Lieta C-577/10

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — LESD 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Valsts tiesiskais regulējums, kurā citās dalībvalstīs reģistrētiem pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums iesniegt iepriekšēju deklarāciju — Kriminālsods — Šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai — Objektīvi attaisnota diferenciācija — Primāras vispārējo interešu prasības — Krāpšanas novēršana — Cīņa pret negodīgu konkurenci — Pašnodarbinātu personu aizsardzība — Samērīgums”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 19. decembra spriedums

1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Valsts pienākumu neizpildes pierādījums – Komisijas pienākums – Prezumpcijas – Nepieļaujamība – Prasība par valsts tiesību normas saturu un īstenošanu, kurus attiecīgā dalībvalsts neapstrīd – Pierādījumu prasību izpilde

   (LESD 258. pants)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Aizliegums – Piemērojamība

   (LESD 56. pants)

3. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Pašnodarbināto norīkošana darbā – Vienīgi citās dalībvalstīs reģistrēto pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju pienākums iesniegt iepriekšēju deklarāciju – Pamatojums, kas balstīts uz primārām vispārējo interešu prasībām – Krāpšanas novēršana, cīņa pret negodīgu konkurenci un samērīgums – Nepieļaujamība

   (LESD 56. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34. un 35. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38. punktu)

3.  Dalībvalsts, kura pieņem valsts tiesisko regulējumu, ar kuru citās dalībvalstīs reģistrētiem pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem uzlikts pienākums pirms savas darbības uzsākšanas attiecīgajā dalībvalstī iesniegt iepriekšēju deklarāciju, nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus.

   Šajā ziņā valsts tiesiskais regulējums, kurš ietilpst jomā, kas nav saskaņota Savienības līmenī, un kurš tiek vienādi piemērots attiecībā uz jebkuru personu vai uzņēmumu, kas veic darbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, – neraugoties uz tā ierobežojošo iedarbību uz pakalpojumu sniegšanas brīvību – var būt attaisnots, ja tas atbilst primārai vispārējo interešu prasībai un ja šīs intereses jau neaizsargā noteikumi, kuri pakalpojumu sniedzējam ir saistoši dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts, ja tas ir atbilstošs, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa īstenošanu, un ja tas nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

   Tomēr, lai gan krāpšanas, it īpaši sociālajā jomā, apkarošanas mērķis un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas mērķis, it īpaši neīstu pašnodarbināto personu atklāšana un cīņa pret nedeklarētu darbu, var tikt sasaistīti ar sociālā nodrošinājuma sistēmu finanšu līdzsvara aizsardzības mērķi, negodīgas konkurences un sociālā dempinga novēršanas mērķiem, kā arī ar darba ņēmēju, tostarp pašnodarbinātu pakalpojumu sniedzēju, aizsardzību, vispārīgs pieņēmums par krāpšanu nevar būt pietiekams, lai attaisnotu pasākumu, ar ko tiek apdraudēti Līguma par Eiropas Savienības darbību mērķi, un attiecīgajai dalībvalstij pārliecinoši jāpamato, kādā veidā attiecīgais tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai šos mērķus sasniegtu.

   (sal. ar 44., 45., 53., 55. un 57. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C-577/10

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — LESD 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Valsts tiesiskais regulējums, kurā citās dalībvalstīs reģistrētiem pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums iesniegt iepriekšēju deklarāciju — Kriminālsods — Šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai — Objektīvi attaisnota diferenciācija — Primāras vispārējo interešu prasības — Krāpšanas novēršana — Cīņa pret negodīgu konkurenci — Pašnodarbinātu personu aizsardzība — Samērīgums”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 19. decembra spriedums

1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Valsts pienākumu neizpildes pierādījums — Komisijas pienākums — Prezumpcijas — Nepieļaujamība — Prasība par valsts tiesību normas saturu un īstenošanu, kurus attiecīgā dalībvalsts neapstrīd — Pierādījumu prasību izpilde

   (LESD 258. pants)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Aizliegums — Piemērojamība

   (LESD 56. pants)

3. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Pašnodarbināto norīkošana darbā — Vienīgi citās dalībvalstīs reģistrēto pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju pienākums iesniegt iepriekšēju deklarāciju — Pamatojums, kas balstīts uz primārām vispārējo interešu prasībām — Krāpšanas novēršana, cīņa pret negodīgu konkurenci un samērīgums — Nepieļaujamība

   (LESD 56. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34. un 35. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38. punktu)

3.  Dalībvalsts, kura pieņem valsts tiesisko regulējumu, ar kuru citās dalībvalstīs reģistrētiem pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem uzlikts pienākums pirms savas darbības uzsākšanas attiecīgajā dalībvalstī iesniegt iepriekšēju deklarāciju, nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus.

   Šajā ziņā valsts tiesiskais regulējums, kurš ietilpst jomā, kas nav saskaņota Savienības līmenī, un kurš tiek vienādi piemērots attiecībā uz jebkuru personu vai uzņēmumu, kas veic darbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, – neraugoties uz tā ierobežojošo iedarbību uz pakalpojumu sniegšanas brīvību – var būt attaisnots, ja tas atbilst primārai vispārējo interešu prasībai un ja šīs intereses jau neaizsargā noteikumi, kuri pakalpojumu sniedzējam ir saistoši dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts, ja tas ir atbilstošs, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa īstenošanu, un ja tas nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

   Tomēr, lai gan krāpšanas, it īpaši sociālajā jomā, apkarošanas mērķis un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas mērķis, it īpaši neīstu pašnodarbināto personu atklāšana un cīņa pret nedeklarētu darbu, var tikt sasaistīti ar sociālā nodrošinājuma sistēmu finanšu līdzsvara aizsardzības mērķi, negodīgas konkurences un sociālā dempinga novēršanas mērķiem, kā arī ar darba ņēmēju, tostarp pašnodarbinātu pakalpojumu sniedzēju, aizsardzību, vispārīgs pieņēmums par krāpšanu nevar būt pietiekams, lai attaisnotu pasākumu, ar ko tiek apdraudēti Līguma par Eiropas Savienības darbību mērķi, un attiecīgajai dalībvalstij pārliecinoši jāpamato, kādā veidā attiecīgais tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai šos mērķus sasniegtu.

   (sal. ar 44., 45., 53., 55. un 57. punktu un rezolutīvo daļu)