EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.5.2022

COM(2022) 212 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Digitāla desmitgade bērniem un jauniešiem.
Jaunā Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets" (BIK+)

1.Ievads

2012. gadā parādījās pirmā Eiropas bērniem labāka interneta stratēģija (BIK). Šajā paziņojumā izklāstītā atjauninātā bērniem labāka interneta stratēģija (BIK+) nodrošinās bērnu aizsardzību, respektēšanu un iespēju nodrošināšanu tiešsaistē jaunajā digitālajā desmitgadē.

Cilvēktiesību, to vidū bērna tiesību, respektēšana ir viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība. 1 Tās jārespektē gan tiešsaistē, gan bezsaistē 2 . Digitālajā desmitgadē ikvienam bērnam Eiropā jāļauj attīstīties drošā un atbalstīgā digitālā vidē un piedalīties globālajā digitālajā pārejā.

Bērni rada, rotaļājas un mijdarbojas tiešsaistē no arvien mazāka vecuma, izmantodami ciparsignālu tehnoloģijas izglītībai, izklaidei, saskarsmei un sabiedriskai dzīvei. To darot, viņi bieži saskaras ar digitālo saturu un pakalpojumiem, kas nav domāti bērniem.

Bērni un jaunieši 3 nav viendabīga grupa – viņi atšķiras pēc vecuma, dzimuma, spēju attīstības un sociālā un ekonomiskā stāvokļa. Bērni neaizsargātā situācijā, piemēram, bērni invalīdi, bērni no mazākumtautības vai mazākumrases, bēgļu bērni, aprūpējami bērni, LGBTQI+ bērni, kā arī bērni no nelabvēlīgas sociālekonomiskas vides var digitālajā vidē saskarties ar papildu problēmām.

Covid-19 pandēmija izgaismoja ne tikai ciparsignālu tehnoloģiju priekšrocības, bet arī to, ka visiem bērniem ir nepieciešama vienāda piekļuve tehnoloģijām (ierīcēm un tīklam), digitālajām prasmēm un iemaņām, ieskaitot medijpratību 4 . Bērni, kuriem nav piekļuves internetam, ir atrauti no resursiem, kas viņiem var palīdzēt mācīties un pieaugt. Nevienlīdzība var radīt lielākas briesmas: zemākus izglītības rezultātus, vāju garīgo veselību un ilgtermiņa bezperspektivitāti 5 .

Ar tādām domām un vēlēšanos likvidēt riskus un kaitējumu, ko arvien vairāk digitalizēta sabiedrība rada arī bērniem, 2020. gada decembrī Komisija ierosināja plašu pašreizējā noteikumu kopuma reformu ar mērķi izveidot drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas visu digitālo pakalpojumu lietotāju pamattiesības. Nesenā politiskā vienošanās par Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) rāda, ka nepilngadīgo aizsardzība ir viens no jauno noteikumu stūrakmeņiem, kas liek uzņēmumiem bērnu intereses izvirzīt savu apsvērumu priekšplānā 6 . 

Turklāt iecerē līdz 2030. gadam Eiropu digitāli pārveidot 7 Komisija ir ierosinājusi Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem 8 , kas atspoguļo tādas ES vērtības kā bērnu aizsardzība un iespēju nodrošināšana.

2012. gada Eiropas stratēģijā “Bērniem labāks internets” (stratēģijā BIK) 9 ir noteikts vispārējs kritērijs, kas virza un veido valstu politiku ES. Visas dalībvalstis savā politikā ir iekļāvušas stratēģijas BIK elementus. 2021. gada martā Komisija pieņēma pirmo vispusīgo ES stratēģiju par bērna tiesībām, kurā paziņoja par BIK stratēģijas atjaunināšanu 10 .

Atjauninātā BIK+ stratēģija ir bērnu tiesību stratēģijas digitālā daļa un atspoguļo nesen ierosināto digitālās vides principu, ka “bērni un jaunieši jāaizsargā, un ir jānodrošina viņiem iespējas tiešsaistē” 11 . Tajā ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērnu tiesībām 12 , Padomes secinājumi par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi 13 un Padomes ieteikums izveidot Eiropas Garantiju bērniem 14 .

Jaunās stratēģijas pamatā ir plaša apspriešanās ar bērniem, ko papildina mērķētas apspriedes ar vecākiem, skolotājiem, dalībvalstīm, IKT un mediju nozari, pilsonisko sabiedrību, mācībspēkiem un starptautiskām organizācijām. 15

Tāpēc BIK+ mērķis ir papildināt un atbalstīt pašreizējo pasākumu praktisko īstenošanu, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē, attīstītu bērnu prasmes un dotu viņiem iespēju droši baudīt un veidot savu dzīvi tiešsaistē.

2.Ko ES līdz šim paveikusi

Kopš 2012. gada BIK stratēģijai ir bijusi izšķirīga nozīme, aizsargājot bērnus un nodrošinot viņiem iespējas tiešsaistē Eiropas, valstu un starptautiskā līmenī. Drošāka interneta ekspertu grupa 16 nodrošina labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, un Komisija ar alianses starpniecību ir mudinājusi nozares pārstāvjus sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un jauniešiem, lai labāk aizsargātu nepilngadīgos tiešsaistē 17 .

Ar 2012. gada BIK stratēģiju tika izveidots ES līdzfinansēts Drošāka interneta centru (SIC) 18 tīkls un ES finansēts portāls betterinternetforkids.eu, kas ir bērnu tiešsaistes drošības centrs. SIC katru gadu atbalsta 30 miljonus cilvēku 19 . Tas organizē vietējus izpratnes veicināšanas pasākumus un nodrošina materiālus par visiem bērnu tiešsaistes drošības aspektiem dalībvalstīs, sniedz palīdzības dienestu palīdzību un identificē jaunu apdraudējumu un, izmantojot INHOPE uzticības dienestus 20 , kas darbojas 46 valstīs, palīdz izvākt no tiešsaistes materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. SIC sadarbojas ar BIK jaunatnes vēstnieku un BIK jaunatnes paneļdiskusiju tīklu 21 , kas konsultē un informē politikas veidotājus un praktiķus, piemēram, BIK Jaunatnes solījumu 22 par bērniem draudzīgu saskarsmi. ES iniciatīva “Drošāka interneta diena” 23 tagad tiek atzīmēta visā pasaulē.

Komisija sadarbojas arī ar starptautiskām organizācijām, NVO, akadēmisko personālu, kas darbojas bērnu digitālo tiesību jomā, un privāto sektoru.

Kopš 2012. gada ir ievērojami attīstījies ES tiesiskais un politiskais regulējums, vēl efektīvāk nodrošinot bērnu drošību tiešsaistē 24 . Piemēram, saskaņā ar pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD) 25 pienākums aizsargāt nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, un nelikumīga satura 26 tagad attiecas arī uz video koplietošanas platformām. Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) nosaka, ka bērnu persondati prasa īpašu aizsardzību un vecāku piekrišana vajadzīga līdz noteiktam vecumam (līdz 13–16 g., kā kurā dalībvalstī) 27 . 28  Negodīgas komercprakses izbeigšanas direktīva 29 aizsargā bērnus kā neaizsargātus patērētājus un aizliedz tiešus pamudinājumus izdarīt pirkumu.

Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka DPA uzliks pienākumu visām tiešsaistes platformām izstrādāt savas sistēmas, ņemot vērā bērnu lietotājtiesības. Galvenais, izmantotā pakalpojuma noteikumiem ir jābūt bērniem viegli saprotamiem. Tomēr tas ir tikai sākums. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visām tiešsaistes platformām, kuras Savienībā piedāvā pakalpojumus bērniem, piemēram, sabiedriskajiem medijiem vai interaktīvām spēļu platformām, būs pienākums veikt pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai savos pakalpojumos nodrošinātu bērnu privātumu, drošību un aizsargātību. Turklāt tiešsaistes platformām būs aizliegts rādīt bērniem sludinājumus, kuru pamatā ir profilēšana. Visbeidzot, ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām būs jāņem vērā sistēmisks risks, kas saistās ar to pakalpojumiem, ieskaitot faktisku vai paredzami negatīvu ietekmi uz bērnu aizsardzību.

