Lieta C‑48/22 P

Google LLC
un
Alphabet, Inc.

pret

Eiropas Komisiju

Tiesas (virspalāta) 2024. gada 10. septembra spriedums

Apelācija – Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Produktu vispārējās meklēšanas un specializētās meklēšanas internetā tirgi – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma 54. panta pārkāpums – Ļaunprātīga izmantošana ar sviras efekta palīdzību – Uz sniegumu balstīta konkurence vai pretkonkurences prakse – Priekšrocību nodrošināšana, parādot sava specializētās meklēšanas pakalpojuma rezultātus, ko veic dominējošs uzņēmums – Potenciālas pretkonkurences sekas – Cēloņsakarība starp ļaunprātīgu izmantošanu un sekām – Pierādīšanas pienākums – Hipotētisks scenārijs – Izstumšanas spēja – Tikpat efektīva konkurenta tests

1. Apelācija – Pieņemamība – Apelācijas sūdzība, kas balstīta uz pārsūdzētā spriedumā konstatēto faktu apgalvoto sagrozīto izklāstu – Kritika, uz ko attiecas apelācijas sūdzības pārbaude pēc būtības

   (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

   (skat. 60.–62. punktu)

2. Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Piekļuve infrastruktūrai, ko attīstījis un kas pieder dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam – Konkurējošiem uzņēmumiem sniegtā piekļuve ar negodīgiem nosacījumiem – Rīcība, kas veido dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – Nosacījumi

   (LESD 102. pants)

   (skat. 79.–91. un 110.–114. punktu)

3. Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Objektīvs jēdziens, kas attiecas uz tāda veida rīcību, kura var ietekmēt tirgus struktūru un kuras dēļ tiek radīts šķērslis konkurences saglabāšanai vai attīstībai – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Tikai uz sniegumu balstīta konkurēšana – Vērtējuma kritēriji – Tikai uz sniegumu balstīta konkurēšana – Apstākļi, kas var tikt ņemti vērā

   (LESD 102. pants)

   (skat. 163.–166., 168.–172. un 186. punktu)

4. Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Spēja ierobežot konkurenci un izstumšanas iedarbība – Rīcība, kuras mērķis vai faktiskās vai potenciālās sekas ir nepieļaut tādu uzņēmumu piekļuvi tirgum, kas ir potenciāli konkurenti – Iekļaušana

   (LESD 102. pants)

   (skat. 167. punktu)

5. Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Objektīvs jēdziens, kas attiecas uz tāda veida rīcību, kura var ietekmēt tirgus struktūru un kuras dēļ tiek radīts šķērslis konkurences saglabāšanai vai attīstībai – Prakse, kurai var būt pretkonkurences sekas tirgū – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums – Nepieciešamība izstrādāt hipotētisku scenāriju – Neesamība

   (LESD 102. pants)

   (skat. 223.–230. punktu)

6. Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Pretkonkurences sekas – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums – Potenciālu seku pietiekams raksturs – Dominējošais stāvoklis vispārējās meklēšanas internetā tirgū – Prakse, kas nodrošina priekšrocību dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam un nelabvēlīgāku attieksmi pret konkurējošiem salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem – Ietekme uz attiecīgajiem tirgiem – Komisijas pienākums novērtēt attiecīgās prakses spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu – Neesamība

   (LESD 102. pants)

   (skat. 263.–269. punktu)

Rezumējums

Tiesa, spriežot virspalātas sastāvā, noraida Google LLC un tā mātesuzņēmuma Alphabet Inc. iesniegto apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināts naudas sods, ko tiem bija uzlikusi Eiropas Komisija par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vairāku valstu meklēšanas internetā tirgos. Šajā ziņā Tiesa sniedz precizējumus par savu judikatūru par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ko veido piekļuves būtiskai iekārtai atteikums, kā arī par kritērijiem, kuri ļauj novērtēt, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība atkāpjas no uz konkurences, kas balstīta uz sniegumu.

