(1)

Komisija savā 2020. gada 24. septembra paziņojumā “ Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (turpmāk “KTS rīcības plāns”) paziņoja par nodomu iesniegt tiesību akta priekšlikumu nepārtrauktas elektroniskās tiešraides datu plūsmas izveidei, kuras mērķis ir sniegt visaptverošu ieskatu par visā Savienībā dažādās tirdzniecības vietās tirgoto kapitāla finanšu instrumentu un kapitālam līdzīgu finanšu instrumentu cenām un apjomu (“konsolidētu datu lente”). Padome savos 2020. gada 2. decembra secinājumos par Komisijas KTS rīcības plānu mudināja Komisiju stimulēt ieguldīšanu Savienības iekšienē, uzlabojot datu pieejamību un pārredzamību, šajā nolūkā veicot turpmāku izvērtēšanu attiecībā uz to, kā novērst šķēršļus konsolidētu datu lentes izveidei Savienībā.

(2)

Savā 2021. gada 19. janvāra paziņojumā “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” Komisija apstiprināja nodomu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (5) pārskatīšanas ietvaros uzlabot, vienkāršot un vēl vairāk saskaņot vērtspapīru tirgu pārredzamības satvaru. Saistībā ar centieniem pastiprināt euro starptautisko lomu Komisija arī ir paziņoja, ka šāda reforma ietvers konsolidētu datu lentes izstrādi un ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu obligāciju emisiju, lai palielinātu euro denominētu parāda instrumentu otrreizējo tirdzniecību.

(3)

Regula (ES) Nr. 600/2014 paredz tiesisko regulējumu konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) gan attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem, gan uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Minētie KDLN pašlaik ir atbildīgi par darījumu ziņojumu par finanšu instrumentiem vākšanu no tirdzniecības vietām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) un šo datu konsolidēšanu nepārtrauktā elektroniskā tiešraides datu plūsmā, kas nodrošina informāciju par katra finanšu instrumenta cenu un apjomu. KDLN ieviešanas pamatā bija doma, ka tirgus dati no tirdzniecības vietām un APS tiks darīti pieejami sabiedrībai konsolidētā veidā un aptvers visus Savienības vērtspapīru tirgus, izmantojot identiskus datu marķējumus, formātus un lietotāju saskarnes.

(4)

Tomēr līdz šim neviena uzraudzītā vienība nav iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. Savā 2019. gada 5. decembra pārskatā par pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu cenu izmaiņām un konsolidētu datu lenti kapitāla vērtspapīru instrumentiem Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (6), norāda uz trim galvenajiem šķēršļiem, kas ir atturējuši uzraudzītās vienības pieteikties, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. Pirmkārt, nav skaidrības par to, kā KDLN iegūs datus no dažādajām izpildes vietām vai attiecīgajiem datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Otrkārt, šo izpildes vietu sniegto datu saskaņotības kvalitāte nav pietiekama, lai varētu veikt izmaksu ziņā efektīvu konsolidāciju. Treškārt, trūkst komerciālu stimulu iesniegt pieteikumu, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. Tādēļ minētie šķēršļi ir jānovērš. Šajā nolūkā, pirmkārt, ir nepieciešams, lai visas tirdzniecības vietas un APS (turpmāk “datu sniedzēji”) iesniegtu datus KDLN, un, otrkārt, ir jāuzlabo datu kvalitāte, saskaņojot datu ziņojumus, kas datu sniedzējiem jāiesniedz KDLN datu centriem.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 1. panta 7. punkts paredz prasību sistēmām vai infrastruktūrām, kurās daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties (turpmāk “daudzpusējas sistēmas”), darboties saskaņā ar prasībām attiecībā uz regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) vai organizētām tirdzniecības sistēmām (OTS). Minētās prasības iekļaušana Direktīvas 2014/65/ES darbības jomā sniedz iespēju šo prasību interpretēt dažādi, un tas ir radījis nevienlīdzīgus apstākļus konkurencei starp daudzpusējām sistēmām, kurām atļauts darboties kā regulētam tirgum, un daudzpusējām sistēmām, kurām nav atļauts darboties kā regulētam tirgum. Lai nodrošinātu minētās prasības vienādu piemērošanu, tā būtu jāpārceļ no Direktīvas 2014/65/ES uz Regulu (ES) Nr. 600/2014.

(6)

Slēptā tirdzniecība (dark trading) ir tirdzniecība bez pirmstirdzniecības pārredzamības nodrošināšanas, izmantojot Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu (“atsauces cenas atbrīvojums”) un minētās regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteikto atbrīvojumu (“nolīgtās tirgošanas atbrīvojums”). Šo abu atbrīvojumu izmantošana ir ierobežota, izmantojot dubulto apjoma ierobežošanu, kas ir mehānisms, kurš limitē slēptās tirdzniecības apjomu līdz noteiktam īpatsvaram no kapitāla vērtspapīru instrumenta kopējā tirdzniecības apjoma. Pirmkārt, slēptās tirdzniecības ar kapitāla vērtspapīru instrumentu apjoms individuālā tirdzniecības vietā nedrīkst pārsniegt 4 % no šā instrumenta kopējā tirdzniecības apjoma Savienībā. Ja minētā robežvērtība tiek pārsniegta, slēptā tirdzniecība ar konkrēto instrumentu šajā tirdzniecības vietā tiek apturēta. Otrkārt, Savienībā veiktās slēptās tirdzniecības ar kapitāla vērtspapīru instrumentu apjoms nedrīkst pārsniegt 8 % no šā instrumenta kopējā tirdzniecības apjoma Savienībā. Kad tiek pārsniegta šī otrā robežvērtība, visa slēptā tirdzniecība ar minēto instrumentu, kurai tiek piemēroti abi minētie atbrīvojumi, tiek apturēta. Pirmā robežvērtība, proti, konkrētai vietai specifiskā robežvērtība, ļauj turpināt minēto atbrīvojumu izmantošanu citās vietās – kurās tirdzniecība ar minēto kapitāla vērtspapīru instrumentu vēl nav apturēta –, līdz netiek pārsniegta otrā robežvērtība, proti, Savienības mēroga robežvērtība. Tas padara sarežģītāku slēptās tirdzniecības apmēru uzraudzību un apturēšanas izpildes nodrošināšanu. Lai vienkāršotu dubulto apjoma ierobežošanu, vienlaikus saglabājot tās efektivitāti, jaunajai – vienotajai – apjoma ierobežošanai būtu jābalstās tikai uz Savienības mēroga robežvērtību, kas noteikta 7 % apmērā un kas būtu jāpiemēro tikai tirdzniecībai, uz kuru attiecas atsauces cenas atbrīvojums, taču ne tirdzniecībai, uz kuru attiecas nolīgtās tirgošanas atbrīvojums. EVTI būtu regulāri jāizvērtē maksimālā apjoma robežvērtība, ņemot vērā finanšu stabilitātes apsvērumus, starptautisko labāko praksi, Savienības uzņēmumu konkurētspēju, ietekmes uz tirgu nozīmīgumu un cenu veidošanās efektivitāti, un jāiesniedz Komisijai ziņojums ar saviem ierosinājumiem. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot maksimālā apjoma robežvērtību, izmantojot deleģētos aktus. EVTI būtu arī jāizvērtē apjoma ierobežošanas piemērotība un vai nepieciešams to atcelt vai paplašināt tās piemērošanu, attiecinot to arī uz citām tirdzniecības sistēmām vai izpildes vietām, kas savas cenas iegūst no atsauces cenas.

