a) par 1. punktā minētajiem valsts noteikumiem;

b) par atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūrām, kas īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;

c) struktūras, kas izraudzītas īstenot atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras attiecībā uz valsts noteikumiem, kuri attiecas uz īpašajiem gadījumiem, kas norādīti pielikuma 7.3. iedaļā.

a) valsts līmeņa nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti pastāvīgi vai uz noteiktu laiku un ir nepieciešami tāpēc, ka paredzētie transporta pakalpojumi ir ļoti specifiski vai vietēji pakalpojumi;

b) divpusēji un daudzpusēji nolīgumi, kas noslēgti starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai drošības iestādēm un kas nodrošina ievērojama līmeņa vietēju vai reģionālu savstarpēju izmantojamību;

c) starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalstu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina ievērojama līmeņa vietēju vai reģionālu savstarpēju izmantojamību.

a) apakšsistēmām, kas atļautas saskaņā ar minēto lēmumu;

b) jaunu, atjauninātu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kuri šīs regulas publicēšanas brīdī ir izstrādes beigu posmā vai uz kuriem attiecas līgums, kurš tiek īstenots.

a) Šī SITS attiecas uz šādām ►M2  Direktīvu (ES) 2016/797 ◄ definētām apakšsistēmām: vilcienu vadības iekārtas un signalizācija (“CCS”), infrastruktūra (“INF”), energoapgāde (“ENE”), satiksmes nodrošināšana un vadība (“OPE”) un ritošais sastāvs (lokomotīves un pasažieru ritošā sastāva vienības “LOC&PAS”).

b) Šīs SITS mērķis ir definēt konsekventu infrastruktūras, energoapgādes, ritošā sastāva, vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas un satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu pasākumu kopumu, kas īpaši attiecas uz tuneļiem, tādējādi visrentablākajā veidā nodrošinot optimālu drošības līmeni tuneļos.

c) Tas ļaus šīs SITS prasībām atbilstošiem ritekļiem brīvi pārvietoties dzelzceļa tuneļos atbilstīgi saskaņotiem drošības nosacījumiem.

d) Šajā SITS ir noteikti tikai pasākumi, kas paredzēti tuneļiem raksturīgu risku samazināšanai. Uz riskiem, kas saistīti tikai ar dzelzceļa ekspluatāciju, piemēram, vilciena noskriešana no sliedēm vai sadursme ar citu vilcienu, attiecas vispārīgi dzelzceļa drošības pasākumi.

e) Valstī netiek samazināts pastāvošais drošības līmenis, kas noteikts Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 1. punktā. Dalībvalstis var paturēt spēkā stingrākas prasības, ja šīs prasības nekavē SITS atbilstīgu vilcienu ekspluatāciju.

f) Dalībvalstis var noteikt jaunas un stingrākas prasības konkrētiem tuneļiem saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 8. pantu; šādas prasības pirms to ieviešanas paziņo Komisijai. Šādām stingrākām prasībām jābūt balstītām uz riska analīzi un pamatotām ar īpašu riska situāciju. Tās jāpieņem pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldītāju un attiecīgām glābšanas iestādēm, kā arī jāizvērtē to rentabilitāte.

a) Šo SITS piemēro jauniem, atjaunotiem un modernizētiem tuneļiem, kas atrodas ►M2  Savienības dzelzceļa sistēmas tīklā ◄ un kas atbilst šīs SITS 2.4. iedaļā norādītajai definīcijai.

b) Tuneļos esošas stacijas atbilst valstī piemērojamiem ugunsdrošības noteikumiem. Ja tās tiek izmantotas kā drošas zonas, tās atbilst tikai šīs SITS 4.2.1.5.1., 4.2.1.5.2. un 4.2.1.5.3. punktā norādītajām specifikācijām. Ja tās tiek izmantotas kā ►M2  evakuācijas un glābšanas punkti ◄ , tās atbilst tikai šīs SITS 4.2.1.7. punkta c) un e) apakšpunktā norādītajām specifikācijām.

a) Šo SITS piemēro ritošajam sastāvam, kas ietilpst LOC&PAS SITS darbības jomā.

b) Ritošais sastāvs, kas ietilpst A vai B kategorijā saskaņā ar iepriekšējo SRT SITS (Lēmums 2008/163/EK), saglabā attiecīgo kategoriju šajā SITS, kā definēts 4.2.3. punktā.

a) Šī SITS aptver tikai iepriekšminēto apakšsistēmu raksturīgos riskus, kas apdraud pasažieru un vilciena personāla drošību tuneļos.

b) Ja riska analīzes rezultātā izdarīts secinājums, ka citi ar tuneli saistīti starpgadījumi varētu būt svarīgi, nosaka īpašus pasākumus rīcībai šādu scenāriju gadījumā.

a) Šī SITS neaptver šādus riskus:

1) tuneļu stacionāro iekārtu tehniskās apkopes personāla veselība un drošība;

2) finansiālie zaudējumi, kas izriet no konstrukcijām un vilcieniem nodarītajiem bojājumiem, un tādējādi arī zaudējumi, ko rada tuneļa neizmantojamība remonta dēļ;

3) nesankcionēta iekļūšana tunelī caur tuneļa portāliem;

4) terorisms kā tīša un apzināta darbība, kuras nolūks ir bezjēdzīgi iznīcināt, radīt ievainojumus un cilvēku upurus;

5) riski, kas apdraud cilvēkus tuneļa tuvumā, ja konstrukcijas sabrukšana varētu radīt katastrofiskas sekas.

a) Aizsardzības līnija drošības sekmēšanai tuneļos ietver četrus secīgus slāņus: profilakse, mazināšana, evakuācija un glābšana.

b) Lielākais darbs tiek veikts profilakses jomā, kam seko mazināšana utt.

c) Drošības slāņi tiek apvienoti, lai maksimāli samazinātu atlikušo risku.

