Lieta C-159/11

Azienda Sanitaria Locale di Lecce un Università del Salento

pret

Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c.

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Publiskie iepirkumi — Direktīva 2004/18/EK — 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts — Pakalpojumi — Slimnīcu būvju seismiskās nestabilitātes izpēte un novērtēšana — Starp diviem publisko tiesību subjektiem, no kuriem viena ir universitāte, noslēgts līgums — Valsts iestāde, kas var tikt kvalificēta kā saimnieciskās darbības subjekts — Līgums, kurā ir paredzēta atlīdzība — Atlīdzība, kas nepārsniedz radušās izmaksas”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. decembra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra – Direktīva 2004/18 – Piemērošanas joma – Par direktīvā noteikto robežvērtību zemāka publiskā iepirkuma vērtība – Izslēgšana – LESD pamatnoteikumu un vispārējo principu piemērošana – Nosacījums – Tirgus, kam ir zināma starpvalstu interese – Tādu pašu kritēriju attiecībā uz iestādes pienākumu izsludināt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā piemērotība, neraugoties uz piemērojamajām Savienības tiesību normām

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 7. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 2004/18 – Publiskais iepirkums – Jēdziens – Līgums, kurā ir paredzēta atlīdzība – Iekļaušana – Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkts un II A pielikums)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 2004/18 – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru atļauts bez uzaicinājuma uz konkursu noslēgt līgumu, ar kuru publisko tiesību subjekti savā starpā nodibina sadarbību – Pieļaujamības nosacījumi – Līgums, ar kuru tiek nodrošināta šiem publisko tiesību subjektiem kopīgā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošana, kura pamatā ir vienīgi sabiedrības intereses un ar kuru nevienam privātam uzņēmumam netiek radīts privileģētāks stāvoklis nekā tā konkurentiem – Valsts tiesas kompetencē esoša pārbaude

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18)

1.  Līgums, kas ir uzskatāms par publiskā iepirkuma līgumu, ietilpst Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, piemērošanas jomā ar nosacījumu, ka šī publiskā iepirkuma vērtība sasniedz šīs direktīvas 7. panta b) punktā noteikto robežvērtību, ņemot vērā parasto vērtību to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu tirgū, uz kuriem attiecas šis publiskais iepirkums. Pretējā gadījumā ir jāpiemēro LESD pamatnoteikumi un vispārējie principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas pilsonības dēļ principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, ja vien attiecīgajam iepirkuma līgumam ir zināmas starpvalstu intereses, tostarp ņemot vērā tā nozīmi un izpildes vietu. Tomēr šiem Tiesas judikatūrā noteiktajiem kritērijiem, izvērtējot, vai uzaicinājuma uz konkursu izsludināšana ir obligāta, ir nozīme gan attiecībā uz Direktīvas 2004/18, gan LESD noteikumu un principu interpretāciju.

   (sal. ar 23. un 24. punktu)

2.  Rakstveidā noslēgts līgums starp saimnieciskās darbības subjektu un līgumslēdzēju iestādi, kurā ir paredzēta atlīdzība un kura priekšmets ir Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, II A pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana, ir uzskatāms par publisko iepirkumu, pat ja šis saimnieciskās darbības subjekts pats ir līgumslēdzēja iestāde. Turklāt nav nozīmes tam, ka attiecīgā subjekta galvenais mērķis nav peļņas gūšana, ka tam nav uzņēmuma organizatoriskās struktūras vai ka tas nenodrošina nepārtrauktu atrašanos tirgū. Papildus minētajam līgums nevar tikt izslēgts no publiskā iepirkuma jēdziena tikai tādēļ, ka tajā paredzētā atlīdzība sedz vienīgi izdevumus, kas radušies pielīgtā pakalpojuma sniegšanā. Turklāt konsultēšanas darbības, kuras saistītas ar slimnīcu būvju seismiskās nestabilitātes izpēti un novērtēšanu, neraugoties uz to, ka tās var attiekties uz zinātnisko pētniecību, atkarībā no tā, kas veido to darbības faktisko raksturu, ietilpst vai nu Direktīvas 2004/18 II A pielikuma 8. kategorijā minētajos pētniecības un tehnoloģijas attīstības pakalpojumos, vai arī šī pielikuma 12. kategorijā noteiktajos inženiertehniskajos pakalpojumos un saistītajos zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumos.

