņošanu pēc izvēles un daļēju saskaņošanu, kas ir minēto direktīvu pamatā, aizstāt ar pilnīgu saskaņošanu; tā kā šī direktīva pilnībā aptver iepriekš minēto direktīvu darbības jomu, un tā kā tāpēc minētās direktīvas ir jāatceļ;
tā kā iekšējais tirgus ir telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;
tā kā ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļauj tirgot un nodot ekspluatācijā iekārtas, kuras ražotas saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bijuši spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
Darbības joma, preču laišana tirgū un preču brīva aprite
1. pants
1. Šī direktīva attiecas uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē.
2. Šīs direktīvas darbības joma aptver arī drošības ierīces, kontrolierīces un regulēšanas ierīces, kas paredzētas izmantošanai ārpus sprādzienbīstamas vides, bet nodrošina vai veicina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību sprādzienbīstamos apstākļos.
3. Šajā direktīvā izmanto turpmāk norādītās definīcijas.
Iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē
a) “Iekārtas” ir mehānismi, aparatūra, stacionāras vai pārvietojamas ierīces, vadības sistēmas elementi un to aprīkojums, kā arī signālierīces un avārijas novēršanas sistēmas, kas katra atsevišķi vai visas kopā ir paredzētas enerģijas ražošanai, pārraidei, glabāšanai, mērīšanai, regulēšanai un pārveidošanai un/vai materiālu pārstrādei un kas var izraisīt sprādzienu, jo tās satur potenciālus aizdegšanās avotus.
b) “Aizsardzības sistēmas” ir ierīces, kam jāaptur sākotnējs sprādziens un/vai jāierobežo sprādziena darbības diapazons un ko atsevišķi laiž tirgū izmantošanai kā autonomas sistēmas; tajās neietilpst iepriekš aplūkotie iekārtu komponenti.
c) “Komponents” ir jebkura detaļa, kas būtiski ietekmē iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību, bet kurai nepiemīt autonoma funkcija.
Eksplozīva vide
Viegli uzliesmojošu vielu un gaisa maisījums gāzes, tvaika, miglas vai putekļu veidā, kurā degšanas process pēc aizdegšanās atmosfēras apstākļos aptver visu atlikušo maisījuma daļu.
Sprādzienbīstama vide
Vide, kas var kļūt sprādzienbīstama vietējo un ražošanas apstākļu dēļ.
Iekārtu grupas un kategorijas
I iekārtu grupā ir ietvertas iekārtas, kas paredzētas izmantošanai raktuvju apakšzemes daļā un tādos raktuvju virszemes objektos, ko var apdraudēt raktuvju gāze un/vai viegli uzliesmojoši putekļi.
II iekārtu grupā ir ietvertas iekārtas, kas paredzētas izmantošanai citās vietās, ko var apdraudēt sprādzienbīstama vide.
Iekārtu kategorijas, kas atbilst noteiktam aizsardzības līmenim, ir raksturotas I pielikumā.
Dažas iekārtas un aizsardzības sistēmas ir projektētas izmantošanai konkrētā sprādzienbīstamā vidē. Šajā gadījumā tām ir attiecīgs marķējums.
Paredzamā izmantošana
Direktīvas 1. panta 2. punktā minēto iekārtu, aizsardzības sistēmu un ierīču izmantošana atbilstīgi iekārtu grupai un kategorijai, un ņemot vērā visu ražotāja norādīto informāciju, kas ir nepieciešama iekārtu, aizsardzības sistēmu un ierīču drošai darbībai.
4. Šī direktīva neattiecas uz:
— medicīnas iekārtām, kas paredzētas izmantošanai medicīnas nozarē,
— iekārtām un aizsardzības sistēmām, ja sprādzienbīstamību izraisa vienīgi sprādzienbīstamu vielu vai nestabilu ķīmisku vielu klātbūtne,
— iekārtām, kas paredzētas izmantošanai mājas apstākļos un nekomerciālā vidē, kur sprādzienbīstama vide rodas ļoti reti, un vienīgi tad, ja ir nejauši notikusi gāzveida kurināmā noplūde,
— individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas minēti Direktīvā 89/686/EEK ( 8 ),
— jūras kuģiem un pārvietojamām iekārtām atklātā jūrā, kā arī uz aprīkojumu, kas atrodas uz tādiem kuģiem vai iekārtām,
— transporta līdzekļiem, t.i., transportlīdzekļiem un to piekabēm, ko izmanto vienīgi pasažieru pārvadāšanai pa gaisu vai izmantojot autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļu tīklu, kā arī uz transporta līdzekļiem, ja vien tie paredzēti kravu pārvadāšanai pa gaisu, izmantojot koplietošanas ceļu vai dzelzceļu tīklu, vai ūdensceļus. Šeit neietilpst transportlīdzekļi, kas paredzēti izmantošanai sprādzienbīstamā vidē,
— iekārtām, kas minētas Līguma 223. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
2. pants
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, uz kurām attiecas šī direktīva, laiž tirgū un nodod ekspluatācijā tikai tad, ja, tās pareizi uzstādot un uzturot kārtībā, kā arī lietojot paredzētajiem mērķiem, tās neapdraud cilvēku veselību un drošību, kā arī mājdzīvniekus vai īpašumu.
2. Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības pēc saviem ieskatiem, attiecīgi ievērojot Līguma noteikumus, noteikt nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darba ņēmēju aizsardzību laikā, kad viņi lieto 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, ar noteikumu, ka šīs iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces nav pārveidotas pretēji šīs direktīvas noteikumiem.
3. Dalībvalstis neliedz izstādīt gadatirgos, izstādēs, skatēs un citur 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces, kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, ja vien labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka šīs iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, kas minētas 1. panta 2. punktā, neatbilst prasībām un nav paredzētas pārdošanai, kamēr ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā, nav nodrošinājis šo atbilstību. Demonstrējumu laikā ir jāveic atbilstoši drošības pasākumi, kas nodrošina cilvēku aizsardzību.
3. pants
Direktīvas 1. panta 2. punktā minētajām iekārtām, aizsardzības sistēmām un ierīcēm, uz kurām attiecas šī direktīva, ir jāatbilst attiecīgajām veselības aizsardzības un drošības būtiskajām prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, ņemot vērā to paredzamo izmantošanu.
4. pants
1. Dalībvalstis nedrīkst savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt 1. panta 2. punktā minēto iekārtu, aizsardzības sistēmu vai ierīču laišanu tirgū un to nodošanu ekspluatācijā, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām.
2. Dalībvalstis nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu komponentu laišanu tirgū, ko paredzēts iebūvēt šajā direktīvā minētajās iekārtās vai aizsardzības sistēmās, ja tiem ir pievienots atbilstības sertifikāts saskaņā ar 8. panta 3. punktu.
5. pants
1. Dalībvalstis uzskata, ka visiem šīs direktīvas noteikumiem, to skaitā II nodaļā noteiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, atbilst:
— 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, ja tām ir pievienota X pielikumā minētā EK atbilstības deklarācija un ir nodrošināts 10. pantā paredzētā CE zīme,
— 4. panta 2. punktā minētie komponenti, ja tiem ir pievienots 8. panta 3. punktā minētais atbilstības sertifikāts.
Ja saskaņoto standartu nav, dalībvalstis pēc saviem ieskatiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu ieinteresētās puses par valstī spēkā esošajiem tehniskajiem standartiem un specifikācijām, kurus tās uzskata par svarīgiem vai saistītiem ar II pielikumā minēto veselības aizsardzības un drošības būtisko prasību atbilstīgu izpildi.
2. Ja valsts standarts, kas transponē saskaņoto standartu, attiecībā uz kuru Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta norāde, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības būtiskajām prasībām, uzskata, ka 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces vai 4. panta 2. punktā minētie komponenti, kas izgatavoti saskaņā ar minēto standartu, atbilst attiecīgajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.
Dalībvalstis publicē norādes uz valsts standartiem, kuri transponē saskaņotos standartus.
3. Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai valsts mērogā nodrošinātu darba devējiem un darbiniekiem iespēju ietekmēt saskaņoto standartu izstrādāšanu un uzraudzību.
