Lieta C‑376/16 P

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

pret

European Dynamics Luxembourg SA u.c.

Apelācija – Publiski pakalpojumu līgumi – Ārējo pakalpojumu attiecībā uz programmu un projektu vadīšanu, kā arī tehniskām konsultācijām informācijas tehnoloģiju jomā sniegšana – Kaskādes procedūra – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pants – Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pants un 84. panta 1. punkts – Aizliegums lemt ultra petita – Apakškritēriju novērtējums piešķiršanas kritēriju ietvaros – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 – 100. panta 2. punkts – Lēmums par piedāvājuma noraidīšanu – Pamatojuma nesniegšana – Iespējas zaudēšana – Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība – Prasība par kaitējuma atlīdzību

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 3. maija spriedums

1. Prasība atcelt tiesību aktu–Savienības tiesas kompetence–Apjoms–Aizliegums lemt ultra petita–Pienākums ievērot lietas dalībnieku noteikto strīda ietvaru–Kompetences lemt par pamatu, no kura lietas dalībnieks tiesvedības laikā ir atteicies, neesamība

   (LESD 263. pants; Tiesas Statūtu pants 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pants un 84. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 93 un 94. pants; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 478/2007, 133.a un 134.b pants)

2. Eiropas Savienības publiski līgumi–Iepirkuma procedūra–Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana–Pretendentu izslēgšana–Savienības tiesas pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai ir pieļauts noteikumu izslēgšanas jomā pārkāpums–Neesamība

   (Padomes Regulas Nr. 1605/2002 93. un 94. pants)

3. Prasība atcelt tiesību aktu–Pamati–Prasība, kas ir vērsta pret lēmumu noraidīt pretendenta piedāvājumu saistībā ar publisko iepirkumu, ko veic Savienības iestāde–Pamats, kas ir balstīts uz līgumslēdzējas iestādes acīmredzamu kļūdu vērtējumā–Pierādīšanas pienākums–Savienības tiesas pienākums pārbaudīt kļūdu, kas ir norādītas, nesniedzot nekādus pierādījumus, ietekmi uz apstrīdēto lēmumu–Neesamība

   (LESD 263. pants)

4. Prasība atcelt tiesību aktu–Pamati–Acīmredzama kļūda vērtējumā–Kļūda bez noteicošas ietekmes uz rezultātu–Neiedarbīgs pamats

   (LESD 263. pants)

5. Iestāžu akti–Pamatojums–Pienākums–Apjoms–Pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrā pieņemts lēmums noraidīt piedāvājumu–Līgumslēdzējas iestādes pienākums sniegt detalizētu salīdzinošu analīzi par izraudzīto piedāvājumu un noraidītā pretendenta piedāvājumu–Neesamība–Pienākums sniegt novērtējuma komitejas ziņojumu–Neesamība

   (LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 149. panta 3. punkts)

6. Iestāžu akti–Pamatojums–Pienākums–Apjoms–Pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrā pieņemts lēmums noraidīt piedāvājumu–Formulas, kas ļauj atskaitīt punktus par noteiktiem piešķiršanas apakškritērijiem un tos piešķirt citu pretendentu piedāvājumiem, izmantošana, aprēķinot pretendentiem piešķiramo punktu skaitu–Apstāklis, ka līgumslēdzēja iestāde nav izskaidrojusi korelāciju starp negatīvajiem piedāvājuma vērtējumiem un veiktajiem punktu atskaitījumiem–Nepieļaujamība

   (LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts)

7. Ārpuslīgumiskā atbildība–Nosacījumi–Prettiesiskums–Kaitējums–Cēloņsakarība–Pierādīšanas pienākums

   (LESD 340. panta otrā daļa)

1.  No tiesvedību Savienības tiesās reglamentējošajām tiesību normām, konkrēti Tiesas statūtu 21. panta un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta un 84. panta 1. punkta, izriet, ka strīda priekšmetu principā nosaka un tā apmēru ierobežo lietas dalībnieki un ka Savienības tiesa nevar lemt ultra petita.

