lauku saimniecības vispārējā snieguma un ilgtspējas uzlabošana, ko jo īpaši panāk, samazinot ražošanas izmaksas vai uzlabojot un pārkārtojot ražošanu;

dabiskās vides, higiēnas apstākļu vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana;

ar lauksaimniecības attīstīšanu, pielāgošanu un modernizēšanu saistītas infrastruktūras izveide un uzlabošana, kas ietver piekļuvi lauku saimniecības zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, energoefektivitāti, apgādi ar ilgtspējīgu enerģiju un ūdens un enerģijas taupīšanu;

tāda ražošanas potenciāla atjaunošana, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, aizsargājamie dzīvnieki, un iepriekš minēto notikumu un faktoru nodarīta kaitējuma profilakse; ja kaitējumu var sasaistīt ar klimata pārmaiņām, labuma guvēji attiecīgā gadījumā atjaunošanā iekļauj pasākumus, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

ieguldījums klimata pārmaiņu mīkstināšanā un klimatadaptācijā, kas ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un oglekļa sekvestrēšanas uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgas enerģijas un energoefektivitātes veicināšanu;

aprites bioekonomikas sekmēšana un dabas resursu, piemēram, ūdens, augsnes un gaisa, ilgtspējīgas attīstības un efektīvas apsaimniekošanas veicināšana, arī mazinot atkarību no ķimikālijām;

biodaudzveidības zuduma apturēšanas un apvēršanas veicināšana, ekosistēmu pakalpojumu uzlabošana un dzīvotņu un ainavu saglabāšana.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, tai skaitā investīcijas pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanā vai strukturēto kabeļu ievilkšanā datu tīklu vajadzībām un, ja vajadzīgs, pasīvā tīkla palīgdaļā privātīpašumā ārpus ēkas; turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ilgtspējīgu enerģiju, energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

izdevumi par neienesīgām investīcijām, kas saistītas ar konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā;

apūdeņošanas gadījumā – tādu investīciju izmaksas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

atbalstu investīcijām pārgūta ūdens izmantošanā par alternatīvu ūdensapgādi drīkst piešķirt tikai tad, ja šāda ūdens piegāde un izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 ( 14 );

attiecībā uz investīcijām, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kam kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības, augiem kaitīgie organismi vai aizsargājamie dzīvnieki, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās par lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošanu tādā līmenī, kāds tas bija pirms attiecīgajiem notikumiem;

attiecībā uz investīcijām, kuru mērķis ir dabas katastrofu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku slimību, augiem kaitīgo organismu vai aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma profilakse, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas par konkrētām preventīvām darbībām.

maksājumtiesību iegādi;

viengadīgo augu iegādi un stādīšanu, izņemot atbalstu, kas sedz 6. punkta h) apakšpunktā minētās izmaksas;

nosusināšanas darbiem;

dzīvnieku iegādi, izņemot atbalstu, kas sedz 6. punkta h) apakšpunktā minētās izmaksas, un ganu suņu iegādi;

instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.

investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā, vai ar dzīvnieku labturību;

gados jaunu lauksaimnieku veiktas investīcijas;

investīcijas tālākajos reģionos vai Egejas jūras nelielajās salās.

neienesīgas investīcijas, kas saistītas ar 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

investīcijas, kas domātas 3. punkta d) apakšpunktā minētajai ražošanas potenciāla atjaunošanai, un investīcijas, kas saistītas ar dabas katastrofu, ārkārtēju notikumu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma profilaksi un riska mazināšanu.

80 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par investīcijām apūdeņošanā, kuras lauku saimniecībā veic atbilstoši 6. punkta f) apakšpunkta iii) punktam;

100 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par investīcijām ārpus lauku saimniecības esošā infrastruktūrā, kas izmantojama apūdeņošanai;

65 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par citām investīcijām apūdeņošanā, kuras veic lauku saimniecībā.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, tai skaitā investīcijas pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanā vai strukturēto kabeļu ievilkšanā datu tīklu vajadzībām un, ja vajadzīgs, pasīvā tīkla palīgdaļā privātīpašumā ārpus ēkas; turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas.

investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti 14. panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā, vai ar dzīvnieku labturības uzlabojumu;

gados jaunu lauksaimnieku veiktas investīcijas;

investīcijas tālākajos reģionos vai Egejas jūras nelielajās salās.

ražotāju organizācijām, subjektiem vai struktūrām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tāpēc faktiski uzskatāmi par vienu ražotāju;

lauksaimnieku apvienībām, kuras savu biedru saimniecībās veic uzdevumus, piemēram, sniedz savstarpējo atbalstu, lauku saimniecības aizvietošanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču nav iesaistītas piegāžu kopīgā pielāgošanā tirgum;

ražotāju grupām, organizācijām vai apvienībām, kuru mērķi nav saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 152. panta 3. punktu vai 156. pantu.