(7)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. pants nosaka pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, neatkarīgi no tirdzniecības sistēmas. Šādu prasību sniegtais labums ir apstiprinājies attiecībā uz tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas pārvalda centralizētu ierobežotu rīkojumu reģistru vai periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, kur pirkšanas un pārdošanas piedāvājumi ir anonīmi, nemainīgi un patiesi daudzpusēji. Citas tirdzniecības sistēmas, jo īpaši balss tirdzniecības sistēma un cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēma, nodrošina pieprasītājiem īpaši pielāgotus cenu piedāvājumus, kuriem ir niecīga informatīvā vērtība citu tirgus dalībnieku skatījumā. Lai mazinātu regulatīvo slogu, kas uzlikts šādiem tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un lai vienkāršotu piemērojamos atbrīvojumus, prasība publicēt nemainīgus vai indikatīvus cenu piedāvājumus būtu jāpiemēro tikai centralizētiem ierobežotu rīkojumu reģistriem un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmām. Lai pirmstirdzniecības pārredzamību attiecinātu tikai uz centralizētiem ierobežotu rīkojumu reģistriem un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmām, būtu jāgroza prasības, kas piemērojamas Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. pantā minētajiem atbrīvojumiem. Būtu jāatceļ atbrīvojums, kas ir pieejams virs konkrētajam finanšu instrumentam specifiskā apjoma attiecībā uz cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām un balss tirdzniecības sistēmām.

(8)

Pašlaik atvasinātie instrumenti ietilpst instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, piemērojamā pārredzamības režīma darbības jomā; šis režīms apvieno dažādus finanšu instrumentu veidus – galvenokārt ar vērtspapīriem (obligācijām), no vienas puses, un galvenokārt ar līgumiem (atvasinātiem instrumentiem), no otras puses. Pārredzamība attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, kā arī kapitāla vērtspapīru instrumentiem balstās uz jēdzienu “tirgots tirdzniecības vietā”. Šā jēdziena izmantošana ir izrādījusies problemātiska attiecībā uz noteiktiem atvasinātajiem instrumentiem to aizstājamības un atbilstošu identificējošo atsauces datu trūkuma dēļ. Minētā iemesla dēļ atvasināto instrumentu pārredzamības piemērošanas jomai būtu jābalstās nevis uz jēdzienu “tirgots tirdzniecības vietā”, bet gan uz iepriekš noteiktām atvasināto instrumentu raksturīgām iezīmēm. Pārredzamības prasības būtu jāattiecina uz atvasinātajiem instrumentiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek tirgoti tirdzniecības vietā vai ārpus tās. Pārredzamības prasības būtu jāpiemēro atvasinātajiem instrumentiem, kas ir pietiekami standartizēti, lai saistībā ar tiem publicētie dati būtu jēgpilni arī tirgus dalībniekiem, kuri nav līgumslēdzējas puses. Tas nozīmē, ka pārredzamības prasības arī turpmāk būtu jāattiecina uz visiem biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Uz citiem atvasinātajiem instrumentiem pārredzamības prasības būtu jāattiecina gadījumos, kad tie ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (7) noteiktā tīrvērtes pienākuma (turpmāk “tīrvērtes pienākums”) darbības jomā (standartizācijas pakāpe ir viens no tīrvērtes veikšanas priekšnoteikumiem), un tiem veic centralizētu tīrvērti. Minētais nodrošina to, ka pārredzamības prasības neattiecas uz darījumiem, kas tiek uzskatīti par nepiemērotiem tīrvērtes veikšanai, piemēram, uz grupas iekšējiem darījumiem. Jo pārredzamības prasību piemērošanas jomā būtu jāiekļauj tikai procentu likmju atvasinātie instrumenti ar visstandartizētāko un likvīdāko valūtu un līdz beigu termiņam atlikušo periodu kombinācijas. Turklāt nesenās norises tirgū parādīja, ka pārredzamības trūkums dažos kredītriska mijmaiņas līgumos, kurus noslēgušas globālas sistēmiski nozīmīgas bankas vai kuros ir atsauce uz indeksu, kas ietver šādas bankas, var veicināt dažādu pieņēmumu izteikšanu par šādu banku kredītspēju. Tādēļ pārredzamības prasības būtu jāpiemēro arī šādiem kredītriska mijmaiņas līgumiem gadījumos, kad tiem veic centralizētu tīrvērti, pat ja uz tiem neattiecas tīrvērtes pienākums. Komisija būtu jāpilnvaro mainīt nosacījumus to atvasināto instrumentu noteikšanai, kuriem piemērojamas pārredzamības prasības, ja to prasa norises tirgū.

(9)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. pantā ir iekļautas prasības tirdzniecības vietām publiskot informāciju par darījumiem ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, tostarp to cenu un apjomu. Minētās regulas 11. pantā precizēts, kādos gadījumos kompetentās iestādes drīkst atļaut atlikt minētās detalizētās informācijas publiskošanu. Šāda atlikta publiskošana ir atļauta, ja darījums pārsniedz liela mēroga apjoma robežvērtību, ja tas tiek veikts ar instrumentu, kuram nav likvīda tirgus, vai – gadījumos, kad darījumā ir iesaistīti likviditātes nodrošinātāji – ja tas pārsniedz konkrētajam finanšu instrumentam specifiskā apjoma robežvērtību. Kompetentās iestādes var brīvi noteikt atlikšanas laikposma ilgumu un detalizēto informāciju par darījumiem, kuru publiskošanu paredzēts atlikt. Minētā rīcības brīvība ir novedusi pie atšķirīgas prakses dažādās dalībvalstīs un neefektīva un sarežģīta pēctirdzniecības pārredzamības režīma. Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz visu veidu ieguldītājiem, atlikšanas režīms ir jāsaskaņo Savienības līmenī, ir jāatceļ rīcības brīvība valsts līmenī un jāatvieglo datu konsolidācija. Tādēļ būtu lietderīgi pastiprināt pēctirdzniecības pārredzamības prasības, atceļot kompetento iestāžu rīcības brīvību.

(10)

Lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām veiktu darījumu cena un apjoms būtu jāpublicē tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams. Lai likviditātes nodrošinātājus šādos darījumos nepakļautu pārmērīgam riskam, būtu jāparedz iespēja atlikt noteiktas ar darījumiem saistītas detalizētas informācijas publiskošanu. Darījumu kategorijas, attiecībā uz kurām ir atļauta atlikšana, būtu jānosaka, ņemot vērā darījumu apjomu un attiecīgo finanšu instrumentu likviditāti. Atlikšanas režīma detalizēta kārtība būtu jānosaka, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, kas būtu regulāri jāpārskata, lai pakāpeniski samazinātu piemērojamo atlikšanas ilgumu. Lai pārredzamības režīms būtu stabilāks, ir nepieciešama statiska likviditātes noteikšana attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām vai to kategorijām. EVTI izstrādātajā regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu jāprecizē, kādi emisijas apjomi atbilst likvīdam vai nelikvīdam obligāciju vai to kategoriju tirgum līdz to dzēšanas termiņam, kāds ir darījuma ar likvīdu vai nelikvīdu obligāciju apjoms, sākot no kura atlikšanu var piemērot, un šādas atlikšanas ilgums saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni attiecībā uz segtajām obligācijām, šādu obligāciju emisijas apjomu būtu lietderīgi noteikt saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 (8). Attiecībā uz strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām EVTI būtu jāizstrādā regulatīvu tehnisko standartu projekts, lai noteiktu instrumentus vai kategorijas, kurām ir likvīds vai nelikvīds tirgus. EVTI būtu jānosaka kategorijas, kurām šāda atlikšana ir piemērojama, un atlikšanas ilgums. Ir lietderīgi, ka EVTI piemēro obligāciju, emisijas kvotu un strukturētā finansējuma produktu likvīdu un nelikvīdu tirgu noteikšanu arī atbrīvojumam no pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām. Nav pareizi, ka minētā noteikšana balstās uz biežu izvērtēšanu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām pagarināt laikposmu, uz kuru tiek atlikta detalizētas informācijas publicēšana par darījumiem, kas veikti ar šo iestāžu dalībvalstu emitētajiem valsts parāda instrumentiem. Būtu lietderīgi noteikt, ka šāda pagarināšana ir piemērojama visā Savienībā. Attiecībā uz darījumiem ar valsts parāda instrumentiem, ko nav emitējušas dalībvalstis, lēmumi par šādu pagarināšanu būtu jāpieņem EVTI.

(11)

Tā kā atvasinātie instrumenti ir neviendabīgi, tiem būtu jāpiemēro atsevišķs atlikšanas režīms, kas ir atšķirīgs no režīma, kuru piemēro citiem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Lai gan atlikšanas ilgums būtu jānosaka ar regulatīviem tehniskajiem standartiem, pamatojoties uz darījuma apjomu un attiecīgās atvasināto instrumentu kategorijas likviditāti, EVTI būtu jānosaka, kuri instrumenti vai kategorijas ir likvīdi un kuri – nelikvīdi, un kāds ir darījuma apjoms, kuru pārsniedzot ir iespējams atlikt informācijas par darījumu publiskošanu. Ir lietderīgi, ka EVTI jāpiemēro likvīdu un nelikvīdu tirgu noteikšanu arī atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām.

(12)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. pants paredz prasību tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, darīt publiski pieejamu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, un nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi šai informācijai. Tomēr šā panta piemērošana nav devusi cerētos rezultātus. Informācija, ko, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, sniedz tirdzniecības vietas, APS un sistemātiskie internalizētāji, neļauj lietotājiem izprast datu politiku un to, kā tiek noteikta datu cena. 2021. gada 18. augustā EVTI izdeva pamatnostādnes, kurās paskaidrots, kā būtu jāpiemēro jēdziens “pamatoti komerciāli nosacījumi”. Minētās pamatnostādnes būtu jāpārveido par tiesiskiem pienākumiem un jāpastiprina, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietām, APS, KDLN un sistemātiskiem internalizētājiem nav iespējams prasīt samaksu par datiem atbilstoši šo datu vērtībai individuāliem lietotājiem. Ņemot vērā augsto detalizācijas pakāpi, kas nepieciešama, lai precizētu jēdzienu “pamatoti komerciāli nosacījumi”, un prasīto elastību piemērojamo noteikumu grozīšanā, balstoties uz strauji mainīgo situāciju datu jomā, EVTI būtu pilnvarojama izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas precizē, kā piemēro jēdzienu “pamatoti komerciāli nosacījumi”, ar šādu precizējumu vēl vairāk pastiprinot Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta saskaņotu un konsekventu piemērošanu. Turklāt EVTI regulāri būtu jāuzrauga un jāizvērtē izmaiņas datu politikā un cenu noteikšanā tirgū. EVTI būtu jāatjaunina minētie regulatīvie tehniskie standarti, balstoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem.

(13)

Lai stiprinātu cenu veidošanās procesu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tirdzniecības vietām un sistemātiskiem internalizētājiem, Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. pants paredz, ka sistemātiskie internalizētāji publisko visus cenu piedāvājumus attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem gadījumos, kad šie sistemātiskie internalizētāji veic darījumus, kuru apjoms ir mazāks par standarta tirgus apjomu. Sistemātiskie internalizētāji var brīvi nolemt, par kādu apjomu tie piedāvā konkrēto cenu, ar nosacījumu, ka minimālais apjoms, par kādu tie piedāvā konkrēto cenu, ir vismaz 10 % no standarta tirgus apjoma. Tomēr šī iespēja ir novedusi pie ļoti zema pirmstirdzniecības pārredzamības līmeņa, ko sistemātiskie internalizētāji nodrošina attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem, un ir apgrūtinājusi vienlīdzīgu konkurences apstākļu panākšanu. Tādēļ ir nepieciešama prasība sistemātiskiem internalizētājiem publiskot stabilus cenu piedāvājumus, pamatojoties uz minimālo piedāvājuma apjomu, kas jānosaka, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus. Minēto regulatīvo tehnisko standartu izstrādē EVTI būtu jāņem vērā šādi mērķi: palielināt kapitāla vērtspapīru instrumentu pirmstirdzniecības pārredzamību galaieguldītāju labā, saglabāt vienlīdzīgus apstākļus konkurencei starp tirdzniecības vietām un sistemātiskiem internalizētājiem, nodrošināt galaieguldītājiem atbilstošu tirdzniecības iespēju izvēli un nodrošināt, ka tirdzniecības vide Savienībā saglabā pievilcību un konkurētspēju gan iekšzemes, gan starptautiskā līmenī. Lai palielinātu sistemātisko internalizētāju konkurētspēju, tiem vajadzētu būt atļautam saskaņot jebkāda apjoma rīkojumus labākās pirkšanas piedāvājuma cenas un labākās pārdošanas piedāvājuma cenas viduspunktā.

(14)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 18. un 19. pants nosaka pirmstirdzniecības pārredzamības prasības sistemātiskiem internalizētājiem attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, gadījumos, kad sistemātiskie internalizētāji sniedz saviem klientiem stabilus vai indikatīvus cenu piedāvājumus. Minētie cenu piedāvājumi ir pielāgoti individuāliem klientiem, un tiem ir nenozīmīga informatīvā vērtība citiem klientiem. Tādēļ minētās prasības būtu jāatceļ. Tomēr sistemātiskie internalizētāji varētu brīvprātīgi pildīt pirmstirdzniecības pārredzamības prasības, piemēram, lai apmierinātu savu privāto klientu vajadzības.

(15)

Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, ja viena no abām darījuma pusēm ir sistemātisks internalizētājs, šim sistemātiskajam internalizētājam ir jāziņo par darījumu APS, bet tā darījumu partnerim tas nav jādara. Tā rezultātā daudzas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir izvēlējušās sistemātiskā internalizētāja statusu, jo īpaši, lai ziņotu par darījumiem savu klientu vietā, lai gan tās sistemātiski neveic darījumus savā vārdā, un tas šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām uzliek nesamērīgas prasības. Tādēļ būtu lietderīgi ieviest izraudzītās publicētājvienības statusu, kas ļautu ieguldījumu brokeru sabiedrībai būt atbildīgai par darījuma publiskošanu, izmantojot APS, bez nepieciešamības izvēlēties sistemātiska internalizētāja statusu. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir ieguldījumu brokeru sabiedrībām izraudzītās publicētājvienības statuss attiecībā uz noteiktām finanšu instrumentu kategorijām saskaņā ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību pieprasījumu un par šādiem pieprasījumiem jāpaziņo EVTI. EVTI būtu jāuztur publisks šādu izraudzīto publicētājvienību reģistrs dalījumā pēc finanšu instrumentu kategorijas, lai tirgus dalībnieki tās varētu identificēt.

