Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62004CJ0292

    Sprieduma kopsavilkums

    Keywords
    Summary

    Keywords

    1. Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi

    (EKL 56. un 58. pants)

    2. Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā

    (EKL 234. pants)

    Summary

    1. EKL 56. un 58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie iestājas pret tādu nodokļu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, saņemot kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes, akcionāram, kas ir dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātājs, ir tiesības uz nodokļa atlaidi, kuras apmērs ir aprēķināts, vadoties no sadalāmajiem ienākumiem piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, ja sabiedrība, kas izmaksā dividendes, ir reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, bet šādu tiesību nav, ja minētā sabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī.

    Tāds nodokļu tiesiskais regulējums ir uzskatāms par brīvas kapitāla aprites ierobežojumu, jo tas var atturēt personas, kas ir attiecīgās dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātājas, ieguldīt kapitālu sabiedrībās, kas ir reģistrētas citās dalībvalstīs; šim regulējumam ir arī ierobežojoša iedarbība attiecībā uz šīm sabiedrībām, jo tas rada tām šķēršļus kapitāla piesaistei attiecīgajā dalībvalstī.

    Pat ja šī nodokļu tiesiskā regulējuma pamatā ir saikne starp fiskālo priekšrocību un kompensējošu nodokļu maksājumu, paredzot, ka akcionāram, kas ir attiecīgās dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātājs, piešķirtā nodokļa atlaide tiek aprēķināta, vadoties no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas šajā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai ir jāmaksā par sadalīto peļņu, tomēr šāds tiesiskais regulējums nešķiet nepieciešams, lai saglabātu valsts nodokļu režīma saskaņotību. Attiecībā uz mērķi novērst dubultu nodokļu uzlikšanu dividendēs izmaksātajai sabiedrības peļņai, piešķirot akcionāram, kas ir attiecīgās dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātājs un kam pieder citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības akcijas, nodokļa atlaidi, ko aprēķina, vadoties no nodokļa, kas attiecīgajai sabiedrībai jāmaksā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis šajā pēdējā dalībvalstī, netiktu apdraudēta valsts nodokļu režīma saskaņotība un tas būtu kapitāla aprites brīvību mazāk ierobežojošs pasākums.

    Attiecībā uz nodokļu ienākumu no dividendēm, ko izmaksājušas citās dalībvalstīs reģistrētas sabiedrības, samazināšanos jāatzīst, ka tā nav uzskatāma par primāru vispārējo interešu iemeslu, uz kuru varētu atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kas principā ir pretējs kādai pamatbrīvībai.

    (sal. ar 20., 23., 24., 28., 29., 30., 31. punktu un rezolutīvo daļu)

    2. EKL 234. pantā noteiktās kompetences īstenošanas ietvaros tikai izņēmuma gadījumos, piemērojot vispārējo tiesiskās drošības principu, kas ir raksturīgs Kopienas tiesību sistēmai, Tiesa var nolemt ierobežot ikvienas personas iespējas atsaukties uz interpretēto noteikumu, lai apšaubītu labticīgi izveidotas tiesiskās attiecības. Šāds ierobežojums ir pieļaujams tikai tajā pašā spriedumā, kurā ir lemts par pieprasīto interpretāciju. Patiešām, ir nepieciešams viens brīdis, lai noteiktu pieprasītās interpretācijas, ko kādai Kopienu tiesību normai sniedz Tiesa, iedarbību laikā. Šajā sakarā princips, ka ierobežojums ir pieļaujams tikai spriedumā, kurā ir lemts par pieprasīto interpretāciju, nodrošina šo tiesību vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un citām personām un īsteno no tiesiskās drošības principa izrietošās prasības.

    (sal. ar 34.–37. punktu)

    Top