Lieta C‑50/21

Prestige and Limousine SL

pret

Área Metropolitana de Barcelona u.c.

(Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Katalonijas Augstā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 8. jūnija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 49. pants – LESD 107. panta 1. punkts – Vieglo automobiļu nomas ar vadītāju (VNAV) pakalpojums – Atļauju sistēma, kas papildus atļaujai, kura ļauj sniegt pilsētas un starppilsētu transporta pakalpojumus visā valsts teritorijā, ietver otras darbības licences izsniegšanu, lai varētu sniegt pilsētas transporta pakalpojumus metropoles teritorijā – VNAV pakalpojumu licenču skaita ierobežošana līdz trīsdesmitajai daļai no taksometru pakalpojumu licenču skaita

1. Prejudiciālie jautājumi – Pieņemamība – Jautājumu formulēšana, kas var iespaidot Tiesu – Ietekmes uz pieņemamību neesamība

   (LESD 267. pants; Tiesas Reglamenta 94. panta a) un c) punkts)

   (skat. 44. punktu)

2. Prejudiciālie jautājumi – Pieņemamība – Jautājums, uz kuru var sniegt skaidru atbildi – Ietekmes uz pieņemamību neesamība

   (LESD 267. pants; Tiesas Reglamenta 99. pants)

   (skat. 45. punktu)

3. Prejudiciālie jautājumi – Pieņemamība – Iesniedzējtiesas minēto Savienības tiesību normu iespējamās nozīmes iepriekšēja pārbaude, ko veikusi viena no valsts augstākajām tiesām – Ietekmes uz pieņemamību neesamība

   (LESD 267. pants)

   (skat. 47. punktu)

4. Prejudiciālie jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Jautājums, kas uzdots lietā, kura ir saistīta tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju – Valsts tiesību normas, kas vienlīdz piemērojamas gan valsts pilsoņiem, gan citu dalībvalstu pilsoņiem – Kompetence, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz personām no citām dalībvalstīm

   (LESD 49. un 267. pants)

   (skat. 48. un 49. punktu)

5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Valsts līdzekļu jēdziens

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 53. un 54. punktu)

6. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana, izmantojot valsts līdzekļus, par ko ir vainojama valsts – Atļauju sistēma, kas papildus atļaujai, kura ļauj sniegt pilsētas un starppilsētu transporta pakalpojumus visā valsts teritorijā, ietver otras darbības licences izsniegšanu, lai varētu sniegt pilsētas transporta pakalpojumus metropoles teritorijā – Šādu pakalpojumu licenču skaita ierobežošana līdz trīsdesmitajai daļai no taksometru pakalpojumu licenču skaita – Valsts līdzekļu iesaistes neesamība – Ietekmes neesamība

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 55.–58. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

7. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Atļauju sistēma, kas papildus atļaujai, kura ļauj sniegt pilsētas un starppilsētu transporta pakalpojumus visā valsts teritorijā, ietver otras darbības licences izsniegšanu, lai varētu sniegt pilsētas transporta pakalpojumus metropoles teritorijā – Pamatošana ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem – Pieļaujamība – Nosacījumi – Pārbaude iesniedzējtiesā

   (LESD 49. pants un 106. panta 2. punkts)

   (skat. 61.–64., 69.–74., 81., 82. un 85.–93. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

8. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Vieglo automobiļu nomas ar vadītāju pakalpojumu licenču skaita ierobežošana metropoles teritorijā līdz trīsdesmitajai daļai no taksometru pakalpojumu licenču skaita – Pamatošana ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem – Nepieļaujamība – Samērīguma princips – Pārkāpums

   (LESD 49. pants un 106. panta 2. punkts)

   (skat. 61.–64., 69.–74., 81., 82., 97.–100. un 102. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

9. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Valsts un vietējais tiesiskais regulējums taksometru pakalpojumu un automobiļu nomas ar vadītāju pakalpojumu jomā – Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Noteikšana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Tvērums – Nosacījumi – Nepietiekami apstākļi, lai konstatētu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi esamību

   (LESD 49. pants un 106. panta 2. punkts)

   (skat. 75.–80. punktu)

