Finanšu noteikumi, ar ko regulē ES budžetu (Finanšu regula)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šajā regulā ir izklāstīti galvenie noteikumi par ES budžeta pārvaldību, par to, kā ES finansējums tiek piešķirts saņēmējiem un kā ES iestādes pārvalda savas finanses. Tajā arī izklāstīti noteikumi par to, kā ES iestādēm jāveic būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu iepirkumi, jāpiešķir dotācijas un balvas, kā arī jāizmanto finanšu instrumentus vai budžeta garantijas.

ES budžeta pārredzamības uzlabošana

Lai nodrošinātu atklātu budžeta pārvaldību un iegūtu sabiedrības uzticību, regulā galvenā uzmanība pievērsta vairākām galvenajām jomām:

• sabiedrības informēšanas līmeņa uzlabošanai, ieviešot uzlabotu publisku datubāzi, kas sniegtu detalizētāku informāciju par to, kā tiek izmantots ES budžets un kas saņem ES finansējumu;
• kontroles, uzraudzības un revīzijas stiprināšanai, nosakot, ka obligāti jāvāc dati par finansējuma saņēmējiem, tostarp par tiem, kuri no lēmumiem par finansējumu gūst vislielāko labumu, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību;
• riska pārvaldībai, izmantojot integrētu IT sistēmu datu ieguvei un riska novērtēšanai visās ES budžeta izpildes metodēs, lai identificētu iespējamus pārkāpumus, krāpšanu, interešu konfliktus vai citas problēmas.

ES budžeta aizsardzība

Ar šo regulu tiek ieviesti pasākumi, lai efektīvāk aizsargātu budžetu, tostarp:

• agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma, kas stiprina Eiropas Komisijas spēju identificēt finansējuma saņēmējus, kuri pārkāpj ES noteikumus, un izslēgt tos no turpmāka finansējuma;
• paplašināta atklāšanas sistēmas darbības joma, iekļaujot budžeta izpildes dalīto pārvaldību, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu;
• atjaunināti noteikumi par interešu konfliktu, no jauna definējot interešu konfliktu, lai ļautu izslēgt dalībniekus no finansējuma, ja tiek atklāti šādi konflikti;
• labākas digitālās kontroles, kurās izmanto digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu kontroles un revīziju kvalitāti un efektivitāti, izmantojot digitalizāciju un jaunās tehnoloģijas, saskaņā ar Komisijas apņemšanos īstenot digitālo praksi.

ES budžeta elastīguma uzlabošana

Lai krīzes situācijās budžets būtu elastīgāks, ar regulu ievieš:

• vienkāršotu sistēmu iepirkumiem krīzes situācijās, nosakot skaidrākas un elastīgākas juridiskās pamatnostādnes;
• iespēju ES iestādēm rīkoties ES dalībvalstu vārdā vai kā vairumtirgotājiem pat tad, ja nav krīzes situācijas;
• jaunu budžeta izpildes instrumentu, lai ļautu Komisijai sniegt ieguldījumu globālās iniciatīvās, kas ir vairāku līdzekļu devēju apvienoti fondi, nolūkā risināt globālas problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, izglītību un tādu slimību kā AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms), tuberkuloze un malārija apkarošanu.