Pastiprināta Šengenas Informācijas sistēma

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to ārpussavienības valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi

Regula (ES) 2018/1861 par Šengenas informācijas sistēmas izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu

Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās

KĀDS IR ŠO REGULU MĒRĶIS?

Šengenas informācijas sistēma (SIS), kas tika izveidota 1995. gadā pēc iekšējās robežkontroles atcelšanas Eiropas Savienībā (ES), ir lielapjoma datubāze, ar kuru atbalsta ārējās robežkontroles un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību starp Šengenas nolīgumu noslēgušajām dalībvalstīm (patlaban tās ir 25 ES dalībvalstis un četras asociētās valstis).

Šīs trīs regulas ir izstrādātas, lai pastiprinātu SIS II sistēmu, kas tika izveidota 2006. gadā un darbojas kopš 2013. gada, jo īpaši, ņemot vērā migrācijas un drošības problēmas. Ar tām aizstāj šādus tiesību aktus: Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Regulu (EK) Nr. 1987/2006, kā arī Lēmumu 2007/533/TI.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sistēmas uzbūve

SIS veido:

• centrālā sistēma (centrālā SIS), ko veido:
  • tehniskā nodrošinājuma vienība (CS-SIS), kurā ietverta datubāze (SIS datubāze), kas veic tehniskās uzraudzības un administratīvos uzdevumus, tostarp rezerves CS-SIS,
  • vienota valsts saskarne (NI-SIS);
• valsts sistēma (N.SIS) katrā valstī, lai sazinātos ar centrālo SIS, tostarp vismaz viena valsts vai kopīgota rezerves N.SIS. N.SIS var ietvert datu datni (“valsts kopija”), kas ir pilnīga vai daļēja SIS datubāzes kopija. Datu datnes nevar meklēt citā N.SIS, ja vien attiecīgā valsts nav piekritusi datņu koplietošanai;
• CS-SIS, rezerves CS-SIS un NI-SIS savstarpējās komunikācijas infrastruktūra nodrošina SIS datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un to apmaiņu ar papildinformācijas pieprasījuma par valsts ziņojumiem (SIRENE) biroju.

Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA):

• atbild par centrālās SIS darbības pārvaldību;
• veic uzturēšanas darbus un tehniskus pielāgojumus kas vajadzīgi centrālās SIS raitai darbībai;
• īsteno tehniskus risinājumus nolūkā pastiprināt centrālās SIS nepārtrauktu pieejamību;
• izņēmuma apstākļos var uz laiku izstrādāt SIS datubāzes papildu kopiju;
• publicē N.SIS biroju un SIRENE biroju sarakstu.

SIS procesuālās normas paredz, ka:

• brīdinājumi* ir jāglabā SIS tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ir ievadīti;
• brīdinājumus noteiktos periodos pārskata. Tad dalībvalsts var lemt par to pagarināšanu. Pretējā gadījumā brīdinājumi tiek automātiski dzēsti. Pārskatīšanas periodi ir šādi:
  • pieci gadi: brīdinājumi par personām, kuras meklē, lai apcietinātu, nolūkā nodot vai izdot, un pazudušām personām, kas jāaizsargā vai nav jāaizsargā,
  • trīs gadi: brīdinājumi par personām, ko meklē, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā, un par nezināmām meklētām personām, brīdinājumi par atgriešanu un brīdinājumi par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu; tomēr, ja valsts lēmumā, kas ir brīdinājuma par atgriešanu vai brīdinājuma par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu pamatā, ir noteikts garāks derīguma termiņš kā trīs gadi, brīdinājumu pārskata piecu gadu laikā,
  • viens gads: brīdinājumi par riskam pakļautiem bērniem, neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzībai, un personām saistībā ar diskrētām, izmeklēšanas un īpašām pārbaudēm,
  • 10 gadi: brīdinājumi par priekšmetiem saistībā ar īpašām pārbaudēm vai priekšmetiem, ko meklē, lai izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā; Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktus, lai noteiktu īsākus pārskatīšanas periodus konkrētām brīdinājumu par priekšmetiem kategorijām;
• sistēmā ievadāmo datu kategorijām jābūt tādām, lai tās palīdzētu galalietotājiem identificēt personu un ātri pieņemt lēmumus; tās ietver datu minimuma kopumu (uzvārds, dzimšanas datums, brīdinājuma iemesls un veicamā darbība) un citus datus, piemēram, nodarījuma veidu, fotogrāfijas un daktiloskopisko* informāciju, ja tā pieejama;
• izmantojot biometriskos un daktiloskopiskos datus, ir jāievēro ES tiesību akti un pamattiesības, kā arī jānodrošina atbilstība minimālajiem kvalitātes standartiem un tehniskajām specifikācijām;
• konkrētajam gadījumam ir jābūt atbilstīgam, piemērotam un pietiekami svarīgam, lai brīdinājumu iekļautu SIS (piemēram, šādiem kritērijiem atbilst brīdinājums par teroristisku nodarījumu);
• vienīgi izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst datus, ko tā ievadījusi SIS;
• valsts, kas uzskata, ka rīcība brīdinājuma gadījumā ir nesaderīga ar tās valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai tās būtiskām interesēm, brīdinājumam var pievienot atzīmi*. Šādi tā norāda, ka tā savā teritorijā attiecīgajā jautājumā neveiks nekādas darbības.

