Lieta C‑47/14

Holterman Ferho Exploitatie BV u.c.

pret

Friedrich Leopold Freiherr Spies von. Büllesheim

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — 5. panta 1. punkts — Jurisdikcija līgumtiesību jomā — 5. panta 3. punkts — Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību — 18. 21. pants — Atsevišķs darba līgums — Sabiedrības vadītāja līgums — Līguma izbeigšana — Pamati — Pienākumu pienācīga neizpilde un prettiesiska rīcība — Prasība par fakta konstatēšanu un zaudējumu atlīdzību — “Atsevišķa darba līguma” jēdziens”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 10. septembra spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Uz vairākiem pamatiem balstīta prasība par atbildību, uz kuru var attiekties vairākas tiesību normas par jurisdikciju – Tiesa, kurai ir piekritība, pamatojoties uz tādu pienākumu neizpildi, kas izriet no piesauktajām tiesību normām

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. un 3. punkts un 18.–21. pants)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcija atsevišķu darba līgumu jomā – Sabiedrības prasība par atbildību, kas vērsta pret personu, kurai ir gan darba ņēmēja, gan šīs sabiedrības vadītāja statuss – Iekļaušana – Nosacījumi

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. un 3. punkts un 18.–21. pants)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Juridiski jēdzieni – Autonoma interpretācija

   (Padomes Regula Nr. 44/2001)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Šīs regulas tiesību normas, kas atzītas par līdzvērtīgām Briseles konvencijas tiesību normām – Minēto tiesību normu interpretācija atbilstoši Tiesas judikatūrai attiecībā uz konvenciju

   (1968. gada 27. septembra Konvencija; Padomes Regula Nr. 44/2001)

5. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija līgumtiesību jomā 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē – Pakalpojumu sniegšana – Jēdziens – Raksturojošās saistības noteikšana – Tiesiskās attiecībās starp sabiedrības vadītāju un sabiedrību – Iekļaušana – Nosacījums

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Lietas, kas attiecas uz līgumiem, jēdziens – Vadītāja prasība par atbildību attiecībā uz viņam sabiedrību tiesībās paredzēto saistību neizpildi – Iekļaušana – Līgumsaistību izpildes vietas noteikšana – Viņa darbību faktiskā veikšanas un pakalpojumu galvenā sniegšanas vieta

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums)

7. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – Jēdziens – Prasība sakarā ar atbildību, kas nav līgumiska

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts)

8. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – Jēdziens – Vietas, kur kaitējums radīts, noteikšana – Zaudējumu materializēšanās vieta un tos pamatā esošā fakta vieta

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

1.  Kad valsts tiesa, izskatot atbilstoši valsts tiesību normām prasību par personas atbildību gan tās sabiedrības vadītāja, gan izpilddirektora statusā, kā arī prasību, pamatojoties uz neatļautu darbību, lūdz Tiesai interpretēt tiesību normas, kas ir ietvertas Regulā Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, tiesību normas par tiesas jurisdikciju attiecīgi attiecībā uz atsevišķiem darba līgumiem Regulas Nr. 44/2001 II nodaļas 5. iedaļas 18.–21. panta izpratnē, lietās, kas attiecas uz līgumiem šīs regulas 5. panta 1. punkta izpratnē un lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē, vien tas apstāklis, ka prasītājs prasības pieteikumā norāda vairākus atbildības pamatus, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka uz šo prasību var attiekties visas norādītās tiesību normas. Tā tas ir vienīgi tad, ja pārmestā rīcība var tikt uzskatīta par tādu saistību neizpildi, kuras izriet no šīm tiesību normām, un par to ir jāpārliecinās valsts tiesai.