(16)

Tirgus dalībniekiem ir nepieciešami tirgus pamatdati, lai tie varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem. Pašlaik, lai iegūtu datus par konkrētiem finanšu instrumentiem tieši no datu sniedzējiem, KDLN ir jānoslēdz atsevišķi licencēšanas līgumi ar visiem šādiem datu sniedzējiem. Šis process ir apgrūtinošs, dārgs un laikietilpīgs. Tas ir bijis viens no šķēršļiem, kas kavējuši KDLN rašanos visās aktīvu kategorijās. Šis šķērslis būtu jānovērš, lai KDLN varētu iegūt datus un pārvarēt licencēšanas problēmas. Būtu jāparedz prasība datu sniedzējiem iesniegt savus datus KDLN un datu iesniegšanai izmantot saskaņotu formātu, ievērojot standartus, kas nodrošina augstas kvalitātes datus. Datu sniedzējiem būtu jāsniedz arī regulatīvie dati, lai ieguldītājus pastāvīgi informētu par sistēmai atbilstošo rīkojumu statusu, piemēram, tirgus darbības traucējumu gadījumā, un par finanšu instrumenta statusu, piemēram, apturēšanas vai tirdzniecības pārtraukšanas gadījumā. Būtu jānosaka, ka vākt datus no datu sniedzējiem saskaņā ar obligātās datu sniegšanas noteikumu var tikai tie KDLN, kurus atlasījusi un kuriem attiecīgu atļauju piešķīrusi EVTI. Lai datus padarītu noderīgus ieguldītājiem, būtu jāparedz prasība datu sniedzējiem sniegt datus KDLN tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams.

(17)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 II un III sadaļā ir noteikts, ka tirdzniecības vietām, APS, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sistemātiskajiem internalizētājiem ir jāpublisko pirmstirdzniecības dati par finanšu instrumentiem, tostarp pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, un pēctirdzniecības dati par darījumiem, tostarp cena un apjoms, par kādu ir noslēgts darījums ar konkrētu instrumentu. Tirgus dalībniekiem nav obligāti jāizmanto tirgus pamatdati, ko sniedzis attiecīgais KDLN. Tādēļ prasība publiskot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus būtu piemērojama tirdzniecības vietām, APS, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sistemātiskiem internalizētājiem arī turpmāk, lai tirgus dalībnieki varētu piekļūt šādiem datiem. Tomēr, lai izvairītos no pārmērīga sloga radīšanas datu sniedzējiem, prasību datu sniedzējiem publiskot datus būtu lietderīgi pēc iespējas lielākā mērā saskaņot ar prasību sniegt datus attiecīgajam KDLN.

(18)

Mazi regulēti tirgi un MVU izaugsmes tirgi ir tirdzniecības vietas, kas atļauj tirgot emitentu akcijas, kuru tirdzniecība sekundārajā tirgū parasti ir mazāk likvīda nekā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauj tirgot lielākos regulētos tirgos. Lai izvairītos no nelabvēlīgās ietekmes, kāda konsolidētu datu lentei varētu būt uz mazām tirdzniecības vietām – pat ja to iekļaušana konsolidētu datu lentē varētu labvēlīgi ietekmēt to dzīvotspēju un šajās tirdzniecības vietās tirgoto vērtspapīru likviditāti –, būtu jāizveido piedalīšanās izvēles mehānisms. Šis piedalīšanās izvēles mehānisms būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas MVU izaugsmes tirgos, un tirgus operatoriem, kuru ikgadējais akciju tirdzniecības apjoms nepārsniedz 1 % no ikgadējā akciju tirdzniecības apjoma Savienībā. Minētā 1 % robežvērtība būtu jāpapildina ar šādiem diviem alternatīviem nosacījumiem: vai nu attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators nav daļa no grupas, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai tirgus operators, kas pārsniedz minēto 1 % robežvērtību, un tam nav ciešas saiknes ar šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru, vai arī tirdzniecības koncentrācija attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora uzturētajā tirdzniecības vietā ir ļoti augsta, proti, 85 % no kopējā ikgadējā akciju tirdzniecības apjoma tiek tirgoti tirdzniecības vietā, kurā tās sākotnēji tika atļauts tirgot. Tikai dažas tirdzniecības vietas atbilst šiem kritērijiem, un tāpēc dati nebūtu jānosūta KDLN tikai attiecībā uz nelielu Savienībā veikto tirdzniecības daļu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izvēlējušies nepiedalīties, būtu iespēja izvēlēties piedalīties, un tiem būtu jāinformē KDLN un EVTI par lēmumu to darīt. Šāds lēmums būtu neatsaucams, un visi dati – gan par akcijām, gan biržā tirgotiem fondiem (ETF) – pēc tam kļūtu par daļu no attiecīgās konsolidētu datu lentes.

(19)

Dažādās datu kvalitātes dēļ tirgus dalībniekiem ir grūti salīdzināt šādus datus, un tas datu konsolidēšanai atņem lielu daļu pievienotās vērtības. Regulas (ES) Nr. 600/2014 II un III sadaļā noteiktā pārredzamības režīma pienācīgai darbībai un KDLN veiktajai datu konsolidēšanai ir ārkārtīgi svarīgi, lai konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem nosūtītie dati būtu kvalitatīvi. Tādēļ būtu lietderīgi noteikt prasību, ka minētie dati atbilst standartiem, kas nodrošina augstas kvalitātes datus gan satura, gan formāta ziņā. Būtu jāparedz arī iespēja īsā laikā mainīt datu saturu un formātu, lai varētu ņemt vērā mainīgo tirgus praksi un izpratni par to. Tādēļ datu kvalitātes un satura prasības attiecīgā gadījumā būtu jāprecizē, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, un to noteikšanā būtu jāņem vērā dominējošie nozares standarti un prakse, starptautiskās norises un Savienības vai starptautiskā līmenī pieņemtie standarti, kā arī ieteikumi, ko sniegusi īpaša šim nolūkam izveidota ieinteresēto personu ekspertu grupa, kuru izveidojusi Komisija un kurai uzdots sniegt ieteikumus par datu kvalitāti un saturu un nosūtīšanas protokola kvalitāti. Ieinteresēto personu ekspertu grupas darbā būtu cieši jāiesaista EVTI.

(20)

Lai labāk uzraudzītu ziņojamos notikumus, ar Direktīvas 2014/65/ES palīdzību tiek saskaņota tirdzniecības vietu un to locekļu uzņēmējdarbības pulksteņu sinhronizācija. Lai nodrošinātu iespēju datu konsolidācijas kontekstā jēgpilni salīdzināt dažādu vienību paziņotos laika zīmogus, būtu lietderīgi paplašināt prasības saskaņot uzņēmējdarbības pulksteņu sinhronizāciju piemērošanas jomu, tajā iekļaujot arī izraudzītās publicētājvienības, sistemātiskos internalizētājus, APS un KDLN. Ņemot vērā speciālo tehnisko zināšanu līmeni, kas nepieciešams, lai precizētu prasības attiecībā uz sinhronizēta uzņēmējdarbības pulksteņa izmantošanu, būtu jāpilnvaro EVTI izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar kuriem skaidri noteiktu uzņēmējdarbības pulksteņu sinhronizācijas precizitātes pakāpi.