Izmaksas

• ES budžets aptver centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras darbības, uzturēšanas un izstrādes izmaksas.
• Dalībvalstis sedz savas N.SIS darbības, uzturēšanas un izstrādes izmaksas.

Katras regulas galvenie aspekti

Ar Regulu (ES) 2018/1860 pastiprina ES atgriešanas politikas īstenošanu un efektivitāti.

• Ar to pieņem kopīgus noteikumus un procedūras brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei un papildinformācijas apmaiņai par ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi*.
• Tajā noteikts, ka valstu iestādēm jāievada brīdinājumi, tiklīdz ir izdoti attiecīgie atgriešanas lēmumi.
• Ar to nosaka brīdinājumā iekļaujamo datu kategorijas.
• Ar to pieņem saskaņotas procedūras attiecībā uz:
  • atgriešanās apstiprinājumu, kas ļauj pārbaudīt, vai atgriešanas lēmums ir izpildīts, un, ja tā nav – paziņot par to attiecīgajām iestādēm;
  • brīdinājumu dzēšanu, lai nodrošinātu, ka pēc ārpussavienības valsts valstspiederīgā izbraukšanas attiecīgā gadījumā nekavējoties piemēro ieceļošanas aizliegumu;
  • obligātu apspriešanos starp valstu iestādēm:
    • pirms uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas piešķiršanas vai pagarināšanas ārpussavienības valsts valstspiederīgajam, uz kuru citā dalībvalstī attiecas atgriešanas brīdinājums, ko papildina ieceļošanas aizliegums,
    • pirms brīdinājuma ievadīšanas par atgriešanas lēmumu attiecībā uz ārpussavienības valsts valstspiederīgo, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ko piešķīrusi cita dalībvalsts, vai ja par to kļūst zināms vēlāk.

Regula (ES) 2018/1861 attiecas uz SIS izmantošanu ieceļošanas aizliegumiem.

• Ar to pieņem nosacījumus un procedūras brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei un papildinformācijas* apmaiņai par ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuriem atteikta ieceļošana vai tiesības uzturēties ES.
• Ar to nosaka brīdinājumā iekļaujamo datu kategorijas.
• Ar to ievieš saskaņotas procedūras:
  • brīdinājuma obligātai ievadīšanai gadījumā, ja ārpussavienības valsts valstspiederīgajam atsaka ieceļošanu vai tiesības uzturēties, jo tas rada drošības apdraudējumu vai tam piemērots ierobežojošs rīkojums, kas liedz ieceļot dalībvalstī vai ceļot tranzītā caur to,
  • brīdinājumu ievadīšanai par ārpussavienības valsts valstspiederīgajiem, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā,
  • attiecībā uz valstu iestāžu obligātu apspriešanos pirms uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas piešķiršanas vai pagarināšanas ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuriem atteikta ieceļošana vai uzturēšanās citā dalībvalstī, un pirms vai pēc brīdinājuma ievadīšanas par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu attiecībā uz ārpussavienības valsts valstspiederīgo, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ko piešķīrusi cita dalībvalsts.
• Ar to ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem garantē tiesības rakstveidā tikt informētiem, ja uz tiem attiecas brīdinājums.

Ar Regulu (ES) 2018/1862 uzlabo un paplašina SIS izmantošanu sadarbībai starp policiju un tiesu iestādēm.