6. pants
▼M2 —————
2. Komisija var paredzēt jebkādus piemērotus pasākumus, kas praktiski nodrošina šīs direktīvas vienādu piemērošanu saskaņā ar 3. punktā noteikto procedūru.
3. Komisijai palīdz pastāvīgā komiteja (turpmāk tekstā – “Komiteja”).
Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 9 ) 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
Komiteja pieņem savu reglamentu.
4. Pastāvīgā komiteja var turklāt izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu, ko priekšsēdētājs izvirzījis pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma.
7. pants
1. Ja dalībvalsts konstatē, ka 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces ar CE atbilstības zīmi, ko lieto atbilstīgi paredzētajam mērķim, var apdraudēt cilvēku drošību, kā arī mājdzīvniekus vai īpašumu, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas iekārtas vai aizsardzības sistēmas izņemtu no tirgus, aizliegtu to laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu vai ierobežotu to brīvu apriti.
Dalībvalsts uzreiz informē Komisiju par visiem šiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu un īpaši norādot, vai neatbilstību rada:
a) 3. pantā minēto būtisko prasību neievērošana;
b) 5. panta 2. punktā minēto standartu nepareiza piemērošana;
c) 5. panta 2. punktā minēto standartu nepilnības.
2. Komisija nekavējoties konsultējas ar ieinteresētajām pusēm. Ja pēc šīm konsultācijām Komisija uzskata, ka pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kas ierosinājusi šos pasākumus, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja pēc šīm konsultācijām Komisija uzskata, ka šāda rīcība ir nepamatota, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kura ierosinājusi šos pasākumus, kā arī ražotāju vai viņa Kopienā reģistrētu pilnvaroto pārstāvi. Ja 1. punktā minētais lēmums ir izskaidrojams ar standartu nepilnībām, Komisija nekavējoties informē komiteju, lai ierosinātu 6. panta 1. punktā minētās procedūras, ja dalībvalsts, kas ir ierosinājusi šo lēmumu, nemaina savu nostāju.
3. Ja iekārtai vai aizsardzības sistēmai, kas neatbilst prasībām, ir CE zīme, tad kompetentā dalībvalsts attiecīgi vēršas pret personu(-ām), kura(-s) ir atbildīga(-s) par šo zīmi, un dara to zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
4. Komisija gādā par to, lai dalībvalstis tiktu pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.
II NODAĻA
Atbilstības novērtēšanas procedūras
8. pants
1. Novērtējot iekārtu, tostarp vajadzības gadījumā arī 1. panta 2. punktā minēto ierīču, atbilstību, izmanto šādas procedūras:
a) I un II iekārtu grupa, M 1 un 1. iekārtu kategorija
Nodrošinot CE zīmi, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro III pielikumā minētā CE modeļa pārbaudes procedūra, kā arī:
— IV pielikumā minētā ražošanas kvalitātes nodrošināšanas procedūra,
— vai
— V pielikumā minētā iekārtu verifikācijas procedūra;
b) I un II iekārtu grupa, M 2 un 2. iekārtu kategorija
i) Nodrošinot CE zīmi šo grupu un kategoriju iekšdedzes dzinējiem un elektroiekārtām, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro III pielikumā minētā CE modeļa pārbaudes procedūra, kā arī:
— VI pielikumā minētā procedūra, kas nodrošina atbilstību modelim, vai
— VII pielikumā minētā iekārtu kvalitātes nodrošināšanas procedūra;
ii) nodrošinot CE zīmi šo grupu un kategoriju iekārtām, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro VIII pielikumā minētā ražošanas iekšējās kontroles procedūra
un
jānodod VIII pielikuma 3. punktā paredzētā dokumentācija pilnvarotajai iestādei, kas, cik drīz vien iespējams, apstiprina tās saņemšanu un patur dokumentāciju sev;
c) II iekārtu grupa, 3. iekārtu kategorija
Nodrošinot CE zīmi, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro VIII pielikumā minētā ražošanas iekšējās kontroles procedūra;
d) I un II iekārtu grupa
Nodrošinot CE zīmi, ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procedūrām var arī ievērot IX pielikumā minēto CE eksemplāra verifikācijas procedūru.
2. Autonomu aizsardzības sistēmu atbilstības novērtēšanai izmanto 1. punkta a) vai d) apakšpunkta noteikumus.
3. Komponentiem piemēro 1. punktā minētās procedūras saskaņā ar 4. panta 2. punktu, izņemot CE zīmes nodrošināšanas procedūru. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis izsniedz sertifikātu, apliecinot komponentu atbilstību attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem un norādot to īpašības, kā arī to, kādā veidā tie iebūvējami iekārtās vai aizsardzības sistēmās, lai nodrošinātu atbilstību būtiskajām prasībām, ko piemēro gatavām iekārtām vai aizsardzības sistēmām.
4. Nodrošinot CE zīmi, ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis var turklāt ievērot VIII pielikumā minēto ražošanas iekšējās kontroles procedūru, kas attiecas uz II pielikuma 1.2.7. punktā minētajiem drošības jautājumiem.
5. Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem kompetentās iestādes, balstoties uz attiecīgi pamatotu prasību, var atļaut konkrētas dalībvalsts teritorijā laist tirgū un nodot ekspluatācijā 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un atsevišķas ierīces, uz kurām neattiecina iepriekšējos punktos minētās procedūras un kuras izmanto drošības nolūkā.
6. Dokumentu sastādīšanu un saraksti saistībā ar iepriekšējos punktos minētajām procedūrām veic tās dalībvalsts valsts valodā, kurā šīs procedūras tiek piemērotas, vai pilnvarotās iestādes noteiktā valodā.
7.
a) Ja uz iekārtām un aizsardzības sistēmām attiecas citas Kopienas direktīvas, kas reglamentē citus jautājumus, un tās arī paredz, ka ir jānodrošina 10. pantā minētā CE zīme, šī zīme norāda uz to, ka šīm iekārtām un aizsardzības sistēmām jāatbilst arī minēto direktīvu noteikumiem.
b) Tomēr ja viena vai vairākas no šīm direktīvām ļauj ražotājam pārejas laikā izvēlēties, kurus noteikumus piemērot, CE zīme norāda tikai uz atbilstību ražotāja piemērotajām direktīvām. Šajā gadījumā iekārtām un aizsardzības sistēmām pievienotajos dokumentos, aprakstos vai pamācībās, kas noteikti direktīvās, ir jānorāda minēto direktīvu numuri atbilstīgi publikācijām Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
9. pants
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kurām iestādēm tās uzticējušas veikt 8. pantā minētās procedūras un kādi konkrēti uzdevumi tām jāveic, kā arī identifikācijas numurus, ko Komisija iepriekš piešķīrusi šīm iestādēm.
Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē pilnvaroto iestāžu sarakstu, norādot to identifikācijas numurus, kā arī uzdevumus, ko tās pilnvarotas veikt. Komisija gādā par šā saraksta atjaunināšanu.
2. Vērtējot šajā paziņojumā iekļaujamās iestādes, dalībvalstis ievēro XI pielikumā noteiktos kritērijus. Uzskata, ka šiem kritērijiem atbilst iestādes, kas ievēro novērtēšanas kritērijus, kuri ietverti attiecīgajos saskaņotajos standartos.
3. Dalībvalstij, kas apstiprinājusi iestādi, šis pilnvarojums ir jāatsauc, ja atklājas, ka iestāde vairs neatbilst XI pielikumā minētajiem kritērijiem. Dalībvalsts tūlīt par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
III NODAĻA
CE atbilstības zīme
10. pants
1. CE atbilstības zīmi veido lielie sākumburti “CE”. Izmantojamās zīmes paraugs ir sniegts X pielikumā. Blakus CE zīmei atrodas pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, ja šī iestāde piedalās ražošanas uzraudzībā.
2. Papildus tam, ka ir jāievēro II pielikuma 1.0.5. punkta noteikumi, iekārtu un aizsardzības sistēmu CE zīmei jābūt skaidri saredzamai, salasāmai un neizdzēšamai.
