Keywords
Summary

Keywords

1. Kopienu tiesības — Principi — Tiesiskā drošība — Kopienu tiesiskais regulējums — Skaidrības un precizitātes prasība — Robežas

2. Iestāžu akti — Tiesību normu hierarhija — Reglamenta pārākums pār vadlīnijām vai nostādnēm, ko nepamato ne Līgums, ne saskaņā ar Līgumu pieņemts akts (EKL 249. pants)

3. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Regula Nr. 70/2001 par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem — Regula Nr. 2204/2002 par atbalstu nodarbinātībai — Autonomas regulas un tādas, kurās izvirzīti atšķirīgi mērķi

(Komisijas Regulas Nr. 70/2001 3. panta 2. punkts un Regulas Nr. 2204/2002 3. panta 1. punkts)

4. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Regula Nr. 2204/2002 par atbalstu nodarbinātībai — Atbrīvojumi, ko paredz šīs regulas attiecīgi 4., 5. un 6. pants — Atšķirīgi un autonomi saderības nosacījumi

(Komisijas Regulas Nr. 2204/2002 4., 5. un 6. pants)

5. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Ar Regulu Nr. 994/98 Komisijai uzticētās pilnvaras — Apjoms — Pilnvaras, kas neaprobežojas tikai un vienīgi ar iepriekšējās prakses kodifikāciju

(Padomes Regulas Nr. 994/98 1. pants)

6. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Ar Regulu Nr. 994/98 Komisijai uzticētās pilnvaras — Pilnvaras, kas nedod tiesības definēt valsts atbalsta jēdzienu

(Padomes Regula Nr. 994/98)

7. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Regula Nr. 2204/2002 par atbalstu nodarbinātībai — Tādu neizdevīgo darba ņēmēju kategoriju izsmeļoša saraksta izveidošana, kas atbilstoši minētajai regulai var saņemt atbalstu — Samērīguma principa pārkāpums — Neesamība

(Komisijas Regulas Nr. 2204/2002 2. panta f) apakšpunkts un 5. pants)

8. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Saderības nosacījumu noteikšana — Komisijas diskrecionārā vara — Tiesas kontrole — Robežas

(Padomes Regula Nr. 994/98)

9. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu — Regula Nr. 2204/2002 par atbalstu nodarbinātībai — Tādu saderības nosacījumu noteikšana, kas ir stingrāki par Komisijas agrākajā praksē izmantotajiem — Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums — Neesamība

(Komisijas Regula Nr. 2204/2002)

10. Iestāžu akti — Juridiskā pamata izvēle — Kritēriji — Kopienu akts, kurā izvirzīti divi mērķi vai ko veido divas daļas — Atsauce uz galveno vai dominējošo mērķi vai daļu — Regulas Nr. 2204/2002 pieņemšana, pamatojoties uz Regulu Nr. 994/98, kas pilnvaro Komisiju pieņemt regulas, ar ko atsevišķu kategoriju valsts atbalstu atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu — Likumība pat pēc EKL 137. panta ietveršanas ar Amsterdamas līgumu

(EK līguma 94. pants (jaunajā redakcijā – EKL 89. pants); Padomes Regula Nr. 994/98)

Summary

1. Tiesiskās drošības princips ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas jo īpaši prasa, lai tiesību akti būtu skaidri un precīzi, lai personas varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties.

Tomēr situācijā, kurā normai raksturīga zināma tiesību normas nozīmes un piemērojamības nenoteiktība, tādas prasības ietvaros, kur dalībvalsts savus iebildumus saistībā ar regulas likumību pamato galvenokārt ar hipotētiskām situācijām, jāaprobežojas ar pārbaudi, vai konkrētajam tiesību aktam raksturīga šāda pārprotamība, kas dalībvalstij rada grūtības pietiekami pārliecinoši precizēt iespējamos šaubīgos jautājumus attiecībā uz Apstrīdētā akta nozīmi vai piemērojamību.

(sal. ar 30. un 31. punktu)

2. Tā kā Komisijas pieņemtās vadlīnijas un daudznozaru nostādnes valsts atbalsta jomā turpretim nav juridiski pamatotas ne ar EK līgumu, ne ar tiesību aktu, kas pieņemts atbilstoši EK līgumam, tad to pārklāšanās gadījumā ar šajā pašā jomā pieņemtas regulas noteikumiem prevalē regulas normas, kas ir vispārobligātas un vispārpiemērojamas atbilstoši EKL 249. pantam.

