Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32021R1060

Kopīgi noteikumi par ES fondiem (2021.–2027. gads)

Pēdējās pārskatīšanas datums:
30/03/2023
Sākotnējās izveides datums:
29/11/2021
Dokuments(-i), kuram(-iem) sagatavots šis kopsavilkums:
Autors:
Eiropas Savienības Publikāciju birojs
Atbildīgā(-ās) struktūra(-as):
Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

Kopīgi noteikumi par ES fondiem (2021.–2027. gads)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šajā regulā, kas pazīstama ar nosaukumu Kopīgo noteikumu regula, ir izklāstīts kopīgu finanšu noteikumu kopums, kas piemērojams šādiem Eiropas Savienības (ES) finansējuma avotiem, kā arī papildu kopīgi noteikumi, kas attiecas uz fondiem, kuri atzīmēti ar zvaigznīti (*):

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pieci politikas mērķi

ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZAF atbalsta šādus politikas mērķus:

  • konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot:
    • inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas,
    • reģionālo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju savienojamību;
  • zaļāka, mazoglekļa ekonomika, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot:
    • taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju,
    • zaļās investīcijas (saistībā uz dabas resursu saglabāšanu),
    • zilās investīcijas (attiecībā uz okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām),
    • aprites ekonomiku,
    • klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām,
    • risku novēršanu un pārvaldību;
    • ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs;
  • ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti;
  • sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;
  • iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

Klimata mērķi

Fondiem būtu jāpalīdz integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 30 % izdevumu tiek novirzīti klimata mērķu sasniegšanai. ES dalībvalstis jo īpaši sniedz informāciju par atbalstu vides un klimata mērķu sasniegšanai, savu ieguldījumu vispārējā mērķrādītāja sasniegšanā izsakot procentos no to kopējā ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu piešķīruma. Ja nav panākts pietiekams progress virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu, dalībvalsts un Eiropas Komisija ikgadējā izskatīšanas sanāksmē vienojas par korektīviem pasākumiem.

Galvenie principi

Dalībvalstis un Komisija īsteno budžeta piešķīrumus saskaņā ar tālāk tekstā aprakstītajiem principiem.

  • Dalīta pārvaldība starp Komisiju un dalībvalstīm. Darbības tiek plānotas kopīgi. Dalībvalstis atbild par darbību īstenošanu un izdevumu atlīdzināšanu atbalsta saņēmējiem, savukārt Komisija uzrauga īstenošanu, atlīdzina izdevumus dalībvalstīm un ir atbildīga par budžetu.
  • Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība. Dalībvalstis organizē un īsteno visaptverošu partnerību, kurā iesaista vismaz šādus partnerus:
    • reģionālās, vietējās, pilsētvides un citas publiskās iestādes;
    • ekonomiskos un sociālos partnerus;
    • attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas veicina sociālo iekļaušanu, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju;
    • pētniecības organizācijas un universitātes.
  • Horizontālie principi, kas nodrošina:
    • pamattiesību ievērošanu un atbilstību ES Pamattiesību hartai;
    • ka tiek ņemta vērā vīriešu un sieviešu līdztiesība, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un dzimumperspektīvas integrēšana, kā arī piekļūstamības nodrošināšana personām ar invaliditāti;
    • ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas laikā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Partnerības nolīgums

Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam.

Plānošana

Sadarbībā ar partneriem dalībvalstis sagatavo finansēšanas programmas laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, kas jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc partnerības nolīguma iesniegšanas. Regulā ir izklāstīti noteikumi par šādiem programmu veidošanas aspektiem:

  • saturs;
  • apstiprināšana;
  • grozīšana;
  • ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF kopīgs atbalsts;
  • resursu pārvietošana, t. sk. īpaši noteikumi par resursu pārvietošanu no ERAF un ESF+ uz TPF.

