1.   Šī direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kas definēti 3. panta 1. punktā.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

Neskarot šā punkta pirmās daļas e) un h) apakšpunktu, šīs direktīvas darbības jomā iekļauj gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs dabiskos slāņos, ūdens nesējslāņos, sāls iegulu dobumos un neizmantotās šahtās, bīstamo vielu ķīmiskās un termiskās pārstrādes operācijas un ar šīm operācijām saistīto glabāšanu, kā arī pārstrādes atkritumu uzglabāšanas objektus, tostarp pārstrādes atkritumu dīķus vai krātuves, kurās ir bīstamas vielas.

1.   Komisija attiecīgā gadījumā vai jebkurā gadījumā, pamatojoties uz dalībvalsts paziņojumu, saskaņā ar 2. punktu novērtē, vai I pielikuma 1. vai 2. daļā iekļautai noteiktai bīstamai vielai ir praktiski neiespējami radīt vielas vai enerģijas noplūdi, kas varētu izraisīt lielu avāriju gan normālos, gan ārkārtas apstākļos, kurus var pamatoti paredzēt. Šajā novērtēšanā ņem vērā 3. punktā minēto informāciju, un tās pamatā ir viens vai vairāki no turpmāk minētajiem rādītājiem:

Šā punkta pirmās daļas nolūkā attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā arī bīstamās vielas aizsargiepakojums un vispārējais iepakojums, tostarp īpaši tad, ja uz iepakojumu attiecas konkrēti Savienības tiesību akti.

2.   Ja dalībvalsts uzskata, ka bīstama viela nevar radīt lielu avāriju bīstamību saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju, sniedzot attiecīgu pamatojumu, tostarp 3. punktā minēto informāciju.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām informācijā, kas nepieciešama, lai novērtētu attiecīgās bīstamās vielas bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi, iekļauj šādas ziņas:

4.   Pēc 1. punktā minētās novērtēšanas Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai attiecīgo bīstamo vielu izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatora pienākums ir veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas attiecībā uz cilvēku veselību un vidi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatoram ir pienākums jebkurā laikā pierādīt 6. pantā minētajai kompetentajai iestādei, jo īpaši 20. pantā minēto inspekciju un kontroles pasākumu nolūkā, ka tas veicis visus šajā direktīvā noteiktos vajadzīgos pasākumus.

1.   Neskarot operatora atbildību, dalībvalstis izveido vai norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā direktīvā paredzēto pienākumu veikšanu (“kompetentā iestāde”), un, vajadzības gadījumā, struktūras, kuras tehniskos jautājumos palīdz kompetentajai iestādei. Dalībvalstis, kas izveido vai norīko vairākas kompetentās iestādes, nodrošina šo iestāžu pienākumu izpildes procedūru pilnīgu koordināciju.

2.   Kompetentās iestādes un Komisija sadarbojas, veicot pasākumus šīs direktīvas īstenošanas atbalstam, attiecīgos gadījumos iesaistot ieinteresētās aprindas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas nolūkā kompetentās iestādes no operatoriem pieņem ekvivalentu informāciju, kuru sniedz saskaņā ar citiem atbilstīgiem Savienības tiesību aktiem un kura atbilst šīs direktīvas prasībām. Šādos gadījumos kompetentās iestādes nodrošina šīs direktīvas prasību ievērošanu.

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai operators nosūtītu kompetentajai iestādei paziņojumu ar šādu informāciju:

2.   Paziņojumus vai to atjauninātas versijas kompetentajai iestādei nosūta šādos termiņos:

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tad, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām pirms 2015. gada 1. jūnija jau ir nosūtījis paziņojumu un ja tajā iekļautā informācija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām un nav mainījusies.

4.   Operators iepriekš informē kompetento iestādi par turpmāk norādīto:

1.   Dalībvalstis pieprasa operatoram rakstiski izstrādāt dokumentu, kurā aprakstīta lielu avāriju novēršanas politika (“MAPP”), un nodrošināt šīs politikas pienācīgu īstenošanu. Ar MAPP nodrošina cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību. Tai jābūt samērīgai ar lielu avāriju bīstamību. Tajā ietver operatora vispārējos mērķus un darbības principus, vadības uzdevumus un atbildību, kā arī apņemšanos nepārtraukti uzlabot lielu avāriju bīstamības kontroli un nodrošināt augstu aizsardzības līmeni.