• Ar to pieņem nosacījumus un procedūras brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei SIS par meklēšanās esošām vai pazudušām personām un priekšmetiem, kā arī papildinformācijas un datu apmaiņai policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.
• Tā attiecas uz brīdinājumu procedūrām saistībā ar:
  • personām, kuras meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot;
  • pazudušām personām;
  • neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzībai vai lai novērstu sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apdraudējumu;
  • riskam pakļautiem bērniem, jo īpaši nolaupīšanas, cilvēku tirdzniecības vai terorismā iesaistīšanas riskam pakļautiem bērniem;
  • personām, ko meklē, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā kā liecinieki vai tāpēc, ka tām izsniegta pavēste saistībā ar krimināltiesvedību;
  • nezināmām meklētām personām identifikācijas nolūkā;
  • personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm, īpašām pārbaudēm vai izmeklēšanas pārbaudēm, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, izpildītu kriminālsodu un novērstu sabiedriskās drošības apdraudējumus;
  • priekšmetiem, ko meklē, lai izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, jo īpaši viegli identificējamiem priekšmetiem, piemēram, automobiļiem, laivām, gaisa kuģiem, šaujamieročiem, personu apliecinošiem dokumentiem un banknotēm.

Informatīvi brīdinājumi par ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem

• Regulā (ES) 2018/1862 ir arī paredzēti noteikumi par informatīviem brīdinājumiem par ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuri tiek turēti aizdomās par iesaistīšanos terorismā un citos smagos noziegumos, kas uzskaitīti regulas par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) (Regula (ES) 2016/794 – skatīt kopsavilkumu) I pielikumā. Tas nodrošina, ka šo personu pārvietošanos var uzraudzīt un ka visa attiecīgā informācija par tām ir viegli un nekavējoties pieejama dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.
• Pēc Eiropola ierosinājuma ievadīt informatīvu brīdinājumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ārpussavienības valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām, dalībvalstis var Savienības interesēs ievadīt SIS informatīvus brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem. Ja Eiropols izsaka šādu ierosinājumu, tas par to paziņo savam datu aizsardzības inspektoram.
• Eiropols informatīvu brīdinājumu ievadīšanu SIS var ierosināt, ja ir pārbaudījis, ka:
  • ir faktiska norāde, ka persona ir nodomājusi izdarīt vai izdara kādu teroristu nodarījumu vai citus smagus noziegumus;
  • personas vispārējs novērtējums, jo īpaši ņemot vērā iepriekš izdarītos noziedzīgos nodarījumus, dod pamatu uzskatīt, ka minētā persona var izdarīt šādu nodarījumu.
• Pirms informācijas ievadīšanas SIS Eiropols pārliecinās, ka brīdinājums ir nepieciešams un pamatots, ka informācija ir uzticama un precīza un ka sistēmā par attiecīgo personu nav izdots neviens cits brīdinājums. Pēc tam Eiropols nodod dalībvalstīm informāciju, kas konkrētajā lietā ir tā rīcībā, un sava novērtējuma rezultātus un ierosina vienai vai vairākām dalībvalstīm ievadīt SIS informatīvu brīdinājumu. Dalībvalstis ievieš procedūras, kas vajadzīgas, lai ievadītu, atjauninātu un dzēstu informatīvus brīdinājumus SIS.

Datu subjektu tiesības

Fiziskām personām ir tiesības:

• piekļūt datiem, kas par konkrēto personu tiek apstrādāti SIS;
• labot neprecīzus datus;
• vērsties tiesā vai kompetentā uzraudzības iestādē, lai saistībā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, piekļūtu informācijai, labotu, dzēstu un iegūtu to vai lai iegūtu kompensāciju.

Dalībvalstis:

• ir apņēmušās ieviest noteikumus par tiesībām uz datu aizsardzību;
• katru gadu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai ziņo par piekļuves pieprasījumu skaitu piekļūšanai datiem vai neprecizitāšu labošanai un uzsākto tiesas procesu skaitu un to rezultātiem.

Neatkarīgas uzraudzības iestādes: uzrauga valstu SIS sistēmā veikto personas datu apstrādes likumību; Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, tādus pašus uzdevumus veic attiecībā uz eu-LISA. Abas minētās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu SIS koordinētu uzraudzību.

