KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Vadlīnijas uzņēmējiem un tirgus uzraudzības iestādēm par Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību 4. panta praktisko īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 100/01)

1.   IEVADS

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību (1) (turpmāk tekstā – “regula”) tiek ieviesta visaptveroša sistēma patērētāju aizsardzībai no nedrošiem un neatbilstīgiem produktiem un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmējiem.

ES vienotais tirgus sniedz uzņēmējiem piekļuvi patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem visās dalībvalstīs ar nosacījumu, ka tie un to produkti atbilst ES tiesību aktu prasībām, kuru mērķis ir garantēt drošumu, vidisko sniegumu un citu sabiedrības interešu ievērošanu. Tirgus uzraudzības iestādēm un par ES tirgū ievesto produktu kontroli atbildīgajām iestādēm (2) (turpmāk tekstā – “robežu iestādes”) ir jāpārliecinās par šo prasību izpildi un jāpanāk tā. Tas var būt visai sarežģīti, jo īpaši tālpārdošanas gadījumā.

Jaunajiem noteikumiem par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību vajadzētu nodrošināt prasību ievērošanu. Tie palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, t. i., aizsargāt no negodīgas konkurences uzņēmumus, kuri ražo atbilstīgus produktus. Tie arī pasargā tirgus uzraudzības iestādes no pārmērīgu izdevumu rašanās izmeklēšanas procesā.

Šīs vadlīnijas attiecas uz svarīga regulas noteikuma īstenošanu: 4. pants “Uzņēmēju uzdevumi saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti” (skatīt 6. iedaļu). Regulas 4. pants būtībā paredz, ka attiecībā uz noteiktiem ES tirgū laistiem produktiem Eiropas Savienībā jābūt uzņēmējam, kas pēc pieprasījuma sniedz iestādēm informāciju vai veic noteiktus uzdevumus. To piemēros no 2021. gada 16. jūlija (regulas 44. pants).

Šajās vadlīnijās ir sniegti norādījumi par to, kā uzņēmējiem būtu jāīsteno 4. pants:

—	2. iedaļā ir izskaidrota tā darbības joma un tas, kuram uzņēmējam attiecībā uz konkrētu produktu būtu jārīkojas kā 4. pantā minētajam uzņēmējam,

—	3. iedaļā ir izklāstīti 4. pantā minētā uzņēmēja uzdevumi, un

—	4. iedaļā ir sniegta plašāka informācija par 4. panta praktisko piemērošanu atkarībā no tā uzņēmēja veida, kurš rīkojas kā 4. pantā minētais uzņēmējs.

Turklāt, tā kā 4. panta mērķis ir atvieglot tirgus uzraudzības un robežu iestāžu darbu, 5. iedaļā ir izklāstīts, kā šīs iestādes var izmantot šo prasību praksē.

Vadlīnijas ir izstrādātas nolūkā palīdzēt uzņēmējiem un iestādēm un sekmēt saskaņotu īstenošanu. Tās attiecas vienīgi uz 4. panta īstenošanu un nekādi neattiecas uz tiem ES tiesību aktiem par produktiem, kuriem šis pants nav piemērojams un kuros var būt noteiktas līdzīgas, taču atšķirīgas prasības (3). Tās atsaucas uz ES saskaņošanas tiesību aktu prasībām, kas piemērojamas šo vadlīniju pieņemšanas dienā. Visaptverošas vadlīnijas par ES saskaņošanas tiesību aktiem ir pieejamas “Zilajā rokasgrāmatā”, uz kuru atsaucas šīs vadlīnijas (4). Komisija šīs vadlīnijas atjauninās, ņemot vērā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu citās jomās, piemēram, Digitālo pakalpojumu tiesību aktu (5).

Šis dokuments ir paredzēts vienīgi norādījumu sniegšanai; juridisks spēks ir tikai regulas tekstam. Vadlīnijas atspoguļo Eiropas Komisijas viedokli, un tāpēc tās nav juridiski saistošas. Juridiski saistoša ES tiesību aktu interpretācija ir Eiropas Savienības Tiesas ekskluzīvā kompetencē. Vadlīnijās paustie uzskati nav uzskatāmi par nostāju, kādu Komisija varētu izteikt Tiesā. Ne Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā varētu tikt izmantota turpmāk sniegtā informācija.

2.   DARBIBAS JOMA UN PIEMEROSANA

2.1.   Darbības joma

Regulas 4. pantā minētais uzņēmējs ir vajadzīgs, ja:

—

uz produktu attiecas viena vai vairākas direktīvas vai regulas, kas minētas 4. panta 5. punktā, vai arī citi tiesību akti, kuros iekļauta skaidra atsauce uz 4. pantu. Šie “nozaru tiesību akti” attiecas uz rotaļlietu drošumu, elektroiekārtām, radioiekārtām, elektromagnētisko savietojamību, bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (“RoHS”), energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem (“ekodizains”), gāzes iekārtām, būvizstrādājumiem, mašīnām, iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (“troksnis ārpus telpām”), iekārtām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (ATEX), spiediena iekārtām, vienkāršām spiedtvertnēm, pirotehniskiem izstrādājumiem, atpūtas kuģiem, mērinstrumentiem, neautomātiskajiem svariem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un bezpilota gaisa kuģu sistēmām (6) (“droniem”) (7); un

—

produkts tiek laists ES tirgū (8) , t. i., pirmo reizi tiek darīts pieejams (piegādāts izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai ES tirgū, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas) Savienības tirgū (9) , 2021. gada 16. jūlijā vai pēc šā datuma (regulas 4. panta 1. punkts un 44. pants). Produktus, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas veidus, uzskata par darītiem pieejamiem tirgū, ja piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem ES. Piedāvājumu pārdošanai uzskata par vērstu uz tiešajiem lietotājiem ES, ja attiecīgais uzņēmējs jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm (regulas 6. pants) (to nosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā konkrētus faktorus, piemēram, ģeogrāfiskās zonas, uz kurām produktu ir iespējams nosūtīt, valodu(-as), ko izmanto piedāvājumā vai pasūtīšanai, maksājuma iespējas utt. (10)).

Tas nozīmē, ka uzņēmējam, kurš plāno 2021. gada 16. jūlijā vai pēc šā datuma laist ES tirgū produktu, uz kuru attiecas 4. pants, vispirms ir jānodrošina, ka ES ir 4. pantā minētais uzņēmējs. Citādi 2021. gada 16. jūlijā vai pēc šā datuma šādus produktus ES tirgū nedrīkst laist.

2.2.   Regulas 4. pantā minētā uzņēmēja noteikšana

Regulas 4. pantā minētā uzņēmēja lomu var uzņemties četru veidu uzņēmēji:

—	ražotājs (11), kas veic uzņēmējdarbību ES,

—	ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību Savienībā – importētājs (12) (kas pēc definīcijas veic uzņēmējdarbību ES),

—	pilnvarotais pārstāvis (13) (kas pēc definīcijas veic uzņēmējdarbību Savienībā), kam ir ražotāja rakstiska pilnvara, ar kuru pilnvaroto pārstāvi norīko veikt 4. panta 3. punktā izklāstītos uzdevumus ražotāja vārdā,

—	izpildes pakalpojumu sniedzējs (14), kas veic uzņēmējdarbību ES, ja Savienībā uzņēmējdarbību neveic neviens cits ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis.

