Lieta C‑911/19

Fédération bancaire française (FBF)

pret

Autorité de contrôle prudentiel et de résolution (ACPR)

(Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 263. un 267. pants – Juridiski nesaistošs Savienības akts – Pārbaude tiesā – Eiropas Banku iestādes (EBI) izdotas pamatnostādnes – Produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumi banku mazumtirdzniecības produktiem – Spēkā esamība – EBI pilnvaras

1. Atcelšanas prasība – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Eiropas Banku iestādes (EBI) Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem – Izslēgšana

   (LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1093/2010 16. panta 3. punkts)

   (skat. 36.–38., 44., 45. un 48.–50. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Prejudiciālie jautājumi – Tiesas kompetence – Iestāžu akti – Kompetences apjoms – Eiropas Banku iestādes (EBI) Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem – Iekļaušana

   (LES 19. panta 3. punkta b) apakšpunkts; LESD 267. pants)

   (skat. 53.–57. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3. Pamattiesības – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Savienības aktu tiesiskuma pārbaude – Noteikumi – Pret Savienības aktu vērsta iebilde par prettiesiskumu, kuru indivīds ir izvirzījis valsts tiesā – Nosacījums, ka ar šo aktu ir jābūt skartam tieši un individuāli – Neesamība

   (LESD 263. un 267. pants)

   (skat. 59., 61.–63. un 65. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4. Eiropas Savienības iestādes – Kompetenču izmantošana – Deleģēšana – Pilnvaru piešķiršana Eiropas Banku iestādei (EBI) – Šo pilnvaru precīzs regulējums, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuriem var piemērot pārbaudi tiesā – EBI pamatnostādnes, kurām nav saistošu tiesisko seku – Ietekmes uz minētās pārbaudes apjomu neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1093/2010)

   (skat. 67. un 68. punktu)

5. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Eiropas Banku iestādes (EBI) kompetence izdot Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem – Apjoms – Robežas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1093/2010 1. panta 2., 3. un 5. punkts, 8. panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunkts un 2. punkta c) apakšpunkts un 16. pants)

   (skat. 75., 83. un 84. punktu)

6. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Eiropas Banku iestādes (EBI) Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem – Spēkā esamības vērtējums – Nosacījumi – Pamatnostādnes, kas ietilpst EBI darbības jomā – Pamatnostādnes, kas ietilpst konkrētā ietvarā, kuru Savienības likumdevējs noteicis EBI pilnvaru izdot pamatnostādnes īstenošanai – Spēkā esamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1093/2010 1. panta 2., 3. un 5. punkts, 8. panta 1. un 2. punkts un 16. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64, 2009/110, 2013/36 un 2014/17)

   (skat. 94.–96., 106., 113.–116., 122., 123. un 125.–131. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

Rezumējums

Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem ir spēkā

Prejudiciālā nolēmuma procedūru var izmantot, lai pārbaudītu šādu pamatnostādņu spēkā esamību

2016. gadā Eiropas Banku iestāde (EBI) izdeva Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem ( 1 ). Ar 2017. gada 8. septembrī tās tīmekļvietnē ievietotu paziņojumu Autorité de contrôle prudentiel et de résolution [Prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestāde] (ACPR) (Francija) paziņoja, ka tā ievēro šīs pamatnostādnes, tādējādi tās padarot piemērojamas visām tās uzraudzītajām finanšu iestādēm.

2017. gada 8. novembrīFédération bancaire française [Francijas Banku federācija] (FBF) Conseil d’État [Valsts padomē] (Francija) iesniedza prasību atcelt ACPR paziņojumu. FBF apgalvoja, ka EBI pamatnostādnes, kas ir padarītas piemērojamas ar šo paziņojumu, nav spēkā, jo šai iestādei neesot kompetences izdot šādas pamatnostādnes.

Conseil d’État, kam bija šaubas, pirmkārt, par tiesību aizsardzības līdzekļiem, kuri pieejami, lai Savienības tiesa varētu nodrošināt strīdīgo pamatnostādņu tiesiskuma pārbaudi, un, otrkārt, par šo pamatnostādņu spēkā esamību, no to pilnvaru skatpunkta, kuras ar atvasinātiem tiesību aktiem piešķirtas EBI, uzdeva Tiesai prejudiciālu jautājumu, to lūdzot lemt par šiem aspektiem.