d) Dzelzceļa nozīmīgākā iezīme ir tam piemītošā spēja novērst negadījumus, izmantojot satiksmi, kas notiek pa vadotni un ko galvenokārt vada un regulē, izmantojot signalizācijas sistēmu.

a) Šajā SITS noteikti pasākumi, kas varētu novērst vai mazināt grūtības evakuācijas vai glābšanas procesā pēc tunelim raksturīga dzelzceļa starpgadījuma.

b) Ir apzināti attiecīgi pasākumi, ar kuriem kontrolēs vai ievērojami samazinās riskus, kas izriet no iepriekš norādītajiem tunelim raksturīgu starpgadījumu scenārijiem.

c) Pasākumi ir izstrādāti kategorijās profilakse/mazināšana/evakuācija/glābšana, tomēr šajā SITS tie nav aprakstīti sadaļās ar šādiem virsrakstiem, bet gan sadaļās par attiecīgajām apakšsistēmām.

d) Noteiktos pasākumus var uzskatīt par reakciju uz šādiem trim starpgadījumu veidiem.

a) Galvenais apdraudējums ir ugunsgrēks. Ar ugunsgrēku saprot karstuma, liesmu un dūmu apvienojumu.

b) Ugunsgrēks izceļas vilcienā

c) Ugunsgrēks izceļas tunelī

a) Tunelim raksturīgie pasākumi ir vērsti uz piekļuves/izejas iespējām, lai atbalstītu evakuāciju un glābšanas dienestu iesaistīšanos.

b) Atšķirībā no “karstajiem” starpgadījumiem nav laika ierobežojumu uguns radītā apdraudējuma dēļ.

a) Ilgstoša apstāšanās (neplānota apstāšanās tunelī uz vairāk nekā 10 minūtēm, kas nav saistīta ar “karsto” vai “auksto” starpgadījumu) pati par sevi nerada draudus pasažieriem un personālam.

b) Tomēr tā var radīt ►M2  ————— ◄ spontānu, nekontrolētu evakuāciju, kas pakļauj cilvēkus briesmām tunelī.

a) Glābšanas dienestu uzdevumu noteikšana ir attiecīgās valsts likumdošanas kompetencē.

b) Šajā SITS noteiktie glābšanas pasākumi balstās uz pieņēmumu, ka glābšanas dienesti, kas iesaistās, ja tunelī noticis starpgadījums, vispirms glābj cilvēku dzīvības.

c) Tiek pieņemts, ka glābšanas dienesti:

1) ja noticis “karstais” starpgadījums:

— glābj cilvēkus, kuri nespēj sasniegt drošu zonu,

— sniedz pirmo medicīnisko palīdzību evakuētajiem,

— dzēš ugunsgrēku tiktāl, ciktāl nepieciešams, lai aizsargātu sevi un starpgadījumā iekļuvušos cilvēkus,

— veic evakuāciju no drošajām zonām ►M2  ————— ◄ uz galīgo drošo vietu;

2) ja noticis “aukstais” starpgadījums:

— glābj cilvēkus,

— sniedz pirmo palīdzību cilvēkiem ar kritiskām traumām,

— atbrīvo iesprostotus cilvēkus,

— veic evakuāciju uz galīgo drošo vietu.

d) Šajā SITS nav iekļautas prasības laika vai izpildes ziņā.

e) Ņemot vērā to, ka starpgadījumi dzelzceļa tuneļos ar daudziem upuriem notiek reti, nenoliedzami var būt gadījumi – lai gan ar ļoti zemu iespējamību –, kad pat labi aprīkoti glābšanas dienesti spētu rīkoties tikai ierobežotā apjomā, piemēram, liels ugunsgrēks kravas vilcienā.

f) Ja glābšanas dienestu izteiktās prognozes operatīvās rīcības plānos pārsniedz iepriekš aprakstītos pieņēmumus, var apsvērt nepieciešamību pēc papildu pasākumiem vai tuneļa aprīkojuma.

a) “dzelzceļa tunelis”: dzelzceļa tunelis ir izrakta eja vai būve ap sliežu ceļu, kas ļauj dzelzceļa satiksmei, piemēram, šķērsot augstienes vai ūdenstilpes vai apbraukt apbūvi. Tuneļa garumu definē kā pilnībā norobežotās sekcijas garumu, ko mēra sliežu līmenī. Šīs SITS izpratnē tunelis ir vismaz 0,1 km garš. Ja konkrētas prasības piemēro tikai garākiem tuneļiem, robežvērtības ir norādītas attiecīgajos punktos;

b) “droša zona”: droša zona ir vieta tunelī vai ārpus tā, kur iespējams kādu laiku izdzīvot un kur pasažieri un personāls paglābjas pēc evakuācijas no vilciena;

b.1) “galīgā drošā vieta”: galīgā drošā vieta ir tāda vieta, kur pasažierus un personālu vairs neskar sākotnējā starpgadījuma ietekme (piemēram, dūmainība un dūmu toksiskums, temperatūra). Tā ir evakuācijas beigu punkts;

c) “evakuācijas un glābšanas punkts”: evakuācijas un glābšanas punkts ir noteikta vieta tunelī vai ārpus tā, kurā glābšanas dienesti var izmantot ugunsdzēsības aprīkojumu un uz kuru pasažierus un personālu var evakuēt no vilciena;

d) “tehniskās telpas”: tehniskās telpas ir norobežotas telpas ar piekļuves/izejas durvīm tunelī vai ārpus tā, kurās ir drošības iekārtas, kas nepieciešamas vismaz vienas turpmāk minētās funkcijas izpildei: pašizglābšanās, evakuācija, avārijas sakari, glābšana un ugunsdzēsība, signalizācijas un sakaru aprīkojums un vilces energoapgāde;

e) “kravas vilciens”: kravas vilciens ir vilciens, kas sastāv no vienas vai vairākām lokomotīvēm un viena vai vairākiem vagoniem. Kravas vilciens, kurā ir vismaz viens vagons bīstamo kravu pārvadāšanai, ir bīstamo kravu vilciens;

f) visas ar ritošo sastāvu saistītās definīcijas norādītas LOC&PAS SITS un WAG SITS.

