Regulējums ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienības izvērtēšanai

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to izveido Eiropas Savienības (ES) regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Ar šo regulu izveido:

• iespēju ES dalībvalstīm izveidot paredzamus, prognozējamus un nediskriminējošus mehānismus ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI)* izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.
• sadarbības procedūras starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju saistībā ar ĀTI, kuri varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību;
• iespēju Komisijai sniegt atzinumus un dalībvalstīm sniegt komentārus par šiem ieguldījumiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šo tiesību aktu nesaskaņo valstu izvērtēšanas* sistēmas. Nekas neierobežo katras dalībvalsts tiesības izlemt, vai ieviest vai neieviest valsts izvērtēšanas mehānismu, kā arī vai izvērtēt vai neizvērtēt konkrētus ĀTI.

Dalībvalstis:

• var uzturēt, grozīt vai ieviest ĀTI izvērtēšanas mehānismus*;
• var izlemt, vai izmantot ĀTI izvērtēšanas mehānismus, un, ja nolemj izmantot, jāievēro šādas prasības:
  • jānodrošina, lai šie mehānismi ir pārredzami un nepieļauj diskrimināciju starp ārpussavienības valstīm, aizsargā konfidenciālu informāciju, tostarp sensitīvu komercinformāciju, un ievēro noteiktos termiņus;
  • nodrošina iespēju ārvalstu ieguldītājiem attiecībā uz izvērtēšanas lēmumiem izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus;
  • jāievieš pasākumi, kas ir nepieciešami, lai identificētu un novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu;
  • līdz 2019. gada 10. maijam jāpaziņo Komisijai par saviem esošajiem izvērtēšanas mehānismiem un par visiem jauniem pieņemtiem izvērtēšanas mehānismiem 30 dienu laikā pēc to stāšanās spēkā;
• katru gadu līdz 31. martam Komisijai jāiesniedz gada ziņojums, kurā ir iekļauta informācija par tās teritorijā veiktajiem ĀTI iepriekšējā kalendārā gadā;
• tāpat kā Komisija, norīko kontaktpunktus šā tiesību akta īstenošanai.

Nosakot, vai ĀTI varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var apsvērt ĀTI iespējamo ietekmi cita starpā uz:

• kritisko infrastruktūru neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai virtuāla, tostarp uz enerģijas, transporta, aizsardzības, vēlēšanu vai finanšu infrastruktūru, kā arī cita veida infrastruktūru;
• kritiskām tehnoloģijām un divējāda lietojuma precēm, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku un biotehnoloģijām;
• kritisku resursu piegādi, tostarp energopiegādi vai izejvielu piegādi, kā arī pārtikas nodrošinājumu;
• piekļuvi sensitīvai informācijai, tostarp personas datiem;
• plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;
• kā arī to, vai:
  • ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē ārpussavienības valsts valdība, tostarp valsts struktūras vai bruņotie spēki;
  • ārvalstu ieguldītājs jau ir bijis iesaistīts darbībās, kas ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību kādā dalībvalstī;
  • pastāv nopietns risks, ka ārvalstu ieguldītājs iesaistīsies nelikumīgās vai noziedzīgās darbībās.

Kad dalībvalsts izvērtē ĀTI, saskaņā ar sadarbības mehānismu:

• dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu, pēc iespējas drīzāk ir jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par ĀTI, kas tiek izvērtēti;
• citas dalībvalstis var iesniegt komentārus, ja tās uzskata, ka ĀTI varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību;
• Komisija var sniegt atzinumu, ja tā uzskata, ka ĀTI varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī;
• Komisijai jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, ka ir iesniegti komentāri vai sniegts atzinums.

Ja kādu ĀTI nav izvērtējusi dalībvalsts, kurā tas veikts, cita dalībvalsts var iesniegt komentārus, ja tā uzskata, ka ĀTI varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību. Komisija var sniegt atzinumu, ja tā uzskata, ka varētu tikt ietekmēta vairāk nekā viena dalībvalsts.

