Lieta C-260/07

Pedro IV Servicios SL

pret

Total España SA

(Audiencia Provincial de Barcelona lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Konkurence — Aizliegtas vienošanās — EKL 81. pants — Degvielas un degmaisījumu ekskluzīvās piegādes nolīgums — Atbrīvojums — Regula (EEK) Nr. 1984/83 — 12. panta 2. punkts — Regula (EEK) Nr. 2790/1999 — 4. panta a) punkts un 5. panta a) punkts — Ekskluzivitātes periods — Mazumtirdzniecības cenas noteikšana”

Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci [Paolo Mengozzi] secinājumi, sniegti 2008. gada 4. septembrī   I ‐ 2440

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 2. aprīļa spriedums   I ‐ 2464

Sprieduma kopsavilkums

1. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā

   (EKL 234. pants; Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkts)

2. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Kategoriju atbrīvojumi – Ekskluzīvās tirdzniecības nolīgumi – Regula Nr. 1984/83 – Degvielas un degmaisījumu ekskluzīvas piegādes nolīgums starp piegādātāju un degvielas uzpildes stacijas pārvaldītāju – Maksimālais laiks – Atkāpes – Nosacījumi

   (EKL 81. panta 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1984/83, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 1582/97, 12. panta 2. punkts)

3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Kategoriju atbrīvojumi – Vertikāli nolīgumi – Regula Nr. 2790/1999 – Maksimālā ekskluzivitātes perioda noteikšana – Atkāpes – Nosacījumi

   (EKL 81. panta 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2790/1999 5. panta a) punkts)

4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Kategoriju atbrīvojumi – Ekskluzīvās tirdzniecības nolīgumi – Regula Nr. 1984/83 – Vertikāli nolīgumi – Regula Nr. 2790/1999 – Ieteicamās pārdošanas cenas noteikšana – Nosacījumi

   (Komisijas Regula Nr. 1984/83, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 1582/97, un Regula Nr. 2790/1999)

1.  Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar atzīt par nepieņemamu tāpēc, ka atbildes uz uzdotajiem jautājumiem izriet no iedibinātas Kopienu un valsts judikatūras. Pat ja uzdotie jautājumi ir saturiski vienādi ar analogā lietā jau pieņemtajā prejudiciālajā nolēmumā iztirzātajiem jautājumiem, tas nekādā ziņā nevar liegt valsts tiesai uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu un nevar atņemt Tiesai kompetenci pieņemt lēmumu par šiem jautājumiem. Tomēr tādā gadījumā Tiesa saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu pēc tam, kad ir uzklausījusi ģenerāladvokātu, jebkurā brīdī var izdot motivētu rīkojumu, kurā ir norāde uz iepriekšējo spriedumu vai attiecīgo judikatūru.

   (sal. ar 31. punktu)

2.  Regulas Nr. 1984/83 par Līguma 85. panta 3. punkta [jaunajā redakcijā — EKL 81. panta 1. punkts] piemērošanu dažām ekskluzīvās tirdzniecības nolīgumu kategorijām, kas grozīta ar Regulu Nr. 1582/97, 12. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru šajā regulā paredzētās atkāpes piemērošana ir iespējama, ja runa ir par degvielas uzpildes stacijas nolīgumu, kas ir spēkā vairāk nekā desmit gadus, ar nosacījumu, ka piegādātājs pārdevējam ir iznomājis degvielas uzpildes staciju vai piešķīris tam attiecībā uz to tiesiskas vai faktiskas lietošanas tiesības, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā nav prasīts, lai piegādātājs būtu tā zemes gabala īpašnieks, uz kura tas ir uzbūvējis degvielas uzpildes staciju, ko tas iznomā pārdevējam. Faktiski attiecīgie noteikumi ir formulēti skaidri un nepārprotami; divkāršais nosacījums, saskaņā ar kuru piegādātājam ir jābūt gan degvielas uzpildes stacijas, gan zemes, uz kuras tā uzbūvēta, īpašniekam, nav ietverts ne šīs regulas pamattekstā, ne tās preambulā.

   (sal. ar 44., 51., 52, un 60. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  No Regulas Nr. 2790/1999 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām 5. panta a) punkta teksta izriet, ka piecu gadu robežas noteikšana nekonkurēšanas pienākuma īstenošanas ilgumam, kas tiek prasīts kategoriju atbrīvojuma piemērošanai, nav piemērojama divos gadījumos, proti, ja piegādātājs ir gan pārdevējam iznomātās degvielas uzpildes stacijas, gan zemes gabala, uz kura tā ir uzbūvēta, īpašnieks, un tad, ja piegādātājs nomā zemi un degvielas uzpildes staciju no trešām personām, kas nav saistītas ar pārdevēju, lai tās tālāk nodotu apakšnomā pārdevējam.

   (sal. ar 63., 64. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Līgumu klauzulām par mazumtirdzniecības cenu var tikt piemērots kategoriju atbrīvojums saskaņā ar Regulu Nr. 1984/83 par Līguma 85. panta 3. punkta [jaunajā redakcijā — EKL 81. panta 1. punkts] piemērošanu dažām ekskluzīvās tirdzniecības nolīgumu kategorijām, kas grozīta ar Regulu Nr. 1582/97, un Regulu Nr. 2790/1999 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām, ja piegādātājs nosaka tikai maksimālo pārdošanas cenu vai iesaka pārdošanas cenu un ja pārdevējam tādējādi ir reāla iespēja noteikt mazumtirdzniecības cenu. Savukārt šie atbrīvojumi šādām klauzulām nav piemērojami, ja ar tām piegādātājs tieši vai ar netiešiem vai slēptiem paņēmieniem nosaka mazumtirdzniecības cenu vai minimālo pārdošanas cenu.

   Attiecībā uz ieteikto mazumtirdzniecības cenu tās aprēķināšanas metodei šai sakarā nav nozīmes, ja vien pārdevējam ir dota zināma rīcības brīvība patiešām noteikt pārdošanas cenu. Tomēr šādas brīvības nebūtu, ja piegādātājs noteiktu pārdevējam fiksētu izplatīšanas uzcenojumu, no kura tas nevar atkāpties. Valsts tiesai, pirmkārt, ņemot vērā visus līgumiskos pienākumus saimnieciskā un juridiskā kontekstā, kā arī pamata lietas dalībnieku rīcību, ir jāpārbauda, vai piegādātāja ieteiktā mazumtirdzniecības cena patiesībā nav fiksētā vai minimālā pārdošanas cena, un, otrkārt, jāizvērtē, vai pārdevējam ir reāla iespēja samazināt šo ieteikto pārdošanas cenu. Tai inter alia jāpārliecinās, vai šī mazumtirdzniecības cena patiesībā nav noteikta, izmantojot tādus netiešus vai slēptus paņēmienus kā pārdevēja izplatīšanas uzcenojuma noteikšana vai tādu samazinājumu maksimālās robežas fiksēšana, ko tas var piemērot ieteiktajai pārdošanas cenai, draudi, iebiedēšana, brīdinājumi, sodi vai pamudinājumi.

   (sal. ar 78.–80., 84. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)