Lieta C‑4/23 ( i )

M.‑A. A.

pret

Direcţia de Evidenţă a Persoanelor Cluj, Serviciul stare civilă
un
Direcţia pentru Evidenţa Persoanelor şi Administrarea Bazelor de Date din Ministerul Afacerilor Interne
un
Municipiul Cluj‑Napoca

(Judecătoria Sectorului 6 Bucureşti lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2024. gada 4. oktobra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Savienības pilsonība – LESD 20. un 21. pants – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 45. pants – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Savienības pilsonis, kurš, īstenojot šīs tiesības un uzturoties citā dalībvalstī, ir likumīgi ieguvis vārda un dzimumidentitātes maiņu – Izcelsmes dalībvalsts pienākums atzīt un izdarīt atzīmi dzimšanas apliecībā par vārda un dzimumidentitātes maiņu – Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav atļauta šāda atzīšana un šādas atzīmes izdarīšana un ar kuru ieinteresētajai personai ir noteikts pienākums sākt jaunu tiesas procedūru par dzimumidentitātes maiņu izcelsmes dalībvalstī – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekme

Savienības pilsonība – Līguma normas – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Savienības pilsonis, kurš, īstenojot šīs tiesības un uzturoties citā dalībvalstī, ir likumīgi ieguvis vārda un dzimumidentitātes maiņu – Izcelsmes dalībvalsts pienākums likumīgi atzīt un izdarīt atzīmi par šīm izmaiņām dzimšanas apliecībā – Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav atļauta šāda atzīšana un šādas atzīmes izdarīšana – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieinteresētajai personai ir noteikts pienākums sākt jaunu tiesas procedūru par dzimumidentitātes maiņu izcelsmes dalībvalstī – Nepieļaujamība – Citas dalībvalsts izstāšanās no Savienības – Ietekmes neesamība

(LESD 20. un 21. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 45. pants)

(skat. 53.–57., 62. un 68.–71. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Izskatot Judecătoria Sectorului 6 Bucureğti (Bukarestes 6. sektora pirmās instances tiesa, Rumānija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa virspalātas sastāvā precizē izcelsmes dalībvalsts pienākuma atzīt un izdarīt atzīmi savu valstspiederīgo dzimšanas apliecībā par vārda un dzimumidentitātes maiņu, ko šis Eiropas Savienības pilsonis likumīgi ieguvis, īstenojot pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citā dalībvalstī, apjomu.

M.–A. A. ir 1992. gadā Rumānijā dzimusi persona, kas dzimšanas brīdī ir reģistrēta kā sieviešu dzimuma jaundzimušais. Pēc pārcelšanās uz Apvienoto Karalisti 2008. gadā M.–A. A. naturalizācijas kārtībā ieguva Apvienotās Karalistes pilsonību.

2017. gada februārī M.–A. A. Apvienotajā Karalistē mainīja savu vārdu un uzrunas formu, pārejot no sieviešu dzimtes uz vīriešu dzimti saskaņā ar Deed Poll ( 1 ) procedūru, un pēc tam viņš nomainīja vairākus oficiālos Apvienotās Karalistes iestāžu izsniegtos dokumentus. 2020. gada jūnijā M.–A. A. Apvienotajā Karalistē ieguva Gender Identity Certificate (dzimumidentitātes apliecība), kas apstiprina viņa vīriešu dzimuma identitāti.

2021. gada maijā, pamatojoties uz Deed Poll procedūras un dzimumidentitātes apliecības ietvaros sniegto paziņojumu, M.–A. A. lūdza Rumānijas kompetentajām iestādēm izdarīt atzīmes viņa dzimšanas apliecībā par vārda, dzimuma un personas identifikācijas numura maiņu, lai tie atbilstu vīriešu dzimumam. Viņš lūdza izsniegt arī jaunu dzimšanas apliecību ar šīm jaunajām norādēm. Ar 2021. gada 21. jūnija lēmumu Rumānijas iestādes noraidīja M.–A. A. pieteikumu, pamatojoties it īpaši uz to, ka saskaņā ar piemērojamām tiesību normām atzīmi par personas dzimuma maiņu tās dzimšanas apliecībā var izdarīt tikai tad, ja tā ir apstiprināta ar tiesas nolēmumu, kas ir kļuvis galīgs.