   (sal. ar 25., 26., 28. un 29. punktu)

3.  Savienības tiesības publisko iepirkumu jomā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā atļauts bez uzaicinājuma uz konkursu noslēgt līgumu, ar kuru publisko tiesību subjekti savā starpā nodibina sadarbību, ja – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – šāda līguma priekšmets nav šiem subjektiem kopīgas sabiedriskā pakalpojuma funkcijas īstenošanas nodrošināšana, ja to neregulē vienīgi ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīti apsvērumi un prasības vai ja tas var radīt privātajam pakalpojumu sniedzējam privileģētāku situāciju nekā tā konkurentiem.

   Proti, tikai divu veidu publisko tiesību subjektu starpā noslēgtie iepirkuma līgumi neietilpst Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā piemērošanas jomā. Pirmkārt, runa ir par publisko tiesību subjektu noslēgtajiem iepirkuma līgumiem ar juridiski no tā nošķirtu subjektu, ja vienlaikus šis subjekts atrodas šī publisko tiesību subjekta padotībā, kas ir līdzvērtīgas tām padotības attiecībām, ko tā īsteno attiecībā uz savām padotības iestādēm, un ja minētais publisko tiesību subjekts lielāko daļu savu funkciju īsteno kopā ar tā padotības iestādēm. Otrkārt, runa ir par līgumiem, ar kuriem tiek iedibināta sadarbība publisko tiesību subjektu starpā un kuru mērķis ir nodrošināt tām kopīgā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošanu, ja vien turklāt šādi līgumi ir noslēgti tikai publisko tiesību subjektu starpā bez privāto tiesību subjekta dalības, nevienam privātam uzņēmumam netiek radīts privileģētāks stāvoklis nekā tā konkurentiem un šīs nodibinātās sadarbības īstenošanas pamatā ir vienīgi ar sabiedrības interešu īstenošanu saistīti apsvērumi un prasības.

   (sal. ar 31.–36. un 40. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C-159/11

Azienda Sanitaria Locale di Lecce un Università del Salento

pret

Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c.

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Publiskie iepirkumi — Direktīva 2004/18/EK — 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts — Pakalpojumi — Slimnīcu būvju seismiskās nestabilitātes izpēte un novērtēšana — Starp diviem publisko tiesību subjektiem, no kuriem viena ir universitāte, noslēgts līgums — Valsts iestāde, kas var tikt kvalificēta kā saimnieciskās darbības subjekts — Līgums, kurā ir paredzēta atlīdzība — Atlīdzība, kas nepārsniedz radušās izmaksas”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. decembra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana — Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra — Direktīva 2004/18 — Piemērošanas joma — Par direktīvā noteikto robežvērtību zemāka publiskā iepirkuma vērtība — Izslēgšana — LESD pamatnoteikumu un vispārējo principu piemērošana — Nosacījums — Tirgus, kam ir zināma starpvalstu interese — Tādu pašu kritēriju attiecībā uz iestādes pienākumu izsludināt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā piemērotība, neraugoties uz piemērojamajām Savienības tiesību normām

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 7. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana — Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Direktīva 2004/18 — Publiskais iepirkums — Jēdziens — Līgums, kurā ir paredzēta atlīdzība — Iekļaušana — Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkts un II A pielikums)

3. Tiesību aktu tuvināšana — Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Direktīva 2004/18 — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru atļauts bez uzaicinājuma uz konkursu noslēgt līgumu, ar kuru publisko tiesību subjekti savā starpā nodibina sadarbību — Pieļaujamības nosacījumi — Līgums, ar kuru tiek nodrošināta šiem publisko tiesību subjektiem kopīgā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošana, kura pamatā ir vienīgi sabiedrības intereses un ar kuru nevienam privātam uzņēmumam netiek radīts privileģētāks stāvoklis nekā tā konkurentiem — Valsts tiesas kompetencē esoša pārbaude

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18)