piemērotu telpu īres izmaksas;

biroja aprīkojuma iegādes izmaksas;

administratīvā personāla izmaksas;

pieskaitāmās izmaksas un juridiskās un administratīvās maksas;

datortehnikas iegādes un datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes vai izmantošanas maksas.

atbalsts jaunai dalībai kvalitātes shēmās, ja tas atbilst šā panta 2.–6. punktā un I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem;

atbalsts ar kvalitātes shēmām saistīto obligāto kontroles pasākumu izmaksu segšanai, kad kompetentā iestāde veic šos pasākumus atbilstīgi Savienības vai valsts tiesību aktiem vai tie tiek veikti šīs iestādes vārdā, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktā un I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem;

atbalsts tirgus izpētes darbību, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksu vai kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksu segšanai, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 6., 7. un 8. punktā un I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar:

lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmas, to vidū lauku saimniecību sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis atzinušas par atbilstošām šādiem nosacījumiem:

brīvprātīgas lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām” ( 19 ).

profesionālās izglītības un prasmju apguves darbību, to vidū mācību kursu, darbsemināru, konferenču un padomdošanas, kā arī demonstrējumu pasākumu vai informēšanas darbību organizēšanas izmaksas;

dalībnieku ceļa, izmitināšanas un dienas naudas izdevumi;

aizvietošanas pakalpojumu izmaksas dalībnieku prombūtnes laikā;

demonstrējumu projektu gadījumā – šādas ar investīcijām saistītas izmaksas:

pienākumi, kas izriet no tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un LLVS standartiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā;

prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK ( 20 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 ( 21 ), Regulu (ES) 2016/2031, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 ( 22 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 ( 23 ) 55. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK ( 24 );

lauksaimnieciskās prakses, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minētas paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” ( 25 );

risku novēršana un pārvaldība;

modernizācija, konkurētspējas stiprināšana, nozariska integrācija, orientēšanās uz tirgu un uzņēmējdarbības un inovācijas popularizēšana, jo īpaši EIP darbības grupu projektu sagatavošanas un īstenošanas vajadzībām;

Regulas (ES) 2021/2115 114. panta b) punktā minētās digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā;

ilgtspējīga barības vielu pārvaldība, kas ietver prasību vēlākais no 2024. gada sākt izmantot Regulas (ES) 2021/2115 15. panta 4. punktā minēto Lauku saimniecību ilgtspējas rīku attiecībā uz barības vielām;

nodarbinātības apstākļi un darba devēju pienākumi, kā arī darba aizsardzība un sociālais atbalsts lauksaimniecības kopienās;

ilgtspējīga barības ražošana, barības izvērtēšana barības vielu satura un barības vērtības ziņā, vajadzībām atbilstošas lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas dokumentēšana, plānošana un kontrole.

konkursu, gadatirgu vai izstāžu organizēšanu un dalību tajos;

publikācijām, kuru mērķis ir uzlabot plašākas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem.

dalības maksas;

ceļa izdevumi un to dzīvnieku un produktu transportēšanas izdevumi, kurus aptvers noieta veicināšanas darbība;

izmaksas par publikācijām un tīmekļa vietnēm, kurās pasākums izziņots;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas;

simboliskas balvas, kuru vērtība nepārsniedz 3 000  EUR par balvu vienam konkursa uzvarētājam.

izmaksas par publikācijām drukātos un elektroniskos medijos, tīmekļa vietnēm un elektroniskos medijos, radio vai televīzijā redzamiem sižetiem, kuru mērķis ir sniegt faktuālu informāciju par labuma guvējiem, kas nāk no konkrēta reģiona vai ražo konkrētu lauksaimniecības produktu, ja informācija ir neitrāla un visiem attiecīgajiem labuma guvējiem ir vienādas iespējas tikt atspoguļotiem publikācijā;

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu attiecībā uz:

natūrā;

kā kompensāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās labuma guvējam;

attiecībā uz atbalstu par simboliskām balvām – arī skaidrā naudā.

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums uzskatāms par dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem;

starp dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība.

šā panta 8. punktā minēto ienākumu zaudējumu, kas radies lauksaimniecības produkcijas un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu pilnīgas vai daļējas iznīcināšanas rezultātā;

šā panta 9. punktā minēto mantisko kaitējumu.

rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

atbalstu maksā tikai saistībā ar dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem pastāv Savienības vai valsts noteikumi neatkarīgi no tā, vai tie noteikti normatīvajos vai administratīvajos aktos;

tas ir daļa no:

veselības pārbaudēm;

analīzēm, ieskaitot in-vitro diagnostiku;

testiem un citiem skrīninga pasākumiem, tai skaitā TSE un GSE testiem;

dzīvnieku vakcīnu, zāļu, ārstniecības vielu, augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu iegādi, uzglabāšanu, izplatīšanu un ievadīšanu;

dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu vai dzīvnieku produktu un augu iznīcināšanu profilakses nolūkos, kā arī saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu, dezinfekciju un dezinsekciju;

biodrošības pasākumu noteikšanu vai uzlabošanu.

