Lieta C-205/06

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Austrijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — EKL 307. panta otrās daļas pārkāpums — Vajadzīgo pasākumu neveikšana, lai novērstu divpusējo nolīgumu, kuri ar trešām valstīm noslēgti pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, nesaderību ar EK līgumu — Investīciju nolīgumi, kurus Austrijas Republika noslēgusi ar Korejas Republiku, Kaboverdes Republiku, Ķīnas Tautas Republiku, Malaiziju, Krievijas Federāciju un Turciju”

Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2008. gada 10. jūlijā   I ‐ 1303

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 3. marta spriedums   I ‐ 1320

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesvedība – Mutvārdu process – Atsākšana

   (EKL 222. panta otrā daļa; Tiesas Reglamenta 61. pants)

2. Starptautiskie nolīgumi – Dalībvalstu nolīgumi – Nolīgumi, kas noslēgti pirms EK līguma

   (EKL 57. panta 2. punkts, 59. pants, 60. panta 1. punkts un 307. panta otrā daļa)

1.  Saskaņā ar EKL 222. panta otro daļu ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus lietās, kurās saskaņā ar Tiesas Statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tā kā Tiesai nav saistoši ne ģenerāladvokāta secinājumi, ne to pamatojums, nav jāatsāk mutvārdu process saskaņā ar Reglamenta 61. pantu katru reizi, kad ģenerāladvokāts izvirza tiesību jautājumu, kuru lietas dalībnieki nebija apsprieduši, ja spriedums nav pamatots ar argumentiem, kurus lietas dalībnieki nebija apsprieduši.

   (sal. ar 14. un 15. punktu)

2.  Dalībvalsts, kas nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nesaderības saistībā ar noteikumiem par kapitāla pārvedumu, kas ietverti investīciju nolīgumos, kuri ir noslēgti starp to un trešām valstīm, nav izpildījusi EKL 307. panta otrajā daļā paredzētos pienākumus.

   EKL 57. panta 2. punktā, 59. pantā un 60. panta 1. punktā Padomei ir piešķirtas pilnvaras konkrētos gadījumos ierobežot kapitāla apriti un maksājumus dalībvalstu un trešo valstu starpā. Lai nodrošinātu minēto tiesību normu lietderīgo iedarbību, ir jābūt iespējai nekavējoties piemērot Padomes paredzētos pasākumus, ar kuriem tiek ierobežota kapitāla brīva aprite, attiecībā uz valstīm, uz kurām tie attiecas, kuru vidū var būt arī trešās valstis, kas ir parakstījušas investīciju nolīgumu. Tādējādi šīs Padomes pilnvaras, kas ietver ierobežojošu pasākumu vienpusēju pieņemšanu attiecībā pret trešām valstīm tādā jomā, kas ir identiska vai saistīta ar jomu, kura tiek reglamentēta ar agrāk noslēgtu nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti, norāda uz nesaderību ar minēto nolīgumu, ja, pirmkārt, šajā nolīgumā nav ietverts noteikums, saskaņā ar kuru attiecīgā dalībvalsts var izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus kā Kopienas dalībvalsts, un, otrkārt, arī starptautisko tiesību sistēma neparedz šādu iespēju.

   Termiņš, kāds raksturīgs visām starptautiskām sarunām, kas nepieciešamas, lai pārskatītu attiecīgos nolīgumus, pēc sava rakstura nav saderīgs ar šo pasākumu lietderīgo iedarbību. Iespēja izmantot citus starptautisko tiesību piedāvātos līdzekļus, tādus kā nolīguma apturēšana vai pat attiecīgo nolīgumu vai noteiktu to noteikumu izbeigšana, ir pārāk nenoteikta, lai garantētu, ka Padomes paredzētos pasākumus varēs efektīvi piemērot.

   (sal. ar 35.–37., 39., 40. un 45. punktu)