2.   MAPP izstrādā un, ja tas tiek paredzēts valsts tiesību aktos, nosūta kompetentajai iestādei šādos termiņos:

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tad, ja operators pirms 2015. gada 1. jūnija jau ir izstrādājis MAPP un atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām nosūtījis to kompetentajai iestādei un ja tajā iekļautā informācija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām un nav mainījusies.

4.   Neskarot 11. pantu, operators MAPP vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina. Atjaunināto MAPP operators nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei, ja tā paredzēts valsts tiesību aktos.

5.   MAPP tiek īstenota, izmantojot atbilstošus līdzekļus, struktūras un drošības pārvaldības sistēmas saskaņā ar III pielikumu un atbilstīgi lielu avāriju bīstamības līmenim un uzņēmuma organizatoriskās struktūras vai darbības sarežģītībai. Zemāka līmeņa uzņēmumi pienākumu īstenot MAPP var pildīt, izmantojot citus atbilstošus līdzekļus, struktūras un pārvaldības sistēmas atbilstīgi lielu avāriju bīstamības līmenim, ņemot vērā III pielikumā izklāstītos principus.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentā iestāde, izmantojot informāciju, ko tās saskaņā ar 7. un 10. pantu vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma par papildu informācijas sniegšanu saņēmušas no operatoriem, vai ieguvušas inspekcijās saskaņā ar 20. pantu, identificē visus zemāka un augstāka līmeņa uzņēmumus vai uzņēmumu grupas, kurās lielu avāriju risks vai sekas var būt paaugstinātas šādu uzņēmumu ģeogrāfiskā novietojuma vai tuvuma dēļ, vai tajos esošo bīstamo vielu krājumu dēļ.

2.   Ja līdztekus informācijai, ko operators sniedzis saskaņā ar 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kompetentās iestādes rīcībā ir papildu informācija, tā šo informāciju dara pieejamu šim operatoram, ja tas ir nepieciešams šā panta piemērošanai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu identificēto uzņēmumu operatori:

1.   Dalībvalstis augstāka līmeņa uzņēmumu operatoriem pieprasa iesniegt drošības pārskatu šādiem mērķiem:

2.   Drošības pārskatā ietver vismaz datus un informāciju, kas minēta II pielikumā. Tajā norāda attiecīgās organizācijas, kas piedalās pārskata sagatavošanā.

3.   Drošības pārskatu kompetentajai iestādei nosūta šādos termiņos:

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām pirms 2015. gada 1. jūnija jau ir nosūtījis drošības pārskatu un ja tajā iekļautā informācija atbilst šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām un nav mainījusies. Lai izpildītu 1. un 2. punkta prasības, operators formātā, kam piekritusi kompetentā iestāde, iesniedz jebkādas grozītās drošības pārskata daļas, ievērojot 3. punktā minētos termiņus.

5.   Neskarot 11. pantu, operators drošības pārskatu vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā to atjaunina.

Operators arī pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina drošības pārskatu pēc lielas avārijas tā uzņēmumā un jebkurā laikā pēc operatora ierosinājuma vai kompetentās iestādes pieprasījuma, ja ir kļuvuši zināmi jauni fakti vai jāņem vērā jaunas tehniskās zināšanas drošības jautājumos, tostarp zināšanas, kas iegūtas, analizējot avārijas vai iespēju robežās avārijas situācijas, kā arī jaunas zināšanas, kas attiecas uz bīstamības novērtēšanu.

