(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību var pastiprināt jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Turklāt atgriezeniskās saiknes starp mājokļu cenām un kredītiem var radīt iespējamas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (MNĪ), var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā un aizdevēju rīcību aizņēmēju aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2013/1 (3) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos saistībā ar jauniem mājokļa kredītiem.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2019. gadā veica sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) (6). Šis novērtējums ļāva ESRK konstatēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi piecām valstīm, tostarp Vācijai (7).

(7)

Galvenās ievainojamības, kas 2019. gadā tika konstatētas MNĪ tirgū Vācijā, bija ievērojamais mājokļu cenas pieaugums pilsētās, kas saistīts ar plaši izplatīto un straujo mājokļu cenu dinamiku un dažām hipotekārās kreditēšanas standartu vājināšanas pazīmēm, tomēr tās ir saistītas ar vispārējo nenoteiktību datu nepilnību dēļ.

(8)

ESRK nesen ir noslēgusi vēl vienu sistemātisku un uz nākotni vērstu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar MNĪ. Šā novērtējuma rezultāti liecina, ka pēc konkrētām valstīm adresētu brīdinājumu saņemšanas 2019. gada septembrī dažas valstis ir veikušas turpmākus pasākumus, lai novērstu attiecīgās ievainojamības. Konkrēti, Čehijas Republika pieņēma ar aizņēmējiem saistītu pasākumu tiesisko regulējumu, Vācija izveidoja juridisko pamatu datu vākšanai par kreditēšanas standartiem jauniem kredītiem mājsaimniecībām, Francija aktivizēja parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības (DSTI) rādītāju ierobežojumus, Islande noteica stingrākus kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) rādītāju ierobežojumus, un Norvēģija noteica stingrāku sistēmiskā riska rezerves likmi. Tomēr, ņemot vērā ievainojamību pastiprināšanos, dažu valstu pieņemtie pasākumi saskaņā ar ESRK novērtējumu netika uzskatīti par pietiekamiem.

(9)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(10)

Attiecībā uz Vāciju šis nesenais novērtējums liecina, ka, neraugoties uz to, ka 2017. gadā tika izveidots ar aizņēmējiem saistītu pasākumu tiesiskais regulējums, ko veidoja ierobežots pasākumu kopums (LTV rādītāja maksimālā robežvērtība un amortizācijas prasība), neviens no tiem netika aktivizēts, lai novērstu vidēja termiņa ievainojamību uzkrāšanos MNĪ sektorā. ESRK ņem vērā to, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu netika izpildītas prasības attiecībā uz esošo ar aizņēmējiem saistīto pasākumu aktivizēšanu.

(11)

ESRK novērtējums arī liecina, ka mājokļu cenu pieaugums ir kļuvis plašāk izplatīts gan pilsētās, gan lauku apvidos. Tādējādi pašreizējās aplēses liecina, ka mājokļu cenas Vācijā ir augstas un pieaugošas. Lai gan ievainojamību visaptverošu analīzi pašlaik kavē detalizētu datu trūkums par kreditēšanas standartu vājināšanos attiecībā uz kredītiem mājokļu iegādei, ir veikti pasākumi, lai vāktu datus par 2023. gadu, jo 2021. gadā stājās spēkā nacionālie tiesību akti par datu vākšanu attiecībā uz kredītiem mājokļa iegādei. Pieejamā informācija par jaunāko periodu sniedz neviennozīmīgus pierādījumus par kreditēšanas standartu izmaiņām attiecībā uz kredītiem mājokļu iegādei. Lai gan euro zonas banku kreditēšanas apsekojuma (BLS) rezultāti liecina, ka 2020. gadā kreditēšanas nosacījumi mājokļa iegādei kļuva vēl stingrāki, alternatīvs privātā sektora datu avots (8) liecina, ka kredītu pieteikumu, kuriem ir augsts LTV rādītājs, īpatsvars 2020. gadā turpināja palielināties. Cits alternatīvs privātā sektora datu avots, kas pieejams Vācijas iestādēm un kas ietver faktiskos darījumus un atspoguļo daļu no kopējā tirgus, apstiprina, ka LTV rādītāji pēdējā desmitgadē ir nedaudz palielinājušies. Turklāt saskaņā ar BLS LTV rādītāji pēc krīzes ir samazinājušies. Dati arī liecina, ka DSTI rādītāji un termiņi 2010. gadu pirmajā pusē samazinājās, savukārt otrajā pusē tie atkal palielinājās. No otras puses, parāda/ienākumu attiecības (DTI) rādītāji kopš 2009. gada ir pastāvīgi palielinājušies.

