Lieta C‑33/17

Čepelnik d.o.o.

pret

Michael Vavti

(Bezirksgericht Bleiburg/Okrajno Sodišče Pliberk lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 56. pants – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Pakalpojumi iekšējā tirgū – Direktīva 2006/123/EK – Darba tiesības – Darba ņēmēju norīkošana darbā celtniecības darbu veikšanai – Darba ņēmēju paziņojums – Algas lapu saglabāšana un tulkošana – Maksājumu apturēšana – Drošības naudas iemaksāšana, ko veic pakalpojumu saņēmējs – Iespējamā naudas soda, kas uzlikts pakalpojumu sniedzējam, nodrošināšana

Kopsavilkums – Tiesas spriedums (virspalāta) 2018. gada 13. novembrī

1. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Pakalpojumi iekšējā tirgū – Direktīva 2006/123 – Piemērošanas joma – Jēdziens “darba tiesības” – Apjoms – Pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu materiālo tiesību normu ievērošanu darba tiesību jomā – Noteikumi, lai nodrošinātu sodu, kas uzlikti šo materiālo tiesību normu neievērošanas gadījumā, efektivitāti – Iekļaušana – Izslēgšana no šīs direktīvas piemērošanas jomas

   (LESD 56. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123 1. panta 6. punkts)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Darba ņēmēju norīkošana darbā – Tiesiskais regulējums, ar kuru tiek atļauts uzdot pasūtītājam, kas ir reģistrēts vienā dalībvalstī, apturēt maksājumus savam līgumpartnerim, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī – Iespējamā naudas soda, kas uzlikts šim līgumpartnerim, ja tiek pierādīts darba tiesību pārkāpums pirmajā dalībvalstī, nodrošināšana – Nepieļaujamība – Pamatojums – Darba ņēmēju aizsardzība, cīņu pret krāpšanu sociālā nodrošinājuma jomā un ļaunprātīga izmantošanas novēršana – Neesamība – Samērīguma principa pārkāpums

   (LESD 56. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 31.–36. punktu)

2.  LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam neatbilst tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru kompetentās iestādes var uzlikt pasūtītājam, kas ir reģistrēts šajā dalībvalsti, pienākumu apturēt maksājumus savam līgumpartnerim, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, vai pat iemaksāt drošības naudu apmērā, kas ir ekvivalenta atlikušajai maksājamajai būvniecības cenai, lai nodrošinātu iespējamā naudas soda samaksu, kurš varētu tikt uzlikts šim līgumpartnerim, ja tiktu pierādīts darba tiesību pārkāpums pirmajā dalībvalstī.

   Šajā ziņā jānorāda, ka darba ņēmēju sociālā aizsardzība, kā arī cīņa pret krāpšanu, tostarp sociālā nodrošinājuma jomā, un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana ir mērķi, kas ietilpst primārajos vispārējo interešu apsvērumos, kuri var attaisnot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 19. decembris, Komisija/Beļģija, C‑577/10, EU:C:2012:814, 45. punkts, kā arī 2014. gada 3. decembris, De Clercq u.c., C‑315/13, EU:C:2014:2408, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

   Sakarā ar šāda tiesiskā regulējuma samērīgumu saistībā ar šādiem mērķiem vispirms ir jānorāda, ka ar to ir paredzēts, ka kompetentajām iestādēm ir iespēja pasūtītājam uzdot apturēt savus maksājumus pakalpojumu sniedzējam, kā arī iemaksāt drošības naudu atlikušās maksājamās summas par darbiem apmērā, pamatojoties uz “pamatotām aizdomām par administratīvu pārkāpumu” attiecībā pret valsts tiesību aktiem darba tiesību jomā. Tātad ar šādu tiesisko regulējumu ir atļauts pieņemt šādus pasākumus pat pirms tam, kad kompetentā iestāde ir konstatējusi administratīvo pārkāpumu, kas atklātu krāpšanu, it īpaši sociālā nodrošinājuma jomā, ļaunprātīgu izmantošanu vai rīcību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt darba ņēmēju aizsardzību.

   Turpinājumā – šajā pašā tiesiskajā regulējumā nav paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējs, saistībā ar kuru ir šādas aizdomas, var pirms šo pasākumu pieņemšanas iesniegt savus apsvērumus par tam pārmestajiem faktiem.

   Visbeidzot ir svarīgi norādīt, ka drošības naudas apmērs, kura var tikt uzlikta attiecīgo pakalpojumu saņēmējam, atbilst saskaņā ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu būvniecības summai, kas ir maksājama šī pasākuma pieņemšanas brīdī. Tā kā šī drošības naudas summu kompetentās iestādes tādējādi var noteikt, neņemot vērā iespējamos trūkumus būvniecībā vai citu pakalpojumu sniedzēja pienākumu neizpildi, izpildot būvniecības līgumu, šī drošības nauda varētu attiecīgajā gadījumā būtiski pārsniegt summu, kuru parasti maksātu attiecīgais pasūtītājs darbu nobeigumā.

   (skat 44., 46.–48., 50. punktu un rezolutīvo daļu)