Ierosinātajā Mākslīgā intelekta (AI) aktā 30 ir paredzēti vienoti noteikumi par AI ES, un tā mērķis ir izveidot vienotu tirgu uzticamiem AI lietojumiem, kurus var izmantot, pilnīgi ievērojot pamattiesības, ieskaitot bērnu tiesības. Priekšlikums par Eiropas digitālās identitātes satvaru (eID) 31 ļaus nepilngadīgajiem, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem, izmantot digitālās identitātes maku, piemēram, lai pierādītu savu vecumu, neatklājot citus persondatus.

Jaunā regulas priekšlikumā ar noteikumiem par seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu 32 , kas iesniegts vienlaikus ar BIK+ stratēģiju, mitināšanas vai personu sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir noteikti konkrēti pienākumi atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ziņot par to un to izvākt. Priekšlikumā arī paredzēts izveidot jaunu Eiropas centru seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai, kas atvieglotu seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu par to un izvākšanu, sniegtu atbalstu cietušajiem un darbotos kā zināšanu, speciālo zināšanu un pētījumu centrs jautājumos, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu tiešsaistē.

Saskaņā ar ES Cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģiju bērni tiešsaistē ir īpaši pakļauti riskam ciest no cilvēku tirdzniecības 33 . Īpaša uzmanība cietušajiem bērniem ir daļa no ES stratēģijas par cietušo tiesībām 34 .

ES dzimumu līdztiesības stratēģijā 35 ir uzsvērts, ka meitenes var ciest no dzimumvardarbības, vardarbības, kas pret sievieti vai meiteni vērsta tādēļ, ka viņa ir sieviete vai meitene, vai vardarbības, kas viņas skar nesamērīgi. Priekšlikums pieņemt direktīvu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu ietver kriminālatbildības noteikšanu par dzimumvardarbību kibertelpā un paredz pasākumus no tādas vardarbības cietušo aizsardzībai un atbalstīšanai tiešsaistē un bezsaistē neatkarīgi no vecuma 36 .

Paziņojumā par migrācijā esošo bērnu aizsardzību 37 ir risināts jautājums par migrantu bērnu aizsardzību, arī par drošu piekļuvi jaunām tehnoloģijām.

Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) 38 risina problēmas izglītības un apmācības jomā, ko pastiprina Covid-19 pandēmija, nodrošinot ilgtspējīgu digitālo pārveidi izglītībā, radot augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmu un uzlabojot bērnu, skolotāju un pedagogu digitālās prasmes un iemaņas.

ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam 39 veicina jauniešu dalību demokrātiskā dzīvē un atbalsta sociālo un pilsonisko līdzdalību.

BIK+ stratēģija attīstīs sasniegto un nodrošinās sinerģiju ar attiecīgajām iniciatīvām, lai kliedētu bērnu bažas un risinātu viņu vajadzības digitālajā desmitgadē.

3.Kas ir mainījies, un kāpēc vajadzīga jauna stratēģija

Bērni kā ciparsignālu tehnoloģiju lietotāji

Kopš 2012. gada ir krasi mainījies tas, kā bērni izmanto ciparsignālu tehnoloģijas. Modernas ierīces ļauj bērniem mijdarboties, sazināties, rotaļāties un dalīties ar citiem, bieži bez vecāku uzraudzības. 2020. gada konstatējumi par ES bērniem tiešsaistē 40 liecina, ka lielākā daļa bērnu izmanto viedtālruņus “ikdienā” vai “gandrīz visu laiku”, un daudzās valstīs tiešsaistē pavadītais laiks salīdzinājumā ar 2010. gadu ir gandrīz divkāršojies. Samazinās arī vecums, kurā bērni sāk izmantot digitālās ierīces.

Paaugstināts interneta izmantošanas līmenis var izraisīt mazkustīgu dzīvesveidu, kas var bojāt veselību. Daudzi psihologi bažījas, ka bērniem veidojas uzmanības traucējumi un ir grūti atslēgties.

Lai gan bērni tiek mudināti ievērot veselīgu līdzsvaru starp tiešsaistes/bezsaistes vidi, digitālā atturība mūsdienu bērniem nav piemērots risinājums, jo informācija, formālās izglītības elementi, saskarsme un izklaide arvien biežāk notiek tiešsaistē.

Tehnoloģija turpina strauji attīstīties, radot gan jaunas iespējas, gan risku. Tuvākajā nākotnē mākslīgais intelekts, virtuālā, papildinātā un paplašinātā realitāte, lietu internets, kriptovalūta un citas tehnoloģiskas pārmaiņas, kas ietekmē bērnus, radīs jaunas sabiedriskas un ētiskas problēmas (piemēram, neobjektivitāti, netaisnīgumu, pārredzamības trūkumu mākslīgā intelekta izmantošanā, mijdarbību ar dziļviltojumiem, avatāriem un robotiem).

Šie jautājumi tika uzsvērti arī konferencē par Eiropas nākotni, kur Eiropas pilsoņu forums, kas nodarbojas ar vērtībām un tiesībām, aicināja pastiprināt nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē. Tas tika apstiprināts konferences plenārsēdē un iekļauts priekšlikumā, kas iesniegts Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem 41 .

Bērni un kaitējums tiešsaistē

Bērni tiešsaistē bieži sastop kaitīgu un nelikumīgu saturu, uzvedību, kontaktus un risku patērētājiem. Digitālie pakalpojumi, sākot ar sabiedriskajiem medijiem un beidzot ar interaktīvām spēlēm, var pakļaut bērnus tādām briesmām kā nepiemērots saturs, tiranizēšana, iedraudzināšana 42 , seksuāla vardarbība pret bērniem vai radikalizācija.

Atbildot uz Komisijas apspriešanas anketu, bērni nosauca tādas uztraucošas problēmas kā kaitīgs saturs, kas var slavināt un veicināt kaitēšanu sev pašam, pašnāvību, vardarbību, naida runu, seksuālu uzmākšanos, narkotiku lietošanu, riskantus izaicinājumus tiešsaistē, ēšanas traucējumus un bīstamu uztura praksi. Vardarbīgs, biedīgs vai citādi vecumam nepiemērots saturs ir viegli pieejams. Jau mazi bērni ziņo par pornogrāfiju 43 , un tā ietekmē viņu viedokli par to, kas ir veselīgas attiecības.

Neraugoties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem (AVMPD un VDAR), vecuma pārbaudes mehānismi un vecāku piekrišanas rīki daudzos gadījumos joprojām nav efektīvi, jo lietotājiem bieži liek reģistrējoties ievadīt tikai dzimšanas datumu 44 .

Tomēr, kā jau izklāstīts 2. iedaļā, gaidāms, ka nesen apstiprinātais DPA būtiski uzlabos visu lietotāju, arī bērnu, drošību un dos viņiem iespējas izdarīt apzinātu izvēli tiešsaistē. 

Tā, DPA riska pārvaldības sistēmas ietvaros īpaša uzmanība jāpievērš sistēmiskiem riskiem, kas attiecas uz nepilngadīgajiem. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būs pienākums apsvērt, cik viegli bērniem ir saprast to pakalpojuma struktūru un darbību, kā arī to, kā bērni var tikt pakļauti saturam, kas var kaitēt viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un tikumiskajai attīstībai. Šāds risks var rasties, piemēram, tādu tiešsaistes saskarņu izstrādē, kas tīši vai netīši izmanto bērnu pieredzes trūkumu vai var izraisīt atkarību. Šajā sakarā ļoti lielām tiešsaistes platformām būs jāpieņem mērķēti pasākumi, lai aizsargātu bērnu tiesības, cita starpā jāizmanto vecuma pārbaudes un vecāku kontroles rīki vai rīki, kuru mērķis ir palīdzēt bērniem ziņot par pārkāpumu vai saņemt atbalstu. Kibervardarbība, ieskaitot intīma satura apmaiņu bez piekrišanas, ir tāda satura piemērs, kas prasa ātru apstrādi, ja par to signalizē lietotāji, to vidū bērni, un satura moderācijas prakses pienācīgu pielāgošanu.

