7.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/21

(1)

Pārmitināšana ir nozīmīgs instruments, ar ko piedāvā aizsardzību piespiedu kārtā pārvietotām personām, un skaidrs apliecinājums pasaules mēroga solidaritātei ar trešām valstīm, lai palīdzētu tām tikt galā ar situāciju, kad liels skaits personu bēg no kara vai vajāšanas. Aizstājot bīstamas un neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz Savienību ar drošiem un likumīgiem ceļiem, pārmitināšana palīdz glābt dzīvības, sekmē neatbilstīgas migrācijas samazināšanu un migrācijas spiediena pārvaldību un dod pretsparu kontrabandas tīklu izplatītajam vēstījumam. Tāpēc pārmitināšana ir arī svarīgs ES visaptverošās patvēruma un migrācijas politikas elements.

(2)

Krīze Vidusjūras reģionā 2015. gada septembrī lika Savienības iestādēm nekavējoties apzināties ārkārtas situāciju, kuras iemesls bija ārkārtīgi lielas migrācijas plūsmas reģionā, un aicināt pieņemt īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus – no migrācijas plūsmu novēršanas ārpus ES līdz efektīvas kontroles nodrošināšanai pie mūsu ārējām robežām un ES politikas pastiprināšanai atgriešanas jomā, vienlaikus reformējot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) un nodrošinot uzlabotas iespējas drošai un likumīgai ieceļošanai Eiropas Savienībā.

(3)

Kā daļu no tūlītējiem pasākumiem nolūkā visaptveroši risināt migrācijas krīzi un apliecināt solidaritāti ar trešām valstīm, ko visvairāk skar globālā bēgļu krīze, Komisija 2015. gada 8. jūnijā ieteica ES mēroga shēmu, lai divu gadu laikā pārmitinātu 20 000 personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (1). 2015. gada 20. jūlijā dalībvalstis kopā ar Dublinas sistēmas asociētajām valstīm piekrita pārmitināt no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas raga un Ziemeļāfrikas 22 504 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (2).

(4)

Lai sagrautu migrantu kontrabandas tīklus un piedāvātu migrantiem alternatīvu riskēšanai ar dzīvību, ES un Turcija 2016. gada 18. martā nolēma pārraut nekontrolētas migrantu plūsmas loku, kurš radījis humanitāro krīzi, un vienojās par vairākiem pasākumiem, tostarp par to Sīrijas valstspiederīgo pārmitināšanu uz dalībvalstīm, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

(5)

Pēc ES un Turcijas paziņojuma Padome grozīja Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601 (3), lai ļautu dalībvalstīm izpildīt savus pārcelšanas pienākumus attiecībā uz 54 000 pieteikuma iesniedzējiem, saskaņā ar savām valsts un daudzpusējām shēmām pārmitinot, humanitāri uzņemot vai citādā veidā likumīgi uzņemot no Turcijas Sīrijas valstspiederīgos, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

(6)

Ņujorkas deklarācijā par bēgļiem un migrantiem, kuru 2016. gada 19. septembrī pieņēma visas 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, tika aicināts vienlīdzīgāk sadalīt slogu un atbildību bēgļu uzņemšanai un atbalstīšanai pasaulē. Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis pauda nodomu paplašināt to likumīgo ceļu skaitu un apmēru, kuri pieejami bēgļiem, lai viņus uzņemtu vai pārmitinātu trešās valstīs (4).

(7)

Līdz 2017. gada 20. septembrim ir pārmitināts vairāk nekā 23 000 cilvēku saskaņā ar shēmu, par ko vienošanās tika panākta 2015. gada 20. jūlijā, kā arī atbilstīgi ES un Turcijas paziņojumam. Savu valsts shēmu ietvaros dalībvalstis ir pārmitinājušas vēl vairāk personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

(8)

Dalībvalstis 2016. gadā vien pārmitināja 14 205 bēgļus, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 8 155 personām, kuras tika pārmitinātas 2015. gadā, 6 550 personām, kas pārmitinātas 2014. gadā, un 2010.–2013. gada laikposmā ik gadu pārmitinātajām 4 000–5 000 personām. Šis pieaugums liecina par pievienoto vērtību un potenciālu, kas pārmitināšanas jomā ir ES mēroga sadarbībai un koordinācijai. Tas liecina arī par to, cik svarīgi ir piešķirt pārmitināšanai pienācīgu finansējumu no ES budžeta, jo 2014.–2017. gadā tai ir atvēlēti 293,3 miljoni euro.

