(1)

Eurosistēma nodrošina maksājumu sistēmu darbību atbilstoši pilnvarām, kas noteiktas Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši 3.1. panta ceturtajā ievilkumā, 12.1. pantā, 22. pantā saistībā ar 17. pantu, kā arī saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem. To darot, Eurosistēma pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK 2. panta b) punktu (1), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/886 (2) 4. pantu un ar kuru maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes (kopā sauktas par nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem) iekļautas tādu iestāžu sarakstā, kuras, ievērojot nosacījumus, ir tiesīgas kļūt par dalībniekiem maksājumu sistēmās, kas noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (3) 35.a pantā, kas iekļauts ar Regulas (ES) 2024/886 3. pantu, noteikti papildu nosacījumi, kas atšķirībā no citām iestādēm šādiem nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāizpilda, pirms tie iesniedz lūgumu par dalību saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK noteiktajās sistēmās. Visbeidzot, Direktīvas (ES) 2015/2366 10. panta 1. punkts, kas grozīts ar Regulas (ES) 2024/886 3. pantu, ļauj nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noguldīt savu klientu līdzekļus drošai glabāšanai atsevišķā kontā kredītiestādē vai centrālajā bankā pēc šādas centrālās bankas ieskatiem.

(2)

Nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstība piekļuvei Eurosistēmas centrālo banku uzturētām maksājumu sistēmām vērsta uz to, lai palielinātu neliela apjoma maksājumu sektora efektivitāti un raitu darbību, tostarp, atvieglotu zibmaksājumu nodrošināšanu visā euro zonā.

(3)

Juridiskās noteiktības labad un lai novērstu nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju to iedibināšanas vietas dēļ, Eurosistēmas centrālajām bankām būtu jāīsteno vienota pieeja attiecībā uz nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju piekļuvi visām Eurosistēmas centrālo banku uzturētajām maksājumu sistēmām un centrālo banku kontiem. Tādējādi Eurosistēmas centrālajām bankām būtu jāpiemēro nediskriminējošu, objektīvu un uz risku balstītu kritēriju kopums, lai nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atļautu tiešu piekļuvi šādām Eurosistēmas centrālo banku uzturētām maksājumu sistēmām. Tas nodrošinātu, ka nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tieša piekļuve veicina tirgus integritāti un atbalsta konkurenci un inovācijas maksājumu pakalpojumu ekosistēmā, neradot riskus maksājumu sistēmu noturībai, integritātei un drošībai un tādējādi nekļūstot par sistēmiska riska avotu.

(4)

Direktīvas 2015/2366 35.a panta 1. punktā noteikti īpaši nosacījumi, kas piemērojami nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedalīties saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK noteiktajās maksājumu sistēmās. Dalībvalstīm jānosaka procedūra, kādā novērtē nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstību šādiem nosacījumiem. Neierobežojot šādas procedūras, ir svarīgi Eurosistēmas līmenī noteikt kopīgu obligāto prasību kopumu, kas būtu jāizpilda nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas iegūt piekļuvi centrālo banku uzturētām maksājumu sistēmām. Šādas obligātās prasības būtu attiecīgi jāatspoguļo Eurosistēmas centrālo banku un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju noslēgto līgumu noteikumos, un tām būtu jāietver konkrētu drošības prasību ievērošana un, cita starpā, tādu paziņojumu iesniegšana attiecīgajai Eurosistēmas centrālajai bankai, kuros nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai attiecīgā nacionālā iestāde apstiprina tā sākotnējo un turpmāko atbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti nacionālajos tiesību aktos, ar ko īsteno Direktīvas 2015/2366 35.a panta 1. punktu, kā arī papildu apliecinošu dokumentu iesniegšana, ja to pieprasa Eurosistēmas centrālās bankas.

(5)

Direktīva 98/26/EK un Direktīva (ES) 2015/2366 nepiešķir nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem automātisku piekļuvi Eurosistēmas maksājumu sistēmām, kuru darbība tiek nodrošināta saskaņā ar ECBS Statūtu 3.1. panta ceturto ievilkumu un 17., 18. un 22. pantu, piemēram, jaunās paaudzes Eiropas automatizētajai reālā laika bruto norēķinu sistēmai (TARGET). TARGET strukturēta kā maksājumu sistēmu kopums un nodrošina kontus norēķiniem euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, un tāpēc tai ir būtiska nozīme noteiktu Eurosistēmas pamatuzdevumu izpildē, t. sk. maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā. Piekļuves kritēriji un noteikumi dalībai TARGET noteikti Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2022/912 (ECB/2022/8) (4).