(21)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. pants paredz, ka lielākā daļa akciju tirdzniecības notiek tirdzniecības vietās vai sistemātiskos internalizētājos (“akciju tirdzniecības pienākums”). Šī prasība neattiecas uz tādu akciju tirdzniecību, kas ir nesistemātiska, ad hoc, neregulāra un reta. Pašlaik nav īsti skaidrs, kad šo atbrīvojumu piemēro. Tādēļ EVTI ir paskaidrojusi šā atbrīvojuma piemērošanas jomu, nošķirot akcijas pēc to starptautisko vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN). Atbilstoši šim nošķīrumam akciju tirdzniecības pienākums attiecas tikai uz tām tirdzniecības vietā tirgotām akcijām, kurām ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ISIN. Šāda pieeja sniedz skaidrību tirgus dalībniekiem, kuri tirgojas ar akcijām. Tādēļ EVTI pašreizējā prakse būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 600/2014, vienlaikus atceļot atbrīvojumu, ko piemēro akciju tirdzniecībai, kura ir nesistemātiska, ad hoc, neregulāra un reta.

(22)

Ziņošana finanšu tirgos, jo īpaši ziņošana par darījumiem, jau ir ļoti lielā mērā automatizēta, un dati ir pietiekami standartizēti. Dažas neatbilstības starp satvariem jau ir novērstas ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2365 (9) un Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). EVTI piešķirtie pilnvarojumi būtu jāsaskaņo, lai noteiktu tai prasību izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu un nodrošinātu lielāku konsekvenci attiecībā uz ziņošanu par pārredzamību starp satvariem, kas noteikti minētajās regulās un Regulā (ES) Nr. 600/2014. Tas uzlabos darījumu datu kvalitāti un novērsīs nevajadzīgas papildu izmaksas nozarei. Turklāt ziņošanai par darījumiem būtu jānodrošina iespēja veikt plašu apmaiņu ar darījumu datiem starp kompetentajām iestādēm, lai atbilstoši atspoguļotu šo iestāžu augošās vajadzības uzraudzības jomā, proti, uzraudzīt jaunākās norises tirgū un iespējamos ar tām saistītos riskus.

(23)

Pašlaik ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāziņo kompetentajai iestādei par saviem darījumiem ar jebkādu finanšu instrumentu, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, vai kad pamatā esošais finanšu instruments tiek tirgots tirdzniecības vietā vai arī ir indekss vai grozs, kuru veido finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts tirdzniecības vietā vai ārpus tās. Jēdziens “tirgots tirdzniecības vietā” ārpusbiržas atvasināto instrumentu gadījumā ir izrādījies problemātisks darījumu ziņošanas nolūkā tā paša iemesla dēļ, kura dēļ tas ir izrādījies problemātisks pārredzamības nolūkā. Tādēļ, nosakot jauno ziņošanas par darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem piemērošanas jomu, ir paskaidrots, ka jāziņo par tiem darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas veikti tirdzniecības vietā, bet par darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuri veikti ārpus tirdzniecības vietas, jāziņo tikai tad, ja uz tiem attiecas pārredzamības prasības vai ja pamatā esošais finanšu instruments tiek tirgots tirdzniecības vietā vai ir indekss vai grozs, kas sastāv no finanšu instrumentiem, kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietā.

(24)

Tirdzniecības vietām vajadzētu būt pienākumam pārredzamības nolūkā sniegt EVTI identificējošus atsauces datus, tostarp ārpusbiržas atvasināto instrumentu identifikatorus. Pašlaik izmantotais atvasināto instrumentu identifikators, proti, ISIN, ir izrādījies apgrūtinošs un neefektīvs attiecībā uz publisko pārredzamību, un šī situācija būtu jānovērš, izmantojot identificējošus atsauces datus, kuru pamatā ir pasaules mērogā saskaņots unikāls produkta identifikators, piemēram, ISO 4914 Unikālais produkta identifikators (UPI). UPI tika izstrādāts kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu produktu identifikācijas rīks, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un datu apkopošanu pasaules ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgos. Tomēr var izrādīties, ka šis unikālais identifikators nav pietiekams un ka tas ir jāpapildina ar citiem identificējošiem datiem. Tādēļ Komisijai ar deleģētajiem aktiem būtu jāprecizē identificējošie atsauces dati, kas izmantojami attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, tostarp unikāls identifikators un jebkādi citi atbilstoši identificējoši atsauces dati. Attiecībā uz identifikatoru, kas izmantojams ziņošanai par darījumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, Komisijai būtu jāprecizē piemērotākie ārpusbiržas atvasināto instrumentu identifikatori, kas – ņemot vērā prasību atšķirīgo mērķi, jo īpaši attiecībā uz kompetento iestāžu veikto tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību – var atšķirties no identifikatora, kurš noteikts ar saistībā ar pārredzamības prasībām.

(25)

Konkurence starp KDLN nodrošina to, ka konsolidētu datu lente tiek nodrošināta visefektīvākajā veidā un saskaņā ar lietotājiem vislabākajiem nosacījumiem. Tomēr līdz šim neviena vienība nav iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. Tādēļ būtu lietderīgi pilnvarot EVTI periodiski organizēt konkursa atlases procedūru, lai atlasītu vienu vienību, kas spēj nodrošināt konsolidētu datu lenti katrai konkrētajai aktīvu kategorijai uz ierobežotu laikposmu. Vispirms, EVTI būtu jāuzsāk atlases procedūra attiecībā uz obligācijām paredzēto konsolidētu datu lenti. Sešu mēnešu laikā pēc minētās atlases procedūras sākšanas EVTI būtu jāuzsāk atlases procedūra attiecībā uz akcijām un ETF paredzētu KDLN. Visbeidzot, EVTI būtu jāuzsāk atlases procedūra attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem paredzēto KDLN trīs mēnešu laikā pēc tā deleģētā akta piemērošanas dienas, ar kuru pārredzamības nolūkā precizē atbilstošo ārpusbiržas atvasināto instrumentu identifikatoru, un ne agrāk kā sešus mēnešus pēc akcijām un ETF paredzētā KDLN atlases procedūras uzsākšanas.

(26)

Atlases procedūras mērķis ir uz pieciem gadiem piešķirt tiesības pārvaldīt konsolidētu datu lenti. Atlases procedūrai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (10) noteikumus. EVTI attiecībā uz visām kategorijām būtu jāizraugās kandidāts, pamatojoties uz tā tehniskajām spējām pārvaldīt konsolidēto datu lenti, tostarp tā spēju nodrošināt darbības nepārtrauktību un noturību, kā arī spēju izmantot modernas saskarņu tehnoloģijas, tā pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu organizēšanu, datu kvalitātes nodrošināšanas metodēm, konsolidētu datu lentes izstrādes un pārvaldības izmaksām, to licenču vienkāršību, kuras lietotājiem ir jāiegūst, lai varētu saņemt tirgus pamatdatus un regulatīvos datus, tostarp licencēšanas veidu skaitu dažādiem izmantošanas gadījumiem vai lietotājiem, lietotājiem piemērojamās maksas apmēru un tā procesiem enerģijas patēriņa samazināšanai. Konkrēti obligācijām paredzētā KDLN atlasē EVTI būtu jāņem vērā tas, vai pastāv taisnīga un objektīva ienākumu pārdales kārtība. Šādā kārtībā būtu lietderīgi atzīt lomu, kāda ir mazām tirdzniecības vietām, nodrošinot uzņēmumiem iespēju emitēt parāda vērtspapīrus savas darbības finansēšanai. Akcijām un ETF paredzētiem KDLN būtu jāuzrāda Eiropas labākais pirkšanas un pārdošanas piedāvājums, neizplatot attiecīgās vietas tirgus identifikācijas kodu. Līdz 2026. gada 30. jūnijam Komisijai būtu jāizvērtē minētais pirmstirdzniecības informācijas līmenis Savienības tirgu darbības un konkurētspējas nodrošināšanai un vajadzības gadījumā minētajam izvērtējumam būtu jāpievieno tiesību akta priekšlikums par konsolidētu datu lentes izstrādi.