(9)

Dalībvalstīm, kuras vēl nav izpildījušas savas saistības saskaņā ar pašreizējām shēmām, tas būtu nekavējoties jādara. Visas saistības, kuras palikušas neizpildītas pēc abu shēmu darbības beigām, būtu jāpārnes uz nākamo pārmitināšanas saistību uzņemšanos, un tām būtu jāpapildina jaunās saistības, ko dalībvalstis uzņemsies.

(10)

Eiropas Savienībai jāpāriet no ad hoc pārmitināšanas un humanitāras uzņemšanas shēmām uz stabilu sistēmu pārmitināšanai uz ES. Tāpēc ES patvēruma sistēmas pārskatīšanas ietvaros Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Savienības pārmitināšanas sistēmai (5), lai personām, kurām tas nepieciešams, nodrošinātu drošus un likumīgus ceļus starptautiskās aizsardzības saņemšanai. Minētā priekšlikuma raita pieņemšana ir svarīgs elements efektīvākā, taisnīgākā un stabilākā Eiropas politikā patvēruma un migrācijas jomā.

(11)

Lai nodrošinātu, ka līdz Savienības pārmitināšanas sistēmas ieviešanai pārmitināšana netiek pārtraukta, Komisija 8. pārmitināšanas un pārcelšanas forumā, kas notika 2017. gada 4. jūlijā, aicināja dalībvalstis uzņemties vērienīgas pārmitināšanas saistības, kuru pamatā ir savstarpēji saskaņotās prioritātes šim laikposmam un kuras arī atbilst globālajām vajadzībām, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) prognozējis 2018. gadam.

(12)

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt to, ka pārmitināšanas pasākumus var turpināt laikposmā no pašreizējo ES pārmitināšanas shēmu darbības beigām līdz Savienības pārmitināšanas sistēmas darbības uzsākšanai un pildīt 2017. gada 4. jūlijā sākto saistību uzņemšanos, ņemot vērā jaunās papildu vajadzības, kas izklāstītas UNHCR 2018. gadam prognozēto globālo pārmitināšanas vajadzību plānā.

(13)

Ieteikuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstu pastāvīgos centienus likumīgu un drošu ceļu nodrošināšanā un pastiprināšanā attiecībā uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Dalībvalstu rīcība, kas atbilst šim ieteikumam, apliecinās solidaritāti ar trešām valstīm, kurās ir liels skaits pārvietoto personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sniegs ieguldījumu starptautiskajās pārmitināšanas iniciatīvās un sekmēs labāku vispārējo migrācijas situācijas pārvaldību. Tāpēc šā ieteikuma mērķi atbilst priekšlikumam par Savienības pārmitināšanas sistēmu.

(14)

Prioritāro reģionu izvēles pamatā ir nepieciešamība arī turpmāk īstenot ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu, tostarp izmantojot gaidāmo brīvprātīgo humanitārās uzņemšanas shēmu (VHAS), turpināt pārmitināšanu no Jordānijas un Libānas un ieviest dzīvē paziņojumu, kas izklāstīts “Rīcības plānā par pasākumiem Itālijas atbalstam, spiediena mazināšanai Vidusjūras centrālās daļas maršrutā un solidaritātes palielināšanai” (6), lai veiktu pārmitināšanu no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm, kuras atrodas Vidusjūras reģiona centrālās daļas migrācijas maršrutā un pa ceļam uz to, tostarp no Lībijas, Nigēras, Čadas, Ēģiptes, Etiopijas un Sudānas.

(15)

2017. gada 4. jūlijā sāktās saistību uzņemšanās ietvaros dalībvalstis līdz 20. septembrim ir izteikušas aptuveni 14 000 solījumu. Ir vajadzīga spēcīgāka visu dalībvalstu iesaistīšanās, lai veicinātu kopējos centienus glābt cilvēku dzīvību un piedāvātu ticamas alternatīvas neatbilstīgai kustībai.

(16)

Globālās pārmitināšanas vajadzības attiecas uz 1,2 miljoniem personu, un UNHCR ir atkārtoti aicinājis visas valstis pakāpeniski palielināt savu pārmitināšanas programmu mērogu atbilstīgi nodomiem, kas pausti Ņujorkas deklarācijā par bēgļiem. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz progresu, kas panākts kopš 2015. gada, Savienībai būtu jāpiedāvā vismaz 50 000 pārmitināšanas vietu, lai līdz 2019. gada 31. oktobrim uzņemtu no trešām valstīm personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

(17)

Lai atbalstītu dalībvalstis šā mērķa sasniegšanā, no Savienības budžeta būtu jādara pieejami 500 miljoni euro. Ievērojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) nosacījumus, dalībvalstis par katru no prioritārajiem reģioniem pārmitināto personu var saņemt fiksētu summu EUR 10 000 apmērā.

