Iekšzemes ūdensceļi kuģiem

 

KOPSAVILKUMS:

Deleģētā regula (ES) 2020/474 par Eiropas kuģu korpusu datubāzi

Direktīva (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem

Regula (ES) 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu

Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām

Direktīva 2009/100/EK par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu

Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

KĀDS IR ŠO TIESĪBU AKTU MĒRĶIS?

• Ar tām izveido tehnisko prasību sistēmu iekšzemes kuģošanas kuģiem un izveido pārbaužu sistēmu. To mērķis ir panākt, lai prasības attiecībā uz kuģošanas apliecībām, kas tiek izsniegtas kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, būtu vienādas visā Eiropas Savienībā (ES), vienkāršojot noteikumus un veicinot labāku drošību.
• Ar tiem tiek ieviesti īpaši noteikumi attiecībā uz:
  • spiediena iekārtu un bīstamo kravu transportēšanu;
  • piesārņotāju emisiju robežvērtībām dzinējiem;
  • licenču savstarpēju atzīšanu;
  • Eiropas kuģu korpusu datubāzi (European Hull Data Base — EHDB).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar Direktīvu (ES) 2016/1629 tiek noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem. Ar to tiek noteiktas tehniskās prasības drošai kuģošanai pa pielikumā uzskaitītajiem iekšzemes ūdensceļiem, kas ir klasificēti kā 1., 2., 3. vai 4. zona papildus zonai R (Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā īpašie noteikumi). Šo direktīvu nepiemēro prāmjiem, karakuģiem un lielākajai daļai jūras kuģu, tostarp velkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas tikai uz laiku darbojas iekšzemes ūdensceļos.

Iekšzemes kuģošanas apliecības

ES valstīm ir jānodrošina, lai kuģi, kas darbojas ES iekšzemes ūdensceļos, tiek būvēti un uzturēti saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Iekšzemes kuģošanas apliecību izdod pēc tehniskās pārbaudes un pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā.

• Iestādes var izdot pagaidu apliecību, ja ir esošā apliecība ir pazaudēta vai bojāta, kā arī pielikumos minētajos gadījumos.
• Iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma termiņš jaunbūvētiem peldlīdzekļiem nedrīkst pārsniegt piecus gadus (pasažieru un ātrgaitas kuģiem) vai 10 gadus (visiem citiem peldlīdzekļiem).
• Izņēmuma kārtā derīguma termiņu var pagarināt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem, neveicot tehnisko pārbaudi.
• Ja būtiskas izmaiņas vai remonts ietekmē konstrukcijas stabilitāti, navigāciju, manevrēšanu vai īpašas īpašības, pirms jebkura nākamā reisa peldlīdzeklim ir jāveic atkārtota pārbaude.
• Ja apliecība netiek atjaunota, valsts iestādei ir jānorāda iemesls un jāinformē īpašnieks par pārsūdzības procedūru un termiņiem.
• Kamēr nav stājušies spēkā nolīgumi, ES valstis var atzīt trešo valstu kuģošanas apliecības.

Identifikācijas numurs

ES valstīm jānodrošina, ka to ieceltās iestādes katram peldlīdzeklim piešķir unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru (European Number of Identification — ENI).

Eiropas Hull datubāze

• Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/474 ir paredzēti noteikumi par datu vākšanu, apstrādi un piekļuvi tiem EHDB datubāzē. Eiropas Komisijai ir pienākums uzturēt EHDB datubāzi nolūkā uzturēt kuģošanas drošību un ērtumu, kā arī nodrošinātu Direktīvas (ES) 2016/1629 piemērošanu. ES valstīm jānodrošina, ka to iestādes atjaunina datubāzi, lai piemērotu direktīvu, nodrošinātu ūdensceļu satiksmes un infrastruktūras pārvaldību, uzturētu drošību un apkopotu statistikas datus, ievadot šādus datus:
  • peldlīdzekļa identifikācijas un apraksta datus;
  • datus saistībā ar izdotām, atjaunotām, aizstātām un atsauktām apliecībām, kā arī visu saskaņā ar šo direktīvu izsniegto apliecību digitālās kopijas;
  • datus par visiem noraidītiem vai vēl neizskatītiem apliecību pieteikumiem;
  • dzēšot peldlīdzekļa datus, ja tas tiek nodots metāllūžņos;
  • reģistrējot jebkādas iepriekš minēto datu izmaiņas.
• Kompetentās iestādes var nodot personas datus trešajai valstij vai starptautiskai organizācijai, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Visu personas datu apstrāde ES valstīs jāveic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regulu 2016/679 (VDAR). Komisija katrā atsevišķā gadījumā var nodot personas datus vai piešķirt piekļuvi EHDB datubāzei trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ja tiek nodrošināta Regulas (ES) 2018/1725 prasību ievērošana (skatīt kopsavilkumu).
• Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, papildus precizējot:
  • datus, kuri dalībvalstīm ir jāievada datubāzē;
  • atļautos piekļuves veidus;
  • norādījumus saistībā ar datubāzes izmantošanu un darbību, jo īpaši attiecībā uz datu drošības pasākumiem, datu kodēšanu un apstrādi.

Tehniskās prasības

Tehniskās prasības, kas attiecas uz kuģiem, kas kuģo 1., 2., 3. un 4. zonā, ir noteiktas ES–TRIN Standartā 2019/1, ko izstrādājusi Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (European Committee for drawing up standards in the field of inland navigation — CESNI).

