Lieta C-20/05

Kriminālprocess

pret

Karl Josef Wilhelm Schwibbert

(Tribunale civile e penale di Forlì lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 98/34/EK — Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu jomā — Pienākums darīt zināmus tehnisko noteikumu projektus — Valsts likums, kurš uzliek pienākumu uz tirgojamiem kompaktdiskiem piestiprināt valsts iestādes, kas iekasē nodevas autortiesību jomā, atšķirības zīmi — Jēdziens “tehniskie noteikumi””

Ģenerāladvokātes Vericas Trstenjakas [Verica Trstenjak] secinājumi, sniegti 2007. gada 28. jūnijā   I - 9450

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums   I - 9468

Sprieduma kopsavilkums

1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nepieciešamība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem un atbilstošo tiesisko regulējumu

   (EKL 234. pants; Tiesas Statūtu 20. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā – Direktīva 98/34

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34 1. panta 3. un 11. punkts un 8. panta 1. punkts)

1.  Lēmumos par prejudiciāla jautājuma uzdošanu iekļautajai informācijai ir ne vien jāļauj Tiesai sniegt noderīgas atbildes, bet arī jāsniedz iespēja dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētajām personām iesniegt apsvērumus saskaņā ar Tiesas Statūtu 20. pantu. Tiesas pienākums ir nodrošināt, lai šī iespēja tiktu nodrošināta, ņemot vērā, ka atbilstoši iepriekš minētajam pantam attiecīgajām personām tiek darīti zināmi tikai iesniedzējtiesas lēmumi. Tāpat valsts tiesai, kura uzdod jautājumu, ir jāsniedz minimāls skaidrojums par to, kāpēc tā ir izvēlējusies konkrētās Kopienu tiesību normas, kuras tā lūdz interpretēt, un par saikni, ko tā saskata starp šīm normām un prāvā piemērojamām valsts tiesību normām.

   (sal. ar 21. punktu)

2.  Direktīva 98/34, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Direktīvu 98/48, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību normas, ar kurām pēc Direktīvas 83/189, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, stāšanās spēkā kā nosacījums tirdzniecībai attiecīgajā dalībvalstī ieviests pienākums piestiprināt atšķirības zīmes kompaktdiskiem, kas ietver figurālos mākslas darbus, ir tehniski noteikumi, kas nav piemērojami privātpersonām, ja nav paziņoti Komisijai.

   Ņemot vērā, ka šādu atšķirības zīmi, kuras mērķis ir informēt patērētājus un valsts iestādes, ka reprodukcijas ir legālas, piestiprina uz paša datu nesēja, kas ietver gara darbus, tātad uz pašas preces, un tādējādi uz to attiecas attiecīgajām precēm piemērojamās marķēšanas un etiķetēšanas prasības, šāda zīme ir tehnisks parametrs Direktīvas 98/34 1. panta 3. punkta izpratnē, kas nozīmē, ka valsts pasākums noteikti atsaucas uz preci vai tās iepakojumu kā tādu. Tātad, sākot no brīža, kad šis parametrs ir de jure obligāts, lai tirgotu šos kompaktdiskus, saskaņā ar direktīvas 1. panta 11. punkta pirmo daļu minētais parametrs ir “tehnisks noteikums”.

   Tādu jaunu datu nesēju kā kompaktdiski iekļaušana noteiktas atšķirības zīmes piestiprināšanas pienākuma sfērā ir uzskatāma par izmaiņu, kas projektā ievieš tehnisku noteikumu, kas paredzēts minētās direktīvas 8. panta 1. punkta trešajā daļā, un kas tātad bija jādara zināms Komisijai, ar nosacījumu, ka minētās atšķirības zīmes piestiprināšanas pienākums tika paplašināts, attiecinot to uz attiecīgajām precēm, pēc Direktīvas 83/189 stāšanās spēkā, kas ir jāpārbauda valsts tiesai. Šādā gadījumā privātpersonas var atsaukties uz šāda tehniskā noteikuma nepiemērojamību valsts tiesā, kurai ir pienākums noraidīt šī noteikuma piemērošanu.

   (sal. ar 35.–37., 40.–42., 44. un 45. punktu un rezolutīvo daļu)