3. Iekārtām vai aizsardzības sistēmām nedrīkst būt tādas zīmes, kas var trešām personām radīt maldīgu priekšstatu par CE zīmes jēgu un grafisko atveidojumu. Iekārtām vai aizsardzības sistēmām drīkst izmantot jebkuru citu marķējumu, ja tas netraucē ieraudzīt un izlasīt CE zīmi.
11. pants
Neierobežojot 7. panta noteikumus:
a) ja dalībvalsts konstatē, ka CE zīme ir nepareizi piestiprināta, ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja pienākums ir nodrošināt iekārtas atbilstību CE zīmes izmantošanas noteikumiem un novērst šo pārkāpumu, ievērojot dalībvalsts izvirzītos nosacījumus;
b) ja neatbilstība netiek novērsta, dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgās iekārtas laišanu tirgū, vai jānodrošina tās izņemšana no tirgus saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru.
IV NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
12. pants
Ikviens lēmums, ko pieņem saskaņā ar šo direktīvu un kurš ierobežo vai aizliedz laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces vai paredz to izņemšanu no tirgus, ir skaidri jāpamato. Šo lēmumu tūlīt paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaicīgi informējot to par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, un par šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.
13. pants
Dalībvalstis gādā par to, ka visas puses, kas ir iesaistītas šīs direktīvas īstenošanā, apņemas neizpaust to informāciju, ko tās ieguvušas, pildot savus pienākumus. Tas neattiecas uz dalībvalstu un pilnvaroto iestāžu pienākumu savstarpēji apmainīties ar informāciju un izplatīt brīdinājumus.
14. pants
1. Direktīvas 76/117/EEK, 79/196/EEK ( 10 ) un 82/130/EEK tiek atceltas no 2003. gada 1. jūlija.
2. EK sertifikāti, kas apliecina atbilstību saskaņotajiem standartiem un ir piešķirti, ievērojot procedūras, kuras noteiktas 1. pantā minētajās direktīvās, ir derīgi līdz 2003. gada 30. jūnijam, ja to derīguma termiņš nav beidzies pirms šīs dienas. Tie ir derīgi tikai attiecībā uz saskaņotajiem standartiem, kas norādīti iepriekšminētajās direktīvās.
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnvarotās iestādes, kas saskaņā ar 8. panta 1. līdz 4. punktu atbild par tādu elektroiekārtu atbilstības novērtēšanu, kuras laistas tirgū līdz 2003. gada 1. jūlijam, ņem vērā jau iepriekš saskaņā ar 1. punktā minētajām direktīvām veikto testēšanu un verifikāciju rezultātus.
15. pants
1. Dalībvalstis pieņem un publicē vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus, lai līdz 1995. gada 1. septembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
Šos tiesību aktus dalībvalstis piemēro no 1996. gada 1. marta.
Dalībvalstīm pieņemot pirmajā daļā minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kādā veidā izdarāmas šādas atsauces.
2. Tomēr katra dalībvalsts līdz 2003. gada 30. jūnijam ļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas atbilst valsts tiesību aktiem, kuri ir spēkā tās teritorijā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.
16. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO, IEDALOT IEKĀRTU GRUPAS KATEGORIJĀS
1. I iekārtu grupa
a) M 1 kategorija aptver iekārtas, kas projektētas un, vajadzības gadījumā, papildus aprīkotas ar īpašiem aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu ļoti augstu aizsardzības līmeni.
Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai raktuvju pazemes daļā un tādos raktuvju virszemes objektos, ko apdraud raktuvju gāze un/vai viegli uzliesmojoši putekļi.
Šīs kategorijas iekārtām jāturpina darboties sprādzienbīstamā vidē pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā, un ir jānodrošina tāda aizsardzība, lai:
— iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,
— vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.
Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.0.1. punktā minētajām papildprasībām.
b) M 2 kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu augstu aizsardzības līmeni.
Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai raktuvju pazemes daļā un tādos raktuvju virszemes objektos, ko var apdraudēt raktuvju gāze un/vai viegli uzliesmojoši putekļi.
Rodoties sprādzienbīstamai videi, ir jāparedz iespēja šīs iekārtas atslēgt no strāvas avota.
Šīs kategorijas iekārtu aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni ierastos ekspluatācijas apstākļos, kā arī nelabvēlīgākos apstākļos, jo īpaši, darbinot iekārtas pastiprinātā režīmā vai mainīgos apkārtējos apstākļos.
Šīs kategorijas iekārtām ir jāatbilst II pielikuma 2.0.2. punktā minētajām papildprasībām.
2. II iekārtu grupa
a) 1. kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu ļoti augstu aizsardzības līmeni.
Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai eksplozīvā vidē, kas pastāvīgi, ilglaicīgi vai bieži rodas, gaisam sajaucoties ar gāzēm, tvaikiem, miglu vai putekļiem.
Šīs kategorijas iekārtām ir jānodrošina nepieciešamais aizsardzības līmenis pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā, un to aizsardzības līdzekļiem jābūt tādiem, lai:
— iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,
— vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.
Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.1. punktā minētajām papildprasībām.
b) 2. kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu augstu aizsardzības līmeni.
Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai tur, kur gāzes, tvaiki, migla vai gaisa un putekļu maisījumi var radīt eksplozīvu vidi.
Šīs kategorijas iekārtu aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni pat tad, ja iekārtu darbā bieži atgadās traucējumi vai defekti, ar ko parasti jārēķinās.
Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.2. punktā minētajām papildprasībām.
c) 3. kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu ierasto aizsardzības līmeni.
Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai tur, kur gāzes, tvaiki, migla vai gaisa un putekļu maisījumi parasti nerada eksplozīvu vidi, bet ja tas tomēr atgadās, tas notiek visai reti un tikai uz īsu brīdi.
Šīs kategorijas iekārtas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni parastos ekspluatācijas apstākļos.
Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.3. punktā minētajām papildprasībām.
II PIELIKUMS
VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU IEKĀRTU UN AIZSARDZĪBAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANU UN UZBŪVI, KURAS IR PAREDZĒTAS IZMANTOŠANAI SPRĀDZIENBĪSTAMĀ VIDĒ
Ievadpiezīmes
A. Cik vien iespējams, jāņem vērā un uzreiz jāizmanto jaunākie tehnikas atzinumi, kuri var strauji mainīties.
B. Uz ierīcēm, kas minētas 1. panta 2. punktā, būtiskās prasības attiecas tikai tiktāl, ciktāl tās nepieciešamas, lai panāktu šo ierīču drošu un stabilu darbu un ekspluatāciju, ņemot vērā sprādziena risku.
1. KOPĒJĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM UN AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM
1.0. Vispārīgas prasības
1.0.1. Integrētās sprādziendrošības principi
Projektējot iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas paredzētas izmantošanai sprādzienbīstamā vidē, ir jāievēro integrētās sprādziendrošības principi.
Šajā sakarā ražotājam ir jāveic pasākumi, lai:
— pirmām kārtām, ja tas ir iespējams, nodrošinātos pret to, ka pašas iekārtas un aizsardzības sistēmas rada eksplozīvu vidi vai aktivizē to,
— nepieļautu aizdegšanos eksplozīvā vidē, ņemot vērā katra elektriska un neelektriska aizdegšanās avota īpatnības,
— uzreiz apslāpētu un/vai ierobežotu līdz pietiekami drošiem apmēriem sprādziena radītas liesmas un spiedienu, ja sprādzienu tomēr neizdodas novērst un tas var tieši vai netieši apdraudēt cilvēkus un, atkarībā no apstākļiem, mājdzīvniekus vai īpašumu.