Spriedumā, kas pasludināts virspalātas sastāvā, Tiesa, vispirms konstatējusi, ka par EBI pamatnostādnēm nevar celt atcelšanas prasību saskaņā ar LESD 263. pantu, turpinājumā atzīst, ka tai ir kompetence izvērtēt šo pamatnostādņu spēkā esamību prejudiciālā nolēmuma ietvaros atbilstoši LESD 267. pantam, un visbeidzot apstiprina to spēkā esamību.

Tiesas vērtējums

Attiecībā uz to, vai Savienības tiesa var veikt strīdīgo pamatnostādņu pārbaudi tiesā, Tiesa norāda, ka par šiem aktiem nevar celt atcelšanas prasību saskaņā ar LESD 263. pantu, jo to mērķis nav radīt saistošas tiesiskās sekas.

Šajā ziņā tā uzsver, ka no Regulas Nr. 1093/2010 ( 2 ) izriet, ka kompetentajām iestādēm, kuras ir strīdīgo pamatnostādņu adresātes, nav tās jāievēro un ka tām ir tiesības no tām atkāpties, šādā gadījumā pamatojot savu nostāju. Tādējādi nevar uzskatīt, ka šīs pamatnostādnes rada saistošas tiesiskās sekas šīm kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm. Līdz ar to Tiesa uzskata, ka Savienības likumdevējs, ļaujot EBI izdod pamatnostādnes un ieteikumus, ir vēlējies tai uzticēt pamudināšanas un pārliecināšanas pilnvaras, kas atšķiras no pilnvarām pieņemt ar saistošu spēku apveltītus aktus.

Tomēr apstāklis, ka strīdīgajām pamatnostādnēm nav saistošu tiesisko seku, neizslēdz Tiesas kompetenci prejudiciālā nolēmuma ietvaros lemt par to spēkā esamību. Šajā ziņā Tiesa atbilstoši LESD 267. pantam atzīst savu kompetenci izvērtēt strīdīgo pamatnostādņu spēkā esamību.

Attiecīgi tā izvērtē šo spēkā esamību, ņemot vērā Regulas Nr. 1093/2010 noteikumus, lai pārbaudītu, vai šīs pamatnostādnes ietilpst EBI kompetencē.

Vispirms tā uzsver, ka, tā kā no Regulas Nr. 1093/2010 izriet, ka Savienības likumdevējs ir precīzi ierobežojis EBI pilnvaras izdot pamatnostādnes, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, šo pilnvaru īstenošanai ir jābūt pakļautai stingrai pārbaudei tiesā, ņemot vērā šos kritērijus. Apstāklis, ka strīdīgās pamatnostādnes nerada saistošas tiesiskās sekas, nevar ietekmēt šīs pārbaudes apjomu.

Turpinājumā Tiesa precizē, ka EBI darbības pilnvaras ir ierobežotas, jo šī iestāde ir kompetenta izdot pamatnostādnes tikai, ciktāl to skaidri paredzējis Savienības likumdevējs. Atgādinājusi Regulas Nr. 1093/2010 noteikumu saturu saistībā ar EBI uzticētās kompetences apjomu, Tiesa konstatē, pirmkārt, ka šīs iestādes izdoto pamatnostādņu spēkā esamība ir atkarīga no tā, vai ir ievērotas šīs regulas normas, kas īpaši reglamentē EBI pilnvaras tās izdot, kā arī no tā, vai šīs pamatnostādnes ietilpst EBI darbības jomā, kas šajā pašā regulā ir definēta, atsaucoties uz noteiktu tajā norādītu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Otrkārt, EBI, lai nodrošinātu Savienības tiesību vienveidīgu un konsekventu piemērošanu, var izdot pamatnostādnes par attiecīgo iestāžu prudenciālās uzraudzības pienākumiem, it īpaši, lai aizsargātu noguldītāju un ieguldītāju intereses ar atbilstošu finanšu risku regulējumu. Nekas Regulā Nr. 1093/2010 neļauj uzskatīt, ka no šīm pilnvarām ir izslēgti pasākumi, kuri attiecas uz produktu izstrādi un laišanu tirgū, ja šie pasākumi ietilpst EBI darbības jomā.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa pārbauda, vai strīdīgās pamatnostādnes ietilpst, pirmkārt, EBI darbības jomā un, otrkārt, konkrētajā ietvarā, kuru Savienības likumdevējs noteicis EBI pilnvaru izdot pamatnostādnes īstenošanai.