Atjaunināto drošības pārskatu vai tā atjauninātās daļas nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

6.   Pirms operators sāk būvdarbus vai uzņēmuma darbību, kā arī gadījumos, kas minēti šā panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā un 5. punktā, kompetentā iestāde pietiekamā laikā pēc pārskata saņemšanas paziņo operatoram par drošības pārskata izskatīšanas secinājumiem un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 19. pantu aizliedz attiecīgā uzņēmuma darbības sākšanu vai turpmāku darbību.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visiem augstākā līmeņa uzņēmumiem:

2.   Operatori 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos pienākumus izpilda šādos termiņos:

3.   Avārijas rīcības plānus izstrādā šādiem mērķiem:

Avārijas rīcības plānos iekļauj IV pielikumā norādīto informāciju.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā paredzēto iekšējo avārijas rīcības plānu izstrādāšana notiek, apspriežoties ar uzņēmumā strādājošo personālu, tostarp ar personālu, kas strādā saskaņā ar ilgtermiņa apakšlīgumiem.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajai sabiedrības daļai agrīnā stadijā tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par ārējiem avārijas rīcības plāniem, kad tādi tiek izstrādāti vai būtiski pārveidoti.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori vai attiecīgi izraudzītās iestādes ne retāk kā reizi trīs gados pārskata, pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina iekšējos un ārējos avārijas rīcības plānus. Pārskatīšanā ņem vērā attiecīgajos uzņēmumos vai attiecīgajos avārijas dienestos notiekošās pārmaiņas, jaunas tehniskās zināšanas un zināšanas par operatīvo rīcību lielu avāriju gadījumos.

Attiecībā uz ārējiem avārijas rīcības plāniem dalībvalstis ņem vērā, ka jāveicina ciešāka sadarbība civilās aizsardzības pasākumu jomā lielu avāriju gadījumos.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un, vajadzības gadījumā, šim mērķim norīkota kompetentā iestāde nekavējoties īsteno avārijas rīcības plānus, notiekot lielai avārijai vai rodoties tādai nekontrolējamai situācijai, kas sava rakstura dēļ varētu izraisīt lielu avāriju.

8.   Kompetentā iestāde, savu lēmumu pamatojot un ņemot vērā drošības pārskatā iekļauto informāciju, var izlemt nepiemērot 1. punktā minēto prasību par ārējā avārijas rīcības plāna izstrādāšanu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, izstrādājot zemes izmantošanas vai citu attiecīgu politiku, tiek ņemti vērā mērķi attiecībā uz lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi. Minētos mērķus dalībvalstis cenšas sasniegt, kontrolējot:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zemes izmantošanas un citos attiecīgos politikas virzienos un to īstenošanas procedūrās tiek ilgtermiņā ņemta vērā vajadzība:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas kompetentās iestādes un plānošanas iestādes, kas attiecīgajā teritorijā atbild par lēmumu pieņemšanu, ievieš piemērotas apspriešanas procedūras, lai veicinātu atbilstoši 1. punktam izstrādāto politikas virzienu īstenošanu. Šīs procedūras jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka operatori sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un lēmumu pieņemšanai būtu pieejamas tehniskās konsultācijas par šiem riskiem katrā konkrētajā gadījumā vai pēc vispārīgiem principiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka zemāka līmeņa uzņēmumu operatori pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un ir vajadzīga zemes izmantošanas plānošanas vajadzībām.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta prasības piemēro neatkarīgi no noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (16) un citos atbilstīgos Savienības tiesību aktos. Ja iespējams un ir lietderīgi, dalībvalstis var paredzēt saskaņotas vai kopējas procedūras, lai pildītu šajā pantā un minētajos tiesību aktos norādītās prasības ar mērķi, inter alia, novērst novērtēšanas vai apspriešanas dublēšanos.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pastāvīgi pieejama V pielikumā minētā informācija, arī elektroniski. Informāciju vajadzības gadījumā atjaunina, tostarp 11. pantā minētās pārveidošanas gadījumā.

2.   Attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem dalībvalstis arī nodrošina, ka:

Informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, iekļaujama vismaz V pielikumā minētā informācija. Šī informācija ir jānodrošina arī visām sabiedriska izmantojuma ēkām un teritorijām, tostarp skolām un slimnīcām, un par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 9. pants, visiem tiem blakusesošajiem uzņēmumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek sniegta vismaz reizi piecos gados, periodiski pārskatīta un vajadzības gadījumā atjaunināta, tostarp 11. pantā minētās pārveidošanas gadījumā.