Šā paziņojuma 4. iedaļā ir izklāstīta informācija par šo uzņēmēju lomu saskaņā ar nozaru tiesību aktiem un to, kādā veidā tā ir saistīta ar uzņēmēju uzdevumiem, kas minēti 4. pantā.

Tas, kurš uzņēmējs uzņemsies 4. pantā minētā uzņēmēja lomu, jo īpaši ir atkarīgs no piegādes ķēdes. Šā paziņojuma 1. ierāmējumā īsumā ir atspoguļota piegādes ķēžu struktūra, un plašāks skaidrojums ir sniegts turpmāk tekstā.

1. ierāmējums

Regulas 4. pantā minētais uzņēmējs dažādās piegādes ķēdēs

1. posms. Ja ražotājs (neatkarīgi no tā, vai tas veic vai neveic uzņēmējdarbību ES) rakstiski ir pilnvarojis pilnvaroto pārstāvi veikt konkrētus 4. pantā minētos uzdevumus, šis pārstāvis ir uzskatāms par 4. pantā minēto uzņēmēju. Citos gadījumos tas ir atkarīgs no piegādes ķēdes.

2. posms. Ražotāju, kas veic uzņēmējdarbību ES, ražotos produktus tirgū parasti laiž pats ES ražotājs (15) neatkarīgi no tā, vai tie tiek tirgoti tiešsaistē vai veikalā uz vietas. Šādu produktu gadījumā ES ražotājs ir uzskatāms par 4. pantā minēto uzņēmēju (ja vien tas nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi 4. pantā minēto uzdevumu veikšanai).

3. posms. Ražotāju, kas uzņēmējdarbību veic ārpus ES, produktus, kuri ES teritorijā tiek tirgoti veikalā uz vietas, ES tirgū principā laiž importētājs (16). Šādu produktu gadījumā importētājs ir uzskatāms par 4. pantā minēto uzņēmēju (ja vien ražotājs nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi 4. pantā minēto uzdevumu veikšanai). Šā paziņojuma 4.2. iedaļā ir izskaidrots, kas notiek tad, ja viena veida produktam ir vairāki importētāji.

4. posms. Ražotāju, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES, produktiem, kuri tiek tirgoti tiešsaistē (vai izmantojot citas tālpārdošanas iespējas), var būt arī importētājs, piemēram, uzņēmējs, kurš pats tirgo produktu tiešsaistē vai pārdod to izplatītājam tirgošanai tiešsaistē.

5. posms. Ja importētāja nav un izpildes pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību ES, rīkojas ar produktu, izpildes pakalpojumu sniedzējs ir uzskatāms par 4. pantā minēto uzņēmēju (ja vien ražotājs nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi 4. pantā minēto uzdevumu veikšanai). Atšķirībā no importētājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem izpildes pakalpojumu sniedzējiem nav automātiskas oficiālas saistības ar ražotāju, kas tiem ļautu pildīt 4. pantā minētā uzņēmēja uzdevumus. Tādēļ tiem ir jānoslēdz vienošanās ar uzņēmējiem, kuriem tie sniedz izpildes pakalpojumus (“klienti”), lai nodrošinātu 4. pantā minētā uzņēmēja pienākumu veikšanai nepieciešamo līdzekļu savlaicīgu saņemšanu no klienta vai tieši no ražotāja (skatīt 4.4. iedaļu).

6. posms. Situācijā, kad produkts tiešajam lietotājam ES tiek tieši piegādāts no kādas valsts ārpus ES un pilnvarotais pārstāvis ir rakstiski pilnvarots veikt konkrētus 4. pantā minētos uzdevumus, šis pilnvarotais pārstāvis ir uzskatāms par 4. pantā minēto uzņēmēju. Ja ražotājs nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi, produktu nedrīkst piedāvāt pārdošanā tiešajiem lietotājiem ES. Uzņēmējam, kurš plāno piedāvāt produktu pārdošanai (17) tiešajiem lietotājiem ES, ir jānodrošina, ka ražotājs ieceļ pilnvaroto pārstāvi attiecībā uz konkrēto produktu (skatīt 2. ierāmējumu).

2. ierāmējums

Situācija, kādā atrodas uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES un plāno piedāvāt produktus pārdošanai tiešsaistē ES patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem. Kā noteikt 4. pantā minēto uzņēmēju? (Piemērs)

— Vispirms pārliecinieties, ka produkti ir paredzēti ES tirgum un atbilst ES tiesību aktu prasībām. Šaubu gadījumā sazinieties ar ražotāju. — Ja viss ir kārtībā, noskaidrojiet, vai ražotājs jau ir iecēlis pilnvaroto pārstāvi attiecībā uz šiem produktiem. — Ja ir, pārliecinieties, ka pilnvarotā pārstāvja vārds/nosaukums un kontaktinformācija ir norādīta atbilstoši prasībām (skatīt 2.3. iedaļu). — Ja nav, apsveriet (sadarbībā ar ražotāju) šādus turpmākās rīcības variantus: — ja plānojat piedāvāt produktus pārdošanai tiešsaistes tirdzniecības vietā (skatīt 2.4. iedaļu), noskaidrojiet, vai šī tirdzniecības vieta piedāvā pilnvarotā pārstāvja vai izpildes pakalpojumus, — ja jau tirgojat produktus, kuriem ES ir vajadzīgs pilnvarotais pārstāvis vai līdzīgs subjekts (piemēram, kosmētiku, medicīniskas ierīces vai kuģu aprīkojumu), noskaidrojiet, vai šis subjekts būtu ieinteresēts kļūt par pilnvaroto pārstāvi produktiem, uz kuriem attiecas 4. pants, — noskaidrojiet, vai pastāv attiecīgas tirdzniecības asociācijas, kuru rīcībā ir (varētu būt) informācija par esošajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem (jo vairākiem ražotājiem, kas ražo produktus, uz kuriem attiecas 4. pants, jau varētu būt pilnvarotais pārstāvis ES). — Kad esat atradis potenciālo pilnvaroto pārstāvi, parūpējieties, lai ražotājs to pilnvaro veikt attiecīgos uzdevumus (skatīt 3. iedaļu un 4.3. iedaļu). Pēc tam pārliecinieties, ka pārstāvja vārds/nosaukums un kontaktinformācija ir norādīta atbilstoši prasībām (skatīt 2.3. iedaļu). — Ja 4. pantā minētā uzņēmēja lomu uzņemsies izpildes pakalpojumu sniedzējs, veiciet praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tas saņem konkrēto produktu atbilstības deklarāciju vai ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Pēc tam pārliecinieties, ka tā vārds/nosaukums un kontaktinformācija ir norādīta atbilstoši prasībām (skatīt 2.3. iedaļu).

2.3.   Informācija par 4. pantā minēto uzņēmēju

Regulas 4. pantā minētā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums (vai reģistrētais tirdzniecības nosaukums / reģistrētā preču zīme) un kontaktinformācija (tostarp pasta adrese) jānorāda vismaz vienā no turpmāk minētajām vietām (regulas 4. panta 4. punkts):

—	uz produkta,

—	uz tā iepakojuma, t. i., tirdzniecības iepakojuma,

—	uz pakas, t. i., iepakojuma, kas atvieglo rīkošanos ar produktu un tā transportēšanu,

—	pavaddokumentā, piemēram, atbilstības deklarācijā vai ekspluatācijas īpašību deklarācijā (18).

NB! Ja 4. pantā minētais uzņēmējs ir ES ražotājs vai importētājs, iepriekš minētās informācijas sniegšanu parasti jau prasa nozaru tiesību akti (skatīt 4. iedaļu). Šajās prasībās var būt noteikti stingrāki nosacījumi attiecībā uz vietu, kur šī informācija ir norādāma, un tās ir jāievēro.

Tīmekļa vietnes adresi var norādīt papildus pasta adresei (to parasti veido ielas nosaukums / pasta kastītes numurs, ēkas numurs, pasta indekss un pilsētas nosaukums), nevis tās vietā. Lai ļautu ātri sazināties ar attiecīgajām iestādēm, ir lietderīgi norādīt arī e-pasta adresi un/vai tālruņa numuru.

Ir iespējams, ka uz produkta vai tā pavaddokumentā tiek norādīts vairāku uzņēmēju vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija. Lai gan nav noteikta nepārprotama prasība, ka pirms šo uzņēmēju rekvizītiem jābūt tekstam “manufactured by”, “imported by”, “represented by” vai “fulfilled by”, sniegtajai informācijai nevajadzētu maldināt tirgus uzraudzības iestādes. Ja uzņēmēju loma nav norādīta, to nosaka pašas iestādes. Katram uzņēmējam vajadzētu spēt pierādīt savu lomu. Teksts angļu valodā – “manufactured by”, “imported by”, “represented by” vai “fulfilled by” – nav obligāti jātulko; šie vārdu savienojumi angļu valodā tiek uzskatīti par viegli saprotamiem visā ES.

Regulas 4. pantā minētā uzņēmēja vārdam un uzvārdam, nosaukumam un kontaktinformācija ir jābūt norādītiem brīdī, kad produkts muitā tiek deklarēts laišanai brīvā apgrozībā (regulas 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Tādēļ gadījumā, ja produktu ir paredzēts laist brīvā apgrozībā ES un pēc tā nosūtīšanas nav paredzēts veikt tālāku tā apstrādi (19), uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES un piedāvā produktus pārdošanai, vajadzētu pārliecināties, ka viņu rekvizīti ir norādīti iepriekš aprakstītajā veidā, vajadzības gadījumā tos pievienojot (vai liekot pievienot) pirms nosūtīšanas.

2.4.   Produkti, kas tiek tirgoti tiešsaistes tirdzniecības vietās

Tiešsaistes tirdzniecības vieta ir e-komercijas pakalpojums, kurā produktus pārdošanai piedāvā daudzi uzņēmēji (20). Tā ļauj uzņēmējiem, no vienas puses, un tiešajiem lietotājiem, no otras puses, noslēgt produktu pārdošanas darījumus.

Regulas 4. pants attiecas uz produktiem, kas tiek tirgoti tiešsaistes tirdzniecības vietās.

Tajā nav paredzēti nekādi konkrēti tiešsaistes tirdzniecības vietu pienākumi situācijās, kad tās tikai sniedz starpniecības pakalpojumus trešām personām un uz tām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (21) 2. panta b) punkts. Situācijās, kad tiešsaistes tirdzniecības vieta starpnieka lomā piedāvā pārdošanai tiešajiem lietotājiem ES produktu, uz kuru attiecas 4. pants un kuram nav noteikts 4. pantā minētais uzņēmējs (22), un iegūst faktiskas ziņas par nelikumīgu saturu (piemēram, saņemot pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu paziņojumu no tirgus uzraudzības iestādes), Direktīvas 2000/31/EK 14. panta 1. punktā minēto saistību izņēmumu šī tiešsaistes tirdzniecības vieta var izmantot vienīgi tad, ja, iegūstot šādas ziņas, tā ir ātri rīkojusies, lai izņemtu attiecīgo nelikumīgo saturu vai liegtu tam pieeju.

Ja tiešsaistes tirdzniecības vieta ir arī ražotājs, importētājs, pilnvarotais pārstāvis vai izpildes pakalpojumu sniedzējs, tā var būt 4. pantā minētais uzņēmējs.

3.   REGULAS 4. PANTA MINETA UZNEMEJA UZDEVUMI

Šajā iedaļā ir klasificēti 4. pantā minētā uzņēmēja uzdevumi un sniegti norādījumi attiecībā uz tiem. Uzņēmējam jau var būt pienākumi, kuri noteikti nozaru tiesību aktos (atkarībā no tā, kā tas ir klasificēts) un pilnībā vai daļēji attiecas uz minētajiem uzdevumiem, jo īpaši tad, ja tas ir ražotājs vai importētājs, kas veic uzņēmējdarbību ES (skatīt 4. iedaļu).

Pirmkārt, saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu 4. pantā minētajam uzņēmējam, uzņemoties savus pienākumus vai arī brīdī, kad tā portfelim tiek pievienots jauns produkts, ir jāveic vairāki uzdevumi:

—

jāpārliecinās, ka ir sagatavota atbilstības deklarācija vai ekspluatācijas īpašību deklarācija, un tā jāglabā; šādas deklarācijas ir prasītas visos nozaru tiesību aktos, uz kuriem attiecas 4. pants (23). Kā norādīts tiesību aktos, uz kuriem attiecas 4. pants, tās ir jāglabā 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū (24). Ja uz produktu attiecas vairāk nekā viens tiesību akts, tiek sagatavota vienota atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem piemērojamajiem tiesību aktiem (25), un

—

jāpārliecinās, ka ir sagatavota tehniskā dokumentācija (26), un jānodrošina, ka to pēc attiecīga pieprasījuma var darīt pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm; tas nozīmē, ka gadījumā, ja 4. pantā minētais uzņēmējs pats šo dokumentāciju neglabā, tam ir jāpārbauda, vai šāda dokumentācija pastāv, un jāsaņem ražotāja apliecinājums, ka ražotājs ir gatavs to pēc pieprasījuma iesniegt vai nu 4. pantā minētajam uzņēmējam, vai arī tieši tirgus uzraudzības iestādēm (skatīt turpmāk tekstā).

Otrkārt, saskaņā ar 4. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu gadījumā, ja 4. pantā minētajam uzņēmējam ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais produkts rada risku (27), tam ir pienākums:

—	informēt attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes. Tās būtu jāinformē katrā dalībvalstī, kurā produkts ir darīts pieejams (28); ir svarīgi tās informēt arī par korektīvajiem pasākumiem, kas jau ir veikti vai tiks veikti, un

—	nodrošināt, ka nekavējoties tiek veikts vajadzīgais korektīvais pasākums, ar ko novērš neatbilstību prasībām, vai, ja tas nav iespējams, ar ko mazina risku (skatīt turpmāk tekstā).

Visbeidzot, saskaņā ar 4. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktu 4. pantā minētajam uzņēmējam pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ir jāveic noteikti pasākumi:

—	jāsniedz iestādei atbilstības deklarācija vai ekspluatācijas īpašību deklarācija;

—	jāsniedz iestādei tehniskā dokumentācija vai – gadījumā, ja 4. pantā minētais uzņēmējs pats šo dokumentāciju neglabā, – jānodrošina, ka tehniskā dokumentācija iestādei tiek iesniegta (jo īpaši no ražotāja puses);

—	jāsniedz cita informācija un dokumentācija iestādei viegli saprotamā valodā (valoda jāsaskaņo ar iestādi – tā var būt valoda, kas nav valsts oficiālā(-ās) valoda(-as)), lai apliecinātu produkta atbilstību (tie var būt, piemēram, sertifikāti un paziņotās iestādes lēmumi);

—	jāsadarbojas ar iestādi. Veicamais pasākums ir atkarīgs no iestādes pieprasījuma, kas izsakāms saskaņā ar proporcionalitātes principu (regulas 14. panta 2. punkts); un

—

jānodrošina, ka nekavējoties tiek veikts vajadzīgais korektīvais pasākums, ar ko novērš neatbilstību prasībām, kuras noteiktas attiecīgajam produktam piemērojamajos ES saskaņošanas tiesību aktos, vai, ja tas nav iespējams, ar ko mazina produkta radītos riskus. Šie pasākumi var ietvert vai nu produkta atbilstības panākšanu, vai tā izņemšanu no tirgus, vai arī tā atsaukšanu (29). Regulas 4. pantā minētajam uzņēmējam nav pašam jāveic korektīvie pasākumi vai jāmazina risks, ja šāds pienākums nav noteikts nozaru tiesību aktos, taču ir jānodrošina, ka korektīvie pasākumi tiek veikti, piemēram, aicinot ražotāju reaģēt uz pieprasījumu un pārliecinoties, ka ražotājs to ir izdarījis.

Regulas 4. pantā minētajam uzņēmējam vajadzētu rīkoties samērīgā laikposmā, vai arī ievērojot tirgus uzraudzības iestāžu noteiktos termiņus. Atbilstības deklarācija vai ekspluatācijas īpašību deklarācija būtu jāiesniedz nekavējoties, savukārt citi dokumenti – samērīgā laikposmā (30).

Ja 4. pantā minētais uzņēmējs konstatē, ka nespēj pildīt vienu vai vairākus no saviem uzdevumiem, jo attiecībās ar ražotāju ir radušās problēmas (31) (piemēram, ražotājs nereaģē uz pieprasījumu), atbilstoši būtu atgādināt ražotājam par tā pienākumiem, kas noteikti ES tiesību aktos. Ja problēmas turpina pastāvēt, tad loģisks risinājums varētu būt veikt vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu savu 4. pantā minētā uzņēmēja statusu attiecībā uz konkrēto produktu, pamatojoties uz to, ka 4. pantā paredzētos uzdevumus nav iespējams veikt. Citiem vārdiem sakot:

—	importētājs vairs nevarētu laist produktus tirgū,

—	pilnvarotais pārstāvis varētu mēģināt izbeigt attiecības ar ražotāju,

—	izpildes pakalpojumu sniedzējs vairs nevarētu rīkoties ar produktiem, t. i., nevarētu tos nosūtīt tiešajiem lietotājiem.

Regulas 4. pantā minētajam uzņēmējam var piemērot sankcijas (32), ja tas nepilda savus 4. pantā noteiktos uzdevumus. Visām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām (regulas 41. panta 2. punkts). Ražotājs joprojām ir atbildīgs par produkta atbilstību nozaru tiesību aktiem, un tam (gluži tāpat kā citiem piegādes ķēdes dalībniekiem) joprojām ir juridiski pienākumi attiecībā uz produktiem, garantijām, atbildību par brāķa produktiem utt. Regulas 4. pantā nav paredzēti papildu juridiskie pienākumi attiecībā uz patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem.

4.   PRAKTISKA IETEKME UZ UZNEMEJIEM

Regulas 4. pantā minētā uzņēmēja uzdevumi (kas izklāstīti 4. pantā) ir vienādi visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to veida, taču atšķiras tas, cik lielā mērā uzdevumi pārklājas ar citiem uzņēmēja uzdevumiem, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Visi “4. pantā minētie pienākumi” ir spēkā neatkarīgi no tā, kādas ir nozaru tiesību aktu prasības attiecībā uz konkrēto uzņēmēju. Pastāv zināmas atšķirības starp dažādām nozarēm, taču lielākajā daļā tiesību aktu ir stingri ievēroti standartnoteikumi attiecībā uz uzņēmēju pienākumiem (33). Šajā iedaļā ir aplūkotas atšķirības, kas ietekmē 4. panta īstenošanu.

4.1.   Ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību ES

Ražotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu un tirgo produktu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi (regulas 3. pants) (34). Ja ražotājs veic uzņēmējdarbību ES, tad tas principā ir 4. pantā minētais uzņēmējs, ja vien tas nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi konkrētu 4. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

Ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, jau ir pienākumi, kas noteikti nozaru tiesību aktos, kā arī parasti pārklājas ar 4. panta 3. punktā minētajiem pienākumiem un ir plašāki par tiem. Izņēmums ir tāds, ka – atšķirībā no 4. panta noteikumiem – ES tiesību aktos par troksni ārpus telpām, mašīnām un ekodizainu nav noteikta nepārprotama prasība uzņēmējiem informēt tirgus uzraudzības iestādes situācijās, kad tiem ir iemesls uzskatīt, ka produkts, uz kuru attiecas ES tiesību akti, rada risku. Ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ES un kas ir 4. pantā minētie uzņēmēji, iestādes tomēr ir jāinformē par produktiem, uz kuriem attiecas šie tiesību akti.

Lielākā daļa nozaru tiesību aktu nosaka, ka uz produkta ir jānorāda ražotāja vārds un uzvārds, nosaukums vai preču zīme un adrese; taču:

—	dažās nozarēs šo informāciju noteiktos apstākļos var norādīt uz iepakojuma vai pavaddokumentā, nevis uz produkta,

—	tiesību aktos par ekodizainu šādas prasības nav,

—	tiesību aktos par troksni ārpus telpām un par mašīnām ir noteikts, ka vārdu un uzvārdu, nosaukumu un adresi var norādīt atbilstības deklarācijā (35) (vai – daļēji komplektētu mašīnu gadījumā – iekļaušanas deklarācijā (36)) un ka šī deklarācija ir jāpievieno produktam (37).

Tādēļ izņēmuma gadījumā, kad produktam piemēro tiesību aktus par ekodizainu, bet nepiemēro citus nozaru tiesību aktus, uz kuriem attiecas 4. pants, šis 4. pants nosaka, ka ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ES un kas ir 4. pantā minētie uzņēmēji, ir jāveic papildu pasākumi sava vārda un uzvārda, nosaukuma un kontaktinformācijas norādīšanai.

4.2.   Importētāji

Importētājs ir fiziska vai juridiska persona, kas ES veic uzņēmējdarbību un kas ES tirgū laiž kādas trešās valsts produktu (regulas 3. pants). Ja ES ir importētājs, tad tas principā ir 4. pantā minētais uzņēmējs, ja vien ražotājs nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi konkrētu 4. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

Nozaru tiesību akti parasti paredz importētājiem pienākumus, kas pārklājas ar 4. panta 3. punktā minētajiem pienākumiem un ir plašāki par tiem (38). Arī šajā gadījumā izņēmums ir tāds, ka – atšķirībā no 4. panta noteikumiem – ES tiesību aktos par troksni ārpus telpām, mašīnām un ekodizainu nav noteikta nepārprotama prasība importētājiem informēt tirgus uzraudzības iestādes situācijās, kad tiem ir iemesls uzskatīt, ka produkts, uz kuru attiecas ES tiesību akti, rada risku. Produktu, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti, importētājiem, kas ir 4. pantā minētie uzņēmēji, iestādes tomēr ir jāinformē par produktiem, uz kuriem attiecas šie tiesību akti.

Nozaru tiesību aktu noteikumi par importētāja vārda un uzvārda, nosaukuma un kontaktinformācijas norādīšanu uz produkta vai tā pavaddokumentā lielākoties ir tādi paši kā attiecībā uz ražotāju (skatīt iepriekš tekstā). Tādēļ tikai izņēmuma gadījumos 4. pants nosaka, ka importētājam, kas ir 4. pantā minētais uzņēmējs, ir jāveic papildu pasākumi sava vārda un uzvārda, nosaukuma un kontaktinformācijas norādīšanai.

Ja viena veida produktam ir vairāki importētāji, katrs no tiem ir 4. pantā minētais uzņēmējs attiecībā uz vienībām, kuras tas ir laidis ES tirgū, un tam ir pienākums nodrošināt, ka tā vārds un uzvārds vai nosaukums ir norādīts uz šīm vienībām vai to pavaddokumentā saskaņā ar prasībām. Šis jau ir gadījums, kad viena veida produktam ir vairāki importētāji, un uz to attiecas nozaru tiesību akti. Tādēļ uz atsevišķa produkta principā būtu jānorāda tikai attiecīgā importētāja vārds un uzvārds vai nosaukums.

4.3.   Pilnvarotie pārstāvji

Pilnvarotais pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas ES veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja saistības saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai Regulas (ES) 2019/1020 prasībām (regulas 3. pants). Ja ražotājs vēlas, lai pilnvarotais pārstāvis darbotos 4. pantā minētā uzņēmēja statusā, tam ir jānodrošina, ka pilnvarā ir ietverti visi 4. panta 3. punktā minētie uzdevumi. Pilnvarotajam pārstāvim jābūt pieejamiem atbilstīgiem līdzekļiem, kas tam ļauj izpildīt savus uzdevumus (regulas 5. panta 3. punkts).

Nozaru tiesību akti bieži vien paredz iespēju iecelt pilnvaroto pārstāvi (39). Tiesību akti parasti nosaka, ka šīs iespējas izmantošanas gadījumā pārstāvim jābūt pilnvarotam veikt vismaz šādus uzdevumus:

—	valsts tirgus uzraudzības iestādes vajadzībām noteiktu laiku (saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, uz kuriem attiecas 4. pants, – parasti 10 gadus) glabāt atbilstības deklarāciju vai ekspluatācijas īpašību deklarāciju un tehnisko dokumentāciju,

—	pēc pamatota pieprasījuma sniegt kompetentai valsts iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, kas pierāda produkta atbilstību, un

—	pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkurā pasākumā, kura mērķis ir novērst riskus, ko rada produkti (40), uz kuriem attiecas pilnvara.

Šo noteikumu izņēmumi paredzēti tiesību aktos par troksni ārpus telpām, mašīnām un ekodizainu, saskaņā ar kuriem pilnvarotajam pārstāvim ir atšķirīgi uzdevumi, kas vairāk līdzinās ražotāja uzdevumiem.

Ja ražotājs ir iecēlis pilnvaroto pārstāvi saskaņā ar nozaru tiesību aktiem un vēlas, lai tas darbotos 4. pantā minētā uzņēmēja statusā, tam ir jāpārskata pārstāvja pilnvara, lai nodrošinātu, ka tajā ir ietverti visi 4. panta 3. punktā minētie uzdevumi. Jo īpaši tam var nākties pievienot uzdevumus, kas jāpilda situācijās, kad pārstāvim ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais produkts rada risku.

Tāpat, ja ražotājs plāno iecelt pilnvaroto pārstāvi, lai atvieglotu 4. panta ievērošanu, un ja tas vēlas iecelt pilnvaroto pārstāvi atbilstīgi nozaru tiesību aktiem, tam ir jāpārbauda piemērojamie nozaru tiesību akti, lai pārliecinātos, vai tajos nav minēti arī citi uzdevumi papildus 4. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem.

Papildus 4. panta 3. punktā uzskaitītajiem uzdevumiem pilnvarotajam pārstāvim pēc pieprasījuma ir arī jāsniedz tirgus uzraudzības iestādei pilnvaras kopija kādā no ES valodām, ko noteikusi attiecīgā iestāde (regulas 5. panta 2. punkts).

Tiesību aktos par troksni ārpus telpām, mašīnām un būvizstrādājumiem ir noteikts, ka pilnvarotā pārstāvja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija ir jānorāda atbilstības deklarācijā un ekspluatācijas īpašību deklarācijā (41), kas pievienojama attiecīgajiem produktiem (42). Daudzās citās nozarēs tiesību akti nosaka, ka ražotājam uz produkta vai tā pavaddokumentā ir jānorāda kontaktadrese; tā var būt pilnvarotā pārstāvja adrese. Ja pilnvarotā pārstāvja, kurš ir 4. pantā minētais uzņēmējs, vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija vēl nav norādīta uz produkta vai tā pavaddokumentā, uzņēmējam, kurš laiž produktu ES tirgū, būtu jāpārliecinās, ka šie rekvizīti tiek norādīti atbilstoši prasībām (lai process noritētu raitāk, pilnvarotais pārstāvis var aicināt ražotāju to darīt sistemātiski).

4.4.   Izpildes pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību ES

Izpildes pakalpojumu sniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, bez īpašumtiesībām uz iesaistītajiem produktiem sniedz vismaz divus no šādiem pakalpojumiem:

—	glabāšana noliktavā,

—	iesaiņošana,

—	adresēšana un

—	nosūtīšana.

Šie pakalpojumi neietver pasta pakalpojumus (43), paku piegādes pakalpojumus (44) vai jebkādus citus pasta pakalpojumus vai kravas transporta pakalpojumus (regulas 3. pants).

Izpildes pakalpojumu sniedzēji parasti glabā produktus noliktavās ES, lai uzreiz pēc pasūtīšanas tiešsaistē varētu tos ātri piegādāt ES patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem. Tādējādi tie sniedz pakalpojumus citiem uzņēmējiem. Saņemot pasūtījumu, tie iepako produktu (ja vien tas jau nav pienācīgi iepakots transportēšanai), piestiprina piegādes adresi un nosūta produktu, vai nu nododot pasta pakalpojumu, paku piegādes pakalpojumu vai transporta pakalpojumu sniedzējiem, vai arī paši to piegādājot.

Izpildes pakalpojumu sniedzēju darbības scenāriji ir ļoti dažādi, taču, kā aprakstīts šajā dokumentā, tie ir plašāki nekā pasta / paku piegādes pakalpojumu sniedzēju darbības lauks (proti, tie ietver arī muitošanu un paku šķirošanu, transportēšanu un piegādi). Ja kāda fiziska vai juridiska persona sniedz gan izpildes pakalpojumus, gan pasta / paku piegādes pakalpojumus vai kravas transporta pakalpojumus, 4. pantu var attiecināt tikai uz tiem produktiem, ar kuriem tā rīkojas izpildes pakalpojumu sniegšanas jomā.

Izpildes pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību ES, ir 4. pantā minētie uzņēmēji attiecībā uz produktiem, ar kuriem tie rīkojas, gadījumos, kad šiem produktiem ES nav noteikts ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis. Tāpēc pirms vienošanās par izpildes pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz produktu, uz kuru attiecas 4. pants, tiem no klienta būtu jānoskaidro, vai attiecīgajam produktam ES jau nav noteikts kāds no iepriekš minētajiem cita veida uzņēmējiem. Ja nav, tie kļūst par 4. pantā minēto uzņēmēju.

Nozaru tiesību aktos izpildes pakalpojumu sniedzēji nav minēti. Tāpēc, rīkojoties 4. pantā minētā uzņēmēja statusā, tiem ir jānoslēdz vienošanās ar saviem klientiem, lai nodrošinātu, ka pirms vienošanās par izpildes pakalpojumu sniegšanu tie no klienta vai tieši no ražotāja saņem savu pienākumu veikšanai nepieciešamos līdzekļus, jo īpaši:

—	attiecīgo produktu atbilstības deklarāciju vai ekspluatācijas īpašību deklarāciju, un

—	sadarbības apliecinājumu, kura mērķis ir palīdzēt tiem veikt citus uzdevumus, piemēram: — sniegt tehnisko dokumentāciju, un — pēc iestāžu pieprasījuma veikt korektīvus pasākumus.

Klientam būtu jāpārliecinās, ka pakalpojumu sniedzēja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija ir norādīta uz produkta vai tā pavaddokumentā, ja vien ražotājs to jau nav izdarījis. Klients to var darīt pats, vai arī norīkot kādu to izdarīt savā vietā, pirms produkts muitā tiek deklarēts laišanai brīvā apgrozībā (skatīt 2.3. iedaļu).

Gluži tāpat kā importētāju gadījumā – noteikta veida produktam var būt vairāki izpildes pakalpojumu sniedzēji. Katrs no tiem ir 4. pantā minētais uzņēmējs, un tā vārdam, uzvārdam, nosaukumam un kontaktinformācijai jābūt norādītai uz vienībām, ar kurām tas rīkojas, vai to pavaddokumentā.

Ražotājs var iecelt izpildes pakalpojumu sniedzēju par savu pilnvaroto pārstāvi. Šādos gadījumos piemēro tās šo vadlīniju daļas, kas attiecas uz pilnvarotajiem pārstāvjiem.

3. ierāmējums

Esmu izpildes pakalpojumu sniedzējs ES. Kas man jādara? (Piemērs)

Praktisks pienākumu kontrolsaraksts ietvertu šādus aspektus: — informējiet esošos un potenciālos klientus, ka visiem to tirgotajiem produktiem, uz kuriem attiecas 4. pants, ir jānosaka 4. pantā minētais uzņēmējs. Iesakiet tiem iepazīties ar 4. pantu un šīm vadlīnijām, — norādiet klientiem, ka gadījumā, ja nav noteikts ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību ES, tad jūs būsiet 4. pantā minētais uzņēmējs (vai – ja nevēlaties darboties šajā statusā – izskaidrojiet to un norādiet, ka klienti nevar izmantot jūsu sniegtos izpildes pakalpojumus attiecībā uz konkrētajiem produktiem, ja ES nav noteikts ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis), — ja klienti vēlas, lai jūs darbotos 4. pantā minētā uzņēmēja statusā, pārbaudiet, vai neesat uzņēmies šo lomu attiecībā uz tā paša veida produktiem kāda cita klienta uzdevumā; ja esat, tad viss vajadzīgais jau ir jūsu rīcībā; ja neesat, tad norādiet, cik lielā mērā par visu vajadzīgo rūpēsieties pats un cik lielā mērā vēlaties, lai par to jūsu vietā rūpējas klients, — informējiet klientus, kuri vēlas, lai jūs darbotos 4. pantā minētā uzņēmēja statusā, par klientu pienākumiem pirms jūsu sniegto izpildes pakalpojumu izmantošanas sākuma, piemēram, par pienākumu sniegt ražotāja kontaktinformāciju, atbilstības deklarācijas vai ekspluatācijas īpašību deklarācijas utt., — kad ir nokārtotas visas formalitātes, lai jūs varētu darboties 4. pantā minētā uzņēmēja statusā, informējiet par to klientus, lai tie varētu sākt piedāvāt produktus pārdošanā.

5.   ES TIRGUS UZRAUDZIBA UN ES TIRGU IEVESTO PRODUKTU KONTROLE

5.1.   Tirgus uzraudzība

Tirgus uzraudzības iestādēm atbilstīgā apmērā jāveic pienācīgas produktu īpašību pārbaudes (regulas 11. panta 3. punkts). Lemjot par to, kādas pārbaudes, kāda veida produktiem un kādā apmērā jāveic, tām jāpiemēro uz risku balstīta pieeja (turpat), kas izstrādāta nolūkā panākt vislielāko ietekmi uz tirgu.

Kad ir pieņemts lēmums, kurus produktus pārbaudīt, tās var pieprasīt atbilstības dokumentāciju. Regulas 4. pantā minētais uzņēmējs tām palīdz iegūt šo informāciju, atvieglojot to saziņu un sadarbību ar ražotāju. Tirgus uzraudzības iestādes var tiešā veidā sazināties ar 4. pantā minēto uzņēmēju pat tad, ja tas atrodas citā dalībvalstī (45). Tām konkrēti jānorāda nepieciešamo dokumentu veids un produkti, par kuriem iesniedzami minētie dokumenti.

Ja tirgus uzraudzības iestādes tiešsaistes pārdošanas un cita veida tālpārdošanas gadījumā vēlas pārbaudīt atbilstības dokumentāciju, nepārbaudot pašu produktu (vai arī pirms tā pārbaudes), tām var nebūt pieejams 4. pantā minētā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija. Šādos gadījumos nolūkā pieprasīt minēto informāciju tās var sazināties ar uzņēmēju (kas definēts regulas 3. pantā), kas piedāvā produktu pārdošanā (46).

Regulas 4. pantā minētais uzņēmējs ir kontaktpersona, ar kuru sazināties, lai risinātu jautājumus vai problēmas, kas saistītas ar plašākiem aspektiem, nevis tikai ar dokumentāciju (regulas 4. panta 3. punkta d) apakšpunkts). Šādos gadījumos iestādēm būtu skaidri jānorāda, ko tās sagaida no uzņēmēja.

Tirgus uzraudzības iestādes var sazināties ar 4. pantā minēto uzņēmēju saistībā ar jautājumiem par ražotāju, ar kura produktu(-iem) uzņēmējs rīkojas, bet kuri neietilpst 4. panta darbības jomā, t. i., saistībā ar jautājumiem par tiesību aktiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas 4. pants. Lai gan šādi pieprasījumi 4. pantā nav minēti, 4. pantā minētais uzņēmējs tiek mudināts šajā nolūkā atvieglot saziņu starp iestādēm un ražotājiem.

5.2.   ES tirgū ievesto produktu kontrole

Robežu iestādēm ir pienākums kontrolēt produktus, ko ieved ES. Kontrole tiek veikta, pamatojoties uz risku analīzi. Veicot produktu, uz kuriem attiecas 4. pants, fiziskas pārbaudes, ir ieteicams pārbaudīt, vai uz produkta, tā iepakojuma, pakas vai pavaddokumentā ir norādīts 4. pantā minētā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija (regulas 4. panta 4. punkts). Ja šī informācija nav norādīta vai ja iestādēm ir pamats uzskatīt, ka jebkura cita iemesla dēļ produkts neatbilst 4. panta noteikumiem (47), tām būtu jāaptur produkta laišana brīvā apgrozībā, jāinformē tirgus uzraudzības iestādes (regulas 26. pants) un jāgaida to atbildes reakcija.