g) “CSM riska novērtēšanai”: šo terminu izmanto, lai apzīmētu Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.) I pielikumu.

a) Turpmāk tabulā norādīti šīs SITS pamatparametri un to atbilstība pamatprasībām, kas noteiktas un sanumurētas Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā.

b) Lai izpildītu pamatprasības, jāpiemēro atbilstošie 4.2.1., 4.2.2. un 4.2.3. iedaļā minētie parametri.

a) Lai izpildītu pamatprasību “Drošība”, kas piemērojama infrastruktūras un energoapgādes apakšsistēmām, CSM riska novērtēšanai ir iespējams piemērot kā alternatīvu atbilstošajiem 4.2.1. un 4.2.2. iedaļā minētajiem parametriem.

b) Attiecīgi 1.1.4. iedaļā noteiktajiem riskiem un 2.2. iedaļā uzskaitītajiem scenārijiem risku var novērtēt ar:

1) salīdzinājumu ar atsauces sistēmu;

2) precīzu riska aplēsi un izvērtējumu.

c) Lai izpildītu pamatprasības, kas nav “Drošība”, piemēro atbilstošos 4.2.1. un 4.2.2. iedaļā minētos parametrus.

a) Lai izpildītu pamatprasības, piemēro atbilstošos 4.2.3. iedaļā minētos parametrus.

a)  ►M2  Savienības dzelzceļa sistēma ◄ , kam piemēro ►M2  Direktīvu (ES) 2016/797 ◄ un kuras daļa ir apakšsistēmas, ir izstrādāta, lai tā kļūtu par integrētu sistēmu, kuras konsekvence ir jāpārbauda.

b) Šī konsekvence ir pārbaudīta saistībā ar specifikāciju izstrādi šajā SITS, tās saskarnēm ar sistēmām, kurās tā ir integrēta, kā arī dzelzceļa ekspluatācijas noteikumiem.

c) Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, ar drošību dzelzceļa tuneļos saistītie pamatparametri infrastruktūras, energoapgādes un ritošā sastāva apakšsistēmām noteikti šīs SITS 4.2. iedaļā. Ekspluatācijas prasības un pienākumi noteikti OPE SITS un šīs SITS 4.4. iedaļā.

a) Novērš nesankcionētu piekļuvi tehniskajām telpām.

b) Ja avārijas izejas drošības nolūkā ir slēgtas, vienmēr ir iespējams tās atvērt no iekšpuses.

a) Ugunsgrēka gadījumā tuneļa iekšējā apšuvuma integritāte saglabājas pietiekami ilgu laikposmu, lai būtu iespējama pašizglābšanās, pasažieru un personāla evakuācija un glābšanas dienestu iesaistīšanās. Šis laikposms atbilst operatīvās rīcības plānā ietvertajiem un izklāstītajiem evakuācijas scenārijiem.

a) Šo specifikāciju piemēro būvizstrādājumiem un būvelementiem, ko izmanto tuneļu iekšienē. Šiem izstrādājumiem jāatbilst Komisijas Regulas (ES) 2016/364 ( 6 ) prasībām.

1. Tuneļu būvmateriāliem jāatbilst prasībām, kas noteiktas klasei A2.

2. Paneļiem, kas nav strukturālie paneļi, un citam aprīkojumam jāatbilst prasībām, kas noteiktas klasei B.

3. Virsapmetuma kabeļiem jābūt ar zemu uzliesmojamību, zemu uguns izplatīšanas spēju, zemu toksiskumu un zemu dūmu blīvumu. Šīs prasības ir izpildītas, ja kabeļi atbilst vismaz B2ca klases s1a, a1 prasībām.

b) Norāda materiālus, kas būtiski neietekmētu ugunsslodzi. Ir pieļaujams, ka tie neatbilst iepriekš noteiktajam.

a) Ugunsgrēks tehniskajās telpās jāatklāj, lai brīdinātu infrastruktūras pārvaldītāju.

a) Droša zona ļauj evakuēt vilcienus, kuri izmanto tuneli. Tās ietilpība atbilst to vilcienu maksimālajai ietilpībai, kurus paredzēts ekspluatēt līnijā, kurā atrodas tunelis.

b) Drošajā zonā saglabājas apstākļi, kuros pasažieri un personāls var izdzīvot tik ilgu laiku, cik vajadzīgs pilnīgai evakuācijai no drošās zonas uz galīgo drošo vietu.

c) Ja drošā zona atrodas pazemē vai zem ūdens, drošības pasākumi ļauj cilvēkiem izkļūt no drošās zonas virszemē vai virs ūdens tā, lai tiem nevajadzētu atgriezties skartajā tuneļa caurulē.

d) Plānojot pazemes drošo zonu un tās aprīkojumu, apsver dūmu izplatīšanās ierobežošanu, it sevišķi, lai aizsargātu cilvēkus, kuri izmanto pašizglābšanās iespējas.

a) Drošās zonas ir pieejamas cilvēkiem, kas uzsāk pašizglābšanos no vilciena, kā arī glābšanas dienestiem.

b) Ierīkojot piekļuves punktus no vilciena uz drošo zonu, izvēlas vienu no šādiem risinājumiem:

1) laterālas un/vai vertikālas avārijas izejas uz virszemi. Šādas izejas ierīko vismaz ik pēc 1 000  m;