Ar 2017. gada 27. jūnija lēmumu ( 1 ) Komisija uzskatīja, ka Google ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli 13 valstu vispārējās meklēšanas internetā tirgos Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

Rīcība, kas tika identificēta kā ļaunprātīgas izmantošanas pamats, būtībā bija tāda, ka Google savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu tās meklētājprogrammas izvēlētajās vispārējās rezultātu lapās uzrādīja uzkrītoši un pievilcīgi – speciālās boxes –, uz to neattiecinot savus pielāgojumu algoritmus, lai gan tajā pašā laikā konkurējošie salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi šajās lapās varēja parādīties tikai kā vispārējas meklēšanas rezultāti un nekad nevarēja parādīties bagātinātā formātā, turklāt ar šiem pielāgojumu algoritmiem vispārējo rezultātu klasifikācijā tie tika ierindoti zemāk. Šādi Google būtībā samazināja datplūsmu no savām vispārējām rezultātu lapām uz konkurējošiem salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem, palielinot šo datplūsmu uz savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu.

Komisija uzskata, ka šī prakse radīja potenciālas pretkonkurences sekas gan valstu specializētās meklēšanas tirgos attiecībā uz produktu salīdzināšanu, gan valstu vispārējās meklēšanas tirgos.

Tādējādi, secinot, ka 13 pārbaudītajās valstīs ir pārkāpts LESD 102. pantā un EEZ līguma 54. pantā paredzētais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, Komisija Google uzlika naudas sodu 2424495000 EUR, no kuriem 523518000 EUR – solidāri ar Alphabet.

Vispārējā tiesa būtībā noraidīja prasību, ko Google un Alphabet bija cēluši pret šo lēmumu, apstiprinot Komisijas analīzi attiecībā uz produktu salīdzināšanas specializētās meklēšanas tirgu ( 2 ). Īstenojot neierobežoto kompetenci, tā turklāt pilnībā atstāja spēkā Komisijas uzlikto naudas sodu.

Google un Alphabet iesniedza Tiesā apelācijas sūdzību, galvenokārt prasot atcelt šo spriedumu, kā arī Komisijas lēmumu.

Tiesas vērtējums

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji it īpaši norādīja, ka, atsakoties šajā lietā piemērot spriedumā Bronner ( 3 ) paredzētos nosacījumus attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā atteikums piekļūt būtiskai iekārtai, Vispārējā tiesa esot izmantojusi kļūdainu juridisku kritēriju, lai novērtētu, vai Google ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli.

Par šo jautājumu Tiesa atgādina, ka LESD 102. pants ir vērsts uz to, lai sodītu par tādu dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu rīcību, kuri ierobežo uz sniegumu balstītu konkurenci un tādējādi var nodarīt tiešu kaitējumu individuāliem uzņēmumiem un patērētājiem vai kuri kavē vai izkropļo šo konkurenci un var radīt tiem netiešu kaitējumu. Šāda rīcība ietver tādu, kas ar citiem līdzekļiem, nevis konkurenci, kura balstīta uz sniegumu, rada šķēršļus tādā tirgū esošās konkurences līmeņa saglabāšanai vai šīs konkurences attīstībai, kurā tieši viena vai vairāku dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu esamības dēļ konkurences līmenis jau ir vājš.

Šajā kontekstā Tiesa spriedumā Bronner ir nospriedusi, ka atteikums sniegt piekļuvi infrastruktūrai, kuru dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir attīstījis savas darbības veikšanai un kura tam pieder, var veidot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ne tikai tad, ja šis atteikums ir tāds, kas var izslēgt jebkādu piekļuves pieprasītāja konkurenci attiecīgajā tirgū, un šim atteikumam nav objektīva pamatojuma, bet arī tad, ja infrastruktūra pati ir noteikti nepieciešama, lai veiktu tā darbību tādā nozīmē, ka šai infrastruktūrai nav nekāda reāla vai potenciāla aizstājēja. Šajā ziņā Tiesa uzsver, ka šo nosacījumu noteikšana bija pamatota ar lietai Bronner raksturīgiem apstākļiem, kuros dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums atteicās piešķirt konkurentam piekļuvi infrastruktūrai, ko tas bija attīstījis savas darbības vajadzībām, izslēdzot jebkādu citu rīcību. Proti, konstatējuma, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli atteikuma dēļ slēgt līgumu ar konkurentu, sekas ir tādas, ka šis uzņēmums ir spiests slēgt līgumus ar šo konkurentu. Taču šāds pienākums īpaši aizskar brīvību slēgt līgumu un dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma tiesības uz īpašumu, kurš principā ir tiesīgs atteikties slēgt līgumu un izmantot infrastruktūru, ko tas ir attīstījis, savām vajadzībām.