3.   Ievērojot iespējamību, ka kādā augstāka līmeņa uzņēmumā varētu notikt liela avārija ar pārrobežu ietekmi, dalībvalstis sniedz pietiekamu informāciju potenciāli apdraudētajām dalībvalstīm tā, lai potenciāli apdraudētās dalībvalstis attiecīgos gadījumos varētu piemērot visus 12., 13. un šā panta attiecīgos noteikumus.

4.   Ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 12. panta 8. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka kāds uzņēmums, kas atrodas tuvu kādas citas dalībvalsts teritorijai, nerada lielu avāriju risku ārpus tā, un tādēļ attiecībā uz to nav jāizstrādā ārējais avārijas rīcības plāns saskaņā ar 12. panta 1. punktu, tad minētā dalībvalsts par savu pamatoto lēmumu informē otru dalībvalsti.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrībai tiek agrīnā stadijā dota iespēja izteikt viedokli par konkrētiem projektiem, kas saistīti ar:

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētajiem atsevišķajiem projektiem sabiedrību ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami, lēmuma pieņemšanas agrīnā posmā vai vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, informē par šādiem jautājumiem:

3.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētajiem atsevišķajiem projektiem dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā ieinteresētajai sabiedrības daļai ir pieejami:

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētā sabiedrības daļa ir tiesīga kompetentajai iestādei izteikt piezīmes un viedokļus, pirms tiek pieņemts lēmums par 1. punktā minētajiem konkrētajiem projektiem, un ka, pieņemot lēmumu, pienācīgi tiek ievēroti saskaņā ar 1. punktu rīkotās apspriešanas rezultāti.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu:

6.   Ja tiek izstrādāti vispārēji plāni vai programmas saistībā ar 1. punkta a) vai c) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai agrīnā posmā tiek dotas iespējas efektīvi piedalīties to sagatavošanā un pārveidošanā vai pārskatīšanā, izmantojot procedūras, kas noteiktas 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (18).

Dalībvalstis apzina sabiedrības daļas, kas ir tiesīgas piedalīties, kā paredzēts šajā punktā, ietverot attiecīgas nevalstiskās organizācijas, kas izpilda visas atbilstīgās valsts tiesību aktu prasības, piemēram, tās, kas darbojas vides aizsardzības jomā.

Šis punkts neattiecas uz plāniem un programmām, saistībā ar kurām sabiedrības līdzdalība tiek īstenota saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK.

7.   Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus par sabiedrības informēšanu un par sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresēto sabiedrības daļu.

Dažādajos lēmumu pieņemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, dodot pietiekamu laiku sabiedrības informēšanai un ļaujot ieinteresētajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pantu.

1.   Lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas, dalībvalstis par to teritorijā notikušām lielām avārijām, kas atbilst VI pielikuma kritērijiem, informē Komisiju. Dalībvalstis sniedz Komisijai šādas ziņas:

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz un, vēlākais, viena gada laikā pēc avārijas, izmantojot 21. panta 4. punktā minēto datubāzi. Ja attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā prasīto informāciju šajā termiņā iekļaušanai datubāzē var sniegt tikai pagaidu ziņas, informāciju atjaunina, tiklīdz ir pieejami turpmākas analīzes rezultāti un ieteikumi.

Dalībvalstis 1. punkta e) apakšpunktā minētās informācijas paziņošanu var atlikt, ja tas vajadzīgs tiesvedības pabeigšanai gadījumos, kad ziņošana varētu tiesvedību ietekmēt.

3.   Lai dalībvalstis varētu sniegt šā panta 1. punktā minēto informāciju, ar īstenošanas aktiem izstrādā ziņojuma veidlapu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27 panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visu to struktūru nosaukumus un adreses, kuru rīcībā varētu būt būtiska informācija par lielām avārijām un kuras varētu konsultēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām jāiesaistās, notiekot šādai avārijai.