ES uzticības tālruņu tīkls INHOPE norādījis, ka 2017.–2019. gadā gandrīz divkāršojies visā pasaulē apstrādāto tiešsaistes attēlu skaits, par kuriem ir aizdomas uz dzimumvardarbību pret bērniem. Covid-19 pandēmijas laikā šī problēma vēl vairāk saasinājusies, īpaši bērniem, kuri dzīvo kopā ar varmāku 45 . Bērnus var iedraudzināt tiešsaistē 46 seksuālas vardarbības vai cilvēku tirdzniecības nolūkā, un pastāv risks, ka uzskatāmi attēli un videomateriāli neatkarīgi no tā, vai tie radīti ar līdzaudžu piekrišanu vai piespiedu kārtā, tiks tālāk kopīgoti bez viņu piekrišanas.

Pasaulē vairāk nekā trešdaļa jauniešu ir ziņojuši, ka cietuši no kibertiranizēšanas 47 . Bērni var tikt pakļauti toksiskai, agresīvai, graujošai vai atkarību izraisošai uzvedībai 48 un pret viņiem var tikt vērsts nepiedienīgs, seksistisks vai rasistisks saturs. Tas savukārt var atturēt (piemēram, meitenes) no dalības tiešsaistes nodarbēs un ietekmēt bērnu tiesības 49 .

Tiešsaistē aug rasisms, ksenofobija, antisemītisms, dezinformācija un politisks ekstrēmisms, kas noved pie radikalizācijas. Komisija 2016. gadā ierosināja Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem 50 , lai pastiprinātu reakciju uz naida runu tiešsaistē. Sadarbībā ar Radikalizācijas izpratnes tīklu tas vairo tīmekļa un spēļu veidotāju informētību par tiešsaistes radikalizācijas riskiem bērniem. Dezinformācijas apkarošanas prakses kodekss 51 tiek pārskatīts, lai pastiprinātu saistības šajā jomā.

Bērni kā aktīvi digitālie patērētāji

Bērni tagad ir aktīvāki un neatkarīgāki digitālie patērētāji nekā pirms 10 gadiem un bieži izmanto pieaugušiem domātus digitālos produktus un pakalpojumus. Viņi tiek pakļauti virknei tiešsaistes tirgvedības paņēmienu vai ir to mērķis. Izmantojot sabiedrisko mediju ieteikumu sistēmas un citus algoritmus, mazgadīgajiem lietotājiem, izmantojot viņu pieredzes un paškontroles trūkumu 52 , tiek piedāvāta mērķēta reklāma, ietekmeļi un tirgvedības spēliskošana 53 un kaitīgs vai nepiemērots saturs. Tādu produktu tirdzniecība, kuros ir augsts tauku, cukura vai sāls saturs, bērnu vidū 54 , var, piemēram, saasināt nepiemērotu uztura praksi. Līdzīgā kārtā riskantu ieguldījumu kā drošu derību agresīva piedāvāšana bērniem var radīt smagas finansiālas sekas. Lai novērstu ar to saistītos riskus un kaitējumu bērniem, DPA izvirza vairākus pienākumus. Tie ietver aizliegumu tiešsaistes platformām pasniegt nepilngadīgajiem reklāmu, kas balstās uz profilēšanu, un pienākumu tiešsaistes platformām nodrošināt pārredzamību to ieteicējsistēmās un iespējas lietotājiem mainīt vai ietekmēt ieteicējsistēmās izmantotos galvenos parametrus.

Tagad digitālie pakalpojumi pastāvīgi vāc un kopīgo datus par bērniem un datifikācija 55 sākas jau pirms nākšanas pasaulē. Lai gan apkopotie lielie dati var sniegt revolucionāru ieskatu, piemēram, par bērnu veselību un izglītību, bērnības datifikācija var arī visu mūžu negatīvi ietekmēt bērnu labklājību un attīstību. Gan bērniem, gan vecākiem trūkst izpratnes par persondatu plašo apmaiņu, kas var rasties, izmantojot digitālos pakalpojumus, īpaši tos, kuros nav naudas maksājumu 56 . Lai gan nozare savāc daudz datu par to, kā bērni izmanto digitālos pakalpojumus, un par attiecīgajām briesmām, akadēmiskajām iestādēm tikpat kā nav piekļuves šīm svarīgajām datu kopām vai tā ir ļoti ierobežota.

Bērni tagad tiek sistemātiski pakļauti nepiedienīgam saturam un komercpraksei. Joprojām ir vajadzīgi pētījumi par komerciālos nolūkos izmantoto metožu, piemēram, pārliecinoša dizaina, ilgtermiņa neiroloģisko ietekmi uz bērniem, piemēram, tādiem azartspēļu mehānismiem kā “bagātību lādes” 57 .

Tiešsaistes spēles tagad ir viena no galvenajām bērnu tiešsaistes nodarbēm: 73 % bērnu 6–10 gadu vecumā, 84 % bērnu 11–14 gadu vecumā un 74 % jauniešu 15–24 gadu vecumā spēlē videospēles. Vecumam piemērotas tiešsaistes spēles var atbalstīt konstruktīvas izglītojošas un līdzdalīgas darbības tiešsaistē, attīstīt digitālās prasmes un iemaņas un nest citādu sabiedrisku labumu (piemēram, terapiju un kultūru). Nozares vadītiem centieniem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu drošu spēļu vidi bērnu aizsardzībai, vienlaikus veicinot veselīgus spēļu paradumus. Tam būtu jāietver arī integrēta pieeja nepilngadīgajiem paredzēto digitālo produktu un pakalpojumu izstrādei.

Prasmju trūkums

Kopīgs vēstījums, kas tika saklausīts Komisijas apspriedēs ar bērniem, ir nepieciešamība uzlabot mediju lietotprasmi un tiešsaistes drošības izglītību skolas bērnu vidū. Digitālās prasmes un iemaņas, to starpā digitālā pratība un izpratne par persondatu izmantošanu, ir būtiskas mūsdienu bērniem un ļauj viņiem mācīties, sazināties un būt aktīviem un informētiem dalībniekiem, veidojot apkārtējo pasauli.

Pieaugušajiem, kas atbild par bērniem (vecākiem, aprūpētājiem, skolotājiem, klubu un sporta nodarbību vadītājiem, draudžu vadītājiem, sociālajai aprūpei, veselības aprūpei, jaunatnes darbiniekiem u. c.), ir vajadzīgas prasmes atbalstīt, konsultēt un vadīt bērnus. Mūsu apspriešanās parādīja, ka šo prasmju bieži trūkst.

Digitālā plaisa

Ne visiem bērniem ir vienlīdzīga, efektīva, droša un iekļaujoša piekļuve ciparsignālu tehnoloģijām.

Bērniem neaizsargātā situācijā, bērniem, kuriem draud nabadzība un sociāla atstumtība, un bērniem, kuri dzīvo laukos un nomaļās vietās ar neattīstītu platjoslas infrastruktūru, jābūt taisnīgai piekļuvei gan digitālajām ierīcēm un prasmēm, gan vienādām iespējām izmantot digitālās desmitgades iespējas.

Jaunākie pētījumi 58 par digitālo nenodrošinātību liecina, ka dažās Eiropas valstīs aptuveni 20 % bērnu dzīvo ģimenēs, kuras nevar mājās atļauties datoru vai interneta pieslēgumu. 40 % lauku mājsaimniecību nav pieejama ātrdarbīga platjosla. Dažās jomās vairāk nekā 15 % jauniešu 15 gadu vecumā jūtas digitāli atstumti, un 8 % no šīs vecuma grupas Eiropas mērogā trūkst uzticēšanās digitālajai videi.

