Lieta C‑317/14

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — LESD 45. pants — Regula (ES) Nr. 492/2011 — Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — Piekļuve darbam — Pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi — Valodu zināšanas — Pierādījumu veids”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums

1. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Iespēja iegūt darba vietu – Pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi – Prasība attiecībā uz valodu zināšanām – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir prasīts pierādīt šādas zināšanas tikai ar viena veida sertifikātu, ko ir izsniegusi tikai viena konkrēta dalībvalsts iestāde pēc šīs iestādes organizēta pārbaudījuma nokārtošanas šīs dalībvalsts teritorijā – Šī tiesiskā regulējuma nesamērīgums – Pienākumu neizpilde

   (LESD 45. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 492/2011)

2. Dalībvalstis – Pienākumi – Pienākumu neizpilde – Ar valsts tiesību sistēmu pamatots attaisnojums – Nepieļaujamība

   (LESD 258. pants)

3. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

   (LESD 258. pants)

1.  Prasot kandidātiem uz darbavietām pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktos valodu reģionos, kuriem nav prasīto diplomu vai sertifikātu, kas apliecinātu, ka viņi ir pabeiguši mācības attiecīgajā valodā, pierādīt valodu zināšanas tikai ar viena veida sertifikātu, ko ir izsniegusi tikai viena konkrēta dalībvalsts iestāde pēc šīs iestādes organizēta pārbaudījuma nokārtošanas minētās dalībvalsts teritorijā, šī dalībvalsts nav izpildījusi LESD 45. pantā un Regulā Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā paredzētos pienākumus.

   Šāda prasība šķiet, ņemot vērā darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nesamērīga ar mērķi novērtēt minēto kandidātu valodu zināšanas. Pirmkārt, šāda prasība izslēdz iespēju jebkādi ņemt vērā valodas zināšanu līmeni, kādu apliecina citā dalībvalstī iegūts diploms, ņemot vērā šī diploma īpašnieka apmeklēto mācību raksturu un ilgumu. Otrkārt, šis valsts tiesiskais regulējums liek ieinteresētajām personām, kuras dzīvo citās dalībvalstīs, proti, lielākoties šo citu dalībvalstu pilsoņiem, apmeklēt valsts teritoriju vienīgi tāpēc, lai viņu zināšanas tiktu novērtētas pārbaudījumā, kas ir nepieciešams kandidātiem prasītā sertifikāta izsniegšanai. Papildu izdevumi, kādus rada šāda prasība, apgrūtina piekļuvi attiecīgajām darbavietām.

   (sal. ar 28., 29., 31. un 35. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 33. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34. punktu)

Lieta C‑317/14

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — LESD 45. pants — Regula (ES) Nr. 492/2011 — Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — Piekļuve darbam — Pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi — Valodu zināšanas — Pierādījumu veids”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums

1. Personu brīva pārvietošanās — Darba ņēmēji — Iespēja iegūt darba vietu — Pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi — Prasība attiecībā uz valodu zināšanām — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir prasīts pierādīt šādas zināšanas tikai ar viena veida sertifikātu, ko ir izsniegusi tikai viena konkrēta dalībvalsts iestāde pēc šīs iestādes organizēta pārbaudījuma nokārtošanas šīs dalībvalsts teritorijā — Šī tiesiskā regulējuma nesamērīgums — Pienākumu neizpilde

   (LESD 45. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 492/2011)

2. Dalībvalstis — Pienākumi — Pienākumu neizpilde — Ar valsts tiesību sistēmu pamatots attaisnojums — Nepieļaujamība

   (LESD 258. pants)

3. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi — Pamatotības pārbaude Tiesā — Vērā ņemamais stāvoklis — Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

   (LESD 258. pants)

1.  Prasot kandidātiem uz darbavietām pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktos valodu reģionos, kuriem nav prasīto diplomu vai sertifikātu, kas apliecinātu, ka viņi ir pabeiguši mācības attiecīgajā valodā, pierādīt valodu zināšanas tikai ar viena veida sertifikātu, ko ir izsniegusi tikai viena konkrēta dalībvalsts iestāde pēc šīs iestādes organizēta pārbaudījuma nokārtošanas minētās dalībvalsts teritorijā, šī dalībvalsts nav izpildījusi LESD 45. pantā un Regulā Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā paredzētos pienākumus.

   Šāda prasība šķiet, ņemot vērā darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nesamērīga ar mērķi novērtēt minēto kandidātu valodu zināšanas. Pirmkārt, šāda prasība izslēdz iespēju jebkādi ņemt vērā valodas zināšanu līmeni, kādu apliecina citā dalībvalstī iegūts diploms, ņemot vērā šī diploma īpašnieka apmeklēto mācību raksturu un ilgumu. Otrkārt, šis valsts tiesiskais regulējums liek ieinteresētajām personām, kuras dzīvo citās dalībvalstīs, proti, lielākoties šo citu dalībvalstu pilsoņiem, apmeklēt valsts teritoriju vienīgi tāpēc, lai viņu zināšanas tiktu novērtētas pārbaudījumā, kas ir nepieciešams kandidātiem prasītā sertifikāta izsniegšanai. Papildu izdevumi, kādus rada šāda prasība, apgrūtina piekļuvi attiecīgajām darbavietām.

   (sal. ar 28., 29., 31. un 35. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 33. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34. punktu)