Lieta C‑428/15

Child and Family Agency

pret

J. D.

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — 15. pants — Lietas nodošana citas dalībvalsts tiesai — Piemērošanas joma — Piemērošanas nosacījumi — Tiesa, kas atrodas labākā vietā — Bērna interešu prioritāte”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 27. oktobra spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jurisdikcija vecāku atbildības jomā – Lietas nodošana tiesai, kas atrodas labākā vietā lietas izskatīšanai – Piemērošanas joma – Dalībvalsts kompetentas iestādes uz publiskajām tiesībām balstīta prasība par bērnu aizsardzību, kuras priekšmets ir pasākumu vecāku atbildības jomā noteikšana – Citas dalībvalsts tiesas jurisdikcijas pieņemšana, kam ir vajadzīgs, lai šīs citas dalībvalsts iestāde pēc tam ceļ prasību, kura ir nodalīta no pirmajā dalībvalstī celtas prasības – Ietveršana

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 1. panta 1. un 2. punkts, 2. panta 7. punkts un 8. un 15. pants)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jurisdikcija vecāku atbildības jomā – Pienākums ņemt vērā bērna interešu prioritāti – Apjoms

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 preambulas 12. un 33. apsvērums un 15. pants)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jurisdikcija vecāku atbildības jomā – Lietas nodošana tiesai, kas atrodas labākā vietā lietas izskatīšanai – Pienākums veikt šauru interpretāciju

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jurisdikcija vecāku atbildības jomā – Lietas nodošana tiesai, kas atrodas labākā vietā lietas izskatīšanai – Jēdzieni “tiesa, kas atrodas labākā vietā” un “bērna interešu prioritāte” – Vērtējuma kritēriji

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punkts un 15. panta 1. un 3. punkts)

5. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jurisdikcija vecāku atbildības jomā – Lietas nodošana tiesai, kas atrodas labākā vietā lietas izskatīšanai – Īstenošanas nosacījumi – Tiesai, kurai ir jurisdikcija, piemērojams aizliegums ņemt vērā šādas nodošanas ietekmi uz citu attiecīgo personu, kuras nav konkrētais bērns, tiesībām uz brīvu pārvietošanos, vai iemeslu, kura dēļ bērna māte ir izmantojusi šīs tiesības

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 15. panta 1. punkts)

1.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams dalībvalsts kompetentas iestādes uz publiskajām tiesībām balstītam pieteikumam par bērnu aizsardzību, kura priekšmets ir pasākumu saistībā ar vecāku atbildību noteikšana, ja citas dalībvalsts tiesas jurisdikcijas pieņemšanas gadījumā šīs citas dalībvalsts iestādei pēc tam būs jāuzsāk tiesvedība, kas ir nodalīta no pirmajā dalībvalstī veiktās tiesvedības, atbilstoši savām iekšējām tiesībām un ņemot vērā, iespējams, citus faktiskos apstākļus.

   Regulas Nr. 2201/2003 15. pants ir iekļauts šīs regulas II nodaļas 2. iedaļā, kurā ir paredzēts jurisdikcijas noteikumu kopums lietās par vecāku atbildību. Ņemot vērā minētās II nodaļas 2. iedaļas sistēmu un vietu, kādu tajā ieņem 15. pants, ir uzskatāms, ka šī panta materiālā piemērošanas joma ir tāda pati kā visu minētajā iedaļā paredzēto jurisdikcijas noteikumu, tostarp minētās regulas 8. panta, materiālā piemērošanas joma. Šajā ziņā no Regulas Nr. 2201/2003 1. panta 1. un 2. punkta noteikumiem izriet, ka šie jurisdikcijas noteikumi ir piemērojami “civillietās” attiecībā uz vecāku atbildības, kā tā ir definēta minētās regulas 2. panta 7. punktā, iegūšanu, īstenošanu, deleģēšanu, ierobežošanu un pilnīgu vai daļēju vai izbeigšanu. Tomēr Regulas Nr. 2201/2003 paredzētie jurisdikcijas noteikumi vecāku atbildības jomā ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs regulas preambulas 5. apsvērumu, tādējādi, ka tie ir piemērojami lietās par vecāku atbildību, kuru priekšmets ir bērnu aizsardzības pasākumu noteikšana, ieskaitot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts iekšējām tiesībām tie ir uzskatāmi par tādiem, kas attiecas uz publiskajām tiesībām.

   Turklāt, tā kā valsts procesuālais noteikums, saskaņā ar kuru citas dalībvalsts tiesas jurisdikcijas pieņemšana izraisa to, ka šīs dalībvalsts iestādei pēc tam būs jāuzsāk tiesvedība, kas ir nodalīta no pirmajā dalībvalstī veiktās tiesvedības, var tikt piemērots tikai pēc lēmuma, ar kuru tiesa, kurai ir jurisdikcija vispārējā gadījumā, ir lūgusi lietas nodošanu citas dalībvalsts tiesai, piemērojot Regulas Nr. 2201/2003 15. panta 1. punktu, un pēc lēmuma, ar kuru šī otrā tiesa pieņem jurisdikciju atbilstoši šī panta 5. punktam, minētais noteikums nav uzskatāms par tādu, kas rada šķēršļus šo lēmumu pieņemšanai.