Pasaules līmenī stāvoklis ir vēl sliktāks: aplēsts, ka 1,3 miljardiem bērnu 3–17 gadu vecumā mājās nav interneta pieslēguma 59 . Digitāla nenodrošinātība bērnībā var izraisīt digitālo prasmju trūkumu un neuzticēšanos digitālajai videi pieaugušo dzīvē un pastiprināt digitālo plaisu.

Aktīvas dalības trūkums

Bērni vairs nav pasīvi tehnoloģiju patērētāji, bet var tehnoloģiju aktīvi izmantot pašizteiksmei un apkārtnes ietekmēšanai. Bērni būtu vairāk jāuzklausa un jāiekļauj digitālo produktu un pakalpojumu un digitālās politikas izstrādē un izvērtēšanā.

4.Ieceres par digitālo desmitgadi bērniem un jauniešiem 

BIK+, kas ir Eiropas Jaunatnes gada 2022 pamatiniciatīva, ierosina pasākumus, kuru pamatā ir trīs pīlāri:

1.droša digitālā pieredze, kas sargā bērnus no kaitīga un nelikumīga tiešsaistes satura, uzvedības, saskarsmes un riska patērētājiem un uzlabo viņu labsajūtu tiešsaistē, izmantojot drošu un vecumam piemērotu digitālo vidi, kas veidota tā, lai ievērotu bērnu intereses;

2.digitālo iespēju nodrošināšana, lai bērni apgūtu nepieciešamās prasmes un iemaņas, kas ļauj izdarīt pareizu izvēli un droši un atbildīgi sevi izpaust tiešsaistes vidē;

3.aktīva dalība, respektējot bērnus, dodot viņiem iespēju piedalīties digitālajā vidē, un vairāk bērnu vadītu darbību, lai veicinātu inovatīvu un radošu drošu digitālo darbošanos.

BIK+ īstenošanai ir vajadzīga pierādījumos balstītas politikas veidošana un sadarbība un koordinācija Eiropas un pasaules līmenī. Pēdējos gados ANO, UNICEF, ESAO un Eiropas Padome, kā arī NVO, kas darbojas bērnu tiesību jomā, ir pievērsušās bērnu tiesībām digitālajā vidē 60 .

5.Izpildei – pīlāri un darbības 

Tālāk uzskaitītās jaunās darbības balstīsies uz Komisijas esošo BIK infrastruktūru un stiprinās to tā, kā pirmāk aprakstīts.

5.1.Droša digitālā darbošanās (kā labāk aizsargāt bērnus tiešsaistē)

“Mēs visi zinām, ka šajās platformās jaunieši bieži atrodas bez vecāku atļaujas. Ja es to zinu, to zina arī platformas un uzņēmumi.” Kāds spāņu skolotājs 61

Komisija veicinās vispusīgu ES rīcības kodeksu par vecumam atbilstošu dizainu, pamatojoties uz jaunajiem DPA noteikumiem un saskaņā ar AVMPD un VDAR. Kodeksa mērķis ir nodrošināt bērnu privātumu, drošību un aizsargātību digitālo produktu un pakalpojumu izmantošanā. Šajā procesā tiks iesaistīta nozare, politikas veidotāji, pilsoniskā sabiedrība un bērni.

Šāda kodeksa pievienotā vērtība būtu tā kopregulēšana. Saskaņā ar DPA Komisija var aicināt ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējus piedalīties rīcības kodeksos un lūgt tos apņemties veikt īpašus riska mazināšanas pasākumus, lai novērstu konkrētu apzināto apdraudējumu vai kaitējumu, ievērojot konkrētu rīcības kodeksu. Lai gan dalība tādos rīcības kodeksos joprojām ir brīvprātīga, visām saistībām, ko uzņēmušies ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēji, veicamas neatkarīgas revīzijas.

Nozarei ir būtiska atbildība. Tās rīcībā ir instrumenti, kas rada produktus, kuri pēc projekta un uzbūves ir viegli lietojami, droši un privāti. Tāpēc visos digitālajos produktos un pakalpojumos, ko bērni var izmantot, jāievēro taisnīgas pamatuzbūves iezīmes, kas ietver Eiropas vērtības, kā noteikts DPA. Piemēram, visiem produktiem un pakalpojumiem, ko bērni var izmantot, jāpievieno vecumam piemērota, viegli saprotama un pieejama informācija, piemēram, noteikumi, instrukcijas un brīdinājumi, kā arī vienkārši mehānismi ziņošanai par kaitējumu. Visiem, kas iesaistīti digitālo produktu izveidē, jāizprot projekta un izstrādes izvēles 62 potenciāli kaitīgā ietekme uz bērniem, kā arī iespējamie riski un kaitējums, piemēram, iedraudzināšana, ko bērniem rada dažādu digitālo pakalpojumu izmantošana.

Balstoties uz notiekošo darbu 63 un ņemot vērā jaunos DPA noteikumus par tiešsaistes platformām, Komisija atbalstīs metodes, kas pierāda vecumu veidā, kurš sargā privātumu un ir drošs, un tas jāatzīst visā ES. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm 64 (kuras saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvēlēties izdot elektroniskos identifikatorus personām, kas jaunākas par 18 gadiem, saskaņā ar neseno priekšlikumu par Eiropas digitālo identitāti), attiecīgajām ieinteresētajām personām un Eiropas standartizācijas organizācijām, lai prioritārā kārtā stiprinātu efektīvas vecuma pārbaudes metodes. Šis darbs veicinās tirgus risinājumus, izmantojot stabilu sertifikācijas un sadarbspējas satvaru. 

Līdzās vecuma pārbaudei piekļūšanai noteiktam tiešsaistes saturam Komisija rīcības kodeksā tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kas tiks izveidots saskaņā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, iekļaus sadaļu, kas veltīta tikai pieaugušajiem domātam saturam un kuras galvenais mērķis ir cīnīties pret intīmu attēlu kopīgošanu bez piekrišanas, gan autentisku, gan manipulētu, kuros var būt iesaistīti arī bērni, bet ne tikai tādu. 

Neraugoties uz pašreizējām darbībām, pēdējos desmit gados visbiežāk ziņotais temats SIC palīdzības dienestiem joprojām ir kibertiranizēšana. Pašreizējais numurs 116 111 ir īpaši rezervēts bērnu palīdzības līnijām ES. Kibertiranizēšanu un citas tiešsaistes problēmas var risināt, izmantojot šo numuru vai tieši izmantojot SIC palīdzības dienestus. Stratēģija padarīs redzamāku SIC sniegto atbalstu, izmantojot ciešāku sadarbību ar 116 111 un ar to saistītus tiešsaistes pakalpojumus (piemēram, palīdzības tālruņu lietotnes), kam jābūt pieejamiem arī bērniem neaizsargātās situācijās. Turklāt īpaša ekspertu grupa dos ieteikumus par politiku sakarā ar (kiber)tiranizēšanu un labsajūtu skolā 65 .

ES līdzfinansētie drošāka interneta palīdzības un uzticības tālruņi 66 arī turpmāk palīdzēs sabiedrībai, it īpaši bērniem, kas saskaras ar kaitīgu un nelikumīgu saturu. Ja saskaņā ar DPA nosacījumiem tiem būs piešķirts “uzticamu signalizētāju” statuss, tie varēs palīdzēt ātrāk novērtēt nelikumīgu saturu tiešsaistē un attiecīgi rīkoties. Tāda satura piemēri ir materiāli, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un rasistiski un ksenofobiski naidīgi izteikumi saskaņā ar Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, tostarp antisemītiskiem naidīgiem izteikumiem, kā izklāstīts ES stratēģijā antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesveida atbalstam 67 .

Komisija koordinēs un veicinās labas prakses apmaiņu starp ES iestādēm un dalībvalstīm patērētāju tiesību īstenošanā attiecībā uz bērniem. Komisija arī izpētīs neirotirdzniecības ietekmi uz bērniem, lai palīdzētu valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm labāk novērtēt, kā komerciālas ietekmēšanas metodes var būt netaisnīgas pret bērniem. Šīs zināšanas tiks izmantotas koordinētām izpildes darbībām, kas jāveic saskaņā ar Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā 68 .

