EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 5.4.2022
SWD(2022) 97 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS
[…]
Pavaddokuments dokumentam
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014
{COM(2022) 150 final} - {SEC(2022) 156 final} - {SWD(2022) 95 final} - {SWD(2022) 96 final}
Emisijas no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (F-gāzēm) izraisa klimata sasilšanu. Šādu emisiju novēršana ievērojami palīdzētu sasniegt ES klimata mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, un izpildīt mūsu saistības, ko nosaka Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām, kuri reglamentē F-gāzes. Izmaksefektīva rīcība ES līmenī attiecībā uz F-gāzēm palīdzēs dalībvalstīm sasniegt to siltumnīcefekta gāzu mērķrādītāju, kas noteikts Kopīgo centienu regulā.
Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ir ES galvenais instruments, ar kura palīdzību novērst F-gāzu emisijas un izpildīt Monreālas protokolu. F-gāzes ir cilvēka radītas ķīmiskas vielas, ko izmanto daudziem dažādiem nolūkiem, piemēram, kā dzesētājvielas dzesēšanas aprīkojumā un gaisa kondicionētājos, tai skaitā siltumsūkņos, ķīmiskajā ražošanā, kā propelentu astmas aerosolos vai kā izolācijas materiālus elektroenerģijas pārvades aprīkojumā, vai kā putas ēkās. Emisijas rodas, kad gāzes tiek ražotas, izmantotas ražojumos vai aprīkojumā vai kad šādus ražojumus vai aprīkojumu iznīcina.
Veiktā izvērtējumā ir konstatēts, ka F-gāzu regula ievērojami samazina emisijas un ka tā darbojas samērā labi. Tomēr regulai ir vajadzīgs lielāks vērienīgums, ņemot vērā paaugstināto ES klimata mērķrādītāju 2030. gadam un mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Turklāt ar pašreizējiem noteikumiem nevar nodrošināt atbilstību Monreālas protokolam ilgākā termiņā. Ir arī dažas īstenošanas problēmas, tostarp vajadzība izbeigt nelikumīgas darbības, un dažas nepilnības un neefektivitāte uzraudzībā. Pārskatīšana arī sniedz iespēju uzlabot regulas skaidrību un saskanību ar citām rīcībpolitikām.
Komisija ierosinās pārskatīt regulu, pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu. Lai dažādā mērā risinātu apzinātās problēmas, tika izstrādātas trīs risinājumu paketes. 1. risinājums sastāv no pasākumiem, kas nodrošina atbilstību Monreālas protokolam, un paredz aiztaupīt papildu emisijas un panākt uzlabojumus, ko var izdarīt ar samērā zemām izmaksām un nelielām pūlēm. 2. risinājums papildus ietver pasākumus turpmākai emisiju samazināšanai un nodrošina aptverošāku uzraudzību un kontroli, un ir saistīts ar vidēji lielām izmaksām. 3. risinājums ietver visus pasākumus, ko uzskata par lietderīgiem un tehniski īstenojamiem, arī tos, kuru īstenošanai var būt vajadzīgas augstas izmaksas vai lielas pūles.
Vēlamais pasākumu apvienojums ir 2. risinājums. Pirmā risinājumu pakete šķiet nepietiekama pašreizējā politiskajā kontekstā, jo tā nedod iespēju aiztaupīt vairāk emisiju nekā pamatscenārijā līdz 2050. gadam, neraugoties uz kvantitatīvi svarīga atbrīvojuma izņemšanu no kvotu sistēmas, un trešā risinājumu pakete šķiet pārāk dārga salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko tā sniegtu, t. i., tas radītu ļoti lielu slogu dažām apakšnozarēm, vienlaikus nodrošinot ļoti mazus papildu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar 2. risinājumu.
Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, 2. risinājums vēl vairāk ierobežos kvotu apjomu, kas pieejams fluorogļūdeņražu laišanai tirgū katru gadu līdz 2050. gadam, un ES ražotājiem un importētājiem būs jāsāk maksāt par savām kvotu tiesībām. Vairākiem jauna aprīkojuma veidiem arī tiks noteikti F-gāzu aizliegumi (piemēram, gaisa kondicionētājiem un komutācijas aparatūrai), un tiek paplašināti emisiju novēršanas pasākumi. Ar 2. risinājumu regula tiks pielāgota Monreālas protokolam, atceļot dažus atbrīvojumus, ieviešot fluorogļūdeņražu atsevišķas ražošanas pakāpenisku izbeigšanu un no 2028. gada izbeidzot tirdzniecību ar valstīm, kas nav protokola puses. Turklāt tiks ieviestas īpašas prasības attiecībā uz muitas procesiem un ekonomikas dalībniekiem, lai novērstu nelikumīgas darbības, savukārt aprīkojuma apkalpošanas personālam tiks nodrošināta plašāka apmācība par alternatīvām tehnoloģijām. Visbeidzot, uzraudzības un uzņēmumu ziņošanas darbības kļūs pilnīgākas un vairāk piemērotas mērķim.
2. risinājums ļaus aiztaupīt emisijas 40 Mt CO2 ekv. apmērā līdz 2030. gadam un 310 Mt CO2 ekv. apmērā līdz 2050. gadam papildus apjomam, kas tiks sasniegts ar pašreizējo regulu (t. i., aiztaupījumi par attiecīgi 430 Mt CO2 ekv. un 1990 Mt CO2 ekv.). Lai gan daži aprīkojuma lietotāji saskarsies ar fluorogļūdeņražu cenu paaugstinājumu stingrāku kvotu ierobežojumu dēļ, kopumā 2. risinājums aprīkojuma lietotājiem ilgtermiņā ļaus ietaupīt izmaksas, pateicoties enerģijas ietaupījumiem. Administratīvās izmaksas rūpniecības nozarei, dalībvalstīm un Komisijai palielināsies mēreni, proti, saistībā ar pasākumiem, kas būs jāveic, lai pielāgotos starptautiskajiem noteikumiem un panāktu labāku kontroli.
Reaģējot uz dabasgāzes krīzi neseno ģeopolitisko notikumu dēļ, Komisija ir ierosinājusi veicināt siltumsūkņu izvēršanu. Lai gan ir svarīgi gan palielināt siltumsūkņu energoefektivitāti, gan ierobežot to tiešās F-gāzu emisijas, kvotu sistēma 2. risinājumā paredz pietiekamu rezervi šādam lielākam pieaugumam, pat ja ņem vērā mazo siltumsūkņu nedaudz lēnāku pārveidošanu par klimatam nekaitīgām alternatīvām.
Tādējādi izmantošanas pakāpeniska izbeigšana šķiet saskanīga ar mērķrādītājiem attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, pat ja ņem vērā, ka nepieciešama ievērojami plašāka siltumsūkņu ieviešana, ievērojot pašreizējo dabasgāzes enerģijas krīzi un no tās izrietošo mazu siltumsūkņu nedaudz lēnāku pārveidošanu par klimatam nekaitīgām alternatīvām.
Notika plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tās piekrīt, ka regula ir jāpārskata tagad un ka pārskatīšanā par pamatu būtu jāizmanto esošie pasākumi. Rūpniecības nozare, dalībvalstis un NVO kopumā atbalsta pasākumus, ar kuriem risina īstenošanas problēmas un gādā par atbilstību Monreālas protokolam. Attiecībā uz ieceru vērienu saistībā ar HFC izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu un aizliegumiem, it īpaši saistībā ar F-gāzu izmantošanu siltumsūkņos, dažas rūpniecības nozares ieinteresētās personas uzskata, ka pašreizējai regulai ir pietiekams ieceru vēriens, savukārt novatori un klimatam nekaitīgu tehnoloģiju ražotāji uzstāj uz stigrākiem politikas virzītājpasākumiem, lai tie varētu pārdot savus risinājumus. Stingrākus politikas virzītājpasākumus atbalsta arī NVO un daudzas kompetentās iestādes. Tas ir atspoguļots trijos izvērtētajos risinājumos.