   (skat. 29.–32., 36. un 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  No Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu preambulas 12. apsvēruma izriet, ka tajā noteiktais piekritības pamats lietās par vecāku atbildību ir izveidots, ņemot vērā prioritārās bērna intereses. Prasība, saskaņā ar kuru lietas nodošanai citas dalībvalsts tiesai minētās regulas 15. panta izpratnē ir jāveicina prioritārās bērna intereses, ir vadošā principa izpausme, uz kuru likumdevējs ir balstījies, izstrādājot šo regulu, no vienas puses, un kam ir jāstrukturē tās īstenošana tās piemērošanas jomā esošajās lietās par vecāku atbildību, no otras puses. Turklāt Regulas Nr. 2201/2003 kontekstā prioritāro bērna interešu ņemšana vērā ir vērsta uz to, kā izriet no šīs regulas preambulas 33. apsvēruma, lai nodrošinātu bērna pamattiesību ievērošanu.

   (skat. 42.–44. punktu)

3.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 15. panta 1. punktā paredzētais lietas nodošanas citas dalībvalsts tiesai noteikums ir īpašas jurisdikcijas noteikums, kas ir atkāpe no minētās regulas 8. panta 1. punktā paredzētā vispārējās jurisdikcijas noteikuma, un tādēļ tas ir jāinterpretē šauri. Šajā kontekstā Regulas Nr. 2201/2003 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kurai vispārējā gadījumā ir jurisdikcija izskatīt konkrētu lietu, lai tā varētu lūgt šīs lietas nodošanu citas dalībvalsts tiesai, ir jābūt spējīgai atspēkot spēcīgo prezumpciju par labu savas no šīs regulas izrietošās jurisdikcijas saglabāšanai.

   (skat. 48. un 49. punktu)

4.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, lai varētu uzskatīt, ka citas dalībvalsts, ar kuru bērnam ir īpaša saikne, tiesa atrodas labākā vietā tiesas spriešanai, dalībvalsts tiesai, kurai ir jurisdikcija, ir jāpārliecinās, ka lietas nodošana šādai tiesai var sniegt faktisku un konkrētu pievienotu vērtību šīs lietas izskatīšanā, ņemot vērā tostarp minētajā citā dalībvalstī piemērojamās procesuālās normas, un, otrkārt, lai varētu uzskatīt, ka šāda nodošana atbilst prioritārajām bērna interesēm, dalībvalsts tiesai, kurai ir jurisdikcija, tostarp ir jāpārliecinās, ka minētā nodošana nerada negatīvas ietekmes uz attiecīgā bērna situāciju risku.

   Saskaņā ar Regulas Nr. 2201/2003 15. panta 1. punktu lietas vecāku atbildības jomā nodošana, ko veic dalībvalsts tiesa, var tikt veikta tikai tādas citas dalībvalsts tiesai, ar kuru bērnam ir īpaša saikne. Lai konkrētā lietā noteiktu šādas saiknes esamību, ir jāatsaucas uz minētās regulas 15. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā izsmeļoši uzskaitītajiem apstākļiem. Šie apstākļi, ja ne tieši, tad vismaz atbilstoši to būtībai, liecina par tuvumu starp lietā iesaistītu bērnu un dalībvalsti, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas tiesa, kam ir jurisdikcija izskatīt lietu atbilstoši šīs regulas 8. panta 1. punktam. Neraugoties uz minēto, īpašās saiknes, kurai ir nozīme lietas apstākļos, starp bērnu un citu dalībvalsti esamība pati par sevi ne vienmēr izšķir jautājumu, vai šīs citas dalībvalsts tiesa turklāt ir labākā atrašanās vieta tiesas spriešanai nekā tiesa, kurai ir jurisdikcija, ne arī jautājumu, vai, ja citas dalībvalsts tiesa ir labākā atrašanās vietā, lietas nodošana šai pēdējai minētajai tiesai atbilst prioritārajām bērna interesēm.

   Saistībā ar jautājumu, vai citā dalībvalstī, ar kuru bērnam ir īpaša saikne, pastāv tiesa, kas ir labākā atrašanās vietā tiesas spriešanai, tiesa, kurai ir jurisdikcija, citu apstākļu starpā var ņemt vērā citas dalībvalsts procesuālās normas, tādas kā tās, kas ir piemērojamas lietas izskatīšanai nepieciešamo pierādījumu savākšanai. Turpretim tiesai, kurai ir jurisdikcija, šādam vērtējumam nav jāņem vērā šīs citas dalībvalsts materiālās tiesības, kuras tās tiesa lietas šai tiesai nodošanas gadījumā, iespējams, piemērotu.

   Turklāt saistībā ar prasību, ka nodošanai ir jābūt veiktai prioritārajās bērna interesēs, tiesai, kurai ir jurisdikcija, ir jānovērtē iespējamā negatīvā ietekme, ko šāda nodošana varētu radīt attiecībā uz lietā iesaistītā bērna emocionālajām, ģimenes un sociālajām saiknēm vai viņa materiālo situāciju.

   (skat. 50.–52., 55.–59. un 61. pantu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

5.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kurai ir jurisdikcija, piemērojot šo tiesību normu konkrētā lietā par vecāku atbildību, nav jāņem vērā nedz šīs lietas iespējamās nodošanas citas dalībvalsts tiesai ietekme uz citu attiecīgo personu, kuras nav konkrētais bērns, tiesībām uz brīvu pārvietošanos, nedz arī iemeslu, kura dēļ attiecīgā bērna māte ir izmantojusi šīs tiesības, pirms tiesā, kurai ir jurisdikcija, ir tikusi celta prasība, izņemot, ja šādi apsvērumi var negatīvi ietekmēt minētā bērna situāciju.

   (skat. 67. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)