1.   Dalībvalstis aizliedz izmantot vai nodot ekspluatācijā uzņēmumus, objektus vai glabātavas, kā arī to daļas, ja pasākumi, kurus vadītājs veicis lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai, ir ar nopietniem trūkumiem. Šajā nolūkā dalībvalsts, inter alia, ņem vērā nopietnus pārkāpumus, kad netiek veiktas inspekcijas ziņojumā norādītās nepieciešamās darbības.

Dalībvalstis var aizliegt uzņēmumu, objektu, glabātavu vai to daļu ekspluatāciju vai nodošanu ekspluatācijā, ja operators laikus nav iesniedzis šajā direktīvā norādītos paziņojumus, pārskatus vai citu informāciju.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentās iestādes aizliegumus, kas izdoti saskaņā ar 1. punktu, var pārsūdzēt attiecīgā struktūrā, kas noteikta valsts tiesību aktos un procedūrās.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido inspekciju sistēmu.

2.   Inspekcijām jābūt attiecīgā uzņēmuma veidam atbilstošām. Tās nedrīkst būt atkarīgas no drošības pārskata vai citu pārskatu iesniegšanas. Tām jābūt pietiekamām uzņēmumā ieviesto tehnisko, organizatorisko vai pārvaldības sistēmu plānotām un sistemātiskām pārbaudēm ar mērķi jo īpaši nodrošināt, ka:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionāla vai vietēja mēroga inspekcijas plānos tiek iekļauti visi uzņēmumi un ka šos plānus regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina.

Katrā inspekcijas plānā iekļauj:

4.   Pamatojoties uz 3. punktā paredzētajiem inspekciju plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā plānoto inspekciju programmas visiem uzņēmumiem, nosakot arī dažādu veidu uzņēmumu apmeklējumu biežumu.

Konkrēta uzņēmuma divu secīgu apmeklējumu periodiskums augstāka līmeņa uzņēmumiem nedrīkst pārsniegt vienu gadu un zemāka līmeņa uzņēmumiem attiecīgi trīs gadus, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde ir sagatavojusi inspekciju programmu, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu sistemātisku lielas avārijas bīstamības novērtējumu.

5.   Attiecīgo uzņēmumu sistemātiska bīstamības novērtējuma pamatā jābūt vismaz šādiem kritērijiem:

Attiecīgos gadījumos ņem vērā arī saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veiktajās pārbaudēs konstatēto.

6.   Lai iespējami drīzāk izmeklētu nopietnas sūdzības, lielas avārijas vai avārijas situācijas, incidentus vai neatbilstības gadījumus, veic ārkārtas inspekcijas.

7.   Kompetentā iestāde četros mēnešos pēc katras inspekcijas operatoram dara zināmus secinājumus par inspekciju un identificētās nepieciešamās darbības. Kompetentā iestāde nodrošina, ka operators pietiekami īsā laikā pēc paziņojuma saņemšanas veic visas nepieciešamās darbības.

8.   Ja inspekcijā identificēta būtiska neatbilstība šīs direktīvas prasībām, sešos mēnešos veic papildu inspekciju.

9.   Inspekcijas pēc iespējas koordinē un vajadzības gadījumā apvieno ar pārbaudēm, ko veic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

10.   Dalībvalstis rosina kompetentās iestādes nodrošināt mehānismus un instrumentus pieredzes apmaiņai un zināšanu apvienošanai un attiecīgos gadījumos piedalīties šādos mehānismos Savienības līmenī.

11.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentajām iestādēm sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai šīs iestādes varētu veikt inspekcijas un savākt visu vajadzīgo informāciju savu uzdevumu izpildei šīs direktīvas nolūkā, jo īpaši, lai iestādes varētu pilnībā novērtēt lielu avāriju iespējamību un noteikt iespējamo lielu avāriju varbūtības vai to smaguma palielināšanos, lai sagatavotu ārējo avārijas rīcības plānu un ņemtu vērā vielas, attiecībā uz kurām to agregātstāvokļa, īpašu apstākļu vai atrašanās vietas dēļ var būt vajadzīgi papildu apsvērumi.

