This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Local border traffic at external land borders
Vietējā pierobežas satiksme pie ārējām sauszemes robežām
Vietējā pierobežas satiksme pie ārējām sauszemes robežām
Tajā ir izklāstīts vietējās pierobežas satiksmes režīms pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ieviests vietējās pierobežas satiksmes atļauja šādam mērķim.
Ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi
Vietējā pierobežas satiksme attiecas uz regulāru un biežu ES ārējās pierobežas šķērsošanu, ko leģitīmiem nolūkiem veic kaimiņos esošās ārpussavienības valsts pilsoņi ES pierobežās.
Šie pierobežas iedzīvotāji var šķērsot ES dalībvalsts ārējo sauszemes pierobežu, ja:
Šīm personām ir atļauts uzturēties pierobežas zonā maksimālo ilgumu, kāds atrunāts divpusējā nolīgumā star ES dalībvalsti un kaimiņos esošo ārpussavienības valsti. Šo personu uzturēšanās nedrīkst pārsniegt 3 mēnešus.
Tas attiecas uz Islandi un Norvēģiju, jo tās piedalās Šengenas acquis izveidē (t. i., esošajiem ES tiesību aktiem par Šengenas zonu — zonu Eiropā bez iekšējām robežām, kad iedzīvotāji, daudzi ārpussavienības valstu pilsoņi un tūristi var brīvi pārvietoties, neveicot pārbaudes uz robežas), kā arī Šveici un Lihtenšteinu. Tas nav attiecināms uz Īriju un Apvienoto Karalisti (1).
Atļaujas
Pierobežas iedzīvotājiem izsniedz pierobežas satiksmes atļauju, kas ir derīga no 1 līdz 5 gadiem.
Šīm atļaujām ir tādi paši aizsardzības elementi kā uzturēšanās atļaujām.
Nodevas ir līdzvērtīgas tām, kas maksājamas par īstermiņa daudzkārtējas ieceļošanas vīzu. Tomēr ES dalībvalstīm ir tiesības samazināt nodevas vai pat atteikties no tām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1954, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1030/2002 par uzturēšanās atļauju ES formu trešo valstu pilsoņiem, vietējās pierobežas satiksmes atļauju aizsardzības elementi tiek saskaņoti ar uzturēšanās atļauju elementiem, lai padarītu tos drošāku un novērstu krāpniecību. Regulas (ES) 2017/1954 pielikumā ir norādītas tehniskās specifikācijas kartes priekšpuses un aizmugures formātam. Šīs specifikācijas ietver personas fotogrāfiju, kas drošā veidā iestrādāta kartes korpusā un aizsargāta ar difraktīvu optiski mainīgo zīmi, materiālu, no kāda karte ir izgatavota (polikarbonāts vai līdzvērtīgs sintētisks polimērs), un krāsa, drukas process un izmantojamās metodes.
Nolīgumi par vietējās pierobežas satiksmes režīma ieviešanu
ES dalībvalstis var noslēgt nolīgumus par vietējo pierobežas satiksmi ar kaimiņos esošajām ārpussavienības valstīm. Tas var arī uzturēt esošos nolīgumus, ja tie atbilst šai regulai. Turklāt ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ārpussavienības valstis ievēro savstarpīguma principu un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi ES pilsoņiem, kur vēlas ceļot uz to pierobežas zonu.
Ar šiem nolīgumiem pierobežas iedzīvotājiem ir iespēja izmantot:
ES dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ja vietējās pierobežas satiksmes režīms tiek izmantots nepareizi. Šādas sankcijas var būt atļaujas atcelšana vai atsaukšana.
Kaļiņingradas apgabala un konkrētu Polijas administratīvo rajonu iekļaušana atbilstīgajā pierobežas zonā
Ar šo Regulu tika grozīta Regula (ES) Nr. 1342/2011 attiecībā uz Kaļiņingradas apgabala un dažu Polijas administratīvo rajonu iekļaušanu atbilstīgajā pierobežas zonā divpusējam nolīgumam starp Poliju un Krieviju. Šis divpusējs nolīgums ir atlikts kopš 2016. gada 4. jūlija.
2016. gada Komisijas paziņojums
2015. gadā vairāk nekā 50 miljonu ārpussavienības pilsoņu apmeklēja ES, kas ietver vairāk nekā 200 miljonus robežšķērsošanas gadījumu pie Šengenas zonas ārējām robežām. Papildus šai regulārajai ceļošanas plūsmai konflikts Tuvajos un Vidējos Austrumos un citviet 2015. gadā vien radīja 1,8 miljonus neregulāru robežšķērsošanas gadījumu pie Eiropas ārējām robežām. Paturot prātā šos ciparus un ņemot vērā teroristu uzbrukumus 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā, Eiropas Komisija izdeva paziņojumu, kurā minētas iespējas, kā esošās un nākotnes informācijas sistēmas varētu uzlabot gan ārējo robežu pārvaldību, gan iekšējo drošību Eiropas Savienībā. Balstoties uz to, ir uzsākts darbs pie ES datu pārvaldības arhitektūras uzlabošanas, lai garantētu pilnu atbilstību pamata tiesībām, it īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.
Tā ir piemērojama kopš 2007. gada 19. janvāra.
Plašāka informācija:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1.–22. lpp.). Teksts publicēts atkārtoti ar labojumiem (OV L 29, 3.2.2007., 3.–9. lpp.)
Regulas (EK) Nr. 1931/2006 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas (COM(2016) 205 final, 6.4.2016.)
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Par to, kā tiek īstenota un darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1342/2011 (2011.gada 13.decembris), ar ko Regulu (EK) Nr.1931/2006 groza attiecībā uz Kaļiņingradas apgabala un dažu Polijas administratīvo rajonu iekļaušanu atbilstīgajā pierobežas zonā, un uz tās pamata noslēgtais Polijas un Krievijas Federācijas divpusējais līgums (COM(2014) 74 final, 19.2.2014.)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Otrais ziņojums par Regulā Nr. 1931/2006 noteiktā vietējās pierobežas satiksmes režīma īstenošanu un darbību (COM(2011) 47 galīgā redakcija, 9.2.2011.)
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par vietējās pierobežas satiksmes režīma īstenošanu un darbību, kurš ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) No 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām (COM(2009) 383 galīgā redakcija, 24.7.2009.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1.–7. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Pēdējo reizi atjaunots: 04.05.2020
(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).