Komisija aicina dalībvalstis:

·atbalstīt efektīvas vecuma pārbaudes metodes saskaņā ar eID priekšlikumu;

·atbalstīt, arī ar apmācītiem darbiniekiem, saskaņoto numuru 116 111, lai novērstu kibertiranizēšanu.

Komisija aicina nozari:

·konsekventi novērtēt un novērst specifiskus riskus, kas bērniem rodas, lietojot bērnu produktus un pakalpojumus, to starpā drošības riskus, kā arī attiecīgo tirgvedības praksi;

·iesaistīties un apņemties izstrādāt vispusīgu ES rīcības kodeksu par vecumam atbilstošu dizainu, kā arī rīcības kodeksa sadaļu par tikai pieaugušajiem paredzētu saturu, kas jāizveido saskaņā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam;

·efektīvi īstenot pasākumus, kas attiecas uz piekļuvi saturam ar vecuma ierobežojumiem, ieskaitot tīmekļa vietnes ar saturu pieaugušajiem un spēles tiem, kam jau ir 18 gadu, saskaņā ar valsts un Eiropas noteikumiem;

·sadarboties ar uzticamiem signalizētājiem, lai ātri novērtētu un izvāktu nelikumīgu saturu un rīkotos, paziņojot par kaitīgu saturu;

·nodrošināt akadēmisko iestāžu pētniekiem piekļuvi attiecīgiem datiem un informācijai par bērnu iespējām un riskiem, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus.

5.2.Digitālās iespējas (kā labāk dot bērniem iespēju izdarīt pārdomātu izvēli tiešsaistē)

“Bērniem ir iedots sarežģīts rīks bez lietošanas pamācības” 69  . Kāds portugāļu bērns

Komisijas digitālajā desmitgadē ir izvirzīti augsti mērķi līdz 2030. gadam 80 % pieaugušo iedzīvotāju iegūt digitālās pamatprasmes un nodarbināt 20 miljonus IKT speciālistu 70 . Šajā nolūkā bērniem digitālās prasmes būtu jāsāk apgūt jau bērnībā. Piemēram, ES programmēšanas nedēļa 71 palīdz bērniem izprast, kā darbojas algoritmi un digitālā pasaule.

Lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu ir izstrādājušas stratēģiju digitālo prasmju attīstīšanai (kā dažādu mācību programmu tematu vai kā atsevišķu tematu), tikai dažas veic regulāru uzraudzību un novērtēšanu, lai novērtētu stratēģijas ietekmi un to pārskatītu. Komisija strādā ar Padomes ieteikuma priekšlikumu par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā 72 , kas veicinātu kopīgu izpratni, mobilizētu starpvalstu politisko iesaisti, veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem un savstarpēju apmaiņu un veicinātu ieguldīšanu.

Šai un nākamajām bērnu paaudzēm Eiropas Savienībā ir būtiski uzturēt atjauninātu zināšanu bāzi un uzraudzīt digitālās pārveides ietekmi uz bērnu labklājību.

Digitālā pratība (vai tās trūkums) sākas agrīnā dzīves posmā. Mediju lietotprasmei 73 ir izšķirīga nozīme, lai bērni izprastu un mācētu pārlūkot tiešsaistē pieejamo informāciju, apzinātos tiešsaistes risku, piemēram, maldinošu informāciju/dezinformāciju, viltu un krāpšanu, slēptu reklāmu, kā arī aktīvi un atbildīgi piedalītos digitālajā ekonomikā, sabiedrībā un demokrātiskajos procesos.

Skolotāju atsauksmes Komisijas rīkotās apspriešanas laikā parādīja, ka ir grūti iesaistīt kolēģus. Starp minētajiem iemesliem bija tas, ka trūkst pietiekamas izpratnes, daudziem skolotājiem trūkst vajadzīgo zināšanu, prasmju un pārliecības, un ir grūti tikt līdzi nepārtrauktai tehnoloģiju attīstībai. Ir vajadzīga skolotāju apmācība, uzticamu resursu veicināšana un vairāk kampaņu, kas vērstas uz vecākiem un aprūpētājiem. Šajās iniciatīvās iekļaujama arī apmācība par bērnu tiesībām tiešsaistē, lai radītu labāku izpratni par to, ka bērnu tiesības tiešsaistē ir tādas pašas kā bezsaistē, kā noteikts ANO 25. vispārīgajā piezīmē.

BIK+, izmantojot platformu “betterinternetforkids.eu” (“BIK portālu”) un SIC tīklu, var atbalstīt skolotāju moduļu (piemēram, masveida atvērto interneta kursu MOOC) izstrādi dažādām vecuma grupām ar mācībām par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, drošību tiešsaistē, patērētāja risku tiešsaistē, persondatiem, kibertiranizēšanu, garīgo labsajūtu, kaitīgiem stereotipiem, dzimumdzīves aplamu atspoguļojumu pornogrāfijā, digitālo piekrišanu un cieņu un spēliskošanu 74 mācīšanā 75 .

Dalībvalstu labas prakses apmaiņa tiks koordinēta un veicināta strukturētajā dialogā par digitālo izglītību un prasmēm 76 un attiecīgās ekspertu grupās.

BIK+ atbalstīs plašas medijpratības kampaņas, kas uzrunā bērnus, ģimenes un skolotājus, izmantojot esošos valstu un Eiropas informācijas izplatītājus, kā skolas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nozari. Būtu jāiesaista bērni un attiecīgā gadījumā vecāki un skolotāji, lai pieejas padarītu labāk atbilstošas vecumam un ļautu paaudžu starpā apmainīties ar informāciju par ciparsignālu tehnoloģiju radošu un atbildīgu izmantošanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot informēšanai par risku bērniem kā mazajiem patērētājiem un persondatu izmantošanā.

Turklāt Komisija kopā ar ESAO izstrādā finansiālo iemaņu satvaru bērniem 77 , kuru paredzēts darīt pieejamu 2022. gada beigās un kurā būs iekļautas bērniem digitālajā pasaulē nepieciešamās būtiskās finansiālās prasmes.

BIK+ stratēģija papildinās digitālās izglītības rīcības plānu un darbosies ar to sinerģijā, piemēram, popularizējot valstu SIC kā vienotus kontaktpunktus uzticamai un vecumam atbilstošai informācijai un atbalstam, kas pielāgots valsts vajadzībām formālajā un neformālajā izglītībā. Komisija turpinās BIK portālā dalīties resursos, kas pieejami plašai sabiedrībai, un tos popularizēt, un veicinās SIC un citu darītāju kontaktu veidošanas darbu, lai bērni atšķirīgā vidē – no sporta klubiem līdz skolām – iemācītos izrādīt digitālo cieņu.

Mācīšanās no līdzaudžiem, līdzradīšana un BIK jaunatnes vēstnieku un BIK jaunatnes paneļdiskusiju labais piemērs tiks popularizēti kā laba prakse attiecībā uz izglītības pieeju ES un ārpus tās.

Lai atbalstītu visus bērnus, digitālajai videi jābūt daudzveidīgai, iekļautīgai, nediskriminatīvai un bez stereotipiem. Bērniem jābūt pieejamai objektīvai, vecumam atbilstošai tiešsaistes informācijai par dzimumsakariem un dzimumiem. IKT profesionāļiem būtu jāatbalsta dažādība un izpratne par dzimumu līdztiesību, lai labāk izprastu īpašās vajadzības, kas ir meitenēm, bērniem invalīdiem kā lietotājiem un bērniem, kuri ir citādā neaizsargātā situācijā. Būtu jāveicina pozitīvi piemēri meitenēm, kas IKT jomā ir nepietiekami pārstāvētas, un jānodrošina vienlīdzīgas iespējas zēniem un meitenēm. Nozarei būtu jānodrošina iekļaujoša vide visiem, un bērniem invalīdiem būtu jāspēj rotaļāties, mācīties un mijdarboties tiešsaistē.