(6)

Eurosistēmas mērķis ir nodrošināt tiešu piekļuvi TARGET visiem atbilstīgajiem dalībniekiem. Tā rezultātā nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas ir atbilstīgi piedalīties TARGET, Eurosistēmas centrālo banku pašu kontos vairs nebūtu jāreģistrē kā adresējama uzņēmuma identifikācijas koda (BIC) turētāji vai sasniedzamās iestādes, izņemot centrālās bankas uzturētas maksājumu sistēmas tehnisko kontu TARGET zibmaksājumu norēķinu (TIPS) sistēmā.

(7)

Lai mazinātu iespējamus traucējumus vai negatīvu ietekmi uz maksājumu apstrādi, kas ietekmētu galalietotājus pēc tam, kad konkrēti nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji vairs nav reģistrēti kā adresējama BIC turētāji vai sasniedzamās iestādes Eurosistēmas centrālo banku pašu kontos, vajadzīgs pārejas periods, lai nodrošinātu tādu nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju migrāciju, kuri ir atbilstīgi un vēlas kļūt par TARGET tiešajiem dalībniekiem. Nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiektos šāds pārejas periods, ir nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas Eurosistēmas centrālo banku pašu kontos reģistrēti kā adresējama BIC turētāji vai sasniedzamās iestādes. Pārejas perioda ilgumam vajadzētu būt pietiekamam, lai atvieglotu visas vajadzīgās administratīvās un tehniskas īstenošanas pabeigšanu, t. sk. nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pārbaudes darbības sadarbībā ar attiecīgajām Eurosistēmas centrālajām bankām, un lai ļautu vairākām iestādēm pāriet uz jaunu pieslēguma modeli, nepamatoti neapgrūtinot nevienu atsevišķu Eurosistēmas centrālo banku. Pārejas periods līdz 2025. gada 31. decembrim tiek uzskatīts par saprātīgu un piemērotu šādai īstenošanai un pakāpeniskai noteiktu nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju esošā savienojuma izbeigšanai maksājumu apstrādes mērķiem.

(8)

Lai gan pieļaujams, ka nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji atver kontus Eurosistēmas centrālo banku uzturētās maksājumu sistēmās, t. sk. TARGET, to būtu jādara tikai tādēļ, lai iemaksātu naudas līdzekļus norēķinu saistību izpildei. Tāpēc atlikumam vai turējumiem šādos kontos nevajadzētu pārsniegt summu, kas vajadzīga šādu saistību izpildei. Līdzekļu, kas pārsniedz šādu summu, iemaksāšana kontos, kas atvērti Eurosistēmas centrālās bankas uzturētā maksājumu sistēmā, būtu pretrunā tās mērķim. No cenu un finanšu stabilitātes viedokļa ir svarīgi, ka šādi norēķinu konti tiek izmantoti maksājumu vajadzībām un netiek ļaunprātīgi izmantoti drošas glabāšanas nolūkiem. Līdz ar to būtu jāpiemēro maksimālās turējuma summas ierobežojums, un šāda prasība, kā arī noteikumi par tās aprēķināšanu, būtu attiecīgi jāatspoguļo Eurosistēmas centrālo banku un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju līgumu noteikumos.

(9)