(27)

Izraudzītajam pieteikuma iesniedzējam bez liekas kavēšanās būtu jāiesniedz pieteikums EVTI atļaujas saņemšanai. EVTI 20 darbdienu laikā pēc šāda pieteikuma saņemšanas būtu jāizvērtē, vai tas ir pilnīgs, un atbilstoši jāinformē pieteikuma iesniedzējs. Trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas EVTI būtu jāpieņem pamatots lēmums piešķirt vai atteikt atļauju. EVTI minētā pamatotā lēmuma pieņemšanā būtu jābalstās uz savu izvērtējumu par to, vai pieteikuma iesniedzējs saprātīgā termiņā spēj pārvaldīt konsolidētu datu lenti atbilstoši visām prasībām. EVTI pamatotajā lēmumā būtu jāprecizē nosacījumi, kas piemērojami pieteikuma iesniedzēja veiktajai konsolidētu datu lentes pārvaldībai, jo īpaši maksas apmērs, ko iekasē no lietotājiem. Lai nodrošinātu sakārtotu pārvaldības uzsākšanu, EVTI vajadzētu būt iespējamam pēc atļaujas piešķiršanas dot pieteikuma iesniedzējam pietiekami daudz laika, lai tas varētu pabeigtu konsolidētu datu lentes izstrādi.

(28)

Saskaņā ar datiem, kas sniegti šīs regulas priekšlikumam pievienotajā ietekmes izvērtējumā, gaidāmie konsolidētu datu lentes radītie ienākumi, iespējams, variēs atkarībā no konsolidētu datu lentes īpašajām iezīmēm. KDLN nevajadzētu būt liegtai iespējai gūt saprātīgu peļņu, lai saglabātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeli. Akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas datus izmanto pētniecībai, kompetentajām iestādēm, kuras datus izmanto regulatīvu un uzraudzības uzdevumu veikšanai, un privātajiem ieguldītājiem vajadzētu būt bezmaksas piekļuvei tirgus pamatdatiem un regulatīvajiem datiem. KDLN būtu jānodrošina, ka privātajiem ieguldītājiem sniegtā informācija ir viegli pieejama un izklāstīta lietotājdraudzīgā un cilvēklasāmā formātā.

(29)

Tirdzniecības vietām, kas atvieglo akciju tirdzniecību, izmantojot pārredzamu pirmstirdzniecības rīkojumu reģistru, ir svarīga loma cenu veidošanās procesā. Tas jo īpaši attiecas uz maziem regulētiem tirgiem un MVU izaugsmes tirgiem, proti, tirgiem, kuru ikgadējais akciju tirdzniecības apjoms nepārsniedz 1 % no ikgadējā akciju tirdzniecības apjoma Savienībā (mazas tirdzniecības vietas); šie tirgi parasti ir galvenais likviditātes centrs attiecībā uz vērtspapīriem, ko tie piedāvā tirdzniecībai. Tādēļ datiem, ko mazas tirdzniecības vietas sniedz konsolidētu datu lentes vajadzībām, ir izšķirošāka loma tādu akciju cenu veidošanās procesā, kuras mazas tirdzniecības vietas atļauj tirgot. Neraugoties uz to, ka atsevišķi datu sniedzēji, iespējams, nesniegs datus konsolidētu datu lentes vajadzībām, būtu lietderīgi tiem datu sniedzējiem, kas izvēlēsies sniegt datus konsolidētu datu lentes vajadzībām, piešķirt preferenciālu režīmu attiecībā uz akcijām un ETF paredzētas konsolidētu datu lentes radītu ienākumu pārdali, lai palīdzētu mazajām tirdzniecības vietām saglabāt savu vietējo pielaidi tirdzniecībai un aizsargātu bagātu un dinamisku ekosistēmu atbilstoši kapitāla tirgu savienības mērķiem.

(30)

KDLN daļa no saviem ienākumiem, ko radījusi akcijām un ETF paredzētā konsolidētu datu lente, būtu jāpārdala konkrētām tirdzniecības vietām saskaņā ar pārdales shēmu, kas balstās uz trim kritērijiem. Šo kritēriju svēršana būtu jānosaka ar regulatīviem tehniskajiem standartiem. Lai stimulētu mazas tirdzniecības vietas izvēlēties piedalīties obligātajā datu sniegšanā KDLN akcijām un ETF paredzētās konsolidētu datu lentes vajadzībām, augstākais svērums būtu jāpiemēro mazu tirdzniecības vietu kopējam gada tirdzniecības apjomam. Ar otrā augstākā svēruma piemērošanu būtu jāpiešķir atlīdzība datu sniedzējiem, kas nodrošinājuši sākotnējo pielaidi akciju vai ETF tirdzniecībai 2019. gada 27. martā vai pēc tam. Ņemot vērā mazo tirdzniecības vietu sarakstu ierobežoto skaitu, KDLN būtu jāpiemēro attiecīgais svērums šādu tirdzniecības vietu kopējam gada tirdzniecības apjomam, savukārt attiecībā uz citām tirdzniecības vietām KDLN tas būtu jāpiemēro tirdzniecības apjomam, kas attiecas uz akcijām un ETF, kurus sākotnēji atļāva tirgot 2019. gada 27. martā vai pēc tam. Viszemākais no trim svērumiem būtu jāpiemēro, lai atlīdzinātu par darījumiem, kas noslēgti tirdzniecības sistēmā, kura nodrošina pirmstirdzniecības pārredzamību, un kas izriet no rīkojumiem, uz kuriem neattiecās atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārredzamības prasības.

(31)

Konsolidētu datu lentes efektivitāte ir atkarīga no datu sniedzēju nosūtīto datu kvalitātes. Lai nodrošinātu augstu datu kvalitātes līmeni, EVTI būtu jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem KDLN ir atļauts uz laiku apturēt ienākumu pārdali, ja KDLN pierāda, ka datu sniedzējs ir nopietni un atkārtoti pārkāpis šajā regulā attiecībā uz datiem noteiktās prasības. Ja tiek konstatēts, ka konkrētais datu sniedzējs ir ievērojis minētās prasības, tam būtu jāsaņem ienākumu daļa, uz kuru tam bija tiesības, un procenti.