(18)

UNHCR plāno pagaidu mehānismu visneaizsargātāko migrantu grupu ārkārtas evakuācijai no Lībijas. Eiropas Savienībai kopā ar citiem globālajiem dalībniekiem būtu jādod savs ieguldījums šajā mehānismā, lai tas dotu reālus rezultātus, ļaujot visneaizsargātākajām personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras pašlaik uzturas Lībijā, saņemt piekļuvi pārmitināšanas iespējām. Neatbilstīga migrācija apstāsies tikai tad, ja bīstamajiem ceļojumiem būs reāla alternatīva. Tāpēc dalībvalstīm, apsverot savas pārmitināšanas saistības, būtu jāņem vērā arī šī UNHCR iniciatīva un tā jāatbalsta.

(19)

Kopīgajā paziņojumā par migrācijas un patvēruma problēmas risināšanu Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas pārstāvji un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece, kā arī Nigēras un Čadas pārstāvji un Lībijas Prezidentālās padomes priekšsēdētājs 2017. gada 28. augustā atzina, ka, ņemot vērā to, ka ir samazinājusies kontrabandistu organizētā migrācija, ir jāveic to personu pārmitināšana, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir īpaši neaizsargātas.

(20)

Vismaz 50 000 pārmitināšanas vietu, ko Savienība piedāvās personām no prioritārajiem reģioniem, palīdzēs pasaules mēroga solidaritātes iniciatīvām izvērst likumīgos migrācijas ceļus; minēto iniciatīvu vidū ir nesenais UNHCR aicinājums 2018. gadā visā pasaulē nodrošināt 40 000 vietu pārmitināšanai no valstīm, kuras atrodas gar Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu.

(21)

Lai nodrošinātu īstenošanas uzraudzību, dalībvalstīm katru mēnesi būtu jāziņo Komisijai par personām, kas pārmitinātas uz šo dalībvalstu teritoriju saskaņā ar savām saistībām, un jānorāda valsts, no kuras attiecīgā persona ir pārmitināta.

(22)

Komisijai līdz 2018. gada 31. oktobrim būtu jāizskata šā ieteikuma īstenošanā panāktais progress. Pamatojoties uz šo pārskatu un ņemot vērā kopējo migrācijas situāciju Eiropas Savienībā un pasaulē, dalībvalstis var tikt aicinātas turpmāk pārskatīt savas saistības.

(23)

Šis ieteikums būtu jāadresē dalībvalstīm. Asociētās valstis tiek aicinātas sniegt savu ieguldījumu kopīgajos Eiropas centienos pārmitināšanas jomā,

1.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta pašreizējo ES pārmitināšanas shēmu īstenošanā, un lai aptvertu laikposmu no šo shēmu darbības beigām līdz Savienības pārmitināšanas sistēmas darbības uzsākšanai, dalībvalstīm būtu jāpiedāvā vismaz 50 000 pārmitināšanas vietu, lai līdz 2019. gada 31. oktobrim uzņemtu no trešām valstīm personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

2.

Dalībvalstīm, kuras vēl nav uzņēmušās saistības saskaņā ar pārmitināšanas saistību uzņemšanos, ko Komisija uzsāka 2017. gada 4. jūlijā, tas būtu jādara ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. oktobrim, un tām dalībvalstīm, kuras to jau izdarījušas, būtu jāapsver iespēja palielināt savas saistības, lai sasniegtu mērķi.

3.

Dalībvalstīm savas saistības būtu jākoncentrē uz to, lai:

4.

Savu saistību izpildē dalībvalstis tiek aicinātas veikt pārmitināšanu pēc iespējas ātrāk, cieši sadarbojoties ar UNHCR un vajadzības gadījumā saņemot atbalstu no EASO.

5.

Dalībvalstīm katru mēnesi būtu jāpaziņo Komisijai to personu skaits, kuras pārmitinātas uz šo dalībvalstu teritoriju savu saistību izpildes gaitā, un jānorāda valsts, no kuras attiecīgā persona ir pārmitināta.

6.

Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto finansiālais atbalsts 500 miljonu euro apmērā, kas no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem ir piešķirts šajā ieteikumā minēto pārmitināšanas saistību izpildei.

7.

Komisija līdz 2018. gada 31. oktobrim pārskatīs šo ieteikumu. Pamatojoties uz Komisijas pārskatu par šā ieteikuma īstenošanu un ņemot vērā kopējo migrācijas situāciju Eiropas Savienībā un pasaulē, dalībvalstis vajadzības gadījumā var tikt aicinātas atkal atjaunināt savas saistības.

8.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.