Attiecībā uz TARGET kontiem, aprēķinot maksimālās turējuma summas, parasti būtu pienācīgi jāņem vērā norēķinu saistības, kas izriet no nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiešas dalības maksājumu papildsistēmās, kuras veic norēķinus TARGET, un maksimālās turējuma summas ierobežojums parasti būtu jāpiemēro arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēja turējumiem šādu papildsistēmu TARGET tehniskajos kontos. Tomēr uzticamu datu trūkums par atlikumiem, ko nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji tur TARGET kontos konkrētu papildsistēmu procedūru vajadzībām, kavētu efektīvu ikdienas monitorēšanu, kas Eurosistēmas centrālajām bankām būtu jāveic, lai konstatētu, ka nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji ļaunprātīgi izmanto šādus kontus, turot tajos likviditātes pārpalikumu. Proti, Eurosistēmas centrālajām bankām nav pārskata par nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju turētajiem atlikumiem: a) TARGET kontos reālā laika bruto norēķinu papildsistēmas norēķinu procedūras D vajadzībām (turpmāk – “RTGS PS norēķinu procedūra D”), kas minēta Pamatnostādnes (ES) 2022/912 (ECB/2022/8) I pielikuma VI daļas 6. pantā; un b) TARGET kontos TARGET zibmaksājumu norēķinu (TIPS) papildsistēmas (TIPS PS) norēķinu procedūru vajadzībām, kas minētas minētās pamatnostādnes I pielikuma VII daļā. Tāpēc šā lēmuma nolūkiem visus līdzekļus, ko nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji tur RTGS PS norēķinu procedūras D vai TIPS PS norēķinu procedūru vajadzībām, nebūtu jāiekļauj maksimālās turējuma summas aprēķinā, un šo ierobežojumu nebūtu jāpiemēro šādiem līdzekļiem. Tā vietā, ja vajadzīgs, attiecībā uz nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš ikmēneša pašnovērtējuma pārskatu sniegšanas režīms, lai attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas varētu monitorēt, vai līdzekļi, ko nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji tur TARGET kontos, faktiski tiek izmantoti, lai izpildītu norēķinu saistības. Šādam pašnovērtējuma pārskatu sniegšanas režīmam būtu jāietver ikmēneša pārskati par nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksimālajiem un vidējiem turējumiem uz nakti šādos kontos, kā arī par nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksimālajām un vidējām dienas norēķinu saistību summām, kas apstrādātas attiecīgajā papildsistēmā.

(10)

Eurosistēmai būtu jāpārskata maksimālās turējuma summas aprēķināšanas metode noteiktos laika intervālos pēc operacionālā modeļa stabilizēšanās, lai ierobežotu šādu summu pastāvīgu augšupejošu tendenci.

(11)

Lai veicinātu atbilstību prasībām par maksimālās turējuma summas ierobežojumiem, attiecīgajai Eurosistēmas centrālajai bankai būtu jāpiemēro sods nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru turējumā ir summas, kas pārsniedz attiecīgo maksimālo turējuma summu šādos kontos. Lai novērstu atkārtotus vai sistemātiskus pārkāpumus, jebkādus pārkāpumus, kas saistīti ar ievērojamām summām, kuras pārsniedz attiecīgās maksimālās turējuma summas, vai nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju norēķinu kontos turētu pārsnieguma summu nesamazināšanu tūlīt pēc to saņemšanas, būtu jāuzskata par būtisku neatbilstību piemērojamajām prasībām. Šādos gadījumos attiecīgajai Eurosistēmas centrālajai bankai būtu jāļauj izbeigt nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalību attiecīgajā centrālās bankas uzturētajā maksājumu sistēmā un piemērot papildu sodu saistībā ar jebkuru kontu, kas tā rezultātā slēgts.

(12)

Lai gan Direktīvā (ES) 2015/2366 noteikts, ka nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāaizsargā savu klientu līdzekļi, atverot drošas glabāšanas kontus vai izmantojot citus līdzekļus, centrālo banku pamatfunkcija nav darboties kā kredītiestāžu aizstājējam drošas glabāšanas pakalpojumu sniegšanā. Centrālo banku piedāvātie drošas glabāšanas konti var ietekmēt monetārās politikas transmisijas mehānisma un finanšu sistēmas vispārējo drošību un stabilitāti kopumā, un var rasties būtiski riski centrālajām bankām raksturīgo Eurosistēmas mērķu sasniegšanai. Šādi riski ietver noguldījumu aizplūšanu no kredītiestādēm, piemēram, scenārijā, kurā noguldījumi tiktu turēti centrālajā bankā, kā rezultātā komercbanku sektors pakāpeniski pārtrauktu starpniecību, kas negatīvi ietekmētu likviditātes pieejamību un tādējādi kavētu monetārās politikas efektīvu transmisiju. Līdzīgi sintētiska centrālās bankas digitālā valūta, piemēram, elektroniskā nauda, ko emitējis nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas pilnībā nodrošināta ar centrālās bankas naudu, varētu mazināt atšķirību starp centrālās bankas naudu, no kredītriska un likviditātes riska brīviem norēķinu aktīviem un komercbanku naudu. Klientu līdzekļu ieguldīšana centrālajās bankās varētu radīt risku, ka sabiedrības apziņā tiks sajaukta elektroniskā nauda un citi naudas veidi, tostarp centrālās bankas nauda, tādējādi kropļojot riska uztveri.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1114 (5), ko piemēro ar 2024. gada 30. decembri, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem noteikts pienākums droši glabāt savu klientu naudas līdzekļus kredītiestādē vai, ja šāds konts ir pieejams, centrālajā bankā. Pēdējā gadījumā jebkurš lēmums piedāvāt kontus drošas glabāšanas vajadzībām paliek Eurosistēmas centrālo banku ziņā. Drošas glabāšanas iespēja Eurosistēmas centrālajās bankās nebūtu jāpiedāvā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ to nebūtu jāpiedāvā nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādām iestādēm, kas piedalās maksājumu pakalpojumu tirgū.

(14)

Drošas glabāšanas kontu nodrošināšana ārpus TARGET, t. i., nacionālajās maksājumu sistēmās vai tieši Eurosistēmas centrālās bankas grāmatvedībā, attiecas uz monetārās politikas īstenošanas pamatuzdevumiem un maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanu, un tādējādi uz to attiecas ECBS Statūtu 17. un 22. panta darbības joma. Tāpēc arī šā iemesla dēļ atsevišķām Eurosistēmas centrālajām bankām nebūtu jāpiedāvā vai jānodrošina drošas glabāšanas konti nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Lai novērstu šaubas, RTGS PS norēķinu procedūras D papildsistēmas tehniskie konti vai TIPS PS tehniskie konti, lai gan tie ir garantēto līdzekļu konti, nav drošas glabāšanas konti Direktīvas (ES) 2015/2366 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 70. panta vajadzībām.

(15)

Nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir piekļuve centrālo banku uzturētām maksājumu sistēmām, būtu jāatļauj atvērt vairākus norēķinu kontus atkarībā no maksājumu sistēmas operatora piedāvājuma. Tā kā šādi vairāki konti nenodrošinātu klientu līdzekļu nošķiršanu, šādi konti nebūtu aizsargāti pret maksātnespēju.

(16)

Tiks grozīta Pamatnostādne (ES) 2022/912 (ECB/2022/8), un šā lēmuma noteikumu piemērošana, kas attiecas uz nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju lūgumiem par piekļuvi TARGET, būtu jāatliek līdz 2025. gada 16. jūnijam, kas ir diena, kurā tehnisku iemeslu dēļ būs jāpiemēro grozījumi Pamatnostādnē (ES) 2022/912 (ECB/2022/8).

(17)

Juridiskās noteiktības dēļ un lai atvieglotu Eurosistēmas centrālo banku kā maksājumu sistēmu operatoru vai kontus turošo centrālo banku noteikumu saskaņošanu ar jaunākajiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktu grozījumiem, šā lēmuma piemērošanas diena būtu jāsaskaņo ar dienu, līdz kurai dalībvalstīm jātransponē Direktīvas 98/26/EK un Direktīvas (ES) 2015/2366 grozījumi, kas izdarīti ar Regulu (ES) 2024/886, proti, 2025. gada 9. aprīli,

1)

“Eurosistēmas centrālā banka” ir Eiropas Centrālā banka vai tādas dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras valūta ir euro.

2)

“centrālās bankas uzturēta maksājumu sistēma” ir maksājumu sistēma, ko uztur Eurosistēmas centrālā banka un kas ietver TARGET komponentsistēmu;

3)

“nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

4)

“drošas glabāšanas konts” ir atsevišķs konts kredītiestādē vai – pēc Eurosistēmas centrālās bankas ieskatiem – šajā centrālajā bankā, ko atver vai nu:

5)

“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

6)

“naudas pārveduma rīkojums” ir naudas pārveduma rīkojums, kas definēts Pamatnostādnes (ES) 2022/912 (ECB/2022/8) III pielikuma 16. punktā;

7)

“darbadienas beigas” ir attiecīgās centrālās bankas uzturētās maksājumu sistēmas noteikumos paredzētais termiņš naudas pārveduma rīkojumu izpildei konkrētajā darbadienā.