• SIS apstrādātos datus un ar tiem saistīto papildinformāciju nedrīkst nosūtīt vai darīt pieejamus ārpussavienības valstīm vai starptautiskajām organizācijām.
• Regula (ES) 2018/1725 attiecas uz personas datiem, ko apstrādā Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un eu-LISA.
• Regula (ES) 2016/679 (skatīt kopsavilkumu) un Direktīva (ES) 2016/680 (skatīt kopsavilkumu) attiecas uz personas datiem, ko apstrādā valstu kompetentās iestādes un dienesti.

Datiem SIS sistēmā var piekļūt tālāk uzskaitītās iestādes.

• Valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par:
  • robežkontroli, policiju un muitas kontroli;
  • teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem;
  • apstākļu noskaidrošanu un lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar ārpussavienības valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, tostarp attiecībā uz uzturēšanās atļaujām un ilgtermiņa vīzām, un trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu;
  • to ārpussavienības valstu valstspiederīgo drošības pārbaudēm, kuri piesakās uz starptautisko aizsardzību;
  • vīzas pieteikumu izskatīšanu (tikai saistībā ar noteiktu kategoriju brīdinājumiem);
  • lēmumu pieņemšanu saistībā ar naturalizāciju;
  • valsts tiesu iestādēm, tostarp tām, kas atbild par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu;
  • transportlīdzekļu, laivu, gaisa kuģu un šaujamieroču reģistrācijas apliecību izdošanu.
• Tālāk tekstā uzskaitītajām ES aģentūrām ir tiesības piekļūt SIS datiem un veikt to meklēšanu, pildot savus pienākumus savu attiecīgo pilnvaru robežās:
  • Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras personāla vienības ir iesaistītas ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbā;
  • Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās pārvalda tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;
  • Eiropols var piekļūt visiem datiem, ne tikai daļai datu, kā tas bija iepriekš. SIS dalībvalstīm ir jāinformē šī tiesībaizsardzības aģentūra par jebkādām atbilsmēm vai brīdinājumiem saistībā ar teroristiskiem nodarījumiem.

Ja meklēšanā konstatē, ka pastāv brīdinājums, iepriekš minētās ES aģentūras informē izdevēju dalībvalsti. Tās nepievieno SIS daļas un nepārsūta tur esošos datus uz savu sistēmu.

Komisija reizi piecos gados izvērtē, kā šīs aģentūras ir izmantojušas SIS sistēmu.

Pienākumi

Katra SIS dalībvalsts:

• nodrošina, lai dati būtu precīzi, atjaunināti un likumīgi ievadīti un uzglabāti SIS, un ievēro vispārējos noteikumus par datu apstrādi;
• izveido, ekspluatē, uztur un izstrādā savu N.SIS, ievērojot kopīgos standartus, protokolus un tehniskās procedūras, un to savieno ar NI-SIS;
• nodrošina SIS datu nepārtrauktu pieejamību galalietotājiem;
• nosūta tās brīdinājumus, izmantojot savu N.SIS;
• norīko N.SIS biroju, kam ir galvenā atbildība par N.SIS raitu darbību un drošību, valsts iestāžu piekļuves nodrošināšanu SIS, atbilstības nodrošināšanu šai regulai un SIS pienācīgas pieejamības nodrošināšanu visiem galalietotājiem;
• norīko valsts iestādi (SIRENE biroju), kas ir vienots kontaktpunkts, kurš darbojas nepārtraukti un kurš nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu un pieejamību, kā arī pēcpasākumu veikšanu;
• pieņem drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu, kā arī novērš neatļautu piekļuvi;
• piemēro noteikumus par dienesta noslēpumu un konfidencialitāti, tostarp veic ārēju līgumslēdzēju rūpīgu uzraudzību; N.SIS darbības pārvaldību neuztic privātiem uzņēmumiem vai privātām organizācijām;
• glabā reģistra ierakstus, ko parasti dzēš pēc trīs gadiem, attiecībā uz brīdinājumiem un piekļuvi personas datiem un to apmaiņu, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir bijusi likumīga, un nodrošinātu datu integritāti un drošību;
• īsteno valsts līmeņa SIS apmācības programmu, kurā lietotāji, kam atļauts piekļūt SIS, apgūst tādas tēmas kā datu drošība, pamattiesības, tostarp datu aizsardzība, kā arī datu apstrādes noteikumi un regulas.

