Lieta T‑465/12

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

AGC Glass Europe SA u.c.

pret

Eiropas Komisiju

“Konkurence — Administratīvais process — Automobiļu stiklu Eiropas tirgus — Lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, publicēšana — Pieteikuma par konfidencialitātes piemērošanu informācijai, kuru Komisija ir iecerējusi publicēt, noraidīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Konfidencialitāte — Dienesta noslēpums — Iecietības programma — Tiesiskā paļāvība — Vienlīdzīga attieksme”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums

1. Konkurence – Administratīvais process – Dienesta noslēpums – Uzklausīšanas amatpersona – Kompetence – Piemērojamība un ierobežojumi

   (LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 28. panta 2. punkts, Komisijas Lēmuma 2011/695 8. pants)

2. Konkurence – Administratīvais process – Apsūdzēto uzņēmumu sadarbība – Informācijas, kura ir brīvprātīgi paziņota Komisijai, lai saņemtu iecietības programmas piemērošanu, publicēšana – Ietekmes neesamība uz dalības pārkāpumā civiltiesiskajām sekām

   (LESD 101., 102. un 339. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 30. panta 2. punkts, Komisijas Paziņojumi 2002/C 45/03 un 2006/C 298/11)

3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Informācijas, kura ir brīvprātīgi paziņota Komisijai, lai saņemtu iecietības programmas piemērošanu, publicēšana – Paziņojumi par sadarbību – Piemērošanas joma – Aizliegums publiskot informāciju, kas ir ietverta lūgumos piemērot iecietību – Neesamība

   (LESD 101., 102. un 339. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 30. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojumu 2002/C 45/03 un 2006/C 298/11 6. un 31.–35. punkts)

1.  Saskaņā ar Lēmuma 2011/695 par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā 8. panta 2. punktu uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās izpaužas kā to tiesību normu piemērošana, ar kurām aizsargā uzņēmumus attiecīgās informācijas konfidenciālā rakstura dēļ. Uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās tātad ir domāta, lai pievienotu papildu kontroles stadiju, ko veic neatkarīga Komisijas struktūra. Šai struktūrai turklāt ir pienākums atlikt sava lēmuma spēkā stāšanos, tādējādi dodot iespēju attiecīgajam uzņēmumam vērsties pie pagaidu noregulējuma tiesneša, lai saņemtu izpildes apturēšanu atbilstoši nosacījumiem, kuri regulē šo tiesvedību.

   Līdz ar to ir jānodala tādu tiesību normu piemērošana, kuras attiecas uz informācijas pašas par sevi konfidenciālo raksturu, no vienas puses, no tām tiesību normām, uz kurām tiek izdarīta atsauce, lai panāktu, ka informācijai tiek piemērota konfidencialitāte, neatkarīgi no tā, vai šī informācija pati par sevi ir konfidenciāla rakstura, no otras puses. Šajā ziņā pieņemot, ka tādas informācijas publicēšana, uz kuru neattiecas dienesta noslēpums, varētu būt tādas tiesību normas pārkāpums, kura ietilpst otrajā no divām iepriekš minētajām kategorijām, šāds apstāklis nepadara iluzoru aizsardzību, kāda ir piešķirta ar tiesību normām attiecībā uz minēto noslēpumu. Pēc šāda pārkāpuma, pieņemot ka tas ir pierādīts, var tikt noteikti atbilstoši koriģējoši pasākumi, piemēram, zaudējumu atlīdzība, ja ir izpildīti nosacījumi par Savienības ārpuslīgumisko atbildību. Līdz ar to argumentu, kuri attiecas uz šo tiesību normu kategoriju, analīze pēc būtības ir ārpus mērķiem, kuri ir noteikti ar uzklausīšanas amatpersonai uzticētajiem darba uzdevumiem saskaņā ar Lēmuma 2011/695 8. pantu.

   (sal. ar 59. punktu)

2.  No 2002. un 2006. gada Paziņojumiem par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos izriet, ka tiem nav cita mērķa, kā vien paredzēt nosacījumus, kādos uzņēmums var saņemt vai nu atbrīvojumu no naudas soda, vai arī tā apmēra samazinājumu. Tādējādi šie paziņojumi attiecas vienīgi uz naudas sodu apmēru un tajos nav paredzētas nekādas citas priekšrocības, kuras varētu pieprasīt uzņēmums apmaiņā pret tā sadarbību. Šajās normās ir precizēts, ka fakts, ka uzņēmumam ir piešķirts atbrīvojums no naudas soda vai naudas soda samazinājums, to nepasargā no civiltiesiskajām sekām, kas ir saistītas ar tā dalību LESD 101. panta pārkāpumā.

   Šo paziņojumu par sadarbību priekšmets ir ieviest diferenciācijas politiku starp lēmuma, ar ko konstatē LESD 101. panta pārkāpumu, adresātiem atbilstoši intensitātei, kādā katrs ir sadarbojies, un vienīgi attiecībā uz naudas soda apmēru. Līdz ar to attiecīgie paziņojumi nav domāti, lai ietekmētu civiltiesību sekas, kādas rodas no uzņēmumu, kuri lūdz piemērot iecietību, dalības pārkāpumā.

   (sal ar 66., 67. un 73. punktu)

3.  No 2006. gada Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos 6. punkta izriet, ka uzņēmums neatrodas sliktākā stāvoklī iespējamās civilprasībās, kuras pret to būs uzsāktas, tikai tādēļ vien, ka tas brīvprātīgi ir rakstveidā iesniedzis Komisijai lūgumu piemērot iecietību, par ko varētu pieņemt lēmumu, uzdodot paziņot dokumentus. Saistībā ar šo gribu īpaši aizsargāt paziņojumus par iecietību Komisija 2006. gada Paziņojuma par sadarbību 31.–35. punktā pati sev ir paredzējusi speciālas normas, ar kurām ir regulēts, kā formulēt minētos paziņojumus, piekļuvi tiem un to izmantošanu. Šīs normas attiecas vienīgi uz dokumentiem un paziņojumiem, kuri var būt rakstveida vai ierakstīti, saņemti saskaņā ar 2002. vai 2006. gada Paziņojumu par sadarbību, un kuru izpaušanu Komisija parasti uzskata kā tādu, kas apdraud pārbaudes vai izmeklēšanas mērķus Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta izpratnē, kā tas ir norādīts minēto paziņojumu 32. un 40. punktā. Tātad šo normu mērķis un iedarbība nav tādi, kas liegtu Komisijai savā lēmumā, ar kuru tiek noslēgts administratīvais process, publicēt informāciju, kura tai ir nodota saistībā ar iecietības programmu, un šīs normas tāpat nerada tiesisko paļāvību šajā ziņā.

   Līdz ar to šāda publikācija, kas ir izdarīta, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 30. pantu, nav pretrunā tiesiskajai paļāvībai, uz kuru var pretendēt prasītājas saskaņā ar 2002. vai 2006. gada Paziņojumiem par sadarbību, kuri attiecas uz naudas soda apmēra aprēķināšanu un speciāli noteiktu dokumentu un paziņojumu apstrādi.

   Tādējādi Regulas Nr. 1049/2001 4. pants attiecas uz piekļuvi dokumentiem, kuri ietilpst izmeklēšanas lietas materiālos, izņemot lēmumu, kuru pieņem Komisija administratīvā procesa noslēgumā, kura saturs ir noteikts, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 30. pantu. Tādējādi Regulas Nr. 1049/2001 4. pants nevar radīt tiesisko paļāvību prasītājām attiecībā uz sabiedrībai pieejamo attiecīgā lēmuma redakciju.

   (sal. ar 70.–72. punktu)