1.  Līgums, kas ir uzskatāms par publiskā iepirkuma līgumu, ietilpst Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, piemērošanas jomā ar nosacījumu, ka šī publiskā iepirkuma vērtība sasniedz šīs direktīvas 7. panta b) punktā noteikto robežvērtību, ņemot vērā parasto vērtību to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu tirgū, uz kuriem attiecas šis publiskais iepirkums. Pretējā gadījumā ir jāpiemēro LESD pamatnoteikumi un vispārējie principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas pilsonības dēļ principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, ja vien attiecīgajam iepirkuma līgumam ir zināmas starpvalstu intereses, tostarp ņemot vērā tā nozīmi un izpildes vietu. Tomēr šiem Tiesas judikatūrā noteiktajiem kritērijiem, izvērtējot, vai uzaicinājuma uz konkursu izsludināšana ir obligāta, ir nozīme gan attiecībā uz Direktīvas 2004/18, gan LESD noteikumu un principu interpretāciju.

   (sal. ar 23. un 24. punktu)

2.  Rakstveidā noslēgts līgums starp saimnieciskās darbības subjektu un līgumslēdzēju iestādi, kurā ir paredzēta atlīdzība un kura priekšmets ir Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, II A pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana, ir uzskatāms par publisko iepirkumu, pat ja šis saimnieciskās darbības subjekts pats ir līgumslēdzēja iestāde. Turklāt nav nozīmes tam, ka attiecīgā subjekta galvenais mērķis nav peļņas gūšana, ka tam nav uzņēmuma organizatoriskās struktūras vai ka tas nenodrošina nepārtrauktu atrašanos tirgū. Papildus minētajam līgums nevar tikt izslēgts no publiskā iepirkuma jēdziena tikai tādēļ, ka tajā paredzētā atlīdzība sedz vienīgi izdevumus, kas radušies pielīgtā pakalpojuma sniegšanā. Turklāt konsultēšanas darbības, kuras saistītas ar slimnīcu būvju seismiskās nestabilitātes izpēti un novērtēšanu, neraugoties uz to, ka tās var attiekties uz zinātnisko pētniecību, atkarībā no tā, kas veido to darbības faktisko raksturu, ietilpst vai nu Direktīvas 2004/18 II A pielikuma 8. kategorijā minētajos pētniecības un tehnoloģijas attīstības pakalpojumos, vai arī šī pielikuma 12. kategorijā noteiktajos inženiertehniskajos pakalpojumos un saistītajos zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumos.

   (sal. ar 25., 26., 28. un 29. punktu)

3.  Savienības tiesības publisko iepirkumu jomā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā atļauts bez uzaicinājuma uz konkursu noslēgt līgumu, ar kuru publisko tiesību subjekti savā starpā nodibina sadarbību, ja – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – šāda līguma priekšmets nav šiem subjektiem kopīgas sabiedriskā pakalpojuma funkcijas īstenošanas nodrošināšana, ja to neregulē vienīgi ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīti apsvērumi un prasības vai ja tas var radīt privātajam pakalpojumu sniedzējam privileģētāku situāciju nekā tā konkurentiem.

   Proti, tikai divu veidu publisko tiesību subjektu starpā noslēgtie iepirkuma līgumi neietilpst Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā piemērošanas jomā. Pirmkārt, runa ir par publisko tiesību subjektu noslēgtajiem iepirkuma līgumiem ar juridiski no tā nošķirtu subjektu, ja vienlaikus šis subjekts atrodas šī publisko tiesību subjekta padotībā, kas ir līdzvērtīgas tām padotības attiecībām, ko tā īsteno attiecībā uz savām padotības iestādēm, un ja minētais publisko tiesību subjekts lielāko daļu savu funkciju īsteno kopā ar tā padotības iestādēm. Otrkārt, runa ir par līgumiem, ar kuriem tiek iedibināta sadarbība publisko tiesību subjektu starpā un kuru mērķis ir nodrošināt tām kopīgā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošanu, ja vien turklāt šādi līgumi ir noslēgti tikai publisko tiesību subjektu starpā bez privāto tiesību subjekta dalības, nevienam privātam uzņēmumam netiek radīts privileģētāks stāvoklis nekā tā konkurentiem un šīs nodibinātās sadarbības īstenošanas pamatā ir vienīgi ar sabiedrības interešu īstenošanu saistīti apsvērumi un prasības.

   (sal. ar 31.–36. un 40. punktu un rezolutīvo daļu)