Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019CJ0535

Tiesas spriedums (virspalāta), 2021. gada 15. jūlijs.
A.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personu brīva pārvietošanās – Savienības pilsonība – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Slimības pabalsti – Jēdziens – 4. pants un 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts – Direktīva 2004/38/EK – 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Tiesības uzturēties ilgāk par trim mēnešiem – Nosacījums par visaptveroša veselības apdrošināšanas seguma esamību – 24. pants – Vienlīdzīga attieksme – Ekonomiski neaktīvs dalībvalsts pilsonis, kas likumīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā – Uzņēmējas dalībvalsts atteikums iekļaut šo personu savā publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā.
Lieta C-535/19.

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2021:595

Lieta C‑535/19

A

(Augstākās tiesas (Senāts) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personu brīva pārvietošanās – Savienības pilsonība – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Slimības pabalsti – Jēdziens – 4. pants un 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts – Direktīva 2004/38/EK – 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Tiesības uzturēties ilgāk par trim mēnešiem – Nosacījums par visaptveroša veselības apdrošināšanas seguma esamību – 24. pants – Vienlīdzīga attieksme – Ekonomiski neaktīvs dalībvalsts pilsonis, kas likumīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā – Uzņēmējas dalībvalsts atteikums iekļaut šo personu savā publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā

  1. Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Savienības tiesiskais regulējums – Materiālā piemērošanas joma – Slimības pabalsti – Jēdziens – Valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi – Iekļaušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkta a) apakšpunkts)

    (skat. 32., 34.–36. un 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  2. Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Piemērojamie tiesību akti – Ekonomiski neaktīvs dalībvalsts pilsonis, kas likumīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā – Dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktu piemērojamība – Pēdējās minētās dalībvalsts tiesību akti, ar kuriem šāds pilsonis ir izslēgts no tiesībām tikt iekļautam tās publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā – Nepieļaujamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    (skat. 45., 50. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

  3. Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme – Ekonomiski neaktīvs dalībvalsts pilsonis, kas likumīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā – Minētā pilsoņa iekļaušana uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā – Direktīva 2004/38 – Uzturēšanās tiesību saskaņā ar Savienības tiesībām nosacījumi – Nosacījums par visaptveroša veselības apdrošināšanas seguma esamību – Iespēja uzņēmējai dalībvalstij paredzēt nosacījumus, lai nepieļautu pārmērīgu slogu tās publiskajām finansēm

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 4. pants un 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 14. panta 2. punkts un 24. pants)

    (skat. 55.–59. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Rezumējums

Tiesa apstiprina ekonomiski neaktīvu Savienības pilsoņu, kuri pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, tiesības tikt iekļautiem uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā

Tomēr ar Savienības tiesībām nav noteikts pienākums bez maksas iekļaut personu minētajā sistēmā

A – Itālijas pilsonis, kas ir precējies ar Latvijas pilsoni, – atstāja Itāliju un pārcēlās uz dzīvi Latvijā, lai dzīvotu kopā ar savu sievu un viņu diviem nepilngadīgajiem bērniem.

Neilgi pēc ierašanās Latvijā viņš 2016. gada 22. janvārī lūdza Latvijas Nacionālo veselības dienestu iekļaut viņu Latvijas publiskajā obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Ar 2016. gada 17. februāra lēmumu, ko Veselības ministrija atstāja negrozītu, viņa pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka A neietilpst nevienā no to personu kategorijām, kuras var saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, jo viņš Latvijā nav nedz darba ņēmējs, nedz pašnodarbināta persona.

Tā kā A pieteikums par Latvijas iestāžu noraidošo lēmumu tika noraidīts, viņš iesniedza apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā (Latvija), kura arī taisīja viņam nelabvēlīgu spriedumu.

Šādos apstākļos Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija), kurā A iesniedza kasācijas sūdzību, nolēma uzdot Tiesai jautājumu par to, vai Latvijas iestāžu veiktais A lūguma noraidījums ir saderīgs ar Savienības tiesībām pilsonības un sociālā nodrošinājuma jomā.

Ar savu virspalātas sastāvā taisīto spriedumu Tiesa apstiprina ekonomiski neaktīvu Savienības pilsoņu, kuri pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, tiesības tikt iekļautiem uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai viņi varētu saņemt šīs valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tomēr Tiesa precizē, ka ar Savienības tiesībām nav noteikts pienākums bez maksas iekļaut personu minētajā sistēmā.

Tiesas vērtējums

Pirmkārt, Tiesa pārbauda, vai Regula Nr. 883/2004 ir piemērojama tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā pamatlietā aplūkojamie. Tā secina, ka valsts finansētie pakalpojumi, kurus bez individuāla un rīcības brīvībā balstīta personisko vajadzību vērtējuma piešķir personām, kas ietilpst valsts tiesību aktos noteiktajās saņēmēju kategorijās, ir “slimības pabalsti” Regulas Nr. 883/2004 ( 1 ) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Šie pakalpojumi tātad ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā un nav no šīs piemērošanas jomas izslēgtie “sociālās un medicīniskās palīdzības” pabalsti ( 2 ).