Rezumējums

Prestige and Limousine SL (turpmāk tekstā – “P&L”) piedāvā vieglo automobiļu nomas ar vadītāju pakalpojumus (turpmāk tekstā – “VNAV pakalpojumi”) Barselonas (Spānija) aglomerācijā. P&L un četrpadsmit citi uzņēmumi, kas sniedz tādus pašus pakalpojumus, tostarp uzņēmumi, kuri saistīti ar starptautiskām tiešsaistes platformām, Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Katalonijas Augstā tiesa, Spānija) apstrīd Área Metropolitana de Barcelona (Barselonas metropoles areāls, Spānija; turpmāk tekstā – “AMB”) tiesiskā regulējuma par šādu pakalpojumu organizēšanu Barselonas aglomerācijā spēkā esamību. Šajā tiesvedībā šī tiesa pauž šaubas par aplūkotā tiesiskā regulējuma saderību it īpaši ar brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Šajā tiesiskajā regulējumā ir prasīts, pirmām kārtām, papildus valsts atļaujai, kas nepieciešama pilsētas un starppilsētu VNAV pakalpojumu sniegšanai Spānijā, iegūt papildu licenci, lai sniegtu VNAV pakalpojumus Barselonas aglomerācijā. Otrām kārtām, ar to VNAV pakalpojumu licenču skaits attiecībā uz šo aglomerāciju ir ierobežots līdz trīsdesmitajai daļai no taksometru pakalpojumu licenču skaita. Iesniedzējtiesas ieskatā minētā tiesiskā regulējuma galvenais mērķis ir bijis samazināt VNAV pakalpojumu radīto konkurenci attiecībā uz taksometru pakalpojumiem.

Lai pamatotu aplūkotos pasākumus, AMB it īpaši atsaucas uz mērķi nodrošināt taksometru pakalpojumu kvalitāti, drošību un pieejamību. Tā norāda, ka šie pakalpojumi tiek uzskatīti par “vispārējas nozīmes pakalpojumu”, tāpēc ka taksometru darbība ir stingri reglamentēta, jo uz šiem pakalpojumiem attiecas citastarp licenču kvotas, regulēti tarifi, universāls pienākums veikt pārvadājumus un pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. AMB šajā ziņā norāda, ka taksometru pakalpojumu darbības ekonomisko dzīvotspēju šķietami apdraud pieaugoša konkurence, ko rada VNAV pakalpojumu darbība.

Šajā spriedumā Tiesa secina, ka prasība iegūt īpašu papildu atļauju VNAV pakalpojumu sniegšanai Barselonas aglomerācijā ar noteiktiem nosacījumiem var būt saderīga ar LESD 49. pantu. Savukārt šim pantam pretrunā ir VNAV pakalpojumu licenču skaita ierobežošana, jo šis pasākums šķietami pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu šīs aglomerācijas transporta, satiksmes un sabiedriskās telpas labas pārvaldības, kā arī tās vides aizsardzības mērķus.

Tiesas vērtējums

Pirmkārt, Tiesa noraida argumentus, ko pamatlietas dalībnieki izvirzījuši, lai pamatotu lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu apgalvoto nepieņemamību. Kā norāda Tiesa, apstāklis, ka uz prejudiciālajiem jautājumiem sniedzamās atbildes skaidri izriet no tās judikatūras, izraisa nevis šāda lūguma nepieņemamību, bet gan attiecīgā gadījumā iespēju Tiesai uz tiem atbildēt, izdodot rīkojumu ( 1 ). Turklāt apstāklis, ka viena no valsts augstākajām tiesām strīdā, kas ir līdzīgs pamatlietā aplūkotajam strīdam, jau ir izvērtējusi iesniedzējtiesas norādīto Savienības tiesību normu potenciālo nozīmi, nevar padarīt nepieņemamu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kura mērķis ir panākt, lai Tiesa lemtu par šo tiesību normu interpretāciju atbilstoši LESD 267. pantam.

Otrkārt, pēc tam, kad Tiesa ir secinājusi, ka ar abiem aplūkotajā tiesiskajā regulējumā paredzētajiem pasākumiem uzņēmumiem, kas sniedz taksometru pakalpojumus, šķietami netiek piešķirts valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tā izvērtē šo pasākumu saderību ar LESD 49. pantu. Šajā ziņā Tiesa vispirms norāda, ka tie patiesi ierobežo piekļuvi tirgum jebkuram jaunpienācējam, ierobežojot VNAV pakalpojumu sniedzēju skaitu AMB, un tāpēc ir jākvalificē kā pēdējā minētajā tiesību normā garantētās brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumi.