(32)

Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku pastāvīgu uzticēšanos konsolidētu datu lentei, KDLN būtu periodiski jāpublisko virkne ziņojumu par tiem šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, proti, par darbības rezultātu statistiku un ziņojumiem par incidentiem, kas attiecas uz datu kvalitāti un datu sistēmām. Ņemot vērā šo ziņojumu ļoti tehnisko raksturu, ar regulatīvu tehnisko standartu palīdzību būtu jānosaka ziņošanas pienākuma saturs, grafiks, formāts un terminoloģija.

(33)

Prasība darījumu ziņojumus darīt pieejamus bez maksas pēc 15 minūtēm pašlaik attiecas uz visām tirdzniecības vietām, APS un KDLN. Šī prasība apdraud potenciālā KDLN komerciālo dzīvotspēju, jo daži potenciālie klienti varētu izvēlēties labāk gaidīt bezmaksas tirgus pamatdatus, nevis kļūt par konsolidētu datu lentes lietotājiem. Tas jo īpaši attiecas uz obligācijām un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kurus parasti netirgo bieži un ar kuriem saistītie dati pēc 15 minūtēm bieži vien saglabā lielāko daļu savas vērtības. Tādēļ prasība sniegt darījumu ziņojumus bez maksas pēc 15 minūtēm būtu jāsaglabā attiecībā uz tirdzniecības vietām un APS, savukārt attiecībā uz KDLN tā būtu jāatceļ, lai nodrošinātu to komerciālo dzīvotspēju.

(34)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pants paredz, ka ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, tiek tirgoti tirdzniecības vietās (turpmāk “atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākums”). Regula (ES) Nr. 648/2012 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/834 (11), lai sašaurinātu to vienību loku, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums. Ņemot vērā ciešo savstarpējo saikni starp tīrvērtes pienākumu un atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu, lai nodrošinātu lielāku tiesisko saskaņotību un lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, būtu nepieciešams un lietderīgi atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu no jauna saskaņot ar atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumu. Bez šādas saskaņošanas daži mazāki finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri vairs netiktu pakļauti tīrvērtes pienākumam, taču turpinātu būt pakļauti atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumam.

(35)

Pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi ir ļoti svarīgs riska pārvaldības rīks attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi balstās uz tehniskiem darījumiem, kuri ir iepriekš norunāti, cenu neveidojoši un neitrāli tirgus riska ziņā un ar kuru palīdzību panāk riska samazināšanu katrā no portfeļiem. Portfeļa sablīvēšanas pakalpojumi, kas pašlaik ir atbrīvoti no pienākuma izpildīt rīkojumus ar klientam visizdevīgākajiem noteikumiem (turpmāk “vislabākā izpilde”), kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā, un no pārredzamības prasībām, ir pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu apakškopums. Ņemot vērā to tehnisko un cenu neveidojošo raksturu, darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek izveidoti un noteikti pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu rezultātā, nevajadzētu piemērot atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu. Ņemot vērā to, ka pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu sniedzēji neļauj mijiedarboties daudzu trešo personu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas interesēm, tie nebūtu jāuzskata par tādiem, kas pārvalda daudzpusēju sistēmu. Tāpat tie būtu jāatbrīvo no prasībām attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību un vislabākās izpildes pārbaudi. Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētajiem aktiem noteikt, kas ir pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas nolūkā un detalizētā informācija par reģistrējamiem darījumiem.

(36)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 6.a pants paredz mehānismu tīrvērtes pienākuma pagaidu apturēšanai, ja vairs netiek ievēroti kritēriji, uz kuru pamata konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām tiek piemērots tīrvērtes pienākums, vai ja šāda apturēšana tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai novērstu nopietnus draudus finanšu stabilitātei Savienībā. Tomēr šāda apturēšana varētu traucēt darījumu partneriem pildīt savu atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu, jo tīrvērtes pienākums ir atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma priekšnoteikums. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad tīrvērtes pienākuma apturēšana radītu būtiskas izmaiņas atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma kritērijos, vajadzētu būt iespējai vienlaikus apturēt atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu attiecībā uz to pašu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākuma apturēšana. EVTI vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija apturētu atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu, ja šāda apturēšana ir nepieciešama, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz likviditāti vai nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei un lai nodrošinātu finanšu tirgu sakārtotu darbību Savienībā.

(37)

Ir nepieciešams ad hoc apturēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka Komisija var ātri reaģēt uz nozīmīgām tirgus apstākļu izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt atvasināto instrumentu tirdzniecību un darījumu partnerus, kas iesaistīti šādā tirdzniecībā. Ja tiek konstatētas šādas izmaiņas tirgus apstākļos, Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma apturēt atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu neatkarīgi no tīrvērtes pienākuma apturēšanas. Šādai atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma apturēšanai vajadzētu būt iespējamai, ja atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma piemērošanas joma nesamērīgi ietekmē EEZ ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības ar darījumu partneri, kas neatrodas EEZ, un ja šī ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas kā tirgus veidotājs atvasināto instrumentu kategorijā, uz kuru attiecas atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākums. Atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu pārklāšanās problēma kļūst īpaši aktuāla gadījumos, kad notiek tirdzniecība ar darījumu partneriem trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro pati savus atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumus. Šāda apturēšana arī palīdzētu EEZ finanšu darījumu partneriem saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos. Lemjot par atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma apturēšanu, Komisijai būtu jāņem vērā šādas apturēšanas ietekme uz tīrvērtes pienākumu.

(38)

Noteikumi par nediskriminējošu piekļuvi biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem varētu mazināt interesi ieguldīt jaunos produktos, jo konkurentiem varētu būt iespējams iegūt piekļuvi bez sākotnējā ieguldījuma. Tādējādi Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. un 36. pantā noteiktā nediskriminējošas piekļuves režīma piemērošana biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem varētu ierobežot ieguldīšanu šādos produktos, atņemot regulētiem tirgiem stimulu radīt jaunus biržā tirgotus atvasinātus instrumentus. Tādēļ būtu jānosaka, ka minēto režīmu attiecīgajam centrālajam darījumu partnerim (CDP) vai tirdzniecības vietai nepiemēro attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem, lai Savienībā veicinātu inovāciju un biržā tirgotu atvasinātu instrumentu attīstību.

(39)

Finanšu starpniekiem būtu jācenšas panākt vislabāko iespējamo cenu un visaugstāko iespējamo izpildes varbūtību attiecībā uz darījumiem, ko tie veic savu klientu vārdā. Tādēļ finanšu starpniekiem būtu jāatlasa tirdzniecības vieta vai darījumu partneris savu klientu darījumu izpildei, balstoties tikai uz labākās izpildes panākšanu saviem klientiem. Minētā principa izmantošanai nevajadzētu būt savienojamai ar vislabākās izpildes principu, saskaņā ar kuru finanšu starpnieks, kad tas rīkojas savu privāto klientu vārdā vai tādu klientu vārdā, kuri izvēlējušies Direktīvā 2014/65/ES minētā profesionālo klientu režīma piemērošanu, saņem maksu, komisijas naudu vai nemonetāru labumu no trešās personas apmaiņā pret šo klientu rīkojumu izpildi konkrētā izpildes vietā vai šo klientu rīkojumu nodošanu jebkurai trešai personai to izpildei konkrētā izpildes vietā. Tādēļ būtu jāaizliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām saņemt šādu maksājumu. Šis aizliegums ir nepieciešams, ņemot vērā to, ka kompetentās iestādes Savienībā piekopj atšķirīgu praksi Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā noteiktās vislabākās izpildes prasības piemērošanā un uzraudzībā. Dalībvalstij, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrības ir veikušas šādu darbību pirms 2024. gada 28. marta, vajadzētu būt iespējai atbrīvot tās jurisdikcijā esošās ieguldījumu brokeru sabiedrības no minētā aizlieguma līdz 2026. gada 30. jūnijam, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz šādus pakalpojumus klientiem, kuru domicils ir minētajā dalībvalstī vai kuri ir iedibināti minētajā dalībvalstī.

