Mikroapliecinājumi mūžizglītībā un nodarbināmībā – ieteikumi

 

KOPSAVILKUMS:

Ieteikums par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā

KĀDS IR ŠĪ IETEIKUMA MĒRĶIS?

Ieteikumā izklāstīti vairāki noteikumi par mikroapliecinājumiem, lai vajadzības gadījumā atvieglotu to izmantošanu. Tas tika pieņemts ar mērķi:

• palīdzēt cilvēkiem atjaunināt un uzlabot zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz sabiedrības, personīgajām, kultūras vai darba tirgus vajadzībām, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz pārkārtošanās uz zaļo un digitālo ekonomiku, un būt labāk sagatavotiem pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem;
• palīdzēt mikroapliecinājumu sniedzējiem uzlabot to piedāvāto mācību programmu kvalitāti, pārredzamību, pieejamību un elastību nolūkā dot cilvēkiem iespēju plānot savus mācīšanās un karjeras ceļus;
• veicināt iekļautību, piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas, palīdzot sasniegt noturību, sociālo taisnīgumu un labklājību visiem demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu laikā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pamatelementi

Ieteikumā izklāstīti šādi pamatelementi, lai izstrādātu ES pieeju mikroapliecinājumiem:

• kopēja mikroapliecinājumu definīcija;
• Eiropas Savienības (ES) standarta elementi mikroapliecinājumu aprakstīšanai;
• ES mikroapliecinājumu izstrādes un izsniegšanas principi.

Mikroapliecinājumu definīcija

Mikroapliecinājumi apliecina īslaicīgas mācību pieredzes, piemēram, īsa kursa vai apmācības, mācību rezultātus.

Ieteikumā izklāstīti ieteicamie mikroapliecinājumu elementi (standarta elementi).

Saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem principiem mikroapliecinājumi ir:

• pakļauti kvalitātes nodrošināšanai (kvalitāte);
• izmērāmi, salīdzināmi un saprotami (pārredzamība);
• izstrādāti kā atsevišķi, mērķtiecīgi mācīšanās sasniegumi (atbilstība).

To mācību rezultāti tiek novērtēti, pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem (derīgs novērtējums).

Turklāt mikroapliecinājumi:

• ir izstrādāti tā, lai atbalstītu elastīgus mācību ceļus;
• ja iespējams, tiek atzīti;
• pieder izglītojamajam, un tos var viegli glabāt un kopīgot (pārnesamība);
• vērsti uz izglītojamo;
• satur pietiekamu informāciju, lai pārbaudītu izglītojamā identitāti un citu informāciju (autentiskums).

Visbeidzot, informācija un konsultācijas par mikroapliecinājumiem būtu jāiekļauj mūžizglītības konsultāciju pakalpojumos.

Ieteikumi ES dalībvalstīm

Dalībvalstīm tiek ieteikts pieņemt un veicināt:

• mikroapliecinājumu definīciju;
• mikroapliecinājumu standarta elementus (izklāstīti I pielikumā);
• mikroapliecinājumu izstrādes un izsniegšanas principus (izklāstīti II pielikumā).

Mikroapliecinājumu ekosistēmas izveide

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

• veicināt mikroapliecinājumu pastāvīgu un jaunu izstrādi formālās mācīšanās vidē, tajā skaitā atbalstot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pakalpojumu sniedzēju veiktu izpēti par mikroapliecinājumu nozīmi turpmākā PIA, lai atbalstītu pieaugušo prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju;
• atbalstīt mikroapliecinājumu pastāvīgu un jaunu izstrādi neformālās un ikdienējās mācīšanās vidē.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

• atbalstīt mikroapliecinājumu kvalitāti un pārredzamību, arī piemērojot, pielāgojot un izstrādājot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus dažāda veida pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem mikroapliecinājumiem;
• veicināt un atbalstīt eksperimentēšanu, sadarbību, pārvaldību un partnerību starp ieinteresētajām personām, to vidū izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem, darba devējiem, pētniecības un inovācijas organizācijām un visu līmeņu iestādēm.

Mikroapliecinājumu potenciāla izmantošana

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

• integrēt mikroapliecinājumus gan izglītības un mācību sistēmās, gan prasmju rīcībpolitikās;
• integrēt mikroapliecinājumus nodarbinātības rīcībpolitikās un darba tirgus rīcībpolitikās (tajā skaitā nodarbinātības dienestos, mācību atbalstā un nodarbinātības stimulos);
• atbalstīt Eiropas Informācijas centru tīklu un Nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīklu (ENIC un NARIC tīkli), lai izstrādātu atzīšanas procedūras mikroapliecinājumiem, ko izsniedz dažādu veidu pakalpojumu sniedzēji, arī izpētot mikroapliecinājumu automātiskas atzīšanas iespēju;
• nodrošināt, lai informācija un ieteikumi par mikroapliecinājumu identificēšanu un atlasi tiktu iekļauti mūžizglītības profesionālās orientācijas pakalpojumos;
• šā ieteikuma īstenošanā par pamatu izmantot esošo valsts noteikto kārtību un finanšu shēmas;
• pēc iespējas labāk izmantot ES fondus un instrumentus, lai atbalstītu mikroapliecinājumu izstrādei un izmantošanai vajadzīgās reformas.

Eiropas Komisijas atbalsts

Lai atbalstītu dalībvalstis, Komisija ir paudusi nodomu:

• izstrādāt un pielāgot esošos ES rīkus un pakalpojumus, lai atbalstītu mikroapliecinājumu izstrādi, ko veic visu veidu pakalpojumu sniedzēji;
• atbalstīt sadarbību starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;
• atbalstīt ieteikuma tehnisko īstenošanu, pētot turpmākās norises Europass platformā;
• atbalstīt turpmākus pētījumus par to, kā tiek ieviesti mikroapliecinājumi, kādi ir rezultāti un ieguvumi izglītojamajiem, kāda ir mikroapliecinājumu pievienotā vērtība salīdzinājumā ar grādiem vai kvalifikācijām (un kā to papildinājums) un kādi ir faktori, kas ietekmē cilvēku stimulus un motivāciju iesaistīties mācībās.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Padomes ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā (OV C 243, 27.6.2022., 10.–25. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (OV L 66, 26.2.2021., 1.–21. lpp.).

Padomes Ieteikums (2017. gada 22. maijs) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 189, 15.6.2017., 15.–28. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 20.12.2022