Teritoriālā attīstība

Tiek stiprināta integrētas teritoriālās attīstības pieeja, un to var atbalstīt jebkurā no šādiem veidiem:

  • integrētas teritoriālās investīcijas, kas ļauj dalībvalstīm kombinēt finansējumu no vairākiem fondiem, programmām vai vienas programmas prioritātēm, lai nodrošinātu integrētas stratēģijas īstenošanu konkrētā teritorijā;
  • sabiedrības virzīta vietējā attīstība – rīks, kas tiek izmantots apakšreģionu līmenī, papildinot vietējā līmeņa atbalstu, lai mobilizētu un iesaistītu vietējās kopienas un organizācijas, galveno uzmanību pievēršot:
    • spēju veidošanai;
    • darbību īstenošanai;
    • stratēģijas pārvaldībai, uzraudzībai un izvērtēšanai, tostarp komunikācijai starp ieinteresētajām personām;
  • citiem attiecīgās dalībvalsts izveidotiem teritoriālās attīstības rīkiem.

Tehniskā palīdzība

Pēc Komisijas iniciatīvas fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas, komunikācijas, redzamības un administratīvās un tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu, un attiecīgā gadījumā arī darbības trešās valstīs.

Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas ir vajadzīgas fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai, tostarp partneru spēju veidošanai un tādu funkciju veikšanai kā sagatavošana, apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija.

Pakalpojuma sniegšana

Dalībvalstis izveido sistēmu, kas tām ļauj uzraudzīt programmas sniegumu, ziņot par to un to izvērtēt. Snieguma satvarā ietilpst:

  • iznākuma un rezultātu rādītāji, kas saistīti ar izvēlētajiem konkrētajiem mērķiem;
  • starpposma rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2024. gada beigām attiecībā uz iznākuma rādītājiem;
  • mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2029. gada beigām attiecībā uz iznākuma un rezultātu rādītājiem.

Uzraudzība

  • Katra dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas izveido uzraudzības komiteju. Komitejas tiekas vismaz reizi gadā un pārskata programmas progresu tās mērķu sasniegšanā. Dalībvalsts nosaka komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo iestāžu un partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.
  • Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības. Reglaments regulē balsstiesību izmantošanu un sīkāk nosaka procedūru uzraudzības komitejā.
  • Komisijas pārstāvji piedalās kā uzraudzītāji un padomdevēji.
  • Starp Komisiju un katru dalībvalsti reizi gadā organizē izskatīšanas sanāksmes nolūkā pārbaudīt katras programmas sniegumu.

Novērtējums

Dalībvalstis vai to vadošās iestādes izvērtē programmas, izmantojot funkcionāli neatkarīgu ekspertu pakalpojumus, nolūkā uzlabot programmu kvalitāti un īstenošanu.

Komisija līdz 2024. gada beigām veic katra fonda vidusposma izvērtējumu un līdz 2031. gada 31. decembrim veic retrospektīvu izvērtējumu. Izvērtējumā tiek aplūkoti šādi kritēriji:

  • efektivitāte;
  • lietderīgums;
  • piemērotība;
  • saskanība;
  • ieguvums Savienībai.

Izvērtējumos var ņemt vērā arī iekļautību, nediskrimināciju un redzamību.

Turklāt dalībvalstis līdz 2029. gada 30. jūnijam katrai programmai veic izvērtēšanu, lai novērtētu tās ietekmi.

Redzamība

Katra dalībvalsts nodrošina gan atbalsta redzamību visās aktivitātēs, kas saistītas ar fondu atbalstītajām darbībām, gan arī komunikāciju ar ES iedzīvotājiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts.

Saņēmēji un finanšu instrumentus īstenojošas struktūras jo īpaši atzīst no fondiem saņemto atbalstu saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem; ja tas netiek darīts, vadošā iestāde var piemērot pasākumus un atcelt līdz pat 3 % no atbalsta no fondiem attiecīgajai darbībai.

Finansiāls atbalsts

ES finansiālo ieguldījumu var veikt jebkurā no šādiem veidiem:

  • finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām un pamatojas vai nu uz nosacījumu izpildi, vai arī uz rezultātu sasniegšanu;
  • tā atbalsta atlīdzināšana, ko dalībvalstis sniedz saņēmējiem;
  • vadošo iestāžu programmieguldījumu finanšu instrumentos atlīdzināšana;
  • attiecināmās vienības izmaksas;
  • fiksētas summas maksājumi, kas ir skaidri noteikti iepriekš;
  • vienotas likmes finansējums, kas ir skaidri noteikts iepriekš;
  • iepriekš minēto veidu kombinācija.