|
1.0.2. |
Pirms projektēt un ražot iekārtas un aizsardzības sistēmas, rūpīgi jāizanalizē varbūtējas ekspluatācijas kļūmes, lai, ciktāl iespējams, nepieļautu bīstamu situāciju rašanos. Jāizvērtē visi paredzamie ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. |
|
1.0.3. |
Īpaši apsekošanas un apkopes nosacījumi Projektējot un ražojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā īpaši apsekošanas un apkopes nosacījumi. |
|
1.0.4. |
Apkārtējie apstākļi Projektējot un ražojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā faktiskie vai paredzamie apkārtējie apstākļi. |
|
1.0.5. |
Marķējums Jebkuru iekārtu un aizsardzības sistēmu marķējumam jābūt salasāmam un neizdzēšamam, tajā norādot vismaz šādus datus: — ražotāju un ražotāja adresi, — CE zīmi (skat. X pielikuma A punktu), — sērijas vai modeļa apzīmējumu, — sērijas numuru, ja tāds ir, — izlaides gadu, — īpašo sprādziendrošības marķējumu, aiz — II iekārtu grupai – burtu “G” (kas norāda uz gāzes, tvaiku vai miglas radītu eksplozīvu vidi) — un/vai — burtu “D” (kas norāda uz putekļu radītu eksplozīvu vidi). Turklāt vajadzības gadījumā ir jānorāda visa būtiskā informācija, kas attiecas uz lietošanas drošību. |
kura norāda iekārtu grupas un kategorijas simbolu,|
1.0.6. |
Lietošanas instrukcija a) Visām iekārtām un aizsardzības sistēmām jābūt ar lietošanas instrukciju, tajā iekļaujot vismaz šādus datus: — tos pašus datus, kas norādīti iekārtas vai aizsardzības sistēmas marķējumā, izņemot sērijas numuru (skat. 1.0.5. punktu), kā arī jebkādu noderīgu papildinformāciju, kas var atvieglot apkalpošanu (piemēram, importētāja un remontdarbnīcu adrese utml.); — instrukcijas, kas garantē drošu: —— nodošanu ekspluatācijā, — lietošanu, — montāžu un demontāžu, — apkalpošanu (tehnisko apkopi un tehnisko palīdzību), — uzstādīšanu, — regulēšanu; — vajadzības gadījumā pie spiediena samazināšanas ierīcēm norāda bīstamās zonas; — vajadzības gadījumā iekļauj lietošanas instrukciju iesācējiem; — norādes, kas ļauj nekļūdīgi pieņemt lēmumu par to, vai konkrētas kategorijas iekārtu un aizsardzības sistēmu var droši izmantot paredzētajā vietā zināmos ekspluatācijas apstākļos; — elektrības un spiediena parametrus, maksimālo virsmas temperatūru un citus robežlielumus; — vajadzības gadījumā norāda īpašus izmantošanas nosacījumus, minot iespējamos nepareizas izmantošanas piemērus; — vajadzības gadījumā norāda galvenos raksturlielumus instrumentiem, kas ir savietojami ar iekārtu vai aizsardzības sistēmu. b) Lietošanas instrukciju vienā no Kopienas valodām sastāda ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis. Nododot jebkuras iekārtas un aizsardzības sistēmas ekspluatācijā, tām jāpievieno lietošanas instrukcija, kas tulkota tās valsts valodā vai valodās, kurā šo iekārtu vai aizsardzības sistēmu paredzēts izmantot, kā arī pamācība oriģinālvalodā. Šo tulkojumu nodrošina ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, vai persona, kas ieved šo iekārtu vai aizsardzības sistēmu attiecīgās valodas izplatības areālā. Atkāpjoties no šīs prasības, apkalpošanas pamācību, kas paredzēta ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja nodarbināta specializētā personāla lietošanai, drīkst sastādīt tikai vienā Kopienas valodā, ja to saprot attiecīgais personāls. c) Lietošanas instrukcijā jāietver zīmējumi un diagrammas, kas nepieciešami iekārtas vai aizsardzības sistēmas nodošanai ekspluatācijā, to apkopei, pārbaudei, pareizas ekspluatācijas nodrošināšanai un, vajadzības gadījumā, remontam, kā arī citi noderīgi norādījumi, jo īpaši attiecībā uz drošību. d) Iekārtu vai aizsardzības sistēmu tehniskie apraksti nedrīkst būt pretrunā ar pamācībā iekļautajām drošības instrukcijām. |
1.1. Materiālu izvēle
|
1.1.1. |
Materiāli, ko izmanto iekārtu un aizsardzības sistēmu izgatavošanai, nedrīkst izraisīt sprādzienu, ņemot vērā paredzamo slodzi ekspluatācijas laikā. |
|
1.1.2. |
Ražotāja noteikto ekspluatācijas apstākļu robežās nav pieļaujama reakcija starp izmantojamiem materiāliem un sprādzienbīstamās vides komponentiem, kas varētu pasliktināt sprādziendrošību. |
|
1.1.3. |
Jāizvēlas tādi materiāli, lai savienojumā ar citiem materiāliem to īpašību un saderības paredzamās izmaiņas nepasliktinātu sasniegto sprādziendrošību; jo īpaši jāņem vērā materiālu izturība pret koroziju un nodilumu, to elektrovadītspēja, triecienizturība, izturība pret novecošanu, kā arī temperatūras svārstību ietekme. |
1.2. Projektēšana un uzbūve
|
1.2.1. |
Projektējot un ražojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir atbilstīgi jāizvērtē tehnikas jomā gūtās atziņas par sprādziendrošību, lai tās varētu droši kalpot visu paredzamo mūžu. |
|
1.2.2. |
Projektējot un izgatavojot komponentus, kas iebūvējami vai izmantojami iekārtās un aizsardzības sistēmās kā rezerves daļas, ir jāpanāk, lai tie droši kalpotu paredzētajiem sprādziendrošības mērķiem, ja tos uzstāda saskaņā ar ražotāja norādījumiem. |
|
1.2.3. |
Slēgtas konstrukcijas un hermetizācija Iekārtas, kas izdala viegli uzliesmojošas gāzes vai putekļus, ja vien iespējams, obligāti jāietver slēgtās konstrukcijās. Ja iekārtām ir atveres vai nehermētiski savienojumi, to konstrukcijai jābūt tādai, lai gāzu vai putekļu izdalīšana nevarētu radīt eksplozīvu vidi ārpus iekārtām. Vietas, caur kurām notiek vielu uzpilde vai noliešana, pēc iespējas jāprojektē tā, lai, veicot uzpildi vai iztukšošanu, ierobežotu viegli uzliesmojošu materiālu noplūdi. |
|
1.2.4. |
Putekļu nosēdumi Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas ir paredzētas izmantošanai putekļainā vidē, to konstrukcijai jābūt tādai, kas nepieļauj putekļu nosēdumu aizdegšanos uz to virsmas. Vienmēr jācenšas iespēju robežās samazināt putekļu nosēdumus. Iekārtām un aizsardzības sistēmām jābūt viegli tīrāmām. Iekārtu detaļu virsma nedrīkst sasniegt tādu temperatūru, kurā putekļu nosēdumi sāk gruzdēt. Jāņem vērā putekļu nosēdumu biezums un vajadzības gadījumā jāmēģina samazināt temperatūru, lai nepieļautu siltuma uzkrāšanos. |
|
1.2.5. |
Papildu aizsardzības līdzekļi Iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas var būt pakļautas īpašai ārējai slodzei, vajadzības gadījumā jāaprīko ar papildu aizsardzības līdzekļiem. Iekārtām jābūt izturīgām pret attiecīgo slodzi, saglabājot vajadzīgo sprādziendrošību. |
|
1.2.6. |
Droša atvēršana Ja iekārtām un aizsardzības sistēmām ir korpuss vai slēgts apvalks, kas pats par sevi daļēji garantē sprādziendrošību, šim korpusam vai slēgtajam apvalkam jābūt atveramam tikai ar īpašu instrumentu vai pēc atbilstīgu drošības pasākumu veikšanas. |
|
1.2.7. |
Aizsardzība pret citiem riska faktoriem Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāgādā par to, lai: a) tām nenodarītu fiziskus bojājumus vai citu kaitējumu tiešas vai netiešas saskares rezultātā; b) vaļējo detaļu virsmas temperatūra vai to radītais starojums neradītu apdraudējumu; c) nepieļautu neelektriska rakstura apdraudējumu, kas ir zināms no pieredzes; d) paredzamā pārslodze neradītu bīstamus apstākļus. Ja uz šajā punktā minētajiem riska faktoriem saistībā ar iekārtām vai aizsardzības sistēmām pilnīgi vai daļēji attiecas citas Kopienas direktīvas, šo direktīvu nepiemēro vai pārstāj to piemērot attiecībā uz šīm iekārtām un aizsardzības sistēmām, kā arī šiem riska faktoriem no minēto īpašo direktīvu piemērošanas brīža. |
|
1.2.8. |
Iekārtu pārslodze Iekārtu pārslodzes draudi ir jānovērš projektēšanas posmā, izmantojot integrētās mērierīces, regulēšanas un vadības ierīces, piemēram, strāvas pārslodzes slēdžus, temperatūras ierobežotājus, diferenciālspiediena slēdžus, caurplūdes mērītājus, laika relejus, tahometrus un/vai tamlīdzīgas kontrolierīces. |
|
1.2.9. |
Ugunsdrošas apvalksistēmas Nodrošinot ar apvalku detaļas, kas var izraisīt aizdegšanos eksplozīvā vidē, apvalkam jābūt drošam pret iekšējo spiedienu, kas rodas eksplodējot sprādzienbīstamam maisījumam, un jānovērš sprādziena izplatīšanās eksplozīvā vidē ap apvalku. |
1.3. Potenciāli aizdegšanās avoti
1.3.1. Apdraudējums, ko izraisa dažādi aizdegšanās avoti
Jānodrošinās pret tādiem potenciāliem aizdegšanās avotiem kā dzirksteles, liesmas, lokizlāde, augsta virsmas temperatūra, akustiskā enerģija, starojums redzamās gaismas diapazonā, elektromagnētiskie viļņi un citi.