Pārbaudes

• ES valstīm jāizveido pārbaudes iestādes, kurās ietilpst vismaz šādas personas:
  • ierēdnis no tās pārvaldes, kas atbild par iekšzemes kuģošanu;
  • eksperts iekšzemes ūdensceļu kuģu un to dzinēju konstrukcijas jautājumos;
  • kuģniecības eksperts ar iekšzemes ūdensceļu kuģa kapteiņa licenci, kas dod tiesības vadīt pārbaudāmo kuģi;
  • tradicionālo peldlīdzekļu eksperts, kas pārbauda tradicionālos peldlīdzekļus.
• ES valstīm jānodrošina, ka kompetentās iestādes veic direktīvā minētās sākotnējās, periodiskās, īpašās un brīvprātīgās pārbaudes.

Izņēmumi konkrētām peldlīdzekļu kategorijām

• Saglabājot pienācīgu drošības līmeni, dalībvalstis var atļaut izņēmumus peldlīdzekļiem, kas darbojas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos vai kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai.
• Lai veicinātu inovāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu, Komisija ir tiesīga atļaut pagaidu izņēmumus attiecībā uz pasākumiem vai konstrukcijām, kas nav iekļauti pielikumos, vai izmēģinājuma nolūkā, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts atbilstīgs drošības līmenis.

Saistītie tiesību akti

• Direktīvā 2008/68/EK ir paredzēti noteikumi par drošiem bīstamo kravu pārvadājumiem pa ES autoceļiem, dzelzceļu un pa iekšējiem ūdensceļiem. Tā attiecas arī uz tādiem aspektiem kā kravu iekraušana un izkraušana, pārvietošana no viena transporta veida uz citu un apstāšanās pārvadājumu veikšanas laikā. Ar to tiek paplašināti starptautiskie noteikumi attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem valsts teritorijā. Ar vairākiem īstenošanas aktiem tiek ieviesti atbrīvojumi, kas ļauj ņemt vērā īpašus valsts apstākļus, jo īpaši attiecībā uz ierobežota daudzuma un jaukta sastāva sprāgstvielu kravām.
• Direktīva 2009/100/EK par kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu attiecas uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 20 tonnas vai vairāk, garums ir mazāks par 20 metriem vai tilpums ir mazāks par 100 m³, kurus izmanto preču pārvadāšanai pa iekšzemes ūdensceļiem. Saskaņā ar tiesību aktu prasībām ES valstīm:
  • jānosaka procedūras kuģošanas licenču izsniegšanai;
  • jāatzīst par derīgām citas ES valsts izsniegtas kuģošanas licences, tāpat kā tā atzīst pašu izsniegtās licences;
  • ja kuģa stāvoklis apdraud apkārtni, ES valstis ir tiesīgas aizturēt šo kuģi līdz bojājumu novēršanai.
• Direktīvā 2010/35/ES ir paredzēti detalizēti noteikumi attiecībā uz pārvietojamām spiediena iekārtām*, lai uzlabotu drošību un nodrošinātu brīvu apriti ES. Ar tiek atjaunināti iepriekšējie tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz atbilstības prasībām, atbilstības novērtēšanu un periodiskajām pārbaudēm. Direktīva attiecas uz pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, un tā ir cieši saistīta ar Direktīvu 2008/68/EK.
• Regulā (ES) 2016/1628 (skatīt kopsavilkumu) ir paredzētas prasības attiecībā uz piesārņotāju emisiju robežvērtībām jauniem motoriem, ko paredzēts uzstādīt visurgājējai tehnikai (tostarp iekšzemes ūdensceļu kuģiem). Tajā ir īpaši iekļauti “V posma” piesārņojošo vielu emisiju ierobežojumi un piemērošanas datumi. Regulas mērķis ir samazināt piesārņojošo vielu emisijas un pakāpeniski likvidēt iekārtas ar motoriem, kas rada visvairāk piesārņojojumu.

KOPŠ KURA LAIKA TIESĪBU AKTI IR PIEMĒROJAMI?

• Direktīva 2008/68/EK ir piemērojama kopš 2008. gada 20. oktobra, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2009. gada 30. jūnijam.
• Ar Direktīvu 2009/100/EK no 2009. gada 22. oktobra atcēla un kodificēja Direktīvu 76/135/EEK.
• Direktīva 2010/35/ES ir piemērojama kopš 2010. gada 20. jūlija, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2011. gada 30. jūnijam.
• Attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģu motoriem Regula (ES) 2016/1628 ir piemērojama kopš 2019. gada 1. janvāra (ar jaudu mazāku par 300 kW) un kopš 2020. gada 1. janvāra (ar jaudu no 300 kW). Turklāt ir noteikts 24 mēnešu pārejas periods no iepriekš minētajiem datumiem.
• Direktīva (ES) 2016/1629 ir piemērojama kopš 2016. gada 6. oktobra, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2018. gada 7. oktobrim.
• Regula (ES) 2020/474 ir piemērojama kopš 2020. gada 21. aprīļa.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Iekšzemes ūdensceļi (Eiropas Komisija)
• Par CESNI (CESNI).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/474 (2020. gada 20. janvāris) par Eiropas kuģu korpusu datubāzi (OV L 100, 1.4.2020, 12.–19. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118.–176. lpp.)

Direktīvas (ES) 2016/1629 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53.–117. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010.,1.–18. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/100/EK (2009. gada 16. septembris) par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (kodificēta versija) (OV L 259, 2.10.2009, 8.–13. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13.–59. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 13.10.2020