Lai gūtu labumu no digitālajām iespējām, bērniem ir vajadzīgs drošs un lēts interneta pieslēgums un piemērotas digitālās ierīces. Digitālās desmitgades savienojamības mērķi un digitālie principi, kā arī ievērojami ES ieguldījumi un finansējums attiecas uz mājokļu un skolu savienojamību, bet Elektronisko sakaru kodeksa universālā pakalpojuma noteikumi prasa, lai savienojamības pakalpojumi būtu pa kabatai 78 . Dalībvalstu darbības saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. punktu attiecas uz pamatpakalpojumu, to vidū elektronisko sakaru, pieejamību par mērenu cenu. Padomes ieteikumā izveidot Eiropas Garantiju bērniem dalībvalstīm ieteikts nodrošināt adekvātu tālmācībai nepieciešamo aprīkojumu un veikt vajadzīgos ieguldījumus, lai novērstu visu veidu digitālās plaisas.

Lai aptvertu visus bērnus, Komisija pievērsīs īpašu uzmanību bērniem ar īpašām vai specifiskām vajadzībām un bērniem no nelabvēlīgas un neaizsargātas vides. Piemēram, migranti un migrantu izcelsmes ES pilsoņi bieži saskaras ar šķēršļiem piekļūšanai digitālajiem kursiem un pakalpojumiem, arī tāpēc, ka trūkst digitālo prasmju šos pakalpojumus izmantot 79 . 80  Īpašas vajadzības ir bērniem, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, migrantu un čigānu bērniem un citiem bērniem, kuriem ir īpašas diskriminācijas un segregācijas briesmas 81 , bērniem, kuru vecākiem nav digitālo pamatprasmju, bērniem invalīdiem, bērniem aprūpes iestādēs. Iniciatīvās liela uzmanība jāpievērš dzimumu līdzsvaram, lai gan meitenes, gan zēni digitālās prasmes iegūtu jau bērnībā. Jānovērtē efektivitāte un jāapzina paraugprakse.

BIK+ sniegs ieguldījumu, paplašinot SIC darba jomu, lai palīdzētu novērst digitālo plaisu, it īpaši digitālo prasmju nodrošināšanā mazaizsargātām grupām. SIC var atbalstīt attiecīgas programmas valsts un ES līmenī.

Komisija aicina dalībvalstis:

·uzraudzīt digitālās pārveides ietekmi uz bērnu labklājību;

·apmainīties ar labu praksi strukturētā dialoga ietvaros par digitālo izglītību un prasmēm un attiecīgās ekspertu grupās;

·veicināt SIC kā vienotus kontaktpunktus uzticamiem resursiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un drošību tiešsaistē bērniem, viņu ģimenēm un skolotājiem;

·izdarīt nepieciešamos ieguldījumus, lai novērstu visus digitālās plaisas veidus saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem, arī ar Eiropas fondu, it īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Komisija aicina nozari:

·uzraudzīt digitālās pārveides ietekmi uz bērnu labklājību;

·ieguldīt prasmēs, lai palielinātu informētību par bērnu dažādajām vajadzībām, cīnītos ar stereotipiem un nodrošinātu digitālo pieejamību produktu izstrādē.

5.3.Aktīva dalība (kā respektēt bērnu viedokli)

“Esmu par to, lai no 2030. gada jauniešiem būtu lielāka ietekme. Tieši mūsu paaudze ir uzaugusi kopā ar tiešsaistes pasauli.” Austrijas BIK jaunatnes vēstnieks 

Bērni ir aktīvi pilsoņi. Būdami pārmaiņu veicinātāji, viņi arvien vairāk izmanto sabiedriskos medijus, lai mobilizētos un aizstāvētu savus mērķus, piemēram, kustībā “Skolu streiks klimata labā”. Stratēģija BIK+ atzinīgi vērtē šos notikumus un atzīst, ka digitālās desmitgades veidošanā ir svarīgi ievērot un iekļaut bērnu viedokļus. Jāpalīdz bērniem sabiedriskajā politikā un politiskajās diskusijās izkopt un lietot pilsoniskuma prasmes un tiešsaistes sabiedriskajās platformās izmantot pulcēšanās un biedrošanās tiesības. Taču pētījums 83 rāda, ka ir iespējams vēl vairāk palielināt tiešsaistes darbības, kas saistītas ar jaunradi un digitālo pilsoniskumu. Tiek secināts, ka šodienas bērni var būt nepietiekami pārstāvēti politisko lēmumu pieņemšanas procesos, un tā ceļas neapmierinātas vajadzības un nepiepildītas cerības 84 .

Tāpēc BIK+ atzīst, ka digitālās vides veidošanā ir svarīgi aktīvi iesaistīt bērnus visā viņu daudzveidībā, jo līdz 18 gadiem bērniem ir unikāla digitālas bērnības pieredze.

Saskaņā ar bērnu tiesību stratēģiju Komisija apņēmās stiprināt bērnu dalību, izveidojot jaunu ES Bērnu dalības platformu 85 . Sinerģijā ar šo platformu BIK+ veicinās bērnu vadītas darbības, lai bērni digitālajā vidē pozitīvi un kritiski iesaistītos jautājumos, kas attiecas uz jauno paaudzi, kā kiberdrošība, ētika un ilgtspējīga attīstība.

BIK+ ietvaros tiks stiprināts bērnu ieguldījums digitālo jautājumu apspriešanā, it īpaši nozares vajadzībām. Attīstot esošās iniciatīvas, piemēram, BIK jaunatnes vēstniekus, BIK jaunatnes paneļdiskusijas un BIK Jaunatnes solījumu uzlabot internetu, Komisija stiprinās bērnu vadītās darbības.

BIK+ vēl vairāk veicinās jauniešu dalību, arī dalībvalstīs. Piemēram, vietējas shēmas var atzīt apmācītājus līdzaudžu vidū.

Tiks nodrošināta bērniem draudzīga BIK+ stratēģijas versija saskaņā ar vadlīnijām, kas izstrādātas atbilstoši bērnu tiesību stratēģijai 86 .

Komisija arī iesaistīs bērnus BIK+ īstenošanas uzraudzībā.

Komisija aicina dalībvalstis:

·digitālajās lietās atbalstīt mācīšanos no līdzaudžiem un pieaugušo mācīšanos no bērniem;

·iesaistīt iekļautīgu jaunatnes vēstnieku loku, lai veicinātu digitālo politiku pašvaldību, reģionu un valstu līmenī.

Komisija aicina nozari:

·sistemātiski apspriesties ar bērniem un viņus aktīvi iesaistīt digitālo produktu un pakalpojumu izstrādē un ieviešanā; 

·kopīgi ar dažāda vecuma un izcelsmes bērniem veidot bērniem draudzīgu saziņu, ieskaitot noteikumus, par viņiem domātiem digitālajiem produktiem un pakalpojumiem;

·izstrādāt iekļautīgus 87 produktus un pakalpojumus, kas veicina bērnu tiesības izteikties un atvieglo viņu dalību sabiedriskajā dzīvē.

6.Starptautiskie sakari un sadarbība 

Aizsardzība tiešsaistē un digitālo iespēju nodrošināšana ir globālas problēmas, kas sniedzas pāri valstu robežām un jurisdikcijai. 2021. gada pavasarī ANO Bērnu tiesību komiteja 25. vispārējā piezīmē nāca klajā ar norādījumiem par to, kā efektīvi īstenot ANO Bērna tiesību konvenciju un tās fakultatīvos protokolus, lai skaidri risinātu jautājumu par bērnu tiesībām digitālajā vidē.

Izmantojot globālo vārteju 88 , ES stiprinās savienojumus starp Eiropu un pārējo pasauli un palīdzēs partnervalstīm pārvarēt digitālo plaisu un vēl vairāk integrēties globālajā digitālajā ekosistēmā.