2) pārejas starp blakus esošām neatkarīgām tuneļa caurulēm, kuras ļauj blakus esošo tuneļa cauruli izmantot kā drošu zonu. Pārejas ierīko vismaz ik pēc 500 m;

c) Durvju, pa kurām no evakuācijas pārejas nokļūst drošajā zonā, minimālā brīvā atvēruma platums ir 1,4 m un augstums ir 2,0 m. Alternatīvi ir atļauts izmantot vairākas blakus esošas durvis, kuru platums ir mazāks, ja vien ir pierādīts, ka cilvēku plūsmas apjoms ir līdzvērtīgs vai lielāks.

d) Pēc iziešanas pa durvīm brīva platība turpinās vismaz 1,5 m platumā un 2,25 m augstumā.

e) Veidu, kā glābšanas dienesti piekļūst drošajai zonai, apraksta operatīvās rīcības plānā.

a) Nodrošina avārijas apgaismojumu, kas ārkārtas gadījumā norāda pasažieriem un personālam ceļu uz drošu zonu.

b) Apgaismojums atbilst šādām prasībām:

1) tuneļa caurulē ar vienu sliežu ceļu – pusē, kur atrodas pāreja;

2) tuneļa caurulē ar vairākiem sliežu ceļiem – abās caurules pusēs;

3) gaismas avotu novietojums:

— virs pārejas ►M2  ————— ◄ , lai netraucētu cilvēku kustībai brīvajā telpā, vai

— iebūvēti margās;

4) nodrošina apgaismojumu vismaz 1 lx horizontālā plaknē pārejas līmenī.

c) Autonomija un drošums: alternatīva elektroapgāde ir pieejama attiecīgu laikposmu pēc galvenā apgādes avota atteices. Nepieciešamais laiks atbilst evakuācijas scenārijiem un ir norādīts operatīvās rīcības plānā.

d) Ja avārijas apgaismojums normālā darbības režīmā ir izslēgts, ir iespējams to ieslēgt abos šādos veidos:

1) manuāli tunelī vismaz ik pēc 250 m;

2) tuneļa operatoram, izmantojot tālvadību.

a) Evakuācijas zīmes norāda avārijas izejas, attālumu un virzienu uz drošu zonu.

b) Visas zīmes veido saskaņā ar 1992. gada 24. jūnija Direktīvu 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā un specifikāciju, uz ko norādīta atsauce A papildinājuma 1. rindā.

c) Evakuācijas zīmes uzstāda uz sānu sienām gar evakuācijas pārejām.

d) Maksimālais atstatums starp evakuācijas zīmēm ir 50 m.

e) Ja tunelī ir avārijas aprīkojums, uzstāda zīmes, lai norādītu, kur šis aprīkojums ir atrodams.

f) Apzīmē visas durvis, kas ved uz avārijas izejām vai pārejām.

a) Tuneļa caurulē ar vienu sliežu ceļu pārejas ierīko vismaz vienā sliežu ceļa pusē, bet tuneļa caurulē ar vairākiem sliežu ceļiem – abās tuneļa caurules pusēs. Tuneļa caurulēs ar vairāk nekā diviem sliežu ceļiem piekļūt pārejai iespējams no katra sliežu ceļa.

1. Pārejas platums ir vismaz 0,8 m.

2. Minimālais vertikālais atstatums virs pārejas ir vismaz 2,25 m.

3. Pārejas augstums ir sliežu ►M2  apakšas ◄ līmenī vai augstāks.

4. Izvairās no lokāliem šķēršļu radītiem sašaurinājumiem evakuācijas zonā. Šķēršļi nesamazina minimālo platumu līdz mazāk kā 0,7 m, un šķēršļa garums nepārsniedz 2 m.

b) 0,8 m līdz 1,1 m augstumā virs pārejas, kas nodrošina ceļu uz drošu zonu, uzstāda nepārtrauktas margas.

1. Margas novieto ārpus pārejai nepieciešamās minimālās kontūras.

2. Apejot šķērsli, pirms un pēc tā margas novieto 30–40° leņķī pret tuneļa garenasi.

a) Šā punkta vajadzībām divus vai vairākus secīgus tuneļus uzskata par vienu tuneli, ja vien nav izpildīti abi turpmāk norādītie nosacījumi:

1) atstatums starp tuneļiem klajā vietā ir lielāks nekā maksimālais tāda ►M2  pasažieru vilciena garums ◄ , kuru paredzēts ekspluatēt attiecīgajā līnijā, + 100 m; un

2) klajā vietā esošā zona un sliežu ceļa stāvoklis atstatumā starp tuneļiem ļauj pasažieriem doties prom no vilciena ►M2  ————— ◄ . ►M2  klajā vietā esošajā zonā ◄ var ievietoties visi pasažieri atbilstīgi to vilcienu maksimālajai ietilpībai, kurus paredzēts ekspluatēt attiecīgajā līnijā.

b) Izveido ►M2  evakuācijas un glābšanas punktus ◄ :

1) ārpus katra tuneļa, kas garāks par 1 km, abiem portāliem; un

2) tunelī atbilstīgi tā ritošā sastāva kategorijai, ko paredzēts ekspluatēt, kā apkopots turpmāk tabulā.

c) Prasības visiem ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ :

1)  ►M2  evakuācijas un glābšanas punktos ◄ ierīko ūdens padevi (vismaz 800 l/min divu stundu laikā) netālu no paredzētā vilciena apstāšanās punkta. Ūdens padeves metodi apraksta operatīvās rīcības plānā;

2) skartā vilciena paredzēto apstāšanās pozīciju norāda vilciena mašīnistam. Šādam nolūkam nav vajadzīgas īpašas borta iekārtas (tuneli jāspēj izmantot visiem vilcieniem, kas atbilst SITS);

3) glābšanas dienesti var piekļūt ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ . Veidu, kā glābšanas dienesti piekļūst ►M2  evakuācijas un glābšanas punktam ◄ un izvieto aprīkojumu, apraksta operatīvās rīcības plānā;

4) ir iespējams atvienot un iezemēt kontakttīklu vai nu uz vietas, vai attālināti.

