Apvienotās lietas C‑58/13 un C‑59/13

Angelo Alberto Torresi

un

Pierfrancesco Torresi

pret

Consiglio dell’Ordine degli Avvocati di Macerata

(Consiglio Nazionale Forense lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Personu brīva pārvietošanās — Pieeja advokāta profesijai — Iespēja reģistrāciju advokātu kolēģijas reģistrā atteikt dalībvalsts pilsoņiem, kuri advokāta profesionālo kvalifikāciju ieguvuši kādā citā dalībvalstī — Tiesību ļaunprātīga izmantošana”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 17. jūlija spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesa LESD 267. panta izpratnē – Jēdziens – Consiglio Nazionale Forense [Valsts advokātu kolēģijas padome] – Iekļaušana

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Interpretācijas jautājums, uz kuru jau atbildēts analoģiskā lietā – Ikvienas valsts tiesas tiesības lūgt nolēmuma sniegšanu – Jauna pieteikuma pieņemamība

   (LESD 267. pants)

3. Eiropas Savienības tiesības – No Savienības tiesību normas izrietošu tiesību ļaunprātīga izmantošana – Ļaunprātīgu rīcību raksturojoši darījumi – Vērā ņemamie faktori

4. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Advokāti – Profesijas pastāvīga praktizēšana dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija – Direktīva 98/5 – Atgriešanās mītnes dalībvalstī neilgi pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kāda citā dalībvalstī – Ļaunprātīga rīcība – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5 1. panta 1. punkts un 3. pants)

5. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Advokāti – Profesijas pastāvīga praktizēšana dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija – Direktīva 98/5 – 3. pants – Spēkā esamības pārbaude dalībvalstu nacionālās identitātes ievērošanas aspektā – Spēkā esamība

   (LES 4. panta 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5 3. pants)

1.  Lai noskaidrotu, vai iesniedzējiestāde ir uzskatāma par tiesu LESD 267. panta izpratnē, Tiesa ņem vērā virkni faktoru, kā, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās nolēmumi ir saistoši, vai tiesvedība tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga.

   Konkrēti prasība, ka iesniedzējiestādei jābūt neatkarīgai, nozīmē, ka tai jābūt pasargātai no ārējas iejaukšanās vai spiediena, kas varētu apdraudēt tās locekļu neatkarību tiem uzticēto strīdu izspriešanā.

   Turklāt, lai konstatētu, vai valsts iestāde, kurai likumā ir uzticētas dažāda rakstura funkcijas, ir atzīstama par tiesu LESD 267. panta izpratnē, ir jānoskaidro, konkrēti kāda rakstura funkcijas tā īsteno konkrētajā normatīvajā kontekstā, kurā tai jāvēršas Tiesā. Valstu tiesas ir tiesīgas vērsties Tiesā tikai tad, ja tām ir strīds jāizspriež tādā procesā, kura iznākumā paredzēts pieņemt lēmumu, kam ir tiesas nolēmuma iedaba.

   (sal. ar 17.–19. punktu)

2.  Saistībā ar prejudiciālo jautājumu pat tad, ja attiecīgais tiesību jautājums ir izspriests Tiesas judikatūrā, valstu tiesām joprojām ir visas tiesības vērsties Tiesā, ja tās to uzskata par lietderīgu, un tas, ka interpretēt lūgtās tiesību normas Tiesa jau ir interpretējusi, neliedz Tiesai spriest no jauna.

   (sal. ar 32. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 42.–46. punktu)

4.  Direktīvas 98/5 par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, 3. pants jāinterpretē tādējādi, ka par ļaunprātīgu rīcību nav uzskatāms tas, ka kādas dalībvalsts pilsonis dodas uz kādu citu dalībvalsti, lai tur, nokārtojis universitātes pārbaudījumus, iegūtu advokāta profesionālo kvalifikāciju, un pēc tam atgriežas savas pilsonības dalībvalstī, lai tur praktizētu advokāta profesijā ar profesionālo nosaukumu, kas iegūts dalībvalstī, kurā iegūta šī kvalifikācija.

   Proti, Direktīvas 98/5 mērķis ir atvieglot pastāvīgu advokāta profesijas praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta profesionālā kvalifikācija.

   Šajā ziņā dalībvalstu pilsoņu tiesības izvēlēties gan to dalībvalsti, kurā tie vēlas iegūt profesionālo kvalifikāciju, gan to, kurā tie iecerējuši praktizēt savu profesiju, ir nedalāmi saistītas ar Līgumos garantēto pamatbrīvību izmantošanu vienotajā tirgū.

   Tādējādi tas, ka kādas dalībvalsts pilsonis, kas šajā pašā valstī ieguvis universitātes diplomu, dodas uz kādu citu dalībvalsti, lai tur iegūtu advokāta profesionālo kvalifikāciju, un pēc tam atgriežas savas pilsonības dalībvalstī, lai tur praktizētu advokāta profesijā ar profesionālo nosaukumu, kas iegūts dalībvalstī, kurā iegūta šī kvalifikācija, ir viena no iespējamām situācijām, kad Direktīvas 98/5 mērķis tiek sasniegts, un pats par sevi nav uzskatāms par no Direktīvas 98/5 3. panta izrietošo tiesību veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīgu izmantošanu.

   Arī apstāklis, ka dalībvalsts pilsonis ir izvēlējies iegūt profesionālo kvalifikāciju nevis savas dzīvesvietas dalībvalstī, bet gan kādā citā dalībvalstī, lai tur gūtu labumu no labvēlīgākiem tiesību aktiem, pats par sevi neļauj secināt ļaunprātīgas tiesību izmantošanas esamību.

   Turklāt šo konstatējumu neliek apšaubīt apstāklis, ka pieteikums reģistrācijai uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes ārvalstu advokātu reģistrā ir iesniegts neilgi pēc profesionālā nosaukuma iegūšanas mītnes dalībvalstī. Proti, Direktīvas 98/5 3. pantā nebūt nav noteikts, ka advokāta, kurš vēlas praktizēt dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš ieguvis savu profesionālo kvalifikāciju, reģistrēšanās uzņemošās dalībvalsts kompetentajā iestādē varētu tikt pakārtota nosacījumam, ka jābūt pagājušam kādam laikposmam, kurā tas guvis advokāta praktisko pieredzi mītnes dalībvalstī.

   (sal. ar 47.–52. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

5.  Direktīvas 98/5 par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, 3. pants, ciktāl tajā ir ļauts, ka kādas dalībvalsts pilsoņi, kas advokāta profesionālo nosaukumu iegūst citā dalībvalstī, praktizēt advokāta profesijā savas pilsonības valstī ar mītnes dalībvalstī iegūto profesionālo nosaukumu, nespēj ietekmēt ne uzņemošās dalībvalsts politiskās un konstitucionālās pamatstruktūras, ne galvenās funkcijas LES 4. panta 2. punkta izpratnē.

   Proti, Direktīvas 98/5 3. pants attiecas vienīgi uz tiesībām iedibināties kādā dalībvalstī, lai tur praktizētu advokāta profesijā ar mītnes dalībvalstī iegūto profesionālo nosaukumu. Šajā tiesību normā netiek reglamentēta nedz pieeja advokāta profesijai, nedz praktizēšana šajā profesijā ar uzņemošajā dalībvalstī iegūtu profesionālo nosaukumu. No tā nenovēršami izriet, ka pieteikums reģistrācijai ārvalstu advokātu reģistrā, kas iesniegts pamatojoties uz Direktīvas 98/5 3. pantu, nav tāds, kas ļautu izvairīties no uzņemošās dalībvalsts tiesību aktu par pieeju advokāta profesijai piemērošanas.

   (sal. ar 56.–59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)