testiem un citiem skrīninga pasākumiem, tai skaitā TSE un GSE testiem, dzīvnieku slimību gadījumā;

dzīvnieku vakcīnu, zāļu, ārstniecības vielu, augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu un ar tiem saistīto produktu iznīcināšanu vai augu iznīcināšanu, arī attiecībā uz augiem un dzīvniekiem, kuri mirst vai tiek iznīcināti vakcinācijas vai citu pasākumu rezultātā, kuri veikti pēc kompetento publisko iestāžu rīkojuma;

ar patogēna vai vektora epidemioloģiju un īpašībām pamatotu saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu, dezinfekciju un dezinsekciju.

to dzīvnieku tirgus vērtību, kuri nokauti, izbrāķēti vai miruši, vai tādu ar šiem dzīvniekiem saistītu produktu vai tādu augu tirgus vērtību, kuri iznīcināti:

ienākumu zaudējumu, ko rada karantīnas noteikumu ievērošana un ganāmpulka vai stādījumu atjaunošanas grūtības un obligātā augmaiņa, kas noteikta kā daļa no publiskas programmas vai pasākuma, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

izmaksas par tāda aprīkojuma aizstāšanu, kurš iznīcināts saskaņā ar dalībvalsts kompetento iestāžu rīkojumu.

visas izmaksas, kas nav radušās tieši dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgā organisma dēļ un kas labuma guvējam būtu radušās arī citā gadījumā;

visus ieņēmumus, kuri gūti, pārdodot produktus, kas saistīti ar profilakses vai izskaušanas nolūkos pēc kompetento iestāžu rīkojuma nokautiem vai izbrāķētiem dzīvniekiem un iznīcinātiem augiem.

dzīvnieku slimības gadījumā – oficiāli atzinusi uzliesmojumu;

augiem kaitīgo organismu gadījumā – oficiāli atzinusi klātbūtni.

administratīvās izmaksas par ciltsgrāmatu iekārtošanu un uzturēšanu;

izmaksas par testiem, ko trešās personas vai to uzdevumā veic, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic ganāmpulka īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras kontroles;

kritušo dzīvnieku aizvākšanas izmaksas;

kritušo dzīvnieku iznīcināšanas izmaksas;

kritušo dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas, ja atbalsts tiek finansēts no maksām vai obligātajām iemaksām, kas paredzētas šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas finansēšanai, ar nosacījumu, ka šādas maksas vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei;

kritušo dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas, ja ir noteikts pienākums veikt attiecīgo kritušo dzīvnieku TSE testus vai ja notiek 26. panta 3. punktā minētas dzīvnieku slimības uzliesmojums.

70 % no 2. punkta b) apakšpunktā minēto testu izmaksām;

75 % no 2. punkta d) apakšpunktā minētajām izmaksām, kas saistītas ar iznīcināšanu;

100 % no 2. punkta a) apakšpunktā minētajām administratīvajām izmaksām un 2. punkta c), e) un f) apakšpunktā minētajām izmaksām, kas saistītas ar aizvākšanu un iznīcināšanu.

nerada šķēršļus apdrošināšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai;

neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko piedāvā viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa;

tam nepiemēro nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar attiecīgajā dalībvalstī iedibinātu sabiedrību.

dabas katastrofas;

dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

dzīvnieku slimības, augiem kaitīgie organismi vai aizsargājamie dzīvnieki;

vai lai kompensētu apdrošināšanas prēmijas, kas maksātas par apdrošināšanu, kura sedz kritušo dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas.

kompensē tikai 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas izmaksas;

nepieprasa un nenorāda konkrētu turpmākās lauksaimnieciskās produkcijas veidu vai daudzumu.

tas ir dalībvalsts kompetentās iestādes akreditēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

tam ir pārredzama politika attiecībā uz iemaksām tajā un izmaksām no tā;

tam ir skaidri noteikumi, kuri nosaka atbildību par jebkuru radušos parādu.

“saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un dzīvotspējīgu sugas vai savvaļā pārgājušas šķirnes populāciju uzturēšana un atkopšanās tās dabiskajā vidē un – attiecībā uz domesticētu dzīvnieku šķirnēm vai kultivētām augu sugām – lauksaimnieciskajā vidē, kurā izveidojušās to atšķirīgās īpašības;

“saglabāšana lauku saimniecībā” ir saglabāšana in situ un attīstīšana lauku saimniecības mērogā;

“saglabāšana ex situ” ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

“ex situ kolekcija” ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, kuru uztur ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

audzēt vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekus;

saglabāt to augu ģenētiskos resursus, kuri dabiski pielāgojušies vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kurus apdraud ģenētiskā erozija.

