Keywords
Summary

Keywords

1. Eiropas Savienības pašas resursi – Regula par Savienības finanšu interešu aizsardzību – Administratīvi pasākumi – Noteikumi par nepamatoti iegūta labuma atgūšanu – Piemērošanas joma – Noteikumi par nepamatoti iegūta labuma atgūšanu, kas noticis, izdarot pārkāpumu – Lēmuma, ar kuru ir piešķirts šāds labums, atsaukšana – Ietveršana

(Padomes Regulas Nr. 2988/95 1. panta 1. punkts un 2. punkts un 4. panta 1.–3. punkts)

2. Eiropas Savienības pašas resursi – Regula par Savienības finanšu interešu aizsardzību – Pārkāpums – Jēdziens – Vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principa pārkāpums – Slepena noruna starp pretendentu uz finanšu atbalstu un par lietas sagatavošanu atbildīgo ierēdni, kura ļāva saņemt Savienības finanšu atbalstu – Ietveršana

(Padomes Regulas Nr. 2988/95 1. panta 2. un 4. punkts un Padomes Regulas Nr. 1605/2002 109. panta 1. punkts)

3. Eiropas Savienības pašas resursi – Regula par Savienības finanšu interešu aizsardzību – Lietas par pārkāpumiem – Noilguma termiņš

(Padomes Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmā daļa)

4. Eiropas Savienības pašas resursi – Regula par Savienības finanšu interešu aizsardzību – Turpināts vai atkārtots pārkāpums – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrā daļa)

Summary

1. Pienākums atmaksāt ar ļaunprātīgiem paņēmieniem nepamatoti iegūto labumu nepārkāpj tiesiskuma principu. Faktiski šis pienākums nav sods, bet vienkārši sekas konstatācijai, ka vajadzīgie nosacījumi, lai iegūtu no Savienības tiesiskā regulējuma izrietošo labumu, ir mākslīgi radīti, līdz ar to padarot piešķirto priekšrocību par nepamatotu un tādējādi pamatojot pienākumu to atmaksāt. Tādējādi atšķirībā no administratīvā soda, kuru var uzlikt papildus Regulā Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību paredzētajam vispārīgajam tiesiskajam regulējumam, šīs regulas 4. panta 1.–3. punkta noteikumi, tos skatot kopā ar šīs pašas regulas 1. panta 1. un 2. punktu, ir jāuzskata par atbilstošu un pietiekamu juridisko pamatu, lai veiktu jebkādu pasākumu, kura mērķis ir nepamatoti, izdarot pārkāpumu, iegūta labuma atgūšana, un tātad arī lai atsauktu lēmumu, ar ko šis labums ir piešķirts.

Katrā ziņā, pat ja nepastāv konkrēta tiesību norma šādam nolūkam, no Savienību tiesību vispārējiem principiem izriet, ka principā administrācija ir pilnvarota ar atpakaļejošu spēku atsaukt labvēlīgu administratīvo aktu, kurš ir pieņemts prettiesiski, jo tostarp Regulas Nr. 2988/95 4. panta 1. punkts nav nekas cits kā šo vispārējo principu īstenošanas veids atvasināto tiesību līmenī.

(sal. ar 117. un 118. punktu)

2. Kā izriet no Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 109. panta 1. punkta, dotācijas piešķir, tostarp ievērojot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus, kas nozīmē, ka, ievērojot šādu dotāciju finansējumam paredzēto ierobežoto budžetu, pret potenciālajiem pretendentiem uz finanšu atbalstu ir jāievēro vienlīdzīga attieksme attiecībā, pirmkārt, uz uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus iekļauto atbilstošo informāciju par atlases kritērijiem iesniedzamajiem projektiem un, otrkārt, attiecībā uz minēto projektu salīdzinošo novērtējumu, kura iznākumā notiek projektu atlase un tiem piešķir finanšu atbalstu.

Budžeta jomā pārskatāmības pienākuma, kas izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa, galvenais mērķis ir garantēt, ka nepastāv favorītisma un budžeta iestādes patvaļības risks. Tas nozīmē, ka visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība ir formulēti skaidri, precīzi un nepārprotami tostarp uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Līdz ar to visa informācija, kas nepieciešama, lai pareizi saprastu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tiklīdz iespējams, ir jānodod visu saimnieciskās darbības subjektu rīcībā, kam ir potenciāla interese piedalīties dotāciju piešķiršanas procedūrā, lai, pirmkārt, visi pietiekami informēti un rūpīgi pretendenti varētu saprast tās precīzo piemērošanas jomu un to interpretēt vienādi un, otrkārt, lai budžeta iestāde varētu efektīvi pārbaudīt, vai iesniegtie piedāvājumi atbilst iepriekš izsludinātajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem. Tādēļ jebkāds vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principa aizskārums ir uzskatāms par pārkāpumu, kas finansiālā atbalsta piešķiršanas procedūru padara par spēkā neesošu.

