22.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/7

1)

Zemas cenas pārvadātāju pieaugošā attīstība Eiropā ir ļāvusi attīstīties tādam pakalpojumu tīklam, kurš nodrošina divpunktu starpreģionālos savienojumus, kā arī savienojumus no reģioniem uz starptautiskām centrmezgla lidostām.

2)

Nepārtrauktai šī tīkla attīstībai ir skaidra un neapstrīdama reģionālā dimensija; tā veicina starpreģionālos savienojumus; atbalsta iedzīvotāju mobilitāti, atbalsta ekonomisko attīstību un nodarbinātības pieaugumu, veicina tūrismu, sevišķi atbalsta perifēro un mazāk attīstīto reģionu attīstību un, tādējādi pozitīvi ietekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropā.

3)

Pēdējais Eiropas Komisijas lēmums Ryanair/Charleroi (Beļģija) lietā apliecina Komisijas atbalstu zemas cenas aviolīniju sektoram; tomēr tā ir vērsusi uzmanību uz neskaidrībām, kuras pastāv attiecībā uz starpreģionālo savienojumu starp reģioniem attīstību, to lidostām un aviolīnijām, kuras nodrošina zemas cenas pakalpojumus, kā arī uzņēmējiem un parastajiem iedzīvotājiem.

4)

Reģionu investīcijas, kuras tie ieguldījuši savu lidostu infrastruktūrā un tās, kuras ieguldījušas aviolīnijas zemas cenas pakalpojumus it tikušas apšaubītas no Komisijas puses attiecībā uz Eiropas konkurences un valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.

5)

Šī situācija būtiski vājina valsts tiesības ietekmēt valsts investīsiju sektoru lidostu infrastruktūrā un gaisa pakalpojumu jomā, kur tas ir pastāvīgs ar nepieciešamību uzlabot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā.

1.

uzsver, ka Eiropas Komisijas paziņojuma sagatavošana par reģionālajām lidostām un pārskatīto vadlīniju sagatavošana par Valsts atbalsta lomu, lai atbalstītu reģionālās lidostas un gaisa satiksmes pakalpojumus, dod iespēju ieviest nepieciešamo skaidrību, lai nodrošinātu to, ka tiek realizēta zemas cenas pakalpojumu pozitīvā loma reģionālās attīstības veicināšanā;

2.

atbalsta iespēju ieņemt nostāju pirms Komisijas darba sagatavošanas uzsākšanas tā, lai Komitejas viedokļi papildinātu Komisijas dokumentus.

3.

apstiprina, ka Komitejas atzinums par Reģionālo lidostu kapacitāti (CdR 393/2002), kurš pieņemts 2003. gada 2. jūlijā, atspoguļo šo viedokļu fundamentālo pamatu;

4.

vairākkārt atkārto viedokli, ka reģionālās lidostas ir jāuzskata par tādu vērtību, kura ir īpaši svarīga reģionālās un vietējās ekonomikas attīstībai;

5.

pievērš Komisijas uzmanību tam, ka gaisa transporta sociālā un ekonomiskā nozīme pieaugs līdz ar Savienības paplašināšanos, un ka gaisa transporta pakalpojumi, kuri tiek sniegti no reģionālajām lidostām, ieskaitot tos, kurus nodrošina zemas cenas gaisa pārvadātāji, dod iespēju reģioniem ātrāk un vieglāk piekļūt galvenajiem ES centriem un pārējām pasaules daļām.

6.

uzsver, ka reģionālās lidostas ir vēl viens veids, kā nodrošināt piekļuvi reģiona infrastruktūrai, kurā ir ietverti arī ceļi, dzelzceļi utt. un tā kā investīcijas no valsts sektora tiek ieguldītas šajos piekļuves veidos, tāpat arī jāveicina investīcijas no valsts sektora reģionālajā lidostu infrastruktūrā; Komiteja pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas apstiprinājumu attiecībā uz to, ka valsts sektora investīcijas ir pieejamas, lai attīstītu reģionālās lidostas un atbalstītu reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu, kas no tā izriet, uzsākšanu, ieskaitot tos, kurus nodrošina zemas cenas transporta pakalpojumus.

7.

vērš Eiropas Komisijas uzmanību tam, ka galvenie jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība ir sekojoši:

1.

Transports ir galvenais faktors Eiropas ekonomiskajā un sociālajā integrācijā. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos būs lielāka darbaspēka mobilitāte, kas radīs plašāku sociālo saskarsmi. Tas, savukārt, paaugstinās reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu tīkla nozīmi, ieskaitot tos, kurus sniegs zemas cenas pārvadātāji, nodrošinot savienojumus starp reģioniem. Gaisa satiksmes ceļojumu nozīmīgums ES sociālajā sfērā palielināsies. Tādēļ reģionālo lidostu un starpreģionu gaisa satiksmes pakalpojumu pastāvēšana ir ļoti būtiski saistīta šo reģionu ekonomisko un sociālo attīstību.

2.

Reģionālās lidostas nodrošina ātrāku un vieglāku pieeju jebkuram reģionam. Gaisa satiksmes pakalpojumi, kurus sniedz no reģionālajām lidostām, nodrošina tiešos savienojumus starp reģioniem, kā arī savienojumus no reģioniem uz centrmezgla lidostām. Šie pakalpojumi dod iespēju iedzīvotājiem no salām, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem un ES perifērijas pilnvērtīgāk integrēties Eiropā, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanos.

3.

Reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu tīkla turpmāka attīstība dotu iespēju iedzīvotājiem veikt ceļojumu turp un atpakaļ no jebkura lielākā ekonomiskā, politiskā un zinātniskā centra ES dalībvalstīs uz Eiropas Savienību vienas dienas laikā.

4.

Reģionālo lidostu un gaisa satiksmes pakalpojumu attīstībai, ieskaitot tos, kurus nodrošina zemas cenas pārvadātāji, jābūt daļai no intermodālā transporta sistēmas, kura kalpo Komisijas teritoriālās kohēzijas reģionālā ietvarā noteiktajiem ekonomiskajiem, vides un sociālajiem mērķiem.

5.

Reģionālo lidostu un reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu attīstība jāplāno saskaņā ar ilgtermiņa attīstības principiem, kur attīstība tiek saskaņota ar pašreizējām vajadzībām, neliedzot paaudzēm nākotnē realizēt savas vajadzības.

6.

Reģionālajām lidostām ir papildus kapacitāte attiecībā uz terminālu platībām un skrejceļu vietas var tikt izmantotas, lai nodrošinātu tiešos starpreģionu pakalpojumus, kuri pie tam papildina padeves gaisa satiksmes pakalpojumus no reģionālajām lidostām uz starptautiskajām centrmezgla lidostām. Starpreģionu gaisa satiksmes pakalpojumu attīstība tādējādi var palīdzēt atvieglot spriedzi starptautiskajās centrmezgla un nacionālajās lidostās. Spriedzi šādās centrmezgla lidostās var mazināt, attīstot vairākas reģionālās lidostas, kas kalpotu kā “Gateway” lidostas, kas darbojas savā dislokācijā, ar savu kapaciāti un veic atbilstošās darbības. Zemas cenas starpreģionu gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai ir būtiska loma plašāka reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu tīkla attīstībā.

7.

Izstrādājot plānošanas ietvaru reģionālo lidostu un starpreģionu gaisa satiksmes pakalpojumu attīstībai, valsts sektora iestādēm jāmeklē piemērota attiecība starp starpreģionālajiem un reģionu-centrālajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem. Šī attiecība būs daļa no atsevišķu reģionu ekonomisko un sociālo mērķu funkcijām.

8.

ES mēroga gaisa satiksmes līgumu formulēšanu (tādu kā “Atvērtās debesis”) nevajadzētu veikt uz reģionālo lidostu rēķina. Izstrādājot šādus līgumus vai politiskās nostādnes, ir jāņem vērā plašākie reģiona teritoriālie apsvērumi. Tie jāsaskaņo, lai nodrošinātu reģionālo konkurencspēju

9.

Reģionālās lidostas ir īpaši nozīmīgi piekļuves punkti reģioniem. Gaisa satiksmes pakalpojumiem, kurus sniedz no reģionālajām lidostām, ieskaitot tos, kurus nodrošina zemas cenas pārvadātāji, ir potenciāls, lai tiem būtu galvenā loma teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Lai realizētu šo potenciālu, ir nepieciešams nodrošināt lielāku noteiktības pakāpi, lai veiktu valsts un privātā sektora investīcijas. Tas īpaši attiecas uz ilgtermiņa investīcijām lidostu infrastruktūrā. Komisijai jāpiešķir lielāks nozīmīgums reģionālo lidostu un reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu svarīgajai lomai kā daļai no multi-modālās pieejas Trans-Eiropas tīkla attīstībai. Konkrēti, Komisijai jāpievērš uzmanība potenciālajām investīcijām divpunktu starpreģionu gaisa satiksmes pakalpojumiem, lai papildinātu ātrvilcienu dzelzceļu tīklu attīstību.

10.

Reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu pieejamība un, īpaši, zemas cenas pakalpojumi, kurus sniedz no reģionālajām lidostām, veicina pieeju globālajai ekonomikai. Tā savienojumā ar zemākām darbaspēka un uzturēšanas izmaksām, kuras attiecināmas uz attālākiem reģioniem, var pamudināt uzņēmējus izvietot jaunas ekonomiskās investīcijas attiecīgā reģionā. Reģionā esošie uzņēmumi varētu palielināt savu tirgus daļu, jo būtu spējīgi sasniegt citas dalībvalsts teritoriālās daļas, ES un pārējās pasaules valstis.

11.

Šis vispārīgā ekonomiskā ietekme, kuru var realizēt ar reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu no reģionālajām lidostām attīstības palīdzību, ir jāizskata saskaņā ar sekojošiem četriem virsrakstiem:

12.

Uzlabotā pieeja Eiropas un starptautiskajiem tirgiem, kuru var nodrošināt reģionālā lidosta, var palīdzēt kvalificēta darbaspēka noturēšanā attiecīgajā reģionā. Zemas cenas starpreģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu attīstība, kad tā balstās uz reģionālo lidostu var nodrošināt papildus nodarbinātību un apmācības iespējas uz vietas un reģiona ietvaros kopumā. Konkrēti, inženiertehnisko un atbalsta pakalpojumu izvietošana reģionālajā lidostā palielinās šajā reģionā pieprasījumu pēc labi apmācītiem inženieriem un tehniskajiem darbiniekiem, kuri spēj pildīt atbalsta funkcijas aviācijas industrijai. Rezultātā nodarbinātības iespēju pieaugums reģionā samazina vajadzību pēc labklājības atbalsta, tajā pašā laikā palielinot turības radīšanu. Bez tam zemas cenas aviolīnijas var sniegt savu ieguldījumu diversifikācijā, sezonālā atslogošanā un tālsatiksmes piedāvājuma dinamizēšanā un tā arī uzlabot kāda reģiona tūristisko pievilcību.

13.

Zemas cenas gaisa satiksmes pakalpojumu attīstība, kura nodrošina divpunktu starpreģionālos gaisa satiksmes pakalpojumus no reģionālajām lidostām, var būt kā efektīvs katalizators reģionālajai ekonomiskajai attīstībai saskaņā ar Komisijas teritoriālās kohēzijas reģionālā ietvarā noteiktajiem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem. Zemas cenas tiešo starpreģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu, kuri tiek sniegti no reģionālajām lidostām, tīkla attīstība var kļūt par galveno faktoru reģionu un, tādējādi ES, ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanā.

14.

Mazākās reģionālās lidostas, iespējams, pieprasīs līdzekļus no valsts sektora, lai varētu segt ekspluatācijas izdevumus un investīcijas jaunai infrastruktūrai. No savas puses tās piedāvās to potenciālu, kurš būs par pamatu reģionālajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem, kuri uzlabos vispārējo pieejamības līmeni attālākajiem reģioniem, kas, savukārt, radīs ievērojamus ekonomiskos un sociālos labumus tajā reģionā, kur tie darbojas.

15.

Ir nepieciešamība piešķirt lielāku nozīmi to sabiedrisko pakalpojumu funkcijai, kuru nodrošina zemas cenas tiešie starpreģionālie gaisa satiksmes pakalpojumi, kuri tiek sniegti no tādām lidostām, kuras nodrošina savienojumu starp reģionu un pārējām ES un pasaules daļām.

16.

Valsts sektora investīcijas jāpiemēro izmantojot pieeju, kura veidota tā, lai nodrošinātu infrastruktūru un pakalpojumus, kuri dod iedzīvotājiem iespēju īstenot savas spējas, uzlabojot reģionu ekonomisko konkurētspēju.

17.

Valsts sektora investīciju izmantošana, lai nodrošinātu līdzsvarotāku ekonomisko aktivitāšu izplatīšanos ES, ir saskaņā ar Komisijas reģionālās politikas mērķiem ilgstošas attīstības modeļa sasniegšanai, samazinot to spiedienu, kuru rada pārmērīga noslogotība, sastrēgumi un vājās vietas transporta sistēmā.

18.

Jebkuram apsvērumam par valsts sektora investīciju lomu jābūt pietiekami elastīgam, lai atspoguļotu atšķirīgo attīstības pakāpi atsevišķos reģionos Eiropas Savienībā un specifiskās ekonomiskās un telpiskās prioritātes atsevišķam reģionam saskaņā ar attiecīgo reģionālo un vietējo institūciju noteikto.

19.

Ir nepieciešams atzīt, ka reģionālā gaisa satiksmes pakalpojumu tīkla uzturēšana un attīstība ir sabiedrības interesēs, ieskaitot tos pakalpojumus, kurus nodrošina zemas cenas pārvadātāji, kuri darbojas no reģionālajām lidostām. Precīzi novirzītas valsts sektora investīcijas var nodrošināt vienkāršu dotāciju investēšanu, kas varētu dot būtisku labumu vietējā mēroga un reģionālajai ekonomikai. Valsts sektora investīciju atcelšana šādā gadījumā var beigties ar to, ka zemas cenas starpreģionālie gaisa satiksmes pakalpojumi zaudēs iespēju darboties kā katalizators teritoriālās kohēzijas un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanas nodrošināšanā. Valsts sektora investīciju izmantošanas ietvaram tādējādi jābūt spējīgam pareizi izvērtēt plašākas nodarbinātības iespējas, reģenerāciju, sociālo iekļaušanos, vides un reģionālās un vietējās nozīmes ekonomikas attīstības programmas reģiona ietvaros.

20.

Vadlīnijām jānodrošina pietiekama skaidrība par to, kā Komisijai jāinterpretē Eiropas konkurences un valsts atbalsta noteikumus, lai nodrošinātu reģionālās un vietējās institūcijas ar nepieciešamajiem norādījumiem valsts sektora investīciju pareizai izmantošanai, lai atbalstītu reģionālo lidostu un zemas cenas gaisa satiksmes pakalpojumu potenciāla izmantošanu, lai sniegtu ieguldījumu Komisijas reģionālās politikas mērķu īstenošanā.

21.

Komisijai šīs vadlīnijas jāizstrādā pilnībā konsultējoties ar reģionālo un vietējās institūciju pārstāvjiem.

22.

Vadlīnijās jāatzīst un jārespektē reģionālo atšķirību princips. Tajā jāatspoguļo dažādo Eiropas Savienības reģionu atšķirīgās attīstības pakāpes. Tajās jāņem vērā attiecīgā reģiona dabisko trūkumu eksistēšana, kā arī citu transporta veidu attīstība šajā reģionā un perifērijā un lielāko lidostu saistītais raksturs. Tām jāļauj reģionālajām un vietējās institūcijām identificēt attiecīgo lidostu infrastruktūru un reģionālos gaisa satiksmes pakalpojumus kā reģionālās nozīmes, kamēr tie ir saskaņā ar tām īpašajām ekonomiskajām un telpiskajām prioritātēm, kuras noteikušas attiecīgā institūcijas.

23.

Vadlīnijām nav jāsatur stingri noteiktus un nelokāmus nosacījumus, tā vietā atļaujot reģionālajām un vietējām institūcijām apsvērt valsts sektora investīciju vērtības katrā atsevišķā gadījumā.

24.

Tām jāļauj skaidri apgalvot, ka valsts sektora investīcijas ir atļautas, lai atbalstītu reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu, ar nosacījumu, ka tās attiecas tikai uz atklātu pieeju investīcijām visiem pārvadātājiem un ka tās tiek piešķirtas, vadoties pēc pirmā minētā kritērija. Šajos kritērijos ir jāietver reģionālās ekonomikas ieguvums, kas izriet no zemas cenas starpreģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu attīstības, kas darbojas kā katalizators investīcijām šajos reģionos.

25.

Tām jāļauj valsts sektora investīcijām veikt būtisku ieguldījumu attiecībā uz darbības uzsākšanas izmaksām, ieskaitot speciāli izveidotas mārketinga kampaņas reģionos, kuras tiek finansētas no vietējiem nodokļu ieņēmumiem, kas saistīti ar šādu pakalpojumu izveidošanu.

26.

Vadlīnijām jāļauj izskatīt valsts sektora investīcijas attiecībā uz papildus lidostu infrastruktūras attīstību vai nodrošināšanu, kad tas nepieciešams, lai atbalstītu jaunu reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību.

27.

Vadlīnijām nevajadzētu aprobežoties tikai ar to piemērošanu tirgus ekonomikas principiem, bet vajadzētu ņemt vērā plašākus sociālās, vides un teritoriālās attīstības aspektus, kuri izriet no jaunu reģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu attīstības, ieskaitot to, kurus nodrošina zemas cenas pārvadātāji.

28.

Vadlīnijām jāveicina reģionālo lidostu un starpreģionālo gaisa satiksmes pakalpojumu attīstība kā daļa no plašāka Trans-Eiropas transporta tīkla.

29.

Vadlīnijās jāiestrādā prasības par investīciju plānošanu saskaņā ar ilgstošas attīstības principiem, kur attīstība tiek saskaņota ar pašreizējām vajadzībām, neliedzot paaudzēm nākotnē apmierināt savas vajadzības.