Attiecībā uz EBI darbības jomu Tiesa uzsver, ka strīdīgo pamatnostādņu spēkā esamība ir atkarīga no apstākļa, ka tās ietilpst vismaz viena no Regulā Nr. 1093/2010 minētajiem tiesību aktiem ( 3 ) piemērošanas jomā vai ka tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šāda tiesību akta konsekventu un efektīvu piemērošanu.

Šajā ziņā tā secina – var uzskatīt, ka strīdīgās pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Direktīvu 2013/36, 2007/64, 2009/110 un 2014/17, kas ir tieši vai netieši minētas Regulā Nr. 1093/2010, noteikumu konsekventu un efektīvu piemērošanu.

Attiecībā tostarp uz šīm pirmajām trim direktīvām Tiesa uzsver, ka, tā kā strīdīgo pamatnostādņu mērķis ir noteikt, kādā veidā attiecīgajām iestādēm būtu jāiekļauj produktu pārvaldības un uzraudzības pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka to struktūrās un iekšējās procedūrās tiek ņemtas vērā attiecīgo tirgu, kā arī attiecīgo patērētāju īpašības, šīs pamatnostādnes ir jāuzskata par tādām, ar kurām tiek izveidoti principi, kas paredzēti, lai nodrošinātu efektīvus risku noteikšanas, pārvaldības un uzraudzības procesus, kā arī piemērotus iekšējās kontroles mehānismus attiecīgo Regulā Nr. 1093/2010 minēto tiesību aktu noteikumu ( 4 ) izpratnē, lai nodrošinātu šajos noteikumos prasīto noturīgas uzņēmuma pārvaldības kārtības esamību.

Attiecībā uz konkrēto ietvaru, kuru Savienības likumdevējs noteicis EBI pilnvaru izdot pamatnostādnes īstenošanai, Tiesa konstatē, ka strīdīgās pamatnostādnes patiešām ietilpst šajā ietvarā ( 5 ).

Šajā ziņā tā precizē, pirmkārt, ka strīdīgo pamatnostādņu mērķis ir veicināt to patērētāju, kā arī noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, kuri minēti Regulā Nr. 1093/2010. Otrkārt, šīs pamatnostādnes ir saistītas ar funkcijām, kuras saskaņā ar šo regulu uzticētas EBI attiecībā uz finanšu iestāžu riska regulējumu. Treškārt, tās ir jāuzskata par tādām, kas palīdz izveidot konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi Finanšu uzraudzības sistēmā ( 6 ).

Tiesa no tā secina, ka strīdīgās pamatnostādnes patiešām ietilpst konkrētajā ietvarā, kuru Savienības likumdevējs noteicis EBI pilnvaru izdot pamatnostādnes īstenošanai, un līdz ar to ietilpst EBI kompetencē, un tādējādi tā nospriež, ka, veicot iesniedzējtiesas lūgto spēkā esamības pārbaudi, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu likt apšaubīt minēto pamatnostādņu spēkā esamību.

( 1 ) 2016. gada 22. marta pamatnostādnes (EBI/PN/2015/18) (turpmāk tekstā – “strīdīgās pamatnostādnes”).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV 2010, L 331, 12. lpp.), 16. panta 3. punkts.

( 3 ) Tiesa konstatē, ka par Regulas Nr. 1093/2010 1. panta 2. punktā norādītajiem tiesību aktiem ir jāuzskata četras direktīvas, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV 2007, L 319, 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV 2009, L 267, 7. lpp.); un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 60, 34. lpp.).

( 4 ) Direktīvas 2013/36 74. panta 1. punkts, Direktīvas 2007/64 10. panta 4. punkts un Direktīvas 2009/110 3. panta 1. punkts.

( 5 ) Kā tas izriet no Regulas Nr. 1093/2010 8. panta 1. un 2. punkta, kā arī no 16. panta 1. punkta, tos lasot kopsakarā ar tās 1. panta 5. punktu.

( 6 ) Prakse, uz kuru ir atsauce Regulas Nr. 1093/2010 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 16. panta 1. punktā.