Turpretim šī lieta no lietas Bronner atšķiras, jo Google pēc savas gribas konkurentiem sniedz piekļuvi infrastruktūrai, proti, savam vispārējās meklēšanas pakalpojumam un vispārējām rezultātu lapām. No tā izriet, ka konstatējums par to, ka Google ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli piekļuves šai infrastruktūrai negodīgu nosacījumu dēļ, nevar būt pamats pasākumiem, kas apgrūtinātu tā brīvību slēgt līgumus un tā tiesības uz īpašumu tādā pašā mērā kā pasākumi lietā Bronner.

Ņemot vērā šo precizējumu, Tiesa norāda, ka tad, ja tāds dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums kā Google sniedz piekļuvi savai infrastruktūrai, bet pakļauj šo piekļuvi negodīgiem nosacījumiem, sprieduma Bronner nosacījumi nav piemērojami.

Tātad Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, ka Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, neizvērtēdama, vai Google pārmestā prakse atbilst spriedumā Bronner paredzētajiem nosacījumiem, lai kvalificētu to saistībā ar LESD 102. pantu.

Turpinājumā Tiesa noraida pamatu, kas balstās uz tiesību kļūdu saistībā ar to, ka Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi strīdīgo lēmumu, lai gan tajā neesot identificēta rīcība, kura neatbilstu uz sniegumu balstītai konkurencei.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji it īpaši pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir apstiprinājusi, ka trīs konkrētie apstākļi, uz kuriem Komisija ir atsaukusies apstrīdētajā lēmumā, ir nozīmīgi, lai novērtētu, vai Google īsteno uz sniegumu balstītu konkurenci. Runa ir, pirmkārt, par Google vispārējās meklēšanas meklētājprogrammas radītās datplūsmas nozīmi salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem, otrkārt, lietotāju uzvedību, kad tie veic meklēšanu internetā, un, treškārt, faktu, ka novirzītā datplūsma no Google vispārējām rezultātu lapām ir liela daļa no datplūsmas uz konkurējošiem salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem un to nevar efektīvi aizstāt ar citiem avotiem.

Tiesa vispirms noraida iebildi par nepieņemamību saistībā ar to, ka šī argumentācija pirmo reizi tikusi izvirzīta apelācijas tiesvedībā, norādot, ka tā ir apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmajā instancē izvirzīta pamata paplašināšana un ka šī argumentācija turklāt izriet no paša pārsūdzētā sprieduma.

Tiesa atgādina, ka ar LESD 102. pantu tiek inkriminēta nevis dominējošā stāvokļa esamība, bet tikai tā ļaunprātīga izmantošana. Proti, šīs tiesību normas mērķis nav nedz novērst dominējošā stāvokļa radīšanu, nedz arī mazāk efektīvu uzņēmumu saglabāšanu tirgū. Gluži pretēji – uz sniegumu balstīta konkurence pēc definīcijas var izraisīt to izzušanu vai marginalizāciju.

Lai konstatētu “dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu” LESD 102. panta izpratnē, parasti ir jāpierāda, ka, izmantojot līdzekļus, kas neatbilst uz sniegumu balstītai konkurencei, konkrētas rīcības faktiskās vai potenciālās sekas ir konkurences ierobežošana attiecīgajā tirgū vai tirgos, kuri var būt gan tie, kuros ir ieņemts dominējošais stāvoklis, gan saistītie vai blakustirgi.

Šī pierādīšana var ietvert dažādu vērtējuma skalu izmantošanu atkarībā no konkrētā gadījumā. Tomēr tajā vienmēr jāņem vērā visi attiecīgie faktiskie apstākļi – gan tie, kas attiecas uz pašu rīcību, aplūkoto tirgu vai tirgiem, gan arī uz konkurences darbību tajā vai tajos. Šajā ziņā “dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” var izrietēt ne tikai no rīcības, kas var radīt izstumšanas iedarbību, bet arī no rīcības, kuras faktiskās vai potenciālās sekas vai pat tās mērķis, izmantojot bloķēšanas pasākumus vai citus uz sniegumu balstītai konkurencei pretējus līdzekļus, ir panākt, lai potenciāli konkurējošie uzņēmumi nespētu ienākt tirgū.

No tā izriet, ka nozīmīgie faktiskie apstākļi, lai novērtētu, vai dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ļaunprātīgi izmanto šo stāvokli, ietver tos, kas attiecas ne tikai uz pašu rīcību, bet arī uz konkrēto tirgu vai tirgiem vai konkurences darbību tajā vai tajos. Tādējādi apstākļi, kas attiecas uz kontekstu, kādā īstenota šī uzņēmuma rīcība, tādi kā attiecīgās nozares raksturiezīmes, jāuzskata par nozīmīgiem, lai konstatētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē.