Saliedējot spēkus, varam efektīvi un rezultatīvi risināt šos globālos jautājumus un popularizēt Eiropas vērtības, nosakot augstus drošības standartus un veicinot bērnu iespējas un aktīvu dalību digitālajā desmitgadē visā pasaulē, vienlaikus palīdzot sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir cīņa ar seksuālu vardarbību pret bērniem. Saskaņā ar ES Stratēģiju efektīvākai cīņai ar seksuālu vardarbību pret bērniem Komisija ir cieši sadarbojusies ar tehnoloģiju uzņēmumiem ES Interneta foruma 89 paspārnē un sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un starptautiskām un reģionālām organizācijām, izmantojot “WeProtect Global Alliance”, lai izbeigtu bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē. Komisija gadiem ilgi ir arī atbalstījusi globālos centienus, finansējot uzticības tālruņu INHOPE tīklu, kas darbojas 46 valstīs. Šis darbs turpināsies, un tam jākļūst straujākam atbilstoši šajā stratēģijā ierosinātajiem tiesību aktiem.

Komisija turpinās dalīties pieredzē, zināšanās un vērtībās ar starptautiskām organizācijām un partneriem un atbalstīt vienotu pieeju bērnu digitālajām tiesībām visā pasaulē, piemēram, mudinot pieņemt attiecīgus tehniskus standartus, rādītājus, definīcijas un pieejas.

Ikgadējā Drošāka interneta forumā 90 tiks izvērtētas starptautiskās norises un notiks paraugprakses apmaiņa. Ar SIC tiks stiprinātas pastāvošās mentorēšanas un apmaiņas shēmas ārpus ES, un turpināsies starptautiski sarīkojumi Drošāka interneta dienā.

Gaidāmais rīcības plāns jaunatnes jomā ES ārējā darbībā stiprinās jauniešu būtisko lomu digitālajā pārejā un atbalstīs drošu digitālo vidi, kas veicina bērnu un jauniešu dalību un iespēju nodrošināšanu.

Komisija veicinās BIK+ stratēģiju savās attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un partnervalstīm ar mērķi ievirzīt starptautiskos partnerus digitālā pārveidē, izmantojot bērnu tiesībās balstītu pieeju.

7.Nobeigums

“Mūsu Savienība kļūs stiprāka, ja savā rīcībā vairāk līdzināsies mūsu nākamajai paaudzei: domāsim dziļi, būsim apņēmīgi un uzņemsimies rūpes. Sakņosimies vērtībās un rīkosimies drosmīgi!” 91

Izsludinot Eiropas Jaunatnes gadu, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena mudināja jauniešus kļūt par pārmaiņu dalībniekiem. Stratēģija BIK+ viņiem dod iespēju paust viedokli digitālajā jomā, kā arī uzlabot pasākumus savai digitālajai labklājībai, prasmēm un drošībai.

Droša un uzticama digitālā vide ir ES stūrakmens. Komisija ir pilnībā apņēmusies atbalstīt bērnu aizsardzību, iespēju nodrošināšanu un respektēšanu digitālajā pārveidē.

Attīstot 2012. gada stratēģijas pamatus, stratēģijā BIK+ īpaša uzmanība veltīta tiešsaistes iespējām un riskiem, kas skar mazaizsargātus bērnus. Visi bērni būs labāk sagatavoti, lai varētu attīstīties tiešsaistē un gūt savam vecumam piemērotāku pieredzi.

Stratēģija BIK+ atspoguļo dažādus viedokļus, galvenokārt – bērnu. Tās īstenošanā un uzraudzībā tiks iesaistīti bērni. Tās panākumi ir atkarīgi no sadarbības starp Komisiju, dalībvalstīm un galvenajiem partneriem, piemēram, nozari, pilsonisko sabiedrību un starptautiskām organizācijām, lai rastu konkrētus risinājumus labākai un veselīgākai interneta izmantošanai bērniem un jauniešiem.

Komisija uzraudzīs stratēģiju ik pēc diviem gadiem, arī kopā ar bērniem, un publicēs ziņojumu tiešsaistē 92 .

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt stratēģiju un kopīgi darboties tās īstenošanā. Komisija aicina Reģionu komiteju un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteju sekmēt dialogu ar pašvaldībām un reģionu varas iestādēm, sociālekonomiskajām grupām un pilsonisko sabiedrību.

Ikviena pienākums ir uzklausīt bērnus un rīkoties tūlīt. Lūk, ko #DigitalDecade4YOUth jauniešu padomdevēju grupas vārdā norādījuši Jevgenijs, Lilī un Žuau: “Tālāk pārbaudījums būs jākārto politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām.., [lai] mēs, bērni un jaunieši, justu, ka kopīgiem spēkiem digitālo pasauli darām labāku un drošāku.” 

(1)

  Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un ES Pamattiesību harta , sevišķi tās 24. pants .

(2)

  ANO vispārīgā piezīme Nr. 25 par ANO Konvenciju par bērna tiesībām (kur visas ES dalībvalstis ir puses) skaidri pievēršas bērnu tiesībām digitālajā vidē.

(3)

Kam vēl nav 18 gadu – saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām . Arī BIK+ stratēģijā ar “jaunieti” saprot bērnu, kam vēl nav 18 gadu. Tiesību aktos lieto terminu “nepilngadīgie”.

(4)

JRC, How children (10-18) experienced online risks during the Covid-19 lockdown .

JRC, Emergency remote schooling during COVID-19 .

(5)

 JRC,  How families handled emergency remote schooling during the time of Covid lockdown in spring 2020 .

T20-Italy, Digital learning for every child: closing the gaps for an inclusive and prosperous future .

(6)

 Digitālo pakalpojumu akta pakete; DPA.   Komisija apsveic politisko vienošanos .

(7)

  “Digitālais kompass – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” , COM(2021) 118 final.

(8)

  Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem , COM(2022) 27 final.

(9)

  Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (COM(2012) 0196). Saīsinot angļu “Better Internet for Kids” (“Bērniem labāks internets”).

(10)

  ES stratēģija par bērna tiesībām , COM(2021) 142 final.

(11)

  Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem .

(12)

  Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. novembra Rezolūcija 2019/2876 , 19. punkts.

(13)

  Padomes secinājumi par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi pastāvīgi mainīgā pasaulē , 2020/C 193/06.

(14)

  Padomes Ieteikums, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem , ST 9106 2021 INIT.

(15)

  Kā panākt, lai Eiropas digitālā desmitgade būtu piemērota bērniem un jauniešiem?

Kopsavilkums par apspriešanos ar ieinteresētajām personām . Atklātajā apspriešanā par bērna tiesībām vairāk nekā 60 % respondentu atzinuši, ka ir vajadzīga jauna BIK stratēģija (BIK+). Gandrīz 80 % respondentu piekrīt, ka IT uzņēmumiem šajā jomā jāuzņemas lielāka loma.

(16)

  Ekspertu grupas vietne .

(17)

  Alianses vietne .

(18)

  Drošāka interneta centru vietne .

(19)

  BIK pārskats par 2021. gadu .

(20)

  INHOPE vietne .

(21)

  BIK jaunatnes vietne .

(22)

  Jaunatnes solījuma vietne .

(23)

  Drošāka interneta dienas vietne .

(24)

 Sk. ES oficiālo dokumentu kopsavilkumu par bērniem digitālajā pasaulē.

(25)

  Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva , (ES) 2018/1808.

(26)

Visiem lietotājiem nelikumīgs ir ksenofobisks un teroristisks saturs un materiāli ar seksuālu vardarbību pret bērniem.

(27)

  Vispārīgā datu aizsardzības regula , (ES) 2016/679.

(28)

 Eiropas Datu aizsardzības kolēģija 2022. gadā publicēs vadlīnijas par bērnu persondatu apstrādi un bērnu kā datu subjektu tiesībām atbilstoši VDAR.

(29)

  Negodīgas komercprakses izbeigšanas direktīva , 2005/29/EK.

(30)

  Priekšlikums – Regula, kas nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā un groza dažus Savienības tiesību aktus (Mākslīgā intelekta akts), COM/2021/206 final .

(31)

  Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi , COM/2021/281 final .

(32)

Priekšlikums – Regula, kurā izklāstīti noteikumi par seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu, COM/2022/209.

(33)

  ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģija 2021.–2025. gadam , COM/2021/171 final.