1.3.2. Apdraudējums, ko izraisa statiskā elektrība
Jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātos pret elektrostatiskajiem lādiņiem, kas var izraisīt bīstamu izlādi.
1.3.3. Apdraudējums, ko izraisa klejojošā strāva un noplūdes strāva
Jānodrošinās pret klejojošo strāvu un noplūdes strāvu iekārtu vadītspējīgās detaļās, kas var, piemēram, izraisīt bīstamu koroziju, virsmas pārkaršanu vai dzirksteļošanu, kā arī aizdegšanos.
1.3.4. Apdraudējums, ko izraisa pārkaršana
Projektēšanas posmā, cik vien iespējams, ir jānodrošinās pret berzes vai trieciena radītu pārkaršanu, kas, piemēram, rodas materiālu un detaļu savstarpējas saskares rezultātā rotācijas laikā vai pēc svešķermeņu iekļūšanas sistēmā.
1.3.5. Apdraudējums spiediena izlīdzināšanas gaitā
Iekārtu un aizsardzības sistēmu konstrukcijai jābūt tādai, lai nodrošinātos pret triecienviļņiem un kompresiju, kas rodas spiediena izlīdzināšanas gaitā un var izraisīt aizdegšanos, vai tās jāaprīko ar integrētajām mērierīcēm, regulēšanas un vadības ierīcēm.
1.4. Apdraudējums, ko izraisa ārēji faktori
|
1.4.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāpanāk, ka tās pilnīgi droši veic paredzēto funkciju pat tad, ja mainās apkārtējie apstākļi, kā arī parazītiskā sprieguma, mitruma, vibrāciju, piesārņojuma un citu ārējo faktoru ietekmē, ņemot vērā ražotāja noteiktos ekspluatācijas apstākļu ierobežojumus. |
|
1.4.2. |
Iekārtu detaļām jābūt samērojamām ar paredzēto mehānisko un termisko slodzi un tām jābūt izturīgām pret esošo un varbūtējo agresīvo vielu iedarbību. |
1.5. Prasības attiecībā uz drošības ierīcēm
|
1.5.1. |
Drošības ierīcēm jādarbojas neatkarīgi no mērierīcēm vai kontrolierīcēm, kas nepieciešamas darbības nodrošināšanai. Kļūmes drošības ierīču darbā, cik vien iespējams, jāatklāj pietiekami ātri, izmantojot atbilstošus tehniskos līdzekļus, lai panāktu, ka bīstami atgadījumi var notikt ar ļoti nelielu varbūtību. Elektriskajām ķēdēm kopumā jāpiemēro bezatteices (fail-safe) princips. Pārslēgšanās drošības nolūkā parasti nepastarpināti iedarbina attiecīgās kontrolierīces bez programmatūras komandas izmantošanas. |
|
1.5.2. |
Ja drošības ierīces darbs ir traucēts, iespēju robežās ir jānodrošina iekārtu un/vai aizsardzības sistēmu darbība. |
|
1.5.3. |
Drošības ierīču avārijas slēdzim, ja vien iespējams, jābūt aprīkotam ar atkārtotas palaišanas bloķētājiem. Jauna komanda iedarbināšanai normālā režīmā ir iespējama tikai tad, ja iepriekš šim nolūkam tiek pārstatīti atkārtotās palaišanas bloķētāji. |
|
1.5.4. |
Vadības un indikācijas ierīces Ja izmanto vadības un indikācijas ierīces, to konstrukcijai jābūt saskaņā ar ergonomikas principiem, lai panāktu maksimāli iespējamo ekspluatācijas drošības līmeni attiecībā uz sprādzienbīstamību. |
|
1.5.5. |
Prasības attiecībā uz sprādziendrošības ierīcēm, ar kurām veic mērījumus Ja ierīces, ar kurām veic mērījumus, ir saistītas ar eksplozīvā vidē izmantojamām iekārtām, tās jāprojektē un jāizgatavo tā, lai tās atbilstu varbūtējām ekspluatācijas prasībām un īpašiem lietošanas apstākļiem. |
|
1.5.6. |
Vajadzības gadījumā ir jānodrošina iespēja pārbaudīt tādu ierīču nolasījuma precizitāti un ekspluatācijas jaudu, ar kurām veic mērījumus. |
|
1.5.7. |
Projektējot ierīces, ar kurām veic mērījumus, tajās jāiestrādā drošības rezerve, kas paredz, ka trauksmes slieksnis nedrīkst pietuvoties uzraugāmās vides sprādzienbīstamības un/vai aizdegšanās robežai, jo īpaši, ņemot vērā objekta ekspluatācijas apstākļus un iespējamās novirzes mērsistēmā. |
|
1.5.8. |
Riska faktori, kas saistīti ar programmatūru Projektējot programmvadītas iekārtas, aizsardzības sistēmas un drošības ierīces, īpaša uzmanība jāpievērš riska faktoriem, kas saistīti ar kļūmēm programmā. |
1.6. Sistēmdrošības prasību iestrādāšana
|
1.6.1. |
Jāparedz iespēja manuālajā režīmā izslēgt automātiski darbināmas iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas novirzās no paredzētajiem ekspluatācijas nosacījumiem, ja vien tas neapdraud drošību. |
|
1.6.2. |
Pēc avārijas atslēgšanas ierīces iedarbināšanas pēc iespējas ātri un nekaitīgi jāizkliedē vai jānorobežo uzkrājusies enerģija, lai tā turpmāk neradītu apdraudējumu. Tas neattiecas uz elektroķīmiski uzkrātu enerģiju. |
|
1.6.3. |
Apdraudējums, ko rada enerģijas padeves zudumi Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas var radīt papildu apdraudējumu, pārtrūkstot enerģijas padevei, ir jānodrošina iespēja tās uzturēt bezriska ekspluatācijas režīmā neatkarīgi no pārējām iekārtām. |
|
1.6.4. |
Apdraudējums, ko rada vadu savienojumi Iekārtas un aizsardzības sistēmas jāaprīko ar piemērotiem kabeļievadiem un kabeļkanālu ievadiem. Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas ir paredzētas izmantošanai kopā ar citām iekārtām un aizsardzības sistēmām, jābūt drošam pieslēgumam. |
|
1.6.5. |
Iekārtu aprīkošana ar brīdinājuma ierīcēm Ja iekārtas vai aizsardzības sistēmas ir aprīkotas ar detektoriem vai trauksmes ierīcēm eksplozīvas vides noteikšanai, ir jābūt atbilstošai lietošanas instrukcijai, kas nodrošina to uzstādīšanu piemērotās vietās. |
2. PAPILDPRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM
2.0. Prasības, ko piemēro I iekārtu grupas M kategorijas iekārtām
2.0.1. Prasības, ko piemēro I iekārtu grupas M 1 kategorijas iekārtām
|
2.0.1.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu aktivizēšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā. Iekārtas jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai: — iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis, — vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis. Vajadzības gadījumā šīs iekārtas papildus jāaprīko ar īpašiem aizsardzības līdzekļiem. Tām jābūt lietojamām arī eksplozīvā vidē. |
|
2.0.1.2. |
Vajadzības gadījumā iekārtu konstrukcijai jābūt putekļu necaurlaidīgai. |
|
2.0.1.3. |
Iekārtu detaļu virsmas temperatūrai jābūt krietni zemākai par varbūtējo gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu suspendētu putekļu aizdegšanos. |
|
2.0.1.4. |
Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai iekšēji drošā stāvoklī. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām. Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar piemērotām bloķēšanas sistēmām. |
2.0.2. Prasības, ko piemēro I iekārtu grupas M 2 kategorijas iekārtām
|
2.0.2.1. |
Iekārtas jāaprīko ar aizsardzības līdzekļiem, kas nepieļauj aizdegšanās avotu aktivizēšanos normālā darba režīmā, pat ja ekspluatācijas apstākļi ir apgrūtināti, jo īpaši nesaudzīgas apiešanās un mainīgu apkārtējo apstākļu dēļ. Jāparedz iespēja šīs iekārtas atslēgt no strāvas, ja vide kļūst eksplozīva. |
|
2.0.2.2. |
Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai izmantojot attiecīgās bloķēšanas sistēmas. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām. |
|
2.0.2.3. |
Attiecībā uz putekļu radītu sprādzienbīstamību ir jāievēro prasības, ko piemēro M 1 kategorijas iekārtām. |
2.1. Prasības, ko piemēro II iekārtu grupas 1. kategorijas iekārtām
2.1.1. Eksplozīva vide, ko rada gāzes, tvaiki vai dūmaka
|
2.1.1.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu aktivizēšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā. Tās jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai: — iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis, — vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis. |
|
2.1.1.2. |
Attiecībā uz iekārtām, kuru virsma var sakarst, ir jāpanāk, lai pat visnelabvēlīgākajos apstākļos netiktu pārsniegta noteiktā maksimāli pieļaujamā temperatūra. Tāpat jāņem vērā temperatūras paaugstināšanās siltuma uzkrāšanās un ķīmisko reakciju ietekmē. |
|
2.1.1.3. |
Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai iekšēji drošā stāvoklī. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām. Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar piemērotām bloķēšanas sistēmām. |
2.1.2. Eksplozīva vide, ko izraisa gaisa un putekļu maisījumi
|
2.1.2.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret putekļu maisījumu aizdegšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā. Tās jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai: — iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis, — vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis. |
|
2.1.2.2. |
Vajadzības gadījumā iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, kurā putekļu iekļūšana vai izkļūšana ir iespējama tikai īpaši paredzētās vietās. Šī prasība attiecas arī uz kabeļievadiem un savienojumiem. |
|
2.1.2.3. |
Iekārtu detaļu virsmas temperatūrai jābūt krietni zemākai par varbūtējo gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu suspendētu putekļu aizdegšanos. |
|
2.1.2.4. |
Attiecībā uz iekārtu daļu atvēršanu ir jāievēro 2.1.1.3. punkta prasības. |
2.2. Prasības attiecībā uz II iekārtu grupas 2. kategorijas iekārtām
2.2.1. Eksplozīva vide, ko izraisa gāzes, tvaiki vai migla
|
2.2.1.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu veidošanos pat tad, ja bieži iestājas traucējumi iekārtu darbā vai notiek ekspluatācijas kļūmes, ar ko parasti ir jārēķinās. |
|
2.2.1.2. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jāpanāk, lai noteiktā virsmas temperatūra netiktu pārsniegta pat tad, ja apdraudējumu rada neierasti ekspluatācijas apstākļi, ko paredzējis ražotājs. |
|
2.2.1.3. |
Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai, izmantojot atbilstošas bloķēšanas sistēmas. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām. |
2.2.2. Eksplozīva vide, ko izraisa gaisa un putekļu maisījumi
|
2.2.2.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos pat tad, ja bieži iestājas traucējumi iekārtu darbā vai notiek ekspluatācijas kļūmes, ar ko parasti ir jārēķinās. |
|
2.2.2.2. |
Attiecībā uz virsmas temperatūru ir jāievēro 2.1.2.3. punkta prasības. |
|
2.2.2.3. |
Attiecībā uz aizsardzību pret putekļiem ir jāievēro 2.1.2.2. punkta prasības. |
|
2.2.2.4. |
Attiecībā uz iekārtu daļu atvēršanu ir jāievēro 2.2.1.3. punkta prasības. |
2.3. Prasības, ko piemēro II iekārtu grupas 3. kategorijas iekārtām
2.3.1. Eksplozīva vide, ko rada gāzes, tvaiki vai migla
|
2.3.1.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret potenciāliem aizdegšanās avotiem, kas var rasties normālā darba režīmā. |
|
2.3.1.2. |
Paredzētos ekspluatācijas apstākļos virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt noteikto maksimāli pieļaujamo temperatūru. Izņēmuma kārtā augstāka temperatūra ir pieļaujama tikai tad, ja ražotājs papildus veic īpašus aizsardzības pasākumus. |
2.3.2. Eksplozīva vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi
|
2.3.2.1. |
Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos, ko veicina potenciāli aizdegšanās avoti, kas var veidoties normālā darba režīmā. |
|
2.3.2.2. |
Attiecībā uz virsmas temperatūru ir jāievēro 2.1.2.3. punkta prasības. |
|
2.3.2.3. |
Projektējot iekārtas, kabeļievadus un savienojumus, ir jāņem vērā putekļu daļiņu izmēri, lai putekļi nevarētu veidot eksplozīvus maisījumus ar gaisu vai sasniegt bīstamu koncentrāciju iekārtu iekšpusē. |
3. PAPILDPRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM
3.0. Vispārīgas prasības
|
3.0.1. |
Aizsardzības sistēmu izmēriem jābūt tādiem, lai ierobežotu sprādziena sekas līdz pietiekamam drošības līmenim. |
|
3.0.2. |
Aizsardzības sistēmu konstrukcijai un izvietojumam jābūt tādam, lai nepieļautu sprādziena izplatīšanos ķēdes reakciju vai dzirksteļpārklāšanās rezultātā un lai nepieļautu sākotnēja sprādziena tālāku detonēšanu. |
|
3.0.3. |
Pārtrūkstot enerģijas padevei, aizsardzības sistēmām pietiekami ilgi jāsaglabā savas funkcijas, lai nepieļautu bīstamas situācijas rašanos. |
|
3.0.4. |
Aizsardzības sistēmas nedrīkst pārstāt funkcionēt ārēju traucējumu ietekmē. |
3.1. Plānošana un projektēšana
3.1.1. Materiālu īpašības
Attiecībā uz materiālu īpašībām, nosakot maksimāli pieļaujamo spiedienu un temperatūru plānošanas posmā, ir jāņem vērā paredzamais spiediens sprādziena laikā ekstremālos ekspluatācijas apstākļos un iespējamā liesmu termiskā iedarbība.