d) Prasības ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ , kas atrodas ārpus tuneļa portāliem

1) ap ►M2  evakuācijas un glābšanas punktu ◄ klajā vietā esošās zonas platība ir vismaz 500 m2.

e) Prasības ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ , kas atrodas tunelī

1) no vilciena apstāšanās pozīcijas iespējams piekļūt drošai zonai. Plānojot uz drošo zonu vedošā evakuācijas ceļa izmērus, ņem vērā evakuācijas laiku (kā noteikts 4.2.3.4.1. punktā) un to vilcienu plānoto ietilpību (minēta 4.2.1.5.1. punktā), kurus paredzēts ekspluatēt tunelī. Pierāda evakuācijas ceļa izmēru piemērotību;

2) drošajā zonā, kas apvienota ar ►M2  evakuācijas un glābšanas punktu ◄ , ir pietiekami daudz vietas, kur pasažieri var stāvēt, ņemot vērā paredzamo laiku, cik ilgi pasažieriem jāgaida, līdz tos evakuē uz galīgo drošo vietu;

3) glābšanas dienestiem nodrošina piekļuvi skartajam vilcienam, neejot cauri aizņemtajai drošajai zonai;

4) plānojot ►M2  evakuācijas un glābšanas punktu ◄ un tā aprīkojumu, apsver dūmu izplatīšanās ierobežošanu, it sevišķi, lai aizsargātu cilvēkus, kuri izmanto pašizglābšanās iespējas, lai nokļūtu drošajā zonā.

a) Visos tuneļos ar GSM-R nodrošina radiosakarus starp vilcienu un infrastruktūras pārvaldītāja vadības centru.

b) Nodrošina radiosakaru nepārtrauktību, lai glābšanas dienesti varētu sazināties ar savu komandpunktu uz vietas. Sistēma ļauj glābšanas dienestiem izmantot savu sakaru aprīkojumu.

a) Elektrosistēmas, kuras infrastruktūras pārvaldītājs ir noteicis kā būtiskas pasažieru drošībai tunelī, jāturpina izmantot tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar operatīvās rīcības plānā ietvertajiem evakuācijas scenārijiem.

b) Autonomija un drošums: alternatīva elektroapgāde ir pieejama attiecīgu laikposmu pēc galvenā apgādes avota atteices. Nepieciešamais laiks atbilst apsvērtajiem evakuācijas scenārijiem un ir ietverts operatīvās rīcības plānā.

a) Ja kontaktīkls ir sadalīts sekcijās, ko iespējams pārslēgt uz vietas, pārslēgšanas vietā jānodrošina sakaru līdzekļi un apgaismojums.

a) Vilces energoapgādes sistēma tuneļos var būt sadalīta sekcijās.

b) Šādā gadījumā jābūt iespējai atvienot katru kontakttīkla sekciju vai nu uz vietas, vai attālināti.

a) Zemējuma ierīces nodrošina tuneļa piekļuves punktos un, ja zemēšanas procedūra atļauj vienas sekcijas zemēšanu, netālu no sekciju atdalīšanas punktiem. Tās ir vai nu pārnēsājamas ierīces, vai manuāli vadāmas vai tālvadāmas stacionāras iekārtas.

b) Nodrošina zemēšanas ►M2  ————— ◄ nepieciešamos sakaru līdzekļus un apgaismojumu.

a) Šīs SITS kontekstā ritošā sastāva apakšsistēmu iedala šādās kategorijās:

1) A kategorijas pasažieru ritošais sastāvs (tostarp pasažieru vilcienu lokomotīves) ekspluatācijai šīs SITS darbības jomā ietvertajās līnijās, ja attālums starp ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ vai tuneļu garums nepārsniedz 5 km;

2) B kategorijas pasažieru ritošais sastāvs (tostarp pasažieru vilcienu lokomotīves) ekspluatācijai visos tuneļos šīs SITS darbības jomā ietvertajās līnijās neatkarīgi no tuneļu garuma;

3) kravas lokomotīves un pašgājējas vienības, kas paredzētas nevis pasažieru, bet citas lietderīgās kravas, piemēram, pasta un kravas sūtījumu, pārvadāšanai, ekspluatācijai visos tuneļos šīs SITS darbības jomā ietvertajās līnijās neatkarīgi no tuneļu garuma. Lokomotīves, kas paredzētas gan kravas, gan pasažieru vilcienu vilkšanai, ietilpst abās kategorijās un atbilst abu kategoriju prasībām;

4) pašgājējas sliežu ceļa mašīnas transporta režīmā ekspluatācijai visos tuneļos šīs SITS darbības jomā ietvertajās līnijās neatkarīgi no tuneļu garuma.

b) Ritošā sastāva kategoriju norāda tehniskajā dokumentācijā, un tā paliek spēkā neatkarīgi no šīs SITS turpmākas pārskatīšanas.

a) Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts ►M2  Direktīvu (ES) 2016/797 ◄ ►M2  15. panta 4. punktā ◄ un noteikts tās ►M2  IV pielikumā ◄ .

a) ekspluatācijas noteikums ir uzraudzīt vilciena stāvokli pirms iebraukšanas tunelī, lai atklātu visus bojājumus, kas nelabvēlīgi ietekmē tā gaitas parametrus, un attiecīgi rīkotos;

b) ja starpgadījums noticis ārpus tuneļa, ekspluatācijas noteikums ir apstādināt vilcienu, kam ir bojājums, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tā gaitas parametrus, pirms vilciens iebraucis tunelī;

c) ja starpgadījums noticis tunelī, ekspluatācijas noteikums ir izbraukt vilcienu no tuneļa vai apstādināt to nākamajā ►M2  evakuācijas un glābšanas punktā ◄ .

a) Infrastruktūras pārvaldītāja(-u) vadībā, sadarbojoties ar glābšanas dienestiem un attiecīgajām iestādēm, katram tunelim izstrādā operatīvās rīcības plānu. Ja vienu vai vairākas stacijas izmanto kā drošu zonu vai kā evakuācijas un glābšanas punktu, iesaista arī staciju apsaimniekotājus. Ja operatīvās rīcības plāns attiecas uz esošu tuneli, jāapspriežas ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri jau izmanto šo tuneli. Ja operatīvās rīcības plāns attiecas uz jaunu tuneli, var apspriesties ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri plāno izmantot šo tuneli.

b) Operatīvās rīcības plāns ir saderīgs ar pieejamo pašizglābšanās, evakuācijas, ugunsdzēsības un glābšanas nodrošinājumu.

c) Operatīvās rīcības plāna vajadzībām sīki izstrādā tunelim raksturīgu starpgadījumu scenārijus, kas pielāgoti konkrētā tuneļa apstākļiem.

d) Izstrādāto operatīvās rīcības plānu iesniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri paredz izmantot šo tuneli.

a) Pirms viena tuneļa vai tuneļu virknes atklāšanas veic vispusīgas mācības, iekļaujot evakuācijas un glābšanas procedūras un iesaistot visas operatīvās rīcības plānā noteiktās personāla kategorijas.

b) Operatīvās rīcības plānā nosaka, kā visas iesaistītās organizācijas var iepazīstināt ar infrastruktūru un cik bieži tiek organizēti tuneļa apmeklējumi un notiek ārkārtas situācijas imitācijas vai citādas mācības.

a) Gadījumā, kad nepieciešams atvienot vilces energoapgādes sistēmu, infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina to, ka tiek atvienotas kontakttīkla attiecīgās sekcijas, un informē glābšanas dienestus, pirms tie ieiet tunelī vai tuneļa posmā.

b) Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par vilces energoapgādes atvienošanu.

c) Infrastruktūras pārvaldītājs un glābšanas dienesti vienojas par kontakttīkla zemēšanas procedūru un atbildību par kontakttīkla zemēšanu un norāda tās operatīvās rīcības plānā. Paredz noteikumu par tās sekcijas atvienošanu, kurā noticis starpgadījums.

a) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi informē pasažierus par vilciena avārijas un drošības procedūrām, kas saistītas ar tuneļiem.

b) Ja šādu informāciju sniedz rakstiski vai mutiski, tā ir vismaz tās valsts valodā, pa kuru vilciens brauc, kā arī angļu valodā.

c) Ir ieviesti ekspluatācijas noteikumi, kuros apraksta, kā vilciena apkalpe vajadzības gadījumā nodrošina vilciena pilnīgu evakuāciju, tostarp evakuē cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, kuri varētu atrasties noslēgtās telpās.

a) Ritekļus, kas atbilst SITS, kā noteikts 4.2.3. punktā, atļauts ekspluatēt tuneļos saskaņā ar šādiem principiem:

1) A kategorijas pasažieru ritošo sastāvu uzskata par atbilstīgu tuneļu drošības prasībām attiecībā uz ritošo sastāvu līnijās, kurās attālums starp ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ vai tuneļu garums nepārsniedz 5 km;

2) B kategorijas pasažieru ritošo sastāvu uzskata par atbilstīgu tuneļu drošības prasībām attiecībā uz ritošo sastāvu visās līnijās;

3) Kravas lokomotīves uzskata par atbilstīgām tuneļu drošības prasībām attiecībā uz ritošo sastāvu visās līnijās. Tomēr tuneļu, kas garāki par 20 km, infrastruktūras pārvaldītājiem ir atļauts pieprasīt, lai lokomotīvju kustības spēja būtu līdzvērtīga B kategorijas pasažieru ritošā sastāva kustības spējai, lai tās drīkstētu vilkt kravas vilcienus šādos tuneļos. Šo prasību skaidri norāda ►M2  ————— ◄ infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā;

4) sliežu ceļa mašīnas uzskata par atbilstīgām tuneļu drošības prasībām attiecībā uz ritošo sastāvu visās līnijās;

5) kravas vilcienus ielaiž visos tuneļos saskaņā ar 1.1.3.1. punktā norādītajiem nosacījumiem. Ar ekspluatācijas noteikumiem var pārvaldīt kravas un pasažieru satiksmes drošu norisi, piemēram, nodalot šos satiksmes veidus.

b) A kategorijas ritošo sastāvu atļauts ekspluatēt līnijās, kurās attālums starp ►M2  evakuācijas un glābšanas punktiem ◄ vai tuneļu garums pārsniedz 5 km, ja vilcienā nav pasažieru.

c) Ievieš ekspluatācijas noteikumus nolūkā novērst ►M2  ————— ◄ spontānu, nekontrolētu evakuāciju gadījumā, ja vilciens uz ilgāku laiku apstājies tunelī, bet nav noticis “karstais” vai “aukstais” starpgadījums.

1) identificē elementus, kuru atteice var notikt vai kuri pakļauti nolietojuma, vecošanās vai citu veidu pasliktināšanās vai degradācijas procesiem;

2) norāda 1) punktā minēto elementu izmantošanas ierobežojumus un apraksta pasākumus, kas veicami, lai novērstu šo ierobežojumu pārsniegšanu;

3) identificē elementus, kuri attiecas uz avārijas situācijām un to pārvaldību;

4) norāda periodiskās pārbaudes un apkopes darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu 3) punktā minēto daļu un sistēmu atbilstīgu funkcionēšanu.

a) Visam profesionālajam personālam, kas vada un pavada vilcienu, kā arī personālam, kas dod vilciena kustības atļauju, ir zināšanas un spējas izmantot šīs zināšanas, lai pārvaldītu nelabvēlīgas situācijas, ja noticis starpgadījums.

b) Personālam, kas pavada vilcienus, vispārējās prasības ir noteiktas OPE SITS.

c) Vilciena apkalpei, kas definēta OPE SITS, ir zināšanas par atbilstīgu rīcību attiecībā uz drošību tuneļos un it sevišķi spēja evakuēt vilcienā esošos cilvēkus, ja vilciens ir apstādināts tunelī.

d) Tas it sevišķi ietver norādījumu sniegšanu pasažieriem doties uz nākamo vagonu vai izkāpt no vilciena un pasažieru izvešanu no vilciena uz drošu vietu.

e) Vilciena palīgpersonālu (piemēram, ēdināšanas, uzkopšanas personālu), kas saskaņā ar iepriekš minēto definīciju nav iekļauts vilciena apkalpē, papildus tā pamatapmācībām apmāca palīdzēt vilciena apkalpei veikt šos pienākumus.

f) Par apakšsistēmu tehnisko apkopi un ekspluatāciju atbildīgo inženieru un vadītāju profesionālajās apmācībās iekļauj mācību priekšmetu par drošību dzelzceļa tuneļos.

a) Apakšsistēmas EK verificēšanu veic saskaņā ar vienu moduli vai moduļu kombināciju, izmantojot turpmāk norādītos moduļus, kas definēti Lēmumā 2010/713/ES:

b) Par apstiprināšanas procesu un novērtējuma saturu vienojas pieteikuma iesniedzējs un paziņotā iestāde saskaņā ar šajā SITS noteiktajām prasībām un atbilstoši šīs SITS 7. nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

a) Pieteikuma iesniedzējs izvēlas vienu no moduļiem vai moduļu kombinācijām no turpmāk norādītās tabulas.

b) Apakšsistēmas raksturlielumi, kas jānovērtē attiecīgajos posmos, norādīti B papildinājumā.

a) Ja esošais risinājums jau novērtēts lietojumam salīdzināmos apstākļos un ir ekspluatācijā, piemēro šādu procesu.

b) Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka lietojuma iepriekšējā novērtējuma testu un verificēšanas rezultāti atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā ar apakšsistēmu saistītu raksturlielumu iepriekšējais tipa novērtējums paliek spēkā jaunajā lietojumā.

a) Inovatīvi risinājumi ir tehniski risinājumi, kas saskan ar šīs SITS funkcionālajām prasībām un garu, bet nav tai pilnībā atbilstīgi.

b) Ja ierosināts inovatīvs risinājums, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, piemēro 8. pantā aprakstīto procedūru.

a)  ►M2  Direktīvu (ES) 2016/797 ◄ ►M2  15. panta 4. punktā ◄ noteikts, ka ►M2  pieteikuma iesniedzējs ◄ atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kurā iekļauti visi nepieciešamie ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumenti.

b) Paziņotā iestāde verificē tikai faktu, ka ir iesniegti šīs SITS 4.5. punktā prasītie ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumenti. Paziņotajai iestādei nav jāverificē informācija, ko satur iesniegtie dokumenti.

a) Šo pantu piemēro, ja salīdzinājumu ar atsauces sistēmu vai precīzu riska aplēsi izmanto infrastruktūras un energoapgādes apakšsistēmām piemērojamās pamatprasības “Drošība” izpildei.

b) Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs:

1) nosaka riska pieņemšanas principu, riska novērtēšanas metodiku, sistēmas izpildāmās drošības prasības un to izpildes pierādījumus;

2) ar attiecīgo(-ajām) valsts iestādi(-ēm) vienojas par riska pieņemšanas līmeņiem;

3) izraugās neatkarīgo novērtēšanas iestādi, kā definēts CSM riska novērtēšanai. Šī novērtēšanas iestāde var būt paziņotā iestāde, kas izvēlēta infrastruktūras vai energoapgādes apakšsistēmai, ja tā ir atzīta vai akreditēta saskaņā ar CSM riska novērtēšanai 7. iedaļu.

c) Iesniedz drošības novērtējuma ziņojumu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas CSM riska novērtēšanai.

d) Paziņotās iestādes izdotajā EK sertifikātā precīzi norāda riska pieņemšanas principu, kas izmantots šīs SITS prasības “Drošība” izpildei. Tajā norāda arī riska novērtēšanai izmantoto metodiku un riska pieņemšanas līmeņus.

1. Lai pierādītu, ka tuneļa iekšējā apšuvuma integritāte saglabājas pietiekami ilgu laikposmu, lai būtu iespējama pašizglābšanās, pasažieru un personāla evakuācija un glābšanas dienestu iesaistīšanās, pietiek pierādīt, ka tuneļa iekšējais apšuvums tikpat ilgu laiku spēj izturēt 450 °C temperatūru griestu līmenī.

a) Paziņotā iestāde pārbauda, ka pieņemtais risinājums ir skaidri norādīts tehniskajā dokumentācijā un atbilst 4.2.1.5. punkta prasībām. Lai novērtētu apstākļu izmaiņas drošajā zonā starpgadījuma laikā, paziņotā iestāde pārliecinās, ka durvis un konstrukcijas, kas drošo zonu nodala no tuneļa, spēj izturēt temperatūras paaugstināšanos tuvākajā tuneļa caurulē.

a) Šajā SITS nav prasīts veikt izmaiņas apakšsistēmās, kas jau ir ekspluatācijā, ja vien apakšsistēmas netiek modernizētas vai atjaunotas.