Komisija var sniegt atzinumu dalībvalstij, kur tiek plānots ieguldīt ĀTI vai kur tie ieguldīti, ja tā uzskata, ka šādi ieguldījumi varētu ietekmēt ES interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Pašreizējā sarakstā, kuru Komisija var grozīt, izdodot deleģēto aktu, ir norādīti šādi ES interešu projekti un programmas:

• Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas programmas (Galileo programmu, un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests);
• Copernicus;
• Sagatavošanas darbība – Jaunās ES GOVSATCOM programmas sagatavošana;
• ES kosmosa programma;
• Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”
• “Apvārsnis Eiropa”;
• Euratom pētniecības un mācību programma 2021.–2025. gadam;
• Eiropas telekomunikāciju tīkl transportam;
• Eiropas telekomunikāciju tīkli enerģijai;
• Eiropas telekomunikāciju tīkl transportam tagad aizstāti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;
• programma “Digitālā Eiropa”;
• Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma tagad aizstāta ar Eiropas Aizsardzības fondu;
• sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai;
• pastāvīgā strukturētā sadarbība;
• ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums;
• programma “ES – veselībai”.

Dalībvalstīm, ziņojot par ĀTI izvērtēšanu vai pēc tam, kad no Komisijas vai citas dalībvalsts saņemts informācijas sniegšanas pieprasījums, bez liekas kavēšanās jāsniedz šāda informācija:

• ārvalstu ieguldītāja īpašumtiesību struktūra;
• aptuvenā ĀTI vērtība;
• ārvalstu ieguldītāja un mērķa uzņēmuma produkti, pakalpojumi un darījumi;
• dalībvalstis, kurās uzņēmums, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, veic attiecīgos darījumus;
• ieguldījumu finansējuma izcelsme;
• datums, kad ir plānots īstenot ĀTI vai kad tie ir īstenoti.

Komisija:

• glabā un pastāvīgi atjaunina valstu izvērtēšanas mehānismu sarakstu;
• var izmantot konsultācijas, ko sniedz ekspertu grupa, kura specializējusies ĀTI izvērtēšanas jomā;
• katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstu valdībām (pirmais gada pārskats publicēts 2021. gadā);
• līdz 2023. gada 12. oktobrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem sniedz ziņojumu Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, kurā vispārīgi izvērtēta šī tiesību akta darbība un efektivitāte;
• izmanto savas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2020. gada 11. oktobra.

KONTEKSTS

• Reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, lai ieviestu pasākumus krīzes ietekmes mazināšanai, Eiropas Komisija pieņēma norādījumus dalībvalstīm par TĀI un kapitāla brīvu apriti no trešajām valstīm un Eiropas stratēģisko līdzekļu aizsardzību.
• Reaģējot uz Krievijas neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, ko aktīvi atbalstīja Baltkrievija, Komisija 2022. gada 5. aprīlī publicēja norādes dalībvalstīm par to, kā novērtēt un novērst draudus ES drošībai un sabiedriskajai kārtībai no Krievijas un Baltkrievijas ieguldījumiem.

Plašāka informācija:

• Pilnībā sāk darboties ES mehānisms ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai (Eiropas Komisija);
• Ieguldījumu izvērtēšana (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I, 21.3.2019., 1.–14. lpp.).

Regulas (ES) 2019/452 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Paziņojums Norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti no trešām valstīm, un Eiropas stratēģisko aktīvu aizsardzību pirms Regulas (ES) 2019/452 (ĀTI izvērtēšanas regulas) piemērošanas (OV C 99I, 26.3.2020., 1.–5. lpp.).

Komisijas paziņojums Norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem no Krievijas un Baltkrievijas saistībā ar militāro agresiju pret Ukrainu un ierobežojošiem pasākumiem, kas noteikti nesenajās Padomes regulās par sankcijām (Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.), un tās grozījumi, kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.) un tās grozījumi.) (OV C 151I, 6.4.2022., 1.–12. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 07.01.2022