Lieta C‑298/15

“Borta” UAB

pret

Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcija VĮ

(Lietuvos Aukščiausiasis Teismas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/17/EK – Publisks līgums, kura vērtība nesasniedz šajā direktīvā paredzēto robežvērtību – LESD 49. un 56. pants – Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas ierobežojums – Kopīga piedāvājuma iesniegšana – Pretendentu profesionālās spējas – Grozījumi specifikācijās

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 5. aprīļa spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana–Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs–Direktīva 2014/25–Piemērošana laikā–Pirms minētās direktīvas transponēšanas termiņa pieņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums, ar kuru tā izvēlas, kādu procedūru tā izmantos konkursam–Direktīvas nepiemērojamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25 106. panta 1. punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana–Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs–Direktīva 2004/17–Piemērošanas joma–Līgums, kura vērtība ir zemāka par direktīvā noteikto robežvērtību, bet kuram ir noteiktas pārrobežu intereses–Izslēgšana–Pienākums ievērot LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus–Valsts tiesiskais regulējums, kurā apakšuzņēmuma līgumu slēgšana ir ierobežota, prasot, lai izraudzītais pretendents pats veiktu galvenos būvdarbus–Nepieļaujamība–Pamatojums–Trūkums

   (LESD 49. un 56. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1336/2013)

3. Tiesību aktu tuvināšana–Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs–Direktīva 2004/17–Piemērošanas joma–Līgums, kura vērtība ir zemāka par direktīvā noteikto robežvērtību, bet kuram ir noteiktas pārrobežu intereses–Izslēgšana–Pienākums ievērot LESD pamatnoteikumus un vispārējos principus–Grozījumi, ko līgumslēdzēja iestāde izdarījusi specifikāciju klauzulā pēc paziņojuma par līgumu publicēšanas–Pieļaujamība–Nosacījumi

   (LESD 49. un 56. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1336/2013)

4. Tiesību aktu tuvināšana–Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs–Direktīva 2004/17–Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana–Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus–Tehniskās un profesionālās iespējas–Iespēja atsaukties uz citu subjektu iespējām–Ierobežojumi–Prasība par saistību starp pretendenta iespējām un tā ieguldījumu sniedzamajā pakalpojumā–Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1336/2013, 54. panta 6. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 27. punktu)

2.  Attiecībā uz publisku līgumu, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2013. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1336/2013, piemērošanas jomā, bet par ko ir noteikta pārrobežu interese, LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretēja tāda valsts tiesību norma, kāds ir Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Lietuvas Likums par publiskajiem iepirkumiem) 24. panta 5. punkts, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek slēgti apakšuzņēmuma līgumi publiska būvdarbu līguma izpildei, izraudzītajam pretendentam pašam ir jāveic galvenie būvdarbi, ko kā tādus ir definējusi līgumslēdzēja iestāde.

   No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā, pirmkārt, Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkta mērķis ir nodrošināt būvdarbu pareizu izpildi. Tomēr, lai gan nav izslēgts, ka šāds mērķis var attaisnot noteiktus apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas ierobežojumus (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 18. marts, Siemens un ARGE Telekom, C‑314/01, EU:C:2004:159, 45. punkts, un 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław - Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 34. punkts), jāuzskata, ka tāda valsts tiesiskā regulējuma norma, kāds ir Likuma par publiskajiem iepirkumiem 24. panta 5. punkts, pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi, jo ar to vispārīgi ir aizliegta šāda apakšuzņēmuma līgumu slēgšana attiecībā uz būvdarbiem, ko līgumslēdzēja iestāde ir kvalificējusi kā “galvenos”. Šāds aizliegums ir piemērojams neatkarīgi no tā, uz kādu ekonomikas nozari attiecas attiecīgais publiskais līgums, kāds ir būvdarbu raksturs, kā arī apakšuzņēmēju kvalifikācija. Turklāt šāds vispārējs aizliegums neļauj minētajai iestādei novērtēt katru gadījumu atsevišķi. Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 51. punktā, alternatīvs, mazāk ierobežojošs pasākums, kas nodrošina izvirzītā mērķa sasniegšanu, varētu būt prasība pretendentiem, lai viņi savā piedāvājumā norādītu, par kādu iepirkuma un būvdarbu daļu tie gatavojas slēgt apakšuzņēmuma līgumus, piedāvātos apakšuzņēmējus un to spējas. Var arī tikt apsvērta it īpaši iespēja līgumslēdzējai iestādei aizliegt pretendentiem mainīt apakšuzņēmējus, ja šī iestāde iepriekš nav varējusi pārbaudīt to identitāti un spējas.

   (sal. ar 52., 54., 55., 57. un 61. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Attiecībā uz šādu publisku līgumu vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī pārskatāmības pienākums, kas izriet it īpaši no LESD 49. un 56. panta, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz līgumslēdzējai iestādei pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publicēšanas grozīt tādu specifikāciju klauzulu, kas attiecas uz profesionālo spēju summēšanas nosacījumiem un kārtību, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, ar nosacījumu, pirmkārt, ka izdarītie grozījumi nav tik būtiski, ka tie piesaistītu potenciālos pretendentus, kas, ja nebūtu šādu grozījumu, nevarētu iesniegt piedāvājumu, otrkārt, ka par minētajiem grozījumiem ir izdarīta atbilstoša reklāma un, treškārt, ka tie tiek izdarīti, pirms pretendenti iesniedz piedāvājumus, ka šo piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts, ja attiecīgie grozījumi ir nozīmīgi, ka šī pagarinājuma ilgums ir atkarīgs no šo grozījumu nozīmīguma un ka šis ilgums ir pietiekams, lai ļautu ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem rezultātā pielāgot savus piedāvājumus, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

   (sal. ar 77. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Direktīvas 2004/17, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1336/2013, 54. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretēja tāda specifikāciju klauzula, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, kurā gadījumā, ja vairāki pretendenti iesniedz kopīgu piedāvājumu, ir prasīts, lai katra no tiem ieguldījums, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, proporcionāli atbilstu būvdarbu daļai, ko tas faktiski veiks, ja tam tiks piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

   Šajā ziņā, protams, nevar tikt izslēgts, ka, ņemot vērā pamatlietā aplūkoto būvdarbu tehnisko pusi un nozīmīgumu, lai tos pareizi izpildītu, vairāku pretendentu kopīgi iesniegta piedāvājuma gadījumā katram no tiem ir jāizpilda specifiski uzdevumi, kas, ievērojot šo būvdarbu vai uzdevumu priekšmetu vai raksturu, atbilst viņa paša profesionālajām spējām. Tomēr šķiet, ka tāds nav pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulas saturs. Kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi savu secinājumu 63. un 64. punktā, šī klauzula prasa, lai pastāvētu tīri aritmētiska saistība starp katra attiecīgā pretendenta ieguldījumu, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, un būvdarbu daļu, ko šis pretendents apņemas izpildīt un ko tas faktiski izpildīs publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā. Savukārt šajā klauzulā nav ņemts vērā ne katra pretendenta veicamo uzdevumu raksturs, ne katram no tiem raksturīgās tehniskās zināšanas. Šādos apstākļos minētā 4.3. klauzula neliedz vienam no attiecīgajiem pretendentiem īstenot specifiskus uzdevumus, attiecībā uz kuriem viņam faktiski nav prasītās pieredzes vai spēju.

   (sal. ar 91., 92. un 96. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)