   (sal. ar 31. un 32. punktu)

2.  Tādā situācijā, kad sabiedrība ceļ prasību tiesā pret personu, kas ir veikusi šīs sabiedrības vadītāja un izpilddirektora pienākumus, lai tiktu konstatēts, ka šī persona savu pienākumu izpildē ir pieļāvusi pārkāpumus, un saņemtu no tās atlīdzinājumu, Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās II nodaļas 5. iedaļas (18.–21. pants) noteikumi nepieļauj šīs regulas 5. panta 1. un 3. punkta piemērošanu ar nosacījumu, ka šī persona savā vadītāja un izpilddirektora statusā noteiktu laiku šīs sabiedrības labā un tās vadībā ir sniegusi pakalpojumus, pretī saņemot darba samaksu, un tas ir jāpārbauda valsts tiesai. Jautājums par minētajā Regulas Nr. 44/2001 iedaļā paredzēto īpašo noteikumu par jurisdikcijas noteikšanu piemērošanu rodas tikai tad, ja var tikt uzskatīts, ka minētā persona ar atsevišķu darba līgumu šīs regulas 18. panta 1. punkta izpratnē bija saistīta ar sabiedrību, ieņemot šīs sabiedrības vadītāja un izpilddirektora amatu, un tādējādi var tikt atzīta par “darbinieku” šī paša panta 2. punkta izpratnē.

   Konkrētāk, attiecībā uz pakļautības saikni jānorāda, ka tās pastāvēšana ir jāvērtē atbilstoši visiem elementiem un apstākļiem, kas raksturo starp pusēm pastāvošās attiecības.

   Turklāt valsts tiesai ir jāpārbauda, kādā mērā atbildētājs savā prasītājas sabiedrības akcionāra statusā varēja ietekmēt šīs sabiedrības, kuras izpilddirektors viņš bija, pārvaldes struktūras gribu. Šādā gadījumā būs jānosaka, kurš bija tiesīgs tai dot norādījumus un kontrolēt to īstenošanu. Ja izrādītos, ka šī atbildētāja spēja ietekmēt šo struktūru nebija nebūtiska, būtu jāsecina, ka nepastāvēja pakļautības attiecības Tiesas judikatūras par darbinieka jēdzienu izpratnē.

   (sal. ar 34., 46.–49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 37. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38. punktu)

5.  Līgums, kura raksturojošās saistības ir pakalpojumu sniegšana, tiek kvalificēts kā pakalpojumu sniegšana Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē. No tā izriet, ka sabiedrību tiesību kontekstā, tā kā tiesiskās attiecības, kas pastāv starp izpilddirektoru un pārvaldīto sabiedrību, raksturojošās saistības paredz konkrētu darbību, par ko tiek saņemta atlīdzība, šī darbība ir jākvalificē kā pakalpojumu sniegšana Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē.

   (sal. ar 57. un 58. punktu)

6.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz prasību, ko sabiedrība cēlusi pret savu kādreizējo izpilddirektoru par to, ka viņš neesot pildījis savu sabiedrību tiesībās paredzēto uzdevumu, attiecas jēdziens lietas, kas attiecas uz līgumiem. Ja sabiedrības statūtos vai jebkādā citā dokumentā nav precizēts citādi, valsts tiesai jānosaka vieta, kurā izpilddirektors faktiski galvenokārt veicis savas līguma izpildes darbības, ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniegšana šajā vietā nav pretrunā pušu gribai, kāda tā izriet no to vienošanās. Šajā nolūkā var ņemt vērā it īpaši šajās vietās pavadīto laiku un tajās veikto darbību nozīmi.

   (sal. ar 63.–65. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 68. un 70. punktu)

8.  Ja sabiedrība ceļ prasību pret savu kādreizējo izpilddirektoru apgalvotas prettiesiskas rīcības dēļ, Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī prasība ietilpst lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību, ja pārmestā rīcība nevar tikt uzskatīta par sabiedrību tiesībās paredzēto izpilddirektora uzdevumu neizpildi, kas ir jāpārbauda valsts tiesai. Tai, pamatojoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, ir jānosaka visciešākais piesaistes faktors ar kaitējumu radījušā notikuma vietu un ar tā rašanās vietu.

   Lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību, tās vietas tiesa, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu, parasti ir vispiemērotākā lietas izskatīšanai, it īpaši tiesvedības tuvuma un pierādījumu iesniegšanas vienkāršības dēļ.

   Attiecībā uz kaitējumu radījušā notikuma vietu jāņem vērā, ka tā var atrasties vietā, kurā tika veiktas izpilddirektora darbības. Runājot par vietu, kur kaitējums ir materializējies, tā ir vieta, kurā sabiedrības apgalvotais kaitējums izpaužas konkrēti.

   (sal. ar 73., 74., 76., 77., 79. un rezolutīvās daļas 3) punktu)