Dalībvalstis fondu līdzekļus izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, finanšu instrumenti vai godalgas (vai šo veidu kombinācija).

Atbilstība

Izdevumu attiecināmību nosaka saskaņā ar valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai konkrētu fondu regulās ir paredzēti īpaši noteikumi.

Šādas izmaksas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no fondiem:

  • parāda procenti, ar nelieliem izņēmumiem;
  • zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem vai 15 % attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas (šis nosacījums nav piemērojams, ja projekts ietver vides aizsardzību);
  • pievienotās vērtības nodoklis (PVN, bet ar šādiem izņēmumiem:
    • attiecībā uz darbībām, kuru vērtība nepārsniedz 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN),
    • attiecībā uz darbībām, kuru vērtība pārsniedz 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN), ja PVN nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem,
    • attiecībā uz dažiem nelieliem projektu fondiem un investīcijām Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) ietvaros.

Konkrētu fondu regulas var noteikt papildu izmaksas, kas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no konkrētā fonda.

Pārvaldība un kontrole

Dalībvalstīm ir savu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas, kas rezultatīvi darbojas, un tās cita starpā atbild par:

  • programmu darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un detalizētām galvenajām prasībām;
  • Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumības nodrošināšanu;
  • pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu un labošanu un ziņošanu par tiem;
  • uzraudzības sistēmas un datu par rādītājiem kvalitātes, precizitātes un ticamības nodrošināšanu;
  • informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp saņēmējiem un programmas iestādēm, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas;
  • informācijas publicēšanas nodrošināšanu;
  • tādu sistēmu un procedūru ieviešanu, ar ko nodrošina, ka tiek glabāti visi dokumenti, kas nepieciešami revīzijas liecības vajadzībām.

Komisija cita starpā:

  • pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir rezultatīvas, efektīvas un atbilstīgas pārvaldības un kontroles sistēmas;
  • veic revīzijas līdz triju gadu laikā pēc pārskatu akceptēšanas, izņemot darbības, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.

Vadošās iestādes cita starpā atbild par:

  • darbību atlasīšanu;
  • programmas pārvaldības īstenošanu;
  • uzraudzības komitejas darba atbalstīšanu;
  • starpniekstruktūru pārraudzību;
  • datu par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām, drošu ierakstīšanu.

Regulā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par revīzijām, kuras veic valstu revīzijas iestādes, tostarp par:

  • darbību revīzijām;
  • vienotas revīzijas kārtību;
  • paļaušanos uz valstu pārvaldības sistēmām, piemērojot uzlabotus samērīgus pasākumus.

Finanšu pārvaldība

Regulā ir izklāstīti detalizēti noteikumi, tostarp attiecībā uz:

  • budžeta saistībām;
  • atmaksāšanu;
  • noteikumiem par maksājumiem dalībvalstīm;
  • maksājumu veidiem un kopīgiem noteikumiem par maksājumiem;
  • ES ieguldījumu, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm un pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām
  • pārtraukšanu un apturēšanu;
  • pārskatu saturu, iesniegšanu un izskatīšanu;
  • atlikuma aprēķināšanu;
  • finanšu korekcijām;
  • saistību atcelšanas principiem, noteikumiem, procedūrām un izņēmumiem.

Finanšu shēma

ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visos NUTS klasifikācijas 2. līmeņa reģionos, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2016/2066 (skatīt kopsavilkumu).

Resursus no ERAF un ESF+ sadala starp šādām trim reģionu kategorijām:

  • mazāk attīstīti reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs (t. i., visās 27 dalībvalstīs);
  • pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs;
  • vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs.

Kohēzijas fonda atbalstu sniedz dalībvalstīm, kurās nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis un aprēķināts, pamatojoties uz ES rādītājiem par 2015.–2017. gadu, ir mazāks nekā 90 % no vidējā nacionālā kopienākuma uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs tajā pašā pārskata periodā.