Komisija:

• pieņem īstenošanas un deleģētos aktus par SIS tehniskajiem aspektiem un tos vajadzības gadījumā atjaunina;
• atbilstīgi Regulai (ES) 2022/922 (skatīt kopsavilkumu) vispārēji koordinē novērtēšanas un uzraudzības mehānismu, ko tā īsteno sadarbībā ar ES valdībām, lai nodrošinātu Šengenas noteikumu pilnīgu piemērošanu valstu līmenī;
• sagatavo vispārēju novērtējumu par centrālo SIS, papildinformācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, tostarp novērtējumu par automatizētu pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmu, un SIS informācijas kampaņām, kas norisināsies trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados.

eu-LISA atbild par šādiem uzdevumiem:

• centrālā SIS un tās darbības pārvaldība, tostarp tajā esošo datu kvalitātes pārbaudes un jebkādi uzdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tās funkcijas ik stundu, ik dienu visa gada garumā;
• komunikācijas infrastruktūra un tās galvenie aspekti, jo īpaši uzraudzība, drošība, dalībvalstu un pakalpojumu sniedzēju koordinācija, kā arī ar budžetu un līgumiem saistītie jautājumi;
• saistībā ar SIRENE biroju – testēšanas pasākumu koordinēšana, pārvaldība un atbalstīšana, tehnisko specifikāciju uzturēšana un atjaunināšana papildinformācijas apmaiņai starp SIRENE birojiem un komunikācijas infrastruktūru, kā arī tehnisko izmaiņu pārvaldība;
• nepieciešamo pasākumu veikšana, lai aizsargātu datus un novērstu neatļautu piekļuvi vai izmantošanu, tostarp drošības, darbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plāni centrālajai SIS un komunikācijas infrastruktūrai;
• noteikumu par dienesta noslēpumu un konfidencialitāti piemērošana un elektronisko reģistru uzturēšana saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valstu iestādēs;
• to valstu iestāžu saraksta, kuras ir pilnvarotas tieši veikt meklēšanu SIS datos, publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
• dienas, mēneša un gada statistikas sagatavošana, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, nenorādot personas datus. Tās ziņojumi tiek publiskoti.

Informācijas kampaņa

• Kampaņu īsteno Komisija sadarbībā ar uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. Tā tika sākta līdz ar tiesību akta stāšanos spēkā un tiks regulāri atkārtota, lai sabiedrību informētu par šādiem aspektiem:
  • SIS mērķi;
  • tajā iekļautie dati;
  • iestādes, kuras ir tiesīgas piekļūt šai sistēmai;
  • datu subjektu tiesības.
• Komisija uztur publiski pieejamu tīmekļa vietni, kurā sniegta visa attiecīgā informācija par SIS.
• Dalībvalstīm sadarbībā ar savām uzraudzības iestādēm ir jāinformē sabiedrība par SIS.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS REGULAS IR PIEMĒROJAMAS?

Noteikumus piemēro secīgos posmos, lai būtu pietiekami daudz laika nepieciešamo juridisko, darbības un tehnisko pasākumu īstenošanai.

Saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/201 SIS darbība saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1861 un Regulu (ES) 2018/1862 tika sākta 2023. gada 7. martā. Regulas (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861 un (ES) 2018/1862 tagad ir pilnībā piemērojamas.

KONTEKSTS

• Lai gan SIS pamatā ir dažādi tiesību akti, tā ir vienota sistēma datu un pieprasījumu koplietošanai starp tās dalībvalstīm.
• Tā ir Eiropā visplašāk izmantotā un lielākā drošības un robežu pārvaldības informācijas koplietošanas sistēma. 2022. gadā tai tika piekļūts vairāk nekā 12 miljardu reižu un gūtas 263 452 atbilsmes saistībā ar ārvalstu izdotiem brīdinājumiem.
• Tā darbojas 31 Eiropas valstī: visās ES dalībvalstīs un četrās Šengenas asociētajās valstīs (Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). Pēc Lēmuma (ES) 2023/870 pieņemšanas SIS kopš 2023. gada 25. jūlija darbojas arī Kiprā.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1.–13. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1860 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14.–55. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56.–106. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2023/870 (2023. gada 25. aprīlis) par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu Kipras Republikā (OV L 113, 28.4.2023., 44.–47. lpp.).

Padomes Regula (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (OV L 160, 15.6.2022., 1.–27. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99.–137. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98.–107. lpp.).

Šengenas acquis, kā norādīts Padomes Lēmuma 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) 1. panta 2. punktā (OV L 239, 22.9.2000., 1.–473. lpp.).

Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem noteiktu tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1.–16. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 26.02.2024