(sal. ar 33. punktu)

3. Regula Nr. 70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, un Regula Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai ir autonomas, un tām ir dažādi mērķi. Tādējādi ne tajās ietvertie nosacījumi, ne to attiecīgā piemērošanas joma pilnībā nesakrīt. Šajā kontekstā, ņemot vērā Regulas Nr. 2204/2002 3. panta 1. punktu un Regulas Nr. 70/2001 3. panta 2. punktu, ir skaidrs, ka atbalsta shēma ir saderīga ar kopējo tirgu un atbrīvota no pienākuma paziņot par to, ja tiek ievērota attiecīgi vai nu Regulas Nr. 2204/2002 piemērošanas joma un visi tās nosacījumi, vai arī Regulas Nr. 70/2001 piemērošanas joma un visi tās nosacījumi.

(sal. ar 36. punktu)

4. No Regulas Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai vispārīgās struktūras un mērķa izriet, ka 4. pantā, kur reglamentēts atbalsts darba vietu izveidošanai, 5. pantā – par neizdevīgo darba ņēmēju un invalīdu pieņemšanu darbā – un 6. pantā – par pastāvīgu atbalstu neizdevīgo darba ņēmēju nodarbinātībai – paredzētajiem izņēmumiem ir atšķirīgi mērķi un ka šajos pantos noteiktie saderības nosacījumi principā ir autonomi. Līdz ar to, ja atbalsts atbilst vienam no šo pantu nosacījumiem, tas ir saderīgs ar kopējo tirgu neatkarīgi no tā, ka tas tiklab varētu atbilst citiem minēto pantu nosacījumiem.

(sal. ar 46. punktu)

5. Nekas Regulas Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu, 1. panta redakcijā neļauj apstiprināt, ka Komisijai ir jānosaka atbalsta saderības ar kopējo tirgu kritēriji vienīgi saskaņā ar tās iepriekš pastāvošo praksi, bez tiesībām tos mainīt. Faktiski šis noteikums tikai vispārējā veidā norāda, ka regulā par atbrīvojumu attiecināšanu uz atbalsta pasākumiem nodarbinātībai jāprecizē limiti, kas attiecas uz atbalstu un nosacījumiem, kuri regulē atbalsta uzkrāšanos, nelemjot par minēto kritēriju konkrētu saturu. Pilnvaras, ko ar tiesību aktu piešķīrusi Padome, nevar interpretēt kā tādas, kas liek Komisijai aprobežoties tikai un vienīgi ar savas iepriekšējās prakses kodifikāciju un neizmantot savu pieredzi valsts atbalsta jomā, lai noteiktu jaunus kritērijus, kas būtu pat stingrāki par pastāvošajiem.

(sal. ar 52. un 53. punktu)

6. Padome ar Regulu Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu, piešķīra Komisijai pilnvaras atzīt, ka atsevišķu kategoriju atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu un ka tas atbrīvots no pienākuma to darīt zināmu Komisijai. Atbilstoši EKL 87. pantam Padome tādējādi piešķīra Komisijai tikai pilnvaras īstenot minētā panta 3. punktu, nosakot izņēmumus panta 1. punktā izklāstītajam atbalstu nesaderības principam. Turpretī tā nepiešķir Komisijai pilnvaras interpretēt EKL 87. panta 1. punktu, kas definē valsts atbalsta jēdzienu. Komisijai tādējādi nebija tiesību, pieņemot Regulu Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai, sniegt saistošu un vispārīgu valsts atbalsta jēdziena definīciju. Komisija tādēļ ir rīkojusies tai piešķirto pilnvaru robežās un tādējādi nav pārkāpusi tiesiskās drošības, subsidiaritātes un samērīguma vispārīgos principus.

(sal. ar 58. punktu)

7. Ja ar Kopienu tiesību aktu ir pārkāpts samērīguma princips, tiek iepriekš pieņemts, ka ar šo aktu tiesību subjektiem ir uzlikts pienākums, kas pārsniedz šajā aktā izvirzītā mērķa sasniegšanai atbilstošās un nepieciešamās robežas.

Regula Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai neparedz nevienu jaunu pienākumu, kas būtu saistīts ar pasākumiem, ko veic tādu darba ņēmēju interesēs, kuri nav minēti tās sniegtajā neizdevīgo darba ņēmēju definīcijā. Neizdarot atsauci uz minētajiem pasākumiem, tā saglabā attiecībā uz tiem EKL 88. panta 3. punktā jau paredzēto pienākumu par tiem paziņot. Līdz ar to Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu, Regulas Nr. 2204/2002 2. panta f) apakšpunktā nosakot izsmeļošu tādu neizdevīgo darba ņēmēju kategoriju sarakstu, kas var saņemt saskaņā ar šīs regulas 5. pantu piešķirto atbalstu.