1.   Dalībvalstis un Komisija, pamatojoties uz gūto pieredzi, apmainās ar informāciju par lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu. Jo īpaši apmainās ar tādu informāciju, kas attiecas uz šajā direktīvā paredzēto pasākumu darbību.

2.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 30. septembrim un pēc tam reizi četros gados sniedz Komisijai pārskatu par šīs direktīvas īstenošanu.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva:

Komisija izveido un atjaunina datubāzi, kas satur dalībvalstu sniegtās ziņas. Šī datubāze ir pieejama tikai personām, ko pilnvarojusi Komisija vai dalībvalstu kompetentās iestādes.

4.   Komisija izveido un nodod dalībvalstu rīcībā datubāzi, kurā jo īpaši sniegtas ziņas par dalībvalstu teritorijās notikušajām lielām avārijām, lai:

5.   Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, kādā veidā no dalībvalstīm un attiecīgajām datubāzēm, kas minētas 3. un 4. punktā, tiek sniegta šā panta 2. un 3. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 27. panta 2. punktā.

6.   Šā panta 4. punktā minētajās datubāzēs iekļauj vismaz:

7.   Komisija dara sabiedrībai pieejamus nekonfidenciālos datus.

1.   Lai panāktu pārredzamību, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde informāciju, kas ir tās rīcībā, atbilstoši šai direktīvai dara pieejamu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas to pieprasa saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

2.   Kompetentā iestāde var noraidīt vai ierobežot informācijas izpaušanu, kas pieprasīta atbilstīgi šai direktīvai, tostarp tās 14. pantam, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā.

3.   Kompetentā iestāde var atteikties izpaust pilnīgu 14. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā, neskarot šīs direktīvas 21. panta 2. punktu, ja operators ir lūdzis neizpaust noteiktas drošības pārskata daļas vai bīstamo vielu krājumu sarakstu atbilstoši iemesliem, kas norādīti Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā.

Kompetentā iestāde to pašu iemeslu dēļ var izlemt, ka noteiktas pārskata vai krājumu saraksta daļas nav atklājamas. Tādos gadījumos pēc minētās kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas operators iesniedz tai pārskata vai krājumu saraksta grozīto variantu, kurā attiecīgās daļas nav iekļautas.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 25. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 13. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, četrus mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 25. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 25. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 96/82/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija līdz 2020. gada 30. septembrim un vēlāk ik pēc četriem gadiem, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 18. pantu un 21. panta 2. punktu, un uz informāciju, kas iekļauta 21. panta 3. un 4. punktā minētajās datubāzēs, un ņemot vērā 4. panta īstenošanu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un darbības efektivitāti, ietverot tajā arī informāciju par Savienības teritorijā notikušām lielām avārijām un par to, kā šīs lielās avārijas, iespējams, varētu ietekmēt šīs direktīvas ieviešanu. Pirmajā ziņojumā Komisija iekļauj novērtējumu par nepieciešamību grozīt šīs direktīvas darbības jomu. Attiecīgā gadījumā ikvienam ziņojumam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

2.   Saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem Komisija var pārskatīt nepieciešamību risināt operatora finansiālās atbildības jautājumu lielu avāriju gadījumā, tostarp ar apdrošināšanu saistītus jautājumus.

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2015. gada 31. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis piemēro šos pasākumus no 2015. gada 1. jūnija.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gada 14. februārim izpildītu šīs direktīvas 30. panta prasības. Dalībvalstis piemēro šos pasākumus no 2014. gada 15. februāra.

Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmu Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

1.   Direktīvu 96/82/EK atceļ no 2015. gada 1. jūnija.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

I PIELIKUMS

BĪSTAMĀS VIELAS

Uz bīstamām vielām, kas pieder šā pielikuma 1. daļas 1. ailē uzskaitītajām bīstamības kategorijām, attiecas kvalificējošie daudzumi, kas norādīti 1. daļas 2. un 3. ailē.