   Tādējādi ir jāatceļ Vispārējās tiesas nolēmums, kurā ir atzīts, ka Savienības iestāde ir acīmredzami pārkāpusi savu rūpības pienākumu, veicot izmeklēšanu it īpaši par pamata attiecībā uz pretendenta izslēgšanu no publiska līguma esamību, kurš ir paredzēts Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā un Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002, 133.a un 134.b pantā, ja prasītājas bija atteicies no savas šajā ziņā izteiktās argumentācijas Vispārējās tiesas sēdē. Šajos apstākļos Vispārējā tiesa vairs nav bijusi kompetenta lemt par Regulas Nr. 1605/2002 93. un 94. panta iespējamu pārkāpumu.

   (skat. 33. un 34. punktu)

2.  Lai gan, protams, Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 93. un 94. pantā paredzētie noteikumi par pretendentu izslēgšanu no publiskā līguma procedūras ir zināmā mērā svarīgi Savienības iepirkumu tiesību ievērošanai, tomēr saistībā ar to pārkāpumu nav izpildīti nosacījumi, kas ir paredzēti, lai raksturotu būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu. Tādējādi pamats attiecībā uz šo pantu pārkāpumu nav absolūts pamats, kas Savienības tiesai ir jāizskata pēc savas ierosmes.

   (skat. 35. punktu)

3.  Saistībā ar noraidīta pretendenta prasību par lēmumu noraidīt tā piedāvājumu, kurā tas izvirza līgumslēdzējas iestādes pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, Savienības tiesas pārbaude principā nenozīmē šīs tiesas pienākumu pārbaudīt, ka acīmredzamai kļūdai vērtējumā saistībā ar piedāvājuma vērtējumu nav ietekmes uz tā klasificēšanu un tātad rezultātā – uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja līgumslēdzēja iestāde nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju par šo ietekmes neesamību.

   Šajā ziņā, saistībā ar apelācijas sūdzību, ko līgumslēdzēja iestāde ir iesniegusi par Savienības tiesas pirmajā instancē pieņemtu lēmumu, līgumslēdzējai iestādei ir jāizklāsta un jāpierāda, ka minēto kļūdu neesamības apstākļos lēmums par piedāvājuma noraidīšanu noraidītajam pretendentam nebūtu bijis labvēlīgāks.

   (skat. 46. un 47. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 52. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 57.–59. punktu)

6.  Runājot par pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz lēmumiem noraidīt pretendentu piedāvājumus, publiskā iepirkuma procedūrā principā netiek prasīts, lai katram negatīvam vai pozitīvam neizraudzīta piedāvājuma vērtējumā norādītam komentāram tiktu pievienots īpatsvars. Tomēr, ja līguma dokumentos ir ietverts kritērijiem vai apakškritērijiem paredzēts konkrēts skaitlisks īpatsvars, pārskatāmības princips prasa, lai šiem kritērijiem vai apakškritērijiem tiktu sniegts skaitlisks vērtējums.

   Tomēr situācija ir atšķirīga tad, ja, pirmkārt, novērtējuma komiteja ir piemērojusi matemātisku formulu vai ir piešķīrusi punktu daļas par kādiem apakškritērijiem vai apakšpunktiem un novērtējuma ziņojumā šajā ziņā ir bijuši izteikti konkrēti negatīvi vērtējumi, kas ir bijuši pamats konkrētiem punktu atskaitījumiem, un, otrkārt, līgumslēdzēja iestāde nav paziņojusi punktu skaitu, tam pievienojot sadalījumu atbilstoši apakškritērijiem, ko ir ieguvuši attiecīgi noraidītie pretendenti un izvēlētie pretendenti. Šādos apstākļos līgumslēdzēja iestāde nav pilnībā izpildījusi prasības saistībā ar pienākumu pamatot piedāvājumu vērtējuma rezultātus, ja noraidītajiem pretendentiem nav bijis iespējams nedz saprast šo apakškritēriju attiecīgo īpatsvaru vērtējumā, proti, galīgajā punktu skaita noteikšanā, nedz arī konstatēt korelāciju starp konkrētiem negatīviem komentāriem un punktu atskaitījumiem, kas ir ietekmējuši kopējo punktu skaitu.

   (skat. 63. un 65.–67. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 91. un 92. punktu)