(sal. ar 61. un 62. punktu)

8. Komisijai valsts atbalsta jomā ir ievērojama rīcības brīvība, kuras īstenošana ir saistīta ar ekonomiska un sociāla rakstura novērtējumu, kas jāveic Kopienu kontekstā. Jo īpaši Komisijai ir dota rīcības brīvība, kad tā vēlas sasniegt mērķi – nodrošināt neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū – līdz ar citiem Kopienu mērķiem, kā, piemēram, veicināt nodarbinātību.

Tā kā Komisijai ir tik liela rīcības brīvība, Tiesa, kontrolējot šīs brīvības īstenošanas likumību, nevarētu aizvietot kompetentas iestādes sniegto novērtējumu ar savu attiecīgā jautājuma novērtējumu, bet tai būtu jāaprobežojas ar pārbaudi, kas saistīta ar to, vai šī iestāde nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nepareizi izmantojusi pilnvaras un vai attiecīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas.

(sal. ar 67. un 68. punktu)

9. Vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas princips paredz, ka līdzīgas situācijas neaplūko atšķirīgi un atšķirīgas situācijas neaplūko līdzīgi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.

Regula Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam nodarbinātībai atbalsta piešķiršanu saskaņā ar shēmām, kuras pirms šīs regulas stāšanās spēkā Komisija atzinusi par saderīgām, reglamentē citādi nekā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar shēmām, ko īsteno atbilstoši minētajā regulā noteiktajiem jaunajiem saderības nosacījumiem, kas zināmā mērā ir stingrāki par tās agrākajā praksē izmantotajiem kritērijiem. Tomēr šāda attieksme ir objektīvi pamatota. No vienas puses, Komisijai nevar liegt iespēju noteikt stingrākus saderības nosacījumus, ja tas atbilst kopējā tirgus attīstībai un neizkropļotas konkurences mērķim šajā tirgū. No otras puses, Komisija nevar pastāvošā atbalsta shēmas vienpusēji padarīt par saderīgām ar Regulas Nr. 2204/2002 jaunajiem saderības nosacījumiem, neievērojot EKL 88. panta 1. un 2. punktā noteikto procedūru. Šāda pieeja faktiski nozīmētu, ka minētajai regulai ir atpakaļejošs spēks. Tādējādi tā pārkāptu attiecīgo personu tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus.

(sal. ar 71.–73. punktu)

10. Kopienu kompetenču sadalījuma kontekstā tiesību akta juridiskā pamata izvēlei jābūt pamatotai ar objektīviem elementiem, ko var pakļaut tiesiskai kontrolei. Šo elementu vidū jo īpaši jāizceļ akta mērķis un saturs. Ja Kopienu akta pārbaude apliecina, ka šajā aktā izvirzīti divi mērķi vai ka tas sastāv no divām atsevišķām daļām, kur viena no šīm daļām identificējama kā galvenā vai dominējošā, turpretim otra to tikai papildina, akts ir pamatojams ar vienu juridisku pamatu, proti, ar to, kuru prasa akta mērķis jeb galvenā vai dominējošā akta daļa.

Pat ja Regula Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu, un Regula Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai ietekmē nodarbinātības veicināšanu, to galvenais mērķis ir noteikt atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, un atbrīvot no pienākuma paziņot par šo atbalstu. Tādējādi šīs regulas īsteno EKL 87. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka konkrēts atbalsts, lai sasniegtu vispārīgo interešu mērķus, var izrādīties saderīgs ar kopējo tirgu, ja regulās izvirzītie mērķi attaisno konkurences izkropļošanu.

No iepriekš minētā izriet, ka Padome ir likumīgi pieņēmusi Regulu Nr. 994/98, pamatojoties uz EKL 94. pantu (jaunajā redakcijā – EKL 89. pants), un ka šī regula varēja veidot Regulas Nr. 2204/2002 juridisko pamatu pat pēc EKL 137. panta 3. punkta iekļaušanas ar Amsterdamas līgumu, kas piešķir Padomei tiesības veikt pasākumus, kas saistīti ar finansiālu atlīdzību par nodarbinātības veicināšanu.

(sal. ar 78.–81. punktu)