Regulā ir izklāstīti arī noteikumi attiecībā uz:

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome šo regulu pārskata līdz 2027. gada 31. decembrim.

Papildu elastība nolūkā novērst Krievijas pret Ukrainu vērstās militārās agresijas sekas

Ar FAST-CARE grozījumiem (Regula (ES) 2022/2039) groza kopīgo noteikumu regulas par ES fondu izmantošanu attiecībā uz diviem budžeta periodiem – laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam (Regula (ES) Nr. 1303/2013 – skatīt kopsavilkumu) un laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam (Regula (ES) 2021/1060).

Attiecībā uz 2021.–2027. gada kopīgo noteikumu regulu FAST-CARE grozījumu mērķis ir mazināt slogu dalībvalstu budžetiem un atvieglot to darbību īstenošanu, ar kurām risina Krievijas agresijas izraisītās problēmas.

Grozījumu regulā ir iekļauti šādi noteikumi.

  • Ar to palielina priekšfinansējuma likmi ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmām saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” par 0,5 % 2022. gadā un 0,5 % 2023. gadā no kopējā fondu atbalsta, kas noteikts lēmumā par programmas apstiprināšanu visās dalībvalstīs.
  • Līdz 2024. gada 30. jūnijam ES līdzfinansējuma likme var sasniegt 100 % atsevišķām prioritātēm, kas noteiktas programmās un kas atbalsta darbības, kuras veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju. Vismaz 30 % no prioritātes atbalsta jāpiešķir saņēmējiem, kas ir vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās. Kopējā summa, kas ieplānota šajās prioritātēs dalībvalstī, nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā sākotnējā piešķīruma no ERAF un ESF+. Līdzfinansējuma likme līdz 100 % apmērā tiks pārskatīta līdz 2024. gada 30. jūnijam.
  • Ar jaunu pantu (118.a pants) piešķir tiesības saņemt atbalstu 2021.–2027. gada plānošanas periodā darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR un kuras tika atlasītas atbalstam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un ir uzsāktas pirms 2022. gada 29. jūnija, un ļauj vadošajai iestādei tieši piešķirt atbalstu, ja ir izpildīti daži svarīgi nosacījumi.
  • Ar to arī atjaunina Regulas (ES) 2021/1060 I pielikuma I tabulu, lai iekļautu pakāpeniskas darbības, kuras citādi nebūtu tiesīgas saņemt atbalstu 2021.–2027. gada periodā.

Atbalsts cenas ziņā pieejamai enerģijai (SAFE)

Grozījumu Regula (ES) 2023/435 ir daļa no būtiskākām politikas izmaiņām nolūkā risināt problēmas saistībā ar ES enerģētisko atkarību no Krievijas.

Ar to cita starpā groza 2014.–2020. gada kopīgo noteikumu regulu par ES fondu izmantošanu (Regula (ES) Nr. 1303/2013), lai novērstu sekas, ko izraisa enerģijas cenu pieaugums visās dalībvalstīs saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Ar to arī groza 2021.–2027. gada kopīgo noteikumu regulu, ļaujot dalībvalstīm izmantot līdz 7,5 % no 2021.–2027. gada kohēzijas politikas piešķīruma, lai veicinātu REPowerEU mērķu sasniegšanu. Šādiem pasākumiem būtu arī turpmāk jāatbilst īpašajiem fondu noteikumiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Ar Regulu (ES) 2023/435 groza arī šādus tiesību aktus:

  • Atveseļošanas un noturības mehānismu, konkrēti, atveseļošanas un noturības plānos iekļaujot nodaļu par REPowerEU (Regula (ES) 2021/241);
  • Brexit korekcijas rezervi (Regula (ES) 2021/1755);
  • direktīvu, ar ko izveido emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (Direktīva 2003/87/EK).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 1. jūlija.

KONTEKSTS

Skatīt arī saistītos tiesību aktus:

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159.–706. lpp.).

Regulas (ES) 2021/1060 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1.–49. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1.–20. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21.–59. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60.–93. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94.–158. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320.–469. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.03.2023

Augša