Lieta C‑237/12

Eiropas Komisija

pret

Francijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 91/676/EEK — 5. panta 4. punkts — II pielikuma A punkta 1)–3) un 5) apakšpunkts — III pielikuma 1. punkta 1)–3) apakšpunkts un 2. punkts — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Iestrādāšanas laikposmi — Kūtsmēslu glabātuvju ietilpība — Iestrādāšanas ierobežojumi — Iestrādāšanas augsnē stāvās nogāzēs vai sasalušā vai ar sniegu klātā augsnē aizliegums — Valsts tiesiskā regulējuma neatbilstība”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums

1. Vide – Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti – Direktīva 91/676 – Dalībvalstīm uzliktie pienākumi

   [LESD 191. panta 1. un 2. punkts; Padomes Direktīvas 91/676 preambulas vienpadsmitais apsvērums, 5. panta 1. punkts, 3. punkta a) un b) apakšpunkts un 4. punkta a) un b) apakšpunkts, un II pielikuma A punkta 1) apakšpunkts]

2. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Strīda priekšmets – Definīcija – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums – Aizliegums – Jauns valsts tiesiskais regulējums, kurā pārņemti noteikumi, kas ir izvirzīto iebildumu priekšmets – Iebildumi, kuri prasības pieteikumā tiek attiecināti tikai uz agrāko tiesisko regulējumu un replikas rakstā tiek vērsti pret jaunā tiesiskā regulējuma noteikumiem – Pieļaujamība

   [LESD 258. pants; Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās – Transponējošs valsts tiesiskais regulējums, kas pieņemts pēc minētā termiņa beigām – Minētā tiesiskā regulējuma noteikumi, kas stājušies spēkā pēc šī datuma – Ietekme uz pienākumu neizpildes esamības noteikšanu

   (LESD 258. pants)

4. Dalībvalstis – Pienākumi – Pienākumu neizpilde – Ar valsts tiesību sistēmu pamatots attaisnojums – Nepieļaujamība

   (LESD 258. pants)

5. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Strīda priekšmets – Noteikšana pirmstiesas procedūras laikā – Vēlāka paplašināšana – Nepieļaujamība

   (LESD 258. pants)

6. Vide – Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti – Direktīva 91/676 – Noteikumi par iestrādes aizlieguma laikposmiem attiecībā uz dažu veidu mēslojumu un kultūraugiem – Kūtsmēslu glabātuvju ietilpību aprēķināšanas noteikumi – Noteikumi, ar kuriem tiek atļauta kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka – Slāpekļa daudzuma, kas var tikt iestrādāts, aprēķināšanas noteikumi – Noteikumi, kuri nosaka slāpekļa izplūdes rādītājus – Noteikumi par iestrādes augsnē stāvās nogāzēs nosacījumiem – Dažu veidu mēslojuma iestrādāšanas sasalušā vai ar sniegu klātā augsnē – Pienākumu neizpilde

   (Padomes Direktīvas 91/676 5. panta 4. punkts un II pielikuma A punkta 1)–3) apakšpunkts un 5) apakšpunkts, III pielikuma 1. punkta 1)–3) apakšpunkts un 2. punkts)

1.  Direktīvas 91/676 attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, mērķis ir radīt nepieciešamos instrumentus, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.

   Lai sasniegtu šos mērķus, dalībvalstīm, kā izriet no minētās direktīvas 5. panta 1. punkta, ir jāizstrādā un jāievieš rīcības programmas attiecībā uz noteiktajām īpaši jutīgajām zonām.

   No Direktīvas 91/676 preambulas vienpadsmitā apsvēruma izriet, ka šīm rīcības programmām būtu jāietver pasākumi, kas paredzēti, lai ierobežotu visu slāpekli saturošo mēslošanas līdzekļu iestrādāšanu augsnē un, it īpaši, lai noteiktu īpašus ierobežojumus kūtsmēslu lietošanai.

   Saskaņā ar Direktīvas 91/676 5. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu minētajām rīcības programmām, kuras dalībvalstīm ir jāievieš, it īpaši jāietver daži obligāti šīs direktīvas II un III pielikumā uzskaitītie pasākumi.

   Atbilstoši Direktīvas 91/676 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktam un II pielikuma A punkta 1) apakšpunktam šajās rīcības programmās jāņem vērā labākās pieejamās zinātniskās un tehniskās atziņas, kā arī katra reģiona fiziskie, ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi.

   Turklāt, lai gan dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, izvēloties Direktīvas 91/676 prasību ieviešanas detalizētus noteikumus, tām katrā ziņā ir jānodrošina, lai tiktu sasniegti šīs direktīvas mērķi un, attiecīgi, Savienības politikas mērķi vides jomā atbilstoši LESD 191. panta 1. un 2. punkta prasībām.

   Turklāt attiecībā uz tādu direktīvu, kas, tāpat kā Direktīva 91/676, ietver tehniska rakstura noteikumus vides jomā, dalībvalstīm ar mērķi pilnībā ievērot tiesiskās noteiktības prasību ir īpaši jānodrošina, lai to tiesību akti, kas paredzēti šīs direktīvas transponēšanai, būtu skaidri un precīzi.

   (sal. ar 25.–31. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 46.–51. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 52.–55. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 56. un 57. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 73.–75., 102., 103., 125.–127. punktu)

6.  Dalībvalsts, neveicot pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu visu tai noteikto prasību, kas paredzētas Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 4. punktā, to lasot kopā ar šīs direktīvas II pielikuma A punkta 1)–3) un 5) apakšpunktu, kā arī III pielikuma 1. punkta 1)–3) apakšpunktu un 2. punktu, īstenošanu, nav izpildījusi tai minētajā direktīvā noteiktos pienākumus, jo valsts tiesiskajā regulējumā, kas pieņemts, lai nodrošinātu tās īstenošanu:

   —	ir paredzēti mēslojuma iestrādes aizlieguma laikposmi attiecībā uz vairākiem mēslošanas līdzekļiem un kultūraugiem, kas neatbilst minētās direktīvas prasībām;

   —	ir noteikti kūtsmēslu glabātuvju ietilpības aprēķināšanas noteikumi, balstoties uz laikposmiem, kas neatbilst minētās direktīvas prasībām;

   —	ir atļauta pārmērīgi ilga kompakto salmu kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka;

   —	nav noteikti noteikumi, kas ļautu lauksaimniekiem un uzraudzības iestādēm precīzi aprēķināt slāpekļa daudzumu, kāds var tikt iestrādāts, lai nodrošinātu līdzsvarotu mēslošanu;

   —	ir noteikti slāpekļa izplūdes rādītāji, kas neļauj nodrošināt, lai būtu ievērots direktīvā noteiktais kūtsmēslu iestrādes ierobežojums, kas noteikts 170 kilogrami slāpekļa gadā uz hektāru;

   —	nav noteikti pieņemami noteikumi, kas ietvertu skaidrus, precīzus un objektīvus kritērijus par mēslojuma iestrādi augsnē stāvās nogāzēs;

   —	nav noteikti noteikumi, kas aizliedz dažu veidu mēslojuma iestrādi sasalušā vai ar sniegu klātā augsnē. (sal. ar 161. punktu un rezolutīvo daļu)