|
3.1.2. |
Aizsardzības sistēmām, kas projektētas tā, lai nepieļautu vai ierobežotu sprādzienu, jāiztur radītais triecienvilnis, saglabājot sistēmas darba spēju. |
|
3.1.3. |
Aizsardzības sistēmu palīgierīcēm jāiztur paredzamais maksimālais sprādziena radītais spiediens, saglabājot savas funkcionālās spējas. |
|
3.1.4. |
Plānojot un projektējot aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā reakcijas, ko perifērajās iekārtās un ar tām saistītajā cauruļu sistēmā izraisa spiediens. |
|
3.1.5. |
Spiediena samazināšanas sistēmas Ja ir sagaidāms, ka slodze pārsniegs aizsardzības sistēmu izturību, to konstrukcijā jāparedz piemērotas spiediena samazināšanas ierīces, kas neapdraud tuvumā esošos cilvēkus. |
|
3.1.6. |
Sprādzienslāpēšanas sistēmas Plānojot un projektējot sprādzienslāpēšanas sistēmas, ir jāpanāk, ka tās jau pašā avārijas sākumstadijā reaģē uz sākotnējo sprādzienu un efektīvi to neitralizē, attiecīgi ņemot vērā maksimālo spiediena palielināšanās ātrumu un maksimālo sprādziena radīto spiedienu. |
|
3.1.7. |
Pretsprādziena atvienotājsistēmas Plānojot un projektējot pretsprādziena atvienotājsistēmas, kam sākotnēju sprādzienu gadījumā pēc iespējas ātrāk jānodrošina atsevišķu iekārtu atvienošana, ir jāpanāk, ka tās nezaudē izturību pret sākotnējo liesmu izplatīšanos un saglabā mehānisko izturību ekspluatācijas apstākļos. |
|
3.1.8. |
Aizsardzības sistēmām jābūt integrējamām vienotā shēmā ar piemērotu trauksmes slieksni, lai vajadzības gadījumā tiktu pārtraukta produktu padeve un izvade, kā arī atslēgtas tās iekārtu daļas, kuras vairs nespēj droši funkcionēt. |
III PIELIKUMS
MODULIS – EK MODEĻA PĀRBAUDE
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota tā procedūras daļa, ko ievēro pilnvarotā iestāde, nosakot un apliecinot, ka tipisks plānotās produkcijas paraugs atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem. |
|
2. |
EK modeļa pārbaudes pieteikumu ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis iesniedz pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles. Šajā pieteikumā: — jānorāda ražotājs un viņa adrese, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, jānorāda arī šis pārstāvis un viņa adrese; — rakstiski jāapliecina, ka tāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai iestādei; — jāiekļauj tehniskā dokumentācija, kas norādīta 3. punktā. Pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās iestādes rīcībā reprezentatīvu plānotās produkcijas paraugu, turpmāk tekstā - “modelis”. Pilnvarotā iestāde var turpmāk pieprasīt jaunus paraugus, ja tie ir vajadzīgi pārbaužu programmas veikšanai. |
|
3. |
Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina iespēja novērtēt ražojuma atbilstību direktīvas prasībām. Tajā, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, aplūko izstrādājuma konstrukciju, ražošanu un ekspluatāciju un attiecīgi ietver: — vispārēju modeļa aprakstu; — detaļu, mezglu, strāvas slēgumu utml. projektēšanas un izgatavošanas rasējumus un shēmas; — aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai gūtu izpratni par minētajiem rasējumiem, shēmām un izstrādājuma ekspluatāciju; — to pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu sarakstu un tādu risinājumu aprakstu, kas izraudzīti, ievērojot direktīvas pamatprasības, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti; — veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu utml. rezultātus; — testēšanas pārskatus. |
|
4. |
Pilnvarotā iestāde:
|
|
5. |
Ja modelis atbilst direktīvas noteikumiem, pilnvarotā iestāde pieteikuma iesniedzējam piešķir EK modeļa pārbaudes sertifikātu. Šajā sertifikātā norāda ražotāju un viņa adresi, pārbaudes slēdzienu un datus, kas nepieciešami apstiprinātā modeļa atpazīšanai. Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas vajadzīgo daļu sarakstu, un tā kopiju patur pilnvarotā iestāde. Ja ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim atsaka izsniegt modeļa sertifikātu, pilnvarotā iestāde sīki pamato savu atteikumu. Jāparedz pārsūdzības kārtība. |
|
6. |
Pieteikuma iesniedzējs informē pilnvaroto iestādi, kurā glabājas tehniskā dokumentācija saistībā ar EK modeļa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprināto iekārtu vai aizsardzības sistēmu modifikācijām, kam vajadzīgs papildu apstiprinājums, ja šīs izmaiņas var ietekmēt ražojuma atbilstību būtiskajām prasībām vai paredzētajiem ražojuma izmantošanas nosacījumiem. Šo jauno apstiprinājumu piešķir kā papildinājumu sākotnējam EK modeļa pārbaudes sertifikātam. |
|
7. |
Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgo informāciju par piešķirtajiem un atsauktajiem EK modeļa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem. |
|
8. |
Pārējām pilnvarotajām iestādēm ir tiesības saņemt EK modeļa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumiem jābūt pieejamiem pārējām pilnvarotajām iestādēm. |
|
9. |
Vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas vai aizsardzības sistēmas izgatavošanas ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā EK modeļa pārbaudes sertifikātu un to papildinājumu kopijas. Ja nedz ražotājs, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu atbildīga ir persona, kas laiž ražojumu Kopienas tirgū. |
IV PIELIKUMS
MODULIS – RAŽOŠANAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs, kas pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošinot un apliecinot konkrētā ražojuma atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. CE zīmei pievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas atbild par 4. iedaļā noteikto EK uzraudzību. |
|
2. |
Veicot ražošanu, iekārtu galīgo pārbaudi un testēšanu, ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstīgi 3. iedaļai, un uz viņu attiecas 4. iedaļā noteiktā uzraudzība. |
|
3. |
Kvalitātes nodrošināšanas sistēma
|
|
4. |
Uzraudzības pasākumi, par kuriem atbild pilnvarotā iestāde
|
|
5. |
Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas glabā valsts iestāžu vajadzībām: — dokumentāciju, kas minēta 3.1. iedaļas otrajā ievilkumā; — precizējumus, kas minēti 3.4. iedaļas otrajā daļā; — pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. iedaļas pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. iedaļā. |
|
6. |
Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgo informāciju par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem. |
V PIELIKUMS
MODULIS – IEKĀRTU VERIFIKĀCIJA
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, pārbaudot un apliecinot, ka iekārtas, uz kurām attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām. |
|
2. |
Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process spētu nodrošināt iekārtu atbilstību modelim, kas norādīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājas vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo atbilstības deklarāciju. |
|
3. |
Pilnvarotā iestāde veic atbilstošās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos par 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām, pārbaudot un testējot katru ražojumu saskaņā ar 4. iedaļas prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtu vienības izgatavošanas glabā atbilstības deklarācijas kopiju. |
|
4. |
Atbilstības pārbaude, pārbaudot un testējot katru iekārtu.
