Lieta C‑421/12

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīga komercprakse — Direktīva 2005/29/EK — Pilnīga saskaņošana — Brīvo profesiju pārstāvju, zobārstu un kinezoterapeitu izslēgšana — Cenas atlaižu paziņošanas kārtība — Noteiktu izbraukuma tirdzniecības veidu ierobežošana vai aizliegšana”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 10. jūlija spriedums

1. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iebildumu un pamatu izklāsts – Formas prasības – Loģiski secīgs un detalizēts izklāsts – Prasības pieteikuma precizitātes trūkums direktīvā dalībvalstīm noteiktā informēšanas pienākuma neizpildes dēļ – Pieņemamība

   [LES 4. panta 3. punkts un 17. panta 1. punkts; LESD 258. pants; Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 120. panta c) punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 19. pants]

2. Dalībvalstis – Pienākumi – Direktīvu ieviešana – Pienākumu neizpilde – Ar valsts tiesību sistēmu pamatots attaisnojums – Nepieļaujamība

   (LESD 258. pants)

3. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Ar Savienības tiesībām nesaderīgi valsts pasākumi – Iekšēju tiesību aizsardzības līdzekļu esamība – Ietekmes neesamība uz prasības sakarā ar pienākumu neizpildi izmantošanu

   (LESD 258. pants)

4. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

   (LESD 258. pants)

5. Iestāžu akti – Direktīvas – Dalībvalstu īstenota izpilde – Direktīvas transponēšana bez tiesiskā regulējuma pieņemšanas – Nosacījumi – Vispārīga juridiska konteksta pastāvēšana, kas garantē pilnīgu direktīvas piemērošanu – Valsts judikatūras, kurā valsts tiesību normas tiek interpretētas atbilstīgi direktīvas prasībām, nepietiekamība

   (LESD 258. un 288. pants)

6. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Ierobežojošāks valsts tiesiskais regulējums paziņojumu par cenu pazemināšanu jomā – Pienākumu neizpilde

   [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 preambulas 17. apsvērums, 2. panta d) punkts, 4. pants, 5. panta 5. punkts un I pielikums]

7. Patērētāju tiesību aizsardzība – Patērētāju aizsardzība, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas – Direktīva 98/6 – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums par paziņojumu par cenu pazemināšanu saimniecisko realitāti – Izslēgšana

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6 10. pants)

8. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Pārejas noteikumi – Nepiemērojamība attiecībā uz valsts tiesiskajiem regulējumiem, kas stājušies spēkā pēc direktīvas stāšanās spēkā

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 3. panta 5. punkts)

9. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru noteiktas profesijas tiek izslēgtas no transponēšanas likuma piemērošanas jomas un tiek paturēti spēkā ierobežojošāki pasākumi attiecībā uz paziņojumiem par cenu pazemināšanu un izbraukuma tirdzniecību – Pienākumu neizpilde

   [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. panta b) un d) punkts un 3. un 4. pants]

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 30., 33. un 34. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 43. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 44. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 45. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 46. punktu)

6.  Ar Direktīvu 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, tiek veikta pilnīga noteikumu par uzņēmumu negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem saskaņošana Savienības līmenī. Tādējādi, kā skaidri paredzēts minētās direktīvas 4. pantā, pasākumus, kas ir ierobežojošāki par tajā paredzētajiem, dalībvalstis nedrīkst noteikt pat tāpēc, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.

   Šajā ziņā Direktīvas 2005/29 I pielikumā ir izsmeļoši uzskaitīts 31 komercprakses veids, kas saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu ir uzskatāmi par negodīgiem “visos apstākļos”. Tādējādi, kā īpaši precizēts minētās direktīvas preambulas 17. apsvērumā, tikai šo komercpraksi var uzskatīt par negodīgu, neizvērtējot katra atsevišķā gadījuma atbilstību Direktīvas 2005/29 5.–9. pantam.

   Tāpēc valsts tiesiskais regulējums par paziņojumu par cenu pazemināšanu saimniecisko realitāti, kurā Direktīvas 2005/29 I pielikumā neparedzēta prakse tiek vispārīgi aizliegta, individuāli nekonstatējot tās negodīgumu šīs direktīvas 5.–9. pantā minēto kritēriju gaismā, nonāk konfliktā ar tās 4. pantā noteikto un ir pretrunā minētās direktīvas mērķim veikt pilnīgu saskaņošanu pat tad, ja ar šo tiesisko regulējumu ir gribēts nodrošināt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.

   (sal. ar 55., 56. un 61. punktu)

7.  Direktīvas 98/6 par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas, priekšmets ir patērētāju aizsardzība nevis saistībā ar cenu norādīšanu vispār vai paziņojumu par cenu pazemināšanu saimniecisko realitāti, bet gan saistībā ar preču cenu norādīšanu ar atsauci uz atšķirīgu veidu mērvienībām. Tāpēc valsts tiesību normas par paziņojumu par cenu pazemināšanu saimniecisko realitāti neietilpst Direktīvas 98/6 piemērošanas jomā.

   (sal. ar 59. un 60. punktu)

8.  No Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, 3. panta 5. punkta skaidri izriet, ka dalībvalstis ir tiesīgas turpināt piemērot vienīgi tās ierobežojošākās jeb stingrākās valsts tiesību normas, kas bijušas jau Direktīvas 2005/29 spēkā stāšanās dienā.

   (sal. ar 73. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 78. punktu un rezolutīvo daļu)