Turpinājumā attiecībā uz tādu primāru vispārējo interešu apsvērumu esamību, kas varētu pamatot šādus ierobežojumus, Tiesa pauž uzskatu, ka mērķis nodrošināt aglomerācijas transporta, satiksmes un sabiedriskās telpas labu pārvaldību, kā arī vides aizsardzību šādā aglomerācijā var veidot šādus apsvērumus. Tomēr tas tā nav, runājot par mērķi nodrošināt taksometru pakalpojumu ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā, ka līdzsvara saglabāšana starp abiem aplūkotajiem pilsētas transporta veidiem pieder pie tīri ekonomiska rakstura apsvērumiem. Apstāklim, ka Spānijas tiesībās taksometru pakalpojumi tiek kvalificēti kā “pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”, šajā ziņā nav nozīmes. Lai gan ir taisnība, ka AMB norādītās raksturiezīmes liecina, ka taksometru pakalpojumu tiesiskā regulējuma mērķis ir citastarp nodrošināt šo pakalpojumu kvalitāti, drošību un pieejamību par labu lietotājiem, tomēr šķiet, ka pamatlietā aplūkotie pasākumi paši par sevi nav vērsti uz šo mērķu sasniegšanu. Tiesa arī konstatē – nešķiet, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem būtu uzticēts konkrēts sabiedriskā pakalpojuma uzdevums, kas attiecīgā gadījumā varētu ietilpt pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk tekstā – “PVTN”) jēdzienā LESD 106. panta 2. punkta izpratnē.

Visbeidzot Tiesa analizē prasības iegūt papildu atļauju, no vienas puses, un VNAV pakalpojumu licenču skaita ierobežošanas līdz trīsdesmitajai daļai no taksometru pakalpojumu licenču skaita, no otras puses, samērīgumu. Tā secina, ka pirmais minētais pasākums šķietami ir piemērots, lai sasniegtu šos mērķus, un to var uzskatīt par nepieciešamu to sasniegšanai. Ņemot vērā aplūkotā pakalpojuma raksturu un neiespējamību plašā pilsētas teritorijā atšķirt automobiļus, ko lieto VNAV pakalpojumu sniegšanai, no automobiļiem, kuri tiek lietoti privāti, a posteriori veiktu kontroli var uzskatīt par pārāk novēlotu, lai garantētu tās patiesu efektivitāti. Prasība iegūt papildu atļauju tādējādi var būt pamatota, tomēr ar nosacījumu, ka šai atļaujai jābūt balstītai uz objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, kuri izslēdz jebkādu patvaļu un kuri nepārklājas ar kontrolēm, kas jau ir veiktas valsts atļaujas piešķiršanas procedūrā, bet gan atbilst attiecīgās aglomerācijas konkrētajām vajadzībām. Pienākums pārbaudīt, vai šajā lietā šie nosacījumi ir izpildīti, ir iesniedzējtiesai.

Savukārt otrais pasākums nešķiet piemērots, lai nodrošinātu transporta, satiksmes un sabiedriskās telpas labas pārvaldības mērķu īstenošanu. Vispirms Tiesā nav atspēkoti VNAV atbalstam izvirzītie argumenti, kuru mērķis ir pierādīt, ka šie pakalpojumi patiesi var veicināt minēto mērķu īstenošanu, citastarp ar to, ka tiek samazināta privāto automobiļu lietošana, ka ar šiem pakalpojumiem tiek sekmēts efektīvas un iekļaujošas mobilitātes mērķis, ņemot vērā to digitalizācijas līmeni, kā arī elastīgumu pakalpojumu sniegšanā, un ka tiek izmantoti transportlīdzekļi, kuros tiek lietota alternatīvā enerģija, kā tiek mudināts valsts tiesiskajā regulējumā attiecībā uz VNAV pakalpojumiem.

Turpinājumā nevar izslēgt, ka VNAV autoparka ietekmi uz transportu, satiksmi un sabiedrisko telpu Barselonas aglomerācijā var pienācīgi ierobežot ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem nekā licenču skaita ierobežošana. Tādējādi Tiesa kā piemērus min VNAV pakalpojumu organizēšanas pasākumus, šo pakalpojumu ierobežojumus noteiktos laika intervālos vai arī pārvietošanās ierobežojumus noteiktās zonās. Tiesa piebilst – nevar izslēgt, ka vides aizsardzības mērķi Barselonas aglomerācijā var sasniegt ar pasākumiem, kuri mazāk apdraud brīvību veikt uzņēmējdarbību, tādiem kā emisijas limiti, kas piemērojami transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas šajā aglomerācijā.

( 1 ) Skat. Tiesas Reglamenta 99. pantu.