Lieta C‑70/15

Emmanuel Lebek

pret

Janusz Domino

(Sąd Najwyższy lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — 34. panta 2. punkts — Atbildētāja neierašanās tiesā — Nolēmumu atzīšana un izpilde — Atteikuma pamati — Dokumenta par lietas ierosināšanu neizsniegšana vai nepaziņošana laikus atbildētājam, kurš nav ieradies — Jēdziens “pārsūdzība” — Pieteikums par pārsūdzības termiņa atjaunošanu — Regula (EK) Nr. 1393/2007 — 19. panta 4. punkts — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Termiņš pieteikuma par pārsūdzības termiņa atjaunošanu iesniegšanai”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 7. jūlija spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Atteikuma pamati – Dokumenta par lietas ierosināšanu neizsniegšana vai nepaziņošana laikus atbildētājam, kurš nav ieradies – “Pārsūdzības”, kuru ir iespējams iesniegt par attiecīgo nolēmumu, jēdziens – Pieteikums par pārsūdzības termiņa atjaunošanu – Iekļaušana – Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1393/2007 19. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 2. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana – Regula Nr. 1393/2007 – Atbildētājs, kas nav ieradies tiesā – Pieteikums par pārsūdzības termiņa atjaunošanu, kas iesniegts pēc tā iesniegšanai paredzētā termiņa beigām – Nepieļaujamība – Valsts tiesību normu, kurās paredzēts plašāks regulējums, nepiemērojamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1393/2007 19. panta 4. punkts)

1.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34. panta 2. punktā ietvertais pārsūdzēšanas jēdziens ir interpretējams tādējādi, ka tas ietver arī pieteikumu par pārsūdzības termiņa atjaunošanu, kad termiņš parastas pārsūdzības celšanai ir beidzies.

   Šīs regulas 34. panta 2. punktā nav paredzēts, ka atbildētājam ir jāveic papildu pasākumi, kas pārsniedz parasto rūpību, lai aizstāvētu savas tiesības būt informētam par citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma saturu. Runājot konkrētāk par pieteikumu par pārsūdzības termiņa atjaunošanu, ir jāprecizē, ka šāda pieteikuma mērķis ir atjaunot atbildētāju, kas tiesas sēdē nav ieradušies, pārsūdzības tiesības. Šajā ziņā, ciktāl atbildētājs no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nav zinājis par attiecīgo dokumentu laikus, lai varētu īstenot savas pārsūdzības tiesības, ja viņa izvirzītie pamati nešķiet pilnīgi nepamatoti un ja viņa pieteikums par pārsūdzības termiņa atjaunošanu ir iesniegts saprātīgā termiņā, citiem vārdiem, ja Regulas Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Regulu Nr. 1348/2000, 19. panta 4. punktā ietvertie nosacījumi ir izpildīti, pieteikums par pārsūdzības termiņa atjaunošanu nav uzskatāms par jaunu procedūru, kura pārsniegtu parasto rūpību atbildētāja, kas nav ieradies tiesas sēdē, tiesību uz aizstāvību īstenošanā.

   Ja tas nav izvirzījis savas tiesības lūgt atjaunot pārsūdzības termiņu, lai arī tam bija iespēja to darīt, un Regulas Nr. 1393/2007 19. panta 4. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, tad, pamatojoties uz Regulas Nr. 44/2001 34. panta 2. punktu, nevar atteikties izpildīt tam nelabvēlīgu aizmuguriski pieņemtu spriedumu.

   Savukārt aizmuguriski pieņemtu spriedumu nevar atzīt, ja atbildētājs, kas tiesas sēdē – no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ – nav bijis, ir iesniedzis pieteikumu par pārsūdzības termiņa atjaunošanu, kurš ticis noraidīts, lai gan Regulas Nr. 1393/2007 19. panta 4. punkta nosacījumi ir izpildīti.

   (sal. ar 40., 42.–47. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Regulu Nr. 1348/2000, 19. panta 4. punkta pēdējā daļa ir interpretējama tādējādi, ka atbilstoši tai ir izslēgta pieteikumu par pārsūdzības termiņa atjaunošanas režīmu regulējošo valsts tiesību normu piemērošana, ja ir beidzies termiņš šādu pieteikumu iesniegšanai, kas noteikts dalībvalsts paziņojumā, kas minēts šajā normā.

   Tādēļ ar tiesiskās noteiktības principu un Savienības regulu obligāto spēku būtu pretrunā minētajam pantam piešķirt tādu interpretāciju, ka šo pieteikumu vēl varētu iesniegt valsts tiesībās paredzētajā termiņā, taču saskaņā ar šīs regulas obligātu un tieši piemērojamu normu tas vairs nebūtu pieņemams.

   (sal. ar 57. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)