Izskatīdama M.–A. A. prasību par šo lēmumu, iesniedzējtiesa vaicā, vai Savienības pilsoņa statuss, kā arī tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ieinteresētajai personai ir noteikts pienākums sākt jaunu procedūru par dzimumidentitātes maiņu valsts tiesās, lai gan tā jau ir veiksmīgi pabeigusi procedūru šajā nolūkā citā dalībvalstī, kuras pilsonība tai arī ir. Turklāt iesniedzējtiesa šaubās par Apvienotās Karalistes izstāšanās ( 2 ) no Savienības ietekmi uz risinājumu pamatlietā.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa atgādina – lai gan pašreizējā Savienības tiesību stadijā to personu statuss, uz kurām attiecas noteikumi par personas vārda un dzimumidentitātes maiņu, ir dalībvalstu kompetencē ietilpstošs jautājums, īstenojot šo kompetenci, ikvienai dalībvalstij ir jāievēro Savienības tiesības.

Šajā kontekstā Tiesa jau ir nospriedusi, ka dalībvalsts iestāžu atteikumu atzīt šīs valsts valstspiederīgā, kurš ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un kuram ir arī citas dalībvalsts pilsonība, uzvārdu, kāds tas ir noteikts pēdējā minētajā dalībvalstī, var ierobežot LESD 21. pantā paredzēto tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā izmantošanu ( 3 ). Šāds šķērslis var izrietēt arī no šo pašu iestāžu atteikuma atzīt dzimumidentitātes maiņu, kas veikta, piemērojot šim nolūkam paredzētās procedūras dalībvalstī, kurā Savienības pilsonis ir īstenojis savu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, neatkarīgi no tā, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar vārda maiņu, kā tas ir šajā gadījumā, vai nav. Proti, tāpat kā uzvārds, arī dzimums definē personas identitāti un personīgo statusu. Līdz ar to atteikums grozīt un atzīt dzimumidentitāti, ko kādas dalībvalsts pilsonis ir likumīgi ieguvis citā dalībvalstī, var radīt viņam nopietnas administratīva, profesionāla un privāta rakstura neērtības. Tādējādi šādam Savienības pilsonim pastāv konkrēts risks, ņemot vērā divu dažādu vārdu nēsāšanu un to, ka viņam tiks piešķirtas divas dažādas dzimumidentitātes, ka tam būs jākliedē šaubas par viņa identitāti, kā arī viņa iesniegto dokumentu autentiskumu vai tajos ietverto datu patiesumu.

Līdz ar to atteikums atzīt un ierakstīt dalībvalsts civilstāvokļa reģistrāciju apliecinošos reģistros vārda un dzimumidentitātes maiņu, ko šīs valsts valstspiederīgais likumīgi ieguvis citā dalībvalstī, pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu, kas nepieļauj šādu atzīšanu un atzīmes izdarīšanu, un tāpēc ieinteresētajai personai ir jāsāk jauna tiesas procedūra par dzimumidentitātes maiņu šajā pirmajā dalībvalstī, kurā netiek ņemta vērā šajā citā dalībvalstī iegūtā maiņa, var ierobežot tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties Savienības teritorijā īstenošanu.

Turpinājumā Tiesa atgādina, ka valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo LESD 21. pantā paredzēto tiesību īstenošanu, var tikt attaisnots tikai tad, ja tas atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – “Harta”) garantētajām pamattiesībām un it īpaši tās 7. pantā paredzētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, jo pēdējām minētajām tiesībām ir tāda pati nozīme un apjoms kā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantētajām tiesībām ( 4 ) ( 5 ). Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā dzimumidentitātes atzīšanas procedūra ir jāuzskata par nesaderīgu ar ECPAK 8. pantu, jo tā neatbilst šajā tiesību normā noteiktajām prasībām, lai izskatītu pieteikumu par dzimumidentitātes maiņu, kas pirmo reizi iesniegts valsts tiesā ( 6 ).

Šī procedūra nevar būt arī efektīvs līdzeklis, kas Savienības pilsonim, kurš, uzturoties citā dalībvalstī un tātad īstenojot LESD 21. pantā un Hartas 45. pantā garantētās tiesības, jau ir likumīgi ieguvis vārda un dzimumidentitātes maiņu, ļauj lietderīgi izmantot šajos pantos paredzētās tiesības, ņemot vērā Hartas 7. pantu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šī pati procedūra pakļauj šo pilsoni riskam, ka tās iznākums atšķirsies no tā, kādu noteikušas šīs citas dalībvalsts iestādes.

Proti, lai tāds valsts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz vārda un dzimumidentitātes maiņas reģistrāciju civilstāvokļa reģistros, varētu tikt uzskatīts par saderīgu ar Savienības tiesībām, ir nepieciešams, lai tiesību normas vai iekšējā procedūra, kas ļauj iesniegt pieteikumu par šādu atzīmes izdarīšanu, nepadarītu neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtinātu ar LESD 21. pantu piešķirto tiesību un it īpaši tiesību uz šo izmaiņu atzīšanu īstenošanu. Šo tiesību īstenošana var tikt apšaubīta ar kompetento iestāžu rīcības brīvību šajā procedūrā, jo šādas rīcības brīvības esamība var izraisīt atšķirību starp abiem vārdiem un diviem dzimumiem, kas vienai un tai pašai personai piešķirti tās identitātes pierādīšanai, kā arī nopietnas administratīva, profesionāla un privāta rakstura neērtības. Līdz ar to tādā valsts tiesiskajā regulējumā kā pamatlietā aplūkotais nav ievērotas no LESD 21. panta izrietošās prasības.

Visbeidzot Tiesa precizē, ka šajā ziņā nav nozīmes tam, ka pieteikums atzīt un izdarīt atzīmi par vārda un dzimumidentitātes maiņu tika iesniegts datumā, kurā ir stājusies spēkā citas dalībvalsts, kurā šīs izmaiņas bija likumīgi iegūtas, izstāšanās no Savienības ( 7 ).

( i ) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.

( 1 ) Šī procedūra Apvienotās Karalistes pilsoņiem ļauj mainīt uzvārdu vai vārdu ar vienkāršu paziņojumu.

( 2 ) Norādot, ka šajā gadījumā dzimumidentitātes maiņas procedūra Apvienotajā Karalistē tika sākta pirms šīs valsts izstāšanās no Savienības, bet noslēgusies šīs izstāšanās pārejas perioda laikā, iesniedzējtiesa vaicā, vai šādos apstākļos Rumānijai ir pienākums atzīt šīs Apvienotajā Karalistē veiktās dzimumidentitātes maiņas procedūras tiesiskās sekas.

( 3 ) Skat. spriedumu, 2017. gada 8. jūnijs, Freitag (C‑541/15, EU:C:2017:432). Šajā spriedumā Tiesa it īpaši konstatēja, ka neskaidrības un neērtības var rasties no atšķirībām starp abiem uzvārdiem, kas tiek piemēroti vienai un tai pašai personai, jo daudzas ikdienas dzīves darbības gan publiskajā, gan privātajā sfērā prasa pierādīt personas identitāti (36. un 37. punkts).

( 4 ) Konvencija, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī (turpmāk tekstā – “ECPAK”).

( 5 ) Saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu.

( 6 ) ECT spriedums, 2021. gada 19. janvāris, X un Y pret Rumāniju, CE:ECHR:2021:0119JUD000214516. Šajā spriedumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa it īpaši nosprieda, ka saskaņā ar ECPAK 8. pantu valstīm ir jāparedz skaidra un paredzama dzimumidentitātes juridiskās atzīšanas procedūra, kas ļauj ātri, pārredzami un pieejamā veidā oficiālos dokumentos mainīt dzimumu un līdz ar to arī uzvārdu vai personas ciparu kodu.

( 7 ) Tādējādi Tiesa norāda, ka, ciktāl M.–A. A. Savienības pilsoņa statusā savā izcelsmes dalībvalstī lūdz atzīt vārda un dzimumidentitātes maiņu, īstenojot savu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību Apvienotajā Karalistē, attiecīgi pirms šīs dalībvalsts izstāšanās no Savienības un pirms 2020. gada 31. decembra – datuma, kas izstāšanās līgumā noteikts par pārejas perioda beigām, – attiecībā uz šo izcelsmes dalībvalsti tas var atsaukties uz tiesībām, kas ir saistītas ar šo statusu, it īpaši tām, kas paredzētas LESD 20. un 21. pantā, arī pēc šī perioda beigām.