Lieta T‑843/19

Paula Correia

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 28. aprīļa spriedums

Civildienests – EESK personāls – Pagaidu darbinieki – Atteikums pārklasificēt – Prasība atcelt tiesību aktu – Sūdzības iesniegšanas termiņš – Termiņa nokavējuma pierādīšanas pienākums – Nelabvēlīgs akts – Pieņemamība – Vienlīdzīga attieksme – Tiesiskā drošība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Morālais kaitējums

1. Ierēdņu celta prasība – Termiņi – Novēlota sūdzība – Pierādīšanas pienākums – Apstrīdētā lēmuma publikācijas neesamība

   (Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pants)

   (skat. 23. un 40. punktu)

2. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums – Lēmuma adresāta zināšanas par tā saturu – Pierādīšanas pienākums – No ieinteresētās personas nosūtītās vēstules izrietošs pierādījums

   (Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pants)

   (skat. 24. un 30.–33. punktu)

3. Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pagaidu darbinieka pārklasificēšanas priekšlikums – Sagatavojošs akts – Izslēgšana

   (Civildienesta noteikumu 25. pants un 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 46. pants)

   (skat. 38. un 39. punktu)

4. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pārklasificēšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Ierobežojumi – Vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības principu ievērošana – Nopelnu salīdzināšanas analīzes elementu nenoteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Pamatojums ar budžeta un politiskiem apsvērumiem – Neesamība

   (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta 3. punkts un 16. panta pirmā daļa)

   (skat. 54.–60., 73., 74. un 80. punktu)

5. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pārklasificēšana – Pārklasificēšanas lēmumu publicēšanas neesamība – Pārskatāmības pienākuma pārkāpums

   (Civildienesta noteikumu 25. panta trešā daļa; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pants)

   (skat. 61.–63. punktu)

6. Ierēdņu celta prasība – Pamati – No vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma izrietošs pamats – Atbildētāja atsaukšanās uz minētajam principam atbilstošu praksi – Pierādīšanas pienākums, ja ir saskaņotu pierādījumu kopums par pretējo

   (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta 3. punkts)

   (skat. 68. un 69. punktu)

7. Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā prettiesiskā akta atcelšana, kas nesniedz atbilstošu atlīdzību par morālo kaitējumu – Morālais kaitējums, kas radies no atteikuma pārklasificēt pagaidu darbinieku

   (LESD 340. pants)

   (skat. 86.–88. punktu)

Rezumējums

2000. gada septembrī prasītāja tika pieņemta darbā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK) – konsultatīvā iestādē, kas pārstāv Eiropas darba devēju, darbinieku un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju organizācijas – pagaidu darbinieka statusā ar līgumu uz nenoteiktu laiku. Karjeras laikā EESK prasītājas pakāpe tika pārklasificēta tikai divas reizes, pēdējo reizi – 2016. gadā.

2019. gada 10. jūlijā prasītāja iesniedza sūdzību par lēmumu viņu nepārklasificēt augstākā pakāpē 2019. pārklasificēšanas gadā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

Tā kā šī sūdzība tika noraidīta, prasītāja cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī piespriest atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 2000 EUR apmērā.

Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, kas pieņemts prasītājai nezināmā datumā, un pirmo reizi spriež par pagaidu darbinieku pārklasificēšanas problemātiku situācijā, kad nav skaidru, objektīvu un pārskatāmu salīdzināšanas kritēriju un analīzes elementu. Vispārējā tiesa šajā ziņā nospriež, ka šādu kritēriju vai elementu neesamība var apdraudēt vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības principus un līdz ar to – to pagaidu darbinieku tiesības, kuri pilda pienākumus Savienības iestādēs un struktūrās ar tiesībām uz pārklasificēšanu. Papildus Vispārējā tiesa piespriež EESK samaksāt prasītājai pieprasīto summu 2000 EUR par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispārējā tiesa atgādina vispirms, ka pierādījumi par brīdi, kad ieinteresētā persona ir uzzinājusi par individuālu lēmumu un no kura sāk skaitīt Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 90. un 91. pantā paredzētos sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņus, var izrietēt no citiem apstākļiem, kas nav minētā lēmuma formāla paziņošana. Šajā ziņā, lai gan ar vienkāršām norādēm, kas liek domāt, ka lēmums ir saņemts, nepietiek, šāds pierādījums tomēr konkrēti var būt ieinteresētās personas elektroniskā pasta vēstule, no kuras neapšaubāmi izriet, ka tā ir pienācīgi iepazinusies ar minēto lēmumu pirms apgalvotā datuma.