(12)

Turklāt pēc pretciklisko kapitāla rezervju (PKR) normas samazināšanas, ko veica Covid-19 krīzes kontekstā, Vācija vairs neizmantoja ar kapitālu saistītus pasākumus esošo ievainojamību, kuras izriet no MNĪ sektora, novēršanai un finanšu stabilitātes veicināšanai.

(13)

Ņemot vērā šīs nesenās norises un jo īpaši ņemot vērā pierādījumus tam, ka pastiprinājusies pārmērīgi augstu mājokļu cenu tendence, ESRK secināja, ka būtu jāaktivizē ar aizņēmējiem saistīti pasākumi, lai novērstu vidēja termiņa ievainojamības MNĪ sektorā Vācijā. Tādēļ Vācijas iestādēm būtu nekavējoties jāaktivizē juridiski saistošs vai, ja tas nav iespējams saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, juridiski nesaistošs LTV rādītāja ierobežojums, lai pārmērīgi augstu mājokļu cenu kontekstā nodrošinātu stabilus kreditēšanas standartus. Tajā pašā laikā un lai papildinātu LTV rādītāju, ar kapitālu saistīti pasākumi, piemēram, PKR normas vai nozares sistēmiskā riska rezerves aktivizēšana, palielinātu Vācijas banku sektora noturību pret MNĪ ievainojamībām, kas jau ir uzkrājušās, ņemot vērā dominējošo pārmērīgi augstu mājokļu cenu tendenci un nenoteiktību attiecībā uz pēdējos gados izsniegto hipotēku kredītu kreditēšanas standartiem. Turklāt, atbilstoši apvienojot tos ar juridiski saistošiem vai, ja tas nav iespējams saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, juridiski nesaistošiem ar ienākumiem saistītiem instrumentiem, varētu palielināt LTV rādītāja ierobežojuma efektivitāti, lai novērstu jebkuras ar MNĪ finansēšanu saistītas ievainojamības. Tādēļ Vācijas ar aizņēmēju saistīto pasākumu tiesiskais regulējums būtu jāpapildina ar ienākumu instrumentiem un attiecīgi jāpielāgo, lai būtu iespējams savlaicīgāk aktivizēt ar aizņēmējiem saistītus pasākumus, tādējādi novēršot ievainojamību veidošanos,

a)

ierobežojumi, kas attiecas uz DTI rādītāju, un ierobežojumi, kas attiecas uz DSTI rādītāju;

b)

ierobežojumi, kas attiecas uz LTV rādītāju;

c)

ierobežojumi, kas attiecas uz termiņu; un

d)

amortizācijas prasības.

1.

2.

1.

1.

2.

1.

A ieteikums

A ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par jebkurām darbībām, kuras tie veikuši saistībā ar ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz LTV rādītāju, lai mazinātu ievainojamības mājokļu nekustamā īpašuma nozarē Vācijā kā finanšu stabilitātes riska avotu. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

2.

B ieteikums

B ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par jebkurām darbībām, kuras tie veikuši, īstenojot ar kapitālu saistītus pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

3.

C ieteikums

C ieteikuma adresātiem līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK galīgais pārskats par C ieteikuma īstenošanu, iekļaujot paziņojumu, kurā paskaidrots, kura iestāde vai iestādes būs atbildīgas par lēmumu aktivizēt un īstenot minētajā ieteikumā noteiktos ar aizņēmēju saistītos pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

4.

D ieteikums

D ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par to ievainojamību uzraudzību, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu, pārmērīgi augstām mājokļu cenām un kreditēšanas standartiem jauniem hipotēku kredītiem vidējā termiņā, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šādas ievainojamības. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.