mērķorientētas darbības: darbības, kuras veicina ģenētisko resursu saglabāšanu in situ un ex situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā, ieskaitot tīmeklī balstītus uzskaitījumus, kas aptver patlaban in situ saglabātus ģenētiskos resursus un ex situ kolekcijas un datubāzes;

saskaņotas darbības: darbības, kas sekmē dalībvalstu kompetento organizāciju apmainīšanos ar informācijas par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības lauksaimniecībā;

pavaddarbības: informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

ūdens, barība un dzīvnieku kopšana saskaņā ar dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

turēšanas apstākļi, kas uzlabo dzīvnieku komfortu un pārvietošanās brīvību, piemēram, lielāka vienam dzīvniekam atvēlētā platība, grīdas segums, dabiskais apgaismojums, mikroklimata kontrole, kā arī turēšanas apstākļi, piemēram, brīva atnešanās vai dzīvnieku turēšana grupās atkarībā no dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

apstākļi, kas atļauj dabiskās uzvedības izpausmes, piemēram, dzīves vides apstākļu uzlabošana vai vēlīna atšķiršana no mātes;

iespējas atrasties ārpus telpām un ganīties;

prakse, kas palielina dzīvnieku izturību un ilgmūžību, arī lēnaudzīgām šķirnēm;

prakse, kas nepieļauj dzīvnieku kropļošanu vai kastrāciju. Konkrētos gadījumos, kad dzīvnieku kropļošana vai kastrācija tiek uzskatīta par vajadzīgu, jāizmanto anestēzijas līdzekļi, pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti vai imūnkastrācija;

sanitārie pasākumi, ko veic nepārnēsājamu slimību profilakses nolūkā un kas neprasa izmantot tādas ārstnieciskas vielas kā vakcīnas, insekticīdi vai pretparazītu zāles.

sadarbība starp dažādiem lauksaimniecības nozares un pārtikas ķēdes uzņēmumiem un citiem dalībniekiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, arī ražotāju grupām, kooperatīviem un starpnozaru organizācijām, kas sekmē lauku attīstības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanu;

kopu un tīklu veidošana;

lauku saimniecības pēctecība, jo īpaši paaudžu maiņa lauku saimniecības līmenī (atbalstu piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši vai līdz darbības beigām būs sasnieguši pensionēšanās vecumu, ko attiecīgā dalībvalsts noteikusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem).

izmēģinājuma projekti;

jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrāde lauksaimniecības un pārtikas nozarē, ciktāl tas attiecas uz lauksaimniecības produktiem;

lauksaimniecības nozarē darbojošos mazo ekonomikas dalībnieku sadarbība kopīgu darba procesu organizēšanā un iekārtu un resursu kopīgā izmantošanā;

piegādes ķēdes dalībnieku horizontāla un vertikāla sadarbība ar mērķi izveidot un attīstīt īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus;

vietējā kontekstā veikti noieta veicināšanas pasākumi, kas saistīti ar īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu attīstību;

kolektīva rīcība, ko īsteno, lai mīkstinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām;

kopīga pieeja vidiskiem projektiem un pašreizējai vidiskajai praksei, ieskaitot ūdens resursu efektīvu apsaimniekošanu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu ( 28 ) un lauksaimniecības ainavu saglabāšanu;

piegādes ķēdes dalībnieku horizontāla un vertikāla sadarbība tādas biomasas ilgtspējīgā nodrošināšanā, kas paredzēta izmantošanai pārtikas ražošanā, ja tiek ražoti lauksaimniecības produkti, un enerģijas ražošanai pašpatēriņam;

tādu vietējās attīstības stratēģiju īstenošana, kuras Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā nav minētas, jo īpaši tad, ja tās īsteno publisko un privāto partneru grupas, kas nav minētas Regulas (ES) 2021/1060 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, mācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot sadarbības projektu;

izmaksas par attiecīgā apgabala izpēti, priekšizpēti un darījumdarbības plāna izstrādi vai tādas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kas nav Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā minētā stratēģija;

sadarbības kārtējās izmaksas;

īstenojamo darbību izmaksas, arī ar iedzīvināšanu saistītās izmaksas;

noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

Natura 2000 ietilpstošas lauksaimniecības platības;

citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas ar vidiskiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz lauksaimniecību un palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu; šīs platības nepārsniedz 5 % no noteiktajām Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst attiecīgā KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā tvērumā.

relevantās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā;

relevantās minimālās prasības, kas noteiktas attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī citas relevantas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

nosacījumus, kas noteikti lauksaimniecības platības uzturēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

visa saimniecības ganību platība tiek apsaimniekota un uzturēta tā, lai nepieļautu ne pārmērīgu, ne nepietiekamu noganīšanu;

lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu nosaka, ņemot vērā visus saimniecībā turētos ganību dzīvniekus vai – ja saistības paredz ierobežot barības vielu noplūdi – visus saimniecībā turētos dzīvniekus, kas ir konkrēto saistību izpildei relevanti.

relevantās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā;

relevantās minimālās prasības, kas noteiktas attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un citas relevantas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

nosacījumus, kas noteikti lauksaimniecības platības uzturēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 2. punktu.

izmaksas par investīcijām materiālajos aktīvos;

kapitalizētie darbi.

to izmaksā tikai tad, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums ir uzskatāms par dabas katastrofu;

starp dabas katastrofu un attiecīgajam uzņēmumam nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība.