(34)

  ES cietušo tiesību stratēģija (2020–2025) , COM/2020/258 final .

(35)

  Savienība, kurā valda līdztiesība. Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam , (COM(2020) 152 final).

(36)

  Priekšlikums – Direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu , COM/2022/105 final.

(37)

  Paziņojums “Bērnu migrantu aizsardzība” , (COM(2017) 0211 final).

(38)

  Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam “Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” , COM(2020) 624 final. 

(39)

  Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam , ST/14944/2018/INIT.

(40)

  EU Kids online 2020 .

(41)

 Piem.,  Eiropas pilsoņu 2. paneļdiskusija “European democracy / Values and rights, rule of law, security” , December 2021

(42)

 Uzmākšanās bērniem seksuālā nolūkā. 

(43)

  EU Kids Online 2020 , 89.–99. lpp., 82., 83., 84. attēls.

(44)

  Pētījums par pārskatīto audiovizuālo mediju jauno noteikumu īstenošanu  SMART 2018/0066.

(45)

EUROPOL, Exploiting Isolation: Offenders and victims of online child sexual abuse during the COVID-19 pandemic

JRC, How children (10-18) experienced online risks during the Covid-19 lockdown .

UNICEF, COVID-19 and its implications for protecting children online .

IWF, Annual report 2020 .

(46)

NCMEC ziņojumi par bērnu iedraudzināšanu no 2019. līdz 2020. gadam divkāršojās .

(47)

  UNICEF aptauja, 2019 .

(48)

  COST action: European Network for Problematic Usage of the internet .

(49)

UNICEF, Recommendations for The Online Gaming Industry on Assessing Impact on Children (page 15) (2020).

(50)

  Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē .

(51)

  Dezinformācijas apkarošanas prakses kodekss .

(52)

EP, Loot boxes in online games and their effect on consumers, in particular young consumers , pages 27-29.

(53)

Spēliskošana ir tad, kad “nodarbes padara vairāk līdzīgas spēlei”, Kevin Werbach (2014) . Spēliskošanu arvien vairāk izmanto sabiedriskajā tirgvedībā, izmantojot tādus paņēmienus kā punktu piešķiršana, stimulēšana un konkurence, un tas ļauj uzņēmumiem aizraujošā veidā pievilināt un iesaistīt klientus un ievākt datus.

(54)

EP, Study on the exposure of children to linear, non-linear and online marketing of foods high in fat, salt or sugar. Country report 6, The Netherlands.

WHO, Spotlight on adolescent health and well-being .

(55)

Datifikācija ir tehnoloģiska tendence, kas daudzus mūsu dzīves aspektus pārvērš  datos , kurus pēc tam iekļauj informācijā, kas tiek realizēta kā jauns vērtības veids.

(56)

Piem., sk. Itālijas Patērētāju un tirgus iestādes 2021. gada naudas sodus (itāliski).

(57)

 “Bagātību lādes” ir videospēļu funkcijas, kurām var piekļūt, spēlējot spēli, vai par kurām var pēc izvēles maksāt ar īstu naudu; EP pētījums Loot boxes in online games and their effect on consumers, in particular young consumers , 14. lpp.

(58)

  Vietne DigiGen .

(59)

  UNICEF and ITU (2020) How Many Children and Youth Have internet Access at Home?

(60)

  UN, General Comment No. 25 .

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi .

UNICEF manifests par bērnu datu pārvaldīšanu .

OECD, Recommendation of the Council on Children in the Digital Environment .

Eiropas Padome, Recommendation on Guidelines to Respect, Protect and Fulfil the Rights of the Child in the Digital Environment , CM/Rec(2018)7.

(61)

Skolotājs, ar kuru konsultējās apspriešanā Kā panākt, lai Eiropas digitālā desmitgade būtu piemērota bērniem un jauniešiem?

(62)

Piemēram, ierosinātais AI akts uzliek pienākumu augsta riska AI lietojumu nodrošinātājiem, pirms tie savas sistēmas laiž tirgū, novērtēt un mazināt risku, īpaši ņemot vērā to, vai sistēmai var piekļūt bērni un vai tā ietekmēs bērnus (AI akta 9. panta 8. punkts).

(63)

  euCONSENT ir ES finansēts izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir izstrādāt un testēt sadarbspējīgu risinājumu vecuma pārbaudei un vecāku piekrišanai .

(64)

 Pirmām kārtām izmantojot bērniem drošāka interneta ekspertu grupu.

(65)

  Paziņojums par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam , COM(2020) 625 final

(66)

  Digitālās Eiropas darba programma 2021.–2022. gadam .

(67)

  ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesveida atbalstam (2021–2030) , COM/2021/615 final.

(68)

  Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā , (ES) 2017/2394.

(69)

Ar bērnu konsultējās apspriešanā Kā panākt, lai Eiropas digitālā desmitgade būtu piemērota bērniem un jauniešiem?

(70)

  “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” , COM(2021) 118 final; mērķrādītājs no Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna .

(71)

  ES programmēšanas nedēļa ir daudzās vietās rīkota iniciatīva, kas izklaidējoši un saistoši ikvienu iepazīstina ar programmēšanu un digitālo pratību .

(72)

  Digitālās izglītības rīcības plāns. 10. darbība .

(73)

AVMSD 59. apsvērums. “Medijpratība” ir saistīta ar prasmēm, zināšanām un izpratni, kas pilsoņiem ļauj medijus izmantot efektīvi un droši. .. Mediju lietotprasmei nebūtu jāaprobežojas ar mācīšanos par rīkiem un tehnoloģijām, bet būtu jātiecas nodrošināt pilsoņiem kritiskās domāšanas prasmes, kas vajadzīgas, lai spriestu un analizētu sarežģīto realitāti un atzītu viedokļu un faktu atšķirības.

(74)

Sk. Happy Online game piemēru.

(75)

Attiecīgie moduļi saskanēs ar kopīgajām vadlīnijām skolotājiem un pedagogiem par dezinformācijas apkarošanu un digitālās pratības veicināšanu, kas izstrādātas saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu.

(76)

  Komisijas preses stūrītis .

(77)

  Finanšpratība .

(78)

  Direktīva (ES) 2018/1972  par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi.

(79)

  Rīcības plāns integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam , COM/2020/758 final.

(80)

 8,1 % cilvēku, kuri dzimuši ārpus ES, norāda, ka nevar atļauties datoru, salīdzinājumā ar 3,1 % iedzīvotāju, kuri dzimuši pārskata iesniedzējā valstī (Eurostat, EU-SILC 2018. gada dati). Vecākiem no migrantu mājsaimniecībām var būt grūtāk atbalstīt bērnus tālmācībā, ja viņi neiemācās skolas mācību valodu.

(81)

  Savienība, kurā valda līdztiesība .  ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars , COM/2020/620 final.

(82)

 Atkarīgs no strukturālā dialoga.

(83)

  Eukids Online 2020 .

(84)

  Is there a ladder of children’s online participation? Findings from three Global Kids Online countries , Innocenti Research Briefs No. 2019-02.

(85)

  ES bērna tiesību stratēģija , COM(2021) 142 final.

(86)

  Guide on creating child-friendly versions of written documents .

(87)

 Piemēram: dažādi atdarināmi paraugi, produkti un pakalpojumi, kas pieejami bērniem invalīdiem.

(88)

  Joint Communication ‘The Global Gateway’ , JOIN/2021/30 final

(89)

  ES Interneta forums , ko Eiropas Komisija iedarbināja 2015. gadā, pulcē tehnoloģiju uzņēmumu, ES dalībvalstu un Komisijas pārstāvjus, lai vērstos pret interneta ļaunprātīgu izmantošanu terorismam un pastiprinātu cīņu ar seksuālu vardarbību pret bērniem.

(90)

  Drošāka interneta foruma vietne .

(91)

  2021. gada uzruna par stāvokli Savienībā .

(92)

 Stratēģijai BIK+ tiks pielāgots jau pastāvošais bērnu tiesību politikas “BIK kartes” rīks “Bērniem labāks internets”.