Līdz ar to tāda finanšu atbalsta kā strīdīgais finanšu atbalsts iegūšana no Kopienu vispārējā budžeta pēc slepenas norunas, kura ir acīmredzamā pretrunā saistošajiem noteikumiem, ar ko tiek reglamentēta šādu atbalstu piešķiršana, pretendenta uz finanšu atbalstu un ierēdņa, kas ir atbildīgs par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sagatavošanu, kā arī projektu, kam tiks piešķirts atbalsts, novērtēšanu un atlasīšanu, starpā ir uzskatāma par pārkāpumu Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 4. panta 1. punkta izpratnē, un nav jāizvērtē, vai šāda rīcība ir uzskatāma par atbilstošu kritērijiem, lai pierādītu aktīvu vai pasīvu korupciju vai citas krimināltiesiskas normas pārkāpumu.

(sal. ar 122. un 124.–126. punktu)

3. Pieņemot Regulu Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, un it īpaši tās 3. panta 1. punkta pirmo daļu, Kopienu likumdevējs ir paredzējis ieviest vispārēju noilguma normu, kas ir piemērojama šajā jomā un ar kuru tas ir paredzējis, pirmkārt, noteikt minimālu visās dalībvalstīs piemērotu termiņu un, otrkārt, atteikties no iespējas piedzīt nepamatoti saņemtus Kopienu budžeta maksājumus, ja ir pagājis četru gadu termiņš pēc saistīto ar strīdīgo maksājumu pārkāpumu izdarīšanas. No tā izriet, ka kopš iepriekš minētās regulas spēkā stāšanās datuma dalībvalstu kompetentās iestādes četru gadu laikā principā var piedzīt visus no Kopienu budžeta nepamatoti saņemtus labumus, izņemot nozarēs, kurās Kopienu likumdevējs ir noteicis īsāku termiņu. Runājot par tāda veida labumiem, kas no Kopienu budžeta nepamatoti saņemti tādu pārkāpumu dēļ, kas tikuši izdarīti pirms Regulas Nr. 2988/95 stāšanās spēkā, pieņemot šīs regulas 3. panta 1. punktu un neskarot šī panta 3. punktu, Kopienu likumdevējs ir noteicis tādu vispārēju noilguma normu, ar kuru tas pēc savas gribas līdz četriem gadiem ir samazinājis periodu, kurā dalībvalstu iestādēm, rīkojoties Kopienu budžeta vārdā un interesēs, ir vai būtu jāatgūst šādi nepamatoti saņemti labumi.

Līdz ar to, piemērojot Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmo daļu, visi maksājumi, ko saimnieciskās darbības subjekts nepamatoti saņēmis tāda pārkāpuma dēļ, kas izdarīts pirms iepriekš minētās regulas stāšanās spēkā, principā ir uzskatāmi par noilgušiem, ja vien četru gadu laikā kopš šāda pārkāpuma izdarīšanas nav pieņemts neviens apturošs akts, kas saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta trešo daļu ir tāds akts, kurš ir darīts zināms konkrētajai personai, to ir pieņēmusi kompetentā iestāde un tas attiecas uz šāda pārkāpuma izmeklēšanu vai iztiesāšanu.

Šie principi mutatis mutandis ir piemērojami tad, ja attiecīgo pasākumu atbilstoši Regulas Nr. 2988/95 4. panta 1.–3. punktam, to lasot kopā ar 1. panta 1. un 2. punktu, ir veikusi Komisija, jo minētā regula ir vispārēja tiesību norma, kas ir saistoša visām iestādēm – gan valstu, gan Kopienas –, kam ir saistoši labas finanšu pārvaldības un Kopienu budžeta izdevumu kontroles pienākumi mērķiem, kuri ir noteikti minētās regulas preambulas trešajā un trīspadsmitajā apsvērumā.

(sal. ar 148.–150. punktu)

4. Pārkāpums ir turpināts vai atkārtots Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē tad, ja to ir izdarījis tirgus dalībnieks, kas ekonomiskas priekšrocības gūst no tādu līdzīgu darījumu kopuma, ar kuriem pārkāpj vienu un to pašu Kopienu tiesību normu.

(sal. ar 153. punktu)