Vispārējā tiesa arī atgādina, ka akti vai lēmumi, par kuriem var celt prasību tos atcelt, ir tikai tādi pasākumi ar juridiski saistošu iedarbību, kas var ietekmēt prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli. Ja runa ir par aktiem vai lēmumiem, kuru izstrāde notiek vairākos posmos, it īpaši iekšējā procedūrā, piemēram, pagaidu darbinieku pārklasificēšanas procedūrā, apstrīdami akti ir tikai tie pasākumi, ar kuriem šīs procedūras beigās tiek noteikta iestādes galīgā nostāja. Savukārt starppasākumi, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu, nav nelabvēlīgi akti Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, un tos var apstrīdēt tikai pakārtoti saistībā ar prasību par aktiem, kuru atcelšana ir iespējama. Šajā ziņā tikai tad, kad ir izveidots pienācīgi publicēts pārklasificēto pagaidu darbinieku saraksts, var tikt ietekmēta pagaidu darbinieku ar tiesībām uz pārklasificēšanu tiesiskais stāvoklis.

Turpinājumā attiecībā uz to, ka nav lēmuma par noteikumu pieņemšanu EESK pagaidu darbinieku pārklasificēšanas jomā, Vispārējā tiesa norāda, ka, lai gan Savienības iestādēm nav pienākuma izveidot kādu konkrētu īpašu novērtēšanas un pārklasificēšanas sistēmu, tomēr pārklasificēšana ir jāveic, ievērojot vispārējos tiesību principus, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības principus. Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanai Savienības iestādes un struktūras rīcībā ir jābūt analīzes elementu kopumam, piemēram, novērtējuma ziņojumiem tās veikta nopelnu novērtējuma pamatošanai, lai izvairītos no patvaļības riska un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem ar tiesībām uz paaugstinājumu. Vispārējā tiesa piebilst, ka budžeta rakstura apsvērumi vai apsvērumi saistībā ar attiecīgās iestādes “izteikti politisko” raksturu nevar atbrīvot šo iestādi no šī pienākuma.

Turklāt Vispārējā tiesa norāda – ar to, ka EESK nepublicē pārklasificēšanas lēmumus atbilstoši Civildienesta noteikumu 25. panta trešajai daļai, tiek pārkāpts tiesiskās drošības princips, kā arī pārskatāmības pienākums, kurš izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa un kura mērķis ir ļaut kontrolēt administrācijas objektivitāti un patvaļas neesamību. Līdz ar to tas, ka EESK nepublicē pārklasificēšanas lēmumus, ir ne tikai pretrunā normatīvo aktu noteikumiem, bet arī apdraud to pagaidu darbinieku tiesības, kuri pilda pienākumus dažādu EESK grupu sekretariātos, jo tas liedz pārbaudīt pārvaldes neitralitāti pārklasificēšanas procesā.

Visbeidzot attiecībā uz prasījumiem par zaudējumu atlīdzību Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā lietā ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu kā tādu nevar pilnībā kompensēt prasītājai nodarīto morālo kaitējumu un it īpaši nenoteiktību, kas viņai ir radusies attiecībā uz viņas karjeras attīstību. Proti, nav iespējams paredzēt, kādi būs tie analīzes elementi, kurus EESK varētu pieņemt, un ir grūti noteikt, kā atkarībā no tiem varētu novērtēt prasītājas izpildīto. Tādējādi neatkarīgi no tā, kāda satura noteikumus EESK pieņems sprieduma izpildes ietvaros, pastāvēs šaubas par iespēju prasītāju pārklasificēt ar atpakaļejošu spēku, kā arī – attiecīgā gadījumā – par sniegumu, ko prasītāja būtu varējusi pierādīt, ja analīzes elementi pārklasificēšanas jomā jau būtu sākotnēji noteikti.