Ņemot vērā šos precizējumus, Tiesa norāda, ka strīdus lēmumā norādītie trīs īpašie apstākļi ir tā konteksta elementi, kurā darbojas Google vispārējās meklēšanas meklētājprogramma un produktu salīdzināšanas pakalpojumi un kurā īstenota attiecīgā rīcība. Tā kā šie apstākļi ir ļāvuši nostādīt Google praksi abu attiecīgo tirgu un konkurences darbības šajos tirgos kontekstā, tiem ir bijusi nozīme, lai noskaidrotu minētās prakses atbilstību uz sniegumu balstītai konkurencei.

Tāpat Tiesa noraida apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka Google tā vispārējās meklēšanas lapās ir īstenojis diskrimināciju starp savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu un konkurējošiem salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumus, un nekonstatē patvaļīgu atšķirīgu attieksmi.

Šajā ziņā Tiesa precizē, ka vispārīgi nevar uzskatīt, ka dominējošs uzņēmums, kas savām precēm vai pakalpojumiem piemēro labvēlīgāku attieksmi nekā tā, ko tas piemēro saviem konkurentiem, neatkarīgi no lietas apstākļiem rīkojas, novirzoties no konkurences, kas balstīta uz sniegumu. Tomēr šajā lietā Vispārējā tiesa ir pierādījusi, ka, ņemot vērā augšupējā tirgus raksturiezīmes un konkrētos norādītos apstākļus, Google rīcība bija diskriminējoša un neatbilda uz sniegumu balstītai konkurencei.

Turklāt Tiesa uzskata, ka Vispārējā tiesa nav nedz apvērsusi pierādīšanas pienākumu, nedz arī izslēgusi hipotētiskās analīzes lietderību, konstatēdama, pirmkārt, ka Komisijai nav bijis pienākuma veikt šādu analīzi, lai novērtētu cēloņsakarību starp īstenoto praksi un tās faktiskajām vai potenciālajām sekām, vienlaikus norādot, otrkārt, ka Google ir varējis izvirzīt hipotētisku analīzi, lai apstrīdētu Komisijas secinājumus šajā jautājumā. Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa ir vienīgi pamatoti konstatējusi, ka Komisijai ir tiesības pamatoties uz pierādījumu kopumu un tai nav pienākuma sistemātiski izmantot vienu līdzekli, lai pierādītu cēloņsakarības esamību starp pārbaudītajām darbībām un to pretkonkurences sekām tirgū.

Visbeidzot Tiesa nospriež, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka, analizējot Google pārmestās prakses pretkonkurences sekas, Komisijai nav bijis pienākuma pārbaudīt, vai šī prakse varēja izstumt tikpat efektīvus konkurentus kā Google.

Proti, lai gan LESD 102. panta mērķis nav nodrošināt, lai tirgū paliktu mazāk efektīvi konkurenti nekā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, no tā neizriet, ka jebkurš pārkāpuma saistībā ar šo tiesību normu konstatējums būtu atkarīgs no tā, vai ir pierādīts, ka attiecīgā rīcība var izstumt tikpat efektīvu konkurentu.

Tādējādi šajā lietā Vispārējā tiesa ir norādījusi – un apelācijas sūdzības iesniedzēji šo konstatējumu nav apstrīdējuši –, ka Komisijai nebūtu bijis iespējams iegūt objektīvus un ticamus rezultātus par Google konkurentu efektivitāti, ņemot vērā konkrētā tirgus īpašos apstākļus. Tātad tā ir pamatoti nospriedusi, pirmkārt, ka šādam testam nav imperatīva rakstura, īstenojot LESD 102. pantu, un, otrkārt, ka šīs lietas apstākļos šis tests nebūtu bijis nozīmīgs.

Tā kā neviens no šīs apelācijas sūdzības pamatiem nav apmierināts, Tiesa noraida to pilnībā.

( 1 ) Komisijas Lēmums C(2017) 4444 final (2017. gada 27. jūnijs) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta AT.39740 – Google meklēšana (iepirkšanās)) (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”).

( 2 ) Spriedums, 2021. gada 10. novembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping) (T‑612/17, EU:T:2021:763, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”).

( 3 ) Spriedums, 1998. gada 26. novembris, Bronner (C‑7/97, EU:C:1998:569).