(40)

Lai nodrošinātu elastību, kas nepieciešama, lai pielāgotos norisēm finanšu tirgos, un lai precizētu noteiktus Regulas (ES) Nr. 600/2014 tehniskos elementus, Komisijai vajadzētu būt deleģētām pilnvarām pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz maksimālā apjoma robežvērtības pielāgošanu; nosacījumu grozīšanu, kuri izvirzīti to ārpusbiržas atvasināto instrumentu noteikšanai, uz kuriem attiecas pārredzamības prasības; to identificējošo atsauces datu precizēšanu, kas jāizmanto attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem; noteikšanu, kas ir pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas nolūkā, un tās detalizētās darījumu informācijas precizēšanu, kura jāreģistrē ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas sniedz pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumus; un pienākuma ziņot par darījumiem paplašināšanu, to attiecinot arī uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP) un pārvaldības sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, veic ieguldījumu darbības un izpilda darījumus ar finanšu instrumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā rīkotu atbilstošas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Nolūkā nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes vienādu līdzdalību deleģēto aktu sagatavošanā ir īpaši svarīgi, lai abas iestādes visus dokumentus saņemtu vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem un lai abu iestāžu ekspertiem būtu sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti attiecīgie deleģētie akti.

(41)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 600/2014 īstenošanai attiecībā uz atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākuma apturēšanu attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(42)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos regulatīvus tehniskos standartus attiecībā uz: centralizēto ierobežotu rīkojumu reģistru un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu raksturīgajām iezīmēm; precīzajām iezīmēm, kādas raksturīgas atlikšanas režīmam, ko piemēro darījumiem ar instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru instrumenti; informācijas sniegšanu, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem; robežvērtību pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumu piemērošanai sistemātiskiem internalizētājiem un minimālo cenu piedāvājuma apmēru sistemātiskiem internalizētājiem; nosūtīšanas protokola kvalitāti, pasākumiem, lai novērstu kļūdainu ziņošanu par darījumiem, un izpildes nodrošināšanas standartiem attiecībā uz datu kvalitāti, tostarp kārtību, kādā notiek sadarbība starp datu sniedzējiem un KDLN, un, ja nepieciešams, konsolidētu datu lenšu pārvaldībai paredzēto datu kvalitāti un saturu; precizitātes, ar kādu tirdzniecības vietām, sistemātiskajiem internalizētājiem, izraudzītajām publicētājvienībām, APS un KDLN jāsinhronizē savi uzņēmējdarbības pulksteņi, pakāpi; nosacījumiem saiknes noteikšanai starp konkrētiem darījumiem un veidu, kā tiek identificēti apkopotie rīkojumi, kuru rezultātā tiek izpildīts darījums; dienu, līdz kurai jāpaziņo darījumi un atsauces dati; informāciju, kas pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN; svērumu, kas piešķirts kritērijiem, kurus izmanto ienākumu pārdales shēmas piemērošanai, metodi, kuru izmanto, lai aprēķinātu ienākumu summu, kas pārdalāma datu sniedzējiem saskaņā ar minēto shēmu, un kritērijiem, pēc kuriem KDLN var uz laiku apturēt datu sniedzēju dalību minētajā shēmā; KDLN ziņošanas pienākuma saturu, grafiku, formātu un terminoloģiju. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvi tehniskie standarti ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(43)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tā paziņojuma saturu un formātu, kuru kompetentajām iestādēm iesniedz uzņēmumi, kas atbilst sistemātiskā internalizētāja definīcijai, un standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas un paziņojumu sniegšanai attiecībā uz kandidātiem, kas iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(44)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, atvieglot konsolidētu datu lentes rašanos attiecībā uz katru aktīvu kategoriju un grozīt atsevišķus Regulas (ES) Nr. 600/2014 aspektus, lai uzlabotu pārredzamību finanšu instrumentu tirgos un vēl vairāk pastiprinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp regulētiem tirgiem un sistemātiskiem internalizētājiem, kā arī Savienības kapitāla tirgu konkurētspēju starptautiskā mērogā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši darījumdarbības brīvība un patērētāju tiesību aizsardzība.

(46)

Tādēļ būtu atbilstoši jāgroza Regula (ES) Nr. 600/2014,

1)

Regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

4)

regulas 5. pantu groza šādi:

5)

regulas 8. pantu groza šādi:

6)

iekļauj šādus pantus:

7)

regulas 9. pantu groza šādi:

8)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

9)

regulas 11. pantu groza šādi:

10)

iekļauj šādu pantu:

11)

regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

12)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

13)

regulas 14. pantu groza šādi:

14)

regulas 15. pantu groza šādi:

15)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

16)

regulas 17.a pantu aizstāj ar šādu:

17)

regulas 18. un 19. pantu svītro;

18)

regulas 20. pantu groza šādi:

19)

regulas 21. pantu groza šādi:

20)

iekļauj šādu pantu:

21)

regulas 22. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Lai veiktu aprēķinus to pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasību un tirdzniecības pienākumu režīmu noteikšanai, kas minēti 3. līdz 11.a pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā un kas ir piemērojami finanšu instrumentiem, un lai sagatavotu gada ziņojumus Komisijai saskaņā ar 4. panta 4. punktu, 7. panta 1. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu un 11.a panta 1. punktu, EVTI un kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:”;

22)

iekļauj šādus pantus:

23)

regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

24)

regulas 25. pantu groza šādi:

25)

regulas 26. pantu groza šādi:

26)

regulas 27. pantu groza šādi:

27)

regulas 27.d pantu groza šādi:

28)

iekļauj šādus pantus:

29)

regulas 27.e pantā iekļauj šādu punktu:

30)

regulas 27.f panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

31)

regulas 27.g pantu groza šādi:

32)

regulas 27.h pantu aizstāj ar šādu:

33)

iekļauj šādu pantu:

34)

regulas 27.i pantā iekļauj šādus punktus:

35)

regulas 28. pantu groza šādi:

36)

regulas 31. pantu groza šādi:

37)

regulas 32. pantu groza šādi:

38)

iekļauj šādu pantu:

39)

regulas 35. pantu groza šādi:

40)

regulas 36. pantu groza šādi:

41)

regulas 38. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

42)

regulas 38.g panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīta persona nav izpildījusi kādu no 20. līdz 22.c pantā vai IV.a sadaļā noteiktajām prasībām, tā veic vienu vai vairākas šādas darbības:”;

43)

regulas 38.h panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīta persona tīši vai nolaidības dēļ nav izpildījusi kādu no 20. līdz 22.c pantā vai IV.a sadaļā noteiktajām prasībām, tā pieņem lēmumu, ar ko uzliek naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.”;

44)

iekļauj šādu pantu:

45)

regulas 50. pantu groza šādi:

46)

regulas 52. pantu groza šādi:

47)

regulas 54. pantu groza šādi: