Keywords
Summary

Keywords

Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Dalībvalstij adresēts Komisijas lēmums, ar ko pilnībā izbeidz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo palīdzību – Reģionālas iestādes celta prasība – Tiešas iedarbības neesamība – Nepieņemamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

Summary

Tādu teritoriālo valsts iestādi, kāda ir reģionālā iestāde, tieši neskar dalībvalstij adresēts Komisijas lēmums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu, ar ko noraidīts dalībvalsts iesniegtais lūgums pagarināt pieteikumu galīgo maksājumu saņemšanai iesniegšanas termiņu un ar ko pilnībā slēgts finanšu atbalsts, pamatojoties tikai uz izdevumiem, kas radušies līdz šim termiņam.

Šāds lēmums tieši skar minētās iestādes tiesisko stāvokli tikai tad, ja, attiecīgās dalībvalsts rīcībā šajā sakarā neesot diskrecionārai varai, šai iestādei, no vienas puses, nav pārskaitītas vēlāk atsauktās summas, kas ir līdzvērtīgas no ERAF konkrētā atbalsta ietvaros vēl nesaņemtajām summām un kas tādēļ pēc šī lēmuma pieņemšanas turpmāk būtu attiecināmas uz nepamatotiem izdevumiem, un, no otras puses, ir jāatmaksā nepamatoti saņemtās summas, kas līdzvērtīgas minētā atbalsta ietvaros jau saņemtajām summām, kas izmaksātas, lai segtu izdevumus, kuri atzīti par nepamatotiem. Šādas sekas neizriet ne no Komisijas lēmuma par ERAF finanšu atbalsta pārtraukšanu, ne no kādiem citiem Kopienu tiesību noteikumiem, kuru mērķis būtu reglamentēt šāda lēmuma iedarbību. Iespējamais lūgums atmaksāt valsts teritoriālai iestādei izmaksātos Kopienu līdzekļus ir nevis Komisijas lēmuma, bet saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalsts šajā nolūkā veikto darbību tiešs rezultāts ar mērķi izpildīt pienākumus, kas izriet no Kopienu tiesību aktiem šajā jomā.

(sal. ar 54., 57.–58. un 70. punktu)