ES humānā palīdzība un civilā aizsardzība — 2016. gada ziņojums

 

KOPSAVILKUMS:

Gada pārskats (COM(2017) 662 galīgā redakcija) par Eiropas Savienības humānās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2016. gadā

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīti Eiropas Savienības (ES) galvenie pasākumi humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā, kas īstenoti 2016. gadā ar mērķi:

• sniegt palīdzību, lai mazinātu humanitārās krīzes visā pasaulē;
• veicināt ES civilās aizsardzības iestāžu sadarbību, reaģējot uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām ES un citviet pasaulē.

Ziņojumu sagatavo Eiropas Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, kas paredz sagatavot ikgadēju pārskatu par ES galvenajām humānās palīdzības darbībām un politikas rezultātiem iepriekšējā gadā, ieskaitot finansēto pasākumu kopsavilkumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Humanitāro krīžu skaits, sarežģītība un nopietnība 2016. gadā palielinājās:

• pasaulē norisinājās vairāk nekā 50 bruņoti konflikti;
• vairāk nekā 95 miljoniem cilvēku 40 valstīs 2016. gadā bija nepieciešama humānā palīdzība;
• gandrīz 65 miljoni cilvēku (puse no viņiem — bērni) tika pārvietoti piespiedu kārtā — tas ir vairāk nekā jebkad agrāk.

Darbības

• Sīrijas bēgļu krīze: lielu daļu ES humānās palīdzības budžeta (454 miljoni EUR) izmantoja, lai palīdzētu bēgļiem Sīrijas krīzes vissmagāk skartajās valstīs (jo īpaši Jordānijā un Libānā), kā arī Sīrijas iedzīvotājiem, kuriem bija nepieciešama humānā palīdzība.
• Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā: 2016. gadā izveidotais atbalsta mehānisms sniedz palīdzību gandrīz 3 miljoniem bēgļu:
  • šā mehānisma humānās palīdzības pozīcija 2016. un 2017. gadam, kuras ietvaros ir piešķirti līdzekļi 1,4 miljardu EUR apmērā, ir vērsta galvenokārt uz to, lai atbalstītu bēgļus, kas nedzīvo nometnēs (tā ir bēgļu lielākā daļa, kas ir arī visneaizsargātākā).
• Āfrika: ES palīdzība īpaši ir vēsta uz sarežģītajām ārkārtas situācijām Sāhelā un Āfrikas ragā, kā arī Čada ezera reģionā, kur pārtikas nodrošinājuma krīzes bija vērojamas vienlaikus ar vairākiem ilgstošiem konfliktiem:
  • Subsahāras Āfrikas krīžu novēršanai piešķīra līdzekļus 747 miljonu EUR apmērā. Šīs summas ietvaros lielākie līdzekļi tika piešķirti Sudānai un Dienvidsudānai (192 miljoni EUR), Āfrikas ragam (203 miljoni EUR), kā arī Rietumāfrikai (140 miljoni EUR);
  • attiecībā uz Āfrikas ragu un Sāhelu Komisijas stratēģijas pamatprincips bija nodrošināt ciešu saikni ar ES attīstības palīdzību, lai sekmētu skarto kopienu izturētspēju.
• Irāka, plašākais Tuvo Austrumu reģions un Ziemeļāfrika: ES ir nodrošinājusi:
  • palīdzību Irākas konfliktā cietušajiem (159 miljonu EUR apmērā), kā arī veicinājusi starptautiskos atbalsta centienus. ES palīdzēja arī izvērst un koordinēt līdzīgu palīdzību no ES valstīm ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saistībā ar konfliktu Mosulas apkārtnē;
  • būtisku atbalstu humānās palīdzības pasākumiem Jemenā (70 miljonu EUR apmērā) un Palestīnā (25 miljonu EUR apmērā);
  • pastāvīgu atbalstu Ziemeļāfrikā Sahvari bēgļiem, kā arī konfliktu skartajiem Lībijas iedzīvotājiem.
• Ukraina: ES ir viena no lielākajām humānās palīdzības sniedzējām (28,4 miljonu EUR apmērā) Ukrainas krīzē, nodrošinot pārtiku, patvēruma vietas, veselības aprūpes pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu visneaizsargātākajiem cilvēkiem, kuri cietuši Austrumukrainas konflikta rezultātā.

Reaģēšana uz dabas katastrofām

2016. gadā viena no Komisijas prioritātēm bija ātra un efektīva reaģēšana uz dabas katastrofām. Tas ietver gan humāno palīdzību, kuru sniedz ar partneru organizāciju starpniecību, gan ES civilās aizsardzības mehānismu.

• Komisija piešķīra līdzekļus 298 miljonu EUR apmērā kā ārkārtas humāno palīdzību dabas parādības “El Niño” skartajiem cilvēkiem.
• ES nodrošināja finansējumu tropiskajā ciklonā “Vinstons” cietušajiem Fidži un no sausuma cietušajiem Papua-Jaungvinejā, kā arī palīdzēja cilvēkiem, kurus skāra 2016. gadā Ekvadorā notikusī zemestrīce.

Citi jautājumi

• Izglītība ārkārtas apstākļos — Komisija piešķīra vairāk nekā 4 % no tās sākotnējā humānās palīdzības budžeta izglītības programmām humanitāro krīžu norises vietās.
• Humānās palīdzības un attīstības sasaiste:
  • ES dienesti cieši sadarbojās Haiti, reaģējot uz viesuļvētru “Metjū”, un Nigērijā, lai novērstu sarežģīto krīzi šajā valstī;
  • piespiedu pārvietošanas kontekstā Komisijas dienesti kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu cieši sadarbojas saistībā ar atbalsta operācijām uz vietas, lai izvērstu visaptverošu, uz attīstību vērstu pieeju piespiedu pārvietošanai.
• Aizmirstās krīzes — “aizmirstajās krīzēs” cietušo atbalstam kopumā tiek veltīti vismaz 15 % no sākotnējā humānās palīdzības budžeta. Tas ietvēra humāno palīdzību Sahravi bēgļiem Alžīrijā, iekšzemē pārvietotām personām Mjanmā un Sudānā, konfliktu skartajiem iedzīvotājiem Pakistānā un Dārfūras bēgļiem Čadā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Civilā aizsardzība un humānā palīdzība (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — Gada pārskats par Eiropas Savienības humānās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2016. gadā (COM(2017) 662 final, 13.11.2017.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Cieņpilna dzīve — atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai. Piespiedu pārvietošana un attīstība” (COM(2016) 234 final, 26.4.2016.)

Komisijas Lēmums (2015. gada 24. novembris) par Savienības un dalībvalstu rīcības koordināciju, izmantojot koordinācijas mehānismu “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai” (OV C 407, 8.12.2015., 8.–13. lpp.)

Lēmuma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924.–947. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1.–6. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 12.06.2018