|
VI PIELIKUMS
MODULIS – ATBILSTĪBA MODELIM
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota tā procedūras daļa, ko ievēro ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, nodrošinot un apliecinot konkrētas iekārtas atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. |
|
2. |
Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process spētu nodrošināt ražojamo iekārtu vai aizsardzības sistēmu atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām. |
|
3. |
Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtu vienības izgatavošanas glabā atbilstības deklarācijas kopiju. Ja nedz ražotājs, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu atbildīga ir persona, kas laiž iekārtu vai aizsardzības sistēmu Kopienas tirgū. Ražotājs veic pats vai uztic citiem veikt katras izgatavotās iekārtas pārbaudes saistībā ar ražojuma sprādziendrošību. Šīs pārbaudes veic ražotāja izraudzītas pilnvarotās iestādes pārraudzībā. Pilnvarotā iestāde ir atbildīga par to, lai ražotājs ražošanas gaitā piestiprinātu tās identifikācijas numuru. |
VII PIELIKUMS
MODULIS – RAŽOJUMU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs, kas pilda 2. iedaļā noteiktos pienākumus, nodrošinot un apliecinot iekārtu atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis katram ražojumam nodrošina CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. CE zīmei pievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas atbild par 4. iedaļā noteikto uzraudzību. |
|
2. |
Ražotājs, veicot iekārtu galīgo pārbaudi un testēšanu, izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstīgi 3. iedaļai, un uz viņu attiecas 4. iedaļā noteiktā uzraudzība. |
|
3. |
Kvalitātes nodrošināšanas sistēma
|
|
4. |
Uzraudzības pasākumi, par kuriem atbild pilnvarotā iestāde
|
|
5. |
Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas glabā valsts iestāžu vajadzībām: — dokumentāciju, kas minēta 3.1. iedaļas otrajā ievilkumā; — papildinājumus, kas minēti 3.4. iedaļas otrajā daļā; — pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. iedaļas pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. iedaļā. |
|
6. |
Katra pilnvarotā iestāde nosūta pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgo informāciju par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem. |
VIII PIELIKUMS
MODULIS – RAŽOŠANAS IEKŠĒJĀ KONTROLE
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko izmanto ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, kas veic 2. iedaļā noteiktos pienākumus, nodrošinot un apliecinot iekārtu atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un rakstveidā sagatavo atbilstības deklarāciju. |
|
2. |
Ražotājs sagatavo 3. iedaļā minēto tehnisko dokumentāciju, un viņš vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina tās pieejamību attiecīgajām valsts iestādēm pārbaudes nolūkā vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas. Ja nedz ražotājs, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu atbildīga ir persona, kas laiž iekārtas Kopienas tirgū. |
|
3. |
Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina iespēja novērtēt iekārtu atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Tajā aplūko ražojuma konstrukciju, ražošanu un ekspluatāciju, ciktāl tas ir vajadzīgs šādam novērtējumam. Tajā ietver: — iekārtu vispārēju aprakstu, — detaļu, mezglu, strāvas slēgumu u.c. projekta skices un ražošanas rasējumus, — aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai gūtu izpratni par minētajiem rasējumiem un shēmām, kā arī iekārtu darbību, — pilnīgi vai daļēji piemēroto standartu sarakstu un tādu risinājumu aprakstu, kas izraudzīti, ievērojot direktīvas drošības prasības, ja nav piemēroti minētie standarti, — veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt., — testēšanas pārskatus. |
|
4. |
Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā atbilstības deklarācijas kopiju. |
|
5. |
Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas gaitā nodrošinātu izgatavojamo iekārtu atbilstību 2. iedaļā minētajai tehniskajai dokumentācijai un direktīvas prasībām, kas attiecas uz šīm iekārtām. |
IX PIELIKUMS
MODULIS – VIENĪBAS VERIFIKĀCIJA
|
1. |
Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs, nodrošinot un apliecinot, ka iekārta vai aizsardzības sistēma, par kuru izsniegts 2. iedaļā minētais sertifikāts, atbilst attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nodrošina iekārtai vai aizsardzības sistēmai CE zīmi un sagatavo atbilstības deklarāciju. |
|
2. |
Pilnvarotā iestāde pārbauda konkrēto iekārtu vai aizsardzības sistēmu, kā arī veic vajadzīgos testus saskaņā ar attiecīgo standartu (-iem), kas minēti 5. pantā, vai līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par tās atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Pilnvarotā iestāde piestiprina savu identifikācijas numuru apstiprinātajai iekārtai vai aizsardzības sistēmai vai uztic šo darbu citiem un sagatavo atbilstības sertifikātu, pamatojoties uz veiktajiem testiem. |
|
3. |
Tehniskās dokumentācijas mērķis ir dot iespēju novērtēt atbilstību šīs direktīvas prasībām un izprast iekārtas vai aizsardzības sistēmas konstrukciju, ražošanu un darbību. Dokumentācijā ietver: — vispārēju ražojuma aprakstu; — detaļu, mezglu, strāvas slēgumu u.c. projekta skices un ražošanas rasējumus; — aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai gūtu izpratni par minētajiem rasējumiem, shēmām un iekārtas vai aizsardzības sistēmas darbību; — to pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu sarakstu un tādu risinājumu aprakstu, kas izraudzīti, ievērojot direktīvas būtiskās prasības, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti; — veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.; — testēšanas pārskatus. |
X PIELIKUMS
A. CE zīme
CE atbilstības zīmi veido sākumburti CE, kuriem ir šāda forma:
Samazinot vai palielinot CE zīmi, ir jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas.
CE zīmes komponentiem jābūt vienāda augstuma, un tā nedrīkst būt mazāka par 5 mm.
Šo minimālo augstumu var neievērot attiecībā uz nelielām iekārtām, aizsardzības sistēmām vai ierīcēm, kas minētas 1. panta 2. punktā.
B. EK atbilstības deklarācijas saturs
EK atbilstības deklarācijā jāiekļauj:
— ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja vārds vai pazīšanas zīme un adrese;
— 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces apraksts;
— visi attiecīgie noteikumi, kuriem atbilst 1. panta 2. punktā minētā iekārta, aizsardzības sistēma vai ierīce;
— vajadzības gadījumā, pilnvarotās iestādes nosaukums, identifikācijas numurs un adrese, kā arī EK modeļa pārbaudes sertifikāta numurs;
— vajadzības gadījumā, norāde uz harmonizētajiem standartiem;
— vajadzības gadījumā, izmantotie standarti un tehniskās specifikācijas;
— vajadzības gadījumā, norādes uz citām piemērotajām Kopienās direktīvām;
— ziņas par personu, kam ir paraksta tiesības un kura ir tiesīga uzņemties saistības ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja vietā.
XI PIELIKUMS
IESTĀŽU PILNVAROŠANAS OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTĪM
|
1. |
Iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbild par atbilstības pārbaudēm, nedrīkst būt 1. panta 2. punktā minēto pārbaudāmo iekārtu, aizsardzības sistēmu vai ierīču projektētāji, ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji, ne arī šo personu pilnvaroti pārstāvji. Viņi nedrīkst iesaistīties tieši vai kā pilnvarotie pārstāvji 1. panta 2. punktā minēto iekārtu, aizsardzības sistēmu vai ierīču projektēšana, izgatavošanā, realizācijā vai apkopē. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un pilnvaroto iestādi. |
|
2. |
Pilnvarotā iestāde un tās inspektori veic atbilstības pārbaudes ar visaugstāko profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci, nepieļaujot nekādu ietekmēšanos, jo īpaši finansiālu apsvērumu dēļ, kas var iespaidot lēmumu vai pārbaužu rezultātus, it sevišķi no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas atbilstības pārbaudes iznākumā. |
|
3. |
Iestādes rīcībā jābūt vajadzīgajiem darbiniekiem un materiālajam nodrošinājumam, kas ļautu atbilstīgi veikt administratīvos un tehniskos uzdevumus saistībā ar atbilstības pārbaužu veikšanu; tai arī jābūt pieejamām iekārtām, kas vajadzīgas īpašu atbilstības pārbaužu veikšanai. |
|
4. |
Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pārbaudēm, jābūt: — ar atbilstošu tehnisko un profesionālo sagatavotību; — pietiekamai izpratnei par veicamās testēšanas prasībām un atbilstošai pieredzei tās veikšanā; — prasmei sastādīt sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir nepieciešami testu rezultātu autentiskuma apstiprināšanai. |
|
5. |
Pilnvarotā iestāde garantē pārbaužu objektivitāti. Darbinieku atalgojums nav atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai to rezultātiem. |
|
6. |
Pilnvarotajai iestādei jāveic civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ja to neveic valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai pati dalībvalsts neuzņemas tiešo atbildību par testiem. |
|
7. |
Pilnvarotās iestādes darbiniekiem ir pienākums saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru valsts tiesību aktu, kas nosaka tās piemērošanu, glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst, pildot savus uzdevumus (tas neattiecas uz tās valsts kompetentajām administratīvajām iestādēm, kurā viņi veic savu darbu). |
( 1 ) OV C 46, 20.2.1992., 19. lpp.
( 2 ) OV C 106, 27.4.1992., 9. lpp.
( 3 ) OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.
( 4 ) OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/182/EEK (OV L 81, 26.3.1988., 75. lpp.).
( 5 ) OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.
( 6 ) OV L 24, 31.1.1976., 45. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/487/EEK (OV L 270, 2.10.1990., 23. lpp.).
( 7 ) OV L 59, 2.3.1982., 10. lpp.
( 8 ) OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.
( 9 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
( 10 ) OV L 43, 20.2.1979., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/487/EEK (OV L 270, 2.10.1990., 23. lpp.).