b) Ja 7.3. iedaļā “Īpašie gadījumi” nav noteikts citādi, uzskata, ka visu jaunu, SITS atbilstīgu B kategorijas ritošā sastāva vienību ugunsdrošības un tuneļa drošības līmenis ir augstāks nekā ritošajam sastāvam, kas nav atbilstīgs SITS. Šo pieņēmumu izmanto, lai pamatotu jauna, SITS atbilstīga ritošā sastāva drošu ekspluatāciju vecos tuneļos, kas nav atbilstīgi SITS. Tāpēc uzskata, ka visi SITS atbilstīgi B kategorijas vilcieni ir ►M2  tehniski savietojami ar visiem tuneļiem, kas nav atbilstīgi SITS, šīs SITS ģeogrāfiskajā darbības jomā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 3. punktu. ◄

c) Neskarot iepriekš minēto, vēlamā tuneļa drošības līmeņa panākšanai var būt nepieciešami pasākumi, kas pārsniedz šajā SITS noteiktos pasākumus. Šādus pasākumus drīkst noteikt tikai infrastruktūras, energoapgādes un satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmām, un tie neierobežo atļauju piešķiršanu SITS atbilstīgam ritošajam sastāvam vai šāda ritošā sastāva izmantošanu.

a) Šī SITS ir piemērojama visām tās darbības jomā esošām apakšsistēmām, ko nodod ekspluatācijā pēc šīs SITS piemērošanas datuma, izņemot gadījumus, kad turpmākajās iedaļās noteikts citādi.

b) Sliežu ceļa mašīnām šo SITS piemēro brīvprātīgi. Ja sliežu ceļa mašīnas nenovērtē un nedeklarē par atbilstīgām šai SITS, uz tām attiecas valsts noteikumi. ►M2  ————— ◄

a) Tuneli uzskata par modernizētu vai atjaunotu šīs SITS kontekstā, ja tuneli veidojošai apakšsistēmai (vai tās daļai) ir veikti nozīmīgi pārveidošanas vai nomaiņas darbi.

b) Mezgliem un komponentiem, kas nav iekļauti konkrētas modernizēšanas vai atjaunošanas programmas darbības jomā, nav jāpanāk atbilstība šādas programmas īstenošanas laikā.

c) Modernizācijas vai atjaunošanas darbu laikā piemēro šādus parametrus, ja tie ietilpst darbu jomā:

4.2.1.1. Nesankcionētas piekļuves liegšana avārijas izejām un tehniskajām telpām

4.2.1.3. Būvmateriālu ugunsreakcija

4.2.1.4. Ugunsgrēka atklāšana tehniskajās telpās

4.2.1.5.4. Avārijas apgaismojums: ja tas ir nodrošināts, piemērot sīkākas prasības nav nepieciešams

4.2.1.5.5. Evakuācijas zīmes

4.2.1.8. Avārijas sakari

d) Tuneļa operatīvās rīcības plāns jāpārskata.

a) Tuneli uzskata par paplašinātu šīs SITS kontekstā, ja ir mainīta tā ģeometrija (piemēram, pagarināšana, savienošana ar citu tuneli).

b) Tuneļa paplašināšanas laikā attiecībā uz paplašināšanā iekļautajiem mezgliem un komponentiem jāīsteno turpmāk minētie pasākumi. To piemērošanas mērķiem par tuneļa garumu uzskata kopējo tuneļa garumu pēc paplašināšanas:

4.2.1.1. Nesankcionētas piekļuves liegšana avārijas izejām un tehniskajām telpām

4.2.1.2. Tuneļa konstrukciju ugunsizturība

4.2.1.3. Būvmateriālu ugunsreakcija

4.2.1.4. Ugunsgrēka atklāšana tehniskajās telpās

4.2.1.5.4. Avārijas apgaismojums

4.2.1.5.5. Evakuācijas zīmes

4.2.1.6. Evakuācijas pārejas

4.2.1.8. Avārijas sakari

4.2.1.9. Elektroapgāde glābšanas dienestiem

4.2.1.10. Elektrosistēmu drošums

4.2.1.11. Sakaru līdzekļi un apgaismojums pārslēgšanas vietās

4.2.2.1. Kontakttīkla sadalīšana sekcijās

4.2.2.2. Kontakttīkla zemēšana

c)  CSM riska novērtēšanai īsteno, kā aprakstīts 6.2.6. punktā, lai noteiktu, cik svarīgi ir piemērot citus 4.2.1.5. un 4.2.1.7. punktā minētos pasākumus visam pēc paplašināšanas izveidotajam tunelim.

d) Attiecīgā gadījumā pārskata tuneļa operatīvās rīcības plānu.

a) Ekspluatācijas aspekti un to īstenošana noteikti OPE SITS.

b) Ja uzdod veikt tuneļa modernizāciju vai atjaunošanu, piemēro prasības, kas šajā SITS noteiktas jauniem tuneļiem.

a) Jauna ritošā sastāva, ko paredzēts ekspluatēt esošos tuneļos, kategoriju izvēlas saskaņā ar 4.4.6. punkta a) apakšpunktu.

b) Tomēr dalībvalsts var atļaut ekspluatēt jaunu A kategorijas ritošo sastāvu esošos tuneļos, kuru garums pārsniedz 5 km, ar nosacījumu, ka šāda jauna ritošā sastāva ekspluatācija nodrošina līdzvērtīgu vai uzlabotu ugunsdrošības līmeni salīdzinājumā ar iepriekš ekspluatēto ritošo sastāvu. To, ka pasažieru un personāla drošības līmenis ir līdzvērtīgs vai uzlabots, pierāda, izmantojot riska novērtēšanas kopīgo drošības metodi.

1. Nākamajā punktā uzskaitītie īpašie gadījumi raksturo īpašus noteikumus, kas ir vajadzīgi un apstiprināti katras dalībvalsts konkrētajā tīklā.

2. Šos īpašos gadījumus iedala šādi:

— “P” gadījumi: pastāvīgi gadījumi,

— “T0” gadījumi: nenoteikta ilguma pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz līdz datumam, kas vēl jānosaka,

— “T1” gadījumi: pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim,

— “T2” gadījumi: pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz līdz 2035. gada 31. decembrim.

3. Visi īpašie gadījumi, kas piemērojami šīs SITS darbības jomā esošam ritošajam sastāvam, izklāstīti LOC&PAS SITS.