5.3.   Regulas 4. panta noteikumu neievērošana

Tā kā 4. panta galvenais mērķis ir atvieglot atbilstības dokumentu pārbaudes, 4. pantā minētā uzņēmēja vārda un uzvārda, nosaukuma un kontaktinformācijas nenorādīšana sagādā problēmas, jo kavē tirgus uzraudzību. Tas var arī liecināt, ka produkts varbūt nav paredzēts ES tirgum un/vai neatbilst ES noteikumiem.

Tādēļ, ja tirgus uzraudzības iestādes izmeklēšanas laikā konstatē, ka nav norādīts 4. pantā minētā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija, tām būtu jāprasa, lai attiecīgais uzņēmējs (48) veic korektīvus pasākumus. Tās ir arī pilnvarotas uzlikt sodus (regulas 14. panta 4. punkta i) apakšpunkts).

Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad uz produkta vai tā pavaddokumentā ir norādīts 4. pantā minētā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija, taču iestādes izmeklēšanas laikā konstatē, ka šī informācija ir nepatiesa, piemēram, norādītā adrese neeksistē vai adresē nav atrodams norādītais uzņēmējs.

Prasība norādīt 4. pantā minētā uzņēmēja vārdu un uzvārdu, nosaukumu un kontaktinformāciju nav galvenais izmeklēšanas mērķis. Taču tirgus uzraudzības iestādes šajā jomā varētu veikt īpašus pasākumus, vairojot informētību par šo jautājumu – iespējams, īstenojot kopīgus ES mēroga pasākumus.

Kā norādīts 3. iedaļā, 4. pantā minēto uzņēmēju var sodīt, ja tas nepilda savus pienākumus, un jo īpaši tad, ja tas nesadarbojas (regulas 41. panta 1. punkts). Visām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām (regulas 41. panta 2. punkts).

6.   REGULAS NOTEIKUMA TEKSTS

4. pants Uzņēmēju uzdevumi saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti 1.   Neatkarīgi no pienākumiem, kas noteikti piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, produkts, uz kuru attiecas 5. punktā minētie tiesību akti, var tikt laists tirgū tikai tad, ja ir uzņēmējs, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir atbildīgs par 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi saistībā ar minēto produktu. 2.   Šā panta nolūkā 1. punktā minētais uzņēmējs ir jebkura no šādām personām: a) ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; b) ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību Savienībā – importētājs; c) pilnvarotais pārstāvis, kam ir ražotāja rakstiska pilnvara, ar kuru norīko pilnvaroto pārstāvi veikt 3. punktā izklāstītos uzdevumus ražotāja vārdā; d) izpildes pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, attiecībā uz produktiem, ar kuriem tas rīkojas, ja Savienībā uzņēmējdarbību neveic neviens cits no a), b) un c) apakšpunktā minētajiem uzņēmējiem. 3.   Neskarot uzņēmēju pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, 1. punktā minētais uzņēmējs veic šādus uzdevumus: a) ja produktam piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti paredz ES atbilstības deklarāciju vai ekspluatācijas īpašību deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka ES atbilstības deklarācija vai ekspluatācijas īpašību deklarācija un tehniskā dokumentācija ir sagatavota, tirgus uzraudzības iestādes vajadzībām glabā atbilstības deklarāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju tik ilgi, cik prasīts minētajos tiesību aktos, un nodrošina, ka tehniskā dokumentācija pēc pieprasījuma var tikt darīta pieejama minētajām iestādēm; b) pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniedz minētajai iestādei visu produkta atbilstības pierādīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju minētajai iestādei viegli saprotamā valodā; c) ja ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais produkts rada risku, informē par to tirgus uzraudzības iestādes; d) sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, tostarp pēc pamatota pieprasījuma nodrošina, ka nekavējoties tiek veikts vajadzīgais korektīvais pasākums, lai novērstu neatbilstību prasībām, kas noteiktas attiecīgajam produktam piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, vai, ja tas nav iespējams, lai pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma vai savas iniciatīvas mazinātu minētā produkta radītus riskus, ja 1. punktā minētais uzņēmējs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais produkts rada risku. 4.   Neskarot uzņēmēju attiecīgos pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, 1. punktā minētā uzņēmēja vārdu un uzvārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktinformāciju, tostarp pasta adresi, norāda uz produkta vai tā iepakojuma, pakas vai pavaddokumentā. 5.   Šo pantu piemēro tikai saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011, (ES) 2016/425 un (ES) 2016/426 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2009/48/EK, 2009/125/EK, 2011/65/ES, 2013/29/ES, 2013/53/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(2)  T. i., dalībvalstu saskaņā ar regulas 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes.

(3)  Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.), kuras 13. pantā ir paredzēts, ka ražotājiem, kuri neatrodas ES teritorijā, ir jāieceļ pilnvarots pārstāvis, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.), kuras 4. pantā ir paredzēts, ka ir jānosaka atbildīgā persona ES. Uz šiem tiesību aktiem 4. pants un šīs vadlīnijas neattiecas.

(4)  Komisijas paziņojums – “Zilā rokasgrāmata” par ES produktu noteikumu īstenošanu, 2016. gads (OV C 272, 26.7.2016., 1. lpp.) vai nākamais šāds dokuments.

(5)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020) 825, 15.12.2020.).

(6)  Kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/945 (2019. gada 12. marts) par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (OV L 152, 11.6.2019., 1. lpp.) 5. panta 3. punktā.

(7)  Informācija par to, kuras direktīvas vai regulas varētu attiekties uz konkrētu produktu, ir pieejama portālā YourEurope: https://europa.eu/youreurope/business/product/product-rules-specifications/index_lv.htm.

(8)  Ģeogrāfiskā darbības joma var tikt paplašināta, piemēram, pēc regulas iekļaušanas Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu pielikumos darbības joma ietvers arī Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.

(9)  Skatīt 1. un 2. definīciju regulas 3. pantā.

(10)  Regulas 15. apsvērums. Plašāka informācija par laišanu tirgū ir pieejama “Zilajā rokasgrāmatā” (piemēram, par tirgū laišanas laiku, arī attiecībā uz produktiem, kuru ražošana piedāvājuma izteikšanas brīdī vēl nav pabeigta, un produktiem, kas paredzēti komercizstādēm).

(11)  Regulas 3. panta 8. punktā ražotājs ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu un tirgo produktu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi”.

(12)  Regulas 3. panta 9. punktā importētājs ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts produktu”.

(13)  Regulas 3. panta 12. punktā pilnvarotais pārstāvis ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja saistības saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai šīs regulas prasībām”.

(14)  Regulas 3. panta 11. punktā izpildes pakalpojumu sniedzējs ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, bez īpašumtiesībām uz iesaistītajiem produktiem sniedz vismaz divus no šādiem pakalpojumiem: glabāšana noliktavā, iesaiņošana, adresēšana un nosūtīšana, izņemot pasta pakalpojumus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK 2. panta 1. punktā, paku piegādes pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/644 2. panta 2. punktā, un jebkādus citus pasta pakalpojumus vai kravas transporta pakalpojumus”.

(15)  Regulas 3. pantā ražotājs ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu un tirgo produktu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi”. Importētājs ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts produktu”. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja produkts tiek ražots ārpus ES un kāds uzņēmums, kas atrodas ES teritorijā, to tirgo ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, šis uzņēmums ir uzskatāms par ražotāju. Ja šis ražotājs laiž minēto produktu ES tirgū, faktisko importēšanu pat veicot kādam citam uzņēmumam, šādā situācijā regulas izpratnē importētāja nav.

(16)  Izņemot gadījumus, kad ražošana notiek ES teritorijā, taču ražotājs neveic uzņēmējdarbību ES. Šādā gadījumā ES nav ne ražotāja, ne importētāja, un 4. pantā minētā uzņēmēja lomu var uzņemties vienīgi pilnvarotais pārstāvis vai izpildes pakalpojumu sniedzējs.

(17)  Nejaukt ar subjektu, kurš tikai mitina piedāvājumu pārdošanai tiešsaistē; informāciju par šiem subjektiem skatīt 2.4. iedaļā.

(18)  Ar norādi (elektroniskajā) muitas deklarācijā vien nepietiek, jo tā netiek fiziski pievienota produktam.

(19)  Regulas 53. apsvērumā ir atgādināts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), 220., 254., 256., 257. un 258. pantā ir paredzēts, ka produktiem, ko ieved ES tirgū un kam vajadzīga turpmāka apstrāde, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem ES saskaņošanas tiesību aktiem, piemēro attiecīgo muitas procedūru, kura ļauj importētājam veikt šādu apstrādi.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.) 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā tiešsaistes tirdzniecības vieta ir definēta šādi: “pakalpojumu sniedzējs, kā definēts 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), kas ļauj patērētājiem un tirgotājiem noslēgt tiešsaistes pārdošanas un pakalpojumu līgumus tiešsaistes tirdzniecības vietas tīmekļa vietnē”.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(22)  Uz šādu situāciju attiecas Direktīvas 2000/31/EK 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais nelikumīgu darbību vai informācijas regulējums, jo tā neatbilst regulas 4. panta noteikumiem.

(23)  Ekspluatācijas īpašību deklarācija – būvizstrādājumiem; atbilstības deklarācija – citiem produktiem.

(24)  Tiesību aktos par troksni ārpus telpām, mašīnām un ekodizainu ir noteikts, ka glabāšanas laiks ir 10 gadi pēc ražošanas beigu datuma.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.) 5. pants.

(26)  Visos tiesību aktos, uz kuriem attiecas 4. pants, ir noteikts, ka ražotājam ir jāsagatavo tehniskā dokumentācija.

(27)  Regulas 3. panta 19. punktā “produkts, kas rada risku” ir definēts kā “produkts, kas cilvēku veselību un drošību kā tādu, veselību un drošību darbavietā, patērētāju aizsardzību, vidi, sabiedrisko drošību un citas sabiedrības intereses, kuras aizsargā piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti, var negatīvi ietekmēt tā, ka ir pārsniegta pakāpe, ko uzskata par saprātīgu un pieņemamu saistībā ar paredzēto produkta uzdevumu parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgā produkta lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī tā lietošanas ilgums un attiecīgā gadījumā – prasības, kuras attiecas uz tā nodošanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi”.

(28)  Kontaktinformāciju skatīt vietnē https://ec.europa.eu/growth/single-market/goods/building-blocks/market-surveillance/organisation_en.

(29)  Šīs ražotāja un importētāja rīcības iespējas ir īpaši minētas lielākajā daļā nozaru tiesību aktu; citi iespējamie korektīvie pasākumi ir uzskaitīti regulas 16. pantā.

(30)  Dažos nozaru tiesību aktos (piemēram, par rotaļlietu drošumu un ekodizainu) ir iekļauti sīkāk izstrādāti noteikumi par to, cik savlaicīgi konkrētiem uzņēmējiem ir jāiesniedz konkrēta dokumentācija tirgus uzraudzības iestādēm. Šie noteikumi joprojām ir spēkā.

(31)  Vai ja izpildes pakalpojumu sniedzējs ir saskāries ar problēmām attiecībās ar klientu vai starp klientu un ražotāju.

(32)  Regulas 41. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sankcijām, ko piemēro saistībā ar šo un dažiem citiem regulas noteikumiem.

(33)  Tie izklāstīti Lēmumā Nr. 768/2008/EK; “Zilajā rokasgrāmatā” ir sniegti plašāki norādījumi par uzņēmēju pienākumiem.

(34)  Dažos konkrētu nozaru tiesību aktos ir ietverta atšķirīga ražotāja definīcija. Konkrētāk, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.), ir izlaists teksts “vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu”.

(35)  Attiecīgi II pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.), un II pielikuma 1.A.1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(36)  Direktīvas 2006/42/EK II pielikuma 1.B.1. punkts.

(37)  Attiecīgi Direktīvas 2000/14/EK 4. panta 1. punkts un Direktīvas 2006/42/EK 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

(38)  ES tiesību aktos par troksni ārpus telpām (Direktīvas 2000/14/EK 4. panta 2. punkts) un par mašīnām (Direktīvas 2006/42/EK 2. panta i) punkts) nav lietots termins “importētājs”, bet gan atsauce “jebkura [cita] persona, kas [produktu] laiž tirgū”.

(39)  Izņemot pirotehnisko izstrādājumu gadījumā. Taču saskaņā ar regulas 4. un 5. pantu pilnvaroto pārstāvi var iecelt arī attiecībā uz pirotehniskajiem izstrādājumiem; šādā gadījumā tam ir jāpilda 4. pantā uzskaitītie uzdevumi.

(40)  Tiesību akts par RoHS nosaka, ka jāsadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nodrošinātu atbilstību (8. panta b) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.)), savukārt tiesību akts par droniem nosaka, ka jāsadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu neatbilstību un drošības riskus (7. panta 2. punkta c) apakšpunkts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/945 (2019. gada 12. marts) par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (OV L 152, 11.6.2019., 1. lpp.)).

(41)  Attiecīgi Direktīvas 2000/14/EK II pielikums, Direktīvas 2006/42/EK II pielikuma 1.A.1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.), III pielikums.

(42)  Attiecīgi Direktīvas 2000/14/EK 4. panta 1. punkts, Direktīvas 2006/42/EK 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts un Regulas (ES) Nr. 305/2011 7. pants.

(43)  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.) 2. panta 1. punktā.

(44)  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/644 (2018. gada 18. aprīlis) par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem (OV L 112, 2.5.2018., 19. lpp.) 2. panta 2. punktā.

(45)  Ja tirgus uzraudzības iestādei ir grūtības to izdarīt, tā var lūgt attiecīgās dalībvalsts iestādes palīdzību, izmantojot regulas VI nodaļā paredzētās procedūras un ievērojot tajā izklāstītos noteikumus.

(46)  Saskaņā ar regulas 7. panta 1. punktu uzņēmējiem (kas definēti 3. pantā) ir pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar noteiktām darbībām. Regulas 24. apsvērumā ir norādīts, ka tas ietver to uzņēmēju kontaktinformācijas sniegšanu pēc iestāžu pieprasījuma, kuri veic uzdevumus saistībā ar produktiem, uz ko attiecas noteikti Savienības saskaņošanas tiesību akti, ja šāda informācija tiem ir pieejama.

(47)  Piemēram, ja uz produkta vai tā pavaddokumentā ir norādīts 4. pantā minētā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums un kontaktinformācija, taču pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka šī informācija ir nepatiesa, piemēram, norādītā adrese neeksistē vai adresē nav atrodams norādītais uzņēmējs.

(48)  Parasti tas ir ražotājs (izņemot gadījumus, kad ražotājs nav plānojis laist produktus ES tirgū, taču to ir izdarījis kāds cits uzņēmējs). Tas ir iespējams tikai tad, ja ražotāju var identificēt un ir pieejama tā kontaktinformācija.