Ja uz bīstamo vielu attiecas šā pielikuma 1. daļa un attiecīgā viela vai maisījums uzskaitīts arī 2. daļā, piemēro 2. daļas 2. un 3. ailē norādītos kvalificējošos daudzumus.

1.   DAĻA

Bīstamo vielu kategorijas

Šī daļa attiecas uz visām bīstamajām vielām, kas pieder tabulas 1. ailē norādītajām bīstamības kategorijām.

2.   DAĻA

Konkrētas bīstamās vielas

I   PIELIKUMA PIEZĪMES

17.   Kālija nitrāts (5 000 / 10 000)

Tas attiecas uz tiem saliktajiem mēslošanas līdzekļiem (mikrogranulu un granulu veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tās pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

18.   Kālija nitrāts (1 250 / 5 000)

Tas attiecas uz tiem saliktajiem mēslošanas līdzekļiem (kristāliskā veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tās pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

19.   Attīrīta biogāze

Šīs direktīvas īstenošanas nolūkos attīrītu biogāzi var iekļaut I pielikuma 2. daļas 18. ierakstā, ja tā ir apstrādāta saskaņā ar standartiem, kas tiek piemēroti attīrītas un uzlabotas biogāzes ieguvē, nodrošinot dabasgāzes kvalitātei līdzvērtīgu kvalitāti, tostarp līdzvērtīgu metāna saturu un ne vairāk kā 1 % skābekļa.

20.   Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni

Polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumus aprēķina, izmantojot šādus koeficientus:

(1)  CAS numurs dots tikai norādei.

(*1)  Ar nosacījumu, ka maisījums, kura sastāvā nav nātrija hipohlorīta, netiek klasificēts akūti toksisks ūdens organismiem 1. kategorija [H400].

(2)  Vairāk norādījumu attiecībā uz testēšanas atcelšanu var atrast A.14. metodes aprakstā, sk. Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.).

(3)  OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.

(4)  Slāpekļa saturs 15,75 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 45 % amonija nitrātam.

(5)  Slāpekļa saturs 24,5 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 70 % amonija nitrātam.

(6)  OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

(7)  Slāpekļa saturs 28 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 80 % amonija nitrātam.

II PIELIKUMS

Dati un informācija, kas obligāti jāiekļauj 10. pantā minētajā drošības pārskatā

III PIELIKUMS

8. panta 5. punktā un 10. pantā minētā informācija par drošības pārvaldības sistēmu un organizāciju saistībā ar lielu avāriju novēršanu

Operatora drošības pārvaldības sistēmas īstenošanā jāņem vērā šādi elementi:

IV PIELIKUMS

Dati un informācija, kas iekļaujama 12. pantā minētajos avārijas rīcības plānos

V PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz sabiedrībai saskaņā ar 14. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu

1.   DAĻA

Par visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva:

2.   DAĻA

Par augstāka līmeņa uzņēmumiem papildus informācijai, kas minēta šā pielikuma 1. daļā:

VI PIELIKUMS

Kritēriji, pēc kuriem par lielām avārijām jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 18. panta 1. punktu

I.   Komisijai jāpaziņo par lielām avārijām, uz kurām attiecas 1. punkts vai kuras izraisa vismaz vienas no sekām, kas aprakstītas 2., 3., 4. un 5. punktā.

1.   Iesaistītās bīstamās vielas

Ugunsgrēki, eksplozijas vai tādu bīstamo vielu neparedzētas noplūdes, kuras pārsniedz vismaz 5 % no I pielikuma 1. daļas 3. ailē vai 2. daļas 3. ailē minētā kvalificējošā daudzuma.

2.   Kaitējums personām un nekustamajam īpašumam

3.   Tūlītējais kaitējums videi

4.   Kaitējums īpašumam

5.   Pārrobežu kaitējums

Lielas avārijas, kurās tieši iesaistīta kāda bīstama viela un kurām ir ietekme ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas.

II.   Komisijai būtu jāpaziņo par avārijām vai avārijas situācijām, kuru laikā gūto tehnisko pieredzi dalībvalstis uzskata par īpaši noderīgu citu lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai, lai gan tie neatbilst iepriekš norādītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem.

VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA