(1)

Ir jāatvieglo finanšu informācijas izmantošana, lai varētu novērst, atklāt, izmeklēt smagus noziegumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem.

(2)

Lai stiprinātu drošību, uzlabotu kriminālvajāšanu par finanšu noziegumiem, apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un novērstu nodokļu noziegumus dalībvalstīs un visā Savienībā, ir jāuzlabo finanšu ziņu vākšanas vienību (“FIU”) un publisko iestāžu, kuras ir atbildīgas par smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, piekļuve informācijai, lai tās varētu labāk veikt finanšu izmeklēšanu un lai uzlabotu to savstarpējo sadarbību.

(3)

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, Savienībai un dalībvalstīm ir jāpalīdz vienai otrai. Tām būtu arī jāapņemas sadarboties lojāli un ātri.

(4)

Savā 2016. gada 2. februāra paziņojumā par Rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu Komisija apņēmās izvērtēt iespēju pieņemt atsevišķu, patstāvīgu tiesību aktu, lai paplašinātu dalībvalstu iestāžu, tostarp to iestāžu, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, līdzekļu atguves dienestu, nodokļu iestāžu un pretkorupcijas iestāžu, piekļuvi centralizētiem bankas kontu un maksājumu kontu reģistriem. Turklāt minētajā Rīcības plānā tika pausts arī aicinājums veikt kartēšanu, lai apzinātu šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi informācijai, apmaiņu ar to un tās izmantošanu, kā arī operatīvās sadarbības iespējas starp FIU.

(5)

Savienības prioritāte joprojām ir smagu noziegumu, tostarp krāpšanas finanšu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, apkarošana.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (3) ir noteikts, ka dalībvalstis izveido centralizētus bankas kontu reģistrus vai datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt personas, kuru turējumā atrodas bankas un maksājumu konti un glabāšanas seifi.

(7)

Ievērojot Direktīvu (ES) 2015/849, FIU jāspēj tieši piekļūt šādos centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai, un tai jāspēj piekļūt arī valstu iestādēm, kuru kompetencē ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, saistīto predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršana.

(8)

Lai sekmīgi veiktu kriminālizmeklēšanu vai savlaicīgi identificētu, izsekotu un iesaldētu saistītos aktīvus nolūkā tos konfiscēt, bieži vien ir nepieciešama tūlītēja un tieša piekļuve centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai. Tieša piekļuve ir visātrākais veids, kā piekļūt centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz noteikumi, ar ko norīkotām dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, piešķir tiešu piekļuvi centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai. Ja dalībvalsts sniedz piekļuvi informācijai par bankas kontiem, izmantojot centralizētu elektroniskas datu izguves sistēmu, minētajai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka iestāde, kas uztur izguves sistēmu, tūlīt un nefiltrētā veidā paziņo meklēšanas rezultātus norīkotajām kompetentajām iestādēm. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē informācijas apmaiņas kanāli starp kompetentajām iestādēm vai to pilnvaras iegūt informāciju no atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem. Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst piekļuve informācijai, ko valsts iestādes tur centralizētos reģistros citos, nevis šīs direktīvas nolūkos vai attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas.

(9)

Tā kā katrā dalībvalstī ir vairākas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, un lai nodrošinātu samērīgu piekļuvi finanšu un citai informācijai saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānorīko iestādes vai struktūras, kuras ir pilnvarotas piekļūt centralizētajiem bankas kontu reģistriem un kuras šīs direktīvas nolūkā var pieprasīt informāciju no FIU. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā šādu iestāžu un struktūru raksturs, organizatoriskais statuss, uzdevumi un prerogatīvas, kā noteikts to valsts tiesību aktos, tostarp esošie mehānismi finanšu sistēmu aizsardzībai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.

(10)

No kompetentajām iestādēm būtu jānorīko līdzekļu atguves dienesti, un tiem vajadzētu būt tiešai piekļuvei centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai, kad tie novērš, atklāj vai izmeklē konkrētu smagu noziedzīgu nodarījumu vai sniedz atbalstu konkrētai kriminālizmeklēšanai, ieskaitot aktīvu identificēšanu, izsekošanu un iesaldēšanu.

(11)

Ciktāl nodokļu iestādēm un pretkorupcijas aģentūrām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem, arī tās būtu jāuzskata par iestādēm, kuras var norīkot šīs direktīvas nolūkos. Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz administratīvām izmeklēšanām, izņemot tās, ko veic FIU saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu, atklāšanu un efektīvu apkarošanu.

(12)

Noziedzīgu nodarījumu izdarītāji, jo īpaši noziedzīgi grupējumi un teroristi, bieži darbojas dažādās dalībvalstīs, un to aktīvi, tostarp bankas konti, bieži atrodas citās dalībvalstīs. Ņemot vērā smagu noziegumu, tostarp terorisma, un ar tiem saistīto finanšu darbību pārrobežu dimensiju, kompetentajām iestādēm, kas veic kriminālizmeklēšanu vienā dalībvalstī, bieži ir vajadzīga piekļuve informācijai par citās dalībvalstīs esošiem bankas kontiem.

(13)

Ar informāciju, ko kompetentās iestādes ieguvušas no valstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem, var apmainīties ar citā dalībvalstī esošām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES (5) un piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

(14)

Direktīva (ES) 2015/849 ir būtiski uzlabojusi Savienības tiesisko regulējumu, kas nosaka FIU darbību un sadarbību, tostarp paredzot Komisijas veiktu novērtējumu par iespēju izveidot koordinācijas un atbalsta mehānismu. FIU juridiskais statuss dalībvalstīs ir atšķirīgs – no administratīvā vai tiesībaizsardzības statusa līdz hibrīda rakstura statusam. FIU pilnvarās ietilpst tiesības piekļūt finanšu, administratīvajai un tiesībaizsardzības informācijai, kas tām nepieciešama, lai novērstu, atklātu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītos predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Tomēr Savienības tiesībās nav paredzēti visi konkrētie rīki un mehānismi, kuriem vajadzētu būt FIU rīcībā, lai tās varētu piekļūt šādai informācijai un izpildīt savus uzdevumus. Tā kā dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par FIU izveidošanu un to organizatoriskās struktūras noteikšanu, dažādām FIU ir dažāda līmeņa piekļuve regulatīvajām datubāzēm, un tā rezultātā informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības vai prokuratūras dienestiem un FIU ir nepietiekama.

(15)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību un darbības efektivitāti, šajā direktīvā būtu jāparedz noteikumi, ar ko stiprina FIU spējas apmainīties ar finanšu informāciju un finanšu analīzi ar norīkotajām kompetentajām iestādēm to dalībvalstī attiecībā uz visiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Precīzāk, FIU vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar norīkotajām kompetentajām iestādēm to dalībvalstī un spēt savlaicīgi atbildēt uz minēto norīkoto kompetento iestāžu veiktajiem finanšu informācijas vai finanšu analīzes pamatotajiem pieprasījumiem, ja minētā finanšu informācija vai finanšu analīze katrā gadījumā atsevišķi ir nepieciešama un ja šādu pieprasījumu iemesls ir apsvērumi saistībā ar smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 32. panta 5. punktā paredzētos izņēmumus. Minētajai prasībai nebūtu jānozīmē, ka FIU zaudē autonomiju, kuru paredz Direktīva (ES) 2015/849. Jo īpaši gadījumos, kad prasītās informācijas izcelsmes avots ir citas dalībvalsts FIU, būtu jāievēro visi ierobežojumi un nosacījumi, ko minētā FIU noteikusi attiecībā uz minētās informācijas izmantošanu. Izmantošanai nolūkos, kas pārsniedz sākotnēji apstiprinātos nolūkus, būtu vajadzīga minētās FIU iepriekšēja piekrišana. FIU būtu pienācīgi jāpaskaidro jebkurš atteikums atbildēt uz informācijas vai analīzes pieprasījumu. Šai direktīvai nevajadzētu skart FIU funkcionālo neatkarību un autonomiju, ko paredz Direktīva (ES) 2015/849, tostarp FIU autonomiju šīs direktīvas nolūkos spontāni un pēc savas iniciatīvas izplatīt informāciju.

(16)

Šajā direktīvā būtu arī jānosaka skaidri definēts tiesiskais regulējums, lai FIU varētu pieprasīt attiecīgos datus, kurus glabā norīkotās kompetentās iestādes to dalībvalstīs, lai tās varētu efektīvi novērst, atklāt un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītos predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu.

(17)

FIU būtu jācenšas finanšu informācijas vai finanšu analīzes apmaiņu veikt ātri izņēmuma un steidzamos gadījumos, kad šāda informācija vai analīze ir saistīta ar terorismu vai tādu organizēto noziedzību, kas saistīta ar terorismu.

(18)

Šādai apmaiņai nebūtu jākavē FIU aktīvā loma saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 analīzes izplatīšanā citām FIU, ja minētā analīze atklāj tādus faktus, rīcību vai aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kuros minētās citas FIU ir tieši ieinteresētas. Finanšu analīze ietver operatīvo analīzi, kas ir vērsta uz atsevišķiem gadījumiem un konkrētiem mērķiem vai uz atbilstīgi atlasītu informāciju atkarībā no saņemtās izpaustās informācijas veida un apjoma un plānotā informācijas izmantojuma pēc izplatīšanas, kā arī stratēģisko analīzi, kas pēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas tendencēm un modeļiem. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar FIU organizatoriskais statuss un uzdevumi, kas tām piešķirti ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem.

(19)

Ņemot vērā to finanšu datu sensitivitāti, kuri ir jāanalizē FIU, un nepieciešamos datu aizsardzības pasākumus, šajā direktīvā būtu konkrēti jānosaka, kāda veida un apjoma informācijas apmaiņa var notikt starp FIU, starp FIU un norīkotajām kompetentajām iestādēm un starp dažādu dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm. Ar šo direktīvu nebūtu jāizmaina datu vākšanas paņēmieni, par kuriem pašlaik panākta vienošanās. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt paplašināt finanšu informācijas un informācijas par bankas kontiem, ar ko var apmainīties FIU un norīkotās kompetentās iestādes, apjomu. Dalībvalstīm vajadzētu arī spēt atvieglot norīkoto kompetento iestāžu piekļuvi finanšu informācijai un informācijai par bankas kontiem tādu noziedzīgu nodarījumu, kas nav smagi noziedzīgi nodarījumi, novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem. Šai direktīvai nebūtu jāatkāpjas no piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

(20)

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (6), atbilstīgi minētajā regulā noteiktajam un saskaņā ar tās īpašo kompetenci un uzdevumiem sniedz atbalstu dalībvalstu pārrobežu izmeklēšanām par transnacionālu noziedzīgu organizāciju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām. Šajā kontekstā Eiropolam būtu jāsniedz dalībvalstīm visa informācija un jāinformē par visām saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar šīs dalībvalstis. Saskaņā ar minēto regulu Eiropola valsts vienības ir sadarbības koordinācijas struktūras starp Eiropolu un dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana. Lai sniegtu Eiropolam informāciju, kas tam nepieciešama tā pienākumu veikšanai, katrai dalībvalstij būtu jāļauj savai FIU atbildēt uz finanšu informācijas un finanšu analīzes pieprasījumiem, kurus iesniedzis Eiropols ar minētās dalībvalsts Eiropola valsts vienības starpniecību vai – attiecīgā gadījumā – tiešas saziņas ceļā. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to Eiropola valsts vienība un – attiecīgā gadījumā –to norīkotās kompetentās iestādes ir tiesīgas atbildēt uz Eiropola veiktiem informācijas pieprasījumiem par bankas kontiem. Eiropola pieprasījumiem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem. Tie būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi, nepārsniedzot Eiropola pienākumu robežas un tā uzdevumu izpildes ietvaros. FIU funkcionālajai neatkarībai un autonomijai nevajadzētu būt apdraudētai, un lēmumam par to, vai sniegt pieprasīto informāciju vai analīzi, būtu jāpaliek FIU ziņā. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību, FIU uz Eiropola pieprasījumiem būtu jāatbild savlaicīgi. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 Eiropolam būtu jāturpina līdzšinējā prakse sniegt dalībvalstīm atsauksmes par to, kā tiek izmantota saskaņā ar šo direktīvu sniegtā informācija un analīze.

(21)

Šajā direktīvā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (7) 43. pantu Eiropas Prokuratūras (EPPO) Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir tiesības iegūt jebkādu attiecīgu informāciju, kas tiek glabāta valsts kriminālizmeklēšanas un tiesībaizsardzības datubāzēs, kā arī citos attiecīgos publisku iestāžu reģistros, tostarp centralizētos bankas kontu reģistros un datu izguves sistēmās, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus līdzīgos gadījumos piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(22)

Lai stiprinātu sadarbību starp FIU, Komisijai tuvākajā nākotnē būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai novērtētu, cik iespējama un atbilstoša ir koordinācijas un atbalsta mehānisma, piemēram, “ES FIU”, izveide.

(23)

Lai panāktu nepieciešamo līdzsvaru starp efektivitāti un augstu datu aizsardzības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tādas sensitīvas finanšu informācijas apstrādei, kas varētu atklāt sensitīvus datus par personas rases vai etnisko piederību, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās vai datus par fiziskas personas veselību, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, vajadzētu būt atļautai tikai īpaši pilnvarotām personām un saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

(24)

Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti LES 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, diskriminācijas aizliegums, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību un noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī pamattiesības un pamatprincipi, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās un starptautiskajos nolīgumos, kuros Savienība vai visas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un dalībvalstu konstitūcijās to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(25)

Ir svarīgi nodrošināt, lai personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu pilnībā tiktu ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību. Šādai apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (8) un Direktīvu (ES) 2016/680 (9) to attiecīgajās piemērošanas jomās. Līdzekļu atguves dienestu piekļuvei centralizētiem bankas kontu reģistriem un datu izguves sistēmām piemēro Direktīvu (ES) 2016/680, bet nepiemēro Padomes Lēmuma 2007/845/TI (10) 5. panta 2. punktu. Attiecībā uz Eiropolu piemēro Regulu (ES) 2016/794. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, šajā direktīvā būtu jāparedz konkrēti papildu aizsardzības pasākumi un nosacījumi attiecībā uz mehānismiem, ar ko nodrošina sensitīvu datu apstrādi un informācijas pieprasījumu reģistrēšanu.

(26)

Saskaņā ar šo direktīvu iegūtie personas dati kompetentajām iestādēm būtu jāapstrādā saskaņā ar attiecīgiem piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem un tikai tad, ja tas ir nepieciešami un samērīgi nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziegumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem.

(27)

Turklāt, lai ievērotu tiesības uz personas datu aizsardzību un privātumu un lai ierobežotu ietekmi, ko rada piekļuve centralizētos bankas kontu reģistros un datu izguves sistēmās ietvertajai informācijai, ir svarīgi paredzēt nosacījumus šādas piekļuves ierobežošanai. Konkrēti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz piekļuvi personas datiem, ko šīs direktīvas nolūkos veic kompetentās iestādes, piemēro attiecīgu datu aizsardzības politiku un pasākumus. Tikai pilnvarotam personālam vajadzētu būt piekļuvei informācijai, kas ietver personas datus, kurus var saņemt no centralizētajiem bankas kontu reģistriem vai izmantojot autentifikācijas procesus. Personāls, kam ir piešķirta piekļuve šādiem sensitīviem datiem, būtu jāapmāca drošības metožu jomā attiecībā uz datu apmaiņu un rīcību ar tiem.

(28)

Finanšu datu nosūtīšana trešām valstīm un starptautiskajiem partneriem šīs direktīvas nolūkos būtu jāatļauj vienīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļā vai Direktīvas (ES) 2016/680 V nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

(29)

Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu būtu jāziņo pēc trim gadiem no tās transponēšanas dienas, kā arī turpmāk ik pēc trim gadiem. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (11) Komisijai būtu arī jāveic šīs direktīvas izvērtējums, balstoties uz īpašā uzraudzības kārtībā apkopotu informāciju, lai izvērtētu šīs direktīvas faktisko ietekmi un nepieciešamību pēc turpmākas rīcības.

(30)

Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai tiktu pieņemti noteikumi, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. pantu sniedz Savienības iedzīvotājiem augstāku drošības līmeni, novēršot un apkarojot noziedzību. Sava starptautiskā rakstura dēļ terorisma un noziedzības draudi skar Savienību kopumā, un ir nepieciešama Savienības mēroga atbildes reakcija. Noziedznieki varētu izmantot to, ka atsevišķā dalībvalstī informācija par bankas kontiem un finanšu informācija netiek efektīvi izmantota, un varētu gūt labumu no tā, savukārt tas varētu radīt sekas citā dalībvalstī.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot FIU un publisko iestāžu, kuras ir atbildīgas par smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, piekļuvi informācijai, lai tās varētu labāk veikt finanšu izmeklēšanu un lai uzlabotu to savstarpējo sadarbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz atļauju dalībvalstīm provizoriski piemērot vai noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, jautājumos, kuri ir šīs Direktīvas II nodaļas darbības jomā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(33)

Padomes Lēmums 2000/642/TI būtu jāatceļ, jo tā priekšmetu regulē citi Savienības tiesību akti un tas vairs nav nepieciešams.

(34)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(35)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(36)

Tika lūgts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedoklis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) 28. panta 2. punktu, un atzinums tika sniegts 2018. gada 10. septembrī,