Otrkārt, Tiesa būtībā izvērtē, vai ar Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu, kā arī Direktīvas 2004/38 ( 3 ) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no tiesībām tikt iekļautam uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai izmantotu šīs valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, ir izslēgti ekonomiski neaktīvi Savienības pilsoņi – citas dalībvalsts pilsoņi, kuriem saskaņā ar šīs regulas 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu ir piemērojami uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti un kuri izmanto savas tiesības uzturēties tās teritorijā saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Šajā ziņā Tiesa vispirms norāda, ka ar Regulu Nr. 883/2004 izveidotajā kolīziju normu sistēmā ( 4 ), kuras mērķis ir noteikt sociālā nodrošinājuma pabalstu saņemšanai piemērojamos valsts tiesību aktus, ekonomiski neaktīvām personām principā ir piemērojami viņu dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti.

Turpinājumā tā uzsver, ka, paredzot nosacījumus, saskaņā ar kuriem personai ir tiesības tikt iekļautai sociālā nodrošinājuma sistēmā, dalībvalstīm ir jāievēro spēkā esošās Savienības tiesību normas. It īpaši, tā kā dalībvalstīm ir imperatīvi saistošas Regulā Nr. 883/2004 paredzētās kolīziju normas, tām nav tiesību noteikt, cik lielā mērā ir piemērojami pašu šo dalībvalstu vai citas dalībvalsts tiesību akti.

No tā izriet, ka dalībvalsts saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem nevar atteikt iekļaut savā publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā Savienības pilsoni, kuram saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu ir piemērojami šīs dalībvalsts tiesību akti.

Visbeidzot Tiesa analizē Direktīvas 2004/38 tiesību normu, it īpaši tās 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, ietekmi uz iekļaušanu uzņēmējas dalībvalsts sociālajā nodrošinājumā. No pēdējās minētās tiesību normas izriet, ka visu uzturēšanās laiku uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kas ir ilgāks par trim mēnešiem un īsāks par pieciem gadiem, pašam ekonomiski neaktīvajam Savienības pilsonim un viņa ģimenes locekļiem tostarp ir jābūt visaptverošam veselības apdrošināšanas segumam, lai nekļūtu par pārmērīgu slogu šīs dalībvalsts publiskajām finansēm.

Attiecībā uz mijiedarbību starp šo uzturēšanās nosacījumu atbilstoši Direktīvai 2004/38 un no Regulas Nr. 883/2004 izrietošo iekļaušanas pienākumu Tiesa precizē, ka ekonomiski neaktīva Savienības pilsoņa uzņēmēja dalībvalsts var paredzēt, ka piekļuve šai sistēmai netiek piešķirta bez maksas, lai nepieļautu, ka šis pilsonis kļūst par pārmērīgu slogu minētās dalībvalsts publiskajām finansēm.

Proti, Tiesa uzskata, ka uzņēmēja dalībvalsts var noteikt, ka ekonomiski neaktīva Savienības pilsoņa, kas uzturas tās teritorijā, pamatojoties uz Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalība tās publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā ir pakārtota, piemēram, nosacījumam, ka minētajam pilsonim ir jānoslēdz vai jāuztur privāts visaptverošs veselības apdrošināšanas segums, kas ļauj atlīdzināt minētajai dalībvalstij ar veselību saistītos izdevumus, kurus pēdējā minētā ir veikusi par labu šim pilsonim, vai nosacījumam, ka šādam pilsonim ir jāveic iemaksa šīs dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā. Šajā kontekstā uzņēmējai dalībvalstij tomēr ir jānodrošina samērīguma principa ievērošana un tātad tas, lai attiecīgajam pilsonim nebūtu pārmērīgi grūti ievērot šādus nosacījumus.

Tiesa secina, ka ar Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu, lasot to Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta gaismā, netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no tiesībām tikt iekļautam uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai izmantotu šīs valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, ir izslēgti ekonomiski neaktīvi Savienības pilsoņi – citas dalībvalsts pilsoņi, kuriem saskaņā ar šo regulu ir piemērojami uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti un kuri izmanto savas tiesības uzturēties tās teritorijā saskaņā ar šo direktīvu.

Ar šīm tiesību normām savukārt tiek pieļauts, ka šādu Savienības pilsoņu iekļaušana šajā sistēmā nav bezmaksas, lai nepieļautu, ka minētie pilsoņi kļūst par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts publiskajām finansēm.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nodaļa, 5. sējums, 72. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 988/2009 (OV 2009, L 284, 43. lpp.).

( 2 ) Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 3. panta 5. punkta a) apakšpunktu.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nodaļa, 5. sējums, 46. lpp.).

( 4 ) Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts.

Top