šā panta 8. punktā minēto ienākumu zaudējumu, kas radies lauksaimnieciskās produkcijas un ražošanas līdzekļu pilnīgas vai daļējas iznīcināšanas rezultātā;

šā panta 9. punktā minēto mantisko kaitējumu.

rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad notikusi dabas katastrofa, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

ka atbalstāmais projekts ir jāīsteno;

atbalstāmā projekta mērķi;

atbalstāmā projekta gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas datums;

atbalstāmā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā;

ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē.

personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā; ja šādu instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ēku un zemes izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā, un ar šādiem nosacījumiem:

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kuri iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta vajadzībām;

citas pieskaitāmās izmaksas un pamatdarbības izdevumi, ieskaitot materiālu, piederumu un līdzīgu preču izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, mācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot EIP darbības grupas projektu;

apstiprināto darbību īstenošanas izmaksas;

grupas sadarbības pasākumu sagatavošanas un īstenošanas izmaksas;

kārtējās izmaksas, kas saistītas ar EIP darbības grupas projekta īstenošanas pārvaldību;

izmaksas par EIP kopienas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu projektus, un palīdzēt potenciālajiem labuma guvējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot zemes iegādi gadījumos, kad atbalstu piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

stādmateriāla un reproduktīvā materiāla izmaksas;

stādīšanas izmaksas un ar stādīšanu tieši saistītas izmaksas;

izmaksas par citām saistītajām darbībām, piemēram, par sējeņu uzglabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

pirmajā gadā bojāgājušo koku aizstāšanas izmaksas un, ja bojāgājušo koku skaits ir neliels, pirmajos gados pēc stādīšanas bojāgājušo koku aizstāšanas izmaksas. Izmaksas par bojāgājušo koku aizstāšanu lielā apmērā drīkst atbalstīt tikai saskaņā ar 43. pantu.

īscirtmeta atvasājos audzējami koki;

Ziemassvētku eglītes;

enerģijas ražošanai domāti ātraudzīgi koki;

sugas, kas attiecīgajā apgabalā nav vietējās sugas, izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā;

investīcijas pirmreizējā apmežošanā, kuras nav saderīgas ar klimata un vides mērķiem saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri iestrādāti Viseiropas Pamatnostādnēs par pirmreizējo un atkārtoto apmežošanu ( 30 ).

izvēloties stādāmās sugas, platības un izmantojamās metodes, nepieļauj jutīgu dzīvotņu, piemēram, kūdrāju un mitrāju, nepiemērotu apmežošanu un negatīvu ietekmi uz platībām ar augstu ekoloģisko vērtību, tai skaitā platībām, kurās piekopj augstas dabas vērtības lauksaimniecību. Ievērojot Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK, teritorijās, kas noteiktas par Natura 2000 teritorijām, ir atļauta tikai pirmreizējā apmežošana, kas ir saderīga ar attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas mērķiem un ir saskaņota ar dalībvalsts iestādi, kura atbild par Natura 2000 īstenošanu;

izvēloties koku sugas, varietātes, ekotipus un proveniences, ņem vērā vajadzību panākt noturību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām un augsnes un hidroloģiskos apstākļus attiecīgajā apgabalā, kā arī sugu invazīvo raksturu vietējos apstākļos, kā to noteikušas dalībvalstis. Labuma guvējam ir pienākums sargāt un kopt mežu vismaz tikmēr, kamēr tiek maksāta piemaksa par lauksaimniecībā negūtajiem ienākumiem un uzturēšanu. Tas attiecīgā gadījumā ietver kopšanu, retināšanu vai noganīšanu, lai nodrošinātu meža tālāko attīstību, konkurējošās zālaugu veģetācijas regulēšanu un ugunsbīstama pameža materiāla uzkrāšanās novēršanu. Attiecībā uz ātraudzīgām sugām dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo laiku līdz koku gāšanai. Minimālais laiks ir vismaz 8 gadi, bet maksimālais laiks nepārsniedz 20 gadus;

gadījumos, kad sarežģītu augsnes, vides vai klimatisko apstākļu, arī vides degradācijas, dēļ nav gaidāms, ka, stādot daudzgadīgus kokaugus, tiks izveidots meža segums, kas definēts saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, attiecīgā dalībvalsts var atļaut labuma guvējam izveidot citu kokaugu veģetācijas segumu, piemēram, no vietējiem apstākļiem piemērotiem krūmkokiem vai krūmiem. Labuma guvējs nodrošina tāda paša līmeņa kopšanu un aizsardzību, kāda ir piemērojama mežiem;

ja pirmreizējās apmežošanas darbību rezultātā tiek izveidoti meži, kuru platība pārsniedz noteiktu robežvērtību, kas jānosaka dalībvalstīm, šāda darbība ietver vai nu:

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot zemes iegādi gadījumos, kad atbalstu piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja a) un b) apakšpunktā minētie izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

koku stādīšanas izmaksas, ieskaitot izmaksas par stādāmo materiālu, stādīšanu, sējeņu uzglabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

esošo mežu vai citu kokaugiem klātu zemju pārveidošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas par koku gāšanu, retināšanu un atzarošanu un aizsardzību pret ganību dzīvniekiem;

citas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar agromežsaimniecības sistēmas izveidi, reģenerāciju vai atjaunošanu, piemēram, priekšizpētes, izveidošanas plāna, augsnes pārbaudes, augsnes sagatavošanas un aizsardzības izmaksas;

meža ganību, proti, noganīšanas sistēmas, laistīšanas un aizsargiekārtojumu izmaksas;

izmaksas par vajadzīgo apstrādi, kas saistīta ar agromežsaimniecības sistēmas izveidi, reģenerāciju vai atjaunošanu, tostarp laistīšanu un apgriešanu;

izmaksas par stādījumu atjaunošanu pirmajā gadā pēc agromežsaimniecības sistēmas izveides, reģenerācijas vai atjaunošanas.

vietējie augsnes, klimata un vides apstākļi;

mežsaimniecībā izmantojamās sugas;

vajadzība nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

aizsardzības infrastruktūras izveides izmaksas, ugunsdrošības joslu gadījumā – arī uzturēšanas izmaksas;

izmaksas par vietējiem, nelielā mērogā veiktiem ugunsgrēku vai citu dabisku apdraudējumu profilakses pasākumiem, ieskaitot izmaksas par ganību dzīvnieku izmantošanu, piemēram, nojumēm, laistīšanu, žogiem un dzīvnieku pārvadāšanu;

meža ugunsgrēku, kaitīgo organismu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanas un uzlabošanas izmaksas;

izmaksas par tāda mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu, kuram kaitējumu nodarījuši ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi.

attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka ir noticis ugunsgrēks, dabas katastrofa, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgo organismu savairošanās, katastrofāls notikums vai ar klimata pārmaiņām saistīts notikums, un labuma guvēji attiecīgā gadījumā iesniedz pierādījumus par piemērotiem riska pārvaldības instrumentiem, kas izmantojami, lai nākotnē novērstu kaitējuma cēloniskā notikuma iespējamo atkārtošanos;

attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka ir īstenoti Regulai (ES) 2016/2031 atbilstoši pasākumi, lai apkarotu, izskaustu vai ierobežotu augiem kaitīgo organismu;

attiecībā uz atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu labuma guvēji iesniedz pierādījumus, ka šāda atjaunošana ietvers pasākumus, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, izņemot gadījumus, kad šādi pielāgošanās pasākumi ir neatņemama shēmas daļa un attiecas uz visiem labuma guvējiem.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot zemes iegādi gadījumos, kad atbalstu piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas;

stādmateriāla un reproduktīvā materiāla izmaksas;

stādīšanas izmaksas un ar stādīšanu tieši saistītas izmaksas;

izmaksas par citām saistītajām darbībām, piemēram, par sējeņu uzglabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

pirmajā gadā bojāgājušo koku aizstāšanas izmaksas un, ja bojāgājušo koku skaits ir neliels, pirmajos gados pēc stādīšanas bojāgājušo koku aizstāšanas izmaksas. Izmaksas par bojāgājušo koku aizstāšanu lielā apmērā drīkst atbalstīt tikai saskaņā ar 43. pantu.

Natura 2000 ietilpstošas meža platības;

ainavas elementi, kas sekmē Direktīvas 92/43/EEK 10. panta īstenošanu un aizņem ne vairāk kā 5 % no platībām, kuras iekļautas Natura 2000 tīklā un ietilpst attiecīgā stratēģiskā plāna teritoriālajā tvērumā.

zināšanu apmaiņas vai informēšanas darbības organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

demonstrējumu projektu gadījumā – šādas ar investīcijām saistītas izmaksas:

dalībnieku ceļa, izmitināšanas un dienas naudas izdevumi.

piekļuvi meža zemei;

zemes konsolidāciju un uzlabošanu;

apgādi ar ilgtspējīgu enerģiju, energoefektivitāti, ūdensapgādi un ūdens taupīšanu;

lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu tehnikas vietā;

starpkrautuvju izveidi.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot vides saglabāšanas nolūkā veiktu zemes iegādi gadījumos, kad atbalstu piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, arī lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu tehnikas vietā, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

meža apsaimniekošanas plānu un līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

izmaksas, kas 5. punkta a) un b) apakšpunktā nav minētas un ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas maksas;

apgrozāmais kapitāls.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot vides saglabāšanas nolūkā veiktu zemes iegādi gadījumos, kad atbalstu piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

meža apsaimniekošanas plānu un līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

ar izpirkumnomas līgumiem saistītas izmaksas, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas maksas;

apgrozāmais kapitāls.

investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti 14. panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā;

investīcijas tālākajos reģionos vai Egejas jūras nelielajās salās.

“saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un dzīvotspējīgas sugas populācijas uzturēšana un atkopšanās tās dabiskajā vidē;

“saglabāšana meža saimniecībā” ir saglabāšana in situ un attīstība meža saimniecības mērogā;

“saglabāšana ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

“kolekcija ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko uztur ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

mērķorientētas darbības: darbības, kuras veicina ģenētisko resursu saglabāšanu in situ un ex situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu mežsaimniecībā, ieskaitot tīmeklī balstītus uzskaitījumus, kas aptver patlaban in situ (arī meža saimniecībā) saglabātus ģenētiskos resursus un ex situ kolekcijas un datubāzes;

saskaņotas darbības: darbības, kas veicina dalībvalstu kompetento organizāciju apmainīšanos ar informāciju par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības mežsaimniecībā;

papildinošas darbības: informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

izmaksas par piemērotu telpu īri par tirgus cenām;

biroja aprīkojuma iegādes izmaksas;

administratīvā personāla izmaksas un kvalificēta meža apsaimniekotāja izmaksas;

pieskaitāmās izmaksas un juridiskās un administratīvās maksas;

datortehnikas iegādes un datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes vai izmantošanas izmaksas;

telpu iegādes gadījumā – summa, kas atbilst tirgus cenām atbilstošām nomas izmaksām.

dažādu mežsaimniecības nozares uzņēmumu un citu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē darbojošos dalībnieku, arī ražotāju grupu un kooperatīvu, sadarbība, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus Regulas (ES) 2021/2115 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus;

kopu un tīklu veidošana.

izmēģinājuma projekti;

jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrāde mežsaimniecības nozarē;

mežsaimniecības nozarē darbojošos mazo ekonomikas dalībnieku sadarbība kopīgu darba procesu organizēšanā un iekārtu un resursu kopīgā izmantošanā;

piegādes ķēdes dalībnieku horizontāla un vertikāla sadarbība ar mērķi izveidot un attīstīt īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus;

vietējā kontekstā veikti noieta veicināšanas pasākumi, kas saistīti ar īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu attīstību;

kolektīva rīcība, ko īsteno, lai mīkstinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām;

tādu vietējās attīstības stratēģiju īstenošana, kuras Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā nav minētas, jo īpaši tad, ja tās īsteno publisko un privāto partneru grupas, kas nav tās pašas regulas 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

izmaksas par attiecīgā apgabala izpēti, priekšizpēti un darījumdarbības plāna izstrādi vai tādas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kas nav Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā minētā stratēģija;

sadarbības kārtējās izmaksas, piemēram koordinatora atalgojums;

īstenojamo darbību izmaksas;

noieta veicināšanas pasākumu izmaksas;

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu sagatavošanas izmaksas.

to saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 KLP stratēģiskā plāna satvarā piešķir vienā no šādiem veidiem:

tas ir identisks ar relevanto pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskajā plānā.

investīcijas visu veidu infrastruktūras izveidošanā, uzlabošanā vai paplašināšanā ar attiecināmajām izmaksām, kas nepārsniedz 2 miljonus EUR (“maza mēroga infrastruktūra”), izņemot investīcijas atjaunīgajā enerģijā, energoefektivitātē un platjoslas infrastruktūrā, kas nav atbalsttiesīgas;

investīcijas lauku iedzīvotājiem paredzētu vietējo pamatpakalpojumu, ieskaitot sociālos pakalpojumus, brīvā laika pavadīšanu un kultūru, un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidošanā, uzlabošanā un paplašināšanā;

investīcijas atpūtas infrastruktūrā, tūrisma informācijā un maza mēroga tūrisma infrastruktūrā, ko izmanto sabiedrība;

investīcijas, kas saistītas ar ciematu, lauku ainavu un augstas dabas vērtības teritoriju kultūras un dabas mantojuma uzturēšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, arī attiecībā uz sociālekonomiskajiem aspektiem, kā arī ar vidiskuma izpratnes veidošanas darbībām;

investīcijas, kuru mērķis ir darbību pārvietošana un ēku vai citu lauku apdzīvotajās vietās vai to tuvumā esošu objektu pārveidošana, lai uzlabotu dzīves kvalitāti apdzīvotajā vietā vai tās vidisko sniegumu.

ar lauku apvidiem un to pamatpakalpojumiem un ar augstas dabas vērtības teritorijām saistīto attīstības un pārvaldības plānu izstrādes un atjaunināšanas izmaksas;

ar kultūras un dabas mantojumu, lauku ainavām un augstas dabas vērtības teritorijām saistītu pētījumu sagatavošanas izmaksas;

izmaksas par investīcijām materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

ar vidiskuma izpratnes veidošanas darbībām saistītas izmaksas.

to saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 KLP stratēģiskā plāna satvarā piešķir vienā no šādiem veidiem:

tas ir identisks ar relevanto pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskajā plānā.

lauksaimnieki vai lauku mājsaimniecības locekļi lauku apvidos, kuri dažādo darbību, uzsākot nelauksaimnieciskas darbības;

lauku apvidu mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi;

fiziskas personas lauku apvidos.

to saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 KLP stratēģiskā plāna satvarā piešķir vienā no šādiem veidiem:

tas ir identisks ar attiecīgo intervenci, kas paredzēta a) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskajā plānā.

kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012;

kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, to vidū sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

brīvprātīgas pārtikas produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām” ( 32 ).

to saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 KLP stratēģiskā plāna satvarā piešķir vienā no šādiem veidiem:

tas ir identisks ar relevanto pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskajā plānā.

tās izstrādātas, lai mudinātu patērētājus iegādāties pārtikas preces vai kokvilnu, uz kuru attiecas kāda no 57. panta 3. punktā minētajām kvalitātes shēmām;

tās vērš uzmanību uz pārtikas produkta vai kokvilnas īpašībām vai priekšrocībām, jo īpaši uz to kvalitāti, konkrēto ražošanas metodi, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un saudzīgu attieksmi pret vidi saistībā ar attiecīgo kvalitātes shēmu.

to saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 KLP stratēģiskā plāna satvarā piešķir vienā no šādiem veidiem:

tas ir identisks ar relevanto pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskajā plānā.

sadarbība starp uzņēmumiem un citiem dalībniekiem, kas minēti šā panta 3. punktā;

kopu un tīklu veidošana.

izmēģinājuma projekti;

jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrāde pārtikas nozarē;

mazo ekonomikas dalībnieku sadarbība kopīgu darba procesu organizēšanā, iekārtu un resursu kopīgā izmantošanā un ar lauku tūrismu saistītu tūrisma pakalpojumu attīstībā un/vai tirgvedībā;

piegādes ķēdes dalībnieku horizontāla un vertikāla sadarbība ar mērķi izveidot un attīstīt īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus;

vietējā kontekstā veikti noieta veicināšanas pasākumi, kas saistīti ar īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu attīstību;

kolektīva rīcība, ko veic, lai mīkstinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām;

kopīga pieeja vidiskiem projektiem un pašreizējām vidiskajām praksēm, ieskaitot ūdens resursu efektīvu apsaimniekošanu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu un lauksaimniecības ainavu saglabāšanu;

piegādes ķēdes dalībnieku horizontāla un vertikāla sadarbība tādas biomasas ilgtspējīgā nodrošināšanā, kas paredzēta izmantošanai pārtikas un enerģijas ražošanā un rūpnieciskos procesos;

tādu vietējās attīstības stratēģiju īstenošana, kuras Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 19. punktā nav definētas un palīdz sasniegt vienu vai vairākas Savienības lauku attīstības prioritātes, jo īpaši tad, ja tās īsteno publisko un privāto partneru grupas, kas nav noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

lauksaimniecības darbību dažādošana, uzsākot darbības, kas saistītas ar veselības aprūpi, sociālo integrāciju, kopienas atbalstītu lauksaimniecību un izglītošanu vides un pārtikas jautājumos;

viedo ciematu stratēģiju īstenošana.

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, mācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot sadarbības projektu;

izmaksas par attiecīgā apgabala izpēti, priekšizpēti un darījumdarbības plāna izstrādi vai tādas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kas nav Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā minēta stratēģija;

izmaksas par attiecīgā apgabala iedzīvināšanu, lai būtu iespējams īstenot kolektīvu teritoriālo projektu; kopu gadījumā iedzīvināšana var aptvert arī dalībnieku tīklu veidošanu un jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

sadarbības kārtējās izmaksas, piemēram koordinatora atalgojums;

konkrētu projektu tiešās izmaksas, kas saistītas ar darījumdarbības plāna, vidiska plāna, vietējās attīstības stratēģijas, kas nav Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā minēta stratēģija, vai citu uz inovāciju vērstu darbību, tai skaitā testēšanas, īstenošanu;

noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, mācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot SVVA stratēģiju;

apstiprināto darbību īstenošana;

sadarbības pasākumu sagatavošanas un īstenošanas izmaksas;

kārtējās izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas īstenošanas pārvaldību;

izmaksas par SVVA stratēģijas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju un projektus, un palīdzēt potenciālajiem labuma guvējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

pētniecība, izstrāde un inovācija;

vide;

nodarbinātība un apmācība;

kultūras un mantojuma saglabāšana;

mežsaimniecība;

Līguma I pielikumā neminētu pārtikas produktu popularizēšana;

sports.

pētniecība, izstrāde un inovācija;

vide;

nodarbinātība un apmācība;

kultūras un mantojuma saglabāšana;

mežsaimniecība;

Līguma I pielikumā neminētu pārtikas produktu popularizēšana;

sports.